Skrundā viss tāpat kā visā Latvijā

Privatizācijai un uzņēmējdarbībai ejot tālāk Latvijas novados

Iepretī Skrundas autostacijai atrodas kafejnīca “Saulīte”, un tase stipras, rūgtas kafijas pēc brauciena saules svelmes kveldinātajā autobusā “Rīga — Liepāja” — īsti noder.

Kafiju malkojam kopīgi ar kafejnīcas īpašnieci Viju Peterti . Mūsu sarunas temats: kā veicas cilvēkam, kas mazpilsētā vēlas privatizēt objektu.

No vienas puses, privatizēt spējīgo, respektīvi, konkurentu, te nav daudz, iestādēs rindu nav, un to darbinieki arī pazīstami. Tātad procesam vajadzētu norisināties ātri. Taču, no otras puses... Jā, tieši to, kas kavē privatizācijas gaitas sekmīgāku norisi Latvijas mazpilsētās un laukos, mēģināšu izzināt, jo Skrunda šajā ziņā ir izdevīgs objekts — tā ir pilsēta ar lauku teritoriju.

Vija Peterte grib privatizēt pilsētiņas pirti un plāno tajā iekārtot saunu, kosmētisko kabinetu, sniegt masiera pakalpojumus, uzstādīt burbuļvannas un dažāda veida dušas. Viņa vēlas privatizēt arī zemi, kas atrodas ap pirti un robežojas ar Ventu, lai iekārtotu bērniem rotaļlaukumu, radītu tiem iespēju droši paplunčāties upē. Savā biznesa plānā Vija Peterte paredzējusi Ventā ierīkot peldētavu, laivu nomātavu un vienkāršas ūdens atrakcijas. Jautāta par līdzekļiem, viņa stāsta, ka kafejnīca un veikals (kura līdzīpašniece viņa ir) dodot nelielus ienākumus, kas ļautu iesākt visai optimistisko plānu īstenošanu. “Viss, protams, atkarīgs no tā, par kādu summu dome novērtēs pirti,” saka Petertes kundze. Un turpina: “Dome izvirza prasību, ka pirtij jākalpo skrundeniekiem vēl desmit gadu. Es domāju, ka iedzīvotājiem vienmēr būs iespēja pirtī mazgāties. Telpas ir plašas, tādēļ ir iespējams izbūvēt gan komfortablas, gan arī pavisam vienkāršas mazgāšanās zāles, ieejas biļete, domājot par maznodrošinātajiem, būs lēta. Pagājis jau labs laiks, kopš “Latvijas Vēstnesī” bija paziņojums par šī objekta privatizāciju un manu pieteikumu uz konkursu. Taču nekas nav mainījies. Reizēm pat šķiet, ka kāds tīši šo lietu vilcina. Nav gan saprotams, kādēļ, kam tas ir izdevīgi. Jo pašlaik skrundeniekiem nekas nav izdevīgāks par jaunu darbavietu radīšanu. Un, jo ātrāk tas notiks, jo pateicīgāki būs daudzi bez darba palikušie.”

Saruna ar Skrundas pilsētas domes priekšsēdētāju Valdi Danenbergu un domes namu pārvaldes vadītāju Jāni Grīnbergu plašāk atsedza privatizācijas gaitu traucējošos samezglojumus Skrundā.

Valdis Danenbergs: — Mūsu domes pārraudzītajā teritorijā ir dažāda rakstura privatizējamie objekti. Te ir bijušās padomju armijas atstātās ēkas, noliktavas, angāri, betonēti laukumi. Arī kādreiz sadzīves pakalpojumu kombinātam piederējusī pirts. Taču galvenie privatizējamie objekti ir dzīvojamās mājas.

Padomju armijas īpašums savā laikā ar Ministru padomes lēmumu tika atdots mūsu pašvaldībai. Šīs celtnes ir atvieglota tipa būves, paredzētas 25 — 30 gadu ilgai ekspluatācijai. Puse no tām jau ir sagruvušas, otra puse ir uz brukšanas robežas. Jo ātrāk tās privatizēsim, jo lielākas cerības, ka pēc jauno īpašnieku veiktā remonta tās vēl ilgi kalpos. Mums tādu līdzekļu diemžēl nav.

Runājot par dzīvojamā fonda privatizāciju, jāsaka, ka mums iznākusi neliela “aizķeršanās”. Jo tikai pagājušā gada janvārī no pagasta pārtapām par pilsētu ar lauku teritoriju, un tādēļ nebija sagatavots zemes reformas projekts. To apstiprinājām tikai šā gada martā. Pašlaik viss it kā būtu, bet sākas sarežģījumi ar zemes mērīšanas darbiem. Atbrauca zvērinātie mērnieki no Rīgas (mums pašiem šos darbus veikt nav tiesību), pastrādāja, pastrādāja un pazuda. Nu jau trīs mēnešus viņi it kā kaut ko dara, bet objekti vēl joprojām nav reģistrēti zemesgrāmatā. Līdz ar to mēs nevaram sākt konkrētu objektu privatizāciju.

Problēmas rada arī lauku teritorijās (Kušaiņu ciemā, Avotu centrā un Pumpuros) esošo daudzdzīvokļu māju privatizācija. Arī šiem bijušajiem kolhozu centriem tikai pašlaik gatavojam zemes reformas projektu. Kolhozi, kas vēlāk pārveidojās par paju sabiedrībām, vēl nav likvidēti, kaut gan faktiski neeksistē. Parādu dēļ šīs paju sabiedrības nevar izslēgt no Uzņēmumu reģistra. Ļoti šaubos, vai ieceltās likvidācijas komisijas šos pārādus varēs nomaksāt. Un kā lai tādā situācijā veic šo sabiedrību objektu privatizāciju? Manuprāt, tā ir bezizejas situācija, kura radusies likumu nesakārtotības dēļ.

Līdzīgi likumu nesakārtotība traucē Skrundas pirts privatizāciju. Mēs nekādā veidā nevaram pierādīt savas īpašuma tiesības. Tajā laikā, kad likvidēja sadzīves pakalpojumu kombinātu, tas mums tika nodots no bilances uz bilanci. Taču mums nav juridiska īpašnieka tiesības apliecinoša dokumenta. Visas šīs formalitātes ir sarežģītas un prasa daudz laika. Uz šī objekta privatizāciju ir pieteikušies divi pretendenti. Bet cik ilgi viņi gaidīs? Pirtij jau tagad nepieciešams pamatīgs remonts. Viens pretendents savā biznesa plānā paredz ne vien veikt remontdarbus, paplašinot sniegto pakalpojumu loku, bet iekārtot Ventā peldētavu, laivu nomas punktu un realizēt vēl citas ieceres. Bet... Nav sakārtotas īpašuma tiesības. Turklāt te ir vēl viena šī jautājuma puse — cik ilgi mums pietiks līdzekļu šī objekta uzturēšanai? Tādā gadījumā skrundenieki paliks bez pirts.

Jānis Grīnbergs: — Paātrinātās privatizācijas kārtībā Skrundā ir privatizēti astoņi deviņi dzīvokļi. Ar to arī iedzīvotāju interese par šo privatizācijas veidu ir beigusies. Pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu par divu dzīvojamo māju (Sporta ielā 1, 1a) nodošanu vispārējai privatizācijai.

Runājot par šo māju sagatavošanu privatizācijai, jāsaka, ka mērnieku vainas dēļ sagatavošanas periods ir stipri ievilcies. Viņi solīja līdz 4.jūlijam dokumentus sakārtot, bet pagaidām vēl nekas nav izdarīts. Būs vēl jāsagatavo arī ēku plāni. Pēc tam visi dokumenti jāapstiprina Kuldīgas Zemes dienestā un māju iemītniekiem jāizsūta paziņojums par iespējām dzīvokļus privatizēt. Kamēr viņi izdomās, kā rīkoties, atkal paies pāris mēnešu. Taču sertifikātu derīgums beidzas pēc pusotra gada. Domāju, ka noliktais termiņš ir pārāk īss. Turklāt privatizācijas komisija nespēj paātrināt valsts ierēdņu darba gaitu. Mūsuprāt, darbs veiktos daudz ātrāk, ja būtu specializēta mērnieku grupa, kas nodarbotos tikai un vienīgi ar privatizējamo zemju uzmērīšanu.

Smags trieciens skrundeniekiem bija VEF iecirkņa likvidācija, jo simts sievietes palika bez darba. Skrundas mērogam tas ir daudz. Sākumā šīs telpas sargājām, tad sākām iznomāt uzņēmējiem ar tiesībām tās izpirkt. Tur ir servisa uzņēmums, šuvēju darbnīca, gateris, noliktavu telpas. Bet atkal problēma — ēka atrodas uz privātīpašnieka zemes. Labi, ka viņš ir atteicies no savām pirmpirkuma tiesībām, kas uzņēmējiem dod iespēju vienoties ar zemes īpašnieku par zemes cenu un šo zemi nopirkt. Tikai pēc tam var sākties sarunas ar pašvaldību par telpu izpirkšanu. Vēl smagāku problēmu risināšana sagaidāma, gatavojot privatizācijai abas mājas Sporta ielā, jo tās atrodas uz triju īpašnieku zemes.

— Tas, protams, ir garš un sarežģīts process, kas prasa ne vien laiku, bet arī naudu. Kādas ir Skrundas pašvaldības finansiālās iespējas privatizācijas gaitas normālai nodrošināšanai?

Jānis Grīnbergs: — Valsts šim mērķim izdalījusi tūkstots latu gadā. Ar to pietiek, lai uzmērītu divu represēto zemes īpašumus. Komentāri šeit ir lieki. Toreiz, kad pašvaldība dzīvojamās mājas pārņēma no iestādēm un uzņēmumiem, to darīja bez ēku inventarizācijas aktiem. Tagad katras mājas inventarizācijas dokumentu sagatavošana izmaksā vidēji 250 latu. Zemes uzmērīšana — aptuveni 250 latu. Tātad kopā aptuveni 500 latu. Šaubos, vai mums pietiks līdzekļu visa dzīvojamā fonda sagatavošanai privatizācijai. Tiesa, priekšsēdētājs līdzekļus sola atrast... Skaidrs, ka naudas atkal nepietiks.

— Kā jūs vērtējat iedzīvotāju attieksmi pret iespēju privatizēt savu dzīvokli vai kādu citu objektu?

Valdis Danenbergs: — Domāju, ka daudzi savus dzīvokļus neprivatizēs, jo lielākoties tie ir bēdīgā stāvoklī. Tagad, ja kaut kas notiek — ūdens nav vai tā ir par daudz — cilvēks atnāk pie mums, izsūdz savas bēdas, un mēs iespēju robežās palīdzam. Mums ir avārijas brigāde, kas salabos jumtu, salabos kanalizāciju. Vai privatizētās mājas iemītnieki šādas brigādes darbus spēs apmaksāt? Rīgā — varbūt. Tur ir daudzdzīvokļu mājas un cilvēki vairāk pelna. Skrundā tā nav. Algu regulāri saņem vienīgi domes darbinieki, “Lattelekom” un ceļu pārvaldes iecirkņa darbinieki, sakarnieki, enerģētiķi. Un cilvēki spriež tā: līdz šim, ja jumts sāka tecēt, to laboja pašvaldība un maksāja pašvaldība, ja es privatizēšu dzīvokli, būs jāmaksā man pašam. Taču naudas pietiek labi ja vēdera tiesai... Lūk, tas varbūt ir pats galvenais iemesls, kāpēc dzīvokļu privatizācija par sertifikātiem tiek uzņemta visai atturīgi. Bet pati ideja jau nav slikta.

Jānis Grīnbergs: — Pagaidām par pirmo divu privatizācijai nododamo māju iemītnieku atsaucību neņemos spriest. Par to varēšu izteikties tikai pēc viņu iesniegumu saņemšanas. Katram domātspējīgam cilvēkam ir skaidrs, ka sertifikātiem drīz vairs nebūs nekādas vērtības, un tādēļ ir jāsteidzas tos apmainīt pret dzīvokli, kuru pēc tam, ja vēlas, var pārdod, mainīt vai citādi izmantot. Jo, kā saka: kas ir mans, tas ir mans. Ļoti grūti ir mainīt cilvēku domāšanu, lai viņi saprastu un izmantotu valsts piešķirto iespēju mērķtiecīgi izlietot savus sertifikātus. Atlikušais laiks ir ļoti īss. Zinu, ka, tāpat kā Skrundā, klājas arī Kuldīgā, Rīgā un citur. Galvenā nelaime — izveidotā privatizācijas mehānisma lēnā, smagā darbība, jo visiem valsts ierēdņiem tas ir tikai blakusdarbs. Vēlreiz gribu uzsvērt: jāpaātrina zemes mērīšanas darbi un objektu reģistrēšana zemesgrāmatā. Un, ja arī tad vēl šis process nevirzīsies straujāk, tad var vainot vietējo privatizācijas komisiju un tās priekšsēdētāju.

— Strauji tuvojas diena, kad beidzas termiņš Krievijas — Latvijas līgumam par Skrundas pašvaldības teritorijā esošās zemes izmantošanu radiolokatora stacijas vajadzībām. Vai šīs pilsētiņas dzīvojamās ēkas un būves gaida tāds pats liktenis, kāds piemeklēja Liepājas kara ostu pēc krievu armijas aiziešanas?

— Mēs nesen apmeklējām Skrundu — 2. Tā ir vesela pilsētiņa, otra Skrunda. Turklāt daudzdzīvokļu namu tur ir pat vairāk nekā šeit, pilsētā. Dzīvojamais fonds ir iespaidīgs un daudzmaz kārtībā, taču inženiertehniskās būves, arī siltumtrases, ļoti nolietotas. Tās, kā viņi paši izteicās, tiek “pielāpītas”, lai kaut kā turpinātu funkcionēt līdz personāla aizbraukšanai. Tur ir arī hospitālis un ēdnīcas, kā arī citas armijas specifikai raksturīgas būves. Protams, ka Skrundu — 2 nespēsim ne apsargāt, ne uzturēt kārtībā, par privatizāciju nemaz nevar būt runa. Esam nosūtījuši valdībai vēstuli, lai mūs informē par Skrundas — 2 turpmāko likteni. Atbildi gaidām ilgi. Vai sagaidīsim?

Vairis Ozols, “LV”

Autora foto

Valdis Danenbergs

Jānis Grīnbergs

Privatizējamās pirts vērtība dilst acīm redzami