Privatizācija procesā

Kādēļ Rīgai vajadzīgi veikali, restorāni, viesnīcas

Rīgas Domē pašlaik tiek analizēta pašvaldības uzņēmumu finansiālā darbība, vienlaikus izsverot, vai ir lietderīgi tos paturēt iepriekšējā statusā. Ja uzņēmumi strādā neefektīvi un ar zaudējumiem, tad tie acīmredzot tiks nodoti privatizācijai. Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Juris Rītiņš uzskata, ka šādas izmaiņas sagaida apmēram pusi pašvaldības uzņēmumu un tos uzņēmumus, kuros pašvaldībai pieder kapitāla daļas vai nekustamie īpašumi.

Rīgas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš preses konferencē 30. jūlijā informēja, ka pašvaldības uzņēmumu darbības analīze rāda: 1996. gadā 117 pašvaldības uzņēmumu, kuru bilances vērtība ir 37,6 miljoni latu, pašvaldības budžetā devuši tikai 1834 latus ienākumu. Tālab loģisks ir jautājums — kādēļ pilsētai vajadzīgi šādi veikali, restorāni, viesnīcas un citi uzņēmumi?

Par privatizācijas koncepciju Rīgas Domē lems apmēram pēc mēneša.

“LV” informācija

Par asfaltbetona rūpnīcas izsoli 9. augustā

Šķiet, ka drīz Latvijā darbu uzsāks īpaši ražīga, automatizēta un kvalitatīva asfaltbetona rūpnīca, kuru iegādājusies Rīgas Dome un kura tiks izsolīta 9. augustā. Par šīs rūpnīcas iegādi no Šveices firmas “AMMANN” līgumu parakstīja iepriekšējā sasaukuma domnieki, un par tā lietderīgumu ticis lauzts daudz šķēpu un risinātas daudzas diskusijas. Galvenais — bija vai nebija vajadzīga šāda rūpnīca Rīgai un Latvijai?

Rīgas Domes izpilddirektors Andris Grīnbergs paliek pie viedokļa, ka bija vajadzīga un šai rūpnīcai arī turpmāk vajadzētu palikt pašvaldības īpašumā, lai pilsēta ielu remonta vajadzībām varētu iegādāties lētu un kvalitatīvu asfaltbetonu. Taču Rīgas Domes speciāli izveidota darba grupa, kuras pienākumos bija izvērtēt rūpnīcas iegādes finansiālo lietderību un juridisko pamatotību, atzinusi, ka bez šāda uzņēmuma varēja arī iztikt. Pašreizējā Rīgas Dome pieņēma lēmumu asfaltbetona rūpnīcu pārdot izsolē, lai atgūtu tās iegādei patērētos līdzekļus. Asfaltbetona rūpnīca maksā 2, 8 miljonus vācu marku; tās iegādi finansē no Valsts kases aizdevuma.

A. Grīnbergs, aizstāvot rūpnīcas iegādes ideju, uzsvēra, ka par izsoli interesējoties ļoti daudzas firmas. Rūpnīcas sākotnējā cena izsolē būs Ls 150 000. Tā spēj ražot 240 tonnu asfaltbetona maisījuma stundā, ir pilnīgi automatizēta, un darba procesā tiek pielietota vismodernākā tehnoloģija, kas ir arī videi nekaitīga un atbilst Eiropas standartu prasībām. Rūpnīca vienlaicīgi var ražot četrus asfaltbetona maisījumu veidus, kas ļoti būtiski tieši pilsētas apstākļos.

“LV” informācija

Par “Valmieras stikla šķiedru” pēc privatizācijas pirmā pusgada

30. jūlijā Rīgā preses konferenci rīkoja publiskās akciju sabiedrības “Valmieras stikla šķiedra” valdes priekšsēdētājs Inārs Poļaks un finansu direktors Imants Saulītis . Viņi informēja par uzņēmuma darbību 1997. gada pirmajā pusē.

Akciju sabiedrība “Valmieras stikla šķiedra” par publisko akciju sabiedrību kļuva pagājušā gada decembrī un tagad nodevusi atklātībai savu pirmo bilanci — par 1997. gada pirmo pusi.

Uzņēmuma tīrie ieņēmumi (peļņa) ir Ls 416 050 (par vairāk nekā Ls 100 000 pārsniedz plānoto), bet neto apgrozījums ir Ls 5 173 020. Valmieriešu ražojumi pārdoti 22 pasaules valstu firmām, tajā skaitā — Vācijā, Čehijā, ASV, Japānā, Anglijā, Slovēnijā un Krievijā. Iepriecinoši, ka tirgus pieprasījums pēc produkcijas krietni pārsniedz “Valmieras stikla šķiedras” ražošanas iespējas. Tādēļ, uzsvēra I.Poļaks droši var ieguldīt līdzekļus ražošanas procesa modernizācijā un paplašināšanā.

Saskaņā ar Latvijas Privatizācijas aģentūras (LPA) lēmumu par sociālā nodokļa iepriekšējo gadu parāda kapitalizāciju akciju sabiedrības akciju kapitāls tika palielināts par vairāk nekā Ls 1 000 000 un šobrīd ir Ls 12 627 238. Tuvākajā laikā paredzēta papildus izlaisto akciju cenas akceptēšana LPA valdes sēdē. Tā kā esošajiem akcionāriem saskaņā ar likumu nav pirmpirkuma tiesību, tad acīmredzot šīs akcijas nonāks brīvā pārdošanā. Kā sacīja I.Saulītis, iespējams, daļu akciju iegādāsies pati akciju sabiedrība.

Stratēģiskais investors no Vācijas “Glasseiden Oschatz GmbH” iesniedzis akciju sabiedrības valdē izvērtēšanai 1997. gadā “Valmieras stikla šķiedrai” pārdodamo tehnoloģisko iekārtu, kā arī intelektuālā ieguldījumu sarakstu par kopējo summu Ls 1,2 miljoni. Uzņēmuma speciālisti kopā ar firmu “Invest Rīga” šobrīd izvērtē piedāvājumu un jau septembrī LPA lems par šī ieguldījuma akceptu.

Šā gada pirmajā pusē Valmierā pabeigtas akciju sabiedrības pārvaldes organizatoriskās struktūras izmaiņas. Uz amortizācijas atskaitījumu rēķina uzņēmuma iekārtas modernizētas par 87 000 latu. Sešos mēnešos samazinātas 68 darba vietas un šobrīd akciju sabiedrībā 1271 darbinieks. Strādājošo skaits tiks samazināts arī turpmāk, jo šobrīd rūpnīcā nodarbināti par 64 cilvēkiem vairāk, nekā paredzēts līgumā noteiktajā limitā. Atbrīvoti tiks apkalpojošo nozaru darbinieki. Šie pienākumi pakāpeniski tiek uzticēti nelielām privātajām firmām, un tādēļ nevar uzskatīt, ka arī tie cilvēki, kas līdz šim bija uzņēmuma personāla sarakstos, paliks bez darba.

“LV” informācija

Par valsts uzņēmumu “Rīgas paraugtipogrāfija”

Līgums par akciju iegādi jāiesniedz bankās līdz 1997.gada 15.augustam.

Valsts uzņēmuma “Rīgas paraugtipogrāfija” vēsture aizsākās 1920.gadā, kad Latvijas Finansu ministrija vērtspapīru spiestuves vajadzībām nopirka ēku Maskavas un Puškina ielas stūrī, kur iepriekš bija izvietota Augusta Liras spiestuve. 1940.gadā uzņēmumu nacionalizēja un pārdēvēja vispirms par LPSR Finansu tautas komisariāta spiestuvi, tad par VAPP Paraugtipogrāfiju. No 1944.gada tipogrāfijai piešķirts nosaukums “Paraugtipogrāfija”. 1967.gada 1.jūlijā “Paraugtipogrāfiju” (Puškina ielā 12) apvienoja ar Dobspiedes un Poligrāfisko krāsu fabriku (Lejupes ielā 5) un Rīgas krāsaino iespieddarbu fabriku (Vienības gatvē 11), saskaņā ar LPSR MP Valsts preses komitejas 1967.gada 23.jūnija pavēli Nr.69 izveidoja v/u “Rīgas paraugtipogrāfija”.

Valsts uzņēmums “Rīgas paraugtipogrāfija” iespieda visa veida iespiedprodukciju: etiķetes, bukletus, žurnālus, avīzes, reklāmas produkciju, grāmatas, iepakojuma produkciju medicīnai un pārtikai augstā mākslinieciskā un poligrāfiskā izpildījumā.

1973.gadā valsts uzņēmums “Rīgas paraugtipogrāfija” uzcēla septiņu stāvu korpusu un noliktavas bez atlīdzības kā kompleksu kartona un papīra glabāšanai, kuru vēlāk piemēro ražošanas vajadzībām.

1991.gadā saskaņā ar valdības norādījumiem valsts uzņēmums “Rīgas paraugtipogrāfija” sadarbībā ar valsts uzņēmumu “LITTA” pēc piecdesmit gadu pārtraukuma atjaunoja vērtspapīru ražošanu un izveidoja īpašu vērtspapīru ražošanas iecirkni minētajā septiņu stāvu korpusā.

Valsts uzņēmumā “Rīgas paraugtipogrāfija” ir uzstādītas modernas poligrāfiskās iekārtas, ar kurām ir izgatavoti šādi vērtspapīri: pirmie Latvijas pilsoņu dokumenti, dzimšanas un laulības apliecības, akcijas, vekseļi, pastmarkas, akcīzes markas u.c.1992.gadā tika veikta Latvijas pagaidu naudas zīmju — rubļu ražošana. Valsts uzņēmums “Rīgas paraugtipogrāfija” ir universāla tipogrāfija. Valsts uzņēmums “Rīgas paraugtipogrāfija” nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1996.gada 14.augusta rīkojumu Nr.341.

Uzņēmuma juridiskā adrese: Vienības gatve 11, Rīga, LV—1004.

Galvenie darbības virzieni: iespiedprodukcijas ražošana, izdevējdarbība, plaša patēriņa produkcijas ražošana un realizācija.

Svarīgākie preču veidi un to īpatsvars kopējā apgrozījumā: grāmatas un brošūras 46%, tēlprodukcija un reklāmas produkcija 11%, etiķetes 10%, kārbas 14%, vērtspapīri 12%, pārējā iespiedprodukcija 7%.

Valsts uzņēmumā “Rīgas paraugtipogrāfija” nodarbināti 115 strādājošie.

Bilance (tūkst.Ls) par 1996.gadu

Aktīvs

Ilgtermiņa ieguldījumi 960

Krājumi 185

Debitori 264,7

Naudas līdzekļi 95,8

Kopā 1505,5

Pasīvs

Pašu kapitāls 1413

Parādi 92,5

Kopā 1505,5

Peļņas un zaudējumu aprēķins (tūkst.Ls) par 1996.gadu

Neto apgrozījums 1357,7

Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas –1246,7

Bruto peļņa 111

Pārdošanas un administrācijas izmaksas –166,6

Pārējie ieņēmumi un izmaksas 44

Ārkārtas ieņēmumi un izmaksas 40,5

Peļņa pirms nodokļiem 28,9

Nodokļi –27,9

Pārskata perioda peļņa 1

Akcijas

Saskaņā ar 1997.gada 15.maijā apstiprinātajiem uzņēmuma pamatnoteikumiem tā privatizācijas process tiek organizēts 3 posmos. Pirmajā posmā valsts uzņēmums “Rīgas paraugtipogrāfija” tika reorganizēts par valsts akciju sabiedrību “Rīgas paraugtipogrāfija”. Pēc pirmā posma realizācijas akciju sabiedrības pamatkapitāls ir Ls 2138000. Sabiedrībā ir 2135500 parastās akcijas ar balsstiesībām un 2500 parastās akcijas bez balsstiesībām. Vienas akcijas nominālvērtība ir Ls 1,00. Privatizācijas otrajā plosmā valsts akciju sabiedrība “Rīgas paraugtipogrāfija” tiek privatizēta ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi. Tiek palielināts tās pamatkapitāls, piesaistot papildus privāto kapitālu Ls 1974000 apjomā, apmaksu sedzot ar SIA “Kvadra Pak” piederošajiem pamatlīdzekliem Ls 1726438 vērtībā un apgrozāmiem līdzekļiem Ls 247562 vērtībā. Pēc privatizācijas otrā posma realizācijas akciju sabiedrības “Rīgas paraugtipogrāfija” pamatkapitāls noteikts Ls 4112000, kas sadalās šādi: 52% vai 2138000 akcijas valstij piederošā daļa un 48% vai 1974000 akcijas privātā kapitāla daļa. Trešajā posmā tiks pārdotas 2092500 valstij piederošās akcijas. Privatizācijas noteikumi paredz: 25% jeb 534500 akciju (akciju pakete) pārdošanu vienam pircējam; uzņēmuma darbiniekiem un pensionāriem pārdodamo akciju daļu 15,38% jeb 328500 akcijas; publiskajā piedāvājumā pārdodamo akciju daļu 42,24% jeb 902580 akcijas; bijušā valsts uzņēmuma vadībai pārdodamo daļu 3,9% jeb 83300 akcijas; privatizējamai valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Krājbanka” pārdodamo daļu 9,36% jeb 200 000 akciju, SIA “Kvadra Pak” nododamo akciju daļu par neatdalāmajiem ieguldījumiem 2,1% jeb 45500 akciju; privatizācijas rezervi 1,9% jeb 41120 akcijas; sabiedrības valdes rezerves akcijas — 0,12% jeb 2500 akcijas.

Privatizācijas noteikumu

galvenās prasības

Privatizācijas aģentūras apstiprinātie noteikumi paredz, ka sabiedrībai trīs gadus jāsaglabā objekta darbības profils un trīs gadus jānodrošina 115 darba vietas ar darbu pilnu darba dienu pilnu darba nedēļu saskaņā ar darba likumdošanas prasībām.

Sabiedrībai ir zemes nomas tiesības attiecībā uz zemesgabalu, uz kura atrodas privatizētais objekts un saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 57.panta prasībām tai ir pirmpirkuma tiesības uz valsts īpašumā esošo zemesgabalu, kuru aizņem sabiedrība.

LPA informācija

“Latvijas Vēstneša”

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA