Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atgriežoties Briselē, vizītes trešajā dienā. Sarunas, viedokļu uzklausīšana, viedokļu izteikšana. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.03.1996., Nr. 56 (541) https://www.vestnesis.lv/ta/id/52347

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.88

Par nekustamo īpašumu Rīgā, Blieķu ielā 9

Vēl šajā numurā

29.03.1996., Nr. 56 (541)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atgriežoties Briselē, vizītes trešajā dienā

Sarunas, viedokļu uzklausīšana, viedokļu izteikšana

Trešdien, 27.martā, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un visi Latvijas delegācijas locekļi apmeklēja Eiropas Parlamentu. Apmeklējuma laikā notika sarunas ar EP prezidentu Klausu Henšu. Sarunu galvenais temats skāra Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, proti, kritērijus, valstu secību un iespējamos termiņus. Galvenā attieksme, ko pauda K.Henšs, bija šāda: vienāda starta līnija, bet dažādas finiša līnijas asociētajām dalībvalstīm.

Klauss Henšs izklāstīja principus, kuriem ir bezdiskusijas būtība Latvijas un jebkuras citas valsts uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tie ir demokrātija, minoritāšu tiesības, brīva tirgus ekonomika.

K.Henšs interesējās, vai Latviju neuztrauc tas, ka, iestājoties ES, tā daļu savas suverenitātes būs spiesta deleģēt Eiropas Savienības valstīm. G.Ulmanis atbildēja, ka ar to mēs savu suverenitāti tikai nostiprināsim, jo tai ir cita rakstura apdraudējumi.

Sarunā tika skarts arī Latvijas un Krievijas attiecību aspekts. K.Henšs uzsvēra, ka reāli pirmās sarunas par uzņemšanu Eiropas Savienībā varētu sākties 1998.gada pirmajā pusē. Pamatjautājumos Latvijai uz šo laiku vajadzētu būt gatavai uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Pēc tikšanās ar Klausu Henšu Latvijas delegācija devās uz Eiropas Padomes plenārsēžu zāli, kur EP sēdes vadītāji sveica G.Ulmani. Tad G.Ulmanis teica uzrunu EP delegācijai sakariem ar Latviju, Igauniju un Lietuvu, kā arī EP Ārlietu komisijas locekļiem.

Pēc Valsts prezidenta uzrunas EP locekļi uzdeva jautājumus par Latvijas iekšpolitisko situāciju: minoritāšu jautājumu, valdības darbību, par attiecībām ar Krieviju, par iestāšanās iespējām NATO un Baltijas reģionālo attīstību. Prezidents savās atbildēs uzsvēra, ka cittautiešu integrācijas process norisinās atbilstoši likumdošanai un nerada pamatu bažām, kā arī izskaidroja, ka no 700 tūkstošiem krievu, kas dzīvo Latvijā, 300 tūkstošiem jau ir Latvijas pilsonība. Runājot par jauno valdību, G.Ulmanis uzsvēra, ka tās darbības pamats ir Latvijas virzība uz integrāciju ES, un piebilda, ka par valdības stabilitāti liecina arī parlamenta pozitīvais balsojums par budžetu.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!