Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumi Nr. 118 "Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās pārtikas sastāva obligātās nekaitīguma prasības un tās marķējuma un izplatīšanas prasības". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2001., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5221

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.119

Mātes piena aizstājēju sastāva obligātās nekaitīguma prasības un to marķējuma un reklāmas prasības

Vēl šajā numurā

16.03.2001., Nr. 43

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 118

Pieņemts: 13.03.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.118

Rīgā 2001.gada 13.martā (prot. Nr.11 12.§)

Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās pārtikas sastāva obligātās nekaitīguma prasības un tās marķējuma un izplatīšanas prasības

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro un trešo daļu un 13.panta trešo daļu

1. Šie noteikumi nosaka atsevišķai patērētāju grupai – zīdaiņiem (no četru līdz divpadsmit mēnešu vecumam) un maziem bērniem (no viena līdz trīs gadu vecumam) – paredzētās pārtikas sastāva obligātās nekaitīguma prasības, kā arī tās marķējuma un izplatīšanas prasības, lai nodrošinātu attiecīgo produktu nekaitīgumu zīdaiņu un mazu bērnu veselībai un aizsargātu viņu tiesības uz dzīvību un attīstību.

2. Šie noteikumi neattiecas uz mātes piena aizstājējiem, kas paredzēti zīdaiņiem.

3. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika tās specifiskā sastāva vai īpašā ražošanas procesa dēļ ir skaidri atšķirama no cita veida pārtikas un ir piemērota zīdaiņu un mazu bērnu uzturam. To izplata, norādot tās piemērotību attiecīgajai patērētāju grupai.

4. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika apmierina veselu zīdaiņu un mazu bērnu uztura prasības un lietojama viņu pakāpeniskai pieradināšanai pie parastajiem pārtikas produktiem vai kā uztura papildinājums.

5. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika šo noteikumu izpratnē ir:

5.1. apstrādātu graudaugu pārtika, kuras sastāvs atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām prasībām:

5.1.1. graudaugu pārtika, kas ir pagatavota vai ko sagatavo lietošanai, pievienojot pienu vai citus piemērotus uzturā lietojamus šķidrumus;

5.1.2. graudaugu pārtika, kurai pievienota pārtika ar augstu olbaltumvielu saturu un ko sagatavo lietošanai, pievienojot ūdeni vai citus šķidrumus, kas nesatur olbaltumvielas;

5.1.3. makaronu ēdieni, ko sagatavo lietošanai, vārot ūdenī vai citos piemērotos šķidrumos;

5.1.4. sausiņi un cepumi, kas izmantojami bez iepriekšējas sagatavošanas vai ko sagatavo lietošanai, saberžot un pievienojot ūdeni, pienu vai citus piemērotus šķidrumus;

5.2. maziem bērniem paredzētā pārtika, kas nav minēta šo noteikumu 5.1.apakšpunktā un kuras sastāvs atbilst šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

6. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēto pārtiku ražo no sastāvdaļām, kuru piemērotība zīdaiņu un mazu bērnu barošanai ir pierādīta ar vispāratzītiem zinātniskiem datiem.

7. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajai pārtikai atļauts pievienot tikai šo noteikumu 3.pielikumā minētās vielas, nepārsniedzot šo noteikumu 4.pielikumā norādītās maksimālās devas.

8. Normatīvajos aktos noteiktu atsevišķu pesticīdu atliekas augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajā pārtikā nedrīkst pārsniegt 0,01 mg/kg.

9. Pārtikas piedevu izmantošanu zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajā pārtikā nosaka normatīvie akti par pārtikas piedevu lietošanu.

10. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēto pārtiku mazumtirdzniecībā izplata tikai fasētu.

11. Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās pārtikas marķējumā papildus citos normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu noteiktajai informācijai norāda:

11.1. produkta enerģētisko vērtību kilodžoulos (kJ) un kilokalorijās (kcal), olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku (lipīdu) daudzumu, izteiktu skaitļos, 100 gramos vai 100 mililitros produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

11.2. katras minerālvielas un katra vitamīna vidējo daudzumu (1. un 2.pielikums), izteiktu skaitļos, 100 gramos vai 100 mililitros fasēta produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

11.3. vecumu, no kāda produktu var lietot, ņemot vērā produkta sastāvu, struktūru un citas īpašības (vecums nedrīkst būt mazāks par četriem mēnešiem);

11.4. lipekļa klātbūtni vai trūkumu, ja produkts paredzēts bērniem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem;

11.5. ja nepieciešams, produkta sagatavošanas pamācību un brīdinājumu par bīstamību veselībai, ja tas sagatavots nepareizi.

12. Marķējumā var norādīt:

12.1. šo noteikumu 3.pielikumā norādīto vielu vidējo daudzumu, izteiktu skaitļos, 100 gramos vai 100 mililitros fasēta produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

12.2. šo noteikumu 3.pielikumā norādīto vielu daudzumu, izteiktu procentos no šo noteikumu 5.pielikumā norādītās salīdzināmās vērtības, 100 gramos vai 100 mililitros fasēta produkta un, ja nepieciešams, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā, ja šo vielu daudzums produktā ir vismaz 15 % no salīdzināmās vērtības.

13. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.oktobri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministra vietā – kultūras ministre K.Pētersone

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.oktobri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 13.marta noteikumiem Nr.118

Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētās apstrādātu graudaugu pārtikas sastāvs1

Nr. p.k. Produkta sastāvdaļas, mērvienības Minimālais daudzums Maksimālais daudzums
1 2 3 4
1. Graudaugi – viens vai vairāki samalti graudaugi un/vai cieti saturoši sakņaugi 25 % no kopīgās produkta masas, rēķinot pēc sausnas
2. Olbaltumvielas2:
2.1. šo noteikumu 5.1.2. un 5.1.4.apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal) 1,3 (5,5)
2.2. pievienotās olbaltumvielas šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal) 0,48 (2)
2.3. pievienotās olbaltumvielas šo noteikumu 5.1.4.apakšpunktā minētajos cepumos, kas pagatavoti, pievienojot pārtikas produktus ar augstu olbaltumvielu saturu, un kurus izmanto bez iepriekšējas sagatavošanas, g/100 kJ (g/100 kcal) 0,36 (1,5)
2.4. pievienoto olbaltumu ķīmiskais indekss3 80 % no salīdzināmās olbaltumvielas (kazeīna4) ķīmiskā indeksa  
2.5. olbaltumvielu enerģijas attiecība olbaltumvielu maisījumā 70 % no salīdzināmās olbaltumvielas enerģijas attiecības
3. Ogļhidrāti:
3.1. ja šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.4.apakšpunktā minētajiem produktiem pievienota saharoze, fruktoze, glikoze, glikozes sīrups vai medus:    
3.1.1. no minētajiem avotiem pievienoto ogļhidrātu kopējais daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal) 1,8 (7,5)
3.1.2. pievienotās fruktozes daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal) 0,9 (3,75)
3.2. ja šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā minētajiem produktiem pievienota saharoze, fruktoze, glikoze, glikozes sīrups vai medus:    
3.2.1. no minētajiem avotiem pievienoto ogļhidrātu kopējais daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal) 1,2 (5)
3.2.2. pievienotās fruktozes daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal) 0,6 (2,5)
4. Tauki (lipīdi):
4.1. šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.4.apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal) 0,8 (3,3)
4.2. šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā minētajos produktos, g/100 kJ (g/100 kcal)   1,1 (4,5)
4.3. ja tauku saturs pārsniedz 0,8 g/100 kJ (3,3 g/100 kcal), tad:   
4.3.1. laurīnskābes daudzums 15 % no kopīgā tauku daudzuma
4.3.2. miristīnskābes daudzums 15 % no kopīgā tauku daudzuma
4.3.3. linoleīnskābes daudzums (glicerīdu–linoleātu veidā), mg/100 kJ (mg/100 kcal) 70 (300) 285 (1200)
5. Minerālvielas:
5.1. nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal)5 25 (100)
5.2. kalcijs:    
5.2.1. šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā minētajos produktos, mg/100 kJ (mg/100 kcal) 20 (80)
5.2.2. šo noteikumu 5.1.4.apakšpunktā minētajos produktos, kas pagatavoti, pievienojot pienu (piena cepumi), un izmantojami bez iepriekšējas sagatavošanas, mg/100 kJ (mg/100 kcal) 12 (50)
6. Vitamīni:
6.1. tiamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) 25 (100)
6.2. A vitamīns produktos, kas minēti šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā, mg RE /100 kJ (μg RE/100 kcal)6 14 (60)8 43 (180)8
6.3. D vitamīns produktos, kas minēti šo noteikumu 5.1.2.apakšpunktā, mg /100 kJ (μg /100 kcal)7 0,25 (1)8 0,75 (3)8

 

Piezīmes.

1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.

2 Aminoskābju pievienošana ir atļauta vienīgi olbaltumvielu maisījuma uzturvērtības uzlabošanai un tikai šim nolūkam nepieciešamās attiecībās.

3 Ķīmiskais indekss – vismazākā attiecība starp katras neaizstājamās aminoskābes daudzumu izmantojamajā olbaltumvielā un katras attiecīgās aminoskābes daudzumu salīdzināmajā olbaltumvielā.

4 Aminoskābju daudzums 100 gramos kazeīna:
1. Arginīns 3,7
2. Cistīns 0,3
3. Histidīns 2,9
4. Izoleicīns 5,4
5. Leicīns 9,5
6. Lizīns 8,1
7. Metionīns 2,8
8. Fenilalanīns 5,2
9. Treonīns 4,7
10. Triptofāns 1,6
11. Tirozīns 5,8
12. Valīns 6,7

5 Nātrija sāļus apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem drīkst pievienot tikai tehnoloģiskā nolūkā.

6 RE = visu trans-retinolu ekvivalents.

7 Holekalciferola veidā, kura 10 μg = D vitamīna 400 SV.

8 Šos ierobežojumus piemēro arī tad, ja A vitamīnu un D vitamīnu pievieno citiem apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem.

 

Labklājības ministra vietā – kultūras ministre K.Pētersone

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 13.marta noteikumiem Nr.118

Prasības maziem bērniem paredzētās pārtikas sastāvam1 , izņemot apstrādātu graudaugu pārtiku (noteikumu 5.1.apakšpunkts)

Nr. p.k. Produkta sastāvdaļas, mērvienības Minimālais daudzums Maksimālais daudzums
1. Olbaltumvielas2:
1.1. ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti ir vienīgās sastāvdaļas, kas minētas produkta nosaukumā, tad:     
1.1.1. minēto sastāvdaļu kopējais daudzums 40 % no produkta masas
1.1.2. katras minētās sastāvdaļas daudzums 25 % no minēto sastāvdaļu kopējās masas
1.1.3. kopējais olbaltumvielu daudzums no minētajiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal) 1,7 (7)
1.2. ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti (atsevišķi vai kopā) produkta nosaukumā ir minēti pirmie, tad:    
1.2.1. minēto sastāvdaļu kopējais daudzums 10 % no produkta masas
1.2.2. katras minētās sastāvdaļas daudzums 25 % no minēto sastāvdaļu kopējās masas
1.2.3. olbaltumvielu daudzums no minētajiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal) 1 (4)
1.3. ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti (atsevišķi vai kopā) produkta nosaukumā nav minēti pirmie, tad:    
1.3.1. minēto sastāvdaļu kopējais daudzums 8 % no kopējās produkta masas
1.3.2. katras minētās sastāvdaļas daudzums 25 % no minēto sastāvdaļu kopējās masas  
1.3.3. olbaltumvielu daudzums no minētajiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal) 0,5 (2,2)
1.3.4. kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem olbaltumvielu avotiem 0,7 (3)
1.4. ja produkta nosaukumā kopā ar citām sastāvdaļām ir minēts siers, tad:    
1.4.1. piena olbaltumvielu daudzums, g/100 kJ (g/100 kcal) 0,5 (2,2)
1.4.2. kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal) 0,7 (3)
1.5. ja produkta nosaukumā nav minēta gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti, tad kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem olbaltumvielu avotiem, g/100 kJ (g/100 kcal)    
1.6. ja mērce ir piedeva ēdienam, tad uz mērci neattiecas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5.apakšpunkta prasības    
1.7. saldajos ēdienos    
1.7.1. ja nosaukumā piena produkti minēti kā vienīgā vai pirmā sastāvdaļa, piena olbaltumvielu daudzums, g/100 kcal 2,2
1.7.2. uz visiem pārējiem saldajiem ēdieniem neattiecas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5.apakšpunkta prasības    
2. Ogļhidrāti:
2.1. dārzeņu sulās un no tām pagatavotos dzērienos, g/100 ml 10
2.2. augļu sulās, nektāros un no tiem pagatavotos dzērienos, g/100 ml 15
2.3. tikai augļu ēdienos, g/100 g 20
2.4. desertos un pudiņos, g/100 g 25
2.5. pārējos dzērienos, kas nesatur pienu, g/100 g 5
3. Tauki:
3.1. 1.1.apakšpunktā minētajos produktos, ja gaļa vai siers ir vienīgās sastāvdaļas vai produkta nosaukumā ir minētas pirmās, tad kopējais tauku daudzums produktā, g/100 kJ (g/100 kcal) 1,4 (6)
3.2. visos citos produktos kopējais tauku daudzums g/100 kJ (g/100 kcal) 1,1 (4,5)
4. Nātrijs3 , mg/100 kJ (mg/100 kcal) vai mg/100g ja siers ir vienīgā produkta nosaukumā minētā sastāvdaļa, tad nātrija daudzums, mg/100 kJ (mg/100 kcal) 48 (200) vai 200
70 (300)
5. Vitamīni:
5.1. ieteicamais C vitamīna daudzums augļu sulās, nektāros un dārzeņu sulās, mg/100 kJ (mg/100 kcal) vai mg/100 g 6 (25) vai 25
5.2. ieteicamais A vitamīna daudzums dārzeņu sulās, μg RE /100 kJ (μg RE/100 kcal)4 25 (100)
5.3. citai pārtikai A vitamīnu nepievieno    
5.4. D vitamīnu pārtikai nepievieno    

 

Piezīmes.

1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.

2 Visos gadījumos aminoskābju pievienošana ir atļauta vienīgi olbaltumvielu maisījuma uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas nepieciešamas šim nolūkam.

3 Augļu produktiem, desertiem un pudiņiem nātrija sāļus drīkst pievienot tikai tehnoloģiskā nolūkā.

4 RE = visu trans-retinolu ekvivalents.

Labklājības ministra vietā – kultūras ministre K.Pētersone

 

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 13.marta noteikumiem Nr.118

Vielas, kuras atļauts pievienot zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajai pārtikai

Nr. p.k.

Vielas

Vielas atļautā forma

1. Vitamīni:
1.1. A vitamīns retinols
retinilacetāts
retinilpalmitāts
beta–karotīns
1.2. D vitamīns D2 vitamīns (ergokalciferols)
D3 vitamīns (holekalciferols)
1.3. B1 vitamīns tiamīna hidrohlorīds
tiamīna mononitrāts
1.4. B2 vitamīns riboflavīns
nātrija riboflavīn–5' –fosfāts
1.5. niacīns nikotīnamīds
nikotīnskābe
1.6. B6 vitamīns piridoksīna hidrohlorīds
piridoksīn–5–fosfāts
piridoksīndipalmitāts
1.7. pantotēnskābe kalcija D–pantotenāts
nātrija D–pantotenāts
dekspantenols
1.8. folāts
folskābe
1.9. B12 vitamīns ciānkobalamīns
hidroksokobalamīns
1.10. biotīns
D–biotīns
1.11. C vitamīns L–askorbīnskābe
nātrija L–askorbāts
kalcija L–askorbāts
6–palmitil–L–askorbīnskābe
(askorbilpalmitāts)
kālija askorbāts
1.12. K vitamīns
filohinons (fitomenadions)
1.13. E vitamīns D–alfa–tokoferols
DL–alfa–tokoferols
D–alfa–tokoferola acetāts
DL–alfa–tokoferola acetāts
2. Aminoskābes:
2.1. L–arginīns un tā hidrohlorīds  
2.2. L–cistīns un tā hidrohlorīds  
2.3. L–histidīns un tā hidrohlorīds  
2.4. L–izoleicīns un tā hidrohlorīds  
2.5. L–leicīns un tā hidrohlorīds  
2.6. L–lizīns un tā hidrohlorīds  
2.7. L–cisteīns un tā hidrohlorīds  
2.8. L–metionīns  
2.9. L–fenilalanīns  
2.10. L–treonīns  
2.11. L–triptofāns  
2.12. L–tirozīns  
2.13. L–valīns  
3. Citas vielas:
3.1. holīns  
3.2. holīna hlorīds  
3.3. holīna citrāts  
3.4. holīna bitartrāts  
3.5. inozīts  
3.6. L–karnitīns  
3.7. L–karnitīna hidrohlorīds  
4. Minerālvielas:
4.1. kalcijs (Ca) kalcija karbonāts
    kalcija hlorīds
    kalcija citrāti
    kalcija glukonāts
    kalcija glicerofosfāts
    kalcija laktāts
    kalcija oksīds
    kalcija hidroksīds
    kalcija fosfāti
4.2. magnijs (Mg) magnija karbonāts
    magnija hlorīds
    magnija citrāti
    magnija glukonāts
    magnija oksīds
    magnija hidroksīds
    magnija fosfāti
    magnija sulfāts
    magnija laktāts
    magnija glicerofosfāts
4.3. kālijs (K) kālija hlorīds
    kālija citrāti
    kālija glukonāts
    kālija laktāts
    kālija glicerofosfāts
4.4. dzelzs (Fe) divvērtīgās dzelzs citrāts
    trīsvērtīgās dzelzs amonija citrāts
    divvērtīgās dzelzs glukonāts
    divvērtīgās dzelzs laktāts
    divvērtīgās dzelzs sulfāts
    divvērtīgās dzelzs fumarāts
    trīsvērtīgās dzelzs difosfāts (trīsvērtīgās dzelzs pirofosfāts)
    elementārā dzelzs (karbonil– + elektrolīze + reducēta ar ūdeņradi)
    trīsvērtīgās dzelzs saharāts
    nātrija trīsvērtīgās dzelzs difosfāts
    divvērtīgās dzelzs karbonāts
4.5. varš (Cu) vara–lizīna komplekss
    vara karbonāts
    vara citrāts
    vara glukonāts
    vara sulfāts
4.6. cinks (Zn) cinka acetāts
    cinka citrāts
    cinka laktāts
    cinka sulfāts
    cinka oksīds
    cinka glukonāts
4.7. mangāns (Mn) mangāna karbonāts
    mangāna hlorīds
    mangāna citrāts
    mangāna glukonāts
    mangāna sulfāts
    mangāna glicerofosfāts
4.8. jods (I) nātrija jodīds
    kālija jodīds
    kālija jodāts
    nātrija jodāts

 

Labklājības ministra vietā – kultūras ministre K.Pētersone

 

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 13.marta noteikumiem Nr.118

Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētajai pārtikai pievienoto vitamīnu un minerālvielu maksimālās devas1

Nr. p.k.

Vitamīni un minerālvielas (mērvienības)

Maksimālā deva/100 kcal

1. A vitamīns (µg RE) 1802
2. E vitamīns (mg a–TE) 3
3. C vitamīns (mg) 12,5; 253; 1254
4. Tiamīns (mg) 0,25; 0,55
5. Riboflavīns (mg) 0,4
6. Niacīns (mg NE) 4,5
7. B6 vitamīns (mg) 0,35
8. Folskābe (µg) 50
9. B12 vitamīns (µg) 0,35
10. Pantotēnskābe (mg) 1,5
11. Biotīns (µg) 10
12. Kālijs (mg) 160
13. Kalcijs (mg) 80; 1806; 1007
14. Magnijs (mg) 40
15. Dzelzs (mg) 3
16. Cinks (mg) 2
17. Varš (µg) 40
18. Jods (µg) 35
19. Mangāns (mg) 0,6

Piezīmes.

1 Maksimālas devas norādītas lietošanai gatavā produktā, kuru izplata sagatavotu vai sagatavo pēc ražotāja norādījumiem; kālija un kalcija maksimālās devas norādītas pārdošanā esošajos produktos.

2 Atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikuma prasībām.

3 Produktos, kas bagātināti ar dzelzi.

4 Augļu ēdienos, augļu sulās, nektāros un dārzeņu sulās.

5 Apstrādātu graudaugu pārtikā.

6 Šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.2.apakšpunktā minētajos produktos.

7 Šo noteikumu 5.1.4.apakšpunktā minētajos produktos.

 

Labklājības ministra vietā – kultūras ministre K.Pētersone

 

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 13.marta noteikumiem Nr.118

Vitamīnu un minerālvielu salīdzināmās vērtības

Nr. p.k.

Vitamīni un minerālvielas, mērvienība

Salīdzināmā vērtība

1. A vitamīns, μg

400

2. D vitamīns, μg

10

3. C vitamīns, mg

25

4. Tiamīns, mg

0,5

5. Riboflavīns, mg

0,8

6. Niacīna ekvivalenti, mg

9

7. B6 vitamīns, mg

0,7

8. Folāts, μg

100

9. B12 vitamīns, μg

0,7

10. Kalcijs, mg

400

11. Dzelzs, mg

6

12. Cinks, mg

4

13. Jods, μg

70

14. Selēns, μg

10

15. Varš, mg

0,4

 

Labklājības ministra vietā – kultūras ministre K.Pētersone

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!