Deputātu jautājumi

Dokuments nr. 765

Andrim Šķēlem, Latvijas valsts Ministru prezidentam

A. god. Šķēles kungs!

Izprotot Jūsu aizņemtību un noslogojumu valsts būtiskākās ekonomiskās problēmas risinot, lūdzam Jūs iedziļināties kādā veselības aprūpes problēmā. Pēc minimālās algas pacelšanas sanitāru alga slimnīcās sasniegusi 38 latus. Tai pašā laikā medicīnas māsas alga pēc pastāvošajiem Ministru kabineta noteikumiem ir 39 lati. Reāli dzīvē tas nozīmē, ka pilnīgi vienādu algu saņem medicīnas māsa, kura saņēmusi speciālu izglītību, kuras darbs ir ļoti atbildīgs un sarežģīts, kā arī sanitārs, kas parasti ir cilvēks, kas vispār nevar iegūt izglītību, kas nereti vienkārši nevar atrast citu darbu dēļ savas attieksmes pret darbu. Šobrīd slimnīcās nevar noturēt darbā medicīnas māsas, bet māsu darba algas paaugstināšanu nepieļauj pastāvošā kārtība.

Mēs Jūs lūdzam ar savu ietekmi atbalstīt veselības aizsardzības sistēmas iestāžu pārveidi par valsts uzņēmumiem vai citās uzņēmējdarbības formās strādājošiem uzņēmumiem, kā arī veselības aizsardzības iestāžu privatizāciju.

Uz šo vēstuli oficiāla atbilde nav nepieciešama, vēstules mērķis ir tikai pievērst Jūsu uzmanību aktuālam jautājumam.

Ar cieņu, — P. Apinis, R. Jurdžs, J. Vidiņš, A. Saulītis, A. Golubovs

1996. gada 25. aprīlī

Dokuments nr. 766

Andrim Šķēlem, Latvijas valsts Ministru prezidentam
Andrejam Krastiņam, aizsardzības ministram
Jurim Viņķelim, veselības valsts ministram
Raitam Černajam, valsts kontrolierim

Katru gadu tiek papildinātas valsts rezerves farmācijā un medicīnas instrumentārijā. Tas noticis arī šogad. Diemžēl pēc mūsu rīcībā esošās informācijas šīgada valsts rezerves papildināšana notikusi caur divām plašāk nepazīstamām zāļu vairumtirdzniecības firmām (SIA “SALIKS”, SIA “LATINFARM” — īpašnieks Kantorovičs), bez publiska konkursa, par pārmērīgi augstām cenām. Papildinot valsts rezerves farmācijā, netika ņemts vērā, ka ļoti lielu zāļu sortimentu ražo pašmāju zāļu ražotāji, īpaši firmas “Grindex”, “Kalceks”, “Farmsintēze”. Valsts rezervei tika iegādātas svešzemju ražotas analogas zāles, kuru cena, iegādājoties tieši no ražotājiem, būtu ievērojami zemāka.

Vai jūs nevarētu veicināt zāļu iegādi no Latvijas zāļu ražotājiem, tādējādi atbalstot zāļu ražošanu Latvijā, kas ir viena no konkurētspējīgākajām un perspektīvākajām ražošanas nozarēm Latvijā?

Ar cieņu, — P. Apinis, R. Jurdžs, L. Ozoliņš, A. Saulītis, A. Golubovs

1996. gada 25. aprīlī

Dokuments nr. 771

Andrim Šķēlem, Latvijas valsts Ministru prezidentam
Aivaram Kreitusam, finansu ministram
Sarmītei Jēgerei, kredītu valsts ministrei
Raitam Černajam, valsts kontrolierim

1992. un 1993. gadā tika sastādīts līgums par Pasaules bankas rehabilitācijas kredītu zāļu iegādei. Kredītu saņēma zāļu ražošanas firma “Grindex”, zāļu vairumtirgotavas “Farmserviss” un “Tamda”. Līgums paredzēja Latvijas valsts garantijas šīm firmām gadījumā, ja zāles neizdosies pārdot. 1995. gadā normalizējoties zāļu tirgum Latvijā, zāļu deficīts Latvijā pazuda, līdz ar iespēju realizēt Pasaules Bankas rehabilitācijas kredīta zāles Latvijas slimnīcās. Pagaidām Latvijas valsts slimnīcas regulāri iegādājas zāles no šī Pasaules bankas kredīta zāļu firmām, bet pašvaldību medicīnas iestādes iegādājas krietni dārgākas, analogas zāles no dažādām vairumtirdzniecības firmām pēc viņām vien zināmiem principiem. Lūdzam Ministru kabineta noteiktā kārtībā risināt jautājumu par Pasaules Bankas kredīta zāļu pārdošanu valsts un pašvaldību slimnīcām, lai nenotecētu zāļu realizācijas termiņi, lai valstij nevajadzētu apmaksāt kredītu par neiztērētām zālēm.

Zāļu iegādei no Pasaules bankas kredītu apsaimniekojošajām firmām varētu izmantot arī līdzekļus, kas atbilstoši MK protokolam pienākas veselības aizsardzībai no alkohola akcīzes nodokļa (50% virs budžeta likumā paredzētās summas). Kā zināms, 1996. gada 1. ceturksnī ienākumi no alkohola akcīzes bija Ls 6 480 141, kas vismaz par Ls 480 141 pārsniedz budžeta likumā paredzēto ienākumu. Tātad Ls 240 070 varētu izmantot, lai valsts slimnīcām iegādātos zāles no Pasaules bankas kredītu apsaimniekojošām firmām.

Lūdzam Valsts kontroli, vērtējot pašvaldību darbību, vērtēt arī medikamentu un medicīniskās aparatūras iegādes cenas un to, vai ir veikti konkursi un tenderi.

Lūdzam jūsu viedokli par šo jautājumu. Pievienojam zāļu ražošanas firmas “Grindex” un vairumtirdzniecības firmas “Farmserviss” vadītāju vēstules kopiju.

Ar cieņu, — A. Požarnovs, P. Apinis, J. Vidiņš, R. Jurdžs, S. Ozoliņš

1996. gada 25. aprīlī

Par Pasaules bankas kredītu iepirkto zāļu realizāciju

Firmas “GRINDEKS” un “FARMSERVISS”, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju apgādi ar zālēm, iesaistījās Pasaules bankas rehabilitācijas kredīta realizācijā, kuru piegāde tika plānota 1992. un 1993. gadā. Iegādājamo zāļu nomenklatūra bija saskaņota ar Labklājības ministriju. Šī gatavo zāļu iegāde bija arī kā obligāts nosacījums kredīta izmantošanai, jo Latvijā toreiz bija pasludināta zāļu krīze. Diemžēl zāļu iepirkšanas un piegādes process ieilga līdz 1994. gadam kredīta noformēšanas sarežģītības un arī Latvijas institūciju un uzņēmumu mazās pieredzes dēļ.

Šajā laikā Latvijas apgāde ar zālēm ir radikāli izmainījusies. Labklājības ministrijas departamentu nepārdomātas rīcības rezultātā kontrole pār zāļu tirgu nav optimāla un pilnīgi neatbilst civilizētā pasaulē pieņemtajai kārtībai. Minēsim tikai dažus pilnīgi nepieņemamus faktorus, kas nedod iespēju veidot drošu un efektīvu apgādi ar zālēm: eksistējošie apmēram 150 lieltirgotāji, atļauju izsniegšana ievest nereģistrētas zāles, zāļu reģistrācijas koncepcijas neizstrādāšana, slimnīcu un citu par valsts budžeta naudu uzturētu veselības iestāžu apgādes ar zālēm decentralizācija, cenu nereglamentēšana par budžetu iepirktām zālēm. Bez tam Labklājības ministrijai pakļautie departamenti, iestādes un arī slimnīcas nepilda likumā noteikto kārtību par budžeta līdzekļu izlietošanu (konkursu organizēšana, ja iegādāto preču vērtība ir virs 2000 LVL), LR LM 19.01.95. g. rīkojumu nr. 11 “Par Pasaules bankas kredītu iepirkto zāļu realizācijas kārtību” u.c.

Neskatoties uz to, ka mēs vairākkārtēji esam lūguši Labklājības ministriju izlemt jautājumu par Pasaules bankas kredīta iepirkto zāļu realizāciju slimnīcām, jo šīs zāles ir par ļoti lētām cenām, bez tam ir iespējams maksāt ar atliktu maksājumu, kā arī, ņemot vērā mazās iespējas nodrošināt veselības aizsardzību, rezultāti ir mazi, un šobrīd mūsu noliktavās ir zāles par apm. 1,7 milj. USD, kuru lietošanas termiņi ar katru dienu kļūst mazāki. Pamatojoties uz līgumu starp FM un Pasaules banku, Latvijas valdība ir garantējusi šī kredīta nomaksu, tāpēc kopīgiem spēkiem ieteicam sakārtot par Pasaules bankas līdzekļiem iepirkto zāļu realizāciju.

Visi iepriekšējie % maksājumi tika veikti savlaicīgi, pamatojoties uz līgumu ar Finansu ministriju, bet šobrīd finansiālā situācija sakarā ar augstāk minētajām problēmām ir kļuvusi kritiska, un firma nav spējīga veikt % maksājumus savlaicīgi.

Visa minētā rezultātā radušās grūtības par Pasaules bankas kredītu iepirkto zāļu realizācijā un izveidojusies situācija apgrūtina firmu normālu plānotu darbību, un nav izslēgts, ka nākošo kredīta nomaksu mēs nebūsim spējīgi izdarīt.

Firmas “GRINDEKS” direktors V. Jākabsons

1996. gada 27. martā Firmas “FARMSERVISS” prezidents A. Briedis

Dokuments nr. 773

LR finansu ministram A. Kreitusa kungam

Latvijas presē pēdējā laikā publicētie raksti liek domāt, ka Latvijas preses izdevumi stāv uz lielu finansu problēmu sliekšņa, kas daudziem no tiem var pavērt bankrota durvis, tātad atkal tūkstošiem lasītāju paliks bez saviem iemīļotajiem laikrakstiem vai žurnāliem.

Ņemot vērā iepriekš teikto, kā arī to, ka uz Saeimas deputātu M. Lujāna, J. Urbanoviča, A. Rubina, I. Liepas, V. Dozorceva 1996. gada 28. marta jautājumiem augstāk minētās problēmas sakarībā pēc būtības atbildes nav sniegtas, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem.

1. Kad ir reģistrēta akciju sabiedrība “Preses apvienība” (PA), reorganizējot LR valsts uzņēmumu “Preses izdevumu tirdzniecības apvienība” (PITA)?

2. Kādi ir PA PITA tiesību un pienākumu pārņemšanas apmēri, kuri noteikti 1993. gada 4. jūnijā apstiprinātajā valsts uzņēmuma privatizācijas projektā, un kas to (projektu) ir apstiprinājis?

3. Kādus nodokļus un kādā apjomā par uzņēmējdarbību 1995. un 1996. gadā ir samaksājusi a/s “Preses apvienība”?

4. Kādu peļņu kā a/s PA akcionārs ir guvis Valsts pensiju fonds?

5. Vai a/s “Preses apvienība” eksistē parāda saistības LR valsts budžetam, un, ja parāds ir, tad kāds ir tā apmērs (Ls)?

6. Cik liela ir SIA “NORD DISTRIBUTORS INFORMATION SERVICE” a/s “Preses apvienība” akciju pakete, un kādas par tām bija dividendes?

Deputāti: M. Lujāns, A. Bartaševičs, J. Urbanovičs, A. Tučs, O. Kostanda, J. Mauliņš, G. Gannusa, V. Dozorcevs, O. Grinbergs, M. Rudzītis

1996. gada 25. aprīlī