• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 150 "Noteikumi par kārtību, kādā nosakāms uzņēmumu apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.1996., Nr. 74/75 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52388

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.151

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda nolikums

Vēl šajā numurā

30.04.1996., Nr. 74/75

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 150

Pieņemts: 23.04.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi nr. 150

(prot. nr. 23, 18.§) Rīgā 1996. gada 23. aprīlī

Noteikumi par kārtību, kādā nosakāms uzņēmumu apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas

Izdoti saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”
3.panta piekto daļu un 4.panta sesto daļu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 32., 168.nr.; 1996, 46.nr.) nosakāms un ieturams uzņēmumu apliekamais ienākums no vērtspapīru pārdošanas.

2. Šajos noteikumos lietotie termini atbilst likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 26.nr.) lietotajiem terminiem, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

3. Šie noteikumi attiecas uz:

3.1. akcijām un finansu dokumentiem, kas atbilstīgi likuma “Par vērtspapīriem” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 138.nr.) prasībām atrodas publiskā apgrozījumā un saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 34.nr.) ir iegrāmatoti nodokļa maksātāja finansu grāmatvedībā kā ilgtermiņa ieguldījumi (turpmāk tekstā — “publiskās apgrozības vērtspapīri”);

3.2. citām akcijām un finansu dokumentiem, kā arī pajām un kapitāla daļām, kas to īpašniekam vai valdītājam dod tiesības uz dokumentu emitenta mantu, ja šīs akcijas, pajas, kapitāla daļas un finansu dokumenti saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ir iegrāmatoti nodokļa maksātāja finansu grāmatvedībā kā ilgtermiņa ieguldījumi.

4. Nodokļa maksātāja — rezidenta un nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk tekstā — “uzņēmums”) — apliekamais ienākums no publiskās apgrozības vērtspapīru, pārējo vērtspapīru, kā arī paju un kapitāla daļu (turpmāk tekstā — “vērtspapīri”) pārdošanas ir saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmo un otro daļu noteiktā apliekamā ienākuma daļa, kas gūta no vērtspapīru pārdošanas, maiņas vai cita veida darījumiem, ar kuriem uzņēmums nodod pircējam (saņēmējam) īpašumtiesības (īpašumtiesību daļu) uz vērtspapīriem pret tiešā vai netiešā veidā saņemtu vai saņemamu atlīdzību naudā vai citā veidā (turpmāk tekstā — “pārdošana”), ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

5. Nodokļa maksātāja — nerezidenta — apliekamo ienākumu no vērtspapīru pārdošanas veido starpība starp vērtspapīru pārdošanas cenu un vērtspapīru iegādes vērtību.

6. Vērtspapīru iegādes vērtība ir visu to izmaksu summa, kas saistītas ar attiecīgo vērtspapīru iegādi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

7. Vērtspapīru iegādes vērtība ir vērtspapīru tirgus vērtība to iegādes brīdī šādos gadījumos:

7.1. ja nodokļa maksātājs vērtspapīrus ir iegādājies no saistīta uzņēmuma vai personas par cenu, kas pārsniedz vērtspapīru tirgus vērtību;

7.2. ja nodokļa maksātājs vērtspapīrus ir iegādājies apmaiņas ceļā pret pamatlīdzekļiem vai citiem vērtspapīriem;

7.3. ja nodokļa maksātājs vērtspapīrus ir ieguvis kā dāvanu;

7.4. ja nodokļa maksātājs vērtspapīrus ir ieguvis mantojuma ceļā;

7.5. citos gadījumos, kad nodokļa maksātājs vērtspapīrus ir iegādājies, atlīdzību neizmaksājot naudā.

8. Ja nodokļa maksātājs pārdod statūtsabiedrības — rezidenta — pajas, kapitāla daļas vai akcijas, kas nav publiskās apgrozības vērtspapīri, par šo vērtspapīru iegādes vērtību jāuzskata attiecīgās statūtsabiedrības finansu grāmatvedībā iegrāmatotā un līdz pārdošanas brīdim faktiski apmaksātā vai ieguldītā paju, kapitāla daļu vai akciju vērtība.

9. Vērtspapīru pārdošanas cena ir visa tā naudas summa, kas saņemta vai būtu jāsaņem kā atlīdzība par vērtspapīru pārdošanu, vai vērtspapīru tirgus vērtība to pārdošanas brīdī, ja:

9.1. notikusi vērtspapīru pārdošana saistītiem uzņēmumiem vai personām par cenu, kas ir zemāka nekā vērtspapīru tirgus cena;

9.2. notikusi vērtspapīru apmaiņa pret pamatlīdzekļiem vai citiem vērtspapīriem;

9.3. citos gadījumos, kad atlīdzība par vērtspapīru pārdošanu nav saņemta naudā.

10. Ja daļa no atlīdzības par vērtspapīru pārdošanu nav saņemta naudā, vērtspapīru pārdošanas cenā ietilpst arī tās atlīdzības daļas tirgus vērtība vērtspapīru pārdošanas brīdī, kas nav saņemta (saņemama) naudā.

11. Ja tiek pārdoti publiskās apgrozības vērtspapīri, to tirgus vērtība ir cena, kas kotēta vērtspapīru pārdošanas dienā (vai arī pārdošanas brīdim vistuvākajā iepriekšējās kotēšanas dienā).

12. Vērtspapīru pārdošanas brīdis:

12.1. publiskās apgrozības vērtspapīriem — īpašumtiesību maiņas brīdis (saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”);

12.2. pārējiem vērtspapīriem, kā arī pajām un kapitāla daļām — pirkšanas un pārdošanas vai maiņas līgumā norādītais datums vai datums, kad tiek nodotas valdījuma tiesības pār šiem vērtspapīriem, vai datums, kad tiek reģistrēta valdījuma tiesību nodošana, ja par īpašumtiesību pāreju nav noteiktas vienošanās.

13. Par vērtspapīru pārdošanu šo noteikumu izpratnē netiek uzskatīta:

13.1. vērtspapīru emisija un sākotnējā izvietošana (attiecībā uz emitentiem);

13.2. akciju apmaiņa uzņēmumu apvienošanās rezultātā.

14. Ja tiek pārdoti vērtspapīri, kas iegūti par privatizācijas sertifikātiem, par šo vērtspapīru iegādes izmaksām tiek uzskatītas pārdevēja izmaksas attiecīgo sertifikātu iegādei. Ja pārdevējs — statūtsabiedrība — attiecīgos privatizācijas sertifikātus ieguvis kā ieguldījumu statūtu fondā, to iegādes cena ir privatizācijas sertifikātu oficiālā tirgus cena dienā, kurā tie ieskaitīti statūtsabiedrības kontā.

15. Ja taksācijas gadā uzņēmumam no vērtspapīru pārdošanas rodas zaudējumi, apliekamo ienākumu palielina par šo zaudējumu summu. Pēctaksācijas gados apliekamo ienākumu uzņēmums var samazināt par attiecīgā gada peļņu no citas vērtspapīru pārdošanas piecu gadu laikā pēc minēto zaudējumu rašanās gada, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.

16. Nodokli par nerezidenta ienākumiem no publisko emisiju vērtspapīru pārdošanas Latvijā taksācijas gadā ietur un iemaksā valsts budžetā šī ienākuma izmaksātājs — kontu turētājs (brokeru sabiedrība vai banka) — par visu taksācijas gadu līdz pēctaksācijas gada 25.janvārim, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam īpašu deklarāciju, bet nodokli par nerezidenta ienākumiem no pārējiem vērtspapīriem, kā arī pajām un kapitāla daļām — pircējs likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā un termiņā.

17. Ja uzņēmums pārdod citus, šo noteikumu 3.punktā neminētus vērtspapīrus (vekseļus, privatizācijas sertifikātus, valsts un pašvaldību īstermiņa parādzīmes, čekus vai citus vērtspapīrus), kā arī šo noteikumu 3.punktā minētos vērtspapīrus, kas nav iegrāmatoti kā ilgtermiņa ieguldījumi, uzņēmuma apliekamais ienākums nav jākoriģē.

Pārejas jautājumi

18. Ja uzņēmums pārdod publiskās apgrozības vērtspapīrus laikposmā līdz 2000.gada 31.decembrim, uzņēmuma apliekamo ienākumu taksācijas gadā samazina par to ieņēmumu summu, kas gūti no minēto vērtspapīru pārdošanas taksācijas gadā, bet palielina par to izdevumu summu, kas ir tieši saistīti ar minēto vērtspapīru iegādi (iegādes izmaksas, komisijas nauda, nodevas un citi izdevumi) iepriekšējos taksācijas periodos.

Ministru prezidents A.Šķēle
Finansu ministrs A.G.Kreituss

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!