Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents Guntis Ulmanis - Eiropas Parlamenta deputātiem Briselē 27. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.03.1996., Nr. 56 (541) https://www.vestnesis.lv/ta/id/52349

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas valstis - tā ir Eiropas jēdziena paplašināšana

Vēl šajā numurā

29.03.1996., Nr. 56 (541)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis —
Eiropas Parlamenta deputātiem Briselē 27. martā:

Dāmas un kungi!

Esmu patiešām priecīgs par šo izdevību tikties ar jums — Eiropas Savienības parlamentāriešiem. Zinu, ka daļa no jums jau labi pazīst Latviju un droši vien drīz atkal šopavasar viesosies Rīgā.

Eiropas Padome diskutē un izlemj uz nākotni orientētus konceptuālus risinājumus. Tie ir lēmumi, kas skar daudzas valstis un praktiski visas dzīves jomas. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt demokrātisku kontroli. Šis parlaments veido Eiropas Savienības demokrātiskās kontroles mehānisma sirdi.

Latvijā mēs tagad esam transformācijas procesā. Politiķiem valdībā bieži šķiet, ka kustība reformās notiek pārāk lēni. Tāpēc atsvaram vajadzīgs spēcīgs un augsti kompetents parlaments un stabila valsts prezidenta institūcija, kuri spēj tvert mūsu valsts attīstību visas Eiropas kontekstā. Jūsu pieredze par sadarbību ar Eiropas Savienības Padomi un Ministru padomi noteikti var būt vērtīga Latvijas parlamentam, kurš, man šķiet, labi funkcionē likumdošanas jomā un izveidojies par šādu demokrātiskās kontroles mehānismu.

Mūsu parlamentā ir arī Eiropas lietu komisija, kurai nepieciešami cieši kontakti ar Eiropas Parlamentu. Mēs uzskatām, ka arī vienotajā Eiropā, kurā kādreiz būs vēl vairāk valstu nekā tagad, tieši vēlētajiem tautu pārstāvjiem iedalāms nozīmīgs darba apjoms. Mani un mūsu delegācijas locekļus no Latvijas Saeimas interesētu, kā jūs vērtējat un iedomājaties jau tagad iespējamo un nepieciešamo sadarbību starp jums un nacionālajiem parlamentiem — arī no asociētajām valstīm.

Esmu pārliecināts, ka šāda kooperācija ir kā priekšnoteikums, lai ES saglabātu sasniegto, bet reizē nezaudētu tai raksturīgo dinamiku paplašināšanās procesā. Latvijas interesēs ir saskaņot savu attīstības modeli ar kopējo Eiropas Savienības virzības vektoru.

Kaut Latviju un Eiropas Savienību daudz kas šķir, tomēr arī vienojošais ir būtisks: mēs visi meklējam jaunu savas pastāvēšanas modusu. Eiropas Savienība spiesta kardināli pārveidot sevi globālās konkurences ietekmē. Latvija turpretī ir tranformācijas valsts, un tai ir vēsturiska iespēja veidot savu tautsaimniecisko paradigmu, to uzreiz saskaņojot ar to politisko un ekonomisko spēku izkārtojumu pasaulē, kurš izkristalizējas, pasaulei tuvojoties 21. gadsimtam.

Rakturojot to, kas tagad ir Latvija Eiropas Savienības kontekstā, jāaplūko valsts reformu process divās perspektīvās — ekonomiskajā un sociālajā.

Transformācijas process Latvijā notiek konsekventi, tas ir neatgriezenisks, par to liecina augstā makroekonomiskā stabilitāte un dziļās izmaiņas tautsaimniecības struktūrā. Salīdzinot ar citām transformācijas valstīm, Latvijā ātri izdevās apturēt nacionālā kopprodukta kritumu, tas pats sakāms par inflāciju. Pārdomātas un konsekventas politikas rezultātā Latvijā ir zemākā inflācija Baltijas valstīs. Arī budžeta deficīts nav pārsniedzis 2 procentu līmeni, izņemot 1995. gadu, kad Latvijā bija satricinājumi banku sektorā. Valsts ārējais parāds 1995. gada beigās nebija sasniedzis 10 procentus no nacionālā kopprodukta, un tas ir zems radītājs transformācijas valstu grupā. Viena no jaunās valdības prioritātēm ir radikāli samazināt šo parādu, tādējādi izbrīvējot līdzekļus investīcijām.

Latvijā ir nodrošināta finansu sistēmas stabilitāte, veiksmīga naudas reforma un stingra monetārā politika rezultējusies visstabilākajā valūtas sistēmā transformācijas valstīs, stingrā pārraudzībā notiek komercbanku jomas tālākā attīstība. Lai likvidētu nelegāli iegūtās naudas legalizēšanu, līdz vasarai Latvijai jāizstrādā nepieciešamie likumi un kontroles mehānismi.

Transformācijas procesā Latvija kļūst par atvērtu valsti. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā veidojas jauna sociālā struktūra atbilstoši mūsdienu Eiropas demokrātijām. Sabiedrības sociālā pārveide un integrācija notiek mierīgi, toleranti, un tā nav ieguvusi politisku izpausmi sadursmēs.

Pragmatisms ir viens no elementiem, kas ir pamatā mūsu integrācijai Eiropas Savienībā. Mēs apzināmies tos kritērijus, kuri formulēti noslēguma dokumentos Eiropas Savienības Padomes tikšanās reizē Kopenhāgenā, kā arī asociēto valstu iestāšanās stratēģiju, ko akceptēja Eiropas Savienības Padome Madridē. Šie ES augstie standarti — arī Eiropas monetārās savienības kritēriji — ir orientieri Latvijai likumdošanas aktu izstrādei un mūsu attīstības programmēšanai.

Ņaujiet man nedaudz raksturot dažus aspektus no tā, kas ir Latvijas integrācija Eiropas Savienībā. Pirmkārt, tādu tautsaimniecisko projektu favorizācija, kuriem ir pārreģionāla nozīme un kuri tādējādi un tāpēc garantē darbavietas ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī nodrošina vai veido jaunas darbvietas iesaistītajām ES valstīm. Tā ir atbildīga un solidāra izvēle, jo ņem vērā pašreizējās un nākamo gadu tendences un ekonomiskā spēka izkārtojumu.

Otrkārt, jāatzīst, ka vienotā ekonomiskā telpa Latvijai vispirmām kārtām saistās ar Baltijas jūras valstu reģionu. Baltijas reģiona attīstība šobrīd iezīmē vienu no svarīgākajām tendencēm ES. Tā ir reģionalizācija, kas atbilst pārnacionālo ekonomisko interešu savijumam. Sadarbība reģiona ietvaros uzskatāma kā zināms priekšnoteikums integrācijai Eiropas Savienībā, tāpēc kooperāciju Baltijas jūras reģionā saprotam kā vienu no savas politikas prioritātēm.

Līdz ar Eiropas līgumu noslēgšanu ar trim Baltijas valstīm Baltijas jūras reģions skaidrāk iezīmējas kā ES reģions. Šī tendence nostiprināsies, kad trīs Baltijas valstis būs pilntiesīgas dalībvalstis Eiropas Savienībā.

Treškārt, īpaši nozīmīgas Latvijai Eiropas Savienības kontekstā ir attiecības ar Krieviju. Mēs vēlamies attiecības ar Krieviju kā ar kaimiņvalsti — eiropeiskā izpratnē. Tām jābūt balstītām uz vienlīdzības, savstarpējas cieņas un sapratnes, demokrātiskas sadarbības un līgumu izpildes principiem.

Ja paraudzīsities Latvijā, tad fiksēsit, ka pie mums nav viedokļa par to, ka Krievija mūs apdraudētu. Man šķiet, ka arī Rietumos vēl daudziem būtu jāatsakās no domāšanas ienaidnieka kategorijās un rūpīgāk jācenšas izprast pārveidošanas process Krievijā. Mūsu izpratne dod mums pārliecību, ka attiecības ar Krieviju arī turpmāk veidosies savstarpēji izdevīgi.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas stratēģiskais mērķis izsakāms vārdos — kļūt par modernu un eiropeisku Latviju, kas garantētu gan valsts neatkarību, gan šīs valsts iedzīvotāju drošību un labklājību. To mēs saistām ar Eiropas Savienību. Tās galveno ieguldījumu kontinenta kopējā nākotnē vienā jēdzienā var izteikt tā — Eiropas Savienībai jāsaglabā sevi kā vienu no pasaules ekonomiskā un politiskā spēka un kultūras daudzveidības gravitācijas centriem.

Tas būs labs pamats kopējai Eiropas identitātei, kurā nesošo struktūru veido tieši nelielās valstis — tādas kā Latvija. Kad ir runa par to, kas ir Eiropas Savienība tās paplašināšanās procesā un kas ir Latvija Eiropas Savienībā, parlamentāriešiem jābūt diskusiju priekšgalā. Esmu priecīgs, ka man ir izdevība uzklausīt jūsu domas par šiem sinkrētiskajiem jautājumiem.

Paldies par uzmanību!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!