Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 152 "Darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.1996., Nr. 74/75 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52390

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.153

Par Ministru padomes 1992.gada 6.februāra lēmuma nr.44 "Par rekomendācijām pašvaldībām iedzīvotāju sociālās aprūpes organizēšanā" atzīšanu par spēku zaudējušu

Vēl šajā numurā

30.04.1996., Nr. 74/75

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 152

Pieņemts: 23.04.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi nr. 152

(prot. nr. 23, 20.§) Rīgā 1996. gada 23. aprīli

Darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par darba aizsardzību” 29.pantu

I. Noteikumos lietotie termini

Uzņēmums — Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums, tai skaitā individuālais uzņēmums, zemnieku saimniecība vai zvejnieku saimniecība, uzņēmējsabiedrība vai bezpeļņas organizācija neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida, iestāde vai organizācija, kas tiek finansēta no valsts vai pašvaldību budžeta, kā arī sabiedriskā organizācija, arodbiedrība, reliģiskā organizācija, sabiedriskais fonds vai cita juridiska persona.

Mazais uzņēmums — uzņēmums, kurā ir mazāk par pieciem darbiniekiem.

Uzņēmuma vadītājs — uzņēmējs vai likumā noteiktajā kārtībā iecelta persona, kas pārvalda uzņēmumu un kas bez īpaša pilnvarojuma ir tiesīga pārstāvēt uzņēmumu.

Darbinieks — fiziska persona, kura:

1) stājusies darba attiecībās;

2) stājusies valsts civildienesta attiecībās;

3) ir bezdarbnieks un nodarbināta neapmaksātos sabiedriskos darbos bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa pagarinājuma laikā;

4) nodarbināta, tai uzturoties aizgādnības iestādē;

5) nodarbināta uzņēmumā ražošanas vai mācību prakses laikā.

Darba vides bīstamie vai kaitīgie faktori — mehāniskie, ķīmiskie, elektriskie un citi faktori, kuru iedarbība noteiktos apstākļos izraisa darbinieka traumu, tai skaitā ierastu izmežģījumu, akūtu saslimšanu vai saindēšanos.

Nelaimes gadījums darbā — darbinieka veselības stāvokļa pēkšņa, strauja pasliktināšanās, ko izraisījuši darba vides bīstamie vai kaitīgie faktori un kuras sekas ir daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums vai darbinieka nāve.

Akūta saslimšana — saslimšana vai saindēšanās, ko izraisījusi vienreizēja (ne vairāk kā vienas darbadienas (maiņas) laikā) darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbība uz organismu.

Ierasts izmežģījums — traumatisks bojājums, kas veidojas kādā no locītavām dažādas intensitātes fiziskās traumatizācijas iespaidā un ir nelaimes gadījuma darbā sekas, ko veicinājuši darba vides bīstamie vai kaitīgie faktori.

II. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka vienotu darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtību.

2. Darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites mērķi ir šādi:

2.1. noskaidrot nelaimes gadījuma cēloņus to turpmākai novēršanai;

2.2. dokumentāri noformēt nelaimes gadījumu, lai nodrošinātu cietušajam vai cietušā (pēc viņa nāves) apgādībā bijušajām personām likumos paredzētās sociālās garantijas;

2.3. noteikt personas, kuras pieļāvušas darba aizsardzības likumu un citu tiesību aktu pārkāpumus, kas izraisījuši nelaimes gadījumu.

3. Jāizmeklē visi nelaimes gadījumi darbā, kas notikuši:

3.1. ar darbiniekiem darba laikā (ieskaitot noteiktos pārtraukumus), veicot darbu vai pildot civildienesta pienākumus:

3.1.1. darba vietā vai citā vietā†uzņēmuma teritorijā (tai skaitā, pārvietojoties uz darba vietu pirms darba laika sākuma vai no tās pēc darba laika beigām; sakārtojot darba vietu, darba rīkus, speciālos apģērbus, speciālos apavus un individuālos aizsardzības līdzekļus; izmantojot sanitārās un sadzīves telpas);

3.1.2. pārvietojoties starp objektiem, ja darbs saistīts ar attiecīgu objektu apkalpošanu;

3.1.3. komandējuma laikā;

3.1.4. rīkojoties uzņēmuma interesēs ar uzņēmuma vadītāja rīkojumu;

3.1.5. ceļā uz darbu vai no darba transportlīdzeklī, kas ir uzņēmuma vadītāja valdījumā;

3.1.6. izmantojot personisko transportlīdzekli darba vai civildienesta vajadzībām ar uzņēmuma vadītāja rīkojumu;

3.2. ar darbiniekiem, kuri, veicot darbu vai pildot civildienesta pienākumus, cietuši:

3.2.1. dabas katastrofas laikā (nogruvumi, plūdi, vētras u.c.);

3.2.2. saskarsmē ar dzīvniekiem un kukaiņiem;

3.2.3. citas personas darbības dēļ;

3.2.4. zibens dēļ vai arī guvuši siltuma dūrienu, apdegumus, apsaldējumus vai slīkuši;

3.2.5. akūtas saslimšanas, ierasta izmežģījuma vai saindēšanās gadījumos, ja tos veicinājuši darba vides bīstamie vai kaitīgie faktori, narkotisko, toksisko, psihotropo un citu kaitīgo vielu izmantošana darba procesā, kā arī to neatbilstoša glabāšana un pārvietošana;

3.3. ar darbiniekiem, kuri nodarbināti individuālajos uzņēmumos, zemnieku saimniecībās vai zvejnieku saimniecībās;

3.4. ar darbiniekiem vai citām personām, kuras piedalās uzņēmumu, objektu vai iekārtu avāriju, ugunsgrēku vai tamlīdzīgo nelaimes gadījumu un to seku likvidēšanā;

3.5. ar transportlīdzekļos esošiem darbiniekiem (vilcienu, lidmašīnu, jūras un upju kuģu apkalpes locekļi, autotransporta maiņas autovadītāji, kravas pavadoņi), kā arī ekspedīcijās esošiem darbiniekiem;

3.6. ar pamatizglītības iestāžu skolēniem (turpmāk tekstā — “skolēni”), vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (turpmāk tekstā — “audzēkņi”), augstskolu studentiem un doktorandiem (turpmāk tekstā — “studenti”), kuri nodarbināti uzņēmumos ražošanas prakses vai mācību prakses laikā;

3.7. ar personām, kuras nodarbinātas, tām uzturoties aizgādnības iestādēs;

3.8. ar obligātā valsts dienesta dienestniekiem, kuri pilda aktīvo darba dienestu;

3.9. ar bezdarbniekiem, kuri veic:

3.9.1. algotu pagaidu sabiedrisko darbu;

3.9.2. neapmaksātu sabiedrisko darbu bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa pagarinājuma laikā.

4. Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajos uzņēmumos nelaimes gadījumus, kas notikuši ar personām, kuru dienesta tiesiskās attiecības nosaka ministrijas iekšējais reglaments vai rīkojumi, kā arī ar notiesātajām personām, kuras tiek nodarbinātas ieslodzījuma vietās, izmeklē un uzskaita saskaņā ar minētajās ministrijās izstrādātiem un apstiprinātiem normatīvajiem aktiem.

III. Nelaimes gadījuma izmeklēšana

5. Nelaimes gadījuma izmeklēšanu veic uzņēmuma, pašvaldības vai izglītības iestādes nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija (turpmāk tekstā — “komisija”), kas izveidota ar uzņēmuma vadītāja, pašvaldības vadītāja vai izglītības iestādes vadītāja rakstisku rīkojumu nekavējoties pēc nelaimes gadījuma.

6. Komisijas sastāvā jāiekļauj:

6.1. uzņēmuma vadītāja, pašvaldības vadītāja vai izglītības iestādes vadītāja pilnvarotas personas;

6.2. darba aizsardzības speciālists (ja uzņēmumā tāds ir) vai amatpersona, kura pilda šos pienākumus;

6.3. darbinieku vai atbilstīgo arodorganizāciju galvenā uzticības persona vai uzticības personas;

6.4. darbinieku pārstāvji.

Ja nepieciešams, komisijas sastāvā var iekļaut arī citus speciālistus.

7. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar darbinieku, veicot darbus:

7.1. savā uzņēmumā, izmeklē šī uzņēmuma vadītāja izveidota komisija;

7.2. citā uzņēmumā, kurā tas strādā sava uzņēmuma pilnvarotas personas vadībā, izmeklē cietušā darbinieka uzņēmuma vadītāja izveidota komisija;

7.3. citā uzņēmumā, uz kuru tas nosūtīts vai uz laiku pārcelts darbā un strādā šī uzņēmuma pilnvarotas personas vadībā, izmeklē tā uzņēmuma vadītāja izveidota komisija, kur ir noticis nelaimes gadījums;

7.4. citā uzņēmumā, kurā tas strādā vai pilda civildienesta pienākumus sava uzņēmuma vadītāja uzdevumā, izmeklē tā uzņēmuma vadītāja izveidota komisija, kur ir noticis nelaimes gadījums, iekļaujot komisijas sastāvā cietušā darbinieka uzņēmuma pilnvarotu personu.

8. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar darbinieku, kurš nosūtīts vai uz laiku pārcelts darbā ārpus Latvijas Republikas, izmeklē saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem vai starpvalstu līgumiem.

9. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar skolēnu, audzēkni vai studentu uzņēmumā ražošanas prakses vai mācību prakses laikā, veicot darbus:

9.1. izglītības iestādes pilnvarotas personas (prakses vadītāja) vadībā, izmeklē izglītības iestādes vadītāja izveidota komisija, kuras sastāvā jāiekļauj uzņēmuma pilnvarota persona;

9.2. uzņēmuma pilnvarotas personas vadībā, izmeklē uzņēmuma vadītāja izveidota komisija, kuras sastāvā jāiekļauj izglītības iestādes pilnvarota persona.

10. Pašvaldības vadītāja izveidota komisija, kuras sastāvā jāiekļauj uzņēmuma, izglītības iestādes vai nodarbinātības iestādes pilnvarota persona, izmeklē nelaimes gadījumu darbā, kas noticis pašvaldības administratīvajā teritorijā:

10.1. ar mazā uzņēmuma darbinieku, veicot darbus:

10.1.1. savā uzņēmumā;

10.1.2. citā uzņēmumā, kurā tas strādā sava uzņēmuma pilnvarotas personas vadībā;

10.1.3. citā mazajā uzņēmumā, uz kuru tas nosūtīts vai uz laiku pārcelts darbā un strādā šī uzņēmuma pilnvarotas personas vadībā;

10.1.4. citā mazajā uzņēmumā, kurā tas strādā vai pilda civildienesta pienākumus sava uzņēmuma vadītāja uzdevumā;

10.2. ar skolēnu, audzēkni vai studentu mazajā uzņēmumā ražošanas prakses vai mācību prakses laikā, veicot darbus šī uzņēmuma pilnvarotas personas vadībā;

10.3. ar bezdarbnieku, veicot neapmaksātus sabiedriskos darbus bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa pagarinājuma laikā.

11. Par notikušo nelaimes gadījumu cietušajam un nelaimes gadījuma lieciniekiem nekavējoties jāziņo uzņēmuma vadītājam, tiešajam darba vai prakses vadītājam, bet šo noteikumu 9.1.apakšpunktā un 10.punktā minētajos gadījumos — arī izglītības iestādes vadītājam vai pašvaldības vadītājam.

12. Uzņēmuma vadītājam, tiešajam darba vai prakses vadītājam un lieciniekiem nekavējoties jāsniedz cietušajam pirmā palīdzība vai jānogādā cietušais ārstniecības iestādē. Notikuma vieta līdz komisijas darba sākumam jāsaglabā neskarta, ja tas neapdraud citu cilvēku veselību, dzīvību vai vidi, neizraisa avāriju, ugunsgrēku un netraucē darba procesu.

13. Komisijai izmeklēšana jāuzsāk nekavējoties un ne ilgāk kā četru darbadienu laikā jāveic nelaimes gadījuma izmeklēšana, kā arī jāsastāda akts par darbā notikušo nelaimes gadījumu (1.pielikums). Ja notikušais nelaimes gadījums nav atzīstams par nelaimes gadījumu darbā un akts netiek sastādīts, jāuzraksta motivēts atzinums par nelaimes gadījumu.

14. Komisija sastāda aktu par darbā notikušo nelaimes gadījumu (turpmāk tekstā — “akts”), pamatojoties uz izmeklēšanas materiāliem, ja:

14.1. nelaimes gadījums cietušajam izraisījis darbaspēju zudumu ilgāk par vienu diennakti;

14.2. pēc nelaimes gadījuma saskaņā ar medicīnisko atzinumu cietušais uz vienu darbadienu vai ilgāk pārcelts citā darbā;

14.3. darba vides bīstamie vai kaitīgie faktori darbiniekam izraisījuši akūtu saslimšanu, ierastu izmežģījumu vai saindēšanos.

15. Ja par nelaimes gadījumu darbā nav paziņots vienas darbadienas laikā vai cietušajam darbaspēju zudums iestājies vēlāk, komisija nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda viena mēneša laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas no cietušā vai personas, kas pārstāv viņa intereses.

16. Akts jāsastāda trīs eksemplāros. Pirmajam eksemplāram pievieno visus izmeklēšanas materiālus (cietušā, liecinieku un atbildīgo amatpersonu paskaidrojumus, plānus, shēmas un dokumentus, kas raksturo notikuma vietu, mašīnas, mehānismus, iekārtas, darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru esamību, kā arī medicīniskos atzinumus u.c.).

17. Aktu un visus izmeklēšanas materiālus komisija iesniedz apstiprināšanai:

17.1. uzņēmuma vadītājam ņ ja cietušais ir:

17.1.2. šī uzņēmuma darbinieks;

17.1.3. skolēns, audzēknis vai students, kurš nodarbināts uzņēmumā vai mazajā uzņēmumā ražošanas prakses vai mācību prakses laikā un veic darbus šī uzņēmuma pilnvarotas personas vadībā;

17.2. izglītības iestādes vadītājam ņ ja cietušais ir skolēns, audzēknis vai students, kurš nodarbināts uzņēmumā ražošanas prakses vai mācību prakses laikā un veic darbus izglītības iestādes pilnvarotas personas (prakses vadītāja) vadībā;

17.3. pašvaldības vadītājam — ja cietušais ir bezdarbnieks, kurš veic neapmaksātus sabiedriskos darbus bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa pagarinājuma laikā.

18. Akts jāapstiprina 24 stundu laikā.

19. Pēc akta apstiprināšanas tā pirmo eksemplāru ar visiem izmeklēšanas materiāliem uzglabā šo noteikumu 17.punktā minētais uzņēmuma vadītājs, pašvaldības vadītājs vai izglītības iestādes vadītājs. Akta otrais eksemplārs nekavējoties jānosūta cietušajam vai personai, kas pārstāv viņa intereses, un trešais eksemplārs ņ Valsts darba inspekcijai.

20. Akta pirmais eksemplārs un visi izmeklēšanas materiāli jāuzglabā 45 gadus un jānodod arhīvā likumā noteiktajā kārtībā.

21. Pēc cietušā pārejošas darba nespējas izbeigšanās šo noteikumu 17.punktā minētajam uzņēmuma vadītājam, pašvaldības vadītājam vai izglītības iestādes vadītājam jāaizpilda akta pirmā eksemplāra 15., 16. un 17.punkts, bet paziņojums par darbā notikušā nelaimes gadījuma sekām (2.pielikums) nekavējoties jānosūta Valsts darba inspekcijai.

22. Ja iesniegtais akts sastādīts, neievērojot šos noteikumus, vai tajā ir atklātas neprecizitātes, Valsts darba inspekcija ir tiesīga pieprasīt uzņēmuma vadītājam, pašvaldības vadītājam vai izglītības iestādes vadītājam, kurš izveidoja komisiju, no jauna sastādītu aktu.

23. Ja cietušais vai persona, kas pārstāv viņa intereses, nepiekrīt akta saturam vai uzņēmuma vadītājs, pašvaldības vadītājs vai izglītības iestādes vadītājs ir atteicies apstiprināt aktu, cietušajam vai personai, kas pārstāv viņa intereses, ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā, kuras lēmums par akta saturu vai tā apstiprināšanu ir obligāts.

24. Aktu nesastāda, ja izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka:

24.1. nāve iestājusies pēc spirta, narkotisko, toksisko, psihotropo un citu kaitīgo vielu vai to produktu lietošanas un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darba procesā, kā arī šo vielu neatbilstoša glabāšana un pārvietošana;

24.2. nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu darbā, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums;

24.3. izdarīta pašnāvība, un to apstiprina izmeklēšanas institūcijas;

24.4. nelaimes gadījums noticis, cietušajam izdarot noziegumu, un par to ir ierosināta krimināllieta; nelaimes gadījumu noformē ar aktu, ja krimināllieta izbeigta pierādījumu vai nozieguma sastāva trūkuma dēļ vai tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, kā arī ja darbinieks tiek saukts pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

24.5. nelaimes gadījums darbā noticis noteiktajos tehnoloģiskajos, pusdienas vai citos pārtraukumos un nav bijis darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbības;

24.6. nelaimes gadījums noticis strīda laikā, ja tā cēlonis nav saistīts ar darba pienākumu pildīšanu.

25. Šo noteikumu 24.punktā minētajos gadījumos komisija uzraksta motivētu atzinumu par nelaimes gadījumu (3.pielikums) trijos eksemplāros.

26. Atzinumu ar visiem izmeklēšanas materiāliem komisija iesniedz šo noteikumu 17.punktā minētajam uzņēmuma vadītājam, pašvaldības vadītājam vai izglītības iestādes vadītājam.

27. Atzinums ir nosūtāms, uzglabājams un nododams arhīvā saskaņā ar šo noteikumu 19. un 20.punktu.

28. Valsts darba inspekcija pēc saviem ieskatiem vai pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma ir tiesīga papildus izmeklēt nelaimes gadījuma apstākļus.

29. Komisija savas kompetences ietvaros ir tiesīga pieprasīt un saņemt nepieciešamo uzziņas materiālu no uzņēmuma vadītāja, pašvaldības vadītāja, izglītības iestādes vadītāja un attiecīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām.

30. Uzņēmuma vadītājam, izglītības iestādes vadītājam jāizskata nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāli, jāiepazīstina ar tiem atbildīgās amatpersonas, darbinieki, darbinieku vai atbilstīgās arodorganizācijas galvenā uzticības persona vai uzticības personas, skolēni, audzēkņi, studenti un pedagogi, kā arī jāveic pasākumi nelaimes gadījumu cēloņu novēršanai.

IV. Nelaimes gadījuma speciālā izmeklēšana

31. Nelaimes gadījuma speciālo izmeklēšanu (turpmāk tekstā — “speciālā izmeklēšana”) veic, ja nelaimes gadījums darbā ir beidzies ar:

31.1. viena vai vairāku cietušo nāvi;

31.2. viena vai vairāku cietušo smagiem miesas bojājumiem;

31.3. diviem vai vairāk cietušajiem neatkarīgi no miesas bojājumu smaguma.

32. Ārstniecības iestāde ne vēlāk kā trīs darbadienu laikā pēc uzņēmuma vadītāja, pašvaldības vai izglītības iestādes pieprasījuma izsniedz izziņu par darbā notikušajā nelaimes gadījumā cietušā miesas bojājumu smagumu (4.pielikums).

33. Par šo noteikumu 31.punktā minētajiem nelaimes gadījumiem darbā, arī tad, ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darba nespējas periodā, uzņēmuma vadītājam, pašvaldības vadītājam vai izglītības iestādes vadītājam nekavējoties jāpaziņo policijas pārvaldei (nodaļai), kuras uzraudzības zonā noticis nelaimes gadījums, un Valsts darba inspekcijai. Paziņojumā jānorāda uzņēmuma nosaukums, notikuma datums, laiks un vieta, cietušo skaits, viņu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, vecums, dzimums, profesija un jāsniedz īsas ziņas par izpildāmo darbu un nelaimes gadījuma apstākļiem.

34. Ja nelaimes gadījums darbā ir beidzies ar:

34.1. cietušā darbinieka vai šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minētās personas nāvi, viena vai vairāku cietušo smagiem miesas bojājumiem, diviem vai vairāk cietušajiem neatkarīgi no miesas bojājumu smaguma, — speciālo izmeklēšanu veic Valsts darba inspekcijas amatpersona, pieaicinot uzņēmuma, pašvaldības vai izglītības iestādes pilnvarotu personu, darbinieku vai atbilstīgās arodorganizācijas galveno uzticības personu vai uzticības personas, kā arī attiecīgus speciālistus;

34.2. divu līdz četru darbinieku vai šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minēto personu nāvi vai ar cietušā darbinieka nāvi ārpus Latvijas Republikas (reisā, komandējumā u.tml.), — speciālo izmeklēšanu veic Valsts darba inspekcijas izveidota speciālās izmeklēšanas komisija;

34.3. vairāk nekā četru darbinieku vai šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minēto personu nāvi, — speciālo izmeklēšanu veic Ministru kabineta izveidota speciālās izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā tiek iekļautas Valsts darba inspekcijas amatpersonas.

35. Valsts darba inspekcijas amatpersonai vai speciālās izmeklēšanas komisijai divdesmit darbadienu laikā jāveic un dokumentāri jānoformē nelaimes gadījuma speciālā izmeklēšana, un visi speciālās izmeklēšanas materiāli jāiesniedz Valsts darba inspekcijā.

36. Speciālās izmeklēšanas termiņu var pagarināt ar Valsts darba inspekcijas rīkojumu vai šo noteikumu 34.3.apakšpunktā minētajā gadījumā — ar Ministru kabineta rīkojumu.

37. Ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darba nespējas laikā, speciālās izmeklēšanas laiks skaitāms no cietušā nāves dienas, ja iepriekš nav veikta speciālā izmeklēšana.

38. Speciālās izmeklēšanas gaitā Valsts darba inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:

38.1. saņemt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus no lieciniekiem, cietušā, atbildīgajām amatpersonām u.c.;

38.2. pieprasīt, lai uzņēmuma vadītājs:

38.2.1. pieaicina speciālistus un ekspertus;

38.2.2. izdara tehniskus aprēķinus un laboratorijas pārbaudes, nofotografē bojāto objektu un notikuma vietu, kā arī veic citus darbus;

38.2.3. iesniedz izmeklēšanai nepieciešamos materiālus;

38.2.4. nodrošina speciālajā izmeklēšanā nepieciešamo transportu un sakarus;

38.2.5. nodrošina speciālās izmeklēšanas materiālu pavairošanu;

38.2.6. nodrošina speciālajā izmeklēšanā iesaistītās personas ar nepieciešamajiem speciālajiem apģērbiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

39. Ar speciālo izmeklēšanu saistītos izdevumus sedz šo noteikumu 17.punktā minētais uzņēmuma vadītājs, pašvaldības vadītājs vai izglītības iestādes vadītājs.

40. Pēc speciālās izmeklēšanas pabeigšanas Valsts darba inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija, pamatojoties uz izmeklēšanas materiāliem, sastāda:

40.1. nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas aktu (5.pielikums) trijos eksemplāros;

40.2. šo noteikumu 13.punktā minēto aktu par katru cietušo vai bojā gājušo.

41. Akts jāiesniedz šo noteikumu 17.punktā minētajam uzņēmuma vadītājam, pašvaldības vadītājam vai izglītības iestādes vadītājam apstiprināšanai.

42. Pēc akta apstiprināšanas tas nekavējoties jāatdod iesniedzējam.

43. Šo noteikumu 24.punktā minētajos gadījumos Valsts darba inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija uzraksta šo noteikumu 25.punktā minēto atzinumu.

44. Valsts darba inspekcijas amatpersonai vai speciālās izmeklēšanas komisijai pēc izmeklēšanas pabeigšanas un šo noteikumu 41. vai 43.punktā minēto dokumentu noformēšanas visi speciālās izmeklēšanas materiāli jānodod Valsts darba inspekcijā.

45. Speciālās izmeklēšanas materiāli ir:

45.1. speciālās izmeklēšanas akts;

45.2. pieaicināto speciālistu īpašs viedoklis (ja tāds ir);

45.3. akts vai atzinums par katru cietušo;

45.4. notikuma vietas plāns, shēma, fotoattēli, videomateriāli u.c.;

45.5. liecinieku un amatpersonu rakstiski paskaidrojumi;

45.6. pavēles, lēmumi, instrukcijas un rīkojumi, kas saistīti ar nelaimes gadījumu;

45.7. ziņas par cietušā (cietušo) instruktāžu un apmācību darba aizsardzībā;

45.8. objekta tehniskā stāvokļa pārbaudes akts un darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru analīzes materiāli;

45.9. ārstniecības iestādes izziņa par cietušā (cietušo) miesas bojājumu smagumu vai nāvi apliecinoša dokumenta kopija;

45.10. ārstniecības iestāžu izziņas par cietušā (cietušo) veselības stāvokli pirms nelaimes gadījuma;

45.11. izmeklēšanas institūcijas apstiprinājums pašnāvības gadījumā;

45.12. ekspertu atzinumi;

45.13. izraksti no normatīvajiem aktiem, darba koplīguma, rīkojumiem, kuros paredzēti pasākumi, kas garantē drošus darba apstākļus, un noteiktas par darba aizsardzību atbildīgās personas;

45.14. rīkojums par speciālās izmeklēšanas komisijas izveidošanu (ja tāda tiek izveidota).

46. Valsts darba inspekcija trīs darbadienu laikā pēc speciālās izmeklēšanas materiālu saņemšanas tos izskata un nosūta:

46.1. policijas pārvaldei (nodaļai), kuras uzraudzības zonā noticis nelaimes gadījums darbā;

46.2. šo noteikumu 17.punktā minētajam uzņēmuma vadītājam, pašvaldības vadītājam vai izglītības iestādes vadītājam, kam speciālās izmeklēšanas materiāli jāuzglabā un jānodod arhīvā saskaņā ar šo noteikumu 19. un 20.punktu.

47. Akta vai atzinuma kopiju uzņēmuma vadītājs, pašvaldības vadītājs vai izglītības iestādes vadītājs nosūta cietušajam vai personai, kas pārstāv viņa intereses.

48. Uzņēmuma vadītājam un izglītības iestādes vadītājam jāiepazīstina ar speciālās izmeklēšanas materiāliem atbildīgās amatpersonas, darbinieki un darbinieku vai atbilstīgās arodorganizācijas galvenā uzticības persona vai uzticības personas, skolēni, audzēkņi, studenti un pedagogi, kā arī jāveic pasākumi nelaimes gadījumu cēloņu novēršanai un par to nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas aktā norādītajā termiņā rakstiski jāpaziņo Valsts darba inspekcijai.

V. Nelaimes gadījumu uzskaite

49. Nelaimes gadījumi, par kuriem sastādīts akts, jāuzskaita un jāreģistrē darbā notikušo nelaimes gadījumu reģistrācijas žurnālā (6.pielikums).

50. Nelaimes gadījumus uzskaita:

50.1. uzņēmuma vadītājs — ja cietušais ir:

50.1.1. šī uzņēmuma darbinieks;

50.1.2. skolēns, audzēknis vai students, kurš nodarbināts uzņēmumā vai mazajā uzņēmumā ražošanas prakses vai mācību prakses laikā un veic darbus šī uzņēmuma pilnvarotas personas vadībā;

50.2. izglītības iestādes vadītājs — ja cietušais ir skolēns, audzēknis vai students, kurš nodarbināts uzņēmumā ražošanas prakses vai mācību prakses laikā un veic darbus izglītības iestādes pilnvarotas personas (prakses vadītāja) vadībā;

50.3. pašvaldības vadītājs — ja cietušais ir bezdarbnieks, kurš veic neapmaksātus sabiedriskos darbus bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa pagarinājuma laikā.

51. Nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar personām, kuras minētas šo noteikumu 3.4.apakšpunktā un kurām nav darba attiecību, uzskaita uzņēmuma vadītājs, kura uzņēmumā vai objektā ir notikusi avārija, ugunsgrēks vai tamlīdzīgs nelaimes gadījums.

52. Šo noteikumu 31.punktā minētos nelaimes gadījumus uzskaita Valsts darba inspekcija.

VI. Atbildība par noteikumu neievērošanu

53. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga Valsts darba inspekcija.

54. Darba devēji, pašvaldību vadītāji, izglītības iestāžu vadītāji un personas, kuras pārkāpušas šo noteikumu prasības, ir atbildīgas likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

55. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1993.gada 12.oktobra noteikumus nr.14 “Par darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 1993, 111.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle
Labklājības ministrs V.Makarovs

6.pielikums

Darbā notikušo nelaimes gadījumu reģistrācijas
ŽURNĀLS

Nr.p.k. Akts par darbā notikušo nelaimes gadījumi Cietušā vārds, uzvārds Vecums
(pilni gadi)
Amats
(profesija)
Īss nelaimes gadījuma un tā cēloņu apraksts Nelaimes gadījuma sekas
nr. datums
1 2 3 4 5 6 7 8

Labklājības ministrs V.Makarovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!