Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 15. martā

Intervija Latvijas Televīzijas 15. marta raidījumā "4. studija" pulksten 19.30. Vada žurnālists Andris Jakubāns

— Labvakar! Domājot jums jautājumus, man bija problēma, jo es zināju, ka jūs uz daudziem jautājumiem neatbildēsiet, būdams Saeimas priekšsēdētājs. Sakiet, vai jums bez amata viedokļa ir savs personīgais, cilvēka viedoklis.

J.Straume:

— Man bieži vien ir personīgs viedoklis, bet amats dažkārt neļauj to paust.

— Vai jūs vienmēr sevi precīzi spējat kontrolēt?

J.Straume:

— Pilnīgi perfekts neviens nav.

— Galvenais jautājums šovakar varētu būt par vēlēšanām un iespējamām koalīcijām. Vai ir iespējama Latvijā partija, kas viena pati var uzvarēt vēlēšanās?

J.Straume:

— Es domāju, ka tuvāko gadu laikā tā nenotiks.

— Sakiet, bet vai ir iespējams, ka tauta nobalsotu par vienu partiju bloku?

J.Straume:

— Es nezinu, vai tas būtu tik nepieciešams. Būtiski, lai partijas nostiprinās tīri programmatiski un savā darbībā, balstoties uz konkrētiem ideoloģiskiem principiem, lai neveidotos koalīcijas, kas savā būtībā ir absurdas. Ir būtiski, lai nodibinātos normāla pozīcija un normāla opozīcija, kas būtu vairāk vai mazāk prognozējama.

— Vai "Tēvzeme un Brīvība" šajās dienās jūt uz sevi kādu spiedienu?

J.Straume:

— Spiedienu mēs izjūtam ne tikai šajās dienās, tas ir īpaši jūtams pēdējo mēnešu laikā. Apogeja bija priekšvēlēšanu pēdējās nedēļas.

— Šodienas "Dienā" mans bijušais kolēģis Aivars Ozoliņš par jums raksta savā rakstā "Bāleliņi krustcelēs". Viņš raksta: "Vai TB izvēlēsies mīlēt Krieviju? Taču par savu identitāti lai uztraucas paši. Svarīgākais, ka TB aiziešana pie kreisajiem Rīgas domē varētu ietekmēt arī valdību un draudētu valstij ar attīstības virziena maiņu, ieskaitot virzību uz Eiropas Savienību un NATO." Tātad jūsu rokās tagad ir Eiropas Savienības un NATO liktenis.

J.Straume:

— Es domāju, tas ir pārāk skaļi teikts. Ozoliņa kungam, protams, ir tāda maniere un īpaši mīļa viņam ir viena partija, un dažādas problēmas, kas ir citās partijās, viņš nesaskata un negrib saskatīt. Neapšaubāmi, mūsu apvienībai šobrīd ir diezgan būtiska loma, jo situācija, kāda ir Rīgas pilsētā pēc vēlēšanām, ir ļoti sarežģīta. Lielā mērā no mūsu apvienības darbības būs atkarīga koalīcija Rīgā, un, kā mēs zinām, Rīga nav visa Latvija, bet ir ļoti nozīmīga tās daļa.

— Vai tas bija Grīnblata kungs, kas teica, ka bez "Latvijas ceļa" un Tautas partijas "TB"/LNNK nepievienosies sociāldemokrātiem?

J.Straume:

— Es domāju, ka tas ir loģisks piedāvājums, un šajā situācijā tas ir svarīgi Rīgā, par to mēs diskutējām arī šodien valdes sapulcē. Lai varētu nodrošināt stabilu Rīgas domes darbu četru gadu skatījumā, mēs redzam tikai vienu iespēju — valdošo partiju un sociāldemokrātu kopīgu sadarbību.

— Bet sociāldemokrāti ir paziņojuši, ka viņi kopā ar Šķēli neies.

J.Straume:

— Daudzi daudz ko ir teikuši, bet kategorisku paziņojumu, kurš būtu pausts un apstiprināts sociāldemokrātu valdē, līdz šim nav bijis.

— Ja Bojāra kungs saka nē "Latvijas ceļam" un Tautas partijai, vai jūs būtu ar mieru vieni paši pieslieties sociāldemokrātiem un veidot otru pasjansu?

J.Straume:

— Es domāju, ka tā tas nenotiks, tas gan šobrīd ir mans personīgais viedoklis. Es noteikti nebūšu tā ar mieru un neatbalstīšu šādu kombināciju. Tad jau drīzāk sociāldemokrātiem būtu jāpamēģina kopā ar apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" reāli pastrādāt Rīgā.

— Vai nebūtu iespējams variants, ka arī jūs strādātu kopā ar šo apvienību?

J.Straume:

— Manuprāt, mēs esam vienīgā partija, kura šobrīd ir uzlikusi kaut kādus ideoloģiskus rāmjus sarunās par Rīgas domi. Mēs esam gatavi runāt ar visām partijām, izņemot PCTVL. Ne "Latvijas ceļš", ne Tautas partija šādus nosacījumus nav izvirzījušas. Viņi ir gatavi runāt arī ar šo apvienību.

— PCTVL līderis Sergejs Dolgopolovs ir ieguvis lielu popularitāti. Viņš izskatās vistīrākais miera eņģelis. Viņš izskatās daudz mierīgāks un konservatīvāks par Bojāra kungu.

J.Straume:

— Bez šaubām, Rīgas domē, ņemot vērā to, ka apvienībai ir noteikts vietu skaits, ar to nevar nerēķināties. Viņiem ir iespējas kopā ar sociāldemokrātiem veidot vadošo koalīciju. Šobrīd mazie saraksti, kas ieguvuši vienu vai divas balsis, veido tā sauktos centrus, tie gan ir mainīgi, bet varētu teikt, ka ir divas grupas. Viena simpatizē sociāldemokrātiem, otra — labējām partijām. Es domāju, ka ar šo grupu un PCTVL sociāldemokrāti var veidot koalīciju un saņemt balsu vairākumu.

— Un tad jūs paliktu ar dvīņubrāļiem — "Latvijas ceļu" un Tautas partiju — valdībā?

J.Straume:

— Es domāju, ka tāda situācija nav nereāla. Neapšaubāmi, tad attiecības starp Rīgas domi un centrālo valdību būtu ļoti sarežģītas. Taču, es domāju, ka sabiedrībai būtu lietderīgi uzzināt, kādus konkrētus rīcības priekšlikumus var sniegt opozīcijas partijas, kas nonākušas pozīcijā.

— Ir versija, ka jūs ļaujat izteikties impulsīvajam cilvēkam Bojāra kungam un paši, kā daudz pieredzējušāki, ieturat pauzi, ļaujot viņam pateikt dažus liekus vārdus.

J.Straume:

— Bojāra kungs ir impulsīvs cilvēks, bet nevar noliegt, ka viņam ir liela autoritāte sabiedrībā un sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Ar Bojāra kunga izteikumiem nevar nerēķināties.

— Šodienas "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" ir rakstīts, ka sociāldemokrāti pieprasa sev gan Rīgas mēra amatu, gan ostas pārvaldnieku, gan izpilddirektoru. Tas laikam jūs neapmierina.

J.Straume:

— Es domāju, ka visas partijas gribētu sev gan mēru, gan ostas pārvaldnieku, gan izpilddirektoru, bet ir jārēķinās ar reālo matemātiku. Un tā ir tāda, ka 14 balsis nav 31 balss.

— Pastāv teorija par varavīksnes domi, kad no visām domē iekļuvušajām partijām proporcionāli izvirzīti deputāti veido domi. Varbūt tas būtu labāk, ja varētu atmest politiku. Vai šajā matemātikā ir iespējams atmest politiku un pāriet pie Rīgas problēmām?

J.Straume:

— Es domāju, ka politiku pilnībā atmest nav iespējams. Es domāju, ka sadalījums — trīs valdības partijas plus sociāldemokrāti — jau ir šāda varavīksnes dome.

— Šodien Ārgaļa kungs teica, ka partiju vadītāji aizrunā tukšu laiku. Es domāju, ka jūs sagaida tukša vervelēšana par politiku, lai gan pamatā ir Rīgas ekonomika. Jums ir jāizšķiras starp diviem tiltiem un tuneli.

J.Straume:

— Es domāju, ka Ārgaļa kungs vairāk domāja to aspektu, ka liela nozīme būs tām personālijām, kas reāli tiks ievēlētas no katra saraksta. Lēmumu, kādas koalīcijas veidot vai neveidot, katrā organizācijā pieņem valdes vai domes.

— Mums Pētersones kundze raksta, ka daudzi cilvēki ir neapmierināti ar vēlēšanām. Daudzi cilvēki ir sašutuši par miljoniem, kas ir iztērēti priekšvēlēšanu kampaņās. Kura pilsēta būs labāka — tā, kuru vadīs "Latvijas ceļš" vai Tautas partija?

J.Straume:

— Es domāju, ka pašvaldībās to noteiks tas, cik spējīgi darboties būs konkrētie cilvēki. Pašvaldībās darbs ir daudz specifiskāks un ekonomiskāks, nekā darbs likumdošanā.

— Parasti pašvaldības bija par sevi un partijas par sevi. Tagad situācija mainījusies. Tagad partijas ir iekļuvušas pašvaldībās. Būs "Tēvzemes un Brīvības" partijas pilsētas, būs "Latvijas ceļa" pilsētas, jebkurā gadījumā tās iegūs savu krāsu. Par to daudzi cilvēki ir ārkārtīgi sašutuši. Vai jūs principā pārvaldāt šo situāciju? Vai jums ir programma pašvaldībām?

J.Straume:

— Pašvaldībām programmas ir dažādas. Konceptuāli lieli strīdi ir gan par administratīvām problēmām, gan par metodoloģiju. Protams, šīs ir pirmās pašvaldību vēlēšanas, kur lielajās pilsētās vēlēšanu saraksti tiek veidoti pēc partiju principa. Manuprāt, tas nemaz nav slikti. Ja no partijām ievēlētie cilvēki spēs nodrošināt kārtību un uzplaukumu pilsētā, tad viņus cilvēki vēlēs arī nākamajās vēlēšanās. Sabiedrībai jau no tā nebūs sliktāk.

— Tas zināmā mērā ir eksperiments, jo visi cilvēki ir zināmi, bet iznāk, ka viens čalis ir iestājies vienā partijā, otrs otrā. Šī cīņa, kas notiek Saeimā, tagad tiek pārnesta uz pašvaldībām.

J.Straume:

— Jā, tā tas notiek, taču mēs vērosim, kā tas reāli notiek, veidojot koalīcijas pašvaldībās. Mēs pieļaujam situāciju, ka šīs koalīcijas būs diezgan raibas. Es neizslēdzu iespēju, ka būs koalīcijas, kurās būs tēvzemieši kopā ar sociāldemokrātiem vai "Latvijas ceļu". Katrā konkrētā situācijā vietējie apstākļi būs noteicošie.

— Daudzi cilvēki saka, ka pazīst šos valdošos cilvēkus, zina, kas ir Straume, kas ir Šķēle un tā tālāk. Bet tad sākās šī briesmīgā priekšvēlēšanu kampaņa, kad šie portreti un uzvārdi gāzās mums virsū. Līdz ar to tas radīja cilvēkos nepatiku.

J.Straume:

— Es domāju, ka tas lielā mērā nospēlēja arī šajās vēlēšanās. Es domāju, tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc "Latvijas ceļš" Rīgā ieguva tik maz vietu.

— Daudzi skatītāji savās vēstulēs jautā, kāpēc deputāti aiziet no Saeimas uz pašvaldībām. Vai tas ir patriotisms, vai viņi jūt, ka neko nesaprot no likumdošanas, vai arī no tā ir kāds savtīgs labums?

J.Straume:

— Šis jautājums būtu jāuzdod pašiem šiem deputātiem. Es domāju, ka iemesli ir dažādi. Ir bijuši gadījumi, ka tas ir bijis partijas lūgums vai diktāts, citos gadījumos varbūt tā bija personiska vēlme izpausties savādāk.

— Principā cilvēki no 400 latu algas aiziet uz kaut ko citu.

J.Straume:

— Es domāju, ka šis jautājums tiešām būtu jāuzdod šiem kolēģiem.

— Kāda skatītāja savā vēstulē jautā, ko jūs kā Saeimas priekšsēdētājs domājat, kad tribīnē bļaustās sociāldemokrāts Leons Bojārs.

J.Straume:

— Es gribētu teikt, ka daudzi deputāti bieži izsakās emocionāli, tai skaitā arī minētais Bojāra kungs, taču pārsvarā es deputātu runās saklausu zināmu saturu.

— Vēl ir aktuāls jautājums par prezidentes kancelejas vadītāju. Iepriekšējais jaunais simpātiskais vadītājs balotējās vēlēšanās, taču izkrita. Viņa vietā iecēla jaunu cilvēku, ko neviens nezina. Zaķa kungu zina tikai daži cilvēki, kas savulaik bija nedraugos ar padomju varu. Viņš ir strādājis LPSR prokuratūrā. Kā šādi cilvēki tiek izvēlēti? Vai tos izraugās pati prezidente, vai viņai tos iesaka?

J.Straume:

— Neapšaubāmi, prezidentei ir sakāms galavārds, taču viņai ir pārāk grūti detalizēti izanalizēt katru kandidatūru. Līdz ar to viņa konsultējas gan ar Satversmes aizsardzības biroju, gan ar citiem padomniekiem. Šobrīd ir sajūta, ka kāds ir vēlējies prezidentei izdarīt lāča pakalpojumu. Tad, kad es uzzināju, ka Lidija Doroņina–Lasmane, Jānis Vēveris un Jānis Rožkalns nāca klajā ar atklāto vēstuli... Es visus šos cilvēkus pazīstu personīgi, īpaši Jāni Vēveri. Mēs jau Atmodas pirmsākumos esam kopā darbojušies. Man nav nekāda pamata šiem cilvēkiem neticēt. Līdz ar to, es domāju, ka prezidentei būtu jāiedziļinās šajā jautājumā, un, es domāju, viņa to arī darīs.

— Es šodien skatījos internetā, tur arī tika apspriests šis jautājums. Daudzi cilvēki uzskata, ka prezidente ir vienkārši iznesta cauri. Principā prezidenti, kas ir gudra un augstu kotējas, vajadzēja iznest cauri.

J.Straume:

— Es domāju, ka šādas domas var pilnīgi loģiski rasties.

— Bet varbūt viņš ir labs cilvēks.

J.Straume:

— Nevar apšaubīt cilvēka kompetenci, ja nav ar viņu bijusi personīga saskare. Taču šajā gadījumā, es domāju, tas ir prezidentei rūpīgi jāizvērtē. Ja Jānis Vēveris, kurš parasti izvairās no publiskām diskusijām, nevarēja klusēt un skaļi runāja par šo jautājumu, tad es Aivara Zaķa godīgumu gribētu apšaubīt.

— Daudzi cilvēki bija ļoti sašutuši par to, ka vēlēšanu naktī "TB"/LNNK bija sarīkojusi uguņošanu un īstas dzīres. Kāds skatītājs jautā, vai tas nenozīmē to, ka plaisa starp varas eliti un vienkāršajiem cilvēkiem kļūst aizvien platāka?

J.Straume:

— Es nedomāju, ka tur tika izgāzti miljoni. Tā bija mūsu partijas mēra kandidāta un pašreizējā mēra Ārgaļa kunga iniciatīva. Uz šo pasākumu bija aicināti un ieradušies ne tikai tie cilvēki, kas palīdzēja veidot šo kampaņu, bet arī konkurējošo partiju vadītāji. Es domāju, ka tā bija ļoti laba iespēja uzsākt pirmās pārrunas pēc tam, kad bija parādījušies pirmie rezultāti.

— Plūdonim ir tāds dzejolis "Divi pasaules". Varbūt jūs kā valdošie nejūtat, kā jūs izskatāties uz āru?

J.Straume:

— Es piekrītu, ka tas ir diskutējams jautājums.

— Tie, kas šodien klausījās Saeimas sēdi dzirdēja, ka bez medmāsām, kas saņem ļoti mazas algas, mazatalgoti ir arī policisti. Patiesībā tas nāca ārā tikai tāpēc, ka sociāldemokrāti ļoti nemākulīgi gribēja tikt vaļā no mūsu iekšlietu ministra.

J.Straume:

— Jāsaka, ka iekšlietu sistēmā reforma neapšaubāmi ir vajadzīga. Tā ir struktūra, kas ir visgrūtāk reformējama, jo tā ir visinertākā, ņemot vērā īpašo specifiku un sarežģītās problēmas. Policistu atalgojums ir ļoti nopietns jautājums. Kā mēs šodien Saeimā no tribīnes dzirdējām, tad valdošās koalīcijas deputāti, kā arī opozīcija un ministrs izteica apņēmību šo situāciju risināt, veidojot nākamā gada budžetu.

— Es domāju, ka daudz sarežģītāka bija situācija, kad Rīgā bija tikai krievu miliči, kas nemācēja ne vārda latviski. Tagad cilvēkiem ir vienkārši jāsamaksā par viņu darbu. Vai tagad valdība vienkārši nav atlikusi šo jautājumu risināšanu? Policisti izturēs... Medmāsas izturēs...

J.Straume:

— Mums šo problēmu ir daudz, tās ir jārisina visas vienlaikus, tāpēc arī visas līdz galam nevar atrisināt. Tas rada iespaidu, ka viss notiek lēni. Katrs gribētu, lai sociālā sfēra un iekšlietu sistēma, kā arī izglītība saņemtu vairāk naudas. Tas lielā mērā ietekmēs darbinieku darba kvalitāti.

— Lejā televīzijas policisti teica — armijai naudu pieliek, bet mums ne.

J.Straume:

— Tas ir valsts prioritātes jautājums. Mums 2% no iekšzemes kopprodukta ir jānovirza aizsardzības spēkiem. Tā ir apņemšanās, ko mēs jau esam iestrādājuši likumā. Es domāju, ka šī investīcija ļoti ātri nesīs augļus. To mēs redzam pēc Ungārijas, Polijas un Čehijas pieredzes, kāds ir investīciju klimats šajās valstīs.

— Paldies par sarunu!

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā