Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma 22. jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.1998., Nr. 190/191 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51742

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sabiedrības integrāciju un reģionālo specifiku Par Latvijas tēlu

Vēl šajā numurā

30.06.1998., Nr. 190/191

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma 22. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 22.jūnija ārkārtas sesijas sēdi. Darba kārtībā viens jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" . Vārds Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

G.Ulmanis

(Valsts prezidents). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Es pateicos par doto iespēju šodien runāt Saeimas plenārsēdē. Dienas kārtībā ir nozīmīgs jautājums, kas skar mūsu sabiedrības nākotni. Manuprāt, tas nav tikai formāli juridisks jautājums. Tas ir atbildīgs posms iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Ikvienam ir skaidrs, ka Latvijā ir nepieciešams veidot iekļaujošu sabiedrību jeb, citiem vārdiem sakot, integrētu sabiedrību. Tāpēc šo Saeimas sēdi uzskatu par daļu no tās diskusijas, kas noris jau ilgāku laiku par to, kādu vēlamies redzēt sabiedrību un valsti nākotnē un kādiem līdzekļiem gribam realizēt šobrīd jau valdības izvēlēto un konkretizēto politiku.

Pagājušā gada pavasarī es pirmoreiz publiski uzdevu jautājumu, vai logu sistēma veicina stipras pilsoniskas sabiedrības veidošanos. Šo pašu jautājumu atgādināju arī 18.novembrī. Es aicināju uz diskusiju par sabiedrības attīstību un tagad esmu gandarīts, ka jau ilgāk nekā gadu gan politiķi un masu mediji, gan zinātnieki un sabiedrība kopumā ir iesaistījušies šajā diskusijā.

Atzīstami ir arī tas, ka valdībā strādā speciāla darba grupa, kura jau ļoti drīz pabeigs integrācijas stratēģijas pirmo variantu, kuru pēc tam jau varēs detalizēti apspriest.

Atskatoties uz laika posmu, kurš pagājis, kopš aizsākām sarunu par sabiedrības nākotni, vēlos šodien izdarīt vairākus secinājumus.

Pirmkārt, tas ir veicinājis plašāku un dziļāku latviešu identitātes apzināšanos. Tas ir labi, un tas ir jāturpina. Otrkārt, tas ir veicinājis latviešu valodas svarīguma apzināšanos cittautiešos un veicinājis vēlmi apgūt mūsu valodu. Treškārt, guvām pārliecību, ka nepieciešama daudzpusīgas izglītības stratēģija. Ceturtkārt, Naturalizācijas pārvaldes veiktie socioloģiskie pētījumi liecina, ka pilsoņu un arī latviešu vairākums atbalsta pilsonības politikas papildināšanu tā, lai veidotos un nostiprinātos iekļaujoša sabiedrība.

Līdz ar to varu droši apgalvot, ka šodien izskatāmie grozījumi Pilsonības likumā sabiedrībai nav sveši. Tie ir daudzkārt pārdomāti, par tiem ir diskutēts, tie ir nepieciešami. Tie iederas un tiem ir jākalpo stabilas nākotnes sabiedrības veidošanai. Tie ir kā apliecinājums mūsu ticībai un pārliecībai par šīs valsts ilgu un drošu nākotni.

Godātie deputāti! Šodienas sēde ir izraisījusi daudz emociju. Tas ir saprotami, un būtu dīvaini, ja mēs, domājot un runājot par šiem jautājumiem, paliktu vienaldzīgi.

Pirms desmit gadiem sākās Atmodas laiks. Toreiz mēs izvirzījām ideālus, kas ļāva nostāties uz demokrātiskas valsts attīstības ceļa. Mūsu uzmanība bija un ir pievērsta mūsu nacionālajām vērtībām — kultūrai un valodai, jo padomju laikos tām nebija attīstības perspektīvas.

Pakāpeniski tika izveidota un izstrādāta politika valsts attīstībai, atgriežoties Eiropas valstu saimē. Apzināti izdarījām izvēli par ciešu sadarbību un partnerattiecībām ar demokrātiskajām Rietumu valstīm. Domāju, ka ikviens saglabājam apziņā to, ka atteicāmies no komunistiskā totalitārisma, kuru mēs tik sāpīgi bijām spiesti iepazīt.

Okupācijas pagātne atstāja mantojumā daudz problēmu. Pēc 1990.gada pavasara sākām tās risināt. Un visi atceramies, cik svarīgi bija pieņemt Pilsonības likumu.

Pirms četriem gadiem pastāvēja bažas, ka naturalizācijas process varētu notikt vieglprātīgi un nekontrolējami strauji. Ieviesām logu sistēmu. Toreiz tas bija pareizi, un toreiz tas bija attaisnoti.

Pēc šo četru gadu pieredzes varam atzīt, ka logu sistēma savu uzdevumu ir izpildījusi. Latviešiem bija bažas par to, ka būs pārāk liels jaunu pilsoņu pieplūdums. Latviešiem bija bažas, vai tādā gadījumā tiktu saglabāts Latvijas attīstības ceļš kā neatkarīgai un suverēnai valstij. Latviešiem bija bažas, vai būs iespējams nodrošināt plašu latviešu valodas pielietojumu Latvijā, kas ir nepieciešams, lai mēs būtu stipra un eiropeiski nacionāla valsts.

Šīs bažas tautā dzīvo arī šodien. Taču mums, politiķiem, ir uzdevums gan kritiski izskatīt padarīto, gan arī savlaicīgi vērtēt un vajadzības gadījumā mainīt politiskos līdzekļus, kas garantē līdzsvarotu sabiedrības tālāku attīstību.

Es uzskatu, ka šodien apspriežamā Pilsonības likuma izmaiņas ir šo līdzekļu maiņa. Tās ļaus mums virzīties tālāk.

Tālāk iet — man nozīmē veidot pragmatisku valsts nacionālo politiku.

Ne tikai saglabāt mūsu nacionālās vērtības, bet tās attīstīt.

Ne tikai saglabāt latviešu valodu, bet attīstīt tās pielietojumu visās dzīves jomās.

Ne tikai saglabāt vēsturisko atmiņu savas ģimenes lokā, es vēlos, lai visā Latvijas sabiedrībā būtu plašāks zināšanu horizonts par mūsu vēsturi.

Pragmatiskā valsts nacionālā politikā ietilpst tiesības mazākumam. Tās ļauj ikvienam nelatvietim Latvijā apzināties savu kultūras piederību un savu identitāti. Arī šis ir politisks uzdevums, kurš ir aktuāls pēc okupācijas. Toreiz padomju ideoloģija centās izveidot cilvēkus bez kultūras saknēm, lai tie būtu mazizglītoti un viegli komandējami.

Tāpēc es šodien nerunāju tikai par pilsonības jautājumiem. Tos cieši es saistu ar izglītības, valodas un sabiedrības informēšanas politiku, kādu realizē mūsu valdība un kādu tā gatavojas īstenot nākotnē. Svarīga ir arī kultūras politika un jaunatnes politika. Tās visas ir kā daļas pragmatiskā valsts nacionālajā politikā. Sarunu par tādu tagad tikai aizsākam, taču vajadzēs, manuprāt, nākotnē mērķtiecīgi izvērst.

Tā nedrīkst būt tikai atsevišķu politisko spēku monopols, tāpēc aicinu katrai partijai priekšvēlēšanu laikā definēt savu izpratni par pragmatisku valsts nacionālo politiku.

Mēs kopā ar jums daudzkārt esam runājuši par to, ko mūsu izpratnē nozīmē veidot nacionālu politiku demokrātiskā valstī, kurā dzīvo daudzu tautību cilvēki.

Šodienas jautājumu gaismā pragmatiskai valsts nacionālajai politikai redzu vairākus pamatelementus.

Pirmkārt. Izglītības sistēma. Tai ir jārada priekšnoteikumi un jāgarantē, ka ikviens skolēns pietiekami labi iemācās latviešu valodu. Skolēns apgūst zināšanas par Latviju, šīs zemes vēsturi un kultūru. Caur šādu izglītības sistēmu skolēns aug Latvijā un kļūst par tai piederošu cilvēku.

Es bieži esmu Latvijas novados un skolās. Redzu, ka lielākajā daļā nelatviešu skolās bērni ir gatavi mācīties un mācās latviešu valodu.

Pirms dažām dienām es biju Rīgas galdniecības skolā. Sarunas ar audzēkņiem un pasniedzējiem man atstāja gaišu iespaidu. Skolā ir divplūsmu sistēma, un skolā mācās gan latvieši, gan cittautiešu jaunieši. Citu tautību audzēkņi ir iemācījušies latviešu valodu, to zina, un tas nerada grūtības ne saskarsmē, ne mācībās. Pirms vairākām nedēļām viesojos krievu vidusskolā Bolderājā. Arī šeit latviešu valodu cittautiešu bērni ir labi apguvuši. Es atceros arī Šampētera skolas apmeklējumu, kur interesējos par latviešu valodas mācīšanu un redzēju to pozitīvo tendenci, redzēju arī problēmas. Visi zinām piemērus tam, ka aizvien vairāk nelatviešu ģimenes sūta savus bērnus latviešu bērnudārzos un skolās. Tas liecina par pozitīvu tendenci Latvijā. Šī tendence mums ir jāveicina, dodot vēl spēcīgāku argumentāciju un plašākas iespējas latviešu valodas apgūšanai.

Tāpēc es aicinu valdību un parlamentu intensīvāk strādāt, lai izveidotu mūsdienīgu izglītības stratēģiju. Domāju, ka šī ir viena no tām jomām Latvijā, kurā neesam vēl pietiekami mērķtiecīgi un tālredzīgi rīkojušies.

Otrkārt. Latviešu valodas lietojums un zināšanas. Latviešu valoda dzīvo un dzīvos, un par to galvenokārt ir jārūpējas pašiem latviešiem. Skolēni grib mācīties latviešu valodu un liela daļa no pieaugušajiem arī, ja viņi to nepārvalda. Tādai ir jābūt arī sabiedrības nostājai. Valsts uzdevums ir nodrošināt to, ka visiem ir viegli pieejamas iespējas gūt šīs zināšanas, un ir pilnīgi nevietā un nepareizs apgalvojums, ka Pilsonības likuma izmaiņas nozīmē uzbrukumu latviešu valodai. Tieši pretēji — tas savā būtībā aicina nostiprināt sistēmu, kurā visi iedzīvotāji Latvijā to apgūtu.

Runājot par valodu, iespējami divi dažādi līdzekļi mērķa sasniegšanai. Viens ir mēģināt piespiest vai iebaidīt. Tas izraisītu pretestību un nepatiku, kas ļautu daudziem teikt, ka nelatvieši jau nemaz nevēlas mācīties. Vai arī mēs nākotnē iegūtu daļu pilsoniskās sabiedrības, kura labi runātu latviski, bet nemīlētu un necienītu šo zemi. No visa teiktā gribu vēlreiz akcentēt to, ka latviešu valoda ir mūsu dzimtā valoda un mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai tā tiktu pielietota visās jomās. Otrs ceļš ir pacietīgi aicināt, prasīt un radīt visiem pieejamas iespējas, un vissliktākais būtu, ja mēs pasīvi gaidītu, ka Latvijā pēkšņi vienā dienā visi runās latviski. Vēlos atgādināt, ka Latvijai draudzīgās valstis ir sniegušas plašu palīdzību, lai izveidotu valstī latviešu valodas mācību programmas, un šodien to arī ar pateicību atceramies.

Latvijā visi uzskata par pašsaprotamu nepieciešamību apgūt angļu, franču vai kādu citu svešvalodu. Tikpat un vēl vairāk pašsaprotamai ir jābūt apziņai par vajadzību mācīties latviešu valodu. To īpaši vēlos teikt nelatviešiem Latvijā.

Treškārt, valodu skolotāji. Viņiem būtu jābūt tiem, kas bauda pašu mūsdienīgāko humanitāro izglītību. Viņu darbs ir jānovērtē ar pietiekami augstu samaksu.

Uzskatu, ka valdībā un parlamentā ir vērts padomāt par to, vai tieši skolotājiem, kuri māca latviešu valodu un Latvijas vēsturi dažādos Latvijas novados un pilsētās, nebūtu vēlamas speciālas piemaksas, jo šeit ir runa par politisku jautājumu, kas ir ļoti nozīmīgs visai valstij.

Ceturtkārt, latviešu valodas apguves programma. To līdz šim ir atbalstījusi Apvienoto Nāciju attīstības programma. Taču domāju, ka arī Latvijas budžetā ir jāparedz pietiekami resursi šīs programmas attīstībai. Latviešu valoda ir valstisks uzdevums, un mūžīgi cerēt uz ārzemju draugu palīdzību, manuprāt, būtu necienīgi.

Es šeit nosaucu tikai dažus elementus pragmatiskas valsts nacionālās politikas veidošanai. Ceru, ka daudzi no jums šo problēmu loku un to īstenošanu šodien būtiski papildinās. Tā mēs kopā virzīsimies uz priekšu gan savā pārliecībā, gan arī valsts attīstībā.

Pragmatiska nacionālā valsts politika ir iesaistīšanas politika, nevis atgrūšanas politika. Ja mēs neiekļausim Latvijas nepilsoņus savas valsts politikā, tad viņi, iespējams, tiks izmantoti kādas citas valsts politikā. Tas ir arī viens no argumentiem, kāpēc mūsu izvēle ir iekļaujoša politika.

Šodien apspriežamās izmaiņas Pilsonības likumā piešķirtu nepilsoņiem pavisam citu lomu šajā valstī. Izmainot likuma ietvarus, mēs sniegtu jaunu perspektīvu nepilsoņiem. Viņi ir pilsonības kandidāti, viņi iekļaujas pilsoniskajā sabiedrībā, sniedzot savu ieguldījumu. Viņiem ir iespējas kļūt par lojāliem valsts iedzīvotājiem un stiprināt savu drošību un labklājību, tanī pat laikā stiprinot valsts drošību un labklājību.

Latvijas valsts attīstības ceļā esam tik tālu, ka drīkstam dot visiem nepilsoņiem iespēju naturalizēties, atceļot logu sistēmu. Valsts drošību šodien neviens cits neapdraud, to varam apdraudēt tikai mēs paši, nepieņemot savlaicīgus lēmumus.

Daudzi runā, ka šo lēmumu grasāmies izdarīt spiediena rezultātā. Varbūt lai katrs pats atbild uz šo jautājumu. Tomēr atzīsim, ka līdz šim ir bijusi zināma nevēlēšanās domāt par apzinātu politiku attiecībā par nepilsoņiem, par aktīvu izglītības un valodas politiku. Un varbūt tāpēc Eiropā, Amerikā un Krievijā izvērsās šī plašā polemika par mūsu valsti. Mums jāuzņemas lielāka atbildība par savu zemi pašiem, un tas jāapliecina arī šodien.

Godātie deputāti! Jautājumu par bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc 1991. gada, es uzskatu par simboliski nozīmīgu.

Vai nu mēs ticam savai valstij un tās nākotnei, vai nu neticam. Ja neesam pārliecnāti, ka spēsim izaudzināt bērnus par labiem un lojāliem valsts pilsoņiem, ka spēsim viņiem sniegt labu izglītību un zināšanas par Latviju, tad jau būtu jāuzskata, ka mūsu darbs pēc neatkarības atgūšanas nav bijis sevišķi veiksmīgs.

Ja atzīstam, ka nepieciešama integrēta, iekļaujoša sabiedrība, tad ar ko tad šādu sabiedrību sāksim veidot, ja ne ar bērniem.

Valsts nākotne ir mūsu pašu rokās, mums ir vara un rītdienas skatījums, mums ir labi draugi, kuri ir gatavi palīdzēt. Bet mums pašiem ar savu ticību, pārliecību un darbiem ir jāapliecina, ka esam saimnieki savā zemē. Mūsu kopējo politisko virzību saistām ar Eiropas Savienību. Alternatīva taču būtu tikai palikt lepnā vientulībā, kas īstenībā būtu arī starptautiskā izolācija. Tas būtu pret tautas interesēm.

Saeimas deputāti ir vairākkārt apliecinājuši savu pareizo sapratni, pieņemot lēmumus, kuri pilnībā atbilst sabiedrības interesēm. Šodien ir tā iespēja parādīt, ka politiķi patiešām iet mazlietiņ pa priekšu valsts vispārējai attīstībai un to ietekmē vēlamā virzienā, nevis tikai reaģē uz jau notikušajām krīzēm.

Es aicinu jūs šodien izdarīt tālredzīgus, pareizus lēmumus jautājumā par logu atcelšanu un pilsonības piešķiršanu bērniem atbilstoši Latvijas Ministru kabineta iesniegtajiem priekšlikumiem. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Runās Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasta kungs.

G.Krasts

(Latvijas Republikas Ministru prezidents). Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti! Tautas identitātes apliecinājuma — Līgo svētku — priekšvakarā Saeima ir sanākusi, lai lemtu par vienu no būtiskākajiem jautājumiem kopš neatkarības atjaunošanas — par Pilsonības likuma grozījumiem.

Valdība savu viedokli ir paudusi, iesniedzot Pilsonības likuma grozījumus Saeimā. Tagad savu viedokli jāpauž Saeimai.

Es gribu vēlreiz uzsvērt — Pilsonības likuma grozījumi nav valdības koalīcijas jautājums. Tā apspriešanā un lēmuma pieņemšanā dalījums pozīcija — opozīcija nepastāv. To skaidri parādīja labojumu apspriešana pirmajos divos lasījumos.

Izskatāmais jautājums ir stratēģiski svarīgs. Mūsu šodienas lēmumi neapšaubāmi ietekmēs valsts attīstību gan tuvākajos mēnešos, gan arī daudzu gadu gaitā. Tādēļ es lūdzu iespēju uzstāties — ar mērķi aicināt jūs katru balsojumu izvērtēt ar vislielāko atbildības sajūtu savas tautas, valsts un arī pasaules priekšā. Un lai pirmssvētku gaisīgais noskaņojums šo atbildības sajūtu nemazina.

Pilsonības jautājumi ir uzkarsuši. Ap tiem virmo ne tikai loģika un pragmatisms, bet arī nervozitāte un spekulācijas, no kā, pieņemot svarīgus lēmumus, vajadzētu izvairīties.

Cienījamie deputāti! Es negrasos jums uzspiest savu vai kāda cita viedokli, jo ir jau ne mazums dzirdēti uzstājīgi un pat kareivīgi izteikumi. Es aicinu jūs stāvēt pāri sīkumainai, nervozai steigai un lietišķi pieņemt tādus lēmumus, kuri vislabāk atbilstu tautas un arī valsts interesēm.

Ir skaidrs, ka nekādi grozījumi Pilsonības likumā pēc to pieņemšanas integrācijas jautājumus neatrisinās īsā laika sprīdī. Tas var būt vesels laikmets mūsu sabiedrībā.

Vēlreiz lietišķi jāizsver, vai grozījumi veidos stabilu pamatu sabiedrības integrācijai, vai arī tie tikai mehāniski palielinās Latvijas pilsoņu skaitu. Ir jāizvērtē, kādos aspektos šie grozījumi pilsonību kā integrācijas mehānismu var nostiprināt un kādos — tieši otrādi — vājināt.

Man ir šaubas, vai grozījumi, kādi tie ir pašreizējā redakcijā, veicinās latviešu valodas apguvi. Latviešu valodu kā galveno integrācijas faktoru atzīst lielākā sabiedrības daļa — gan pilsoņi, gan nepilsoņi.

Latvijas sabiedrība nav sašķelta latviešos un krievvalodīgajos. Šāds dalījums ir samākslots.

Patiesībā sabiedrība ir sašķelta latviski runājošajos un latviski nerunājošajos. Robežšķirtne ir valsts valodas prasme. Tā ir viena no būtiskākajām indivīda lojalitātes pazīmēm attieksmē pret valsti.

Šajā sakarībā naturalizācijas logu atcelšana, saglabājot stingras prasības valodas pārbaudē, principiālus iebildumus nerada. Daudz vairāk bažu izraisa apspriežamā likuma citi aspekti. Un proti. Vai pēc būtības mehāniska pilsonības piešķiršana bērniem, kas parādās likumprojektā, palielinās stimulu apgūt valsts valodu? Aicinu jūs īpaši rūpīgi izvērtēt Pilsonības likuma grozījumus šajā — valodas aspektā.

Ja pieņemam grozījumus Pilsonības likumā, bet neveicam būtisku izglītības sistēmas reformu, kas paredz pievērst daudz lielāku uzmanību valsts valodas aizsardzībai, mēs varam zaudēt būtiski svarīgus integrācijas instrumentus.

Mēs atceramies komunistiski, nacistiski noskaņoto jauniešu aktivitātes Vērmaņdārzā un neseno skolotāju piketu. Abos gadījumos tika uzsvērta nevēlēšanās apgūt valsts valodu. Tas ir nopietns signāls, ka integrācijas procesi būs smagāki un ilgstošāki, nekā to šodien domājam mēs un it īpaši mūsu labvēļi citās zemēs.

Mums ir arī jāpārdomā, kādai jābūt Latvijas valsts attieksmei pret mūsu sabiedrībai un valstij nelojāliem spēkiem, kuri tikai trokšņaini spekulē ar Eiropas institūciju padomiem, nebūt negrasīdamies Latvijā integrēties un integrāciju veicināt. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret viedokli, kuru reizēm pauž daži preses izdevumi, ieturot cinisku pozu, ka nepilsoņu lojalitāte un integrācija ir vienīgi Latvijas valsts problēma, kas nepilsoņiem neuzliek nekādus pienākumus.

Un vēl. Vai mēs esam prognozējuši un izanalizējuši sekas visā juridiskajā sistēmā, kādas ir sagaidāmas pēc pilsonības piešķiršanas dažiem nepilngadīgajiem bērniem, ja to vecākie brāļi un māsas, kā arī vecāki paliks nepilsoņu statusā? Vai neradīsies juridiskie mehānismi, kas īpašumu tiesvedības jautājumos "izskalos" pilsonības jēdzienu, transformēs tos uz nepilsoņiem.

Par laimi, nepilsoņu vidē valstij nelojālo nav vairākums. Vairāk ir valstij lojālu cilvēku, kuriem ir jārada motivācija iegūt pilsonību. Bez šādas motivācijas nekādiem Pilsonības likuma grozījumiem nebūs jēgas. Tagad bieži vien ir sastopamas situācijas, kurās būt nepilsonim ir pat izdevīgāk.

Bez šaubām, nepilsoņu integrācija, ja tā tiks veikta pārdomāti un kvalificēti, atbilst mūsu valsts interesēm. Tā atvieglos arī mūsu ārpolitisko mērķu sasniegšanu. Eiropas Savienība ir mūsu stratēģiskais mērķis, tāpēc vēlreiz gribu aicināt pārdomāt šo jautājumu tālredzīgi, neiestiegot īslaicīgos politiskos uzkarsumos, abstrahējoties no šā brīža politiskās konjunktūras.

Apzināsimies, ka integrācija ir ilgstošs process, kurā liela loma ir Latvijas politiskās kultūras un arī sabiedrības vispārējās kultūras kāpumam, pilsoņu un nepilsoņu savstarpējai gatavībai šai integrācijai.

Vai mēs varam atļauties šos procesus sasteigt? Vai mēs varam atļauties tik nozīmīgus procesus mākslīgi stimulēt?

Ārsts var atļauties mākslīgi stimulēt priekšlaicīgas dzemdības tikai tad, ja mātei vai bērniņam draud briesmas. Vai šis ir tas gadījums, kad mātei un bērnam draud briesmas? Vai šīs briesmas ir tik lielas? Un, ja ārsts tomēr izšķiras, ka bērnam ir jādzimst agrāk, viņš nevar aiziet no jautājuma, vai šis bērns izaugs vesels un pilnvērtīgs.

Vai varam atļauties sasteigti uzņemties šo atbildību?

Bet, no otras puses, ja mēs ignorējam padomus, kādus mums uzstājīgi dod Latvijai vairāk vai mazāk labvēlīgi noskaņoti spēki, vai mums ir pārliecība, ka varēsim izturēt provokācijas un atklātu spiedienu no neapšaubāmi naidīgiem iekšējiem un ārējiem spēkiem?

Vai šāda rīcība neradīs būtiskus kavēkļus mūsu izvēlēto mērķu — Eiropas Savienības un NATO — sasniegšanai, kuriem pagaidām Latvijas ilgspējīgas attīstības nodrošināšanai nav alternatīvas?

Latvijas Satversme būtiski svarīgu lēmumu pieņemšanai paredz lietot arī tautas aptauju.

Pašreizējā iekšpolitiskajā un ārpolitiskajā situācijā pilsonības jautājumi varētu tik nodoti plašākai sabiedrības diskusijai un novērtējumam.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas Savienība sava augstā komisāra Maksa van der Stūla personā nav Latvijai devusi nekādas garantijas, ka vienu rekomendāciju pieņemšanas gadījumā pēc dažām nedēļām vai mēnešiem nesekos citas.

Iesniedzot Pilsonības likuma grozījumus Saeimā, valdība savu viedokli ir paudusi. Cienījamie deputāti! Tagad lēmums ir jāpieņem jums.

Mūsu valsts politikas manevru, iespējas nelabvēlīgajā situācijā ir diezgan lielas, bet tās nebūt nav bezgalīgas.

Optimāla lēmuma pieņemšana dažā ziņā līdzinās šaušanai mērķī. Šāvējam draud briesmas ne tikai neaizšaut līdz mērķim, bet arī pāršaut tam pāri.

Novēlu jums labu veiksmi grūtajā un atbildīgajā darbā! Paldies! (Aplausi).

Sēdes vadītājs.

Paldies Valsts prezidentam un Ministru prezidentam! Komisijas vārdā — Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK ). Godātais Valsts prezident, godātais Ministru prezident, godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr. 4193C — Grozījumi Pilsonības likuma trešajam lasījumam. Juridiskā komisija, cenšoties izskatīt vienā dienā, kas mums bija atvēlēta, daudzos priekšlikumus, tātad ir devusi savas rekomendācijas, kā Saeimai balsot, bet Saeimai, protams, pašai ir tiesības izvēlēties.

Tātad attiecībā uz likumā doto terminu skaidrojumu un uzskaitījumu ir trīs vienādi priekšlikumi. Pirmais, otrais un trešais — par termina "nepilsonis" izslēgšanu. Juridiskā komisija atcerējās to, ka uz otro lasījumu notika garas diskusijas. Termina "nepilsonis" iekļaušana likumā tika pamatota ar to, ka citos Latvijā spēkā esošajos likumos šāds termins jau ir. Bez tam likuma tekstā, kā redzams arī no vairākiem vēlāk iesniegtajiem uz nākošajiem pantiem attiecošajiem priekšlikumiem, šāds termins arī ir paredzēts. Līdz ar to Juridiskā komisija uzskata, ka šādam terminam ir jāpaliek, un Juridiskā komisija ir noraidījusi visus trīs pirmos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, tātad apspriežam pirmos trīs priekšlikumus, jo tie pēc būtības ir par vienu un to pašu problēmu. Pirmais, otrais un trešais ir deputāta Dozorceva, deputātes Seile un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Debatēs runās Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome un tās pakalpiņi un tauta! Bez šaubām, teica mūsu premjers, es gan par viņu šaubos, viņi stāvēja tikai astoņas dienas atpakaļ pie Brīvības pieminekļa ar baltām puķēm savās rokās, un viņu pakalpiņi skaidroja tautai, ka viņi nav vainīgi, lai gan viņi ir bijuši kodoli no šīs valdības, un tad, kad godājamais Krasta kungs bija aizgājis pie malas ar saviem draugiem un turēja baltās puķes savās rokās, es kādam pūlī prasīju, kas tad ir vainīgs? Un tēvzemieši, kas tur bija sapulcējušies, gandrīz vienā balsī teica: "Sētnieks!" Es biju domājis, viņi varbūt teiks — Valsts prezidents. Jo redzat, mūs iespaido pasaule tikai tāpēc, ka mēs esam pateikuši pasaulei, ka viņiem ir iespēja mūs iespaidot, ja mēs to mājienu ņemsim kā likumu, mēs neesam neatkarīga, suverēna valsts, mēs esam kaut kāda lupata, kas plīvosies, kā vien kāds saka. Mūsu Satversme neatļauj atšķaidīt mūsu tautu, tas nav lēmums, kuru mēs šeit Saeimā esam kompetenti pieņemt, un tauta referenduma kārtībā par šo jautājumu lems varbūt jau 3.oktobrī.

Tad, kad godājamais prezidents Ulmaņa kungs uzstājās astoņas dienas atpakaļ Represēto piemiņas dienā, protests sākās, bet viņš to nemanīja, jo tauta nav ar jums, jo jūs neesat ar tautu. Mēs nevaram šeit stāvēt un stāstīt blēņas. Ir tā, ka Satversme neatļauj atšķaidīšanu, 1949.gada Ženēvas likums saka, ka okupētām valstīm civiliedzīvotājus ir jāatved atpakaļ uz starta pozīcijām, un tā tas ir, un es neizprotu, ka amerikāņu sūtnis var tur stāstīt un mums teikt, ka Amerika mums ir lielākais draugs, jo visu laiku ir atbalstījusi, ka Latvija ir okupēta grūtos laikos, bet tagad mēs vairs it kā neesam bijuši okupēti, mums jāpaņem okupācijas sekas.

Labi. 1951.gada ANO konvencija saka, ka, ja bēgļu problēma no kara ir par smagu vienai valstij, kā šoreiz Krievijai, tad tā ir internacionāla problēma, ko jārisina internacionāli. Mēs it kā esam ANO pilntiesīgi biedri, bet redzi, mēs neesam pilntiesīgi biedri, mēs tur esam tie muļķīši, jo mūs ANO likumi nesedz. Un es redzu — Nepera kungs tur smaida un smejas. Tagad mēs iesim uz Eiropas Savienību kā pilntiesīgi biedri, kur valdīs likumība. Atbrauca Eiropas parlamentārā grupa šeit, pieņem rezolūciju un spiež, lai varētu pēc Kārtības ruļļa, Latvijas pusei arī to jāpieņem. Kārtības rullis saka, ka jāpieņem vairākumu no delegācijas, Latvijas delegācijā ir 12 cilvēki, bet balso mazāk. Balsu skaits ir 4 — par, 3 — pret, 1 — atturas. Tur nav vairākums no 12. (Starpsauciens: "Pazemojums un cūcība tā ir!") Un pēc Latvijas balsošanas sistēmas nav vairākums no tiem, kas balsoja, bet Kārtības rullis saka, vairākums no delegācijas, un tā nebija, un pat tā kā mēģināja vācietis Gomolka kungs mums skaidrot, kad nu zini, Kārtības rullis angļu valodā, latviešu valodā ir neprecīzi uzrakstīts, ir vairākums no tiem, kas balso, pēc Latvijas likumiem nebija vairākums no tiem, kas balsoja, un tas bija Latvijā un Latvijas delegācijas balsojums, bet nē, Eiropas Savienība krāpj. Acting in bad taste rīkojās sliktā uzticībā pret mums. Stundu pēc tam, kad bija balsojums, nolēma, ka laikam nebija 4, 3, 1, tad laikam bija 5, 3, 1. Urā! Pēc Latvijas likumiem ir vairākums, un Eiropas Savienības spiediens uz Latviju spēkā.

Mēs esam suverēna valsts, Savienotās nācijas, Savienotās Valstis vai United States , vai Savienotā Eiropa, mēs esam suverēna valsts, un mūsu tauta lems un ne jūsu, kas notiks mūsu valstī. Tagad mūsu tautas vairākums ir ar mieru, vismaz Pilsoņu kongresa laikā bija, kad tie, kas ir lojāli un māk latviešu valodu, kas viņiem varētu dot pilsoņa kandidāta statusu, tas būtu tas nepilsonis šeit, bet tas nav tas nepilsonis, kas ir dzīvojis kā kungs, kas ir vadījis drošības orgānus, kas ir teicis, ka latviešu valoda ir suņu valoda. Kas vēl desmit gadus Latvijas neatkarības laikā nav iemācījies latviešu valodu, un viņu bērnus mēs taisīsim par latviešiem automātiski. Nē! Van der Stūla kungs, jūs esat liels noziedznieks pret šīs pasaules daļu, un es varētu teikt tāpat mūsu labiem draugiem, jo viņi nav draugi. Draugs, kas tevi ieved nelaimē, nav draugs, saprotiet, kāda nelaime mums notiek, mēs paņemsim bērnu, kas ir audzināts mums svešā vidē, un automātiski viņš kļūs par pilsoni. Viņam visas pilsoņa tiesības, viņš var vienot ģimenes un nezin ko, un viņš ir kļuvis pilsonis, vai viņš iemācās latviešu valodu, vai viņš iemācās mūsu latviešu tautu mīlēt vai ne. Un mums būs divu kopienu valsts. Būs tāda pati situāciju, kāda ir Palestīnā. Redziet, lielām varām laikam patīk, kad var spēlēt vienu pusi pret otru — arābus pret žīdiem, latviešus pret krieviem, bet mēs gribam milzīgu valsti, mēs gribam tikai lojālus pilsoņus, un mēs negribam, ka mums tie, kas mūs pārdeva Molotova—Rībentropa paktā, šodien Gomolka un Kola vārdā, jeb tiem, kas parakstīja Jaltu un Potsdamu, un tagad Klintona un citu vārdā nolemj mūsu likteni.

Mums nav Latvijā nepilsoņu, mums ir bezvalstnieki, un mēs pret viņiem rīkojamies daudz, daudz labāk, nekā 1952.gada ANO konvencija prasa, pret nepilsoņiem nav gandrīz nekāda diskriminācija, un viņiem ir priekšrocības, viņiem nav jāiet militārā dienestā, viņi var braukt uz NVS valstīm bez vīzas, tas viņiem dod lielas priekšrocības arī tranzīta pakalpojumos. Viņiem nav vajadzīga tā pilsonība, bet tā pilsonība ir vajadzīga, lai izārdītu mūsu latviešu tautu. Tad, kad bija referendums par Latvijas neatkarību, viena trešā daļa krievu balsoja par Latvijas neatkarību, šodien varbūt mazāk, bet mūsu draugi mums saka, ka mums ir viņiem visiem jādod pilsonība. Un visžēlāk ir, ka tas, kas dod tos signālus pasaulei, ka mēs pakļausimies, vai tas ir, lai sūtītu karaspēkus uz Irāku, vajadzēja kādus latviešu futbola spēlētājus uz Franciju Amerikas vārdā, bet sūtīt puišus uz nāvi — tikai septiņas sīkas valstis tur gāja. Es prasīju maniem Kanādas draugiem Kanādas vēstniecībā, vai Kanāda gāja kopā ar amerikāņiem, tāpat kā Latvija? Viņi teica, vai jūs domājat, ka mēs esam riekstiņi?

Bet mēs kalpojam, mums laikam ir iedzimta tā kalpa griba, bet mēs patiesībā nekalpojam tautai, mēs kalpojam Primakovam. Mēs visi zinām, no kurienes nāca tā nauda, kas finansēja Šķēli, mēs zinām, kā veidojās Sadarbības padome, mēs redzam, ka Rietumu pasaule klusē, ka viņi mūs pārdevuši. Un tautai mums ir tikai viena atbilde, jo, paldies Dievam, ka mums nav jāatgana šitie cilvēki ārā ar dakšām revolūcijā, jo 1.novembrī visi ir atlaisti, un jums ir tikai jāizvirza sev uzticīga Saeima, kad van der Stūla kungam un daudziem citiem vairs nebūs ielūguma uz Latviju.

Mēs sāksim paši domāt, mēs esam ceļš, logs, tranzītceļš starp Atlantiju un Eiropu un iekšējo Krieviju. Mēs satiksim ar abiem un pelnīsim no abiem, un maksāsim nodokļus Latvijā, Krasta kungs. Jums ir bijis atgādināts bieži par Rīgas ostu, kas nemaksā nodokļus valstij. Katram latviešu pilsonim vajadzētu kādus 150 latus mēnesī dabūt, katram iedzīvotājam no mūsu tranzītceļiem, tas viss iet uz Bahāmām, uz Maltām, uz Nauru salām, uz Nagļa divām ofšora kompānijām, un par to tauta sodīs. Jo tāda izlaupīšana, kā notiek šeit, nebūtu bijis iespējams kara laikā, tāda rusifikācijas programma, kā mums tagad uzspiež virsū, nebūtu bijusi iespējama okupācijas laikā, ir tikai iespējama Gunta Ulmaņa un "Tēvzemei un Brīvībai" valdības laikā. Un "Latvijas ceļš" to sāk no paša sākuma, ja tur nebūtu tādi patrioti kā Inese Birzniece un Inkēna kungs un vēl kādi, tad varbūt mūsu tautai būtu iespēja izdzīvot.

Bet šodien, īsi pirms mūsu lieliem Jāņu svētkiem, astoņas dienas pēc tam, kad mēs atminējām tos, kas tika nežēlīgi paņemti un aizvesti uz Sibīriju, mums lūdz, un ir jau saskaitītas balsis, Krasta kungs smejas, ir jau tās balsis saskaitītas, ir jau Nepera kungam apsolīts, ka būs, un diez vai nebūtu, mēs darīsim šodien visu, lai to likumprojektu pataisītu par pieņemamāku, mēs cīnīsimies par to, ka tas nāks spēkā tikai tad, kad būs Latvijas valsts tiesības atzītas, vai tās ir 1949.gada tiesības vai 1951.gada ANO tiesības, vai 1952.gada ANO latviešu tiesības, vai tās būs 1922.gada Satversmes tiesības, mēs nepieņemsim to, ko mums ārzemes atnāks un uzspiedīs, tāpēc, ka Guntis Ulmanis grib, lai spiež, jeb Primakovs grib, lai spiež. Mēs to vienkārši nepieņemsim, un vienalga, ko mēs šodien nolemsim, vai spēsim noraut kvorumu, vai spēsim to likumu izmainīt, tas nebūs spēkā, līdz kamēr tauta būs runājusi referendumā. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Augsti godātais Valsts prezident un Ministru prezident! Un šoreiz godātais Saeimas priekšsēdētāj! Es gribētu tomēr mums visiem atgādināt, ka mēs šad un tad aizmirstam savu pagātni. Šodien ir 22.jūnijs, tā ir Latviešu varoņu piemiņas diena, un es, izmantojot to, ka šeit kopā ir visas augstākās valsts amatpersonas, aicinu mūsu Saeimas priekšsēdētāju piedāvāt piecelties mums visiem un godināt mūsu varoņu piemiņu.

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, jūs esat pieteicies debatēs un, lūdzu, runājiet, šos procedūras jautājumus mēs ar jums varējām citādi nokārtot. Lūdzu, turpiniet runu!

J.Dobelis.

Tātad mēs neesam gatavi godināt mūsu varoņus šodien. Ļoti žēl. Es gaidīju, ka ar to mēs būtu sākuši. Varbūt bez jūsu uzaicinājuma piecelsimies!

Es aicinu, kurš godina latviešu varoņus, piecelties kājās. Liels paldies visiem par izpratni!

Redziet, tādā dienā, atceroties visu to, kas ir noticis ar mūsu tautu, nav nemaz tik vienkārši runāt, jo no mūsu šīs dienas darbības ir daudz kas atkarīgs tuvākā un tālākā nākotnē. Es, runājot par konkrēto priekšlikumu, gribētu atgādināt, ka mums ir dokuments, mums ir šī nepilsoņu pase, ir reāli šis jēdziens "nepilsonis". Un mēs jau, otro lasījumu izskatot, atzinām, ka šis jēdziens ir atstājams šajā likumprojektā, un neredzu absolūti nekādu vajadzību no jauna atgriezties pie šīs diskusijas un šos vārdus "nepilsonis" izsvītrot.

Tāpēc es aicinātu godātos kolēģus atstāt šo jēdzienu un balsot pret tiem priekšlikumiem, kas aicina to izsvītrot.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Šodien tiešām ir Cēsu kaujas varoņu piemiņas diena. Paldies visiem par piecelšanos, un vēl jo vairāk kreisā spārna pārstāvjiem. Es izsaku viņiem savu cieņu.

Kolēģi, jēdzienu "nepilsonis" nepazīst, terminu "nepilsonis" nepazīst starptautisko tiesību zinātne un prakse. Tas tiek formulēts kā bezpavalstnieks vai bezvalstnieks. Šobrīd šo terminu radīja mūsu gļēvulība. Un varbūt arī taktiska, bažu diktēta nepieciešamība, kad vēl Latvijā bija okupācijas karaspēks. Krietni daudz okupācijas armijas daļu un bāzu. Ir pienācis laiks termina "nepilsonis" vietā lietot attiecīgu īstenībai atbilstošu terminu ar skaidrojumu vai pat vēl skaidrāk, pašu terminu nomainīt ar terminu "kolonists". Ja paliek termins "nepilsonis", tas jādefinē būtu pēc būtības apmēram šādi: "Persona, kas pēc PSRS veiktās Latvijas okupācijas ieradusies Latvijā." (No zāles: "Tā nav okupācija!") Uzskatu, ka šis likums vispār nav šodien izskatāms pēc būtības, jo termins "nepilsonis" ir šī likuma "mugurkauls". Pati jēga — mainīt kaut ko šajā likumā — ir ļoti saistīta ar terminu "nepilsonis" vai ar jaunu terminu "kolonists", vai ar jaunu šī termina skaidrojumu. Pretējā gadījumā mēs ejam pret starptautiskajām tiesībām, iztopot kaut kam. Un radām būtībā tiesiski absurdu likumu. Būtībā mēs ejam uz farsu.

Padomi, ko Rietumi, un līdzīgi kā 1939. un 1940.gadā, deva Latvijai, tie mums nav jāņem vērā. Var piekrist tiem patriotiem, kas rakstījuši ir vēstules man un zvanījuši pa telefonu. Un starp tiem bija ne tikai latvieši, bet arī igauņi un pat viens krievu tautības pārstāvis, kuram saglabājusies sirdsapziņa un goda prāts. Mēs dažus te tādus esam uzņēmuši par īpašiem nopelniem pilsonībā. Tie dažkārt ir redzīgāki par mums, kolēģi. Ja jūs nobalsosiet pēc spiediena, jūs parādīsiet, ka neesat neatkarīgā valstī, bet gan valstī, kura ir pakļauta visiem pasaules vējiem. Un atcerēsimies, ka mums šādu spiedienu ar mīlīgiem padomiem deva arī 1940.gadā — nepretoties. Es negribu uzskaitīt tās valstis, kuru vēstniecības pārstāvji tādus padomus deva. Nepieminēsim vecos grēkus! Nepieminēsim Jaltu un visu ko. Nepieminēsim, bet šodien netaisīsim jaunas nodevības un jaunu mazo valstu un mazo tautu pakļaušanas procedūras. To es adresēju te mūsu viesiem, kas, cerams, to dzird un saprot, pret kuriem kopumā mums ir cieņa.

Atcerēsimies, kā tika nosodīta Vācija un vēl joprojām tiek nosodīta hitleriskā Vācija par izdarīto spiedienu pirms kara uz Austriju, Čehoslovākiju un tā tālāk. Pirms šo valstu okupācijas vai pirms šo valstu zināmas teritorijas okupācijas. Mēs to nosodām, bet šobrīd dot pilsonību tiem, kas ir naida pilni pret Latviju, kā mēs te ielās jau redzējām un parkos, tā ir piektās kolonnas radīšana. Tā ir jauna karaspēka ievešana. Starp tiem atcerēsimies, ka apmēram 20 tūkstoši no šiem nepilsoņiem kolonistiem ir cilvēki vai viņu ģimenes locekļi, kuri tika iepludināti kā palīgdarba spēks armijai, uz kuriem aiziešana neattiecas. Tāpat, kas bija demobilizēti agrāk. Šie visi cilvēki ir šeit, un viņi audzina savus bērnus un mazbērnus attiecīgā krievšovinisma pasaules iekarotāju garā. Sakropļo jaunas dvēseles. Neļausim šiem cilvēkiem tālāk kropļot jauno paaudzi, kas nebūs derīga ne Rietumiem, ne Austrumiem. Jo es ticu, ka Krievija būs un paliks demokrātiska un Rietumi arī nepārvērtīsies par kaut ko citu.

Tad jājautā, vai Rietumi vēlas, lai būtu Latvijā piektā kolonna? Vai to vēlas Amerikas Savienotās Valstis? Nevēlas. Bet kāpēc tad to dara? Kāpēc izdara to spiedienu uz Latviju? Ar kādām tiesībām? Kāpēc tāda ciniska attieksme pret mazām tautām, pret mazām valstīm? Tas nav nekāds jauks rādītājs cilvēces nākotnei. Tauta uztver, ka pienācis jauns 1939.gada 23.augusts. Šī ir diena, kas saskan ar 23.augustu izlēmuma ziņā. Un šī ir diena, kas dīvainā kārtā, kā Dobeļa kungs te pieminēja, saskan ar mūsu varoņu dienu, kad mēs sākām Latvijas atbrīvošanu kopā ar igauņiem pie Cēsīm 1919.gadā. Un tas traģiskākais ir tas, ka šoreiz šo 23.augusta nodevību, ko toreiz veica viena pati persona — Vilhelms Munters, un mēs teicām: "Viņš tur bija viens zvēru barā, un viņš citādi nevarēja. Būtu Saeima bijusi, tad viņa to nepieļautu." Šobrīd mēs esam Saeima un paskatīsimies, kolēģi, vai mēs visi varam turēties tam spiedienam pretī, vai mēs būsim visi kopā tikpat bezspēcīgi kā Vilhelms Munters viens pats Maskavā. Bet atcerēsimies, pirms jūs nospiežat nodevības podziņu, atcerēsimies, ka jums šīs pilnvaras spiest šo podziņu ir devusi tauta. Un jūs nodosiet šo tautu pilnā apmērā, šo podziņu nospiežot.

Sēdes vadītājs

. Pirms turpinām debates, izskatīsim 10 deputātu iesniegumu ar ierosinājumu samazināt debašu laiku: piecas minūtes — pirmo reizi un divas minūtes — otro reizi. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas.(No zāles: "Kas ierosināja?") Pēteris Tabūns vēlas runāt. Lūdzu!

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamais Valsts prezident! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Es jūs aicinu, kolēģi, nepiekrist šim priekšlikumam — saīsināt debates. Mēs esam speciāli sanākuši šodien šeit, lai izspriestu, lai izdiskutētu, lai pierādītu katrs savu patiesību. Un tad ir jādiskutē. Ir jārunā. Un saīsināt debates un piespiest uz piecām vai vēl uz mazāk minūtēm ir vienkārši nepieļaujami. Kolēģi, es aicinu jūs balsot pret šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt par? Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par šo priekšlikumu sakarā ar to, ka mums nevajag pieļaut priekšvēlēšanu aģitāciju no "Tēvzemei un Brīvībai" puses, jo tā aģitācija būs pret šo likumu, kuru ierosināja viņu pašu kolēģis, partijas biedrs, mūsu Ministru prezidents Krasta kungs, un tāpēc pa piecām minūtēm mēs varam izteikt visu, ko gribam. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu ierosinājumu par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 21, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Nākamā runās Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamais Valsts prezident! Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Es noņemu savu priekšlikumu un iesaku to darīt arī Cilvēktiesību komisijai un deputātam Dozorcevam. Es ierosināju šādu priekšlikumu pragmatisku apsvērumu dēļ. Otrajā lasījumā Saeimā nobalsotajā tekstā tiešām nebija šāda termina "nepilsonis". Bet tagad priekšlikumos uz trešo lasījumu šādi ierosinājumi ir parādījušies, un tie ir ļoti būtiski, acīmredzot šis jēdziens tiks nobalsots. Es aicinu noņemt šo 1., 2. un 3.priekšlikumu. Es savējo noņemu.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Godājamais Valsts prezident! Godājamais Prezidij! Faktiski mani uz runu pamudināja Ministru prezidenta uzstāšanās. (Starpsauciens: "Nevajag runāt vairāk!") Un par cik pie pirmā jautājumi visi ir vairāk vai mazāk izteikušies par vispārējām problēmām, varbūt es arī runātu tomēr par vispārējām problēmām.

Ministru prezidents uzsvēra vai izrunāja, uzdeva šeit vairākus jautājumus no tribīnes.

Es uzticos Ministru kabinetam. Es uzticos šim Ministru prezidentam, un es domāju, ka viņš un Ministru kabinets uz visiem šiem jautājumiem ir rūpīgi izsvēruši atbildes tad, kad pieņēma Ministru kabinetā attiecīgos projektus, kurus iesniedza šeit, Saeimā. Es nevienu brīdi nepieļauju domu, ka Ministru prezidents Krasts ir divkosīgs un pretēji Ministru kabinetā uzrakstītajai domai "Viena taisnība visiem" Ministru kabinetā aizstāv vienu viedokli, Saeimā aizstāv citu viedokli. Varbūt es kaut ko pārpratu. Es sapratu, ka tā bija vienkārši Ministru prezidenta saruna ar "Latvijas ceļu", bet, atbildot uz tiem jautājumiem, uz kuriem viņš jau pats ir atbildējis, parakstot attiecīgos priekšlikumus, jo tikai tos un tos priekšlikumus šeit mēs, "Latvijas ceļa" partija, taisāmies atbalstīt Saeimā. Tas būtu īsumā par Ministru prezidenta uzstāšanos.

Par Valdmaņa kunga uzstāšanos vienkārši, iepriekš paredzot viņa visas tālākās uzstāšanās. Es atceros Pilsonības likuma apspriešanu iepriekšējo reizi, kad mēs to pieņēmām. Visas tās runas jau atkārtojas. Arī toreiz tika paziņots, ka tā ir tautas nodevība, arī toreiz tika paziņots, ka tā būs tautas nāve (Starpsauciens: "Valdmanis tad nerunāja!"). Mēs visi redzam, ka nekāda tautas nāve nav notikusi. Tieši otrādi. Šodien toreizējie radikāļi, kas iebilda pret to likumu, ar vislielāko gatavību aizstāv tā pašreizējo redakciju. Arī "logi", kas bija tabū tikai kādus divus mēnešus atpakaļ, šodien liekas jau paši par sevi saprotami. Tā ka es domāju — paskatīsimies pragmatiski un mierīgi uz šīm lietām un mēģināsim neatkārtot šīs runas.

Protams, ir interesants šis sapnis par to, ka Latvija ir pilnīgi neatkarīga. Ne no vienas valsts dzīvot pilnīgā neitralitātē gan pret Eiropas Savienību, gan pret Krieviju, gan pret citām valstīm. Man ir bijusi izdevība redzēt šādu valsti. Es esmu bijis Albānijā un esmu redzējis, Envara Hodža idejas acīmredzot Gundaram Valdmanim ir ļoti tuvas. Jums ir ļoti liela mentāla tuvība. Pat lasot Envara Hodža darbus, es pilnīgi manu tur Valdmaņa garu. Vienīgā, protams, problēma ir, ka mums tiešām ir jāveic viss, ko piedāvā Envars Hodža, jābūt bunkuriem.

Tie, kas ir apmeklējuši tagad Albāniju, redz, kāda tā izskatās, ka visa tās zeme ir izkropļota ar bunkuriem, jo tur uz katriem trim iedzīvotājiem ir bunkurs. Albānija bija gatava karot pret visiem, lai būtu neatkarība, bet ar ko tas beidzās, jūs ļoti labi zināt. Ar ko beidzās beigu beigās Albānijas kosmiskās neatkarības sapnis.

Tā ka es domāju, skatīsimies reāli uz to politisko telpu, kur mēs atrodamies. Skatīsimies reāli uz izvēli, kas šodien ir mūsu priekšā. Mūs ar atplestām rokām gaida atpakaļ Neatkarīgo valstu savienībā. Šodien mums pastāv alternatīva — Eiropas Savienība. Mums ir jāizvēlas. Ja kāds runā par trešo ceļu, viņš vienkārši māna tautu, jo īstenībā viņš caur albanizāciju grib mūs novest atpakaļ Krievijas klēpī.

Valdmaņa kungs, atcerieties to! Un arī jūs. Jūs šoreiz teicāt, lai mēs šeit neveicam nodevību. Padomājiet un neveiciet nodevību jūs!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Ekselences! Deputāti! Trīs reizes es biju Saeimā ierosinājis jautājumu par pilsonības piešķiršanu jauniem cilvēkiem, kuri dzimuši Latvijā un beiguši augstāko mācību iestādi latviešu plūsmā pēc neatkarības atgūšanas. Es to varēju darīt ar pilnām tiesībām, jo pats apmācu studentus Medicīnas akadēmijā, mācu viņus latviešu valodā, viņi kārto eksāmenus latviešu valodā un sarunājas ar slimniekiem latviešu valodā.

Laikam jūs visi, Sadarbības padome, tas ir, "Latvijas ceļš", "Saimnieks", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Prezidijs, bijāt aizmiguši, bet visas reizes, pat neapspriežot, šis jautājums tika noraidīts. Bet šī ir laba skola tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas klausās Saeimas sēdes un tagad ir izpratuši balsojumu kārtību un Sadarbīnas padomes un partijas disciplīnu, kas ir vienādi domājošo konsolidācija.

Par 700 gadu vācu un citu kungu verdzības laiku es nerunāšu, bet 50 padomju varas gadi daudzus ir padarījuši par mankurtiem, kuriem tā vien gribas, kā pabučot kādam iebraukušajam kungam roku. Es varu teikt — komunisma idejas dzīvo un uzvar. Pašlaik tikai citā iesaiņojumā. Protams, izpildītāji ir tie paši, bet izpilda citu pavēles.

Savā laikā Arvīds Pelše aizliedza Jāņus. Tad jāņogas tika sauktas par pelšodziņām. Šodien, pirms Līgo dienas, Eiropas Savienības uzdevumā pēc dažādu uzraugu un klerku pavēles Pelšes krustdēli atkal liek norīt vienu pelšodziņu, ierosina nepilsoņu zīdaiņiem un mazbērniem bez latviešu valodas zināšanām piešķirt pilsonību. Šādus manevrus augsti Eiropas Savienības komisāri nevarētu ieteikt ne Vācijai, ne Anglijai, ne Francijai. Būtu interesanti, ko viņi varētu ieteikt to vecāku bērniem, kuru mazulis dzimis 1991.gada 18., 19. vai 20.augustā? Neņemot vērā, vai viņi grib to pilsonību un vai viņi runās latviski, pilsonība viņiem šodien tiks svinīgi piešķirta.

Protams, ir absurds, ka Latvijā dzīvo daudzi tūkstoši ar PSRS pasēm. Kur ir tā zeme, kur ir tā valsts — SSSR? Izraēlā ierodoties, cilvēki tiek apmācīti valodas prasmei ivritā. ASV, Vācijā neviens nevar iedomāties saņemt pilsonību bez valodas zināšanām. Es nesaprotu, kāpēc bērniem nepieciešams pilsonību dot tagad, nevis tad, kad viņi runās latviski? Tas ir, saņemot pasi, un paši varēs, varbūt vēlēsies kļūt par Latvijas pilsoņiem. Bez tam šī nav tikai Latvijas problēma. Tā ir jārisina kopā ar Krieviju. Kāpēc mūsu ārlietu resors "Latvijas ceļa" un Birkava vadībā nav interesējies par to, vai tiešām šie cilvēki grib dzīvot Latvijā? Varbūt viņi grib aizbraukt uz Eiropas Savienības plaukstošajām valstīm? Un šīs valstis, es domāju, palīdzību, tāpat kā dāsnus padomus, Latvijai neatteiktu un katra uzaicinātu kādus 50 000 nepilsoņus.

Vēl ir dažādas zīmīgas epizodes vai ļaudis. Un tie ir no TB/LNNK. Stundām ilgi šo tematu var apcerēt viens no TB vadoņiem — Dobelis, bet nebalsot. Tā ir visraksturīgākā TB iezīme — neizlēmība, gļēvulība.

Es piekrītu, ka pilsonību varētu saņemt bērni, kas runā latviski, saņemot pasi vai 15 gadu vecumā, un tas būtu normāli. Neuzskatu, ka tas ir normāli, ka daudzi te nodzīvojuši pēc kara, no 1945.gada, un neprot runāt latviski. Kā tad bērni tagad iemācīsies, ja viņu ģimenēs nerunā. Ko domāja dzejnieks, rakstot šīs rindas:

"Dzimtā valodā raud visi ļaudis, dzimtā valodā tie arī smej.

Un kad tu nespēsi ne dziedāt, ne raudāt,

Kad tu nespēsi vairs it neko, starp debesīm un zemi

Tu klusēsi. Un tas būs tavā dzimtā valodā."

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Prezidenta kungs! Es vispirms gribu aicināt kungus no šīs tribīnes šodien nomierināties un beigt vienam otru apsaukāt. It īpaši nepieminēt neveiksmīgus piemērus, kā Albāniju, kas bija slēgta valsts visu laiku, un varēja iebraukt tikai cilvēki ar specuzdevumu un specatļaujām. Un nevajag nevienu apvainot, ka viņš nav lasījis Hodžas darbus, jo tie bija ļoti labi un dziļi noslēgti specfondos, kur tika klāt tikai speccilvēki ar specatļaujām. (Zālē troksnis. Aplausi.) Bet vispārībā es lūdzu tomēr šeit kungiem atcerēties, ja jūs gribat būt kungi, tad tādi arī palieciet!

Runājot par šiem konkrētajiem priekšlikumiem, mums ir jāatceras divas lietas. Jā, daudz kas nav pasaulē un daudz kas nav Eiropā. Precedents ar nepilsoni ir iespējams tikai bijušajās PSRS republikās, kas tagad ir ieguvušas, atjaunojušas savas neatkarīgās valsts statusu un kur ir šis termins parādījies kopā ar starptautiski atzītu dokumentu. Ja šeit tagad pārmet un saka, ka "nepilsonis" nav lietojams termins, tādā gadījumā Ārlietu ministrijai ir jāatkāpjas no sava darba, jāaiziet visiem prom, jo viņi bija tie, kuru vadībā starptautiski mēs izstrādājām nepilsoņu pasi un panācām tās starptautisko atzīšanu, jo valstī nevar būt bezvalstnieks ar nepilsoņa pasi. Tad ir bezvalstnieka pase, vai ir jārisina šis jautājums savādāk, un jāsāk atkal visa riņķa deja no gala, un jāatzīst, ka mēs neesam pareizi rīkojušies.

Otrs moments. Tā kā tālāk likumā ir iekļautas šīs normas, tad arī tam būtu jāpievērš uzmanība.

Trešais moments. Bezvalstnieks un nepilsonis arī pēc savas saturiskās būtības nav viens un tas pats. 1954. gada konvencijā "Par bezvalstnieka statusu" 1.pantā ir teikts: "Termins "bezvalstnieks" nozīmē cilvēku, kuru par pilsoni saskaņā ar savu likumu neatzīst neviena valsts." Starp citu, mūsu nepilsoni par savu pilsoni atzīst vairākas NVS valstis, kur viņš var ierasties un saņemt, tanī skaitā arī Krievijas, pilsonību. Līdz ar to šajos cilvēkos ir arī kvalitatīva atšķirība šajā terminā.

Bet galvenais, ko es gribu uzsvērt, ja jūs atstāsiet tikai "bezvalstnieks", un atnāks cilvēks ar nepilsoņa pasi uz valsts institūciju, kur viņam ir jākārto tālākās formalitātes, kas saistītas ar šo bezvalstnieka vārdu un viņa tiesībām, tad ierēdnim ir pilnas tiesības viņu neuzklausīt, jo bezvalstniekam nevar būt nepilsoņa dokuments, ja nav šī skaidrojuma. Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atstāt abus šos terminus likumā, un es aicinu... Es nevaru to pati teikt, bet es aicinu iesniedzējus noņemt šo savu priekšlikumu šo apsvērumu dēļ, kurus es jums izteicu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK ). Cienījamie kolēģi! Jūs tie, kuri gribējāt histēriskā, es uzsveru, histēriskā steigā pieņemt šos grozījumus Pilsonības likumā, piespiežat mani un daudzus citus, kuri vēl runās un jau runāja, ļoti skarbi runāt. Citādi un bez emocijām te neiztikt.

Panteļējeva kungs te mēģināja stāstīt, ka tauta jau vēl nav nomirusi, ka nekas vēl nav noticis. Ko tad jūs domājat, ka viens, divi, trīs — un beigas! Bet jūs esat tik akls, Panteļējeva kungs, un to esat pierādījis, sākot no Augstākās padomes laikiem un visu šo Saeimas laiku, ka neredzat lēnu, sistemātisku, neatlaidīgu Latvijas tautas iznīcināšanu. Nesaprotat, jau nesapratāt toreiz, kad uzspiedāt šobrīd esošo Pilsonības likumu, kuram "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nepiekrita. Šī histēriskā steiga ir vienkārši nepieņemama.

Panteļējeva kungs brauc uz Daugavpili un sola daugavpiliešiem, ka viņiem nevajadzēs mācīties latviešu valodu. Skolotājiem, kuri māca krievu skolās latviešu valodu. Redziet! Viņš panākšot, ka nevajadzēs augstākajā pakāpē no 1.septembra zināt latviešu valodu. Bet vienkārši tā, 10 vārdus zinot, viņš varēs pasniegt, mācīt latviešu valodu, un tādā veidā mēs zinām, kāds ir rezultāts, ka beidzot vidusskolu, kārtīgi pat labdien nespēj pateikt šie absolventi. Tāda, lūk, ir jūsu pozīcija! Tas ir vienkārši nožēlojami.

Es skaidri un gaiši šodien vēlreiz saku. Visiem šeit Saeimas deputātiem un tautai atkārtoju: "Tā ir nodevība šodien!" To es teicu pirms desmit gadiem un saku, un teikšu arī nākotnē. (Zālē liels troksnis. Aplausi.) Es saku un skaidri paziņoju, kas ir tautas nodevība. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, apvaldiet savu sajūsmu!

P.Tabūns

(TB/LNNK). Es tagad dzirdu, cik kolosāli šie, kuri mēģināja "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK uzspiest, un uzspiest šodien, ir vienkārši agonijā. Viņiem gribas steidzīgi, ātri izdarīt visu to. Šis variants, šī steidzīgā pilsonības piešķiršana nav nekas citas kā signāls, ka nebūs nekāda integrācija, nebūs nekāda lojalitāte, bet otrādi — sākums vēl lielākai nekaunībai, latviešu valodas ignorēšanai. Paskatieties, ko raksta "Panorama Latviji" — jāiegūst pilsonība svētā mērķa labā. Svētā mērķa vārdā... lai pie varas netiktu tādi kā Dobelis, Tabūns un tā tālāk. Un lai tiktu... tātad ir jāsaņem pilsonība par katru cenu. Un pie tam, lai stājoties pilsonībā visi tie, kuriem esot īpaši augsta tikumība. Un tad, lūk, tiks pie pilsonības rubiki un viņiem līdzīgi un, protams, Latviju pārvērtīs par ko? Tā vairs nebūs Latvija. Panteļējeva kungs... jums arī Saeimai tuvumā netikt tad. Bet nu varbūt, ka, ja jūs vēl kļūsiet ar biezpienveidīgāku muguru, tad varbūt...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Tabūna kungs.

P.Tabūns.

... ka jūs tiksiet Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Andrejs Naglis, LZS, KDS frakcija.

A.Naglis

(LZS, KDS). Godātais Valsts prezident, godātie deputāti! Šodien ir 22. jūnijs — diena pirms mūsu mīļās Latvijas latviskākajiem svētkiem — Līgo un Jāņu dienas, kur mums visai mūsu latviešu tautai vajadzētu priecāties, atskatīties uz 1998. gada pusgadā paveikto. Lai katrs varētu teikt — jā, mēs esam nelokāma tauta, kas godā savas tradīcijas un vēsturi. Un būsim stipra tauta, kas savu pieredzi spējam saskatīt nākotnē. Un būsim mūžīga tauta, kas spējam nemainīties, nelocīties, nenīkuļot, bet palikt uzticīgi savai būtībai. Un mums Līgo svētki visiem būs sirdīs, izjūtot kā ģimenes, dzimtenes un tautas saites.

Bet man kā kristīgās tautas pārstāvim, kristīgajam demokrātam, šī diena, 22. jūnijs, nes neziņas, neizpratnes, satraukuma domas. Nav laika mierīgi padomāt, paanalizēt paveikto. Mūs trenc, un mēs paši sevi trencam uz nebūšanu. Uz kurieni tad mēs skrienam ar šo nelaimīgo Pilsonības likumprojektu, ap kuru ir sacelta tāda jezga? Vai kāds nevar piedzimt? Vai kāds nevar apprecēties bez pilsonības? Te rodas simt un viens jautājums — kāpēc un kamdēļ? Tieši Rietumvalstu politiķi un prese tā uzstāj, lai Latvija pakļautos EDSO prasībām. Krievijas nemitīgā draudēšana un šantažēšana... Gan Rietumi, gan Austrumi mums pārmet kaut kādus cilvēktiesību normu pārkāpumus, kuri paši drīzāk pārkāpj nekaunīgā veidā visas cilvēktiesību normas, iejaucoties suverēnas valsts iekšējās lietās. Nedod nekādas nopietnas garantijas tam, ko prasa.

Man liekas, tas viss notiek tāpēc, ka mums daudziem politiķiem nav stabila un stingra mugurkaula. Politiķiem, kuriem vajadzēja būt ārkārtīgi lielai atbildības un pienākuma apziņai, lai katrs būtu mūsu mīļās Latvijas īsts patriots, nacionāli noskaņots, lai ne tikai sevi atzītu par savas tautas locekli, bet lai mīlētu savu tautu, tāpat mīlētu Latvijas zemi. To, ka mums nav stingra rakstura, gribam būt liekuļi, to visu redz un saprot kā Rietumi, tā arī Austrumi. Un to viņi veiksmīgi izmanto. Un ja mēs šodien Saeimā arī trešajā lasījumā atbalstīsim šo likumprojektu, tad mēs parakstām latviešu tautas un Latvijas bojā eju. Mani neviens arguments nav pārliecinājis par labu šim likumprojektam, un, godīgi sakot, es pagājušo sestdienu un svētdienu nebraucu uz mājām pie ģimenes, bet pavadīju šīs dienas Rīgas ielās, aptaujājot cilvēkus, kā man balsot par šo likumu. Tad aptaujātie 95% bija pret šā likumprojekta atbalstīšanu. Un no 5% atbalstītāju bija ar iebildēm, ka pilsonību varētu dot tikai tādiem, kuru vecāki vairākās paaudzēs ir bijuši Latvijā, bet ne iekomandētajiem miličiem, kara virsniekiem un tamlīdzīgu personu bērniem. Viņiem ir jāzina, kur ir viņu dzimtene un piederība tai. Es domāju, ka šodien tik svarīgu likumprojektu mēs nedrīkstam sasteigt un izskatīt, kā to viens, otrs vēlas. Šim likumprojektam ir jāatliek izskatīšana. Tas jāizskata kopā ar Izglītības un Valodu likumiem. Un tad vēlreiz un vēlreiz jāspriež, jo es jau tagad varu paziņot, ka manas domas sakrīt ar tautas domu un es par tādu likumprojektu balsošu pret, jo man nav sveša manas tautas, manas valsts pagātne un vēsture. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Aicinu kolēģus runāt par lietu, nestāstīt savas biogrāfijas, nepaust savus antikomunistiskos uzskatus un citas lietas.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par augstākām matērijām, es runāšu par lietu. Par to terminu "nepilsonis". Vispirms šis te termins nav nekur šajā likumā. Tas ir pirmais. Otrais. Nekur starptautiskajā juridiskajā dokumentācijā šis termins arī nav. Nekur nevienā konvencijā, pie kuras Latvija ir pievienojusies, arī nav šis termins. Un vēl viens arguments. Es uzskatu, ka šis te termins, ja tas šeit parādīsies, ir godu un cieņu aizskarošs termins.

Nedaudz paskatīsimies, kas ir nepilsonis. Nepilsonis ir tā persona, kurai nav Latvijas pilsonības. Viņai nav arī citas valsts pilsonības. Tas cilvēks ir bezvalstnieks. Tad mums nav vajadzīgs termins "nepilsonis", mums ir termins "bezvalstnieks". Tas termins ir visur visās konvencijās.

Un dažus vārdus Tabūna kungam. Tabūna kungs, pirms desmit gadiem ko jūs runājāt, komentējot 7. novembra demonstrācijas, mēs visi atceramies. Un varat atrast arī audioierakstus.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj, godātais Valsts prezident, godātie kolēģi! Pirmkārt, Cilvēktiesību komisija noņem savu priekšlikumu. Otrkārt, es ļoti lūdzu tiešām, kā priekšsēdētājs teica, runāt par lietu. Mēs te sēdēsim trīs dienas, ja klausīsimies iepriekš uzrakstītos referātus, kā nupat viens no Cilvēktiesību komisijas deputātiem to darīja. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers — Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamais Prezidenta kungs, cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu šodien visus pragmatiski atturēties no politiskajām runām. Es domāju, jūs manu priekšlikumu atbalstīsiet, jo neviens nešaubās par to, ka "Saimnieks" prot runāt. Prot runāt labi, ilgi un pietiekoši pragmatiski.

Es aicinātu mazāk izteikties šodien, izejot no hameleonu rotaļām, jo mēs diezgan labi zinām, ka vienam vai otram šis prāts un izskats ir atkarīgs arī no karoga krāsas. Bet lai nerunātu daudz konkrētāk, es aicinu patiešām atturēties no šīm politiskajām runām un visu lemt balsojot. Mēs esam pietiekoši ilgi runājuši. Es domāju, ka nevajadzētu daudziem no "Saimnieka" šeit kāpt tribīnē, var pietiekoši pragmatiski izrunāt, kas un kāpēc ir bijis hameleons un kuros laikos. Tā ka es aicinu balsot pa punktiem un līdz ar to parādīt savu gribu bez tukšām politiskām pļāpāšanām.

Sēdes vadītājs.

Jānis Ābele, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Ābele

(LC). Godājamais prezident, godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es būšu ļoti lakonisks un runāšu ļoti īsi. Jo iepriekšējie runātāji izrunājās ļoti labi par Latvijas nodevību. Es kā politiski represētais atceros 187. balsojumu, kurš man ir priekšā. Un tas bija balsojums par 36 000 latu par pieminekli Latvijā represētajiem. Un, ja es paskatos šo balsojumu, jūs varat visi paskatīties, tad izdrukā es redzu sociālistus — Bekasovu, Golubovu un veselu rindu tēvzemiešu. Un, ja es paskatos, kas atturas — 12 cilvēki — es redzu tikai TB/LNNK. Tātad īstie vīri. Viņi zina, ko runā un ko dara. Viņi runā par pagātni, nedomā par Latvijas nākotni. Un tāpēc es vairāk nerunāju, es uzskatu, ka piekrītu Čevera kungam, ka balsosim un būsim konstruktīvi. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Oskars Grīgs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamais Valsts prezident, Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es ierosinātu noraidīt visus priekšlikumus šajā trešajā lasījumā, tas ir, Dozorceva, Seiles un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumus un atstāt otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu... šo normu. Tas ir precīzs un pragmatisks par šo likumprojektu.

Bet kas attiecas uz Čevera kungu, tad jūsu šī iniciatīva šo sēdi sasaukt jau bija galīgi idiotiska, ne pragmatiska.... (No zāles deputāts Z.Čevers: "Bet tu jau atnāci uz šo sēdi!") ziniet, tieši šajā pirmsjāņu dienā. Nu vienkārši tāda ir sistēma... ziniet... un jūsu pragmatiskais darbs jau ir te redzams.

Kas attiecas uz Ābeles kunga sacīto. Redziet, var jau vēl piešķirt represēto pieminekļiem simtiem tūkstošu latu, un tie visi tiks izsaimniekoti, un nekāda labuma no tā nav. Runāšu, Bokas kungs, par lietu. Es ierosinu atstāt otrā lasījuma redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma paziņojums. Pārtraukuma laikā būs Prezidija sēde Sarkanajā zālē.

Un tagad sveicam mūsu kolēģi Robertu Zīli, kuram aizvakar palika 40 gadu. (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpināsim darbu. Kā nākamais debatēs pieteicies Ģirts Valdis Kristovskis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Runājot par lietu, par jēdzienu "nepilsonis", es domāju, ka nav ko Latvijā tai cilvēku grupai, uz kuru šis jēdziens tiek attiecināts, nav par ko apvainoties. Arī faktiski Valsts prezidents šeit šodien, atklājot šo sēdi, arī lietoja savā runā šo jēdzienu "nepilsonis" pilnīgi loģiski un bez jebkāda apvainojoša konteksta. Tajā pašā laikā atcerēsimies 50 gadu vēsturi, tajā laikā, un es domāju, ka ļoti daudziem ir prātā vēl šis jēdziens, ko sauca par "Dī pī" (deportet persons). Un es domāju, ka arī šeit Rietumu kolēģi, kuri šeit ļoti labi atceras, kāpēc bija šis "Dī pī" un cik ilgi daudzi nevainīgi cilvēki tika apzīmogoti ar šo "Dī pī". Tikai tiem "Dī pī" toreiz bija aizliegtas brīvas pārvietošanās tiesības, viņi dzīvoja barakās un dzīvoja nometnēs. Atcerēsimies, kas notika tālāk, kad pēc pieciem vai pat desmit gadiem cilvēki, kuri bija kara rezultātā atstājuši savu valsti, zaudējuši savus īpašumus, kā viņi tika uzņemti citu valstu pilsonībās.

Ar to, ka viņi atstāja šīs "deportet persons" nometnes, nebeidzās viņu ceļš pretī saulainai tālei un vieglai pilsonībai. Mani radi, kas izbrauca uz Angliju, pirmkārt tika ievietoti saucamajās "koton milz", kas saucās angļu hierarhijā zemākās sabiedrības slānis, un pret viņiem ierosināja krimināllietu, par ko? Par to, ka viņi atšķirībā no šiem "koton milz" Anglijas strādniekiem nenodzēra savu naudu, dzerot alu nedēļas nogalēs, bet par to, ka viņi mācījās, ieguva izglītību, un Anglijas varas iestādes nevarēja saprast, kas šie ir tādi par cilvēkiem, ka viņi ir ieguvuši izglītību, kur viņi ir ņēmuši naudu. Un viņiem vajadzēja šīs krimināllietas ietvaros Anglijā pierādīt to, ka viņi šo naudu izglītībai nav nozaguši.

Tāda ir bijusi realitāte demokrātiskajā Eiropā desmit vai piecpadsmit gadus pēc Otrā pasaules kara. Un tajā pašā laikā Amerikas Savienotajās Valstīs nebūt ne visi cilvēki tika ņemti pretī, arī vienmēr bija jābūt kādam, kas galvo par šiem cilvēkiem. Bija jāuzrāda veselības licence, un, ja cilvēkiem bija ģimenē kāds loceklis, kurš bija slims, tad šī ģimene nevarēja izkļūst ārpus šīs "deportet person" nometnes robežām. Šiem cilvēkiem tā arī bija jāpaliek šo nometņu ietvaros tik ilgi, kamēr šīs nometnes pastāvēja.

Līdz ar to es gribētu teikt, ka mums Latvijā ir tieši tāpat jātiek skaidrībā ar tiem cilvēkiem, kuri šeit dzīvo, un nav ko pārmest tai sabiedrības daļai, kuri uzskata, ka šim procesam ir jābūt izsvērtam, pakāpeniskam, ka šī nepilsoņa statuss, varbūt tiešām ievilkšanās piecu vai desmit gadu garumā, tomēr patiesībā ir pamatots process. Pamatots un izsvērts process nākotnes Latvijas vārdā, tās saskaņas vārdā sabiedrībā, kura mums tiešām ir nepieciešama, jo diemžēl mēs šodien redzam, mēs šodien redzam to, ka daudzi no tiem bērniem, kuri jau šobrīd varētu mācīties latviešu valodu, joprojām negrib to apgūt, to es redzu tajā rajonā, kur es dzīvoju, kur latviešu bērni joprojām ir spiesti sarunāties krievu valodā, un es neredzu šo tendenci, ka šie krievu mazie bērni vēlētos mācīties latviešu valodu. Protams, ka ir šeit zināmam pragmatismam jābūt, un varbūt katrs saredz citu ceļu, citu risinājumu. Savā laikā Ameriks Savienotās Valstis, lai atrisinātu karu zaudējušās valsts Vācijas problēmas, izveidoja Maršala plānu, un es domāju, ka tas bija lielisks plāns. Bet atcerēsimies, ka tas Maršala plāns faktiski toreiz nestrādāja par Latviju, kura tāpat bija to karu zaudējusi, un nevis savu iegribu dēļ, bet citas lielvaras, citas lielvalsts noziedzīgas rīcības dēļ. Tā kā es domāju, ka faktiski Maršala plāns šodien ir vajadzīgs arī Latvijai, nevis kaut kāds intensīvais plāns, bet izsvērts, pārdomāts, pakāpenisks process. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Dainis Turlajs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

D.Turlais

(DPS). Cienījamie kolēģi! Bez šaubām, ka šodien mēs izskatām ļoti svarīgu likumprojektu, un, kā parādīja šīsdienas debates un visas sarunas, iepriekš vienotības vai vienota viedokļa par šiem grozījumiem ne sabiedrībā, ne arī šeit Saeimā nav. Bet acīmredzot, ka ir pragmatiski jāiet soli pa solim un jārisina tās problēmas, kuras mums kā deputātiem, pieņemot likumu, ir pienākums risināt, un faktiski tas arī ir mūsu darbs, kas ir jādara. Nevar runāt par pilsonību kā par etnisku kategoriju, kas diemžēl ļoti bieži izskan daudzās runās un tajā skaitā arī diemžēl arī masu medijos. Pilsonība nav etniskuma pazīme, bet gan valstiska kategorija.

Otrs. Mēs paši esam pieņēmuši šeit Saeimā likumā par pilsoņa pienākumiem un tiesībām. Ieskatīsimies vēlreiz uzmanīgi šajā likumā un konstatēsim, kādi tad ir pienākumi pilsonim? Un es gribu atgādināt, ka šajā likumā pie pilsoņa pienākumiem nav pat ierakstīta tā norma, ka viņam ir jāzina latviešu valoda, ka viņam ir jālieto šī valoda. Šajā likumā vispār ir ļoti maz pienākumu pilsoņiem. Tātad tas ir likums, ko mēs paši esam radījuši, pieņēmuši un tātad noteikuši šo normu. Tagad, kad runājam, kā iegūt pilsonību, mēs ceļam latiņu uz augšu un gudrojam kaut ko citu. Runājot par terminiem, šeit Ilga Kreituses kundze jau deva skaidrojumu, ka normālā, sakārtotā valstī varētu dzīvot pilsoņi, ārvalstnieki un bezvalstnieki. Mēs paši, kā tas bieži mēdz būt mums Latvijā, pieņemot statusa likumu, esam radījuši oriģinālu terminu "nepilsonis", kuram starptautiskā juridiskā praksē nav skaidrojuma, nav arī īstas jēgas. Bet jākonstatē ir fakts, ka šajā Pilsonības likumā no šī termina mēs nevarēsim izvairīties, jo ir likums, ir šis statusa likums, kurš, bez šaubām, ir jāatzīst, ir kļūda, bet tā ir subjektīva kļūda, kāda bija radusies konkrētos vēsturiskos apstākļos. Un šodien nav jēgas runāt par šī termina palikšanu vai nepalikšanu, jo tas ir noteikts ar citu likumu, un šodien tas paliks arī šajā likumā, jo vienkārši mēs neesam gatavi atcel iepriekšējo likumu. Noklausoties premjera Krasta runu, atceros viņa kāda pielūdzēja vēstuli — zilonim piedzimst zilonis, okupantam piedzimst okupants. Turpinot šo loģiku, tādam tāds piedzimst, un tā ir mūsu nelaime, jo mums vairosies tie cilvēki, kuriem ir tāda domāšana. Es domāju, ka tautas pārstāvjiem, kas ir ievēlēti šeit, ir jābūt drusku virs ziloņa smadzenēm.

Un pēdējais. Jā, mūsu partija, mēs esam iestājušies jau sen un konsekventi par šī likuma izmaiņām, un mēs izgājām no valdības tāpēc, ka neatradām atbalstu un izpratni šī likuma izmaiņu nepieciešamībai. Šodien es esmu pilnvarots pateikt, ka mūsu frakcija dod pilnas iespējas valdībai pildīt savus solījumus. Jūs esat solījuši, un jums ir valdība, kuru atbalstīja Valsts prezidents, atbalstīja Rietumu vēstnieki, lūdzu, pildiet savus solījumus, mēs jums netraucēsim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Pēc manas pārliecības šodienas saruna notiek sasteigti par ļoti nozīmīgu un ar ļoti tālejošām sekām saistītu jautājumu. Lūk, un tas ir satraucoši! Jo šāda sasteigtība, kā vienmēr, nes līdzi daudz negatīvisma. Un šajā ziņā teikšu, kā tas ir, tā ir nacionālās nesaticības kurināšana. Ja mēs nopietni analizējam šeit sacītās runas, es saskatu ļoti daudz, ļoti daudz, kas virza uz nacionālu nesaskaņu. Mums ir grūti šodien, ekonomiskās grūtības, sociālās grūtības, un šeit vēl pastāv un ir pastāvējušas nacionālās problēmas, un tagad mēs ar šo sasteigtību tikai uzkurinām tās. Kam tas ir vajadzīgs? Kam bija vajadzīga šāda sasteigta, ārpus kārtas šī jautājuma izskatīšana? Un vēl to mēģina definēt kā pragmatismu, pragmatismu solīti pa solītim. Vai mēs mūsu valsts valodas pastāvēšanu vai nācijas pastavēšanu varam uzskatīt par kaut ko tik pragmatisku un tik vienkāršu, tā ir vienkārši slēpšanās aiz frāzēm un nekas vairāk. Vai tiešām tas notiek apzināti vai neapzināti, tāds ir jautājums.

Kas attiecas uz to, ka Pilsonības likums ir jāpārskata, esmu izteicies vairākkārtīgi, un vairākkārtīgi no šīs tribīnes esmu paudis, ka tāda "logu" pastāvēšana ir nevietā. Ir jāpiešķir pilsonība tiem pilngadīgajiem cilvēkiem, kas apzināti ir izšķīrusies par lojalitāti Latvijai, kas prot latviešu valodu, un, ja ir vēl kādi citi nosacījumi, tad tos atzīst un izpilda. Bet kā tas notiek... turpinot šo sarunu, es esmu par to, ka pilsonības piešķiršanā valodas pārbaude būtu vispār jāatceļ cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, nevis tā, kā tur ierakstīts — "vieglas sarunvalodas formā", tas ir atkal subjektīvisms un eksaminatoru brīvas gribas izpausme, personīgās gribas izpausme un nekas vairāk. Es esmu pret to, ka krievu skolās un citās nelatviešu skolās tiem pasniedzējiem, kuri nepasniedz latviešu valodu, nav obligāti jāliek valsts eksāmens latviešu valodā, bet eksāmens ir jāliek un prasības ir jāpilda visiem tiem, kas pretendē uz augstāko, ko mūsu valsts var piešķirt, uz pilsonību. Tur šaubu nevar būt. Un, ja mēs runājam par tām slavenajām van der Stūla kunga rekomendācijām, kurš no mums ir redzējis šīs rekomendācijas rakstiskā veidā? Vai tās deputātiem ir izdalītas? Nu, tādā gadījumā esmu palaidis garām. Bet šajās rekomendācijās nav, cik no preses izriet, pasacīts, kā tādai nācijai saglabāt savu valodu, kuras galvaspilsētā 70% nerunā pamatvalodā, kur tikai nedaudz procenti ir vairāk par 50% valstī, ņemot kopā pamatiedzīvotājus, lūk, šādas rekomendācijas nav, un tās nāk no pavisam citādiem apstākļiem, kur pamatnācija ir būtiskā vairākumā, salīdzinot ar pie šīs nācijas nepiederošiem cilvēkiem.

Kas attiecas uz nepilsoni. Es jau esmu izteicies par šī termina saglabāšanu. Mums ir nepilsoņu pases, to es jau iepriekšējā lasījumā sacīju. Un šo pasi atzīst, starptautiski ceļojot, un tā tālāk. Šiem trīs priekšlikumiem, kas aicina noraidīt, nav nekāda pamata.

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Prezidij! Šodien tiešām ir varbūt viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko izskata Saeima šīs Saeimas pilnvaru laikā. Mēs esam skaidri deklarējuši savu pozīciju, kas saskan ar partijas pozīciju un partijas programmu kopumā. Mēs pirmie iesniedzām savas rekomendācijas vai savus priekšlikumus Sadarbības padomei, vēl esot valdībā, attiecībā uz grozījumiem Pilsonības likumā.

Valdība gājusi vēl būtībā soli tālāk, vismaz pagaidām deklaratīvi attiecībā uz šiem grozījumiem, kas nebija saskaņoti ar darba grupu, ko vadīja Amerika kungs. Arī tam mēs esam piekrituši. Bet es gribu jums nolasīt Valdības deklarācijas papildprotokolu, lai jūs visi atcerētos — kā pašas valdības pārstāvji šeit, tā arī tie, kas ir tā saucamajā opozīcijā. Tātad valdību veidojošās frakcijas vienojās, ka tiks atbalstīti grozījumi Pilsonības likumā pieņemšana trijos lasījumos komisijās un plenarsēdē. Grozījumos ietverot, pirmkārt, visu naturalizācijas logu atcelšanu, un otrkārt, ar EDSO rekomendācijām saskaņotu risinājumu par to bērnu pilsonību, kuri dzimuši pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. (No zāles deputāts Dobelis: "Treškārt arī nolasi!") Šodien Ministru prezidenta uzrunā (es nevaru teikt par viņa viedokli pilsonības jautājumā, es nedzirdēju), uzrunā nekas nebija arī skaidri pateikts, kāds tad ir šīs valdības viedoklis, bet gribu jums atgādināt, ka zem šī papildprotokola stāv arī Ministru prezidenta Guntara Krasta paraksts. Tajā skaitā arī "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas priekšsēža Straumes kunga paraksts. Un visu pārējo frakciju vadītāju paraksti, kuri veido esošo valdību, vēl pagaidām esošo. Krasta kungs centās iegalvot, ka grozījumi Pilsonības likumā ir tāpat kā paātrināt dzemdības. Es domāju, paātrināt dzemdības, tas nav demogrāfijas jautājums. Visam jānotiek tā, kā tas notiek.

Bet mums nav saprotams, un es gribētu skaidri zināt no valdību veidojošo frakciju pārstāvjiem, no katra valdības pozīciju par šiem grozījumiem. Kā jūs variet iesniegt šādu dokumentu, paši nesaskaņojot savu rīcību, vai gaidot uz opozīcijas atbalstu? Ar mums neviena frakcija nav runājusi, izņemot Valsts prezidentu. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Un nerunāsim!") Un šodien faktiski mēs esam daļēji ķīlnieku lomā. Noraidot vienas daļas pozīciju, mēs esam pret "Latvijas ceļu", noraidot otru pozīciju, mēs esam pret "Tēvzemei un Brīvībai", bet kāda tad ir jūsu pašu pozīcija? Pasakiet! Mūsu pozīcija ir skaidri deklarēta. Un šeit pareizi teica Turlā kungs.

Mēs gaidām no valdības un valdību veidojošām frakcijām lēmuma realizāciju saskaņā ar šo papildprotokolu. Un, ja jūs spēsiet realizēt šo papildprotokolu, tas saskanēs ar mūsu programmu, un mēs tikai apsveiksim šo soli. Bet mēs gribētu vēlreiz skaidri dzirdēt, kāds tad būs šo valdību veidojošo frakciju balsojums šeit? Vai tikai tāpēc, lai izveidotu valdību un gaidītu citu atbalstu, vai arī nav šīs pozīcijas. Tāpēc mēs Pilsonības likuma izskatīšanas gaitā gribam vēlreiz skaidri dzirdēt šo nostāju. Jo jūs esat paziņojuši, arī Krasta kungs ir paziņojis Latvijas sabiedrībai, kā pilsoņiem, tā nepilsoņiem, tā arī pasaulei par valdības nostāju. Mēs gribētu, lai šī nostāja tiktu realizēta šīsdienas balsojumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, es atgādinu jums, ka mēs pašlaik apspriežam pirmos trīs priekšlikumus, un lūdzu runāt par tēmu. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Es negribētu piekrist Liepas kungam, ka mēs esam sasteiguši šī jautājuma izskatīšanu. Cienījamie kolēģi! Šis jautājums tika sākts risināt, jautājums par pilsonību, vēl sākot no Augstākās padomes laikiem. Tad šo likumu mēģināja daļēji grozīt 5.Saeima, daļēji mēs jau esam pieņēmuši grozījumus šajā likumā. Paskatīsimies, kas tad šajā likumā ir iestrādāts. Faktiski pat pilsoņu kopums, Latvijas pilsoņi ir sadalīti trijās kategorijās. Pirmajā kategorijā, es negribētu gan nevienu aizvainot, šeit klātesošos kolēģus, bet tā nu ir sanācis, ka pie pirmās kategorijas ir pieskaitāmi tie Latvijas pilsoņi, kuri ir iebraukuši Latvijā no Rietumiem. Pie otrās šķiras pilsoņiem ir pieskaitāmi mēs visi, kuri šeit, Latvijā, ir dzīvojuši, un pie trešās šķiras pilsoņiem ir pieskaitāmi tie, kuri mēģina atgriezties Latvijā no Austrumiem. Tāda ir diemžēl realitāte.

To, kas skar vārdu "nepilsonis". Es jau runāju iepriekšējā parlamenta sēdē, kad mēs izskatījām šo jautājumu. Es nesaskatu loģiku šim vārdam šajā likumā. Un neredzu arī tā pamatojumu.

Nākošais. Cienījamie kolēģi! Būsim konsekventi. Lielākā daļa runu, kuras atskan šajā parlamentā un no šīs tribīnes, diemžēl ir veltītas trijām kategorijām. Un mēs šiem jautājumiem veltām visvairāk laika. Tie ir jautājumi saistībā ar pilsonību, jautājumi par atceres dienām. Nākošais bloks ir leģionāri, bet faktiski mēs ļoti maz diskutējam par sociālekonomiskajiem apstākļiem, kādi ir Latvijā, vai, respektīvi, dzīves līmenis. Neatkarīgi no tā, kā mēs šodien nobalsosim un kāds būs pieņemts likums, labāks vai sliktāks, diemžēl sociālekonomiskie apstākļi Latvijā neuzlabosies.

Es gribētu atgādināt jums arī statistiku, kas raksturo dzīves līmeni mūsu valstī. 1994.gadā Latvija ieņēma 30.vietu starp pasaules valstīm pēc dzīves līmeņa. 1995.gadā, kad sākās valsts budžeta un banku krīze, Latvija noslīdēja uz 48.vietu. Pēc tam nāca pie varas Andris Šķēle — Latvijas tautas "glābējs", un 1996.gadā Latvija noslīdēja uz 92.vietu. (No zāles: "Un kad nāks sociāldemokrāti!") Kolēģi, varbūt mēs izbeigsim liekās debates no šīs tribīnes. Es esmu par to, lai samazinātu vispār runāšanas laiku līdz vienai minūtei. Tāpēc ka mums vienam otrs nav jāpārliecina. Sen mēs jau esam izšķīrušies, par ko balsot. Bet, ja runājam par šo konkrēto priekšlikumu, es aicinu noraidīt, ka vārds "nepilsonis" paliek šajā likumā.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Valsts prezident! Godājamie kolēģi! Es atbalstu terminu "nepilsonis" un "bezvalstnieks" lietošanu šajā likumā. Bet es arī gribu turpināt to, ko pateica Ādamsona kungs, ka pašlaik ir pārvērtušās debates politisku motīvu dēļ. Un nav taisnība Turlā kungam, kurš teica, ka viņi izgājuši no valdības pilsonības dēļ. Mēs ļoti labi zinām, ka izgāja Sausnīša, ekonomikas ministra dēļ. Tādēļ nevajag melot un dezinformēt klausītājus. Un man liekas, ka arī nevajadzētu visu vainu uzgāzt valdībai. Jūs taču visu laiku bijāt Demokrātiskās partijas "Saimnieks" vadībā. Ko tad jūs esat izdarījuši? Gan par Pilsonības likumu, gan par pārējo. Un man ļoti nepatika vēl Jurkāna teiktais, ka esot jāievēro Valdības deklarācijas papildprotokols. Es kā deputāts nezinu to papildprotokolu. Arī Ribentropa–Molotova paktam bija papildprotokols pievienots. Un man liekas, ka šajā gadījumā nevajag te censties Demokrātiskajai partijai "Saimnieks" šūpot valdības kuģi. Un šajā gadījumā es gribu pateikt, ka manas domas ir tādas, ka valoda ir jāprot. Un automātiska pilsonības piešķiršana ir nepieļaujama.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu: "Ierosinām 22.jūnija plenārsēdē saīsināt debašu laiku: divas minūtes — pirmo reizi un vienu minūti — otro reizi." Viens var runāt par, viens — pret. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 deputātu priekšlikumu.

G.Valdmanis

 (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Runāšu pret

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, izslēdziet mikrofonu! Jau ir notikusi balsošana. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 33, atturas — 7. Šis deputātu priekšlikums ir noraidīts.

Nākamajam vārds debatēs Jurim Dobelim, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Paldies par Saeimas valdību veidojošo frakciju vienošanās protokola citēšanu. Bet, ja jau nu citē protokolu, tad citēt vajag visu to, kas attiecas uz 1.punktu. Jurkāna kungam ar rēķināšanu ir laikam problēmas. Viens un divi viņš prot saskaitīt, bet trijnieks kaut kā atmiņā neieguļas. Un tāpēc speciāli Jurkāna kungam nolasīšu 1.3.punktu, kas arī ir šajā protokolā: "Nepieciešamība pilsonības pretendentiem apliecināt lojalitāti Latvijas valstij, un nodrošināt iespēju viņiem apgūt latviešu valodas un vēstures zināšanas." Un vēl bez tam 3.punktu, kas arī ir šajā protokolā: "Tiks nostiprinātas latviešu valodas kā valsts valodas statuss Latvijas Republikas Satversmē." Vēl ir dažās vietās minēta šī valsts valoda. Un tāpēc nav šeit nekādas atkāpes no rekomendācijām. Mēs vienkārši vēlamies nodrošināt latviešu valodas vietu Latvijā. Un tas nerunā pretim nekādām rekomendācijām. Un es uzskatu, ka tikai pēdējais vai nu cilvēks ar vāji attīstītu domāšanu, vai tāds, kam tiešām ir par visu nospļauties, tikai tāds var ieteikt piešķirt pilsonību cilvēkam, kas nav apliecinājis savas valodas zināšanas. Bet par to mēs runāsim nākamajā punktā. Tikai lūdzu, ja šeit tiek citēti dokumenti, tad tos vajag citēt pilnībā. Un šo protokolu katrs var attiecīgi arī izlasīt.

Kas attiecas uz šo te 1.priekšlikumu, nu diemžēl pārāk garas šīs debates ir, bet tādām tām arī ir jābūt. Es atkārtoti aicinu neatbalstīt priekšlikumu, kas aicina izslēgt šo jēdzienu "nepilsonis".

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, Gundars Valdmanis vēlas runāt par to, kā lieta tālāk virzāma.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā un tauta! Es esmu piedalījies latviešu un Eiropas parlamentārajā sanāksmē. Ar šmaukšanu, klaju melošanu, ar dokumentu mainīšanu Amerika kungs un Golubova kungs tad pienāca pie slēdziena par Latvijas pilsonības jautājumu. Un tas ar viltu un ar krāpšanu it kā ir dokuments.

Tagad otrajā lasījumā bija tāds pats jautājums. Nopietnā balsojumā, kuru variantu mēs pieņemsim, tika konstatēts, ka Sadarbības padomes pakalpiņi spieduši vairākas pogas vairākās vietās. Bet tika nolemts, ka šo šmaukšanu mēs nepieļausim tautai tik svarīgā jautājumā, un jautājums netika pārbalsots. Es jūs lūdzu turēties pie procedūras un pie mūsu Kārtības ruļļa. Ir cilvēkiem tiesības izteikties par vai pret par tādiem priekšlikumiem, kas tikko bija un tikko tika nobalsoti. Paldies Dievam, ka tika nobalsots pret. Kad es piesakos runāt pret un vārdu nedod. Tas, ka Straumes kungs nespēj redzēt, ka lampiņa mirkšķina, un tas, ka tur televīzijas kameras stāv, viņš nevar redzēt, kā rokas kratīt, tomēr neattaisno šo klajo parlamentārās lietas pārkāpšanu.

Mēs šodien runājam par dziļu nodevību pret mūsu tautu. Dziļu nodevību. Mums ir jācenšas, cik mēs varam. Es domāju, mums nav tiesību rīkoties tāpat, kā tika darīts Eiropas parlamentā, latviešu sapulcē, kur ar klaju viltu un meliem tika pieņemts lēmums. Es domāju, ka mēs nedrīkstam šo likumu virzīt tālāk, kā mēs to darījām otrajā lasījumā — ar viltus balsojumiem. Es nepieļaušu, cik es spēju, un mani draugi nepieļaus, cik mēs spējam, Kārtības ruļļa pārkāpšanu tagad.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Valdmaņa kungs! Bet turpmāk, kad jūs vēlaties pieteikties debatēs sēdes gaitā, vismaz mēģiniet pacelt roku, ja nevarat nospiest pogu. Nākamajam vārds debatēs Viesturam Bokam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Boka

(DPS). Augsti godātais prezidenta kungs! Prezidij! Deputāti! Es gribētu pastāstīt par vienu sindromu, kurš attīstās cilvēkam, kurš pārdzīvojis traumu. Tas ir pēctraumas stresa sindroms. Ja cilvēks pārcietis psiholoģiskus vai fiziskus pārdzīvojumus, viņam ar šo sindromu ir jādzīvo tālāk visu mūžu. Tālāk veidojas šī sindroma rezultātā četras cilvēku grupas: ir cīnītāji, ir fatālisti, ir vienaldzīgie un ir pragmatiķi. Kas attiecas uz mūsu tautu, acīmredzot pēc visa vēsturē pārdzīvotā mēs varam šodienas cilvēkus sadalīt tieši šajās pašās grupās. Tieši no tā saucamajiem cīnītājiem veidojas galējie viedokļi. No tiem rodas mīti, un no viņiem rodas galēji ekstremālas situācijas.

Ko es gribu teikt? No šīs tribīnes šodien izskanēja viedoklis, ka pilsonība ir augstākais, ko valsts var piešķirt. Starptautiskajās tiesībās tas ir pilnīgi nepieņemams vērtējums. Pilsonība nav goda lieta. Pilsonība ir tiesiskā saite katram cilvēkam ar savu valsti. Es gribu zināt par tiem, kas runā šeit par lojalitāti. Ar kādām mērvienībām mēs mērīsim šo lojalitāti? Es zinu, ka ir izskanējis no Saeimas tribīnes arī jautājums par lustrāciju, ka mēs vērtēsim tagad, kas kurš ir bijis. Ar kādām mērvienībām un kurām komisijām, kas būs tās, kas izmērīs šo lojalitāti?

Kas attiecas uz pilsonību. Pilsonība ir tiesisks akts, kas cilvēkam valstī ļauj realizēt cilvēktiesības, politiskās tiesības un sociālās tiesības. Pie tam visas no tām ir vienlīdzīgas. Jautājums ir tikai par to, vai mēs dodam šodien cilvēkiem vienādas tiesības pretendēt uz šo pilsonību? Mēs jau apriori ar šo likumu gribam noraidīt pat tiesības pretendēt uz šo pilsonību.

Kas attiecas uz integrētu sabiedrību. Integrēta sabiedrība var balstīties uz diviem fundamentāliem postulātiem: uz attīstītu ekonomiku un uz labklājību. Kā mēs varam plānot par attīstītu ekonomiku, ja mēs sabiedrību joprojām turpinām šķelt divās daļās. Sašķelta sabiedrība nevar pacelt ekonomiku. Un, ja mēs runājam par latviešu tautas izdzīvošanu, tad mans pienākums no šīs tribīnes ir atgādināt visiem, ka es gribētu vispirms sagādāt latviešu tautai cilvēku cienīgu dzīvi savā tēvzemē. Un tikai tad runāt par izdzīvošanu. Un, ja mēs nebeigsim runāt šeit ar politiski demagoģiskiem lozungiem, nerunāsim par ekonomiskām kategorijām, kurās ir aicināti piedalīties visi, kas mūsu tēvzemē dzīvo. Un tikai, pieņemot šādu likumu, kas cilvēkus vieno un integrē ekonomiskam darbam, mēs varam runāt par to, ka valstij sāksies augšupeja, sāksies labklājības process, kas arī cilvēkus vienos, un tad mums nebūs jārunā vienam otram apvainojošās frāzēs.

Kas attiecas uz vārdu — nepilsonis. Es tomēr domāju, ka mums vajadzētu pieņemt to, kas ir starptautiskajās tiesībās jau pieņemts. Šāds jēdziens nepastāv, un Latvijas likumdošanā tas pilnīgi neko neatrisina un nedod. Es arī aicinu to svītrot!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, man gribas paskatīties uz prezidenta kungu. Prezidenta kungs! Jūs esat pareizi Satversmē noteikts kā politiski bezatbildīga persona. Šodien jūs plūcat tās jāņuzāles, vai to valdību, kuru jūs uzskatījāt, ka ir vienīgā iespējamā, kura realizēs Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību.

Iespējams, es neesmu nekāds pareģis, bet es varu pateikt visiem, ko es redzu, kas šodien notiks. Šodien notiks sēde līdz naktij. Pēc tam pilnīgi reāli šis likums tiks pārnests vēl kaut kur pēc Jāņiem, pēc tam, prezidenta kungs, jūs saņemsiet kādu deputātu apjomīgu vēstuli un divu mēnešu laikā jūs to neizsludināsiet. Un tad jau būs klāt septembris un oktobris. Jaunas vēlēšanas. Un tā ir pilnīgi reāla programma, kas šodien jau ir ieslēgta. Un tikai jautājums: kas nesīs par to atbildību? Un kāds mums būs izskats tajā starptautiskajā arēnā, kurā gan Krasta kungs, gan kolēģi no valdošā vairākuma solīja, ka Latvija integrēsies Eiropas Savienībā, kurā patiešām, runājot ar Solanas kungu par kaut kādām iespējamām attiecībām ar NATO. Tie ir meli. Diemžēl šie meli šodien ir veikti, cienījamais prezidenta kungs, tajā skaitā arī ar jūsu rokām. Vai tas ir tas vēlamais rezultāts? Un šodien, kad mēs deklarējam, vai mēs redzējām ārā uz ielas tos nepilsoņus? Pulkiem, kas tur šodien stāvētu un kliegtu: "Dodiet mums to pilsonību!" Nu nav tā šodien.

Diez vai arī pēc šo naturalizācijas "logu" un to bērnu pilsonības nākotnē pēc 16 vai 18 gadiem piešķiršanas notiks tik drausmīga pārpludināšana. Tādēļ šodien drīzāk tas atgādina nedaudz kaut kādu greizo spoguļu saietu, kurā katrs pārvēršas un mēģina pierādīt, ka ir vislabākais un īstākais pastalnieks. Un patiešām, lūk, tuvākajā laikā ir vēlēšanas, un katrs cenšas panākt ar savu balsojumu. Bet nedomā par valsti. Man ir kauns šodien šo vēstnieku priekšā. Šodien Eiropas Padomes sēdes priekšā, kura notiek un kurā Latvija kārtējo reizi ir devusi solījumus, kurus nepilda. Tā ir mūsu morāle un mūsu kauns. Protams, var jau atkal atsevišķi radikāļi bļaustīties, kuriem ir tikai domāšana, kā patiešām liekas reizēm, ka sēž kaut kāda 5.kolonna, kurai vajag galvenais panākt, lai Latvijai būtu sliktāk.

Tabūna kungs! Mēs arī šodien varējām cilvēkus nolikt pretī. Uztaisīt kautiņu pie Saeimas vai ko. Mēs nemeklējām konfrontāciju, lai notiek normāla diskusija, bet nevajag pārvērst šo sēdi par balagānu! Un ja jūs to darāt, tad šodien, Tabūna kungs, jūs pārvēršat savu premjeru par balagāna vadītāju. Viņa solījumi ir nulles vērti. Es viņa parakstam nekad neticētu un aicinu arī starptautiskās valstis neticēt. Krasts neatbild par saviem vārdiem. Krasts ir vienkārši marionete, tajā skaitā "Tēvzemes" rokās.

Un ja uzdod Bokas kungs jautājumu: kā Latvijā drīzumā mērīs valstsvīrus? Tad būs tabūnos. Diemžēl man reizēm liekas, ka mūsu prezidents nevelk vairāk par trim tabūniem.

Sēdes vadītājs.

Pauls Putniņš, LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Augsti godātais prezidenta kungs! Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Attiecībā tieši par šo pilsonības jēdzienu un terminu te jau kolēģi teica, ka tie ir iestrādāti arī citos likumos, acīmredzot tam tur pagaidām ir jāpaliek, citādi jau varētu būt runa par nomaiņu, bet tagad pēc būtības.

Mani ļoti uzrunāja Daiņa Turlā teiktais. Daini! Tad es sapratu, ko mēs esam izdarījuši un ko mēs šeit gatavojamies izdarīt. Tātad, kamēr bija nosacījumi, lai iegūtu pilsonību, arī "logus" atceļot, kas tagad būs, tikmēr pilsoņa pienākumi tika tur deklarēti. Tas bija tajos nosacījumos, bet redziet, kas ir iznācis. Un to es tikai tagad faktiski apjēdzu. Tagad, automātiski bērniem dodot pilsonību, netiek deklarēti šie pienākumi. Faktiski tas nebūtu jāsaista tieši ar bērniem, bet vispār, deklarējot pienākumus. Viens no pienākumiem, kā teica Dainis Turlais, ir zināt valsts valodu, mācīties, tātad no trīs gadu vecuma, tas bērns mācās valsts valodu, integrējas kultūrā savā līmenī, un augot, trīs, četrus, piecus, desmit un piecpadsmit vai sešpadsmit gados viņš jau ir absolūti tur integrējies. Viņš automātiski pilda savu pienākumu. Bet pašlaik viņš tiek uzņemts pilsonībā bez pienākuma. Tā ir mūsu tāda neapdomība, kā tas ir iznācis? Faktiski tā nedrīkstētu būt. Pienākumi ir jādeklarē, pienākumi, Tomašūna kungs, ir jādeklarē tieši pie šiem bērniem, bet vispār pie pilsoņiem, un tad tas arī attieksies uz bērniem. Bērni tiks automātiski uzņemti pilsonībā, bet pienākumi attieksies uz viņiem, un tad jau mēs paliekam tādi nopietni un konstruktīvi.

Runājot par šīm lielajām šaubām — es to gribu nosaukt tā. Valsts prezidenta kungs glorificēja šo starptautisko aspektu, kas ir ārkārtīgi svarīgs, un Ministru prezidenta kungs arī šajās lielajās šaubās mums šeit izgaismoja abas puses. Es šajā pirmsjāņu laikā, kas jau drusciņ nebija labi, jāsaka drusciņ, lai gan ļoti slikti no "Saimnieka" un "Latvijas ceļa" puses, sasaucot tieši šajā dienā, varēja to pēc Jāņiem darīt, tad, kad mēs trīs dienas varam šeit izrunāt.

Man jums jāsaka, pēc otrā lasījuma pieņemšanas jau ļoti demonstratīvi, ir vienkārši jau tāda ņirgāšanās un demonstrēšanās par to, ka, redziet, tagad mums nebūs vairs jāmācās latviešu valoda, mēs tiekam uzņemti pilsonībā. Es negribu teikt, ka tā ir vispārēja parādība, bet katrā ziņā tā ir tā parādības puse, kas lec uz āru un kas ļoti šokē un pazemo, teiksim, pilsoņus un tos cilvēkus, kas šīs valsts labā kaut ko grib darīt.

Viena daļa pilsoņu, cik jau mums ir iespējams tagad apklaušināt, arī izglītības sistēmā, ir tomēr par to, ka vajag dot bērniem pilsonību un pašiem nodarboties ar šo bērnu, teiksim, izglītošanu, teiksim, tieši valodas ziņā, un integrēt arī kultūrā pēc viņu iespējām.

Lielākā sabiedrības daļa ir šajās šaubās un neizpratnē, ka mēs ar kādu pārsteidzīgu lēmumu neizdarām morālu triecienu mūsu sabiedrībai, kas tā jau pašlaik ir ļoti, ļoti apdraudēta un nestabila arī savas tautas pastāvēšanas priekšā.

Beidzot savu uzstāšanos, es gribu teikt: "Apdomājiet to, ko es teicu, kā centrālo daļu!" Nav šeit normas par pilsoņa pienākumiem, nesaistot to tieši ar bērniem, bet tas tieši saistītos, ja mums būtu šā likuma pilnais teksts, un tas ir diezgan nepareizi un, es gribu teikt, pat nejēdzīgi. Manuprāt, likumu šajā nozīmē vajadzētu vēl sakārtot.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Atkal ir sācies process, ko mēs angļu valodā saucam par "Fily pastering". Tā ir laika vilkšana ar liekām debatēm. Man ir reāls priekšlikums. Ir 94 izskatāmi jautājumi. Par katru no šiem jautājumiem katrs drīkst izteikties piecas minūtes. Es iesaku izveidot deputātu grupu: Dobelis, Golubovs, Tabūns un Valdmanis, kur katrs runātu piecas minūtes par katru jautājumu. Līdz ar to viņi spētu aizpildīt 31 stundu. Ja kāds vēl vēlas pieteikties šajā draudzīgajā pulciņā, viņš varētu to darīt. Visi šie mūsu deputāti varētu attiecīgi runāt visu šo laiku (No zāles: "Runā par lietu! Ko tu muldi!") Un pārējie atgriezties rīt pulksten 18. Tas ir, 31 stunda ir tikai rītdien 18. Tad jau cienījamie radioklausītāji jūsu lieliskās runas vairs neklausīsies. Tādēļ labāk izrunāties tagad un netraucēt visiem pārējiem. Pašlaik jums vēl ir cerības, ka radioklausītāji klausās, un par katru no jautājumiem var vervelēt visu, kas ienāk prātā. Es ļoti lūdzu jums kaut kādu konstruktivitāti!

Sēdes vadītājs

. Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Principā mēs izejam no jebkādiem rāmjiem, un mēs Saeimu pārvēršam par balagānu, atklāti runājot. Mēs te uzstājamies, tas pats Apinis — kas tik ienāk prātā, ar kādām muļķībām, un mums te nopietni ir jāklausās. Lietas būtība — nepilsonis. Kādēļ šim terminam ir jāpaliek?

Kreituses kundze to ļoti labi izskaidroja. Es nezinu, ko te vēl diskutēt?

Vienīgais, es varētu pielikt klāt, kāpēc Dozorceva kungs tā uzstāj par šo atcelšanu. Ļoti vienkārši. Tādēļ, ka šie nepilsoņi ir sevišķa kategorija, un, ja mēs šo jēdzienu izņemam ārā, viņi kļūst par apatrīdiem. Un ja ir apatrīdi, tad viņu skaits mums ir steidzīgi jāsamazina. Kaut ko mums nosaka starptautiskās tiesības. Un tā ir lietas būtība, un es iesaku balsot par šī termina atstāšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Man te ir jāsaka uzreiz Putniņa kungam atbilde, ka visiem pilsoņiem šajā valstī ir pienākumi, tiesības, un to nosaka 1991. gada konstitucionālais likums par pilsoņu tiesībām un pienākumiem šajā valstī. Un tur ir tā atšķirība varbūt, ka šobrīd iedodot šo pilsonību bērniem, līdz ar to viņiem arī uzliek par pienākumu ievērot šo likumu. Tā ir ābeces patiesība.

Otrs. Kāpēc jūs esat pieņēmuši tādu domu, ka Latvijā bērni nevar apgūt latviešu valodu? Es ļoti atvainojos... Latvijas izglītības sistēma šodien visiem skolēniem iedod jau iespēju... piedāvā iespēju apgūt latviešu valodā izglītību, latviešu valodu, un Latvijas vēsturi var apgūt skolās, un tādas iespējas ir, un šeit es minēšu jums tikai dažus statistiskus datus. Šobrīd jau pirmajā klasē Latvijā, ja mēs paskatāmies uz bērnu skaitu, kas apmeklē skolu ar latviešu valodu un ar krievu valodu, tad mēs konstatējam, ka latviešu skolās katrs piektais bērns pirmajā klasē nav latviešu izcelsmes. Tātad vecāki savus bērnus jau sūta šobrīd latviešu skolās zinot, ka jāiemācās latviešu valoda, jāapgūst Latvijas vēsture un visas ar šo valsti integrācijas lietas caur skolu, kas ir kārtojamas.

Otrs. Šobrīd Latvijā jau ir trīs rajoni, kur pirmajā klasē krievu plūsmā nav neviena bērna. Jau šogad trīs rajoni tādi ir. Tajā pašā laikā Latvijā šobrīd ir no 33 pilsētu un rajonu pašvaldībām tikai 5 vietas — tā ir Daugavpils, Rēzekne, Rīga, Krāslavas un Daugavpils rajoni, kur mazāk par 50% apgūst izglītību latviešu valodā. Pie tam četrās vietās — Rīga, Rēzekne, Krāslavas rajons un Daugavpils rajons — šis procents ir tuvu pie 50 jau. Vissliktākais stāvoklis šobrīd ir Daugavpilī, kur tikai 12% bērnu apgūst izglītību latviešu valodā. Un es gribētu jūs, cienījamie kolēģi, lūgt — ja jūs šeit nākat ar apgalvojumiem, paskatieties statistikā, kas šobrīd liecina daudz ko pilnīgi pretēju tam, ko jūs šeit apgalvojat. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Jānis Mauliņš — otro reizi. Mauliņa kungs runāt nevēlas. Aigars Jirgens, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Jēdzienam "nepilsonis", protams, šajā likumā ir jāpaliek, un ne tikai tāpēc, ka tas ir paredzēts nākamajos šī likumprojekta pantos, kurus ir atbalstījusi Juridiskā komisija, bet galvenokārt tāpēc, ka mums ir strikti jānodala šie divi jēdzieni — bezvalstnieks un nepilsonis šajā Pilsonības likumā, kas līdz šim nav ticis izdarīts, jo šīs ir divas pilnīgi atšķirīgas cilvēku kategorijas, un tas būs ļoti svarīgi, runājot par tālākajiem priekšlikumiem, īpaši par tiem atvieglojumiem, kurus starptautiskās konvencijas un starptautiskā prakse paredz attiecināt uz bezvalstnieku bērniem. Bet šīs konvencijas neko nerunā par nepilsoņu bērniem.

Šeit bija dažādi citāti no vēstures. Es arī gribu atgādināt vienu vēstures faktu. Proti, Latvijas Republikas 5. Saeimes sēdi 1994. gada 20. oktobrī, kad tika konceptuāli apspriests likums par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kam nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Un toreiz, debatējot par šo likumu, pilnīgi skaidrs ir no šīm stenogrammām, ka mēs nevaram nepilsoņus uzskatīt par bezvalstniekiem.

Citēju: šie PSRS pilsoņi, šie 700 000 vai 650 000 PSRS pilsoņi netiek atzīti par bezvalstniekiem, un tas ir saprotams, ka viņi nav bezvalstnieki šī vārda starptautiskajā nozīmē. Šāda prakse pastāv. Skandināvijas valstīs viņiem ir tieši speciāli jēdzieni, ko viņi lieto. Viņi nelieto ne "ārvalstnieks", ne "bezpavalstnieks" attiecībā pret "eksjugoslāvijas" pilsoņiem vai eks PSRS pilsoņiem. Viņiem ir atsevišķa aile "ārvalstnieks", atsevišķa aile "bezvalstnieks" un atsevišķa aile pagaidām pastāv, piemēram, tā saucamie "eksjugoslāvi" ar specifiskiem dokumentiem vai eks PSRS pilsoņi. Protams, šis jēdziens ir garš, mēs varam padomāt, kādu to te lietot, bet praksē pastāv tādi fenomeni, ka specifiskos gadījumos izdod specifiskus dokumentus, kur nosaka faktiski viņu statusu pietiekami garā definīcijā, ja tas ir nepieciešams. Bet galvenais, ka, piemēram, visām ārzemju valstīm būs skaidrs, ko tas dokuments nozīmē.

Un visbeidzot. Šī cilvēku kategorija... mēs būsim izvairījušies no ārvalstnieku jēdziena, mēs būsim izvairījušies no bezvalstnieka jēdziena. Līdz ar to šo cilvēku kategoriju uzņemšanu pilsonībā mēs regulēsim tā, kā mēs to vēlamies. Un tas nebūt nenozīmē viņu automātiskas un ātras tiesības uz pilsonību. Beidzu citēt.

Es gribu pateikt, ka šo runu nav teicis neviens no toreiz apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" vai LNNK, bet šos vārdus ir teicis pašreizējais "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs. Un es aicinu arī šodien pie šīs koncepcijas pieturēties un vadīties no tā, apspriežot gan šo, gan nākamos priekšlikumus šajā likumprojektā. Paldies! (No zāles: "Mūsu cilvēks izrādās…")

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tās bija debates par 1. līdz 3. priekšlikumam. Tātad deputāte Seile un Cilvēktiesību komisija noņēma savu priekšlikumu. Paliek deputāta Dozorceva priekšlikums — svītrot terminu. Juridiskā komisija iesaka to neatbalstīt un atstāt terminu "nepilsonis".

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Dozorceva priekšlikumu — svītrot terminu "nepilsonis" un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 51, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats

. Bez tam atbildīgā komisija iesaka izdarīt nelielu secības izmaiņu termina skaidrojumā un terminu "nepilsonis" likt kā 2. pantu šajos grozījumos, bet terminu "bezvalstnieks" kā 1. pantu, jo alfabēta secībā šie termini sakārtojas tieši šādi.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Deputāti šo komisijas atzinumu akceptē. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamajā lapaspusē priekšlikums nr.4 — Juridiskais birojs iesaka izteikt terminu "bezvalstnieks" citā redakcijā, nekā tas bija uz likuma otro lasījumu. Un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Par šo priekšlikumu runās Aigars Jirgens, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Turpinot to, ko es teicu tikko iepriekš, es gribētu aicināt neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu un paturēt šajā definīcijā jēdzienu "valsts piederība". Jo "valsts piederība" ir plašāks jēdziens, un savā ziņā šī "valsts piederība" šobrīd tiek attiecināta arī uz nepilsoņiem. Jo nepilsoņi saņem pasi, kur ir rakstīts "Latvijas Republika" uz šiem vāciņiem. Nepilsoņi, izbraucot uz ārzemēm, saņem garantijas vienmēr atgriezties Latvijā, un tāpat arī Latvija pārstāv nepilsoņus starptautiskajā apritē kā pastāvīgās dzīvesvietas valsts. Minēsim kaut vai tikai divus piemērus. Par celtnieku nolaupīšanu Ingušijā, kur Latvijas valsts Ārlietu ministrija izrāda ļoti lielas aktivitātes un pamatoti izrāda šīs aktivitātes, lai sameklētu, vismaz censtos sameklēt šos cilvēkus, un otrs gadījums bija, kad Indijas cietumā nokļuva pieci lidotāji, kuri arī visi bija nepilsoņi, un arī šos cilvēkus Latvijas valsts aizstāv. Tātad nevar apgalvot, ka šiem nepilsoņiem nebūtu nekādas valstiskās piederības. Līdz ar to ir jābūt arī pilnīgi precīzai bezvalstnieka statusa definīcijai, un tāpēc es aicinātu saglabāt pirmā un otrā lasījuma redakciju, par ko arī bija vienojušās valdību veidojošās frakcijas, un noraidīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Tiešām specifiski par šo jautājumu. Gribu vērst arī Jirgena kunga uzmanību. Ja mēs saglabājam otrā lasījuma redakciju: bezvalstnieks — persona, kurai nav nevienas valsts valstiskās piederības vai tiesības uz šādu piederību saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, tad uz pasaules nav neviena bezvalstnieka. Jo mums visiem formāli ir tiesības uz Meksikas pilsonību atbilstoši Meksikas likumam tikai tad, ja mēs izpildām šī likuma prasības. Tāpat kā mums ir teorētiski tiesības uz jebkuras valsts pilsonību. Līdz ar to, ja mēs pieņemam par to piederību, tas ir viens cits jautājums, bet tur ir tā nepatīkamā daļa par to tiesību uz šādu piederību. Un tiesības uz piederību formāli mums visiem, jebkuram pasaules iedzīvotājam ir uz jebkuras valsts pilsonību, protams, atbilstoši tās valsts Pilsonības likumam. Mums ar jums ir tiesības kļūt Meksikas pilsoņiem, ASV, citiem pilsoņiem, protams, ja mēs izpildām tās valsts Pilsonības likuma prasības.

Juridiskā biroja redakcija šajā ziņā ir precīza. Tā pasaka: bezpavalstnieki ir personas, kuras netiek automātiski uzskatītas par kādas valsts pilsoņiem. Šinī gadījumā Latvijā pie tiem nepiederētu, piemēram, tie pilsoņi, kas varētu automātiski kļūt par Krievijas pilsoņiem, jo viņi vienkārši automātiski pēc šī likuma tiek uzskatīti. Ukraina, Baltkrievija vairs uz to neattiecas, jo viņi ir noteikuši attiecīgo termiņu. Starp citu, arī Krievija ir noteikusi termiņu līdz 2000. gadam. Pēc 2000. gada arī viņiem vairs nebūs tiesības uz šo pilsonību.

Tāpēc es uzskatu, ja mēs atstājam otrā lasījuma redakciju, mēs ievedam jēdzienu, kuram faktiski nav... neviens cilvēks neatbilst šim jēdzienam. Kamēr... es sapratu jūsu domu, tomēr tā ir pateikta vairāk precīza Juridiskā biroja priekšlikumā, jo viņi runā par tiem, kam ir automātiskas tiesības uz kādas valsts pilsonību. Tātad kuri ir šīs valsts pilsoņi saskaņā ar likumu. Tāpēc es tomēr lūgtu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, lai mēs neievedam jēdzienu, kuram teorētiski nevar piemeklēt nevienu atbilstošu personu.

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ja jūs apskatāties Juridiskā biroja priekšlikumu, tad iznāk, ka šāds teksts praktiski nozīmē to pašu gandrīz, kā varētu skaidrot un izmantot jēdzienu nepilsonis, jo šeit, Latvijā, dzīvo pietiekoši daudz nepilsoņu, viņi tiešām netiek uzskatīti par Latvijas Republikas pilsoņiem, mūsu valsts likumi viņiem šodien neļauj būt... Viņi var tikai kļūt, tas ir pavisam cits jautājums.

Tā ka es piekrist varētu, ka arī otrā lasījuma teksts nav ideāls. Tam es varētu piekrist. Bet šis, kas ir atbalstīts, šis Juridiskā biroja priekšlikums, tas jau ir bīstams, jo faktiski tas savieto gandrīz vai jēdzienus "nepilsonis" ar jēdzienu "bezvalstnieks". Lūdzu, lasiet uzmanīgi! Un šeit skanēja no tribīnes vārds "automātiski". Nē, šeit nav nekāda runa par automātisku uzskatīšanu. To var katrs piedomāt klāt.

Šodien, ja cilvēks šeit dzīvo Latvijā un ir nepilsonis, viņš netiek uzskatīts par valsts pilsoni, jo viņš vienkārši tāds nav. Līdz ar to nevajadzētu izgudrot pašam savus vārdus un te piekabināt klāt. Lūdzu, uzmanīgi izlasiet vēlvienreiz, un tomēr šis te jēdziens, kas ir ietilpināts Juridiskā biroja priekšlikumā, tas diemžēl rada jau zināmas sekas. Nevajadzīgas sekas.

Esošais teksts, tas tomēr dod iespēju vismaz kaut kādā veidā kaut kur ierindot šos te cilvēkus, kas ir ieceļojuši kādas valsts teritorijā nelikumīgi... Šādiem cilvēkiem, kas ieceļojuši nelikumīgi, tiesības uz valstisko piederību attiecīgajā valstī nav. Līdz ar to vismaz šādas tiesības noliedz šis teksts. Un tāpēc var jau būt, ka vajadzētu pēc tam labot arī to, kas ir patlaban pieņemts otrajā lasījumā, bet nekādā gadījumā nevar atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir daudzkārt sliktāks.

Un tāpēc es aicinātu noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atstāt to tekstu, kas ir otrajā lasījumā. Tas vismaz kaut cik sakārto to, kas ir jāsakārto.

Sēdes vadītājs

. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es nevaru nekādi pievienoties iepriekšējam runātājam, ka tas termins ir labāks. Jo diemžēl mēs... tas neatbilst mūsu atkal jau parakstītiem starptautiskiem dokumentiem. Mēs esam parakstījuši starptautiskas konvencijas un starptautiskus dokumentus, kas satur tieši šādu bezvalstnieka definīciju, un tā ir korekta un atzīta visā pasaulē. Mēs, protams, te varam izdomāt jebkurus formulējumus, bet to pasaulē neviens neatzīs, un, ja būs kāds strīds, tad mūsu Satversmes tiesai nekas neatliks, kā to atcelt, jo starptautiskie līgumi, ko mēs esam parakstījuši un ratificējuši, ir augstāk par visu to, ko mēs sabalsosim šajā likumā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es saprotu, te ir tā doma, ka panākt, ka nepilsoņi, tā ir kaut kāda kategorija ārpus bezvalstniekiem, nē, tā tas nav, tā ir viena zināma bezvalstnieku kategorija, jo arī tie, protams, mūsu nepilsoņi, nav nevienas valsts pilsoņi, bet kuriem mūsu iepriekšējie parlamenti ir devuši kaut kādu zināmu statusu un piešķīruši zināmu aizsardzību, jo viņi te ir nodzīvojuši ilgus gadus un bieži vien no dzimšanas. Un tagad mēs viņus šajā gadījumā, te tika izteikta tāda doma, ka, lūk, uz tiem, kas ir tikko iebraukuši vai piecus gadus iebraukuši bez jebkādas pilsonības, uz tiem tad mēs attiecināsim zināmas priekšrocības, ko šī valsts dod, tātad kurdiem, kas te ir atbraukuši un kuriem nav nekādu saistību, bet kuri varbūt būs piecus gadus nodzīvojuši, mēs dosim priekšrocības, bet, lūk, tiem, kas te ir piedzimuši un kas te ir nodzīvojuši, mēs iedosim kaut kādu īpašu status, uz kuru neattieksies tā pilsonības iegūšanas kārtība, kādu paredz šis likums. Es domāju, ka tāds risinājums ir pretrunā ar mūsu parakstītām starptautiskām saistībām, un es lūdzu netaisīt jucekli šajā lietā, bet nobalsot tādu šo bezvalstnieka jēdzienu, kāds ir tajos dokumentos, kurus mūsu valsts ir parakstījusi un kurus mēs esam apstiprinājuši ratificējot.

Sēdes vadītājs

. Ģirts Kristovskis — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man ir grūti piekrist Juridiskā biroja priekšlikumam. Faktiski arī noticēt, ka starptautiskajos dokumentos būtu tik, manuprāt, vāji noformulēts bezvalstnieka jēdziens, jo ko nozīmē — kādas valsts likumi? Tas nozīmē, ja, piemēram, ar Amerikas Savienoto Valstu likumiem es jeb kāds no šeit deputātiem netiek uzskatīts par pilsoni, tad automātiski es esmu bezvalstnieks. Jā, ar Anglijas, ar Zviedrijas, ar Francijas vai Spānijas likumiem es netieku uzskatīts par pilsoni, šo valstu pilsoni. Tā kā es domāju katrā gadījumā teikt, ka tāda valsts, pietiek ar vienu valsti, saskaņā ar kuras likumiem es netieku uzskatīts par pilsoni, un es kļūstu par bezvalstnieku. Tā no teksta šeit var izlasīt, un tieši tā var saprast. Tieši tāpēc man šķiet, ka otrajā lasījumā pieņemts, ka nevienas valsts valstiskā piederība nav, tad ir saprotams, ja cilvēkam neviena valsts konkrēti nav devusi pilsonību, tātad viņš ir bezvalstnieks. Tāpēc es aicinu tomēr saglabāt otrā lasījuma definīciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK) . Godātie deputāti! Tātad par 4.priekšlikumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Balsojam Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt terminu "bezvalstnieks" šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 23, atturas — 5. Pieņemts.

Grīnblata kungs, izskatīsim, pirms turpinām sēdi, piecpadsmit deputātu priekšlikumu. Ņemot vērā īpaši nozīmīga jautājuma — likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" izskatīšanu sasteigtā gaisotnē pirms Līgo svētkiem bez plašas diskusijas sabiedrībā par šo jautājumu, kā arī Ārlietu ministrijas neveiksmīgo darbību, izskaidrojot ASV, Eiropas Savienības valstīs, EDSO, Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskās organizācijās PSRS okupācijas sekas Latvijā, ierosinām ārkārtas 1998.gada 22.jūnija sesiju "Par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā"" trešajā lasījumā izskatīšanu pārcelt uz 1998.gada 23.augustu pulksten 9.00. Piecpadsmit deputātu paraksti. Par šo iesniegumu vēlas runāt deputāts Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijam nepiederošs deputāts). Augsti godātais Valsts prezident! Prezidij! Kolēģi! Manuprāt, ka šodien ir ļoti melna diena, un nez kāpēc mums jūnijs ir tāda melna diena allaž — 14.jūnijs, 17.jūnijs, 22.jūnijs. Valsts prezidents teica — stabila valsts, vai var būt stabila valsts, kas pārdzīvojusi 55 gadu PSRS fizisku un garīgu okupāciju. Sarkanās armijas tanku aizsegā ienāca 700 000 PSRS pilsoņu, šodien tie it kā ir minoritāte. Tie nav krievi, krievi ir tie, kas mīl savu Dzimteni, ciena savu kultūru, un tie nekad nav mēģinājuši okupēt kādu zemi vai pazemot citas tautas vai valstis. Tie, kas nepamet senču kapus, tie ir Puškins, Ļevs Tolstojs, Solžeņicins. Tikko mēs runājām un mēģinājām atrast kādu nosaukumu šiem cilvēkiem, kas ir ienākuši 50 gadu okupācijas laikā. Iespējams, ka tie ir ekssovjeti. Tā bija komunistu ideoloģija, kas balstījās uz vienas sabiedrības grupas uzkundzēšanos un citas sabiedrības daļas nicinājuma. Tā bija komunistu partija un tās represīvais aparāts — KGB, čeka, kas lika drebēt visām pakļautām tautām bailēs, bailēs no deportācijas, bailēs no nošaušanas, spīdzināšanas. Vēl šodien daudzi baidās un arī baidās Latvijā daudzi pilsoņi, ir taču pagājis tikai īss laiks, daži gadi.

Nav izvērtētas okupācijas sekas starptautiskās organizācijās. Sabiedrība nezina, kas nodarīts Latvijā 55 gados. Baigais gads — 4 gadi fašistu zvērības, 50 gadi komunistu pats smagākais režīms ar rusifikāciju, tautas valodas, kultūras degradāciju. Vēl nav izvērtētas okupācijas sekas, nav skaidrota pasaulei latviešu valodas, kultūras bojāeja 20.gadsimta beigās. Mēs visi zinām, ka Latvija izmirst ar ātrumu 22 tūkstoši cilvēku, iedzīvotāju gadā. Vai tās nav pārsmagās kolonizācijas sekas? Vai tās ir bailes no nezināmā 21.gadsimta? Noslēdzies komunistiskā terora upuru pieminekļa konkurss, kādā anketā raksta Brigita Švarcbaha, kas trīs gadu vecumā izsūtīta uz Sibīriju, Tomskas apgabalu, raksta par savu māti. Kas deva spēku šai drausmīgā bada un sāpju izmocītajai dvēselei, domāju, ka ticība labajam, ticība mātei Latvijai, un viņa izturēja. Tagad man reizēm liekas, cik labi, ka viņa neredz vairs, kas notiek ar mums. Zigrīda Goba no Rīgas raksta, izstādē daudz labu ideju, bet bez praktiska risinājuma. Mūsu vecāki bija dzīvi, bet nespēja mūs pabarot, kādam vajadzēja būt izmisumam, lai māte labprātīgi dotos uz cietumu, glābjot bērnu. Tāda bija Alīda Kārkliņa, kura mira cietumā 1944.gadā. Dēls Ojārs mira badanāvē 1942.gada jūnijā. Mātes noziegums bija tas, ka viņa paņēma kolhoza laukā dažas vārpas. Tādu pašu noziegumu izdarīja Milberga Vilma, glābjot savas meitas, Birutu, 10 gadu vecu, un Janīnu, 8 gadus vecu, no badanāves. Ko dara Eiropas Parlamenta komisija, tā uzspiež Latvijai EDSO rekomendācijas, ko raksta Krasta kungam Blērs? Eiropas Savienība nebūs apmierināta, ja neklausīsim augstajam komisāram Maksam van der Stūlam. Atkal komisārs, atkal draudi, atkal padome. Rainis rakstīja:

Ar laipni, lēni viss jāiesāk, jā, jā,

Līdz pat pļaukas panest māk,

Lai spļauj tev acīs, tu noslauki vien,

Jo pilsonim pretī sist nepiedien.

Es sen jau šo mācību dzirdēju, to sauc par prātīgu rīcību. Ir nepieciešamas starptautiskas konferences, izvērtējot laikmetu, kas katram atstājis smagas sekas domāšanā, sirdsapziņā, pašcieņā. Būsim prātīgi, būsim izturīgi, nelokāmi, rosīgi. Mēs esam rosinājuši Ārlietu ministriju iepazīstināt ANO ar Deklarāciju par okupāciju, mēs visi par to nobalsojām, un pašreiz darbojas mūsu lēmums. Iepazīstināt ar Molotova–Ribentropa pakta sekām, ar Jaltas konferences sekām, Ženēvas 1949.gada konvenciju par civiliedzīvotāju atrašanos okupētā valstī, kas ienākuši ar okupācijas valsts karaspēku. Varbūt Eiropas Savienības valstis — ASV, Zviedrija — palīdzēs mums saglabāt mūsu kultūru, valodu, identitāti, saglabāt mūsu tautu Baltijas jūras krastā, to ir jāsaprot. Ir beidzamais laiks glābt šo mazo tautu ar vienreizēji skaisto dabu. Aicinu atbalstīt šo sesiju pārcelt uz 23.augustu!

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes pagājušas. Ziedonis Čevers runās pret.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamais prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Ernests Jurkāns, mans kolēģis no DPS frakcijas, jau citēja valdību veidojošo frakciju vienošanos. Es gribētu atgādināt, ka tā ir datēta ar 1998.gada 29.aprīli, tas nozīmē, ka valdošajā, valdību veidojošo frakciju starpā šie jautājumi ir pietiekoši ilgi izdiskutēti.

Apbrīnojamu taisnprātību aprīļa mēnesī demonstrēja Ministru prezidents Krasta kungs, viņš paspēja ne tikai satikties ar valdību veidojošām frakcijām, lai pierunātu parakstīt šo dokumentu, bet arī paspēja konsultēties ar EDSO komisāru van der Stūlu, vairākas reizes viņam zvanīt, konsultēties. Es pat gribētu pateikt, ka viņš aizgāja vēl tālāk, ja valdību veidojošās frakcijas, diskutējot par to, cik tālu mēs ejam Pilsonības likuma izmaiņās, nonāca pie vienošanās, pie šīs vienošanās, pie apaļā galda sēdēja, cik es atceros, Krasta kungs, Straumes kungs, Dobeļa kungs, viens no aktīvākajiem pie galda sēdošajiem un panāca vienošanos. Krasta kungs kā "Tēvzemei un Brīvībai" īstens patriots aizgāja vēl tālāk — viņš ielika iekšā šajā sadarbības dokumentā arī otro 1.2.punktu par EDSO rekomendācijām. Vēl es gribētu pateikt, ka tā aktivitāte bija vēl labāka, jo pēc apaļā galda par EDSO rekomendācijām runāja DPS "Saimnieka" frakcija Andra Amerika personā, bet tad iestājās pats paradoksālākais — valdību veidojošās frakcijas vienojās par projektu, tur projektā nebija EDSO rekomendācijas, tad valdība veidoja un pragmatiski jau no aprīļa mēneša gatavojās šai sēdei un aizgāja soli uz priekšu. Valdībā es neatradu nevienu ministru, es praktiski aprunājos ar ļoti daudziem un mēģināju uzzināt, kurš sagatavoja valdības projektu. Izrādās, tas ir tapis Ministru prezidenta Krasta kunga birojā, kuru vada "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvis Viņķeļa kungs.

Tātad es gribētu pateikt un aicināt neiet uz "Tēvzemei un Brīvībai" šo divkosīgo hameleonu rotaļu spēlēm, jo diskusijas par šī likuma izmaiņām viņu galvās jau ir notikušas no aprīļa mēneša, un es domāju, ja mēs vēl drusku pagaidīsim, tad mēs dzirdēsim, ka Krasta kungam ir galīgi pazudusi orientācija parakstītajos dokumentos, un ne par velti es biju aicinājis tad, kad mēs runājām par valdības stabilitāti, valdībai dot akceptu, kad un kur drīkst, ko Krasts teiks, jo Krasta kungs diezgan bieži aizmirst pat Latvijas ietvaros, ko viņš ir teicis, kam teicis un kāpēc teicis. Bet es aicinātu būt ļoti pragmatiskiem "Tēvzemei un Brīvībai" visiem urrā patriotiem, kas šeit zālē sēž, un beigu beigās atzīt to, ko jūs esat paši inspirējuši, paši ielikuši, visai pasaulei sastāstījuši, van der Stūlam personīgi solījuši, lai nesanāk šodien situācija tāda, ka 23.augustā atkal kāps tribīnē Guntars Krasts un pat būs aizmirsis, ka visu šo laika periodu viņš ir bijis šīs valdības galva.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — pārcelt jautājuma izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 47, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts. Turpinām izskatīt likumprojektu.

M.Grīnblats

(TB/LNNK) . Godātie deputāti! Tālāk seko priekšlikumu grupa pie likuma 2.panta "Piederība pie Latvijas pilsonības". Priekšlikums nr.5. No deputātiem Jirgena, Jurdža un Prēdeles. Paredz pie 2.panta pirmās daļas 3.punkta — Personas, kas beigušas latviešu skolas, līdz ar to iekļūst Latvijas pilsoņu skaitā, izdarīt nelielu precizējumu, ka ne tikai viņu pastāvīgā dzīves vieta, bet viņu pastāvīgā dzīves vieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvija. Juridiskā komisija, balsīm daloties, šo priekšlikumu tomēr neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 39, atturas — 11. Nav pieņemts.

M.Grīnblats

. Nākamie priekšlikumi tātad ir sekojoši. 6.priekšlikums ir Pilsonības likuma izpildes komisijas. 7. priekšlikums ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa par to, lai šajā iepriekš minētajā punktā reizē ar šīm personām, kas beigušas skolu latviešu valodā, ar viņiem kopā dzīvo šie nepilngadīgie bērni. Savukārt atbildīgā komisija iesaka to ņemt vērā, tikai mazliet citā redakcijā, kura jums redzama ir zemāk, 8.priekšlikums. Šeit attiecībā uz 15 gadiem jākomentē tas, ka tas ir saskaņots ar veselu virkni grozījumu likumu tālākajos pantos, kur iespēja līdz 15 gadiem ir prasīt attiecīgi bērna vecākam, bet, sākot ar 15 gadiem, pašam jaunietim vai pusaudzim, lai 16 gadu vecumā viņš jau varētu iegūt Latvijas pasi, ja reiz viņš pats tādu vēlmi būtu izteicis. Tātad Juridiskā komisija iesaka daļēji ņemt vērā gan 6., gan 7.priekšlikumu, bet atbalstīt 8.priekšlikumu, kas tos abus iepriekš jau ietver.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Man būtu liels lūgums jūs nenoraidīt šo priekšlikumu, jo mēs ar šo likumu esam izveidojuši tādu mazliet savādu situāciju. Ja cilvēks iegūst Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, tad viņa nepilngadīgie bērni automātiski, tiek reģistrēti par Latvijas pilsoņiem. Šinī gadījumā mēs esam gājuši soli pretī cilvēkiem, kuri ir ieguvuši izglītību latviešu valodā, tātad pilnībā integrējušies latviešu sabiedrībā, jo viņi ir gājuši šinī latviešu skolā nevis tagad, pēc neatkarības atgūšanas, bet vēl padomju gados. Un viņu bērni neiegūst šo pilsonību. Mēs it kā esam daļēji viņus padarījuši mazvērtīgākus nekā tos cilvēkus, kas iegūst Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā. Un tāpēc šāds papildinājums būtu ļoti loģisks.

Tāpat es lūgtu jūs neiebilst pret šo papildinājumu no 15 gadu vecuma, jo tas ir saskaņots ar to, ka Juridiskā komisija pieņēma Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu, ka naturalizācija ir sākama no 15 gadu vecuma, lai cilvēkam nebūtu divas reizes jāiziet dokumentu saņemšana, tātad nepilsoņa pase un pēc tam pilsoņa pase. Tāpēc es lūgtu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, un tas arī ir solis pretī tad, ja mēs runājam par bērnu uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Komisijas priekšlikums tātad ir atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Balsojam 6.priekšlikumu. Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Par 7.priekšlikumu arī piekrīt. Par 8.priekšlikumu piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Godātie kolēģi, lai nebūtu nekādu pārpratumu, vai kāds prasa balsojumu par 8.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 8, atturas — 9. Pieņemts.

M.Grīnblats

. Nākošais priekšlikums attiecas uz šo pašu pantu. Ir deputāta Grīnblata priekšlikums — papildināt pirmo daļu, kas nosaka piederību Latvijas pilsonībai, vēl ar vienu apakšpunktu, bezvalstnieki un nepilsoņi, kuri pēc 1991.gada 21.augusta dzimuši Latvijā, iegūst šeit pilnu mācību kursu Latvijas vispārizglītojošajās skolās, kā arī tātad beidzot ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Šis priekšlikums ir pamatots ar to, ka Pilsonības likumam un grozījumiem tajā ir jāveicina integrācija Latvijas sabiedrībā, savukārt iekļaušanās sabiedrībā vienmēr notiek caur šajā sabiedrībā valdošo valodu, tātad šai integrācijai ir jānotiek caur latviešu valodas apgūšanu, savukārt pilsonības iegūšanai ir jābūt kā šīs integrācijas procesa nobeigumam, nevis kā biļetei uz integrācijas procesu.

Otrām kārtām šis priekšlikums pamatots arī ar to, ka valdības frakcijas 29.aprīlī bija parakstījušas vienošanos, kurās apņemas Pilsonības likumu izskatīt trijos lasījumos, kā tas šodien arī notiek. Un lai ņemtu vērā trīs būtiskus punktus, tātad par naturalizācijas logu atcelšanu pirmām kārtām. Otrām kārtām par EDSO rekomendāciju attiecībā uz bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada augusta, un trešām kārtām lojalitāti pret Latvijas valsti un latviešu valodas zināšanām. Pēc iesniedzēju ieskatiem šis priekšlikums cenšas ņemt vērā gan 2., gan 3.priekšlikumu, kas nebija jūtams iepriekšējos lasījumos nobalsotajā.

Jāpievērš uzmanība arī tam, ka uzskaitījums ir arī pie Latvijas pilsonības, nozīmē šīs pilsonības iegūšanu reģistrācijas kārtībā, kas, taisnību sakot, arī ir EDSO rekomendācijas noteikums.

Savukārt 2.panta pirmās daļas 3.punkts: "Personas, kuras ir beigušas pilnu apmācības kursu latviešu valodas skolās" norāda arī uz to, ka ne EDSO, ne kādai citai Eiropas institūcijai nav bijuši iebildumi pret to, ka reģistrācijas kārtībā, iegūstot pilsonību, atsevišķos gadījumos tiek saistīts ar latviešu valodas zināšanām. Juridiskā komisija par to ir diskutējusi un ar balsu vairākumu šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs

. Runās debatēs Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! It īpaši tie, kas mums ir stāstījuši visu laiku, ka Eiropā nav citas kārtības, kā tikai piedzimstot bērnu reģistrēt kā pilsoni šajā valstī. Tātad vajadzētu ieskatīties tomēr, kāda ir kārtība vismaz Eiropas valstīs. Un pašiem zināt to, ka Austrijā, Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā, Zviedrijā bezvalstnieku bērni iegūst pilsonību naturalizācijas kārtībā ar atvieglinātiem nosacījumiem. Tāpēc man laikam būtu jāsaka, ka mums ir izplatīta Latvijā nepareiza, es negribu teikt, ļaunprātīgi nepareiza, bet nepareiza informācija par to, kā rīkojas citas valstis. Un nebūt ne kaut kādas sīkvalstiņas vai Albānija, kā šeit tika minēts, bet gan Dānija, Norvēģija un Zviedrija, kuras mēs tik bieži esam izvēlējušies par tām valstīm, kuru piemēram mēs gribam sekot.

Nākamais moments. Šis skaitlis, cik tad īsti šodien pretendētu cilvēku vai, pareizāk sakot, bērnu uz šādu statusu. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra administrēšanas nodaļas datiem, nepilsoņu skaits, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, ir 18 400. Tāpēc nevajag runāt par pāris tūkstošiem. Un es lūgtu deputātus jau iepriekš — nesakiet šeit no tribīnes: "Bet no viņiem jau atnāks tikai daļa, no viņiem jau atnāks tikai neliels skaits." Jums nav neviena konkrēta materiāla, cik atnāks. Un tāpēc mums ir jāiziet no tās pozīcijas, kāda ir mūsu rīcībā. 18 tūkstoši 400. Jo šāda vieglprātīga attieksme pret to, ka atnāks tikai neliela daļa, jau vienreiz Latvijā ir izraisījusi starptautisku skandālu, kā tas izraisījās ar nepilsoņu pasēm. Kad mēs principā cilvēkus pazemojām savas neprognozējamības dēļ.

Nākamais moments, runājot par iekšpolitisko situāciju, un kas veidojas. Ja man vēl kādu brīdi bija šaubas par to, vai es esmu pareizi rīkojusies, iesniedzot savu priekšlikumu (es runāšu par abiem šoreiz reizē), un es savu priekšlikumu noņemšu, ja atbalstīs Grīnblata kunga priekšlikumu. Man šīs šaubas pilnībā likvidēja pikets pie Izglītības un kultūras ministrijas. Ja tur stāvēja cilvēki, kuriem ir jāmāca šiem bērniem latviešu valodā, un visi kā viens paziņoja vienu: "Mēs latviski nerunāsim! Mēs latviski nemācīsim!" Un priekšā stāvēja mazs puisītis ar uzrakstu "Gribu mācīties krievu skolā" krievu valodā. Tad kā jūs domājiet, kā šis bērns, kuram mājās nerunā latviešu valodā neviens, kuram pagalmā visi runā krievu valodā, kurš pats ir ieaudzināts jau ar pārliecību, ka viņam ir tikai krievu valoda vienīgā nepieciešamā valoda, kā šis bērns tiks iemācīts latviski? Kādā veidā? Jo Izglītības likums vēl šodien Latvijā nav pieņemts. Un arī tad, ja to pieņems, mani vairāk uztrauc tas, kas būs ar viņa vecākiem? Mani uztrauc tas, lai šis viņa tēvs trisdesmitgadīgais runātu latviešu valodā, zinātu Latvijas pamatlikumus un Latvijas himnu, un lai līdz ar to viņš ar savu dēlu varētu sarunāties latviski. Es vēl neesmu redzējis nevienu septiņgadīgu puiku, kas savu tēvu un māti ir iemācījis runāt svešvalodā. Ja tēvs un māte nevēlas to darīt un domā tikai par vienu — kā savu valodu iegūt par šīs valsts valodu.

Mums ir jāņem vērā vēl arī cits faktors, ka šīs izglītības izmaiņas ir paredzētas uz 2005.gadu, ja mēs runājam. Tad pieskaitiet klāt pie tā, kuram šodien ir 7 vai 8 gadi, pieskaitot šos 7 vai 8 gadus klāt, un viņš saņem pasi. Un pēc diviem gadiem iziet Eiropā ar prasību pēc otras valsts valodas. Jo es jums vēlreiz saku, tie nav divi vai trīs simti. Šinī gadījumā es, ierakstot savā priekšlikumā šo, un lietotie termini tur atbilst Izglītības likumam, un tie paredz arī citu situāciju. Ka arī tie bērni Latvijā, nepilsoņu bērni, kas šeit ir dzimuši, bet vispārībā nav mācījušies Latvijā, jo tagad šī iespēja ir — mācīties ārzemēs, atgriežoties šeit, nokārtot elementāro latviešu valodas zināšanu eksāmenu pamatskolas līmenī, iegūst pilsonību. Bet es domāju, ka šodien, ja zālē kāds teiks, ka viņš garantē, ka šie bērni iemācīsies, tad es gribu redzēt, kā viņš to garantēs, ka viņš atnāk un pasaka, cik naudas tam tiks ieguldīts. Jo diemžēl to naudu, ko atsūtīja Apvienoto Nāciju Organizācija, lai mācītu pieaugušajiem valodu, mēs neesam iztērējuši un neesam darījuši. Un, manuprāt, šeit ir vairāk jāprasa atbildība no tiem, kas nav mācījuši pieaugušajiem šo valodu, jādomā, kā to darīt, nevis laipot, un, manuprāt, gribas teikt — nodevīgi laipot Eiropas Savienības priekšā tagad ar šo bērnu pilsonības jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim debates par apspriežamo priekšlikumu. Runās Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nupat šeit tika minētas citas valstis un viņu pieredze, es gribu atgādināt vēlreiz par Vāciju, kur pavisam nesen parādījās priekšlikums parlamentā, lai piešķirtu tur dzimušajiem nepilsoņu bērniem šo pilsonību. Un noraidīja šo priekšlikumu. Ir jāiet tajā vācu skolā un sešus gadus tur ir jāmācās. Tā ka lūdzu jums pavisam svaigs piemērs.

Konkrētais piedāvājums skaidri un gaiši uzrāda visu to, kas atbilst jebkurām prasībām. Pirmkārt, izceļ šos 1991.gadā dzimušos. Otrkārt. Skaidri un gaiši arī parāda prasības, kādas šiem dzimušajiem ir jāuzstāda. Tāpēc mēs esam nonākuši tagad pie šā pamatjautājuma. Balsojums, par kuru arī parādīs mūsu pašu attieksmi pret savu valodu un pret to, kā mēs skatāmies uz to, ka citi mūsu valodu noniecina. Es domāju, ka šis pikets, kuru sarīkoja šie tā saucamie skolotāji Ždanokas vadībā, skaidri un gaiši parāda spiedienu uz šiem mūsu svārstīgajiem deputātiem, un sev labvēlīga iznākuma gadījumā Ždanoka lielīsies, ka viņa ir piespiedusi deputātus nobalsot tā, kā tas ir vajadzīgs. Diemžēl tā nu ir sanācis.

Atklāti un nekaunīgi tika paziņots, ka latviešu valodu nemācīsies, ka skolotājiem tā nav vajadzīga un arī skolēniem tā nav vajadzīga. Tas tika skaidri un gaiši pateikts. Tiešām interesanti, vai tas arī mūs nepārliecina? Vai mūs vairs nekāda nicinoša attieksme pret latviešu valodu negrib pārliecināt? Tāpēc šajā balsojumā to jau varēsim arī redzēt. Tāpat jau mēs esam steigušies un, jāsaka, pavirši strādājuši pie šā likumprojekta. Bija jau šis ārprāts, ka bija daudziem vēlēšanās to jau divos lasījumos pieņemt. Bija taču tā! Tāpat galīgi nesagatavotu. Bet vienkārši vajadzēja, un tātad ir jāpieņem!

Tāpēc nekā citādi to nevar nosaukt kā par iztapību. Kāpēc neviens no tiem, kas tā automātiski vēlas atbalstīt šo valodas neprasīšanu, kāpēc neiedziļinās, un nekad no nevienas starptautiskas organizācijas nevar mums uzstādīt prasību, lai mēs kādam piešķirtu pilsonību, nepārbaudot viņa valodas zināšanas. Jebkuram kandidātam šāda pārbaude ir nepieciešama. Izņemot, protams, tos gadījumus, ja ar kādu citu paņēmienu jau sen ir pierādīts, ka viņš šo valodu prot.

Protams, ja gadījumā šeit netiks pieņemts izšķirošs lēmums, diskusijas turpināsies pie 3.panta, bet ja mēs jau šajā pantā iestrādāsim šo priekšlikumu, tad atkrīt arī nepieciešamība tālāk gari spriedelēt. Varbūt ka šis būs vissvarīgākais balsojums šā projekta pieņemšanas laikā. Varbūt ka tas būs vissvarīgākais. Vai mēs uzskatām, ka šeit dzimušajiem ir jāpierāda sava valodas prasme, vai mēs uzskatām, ka tāpat gan jau viņš kaut kā iemācīsies. Jebkuri apgalvojumi, ka valsts ņemsies un viņu iemācīs, ir nepamatoti. Garantijas tur nav galīgi nekādas. Acīmredzot tomēr vairāk šāda darbība ir jāsaista ar kaut kādu nevajadzīgu iztapību. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par valodas pārbaudi!

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Šajā debašu laikā es gribu varbūt runāt uzreiz par diviem — gan par Grīnblata kunga priekšlikumu, gan arī par Kreituses kundzes priekšlikumu par šādām niansēm.

Varbūt sākot ar piketu pie Izglītības ministrijas, kas bija piektdien. Man jāsaka, ka uz šo piketu es biju aizgājis tikties ar šiem cilvēkiem un pirmais, ko es konstatēju, ka tur faktiski pedagogu nebija. Tā bija neliela grupa cilvēku, kas iestājās pret Grīnblata kunga savā laikā izdoto rīkojumu, kurš stājas spēkā ar 1.septembri šajā gadā. Izglītības ministrija ir savākusi datus, un šodien ir pilnīgi precīzas šīs prognozes, ka būtu tādi cilvēki, kas būtu jāatbrīvo no darba, ja tiktu ievērots šis rīkojums nr. 175. Bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka ne visur piketē. Piemēram, Daugavpils pedagogi tajā pašā laikā mēģināja satikties, un izdevās šī tikšanās, kur apsprieda šo jautājumu, problēmu pēc būtības, nevis tikai protesta formā.

Kas attiecas uz jautājumu par izglītības programmām minoritāšu skolās, es jau esmu te kādreiz teicis un teikšu vēlreiz. Mums ir ļoti specifiska situācija. Krievvalodīgās skolas nav nekādas minoritāšu skolas. Šobrīd mēs esam tās atzinuši, katru gadu apstiprinot budžetu, ka tās ir īstas valsts skolas. Līdz ar to šeit runāt par kaut kādām minoritāšu programmām šobrīd mēs nevaram. Tās realizē valsts programmu pēc valsts standarta.

Minoritāšu skolas ir samērā nedaudz Latvijā, un tā varbūt ir īpaša situācija, bet katrā ziņā tās ir vienīgās skolas, kas šobrīd neprotestē pret valsts valodas politiku, kas ļoti lojāli attiecas pret visu mūsu likumdošanas realizēto politiku gan izglītībā, gan arī konkrēti valodas jomā.

Es gribu atgādināt, ka mēs šobrīd apspriežam Saeimā arī Satversmes otro daļu "Par pilsoņu tiesībām un pienākumiem". Kā zināms, mēs esam vienojušies, ka tur būs īpaša norma ierakstīta, kas aizstāv latviešu valodu kā valsts valodu. Par to mēs esam vienojušies.

Tālāk. Šodien vēl Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā mēs runājām par Valsts valodas likumu un tur vienojāmies, ka šīs prasības varētu būt, sākot ar 2002.gadu, attiecībā pret minoritāšu skolām un šīm īpašajām programmām, kuras tiek šobrīd tikai gatavotas. Šodien prasīt likumā, lai mēs ieliekam šeit, ka nepilsoņiem, kuri pēc 1991.gada 21.augusta ir dzimuši Latvijā un nav nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu pamatizglītības prasību līmenī, atbilstoši izglītības programmai etnisko minoritāšu skolās, šodien to nevar prasīt, jo šādu programmu vēl pagaidām nav.

Ko es gribu teikt šeit par vienu kuriozu? Tā valodas prasīšana nepilsoņiem vai cittautiešiem, kas vēlēsies iegūt šo pilsonību, šobrīd sāk palikt mazliet arī kurioza. Iedomāsimies, latviešu valodas skolā jeb skolā ar latviešu mācību valodu mācās citu tautību cilvēki vai arī šie nepilsoņu bērni, viņi kārtos eksāmenu, kas būs kritērijs, lai viņi iegūtu pilsonību. Bet ziniet, diezgan daudz skolēnu šobrīd 9.klasē un arī dažkārt vidusskolā nenokārto vispār latviešu valodā, būdami pilsoņi. (No zāles: "Nu ka muldi!") Varbūt mums vajadzētu būt konsekventiem un ierosināt, ka visiem pilsoņiem, kas nenokārto latviešu valodā eksāmenu skolā, vajadzētu varbūt to pilsonību ņemt nost. Es jūs ļoti lūdzu neatbalstīt šos abus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Jebkuram pilsonim ir jārunā latviešu valodā. Arī bērniem. Tkkko mēs dzirdējām, ka it kā EDSO rekomendācijās, ka tās rekomendācijas, kuras iesaka, ka jebkuram bērnam ir jābūt pilsonim, ka tās nemaz netika apspriestas Ministru kabinetā, ka to vēlāk Ministru prezidenta Krasta birojā tēvzemietis Krasts, Viņķelis, Vidiņš un citi esot ieslēguši un tagad mums pasniedz kā valdības rekomendācijas, kā valdības ieteikumu.

Tāpēc es gribu, varbūt tiešām varētu Viņķelis vai Vidiņš paskaidrot, citādi jāpiekrīt mūsu vēlētājiem, kuri zvana un saka, ka esot dzirdējuši, un saka, ka Vidiņš esot čekas aģents "Tēvzemes" kostīmā. Tāpēc es gribu, lai tiešām paskaidro, kā īsti bija. Ja šodien mēs lemjam par bērniem, ka dot jau bērniem pilsonību, kuri tikko ir piedzimuši, kas nerunā un nesaprot, ko ar viņiem dara, faktiski grib atraut viņus no vecākiem, tad jau rīt varbūt "Latvijas ceļš" prasīs pilsonību arī viņu vecākiem. Pēc tam pēc pāris mēnešiem vai pēc pāris gadiem redzēs, ka viņi nevar iemācīties latviešu valodu, tad pieprasīs, lai valstī ievieš divvalodību. Es gribu zināt, kur ir Finansu ministrijas aprēķini, cik mums izmaksās mācīt latviešu valodu šiem visiem bērniem un kā viņus iemācīs, ja līdz šim nav iemācīti.

Es tomēr aicinu visus kopumā noraidīt šos likuma labojumus pašreiz jeb likuma pieņemšanu. Nogaidīt vēl un vēl, aprunāties ar visām Eiropas valstīm, lai tās mums palīdz. Varbūt tās var uzaicināt katra kādu daļu šos cilvēkus, kuri grib braukt prom, kuri negrib mācīties latviešu valodu, kas nav iemācījušies, un noteikti, ka ļoti daudz tādu ir. To vajadzētu izpētīt. Varētu kādi 500 000 aizbraukt uz Eiropas valstīm, un tiem pārējiem 200 000 mēs varētu, kuri runā latviski, visiem iedot — gan vecākiem, gan bērniem. Kāpēc mums jāatrauj bērni no vecākiem?

Es domāju, Vidiņa kungs, ka jūs nāksiet paskaidrot vai kāds no valdības pārstāvjiem, kā tur īsti bija, jo arī te, kur mēs ierosinājām 15 deputāti, ka vajadzētu varbūt šo sēdi atlikt pašreiz, pārtraukt un pārcelt uz 23.augustu, jūs arī neatbalstāt. Tā ka ļoti aizdomīgi ir.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Protams, nevar nerunāt, ja ir cilvēki, kuri apšauba, negrib, ka likumprojektā tiek pieņemts šāds priekšlikums. Tas taču ir elementāri! Nav nekā elementārāka vairs no prasībām kā latviešu valodas zināšanas. Ja mēs uzskatām, ka te ir Latvija, nu tad vai to mēs vispār varam neprasīt?

Mani, protams, vairs nepārsteidz arī Tomašūns, jo šajā nometnē, kur atrodas viņš, ir vispār dīvainas lietas notikušas. Ja viņš, bijušais skolas direktors, ir audzinājis tādā garā skolēnus, tad kas tur var iznākt? Un tagad — parlamentārais sekretārs, kas runā šādas lietas. Tas ir vienkārši satriecoši, un jau iepriekšējie balsojumi rādīja, ka nezinu, ar mums, latviešiem, notikušas tik drūmas lietas, ka grūti pat izteikt vārdos.

Paskatieties, nupat, pavisam nesen šajās dienās krievu prese raksta skaidri un gaiši, ka, vērtējot šī likumprojekta otro lasījumu, Krievija saka, ka tikai mazu daļu Latvija ir ievērojusi, tātad parlaments — jūs, deputāti, no starptautiskajām rekomendācijām. Tātad no Krievijas vēlmēm. Tikai mazu daļu! Otrajā lasījumā likumprojektā, kas ir absolūti nepieņemams, izsvītrota, lūk, šī latviešu valodas prasme. Tas nozīmē, nu neesiet taču naivi, ka Krievija, ja jūs pieņemsiet šādu prasību, prasīs vēl un vēl, un vēl. Nemaz nerunājot par to, ko te jau Kreituses kundze pieminēja un Dobeļa kungs par šo attieksmi. Tā ir visdrūmākā. Un mēs kārtējo reizi ar šādām piekāpšanām pasvītrosim, ka nav vajadzīgs, ka viņiem nav vajadzīgs mācīties latviešu valodu. Šie 15 000 skolotāju, kuriem, kad Grīnblats kungs bija izglītības ministrs, viņš izdeva, lūk, šo cirkulāru, ja jūs to gribat tā saukt, Jurkāna kungs... lēmumu, ka no 1. septembra šiem skolotājiem, kuri māca latviešu valodu, ir jāprot latviešu valoda augstākajā pakāpē. Jurkāna kungam nav vajadzība, viņš cīnās pret to... Jā.. Nē, nu es saprotu, ka Panteļējeva kungs, viņš jau tur Daugavpilī ir solījis, un tagad viņš nekādi nevar atkāpties, es jau to pieminēju. Nu taču cilvēki mīļie, latvieši... Nu taču atjēdzieties vienreiz par visām reizēm. Nu nemīdiet kājām savu mātes un tēva valodu! Taču atjēdzieties, es savādāk nevaru teikt neko. Tas ir, protams, emocionāli ļoti. Bet ko gan citu lai saka, ja mēs tagad gribam izsvītrot šo elementāro piedāvājumu prast latviešu valodu. Tad jums rādīs šie barkasovieši... jums un jūsu bērniem un mazbērniem... Tad jūs redzēsiet!

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš — frakcija "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš

(LC). Sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es godīgi teikšu, ka šobrīd es vairāk runāšu radioklausītājiem, jo šeit ir divi mīti, kurus nepārtraukti atkārto mani cienījamie kolēģi, kas atbalsta valdību no "Tēvzemei un Brīvībai", kā arī Ozoliņa kungs un Valdmaņa kungs.

Es jau nopriecājos, ka Nepera kunga nav zālē, es domāju, ka viņš ir aizbraucis gādāt vagonus, ar ko sūtīt projām tos, jo jūs te visu laiku stāstat, ka mums te jāpasaka Rietumiem, jāpasaka.... un tad Rietumi visu izdarīs, un mēs kā tādi mazi bērni bezspēcīgi... tad jau Rietumi izdarīs... Šeit te sēdē ir visi vēstnieki, Valdmaņa kungs, viņi visi dzirdēja, ko jūs stāstījāt. Kāpēc viņi vēl šeit sēž, kāpēc viņi nedara to, ko jūs teicāt? Tā kā šis pirmais naivais mīts, ka ārlietu ministrs būtu visiem izstāstījis un tad būtu pavisam savādāk, es domāju, ka tas jebkuram cilvēkam, kam ir kaut cik veselais saprāts, ir skaidrs, ka tā tas nav. Ka pasaulē tomēr darbojas citi principi. Un pašiem šeit Latvijā, pašiem deputātiem ir jāatbild par to, ko mēs pieņemam katrā konkrētā punktā un likumā kopumā.

Un otrais. Otrais — par šīm prasībām. Tātad "Latvijas ceļš" tiešām lūdza iespēju tikties ar Eiropas valstu vēstniekiem, un šī tikšanās notika. Un viena no pamatidejām, kāpēc mēs tikāmies, bija uzdot šo jautājumu, jo mums bija pilnīgi skaidrs, tāpat kā Tabūna kungam, tur mums pilnīgi bija skaidrs, ka Krievijas prasības turpināsies. Krievija neapstāsies, tai būs jaunas prasības. Un tāda ir viņas politika, jo Krievija grib panākt šeit attiecībā pret pilsoņiem pavisam ko citu, lai šeit būtu cilvēki ar vienādām pasēm, bet daļa no viņiem — galīgi nebūtu pilsoņi pēc būtības. Tā ir realitāte, un to grib daudzi krievu politiķi.

Un šajā gadījumā, ko tad jūs piedāvājat, tie noliedzēji, kas grib atlikt, kas negrib pieņemt? Jūs gribat, lai mēs paliekam Latvija viens pret vienu ar Krieviju. Jūs to gribat. Pavisam vienkārši. Labi, darīsim to. Bet kas pēc tam... Saprotiet, ir tā, ka vienmēr viens ir lielāks latvietis par visiem pārējiem, viens var izklaigāties, sist pie krūtīm, bet pēc tam atbildība ir no tiem, kas dara, kas panāk reālu rezultātu. Tā kā man liekas, ka šajā gadījumā situācija ir pavisam vienkārša. Ja mēs... Un šajā tikšanās reizē mēs arī to ... Te arī bija presē rakstīts, tas nav nekāds noslēpums, mēs uzdevām šo jautājumu — kāda būs Eiropas Padomes institūciju, kāda būs šo valstu nostāja tieši šī likuma jautājumā? Vai netiks prasīts vēl, par ko te pamatoti uztraucas cilvēki uz ielas un uztraucas arī deputāti, vai netiks prasīts, pieņemsim, no Eiropas Padomes institūciju puses pilnīgi atteikties no valodas prasībām vai vēl kaut kas tamlīdzīgs. Un atbilde bija, protams, ka nē. Nekādas šādas papildus prasība nebūs. To apstiprināja šie cilvēki, kuru vārdam es personīgi ticu.

Tā kā mums šeit ir jāizšķiras, ne tik daudz domājot par Krieviju un ne tik daudz domājot par Eiropas Savienību, bet, domājot par Latviju, jāizšķiras katrā konkrētajā punktā un arī likumā kopumā. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli, attiecīgi noraidīt nākošos divus priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Es gribētu tikai pieskarties trīs tēmām. Viena ir par cipariem, viena ir par valsts valodas zināšanu, un trešais — par lojalitāti.

Šeit jau izskanēja kārtējais skaitlis par to, cik nepilsoņiem bērni dzimst katru gadu, tas bija 18 400, es arī gribu atgādināt, ka tai pašā laikā pilsoņiem dzimst 133 100 bērnu. Tātad vismaz jūs redzat tos apmērus, par ko mēs runājam.

Otrs ir valsts valodas zināšanas. Kas mani uztrauc šajā jautājumā, ir tas, ka septiņus gadus pēc neatkarības atgūšanas mēs pat neesam spējuši izstrādāt vienu normālu programmu, kas celtu šīs valodas zināšanas. Un man ir ļoti liela nožēla par to. Tagad mēs gatavojam Valsts valodas likumu trešajam lasījumam. Es gribētu pajautāt, vai kāds vispār zina, cik no tiem, kas tikko runāja par valsts valodas prasībām, ir iesnieguši savus priekšlikumus trešajam lasījumam? Es varu skaidri pateikt — tikai trīs priekšlikumi no pozīcijas ir iesniegti, tos iesniedza Kiršteins, Druva un Rugāte, un neviens cits. Un tikai vienīgajam, kam ir reāla programma valsts valodas zināšanai, ir man, kas pieprasa valsts apmaksātas programmas, kas sāktu visus tematus mācīt latviešu valodā, tas ir mans priekšlikums. Tātad nevajag runāt par to, ko mēs visu esam izdarījuši jeb neesam izdarījuši. Es vispār neesmu nekā līdz šim brīdim darījis. Un vienīgā ārvalsts tagad, kas pat dod vairāk līdzekļu, lai mēs sagatavotu latviešu valodas skolotājus, ir Zviedrija. Man šķiet, ka būtu iespēja dabūt vēl vairāk līdzekļu tā, lai mēs patiešām ar laiku varētu visās valsts mācību iestādēs pasniegt visus tematus latviešu valodā. Un tikai tie, kas izņēmuma gadījumā grib mācīties citā valodā, tad viņi atmaksātu tās mācības savā valodā.

Vēl viens mazs temats, un tas ir par lojalitāti. Šeit izskanēja tā iespēja, ka nu vajadzētu kaut kādā veidā pārbaudīt šo nepilsoņu lojalitāti Latvijas valstij. Divus gadus atpakaļ mēs šeit pat debatējām par Obligātā militārā dienesta likumu. No Aizsardzības un iekšlietu komisijas toreiz bija divi specifiski piedāvājumi. Viens bija, ka mēs iesaucam nepilsoņus, un to noraidīja... Nākošais bija, ka mēs dodam viņiem brīvprātīgu spēju aizstāvēt šo valsti. Arī to mēs noraidījām.Tad nevajag runāt par to, ka šie cilvēki negrib būt, jo mēs pat viņiem tādu iespēju nedodam. Es labprāt gribētu redzēt, ka viens cilvēks nāk un dienē, un pierāda savu lojalitāti šai valstij. Bet kā viņš to var izdarīt, ja mēs to viņam noliedzam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Naglis, LZS, KDS frakcija.

A.Naglis

(LZS, KDS). Godātie deputāti! Ja nu mēs runājam par bērniem un valodu, tad man jāsaka, ka mēs, politiķi, negribam zināt un atcerēties mūsu tautas pagātni un vēsturi. Tad nav arī ko domāt par nākotnes ilūzijām.

Domāsim mēs paši un neklausīsim padomdevējus no ārpasaules. Kādus tikai noteikumus šie neizdomā. Protams, par labu sev un savām interesēm, ja viņi izvirza sev tādus savus priekšnoteikumus. Ja nepieņemsim likumu par bēgļiem, tad Eiropu neredzēt. Ja logus neatcelsim, tad Eiropu neredzēt. Ja Abreni prasīs — Eiropu neredzēt. Ja nepilsoņiem pilsonību nedos — Eiropu neredzēt. Ja savas tautas intereses aizstāvēt — Eiropu neredzēt. Tad paceļas jautājums — kādu Eiropu mēs gribam, un kādā Eiropā mēs gribam dzīvot? Un es to arī ļoti labi saprotu, ka mani senču senči ir dzīvojuši Eiropā, un es arī vēl šodien dzīvoju Eiropā. Ja jau tās Eiropas Savienības valstis grib mums palīdzēt, tad lai palīdz. Bet lai neprasa no mums neiespējamo. Kam man vajadzīga tāda Eiropas Savienība, ja jāpārdod tautas dvēsele? Mēs jau dzīvojām Padomju Savienībā. Varen plašajā dzimtenē, par kuru kādreiz tā sapņoja mūsu lētticīgie tautieši, un latvju daiļavas ar ziediem sagaidīja okupantu tankus. Un ne par velti bija sadzejota dziesma ar vārdiem "Pie Staļina durvīm stāv Kirhenšteins bāls, tam rokās dreb lūgums pēc maizes un sāls." Vai Latvijā toreiz pietrūka maizes jeb sāls? Vai toreiz vajadzēja lolot ilūzijas par gaišo nākotni komunismu? Nevajadzēja. Un, kolēģi, nebūsim lētticīgi. Neviens neko mums nedos, ja mēs paši nestrādāsim un neko nedarīsim. Pat Dievs tiem nepalīdz, ja cilvēks neko nedara.

Mīļie tautieši! Kur mūsu tautas lepnums? Vai mēs pēc 20 gadiem, tā tirgojoties ar pilsonību, varēsim svinēt brīvās Latvijas Līgo svētkus, Jāņus? Vai arī, ja līgosim, tad kādā — latviešu valodā? Vai tā, kā to var dzirdēt vienā otrā Latgales pārkrievotajā sādžā vai pilsētā, kur skan tā: seru, seru, Jāņa mate, ļeiko, ļeiko. Es nekad nepiekritīšu tam, ka valodas zināšanas ir kaut kāda lojalitātes mērvienība. Tā nav pieņemama norma, jo es to nevaru secināt pats no sevis. Es protu runāt un arī protu rakstīt un lasīt krieviski. Bet cik es biju lojāls Padomju Savienībai? To tikai Dievs un es zinu. Un tāpat arī būs ar tiem jaunajem, ar likumu noteiktajiem, atzītajiem pilsoņiem. Pilsonību var iegūt vienīgi caur naturalizāciju. Bet ne ar likumu piespiest pilsonību.

Ja mēs iedosim nepilsoņu bērniem pilsonību tādā veidā, kā pašreiz domā, vai tad domājat, ka pēc kāda laika neglābjami un vienmēr tā prasīgā Maskava, gādīgie Rietumi atkal nebrēks? Kur tāds brīnums dzirdēts, ka bērns ir pilsonis, bet tēvs un māte nav pilsoņi? Tad bez kaut kādas ierunas ir jādod visiem pilsonība. Un viņi teiks atkal — te ir cilvēktiesību pārkāpums. Un tad jau atkal paceļas jautājums — vai visiem 700 000 nebūs jādod pilsonība? Un te gribas arī jautāt — vai esam padomājuši, kas notiks ar mūsu tautu, mūsu valsti? Vai tas nebūs tāpat kā ar kartupeļu lauku, kad dod vaļu kolorādo vabolēm? Ir teiciens — sargies pats, un sargās arī Dievs.

Pieņemot šādus likumus, mēs tikai pielaižam kļūdas, un es ieteiktu vēlreiz pārdomāt un skatīties, vai ir jēga pieņemt tādus priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kreituse Ilga — otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Savā laikā Latvijā Atmoda sākās ar inteliģences dumpīgo garu un inteliģences uzstāšanos, kuru nevarēja apstādināt nekādi Krievijas protesti. Varbūt šodien tie, kas negrib dzirdēt šo inteliģences dumpīgo garu, tomēr ieklausīsies tanī paziņojumā, kuru šā gada 19. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā pieņēma sekojošas organizācijas: Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Inteliģences apvienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātru darbinieku savienība un Latvijas Profesoru asociācija. Es jums nocitēšu tikai vienu rindkopu no šī paziņojuma, jo es ceru, ka jūs katrs uzskatīsiet par savu pienākumu to izlasīt un arī mēģināt saprast. "Mēs esam par normālu naturalizāciju, kas pieejama ikvienam no 15 gadu vecuma, ar obligātu valsts valodas prasmes nosacījumu. Esam par naturalizācijas ceļu, kurā prasība pēc pilsonības ir katra cilvēka brīvas gribas izpausme. Mēs esam par tā saucamo logu atcelšanu, par valodas zināšanu pārbaudi ne tikai naturalizācijas dienesta eksaminācijas komisijās, bet arī ar skolās iegūto atestātu palīdzību. Mēs esam par visu šo formālo un par pazemojošo barjeru nojaukšanu, paturot vienīgi valodas nosacījumu stingru un negrozāmu Pilsonības likumā. Tas Latvijas apstākļos būtu vislabākais gan jauno pilsoņu plūsmas, gan viņu lojalitātes regulētājs un kritērijs."

Es ceru, ka jūs dzirdēsiet šoreiz, tāpat kā toreiz, 1987. un 1988. gadā. Un es gribētu atbildēt Indulim Bērziņam. Kas būs ar mums, ja mēs šodien šo likumu nepieņemsim? Pirmie, kas būs ar mums, būs Igaunija, kura nav pieņēmusi šo likumu līdz galam un atlikusi to uz rudeni, lai nebūtu jātrako. Un nevajag tāpēc mānīt Latvijas iedzīvotājus, ka Igaunijā visas problēmas ir atrisinātas. Igaunija skatās ar bažām un pat ir teikuši to, ka viņi cer, ka Latvijas Saeima neizdarīs kļūdainu slēdzienu.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā un tauta! Man "Latvijas ceļa" ārpolitika atgādina tādu humoristisku stāstu, kur divi paziņas atrodas nevēlamā situācijā un viņi saprot, ka vienam jāiet bojā, lai otrs varētu dzīvot, viņi velk lozes, un tad "Latvijas ceļs" saka, atvainojiet, es izvilku garo lozi, vai es dzīvošu vai es miršu. Mēs aizejam pie Eiropas valstīm un sakām, mīļie kungi, vai mēs drīkstam darīt, kā mums starptautiskie līgumi atļauj, jeb varbūt mums būtu jāpakļaujas jums. Mēs darīsim, kā jūs sakāt. Un droši ar šitādu mugurkaulu, ar tādu izpatiku, gribu izpatikt, viņi mums pateiks, būtu labāk, ja jūs darītu, kā mēs gribētu. Ir problēma, kura jārisina, starptautiskie likumi pasaka, kā mums ir jārisina, bet mūsu politiķi pasaka, kad mēs aiziesim un līgsim ar jums, vai mēs drīkstam saņemt likuma sardzību jeb lai mēs pakļaujamies jums. Nu jūs redzat galarezultātu. Tauta, kura ir suverēna, tauta, kurai būtu pašai sevi jāaizstāv, un tauta, kurai nevajag bīties stāvēt vienai pret vienu, pret Krieviju, jo, kad Krievija bija aiz dzelzs aizkara, Latvijai bija tikai izeja uz Atlantiju. Kārļa Ulmaņa laikā mēs labi dzīvojām. Krievijai vajag tranzītceļu, Eiropai vajag to tranzītceļu, un mēs drīkstam un varam, ja mēs esam suverēna valsts un aizstāvam savas intereses. Mēs šodien esam tik mazi, cik ir mūsu vadītāji, un tas ir ļoti, ļoti sīki.

Tagad iesim pie Pilsonības likuma. Ar to, par ko mēs iepriekš runājām, nepietiek, kad viens ir 9.klases līmenī nolicis kaut kādus valodas likumus, es satieku Latvijā daudz cilvēku, kas man stāsta, ka viņi skolā ir mācījušies franču, vācu vai angļu valodu, un tas ir pilnīgi nepietiekami, lai viņi izprastu angļu kultūru, vēsturi, lai viņi izprastu tautas domas gājienus, lai viņi būtu lojāli angļu valstij. Man viens no deputātiem teica, ka viņš ļoti labi māk krieviski, lasījis krievu literatūru un bija Padomju Savienībā, bet viņš nebija lojāls Padomju Savienībai. Tad viņi šiten te ir lojālie, kas ir lojāli, paliek vēl šodien Padomju Savienībai? Skat, kur tā lieta ir, ka mēs nedrīkstam pieņemt to cilvēku bez tā, ka mēs esam viņu pieklājīgi pārbaudījuši. Un ceturtais priekšlikums saka, ka cilvēks, nākot pie gada, kad viņš varēs sākt balsot, ka viņam ir jārāda, ka viņam ir latviešu valodas spējas, ka viņš zina Latvijas vēsturi, tad viņš neteiks tā kā viens no mūsu deputātiem, ka Latvija nekad nav bijusi okupēta. Tad viņš neteiks tā, kā mūsu Māris Grīnblats stāsta, ka tikai daži, kas tika sūtīti uz Sibīriju, bija nevainīgi, lai viņš labi zina latviešu vēsturi, lai viņš būtu ar mieru zvērēt, ka viņš tautu sargās, lai viņš būtu ar mieru ar darbiem pierādīt, un, ja viņam trūkst zināšanu, lai viņš tiek audzināts. Šitie pusceļi, ko mums piedāvā "Latvijas ceļš", viss nacionālais bloks, it sevišķi "Tēvzemei un Brīvībai", ka it kā mēs kaut ko sargāsim ar pilnīgi nepiemērotiem stiprumā, lielumā aizsargmehānismiem, mēs it kā kaut ko pa drusciņam un nepietiekami. Mēs esam šodien tautas nodevības priekšā, mums ir jādara, ko mēs varam, lai to nobremzētu. Un mums jāatrod tādi vadoņi, kas nav tik sīki, lai mūsu tauta varētu būt tik liela kā mūsu vadoņi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Valodas jautājumam ir otra psiholoģiskā puse, kas ir jāievēro pie nepilsoņu uzņemšanas pilsonībā, lai pilsonības kandidāts mūsu pretimnākšanu, ka mēs dodam viņiem kā kolonizatoru pēctečiem pilsonību, uztver to ar pateicību. Mēs, pielīdzinot viņus parastiem bezpavalstniekiem, mēs viņam it kā dodam tiesības droši prasīt, lai to pilsonību piešķir, bet mēs taču zinām, ka ne Indijā, ne Alžīrijā, ne citas valstīs, kur kolonizatori tika padzīti, nekādas tiesības nepiešķīra šiem pēctečiem, kolonizatoru pēctečiem pat vairākās paaudzēs, kāpēc te tiek taisīts izņēmums, ja tas notiek, var teikt, Eiropas centrā? Kāpēc par to neredz un nedomā ne Rietumvalstis, ne pārējā pasaule? Un runa ir par to, ja šie cilvēki, nepilsoņi, bijušie kolonisti — PSRS pilsoņi, sāktu apzināties, ka tā ir priekšrocība, ka tā ir dāvana no Latvijas puses, pilsonībā uzņemšana, tad viņi justu cieņu pret šo valsti, tādu pašu vismaz cieņu, kādu jūt lielā supervalsts, Amerikas vēstnieks Lerijs Nepera kungs, kurš iemācījās latviešu valodu ātri un bez jebkādām pretezijām, ka viņš varētu to arī nezināt. Lūk, šeit mēs redzam, cik liela atšķirība starp šovinistisku krievu un demokrātiskās valsts augstu ierēdni, un kultūras atšķirība te vispār ir tāda, ka milzīgs bezdibenis to šķir. Turpretim, kā mēs zinām, van der Stūls no Eiropas nāk un protestē pret pilsonības nedošanu latviešu valodas nepratējiem. Mums jāapzinās, ka tā ir kārtējā Rietumu iztapība Krievijai pēc principa — pagrūdīsim to zaķīti lācim, varbūt tad tā lāci nomierināsim. Varbūt lācis nesāks trakot aiz savas varas kāres. Jāatzīst, ka šie Rietumu gudrie vīri, kas tā spriež, ne tikai mūs nodod, bet nodod arī sevi, kā to pēc kara mēs redzējām, kādas nepatikšanas piedzīvoja šie Rietumu triju valstu pārstāvji pēc tam, kad Krievijai bija atdota puse Eiropas.

Jo tā ir elementāra krievu šovinistu psiholoģijas nepazīšana, ka viņi atgādina pūsli, ja ļauj tam izplesties, tas izplešas, tikko parādi tam kniepadatu, tā tas izčākst. Es nerunāju par Krievijas demokrātiskajiem cilvēkiem, par Krievijas normāliem patriotiem, tie vēl Latvijai labu tāpat kā vēl Krievijai labu, bet, ja mēs runājam par šovinistiem, tad atliek tikai viņus salīdzināt ar Hitleru Vācijā, kas izdarīja Vācijai vairāk posta, nekā varēja iedomāties jebkurš, tieši ar šo pārspīlēto šovinismu. Un krievu šovinisti ir tieši uz tāda ceļa pašlaik. Krievu šovinistu prasības nerims, atdodot to zaķīti viņiem, un to diemžēl Rietumu demokrāti nesaprot, grib nomierināt, bet īstenībā uzpūš varas kāri. Es uzsvērt gribu Panteļējeva kungam, ka ārlietu resora pienākums ir izglītot pasaules diplomātus, arī Eiropas diplomātus, arī van der Stūlu, es uzsveru, ne tikai Valda Birkava viena pienākums, bet visa resora pienākums ar iespējamiem līdzekļiem izglītot, lai viņi saprastu šo elementāro starptautisko psiholoģiju un tautu psiholoģiju, mēs tiešām esam speciālisti šovinistu psiholoģijas novērtēšanā, lai ir pienākums to pateikt Eiropai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes pagājušas, Mauliņa kungs. Māris Vītols, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Valsts prezidenta kungs! Godātie Latvijas Republikas Saeimas deputāti un Augstā nama viesi! Izskatāmais jautājums ir principiāls un būtisks Latvijas tālākai nākotnei, jo tiešā veidā ir saistāms ar valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā. Līdzīgi kā Igaunijas ārlietu ministrs Ilvesta kungs savā uzrunā Igaunijas parlamenta locekļiem, arī es uzskatu, ka nepilsoņu integrācija Latvijas sabiedrībā ir Latvijas iekšējais jautājums, un līdzekļi, kādā veidā šo integrāciju īstenot, ir jāizvēlas mums pašiem. Jebkuras izmaiņas Pilsonības likumā, arī šīs konkrētās, mums ir jāspēj izskaidrot savai tautai un jāspēj par tām pārliecināt sabiedrības vairākumu, nevis atsaucoties uz Eiropas rekomendācijām, bet balstoties uz Latvijas kā valsts pamatmērķiem. Pretējā gadījumā cilvēki, kad tiem būs jādodas referendumā balsot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, atcerēsies, ka visu to slikto un šaubīgo latviešiem ir uzspieduši Eiropas komisāri.

Esmu pārliecināts, ka sabiedrības integrācijas politikai vispirms ir jānodrošina latviešu tautas izdzīvošana un divkopienu sabiedrības izveidošanās nepieļaušana. Šie jautājumi ir valstiskas politikas mērķi, un par tiem mums jādomā, risinot ar sabiedrības integrāciju saistītos jautājumus. Pilsonības piešķiršanas jautājums ir ļoti svarīgs sabiedrības integrācijas līdzeklis. Atsakoties no valodas pārbaudes kritērija, piešķirot pilsonību nepilsoņu bērniem, mēs faktiski radām tādu pieeju un izpratni par pilsonību, kura ir savienojama ar latviešu valodas nezināšanu. Līdz ar to mēs akceptējam, ka par Latvijas pilsoni var būt arī cilvēks, kurš nezina latviešu valodu.

Šāda pieeja, pēc maniem ieskatiem, neatbilst valstiskas politikas mērķiem. Cilvēks nekļūst par pilvērtīgu sabiedrības locekli ar to pašu brīdi, kad ir ieguvis pilsoņa tiesības. Cilvēka iekļaušana un iesaistīšana sabiedrībā ir garš un grūts uzdevums, kas mērķtiecīgi risināms ilgākā laika posmā. Tādēļ man nav saprotams, kā praktiski varēs notikt šī integrācija, ja cilvēki nerunās vienā valodā un nevarēs saprasties. Pretēji tam iespēja kļūt par Latvijas pilsoni, nezinot latviešu valodu, ilgtermiņa skatījumā cilvēkiem atņem motivāciju integrēties Latvijas sabiedrībā. Prasībai zināt latviešu valodu ir jākļūst par pašsaprotamu, nediskutējamu un viennozīmīgu nosacījumu katram, kas grib būt Latvijas pilsoņi. Latviešu valoda ir jāzina visiem, kas grib būt piederīgi Latvijas valstiskumam, un politiķu uzdevums ir nodrošināt šo izskaidrošanu katram, kas to nesaprot. Ja šādu izpratni sabiedrībā neizdosies nostiprināt, tad tālākā sabiedrības integrācija faktiski ir apdraudēta. Viedokli, kuru attiecībā uz latviešu valodas mācīšanos pauž nacionālboļševiku jaunieši Vērmanes dārzā vai krievu skolu skolotāji, piketējot pie Izglītības un zinātnes ministrijas, šis viedoklis nevar kļūt un nekļūs par sabiedrības vairākuma viedokli. Liela daļa sabiedrības jau šodien runā vairākās valodās, un, ja mītiņus organizētu tie cilvēki, kuri runā trīs vai četrās valodās, esmu pārliecināts, ar Vērmanes dārzu vien nepietiktu. Esmu pārliecināts, ka sabiedrībā standartus jānosaka tiem, kuri grib mācīties latviešu valodu, nevis tiem, kas to nevēlas darīt.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie klātesošie! Mani, protams, aizkustināja šis jaunais Tautas partijas manifests, kas acīmredzot diezgan labi ierakstās jaunajā populistiskajā kursā, kuru šī partija izvirzīs. Bet tomēr varbūt mēģināsim paskatīties ļoti precīzi un konkrēti, par ko tad mēs šobrīd runājam.

Pirmkārt, es gribu atgādināt visiem tiem, kas šobrīd runā par valodu, ieskaitot arī Vītola kungu. Kad savā laikā mēs atjaunojām pilsoņu kopu, tad par valodu nekāds kritērijs neeksistēja, un mēs atjaunojām pilsonību, arī tajā skaitā desmitiem un pat simtiem tūkstošu cilvēku, kas nemācēja latviešu valodu un nemāk latviešu valodu arī šobrīd. Un viņi ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Par ko mēs runājam šobrīd? Neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem neparedz, ka visiem dzimušajiem Latvijā bez valodas prasības tiek piešķirta pilsonība. Tieši otrādi. Pirmkārt, netiek runāts vispār par cilvēkiem, kuri ir dzimuši pirms 1991.gada, un tie ir vairākums. Tiem visiem saglabājas visas stingrās naturalizācijas prasības. Otrkārt, 3.1. pantā Juridiskās komisijas piedāvātajā priekšlikumā daļēji ir iestrādāts arī Kreituses kundzes, Kreitusa kunga un Grīnblata kunga priekšlikumi. Attiecībā uz personām, kas grib iegūt pilsonību pēc 15 gadu vecuma. Daļēji tas sedz jūsu priekšlikumu. Tātad par ko mēs runājam? Mēs nerunājam par pilngadīgām personām. Par tām, kas tiešām var ietekmēt politiku un kurām tiešām mēs reāli varam prasīt valodu. Mēs runājam par bērniem. Atkārtoju vēlreiz. Runājam par 18 tūkstošiem bērnu, pareizs skaitlis, no kuriem vecākajam šobrīd ir astoņi gadi. Tātad lielākā daļa no viņiem faktiski ir zem šī vecuma, un lielākā daļa no viņiem ir tādi, kas, es domāju, nerunā ne latviešu, ne krievu valodā, ne kādā citā valodā. Tagad, protams, jautājums, kādā veidā mēs prasīsim no viņiem valodas zināšanas? Mēs jau diskriminējam viņus ar to, ka principā izslēdzam no šīs iespējas kaut kādā veidā kandidēt uz pilsonību šeit, Latvijas Republikā.

Tajā pašā laikā neaizmirsīsim, ka ar "logu" atcelšanu, ko visi šeit vienprātīgi atbalsta, mēs panākam, ka attiecīgo personu bērni automātiski tiek naturalizēti kopā ar vecākiem, un viņiem valodu, starp citu, neprasa neviens. Arī Tabūna kungs ne. To mēs kaut kā aizmirstam. Tātad konsekvence mums ir diezgan pavāja šobrīd.

Paskatīsimies vēlreiz statistiku. No 1991.gada 21.augusta ir dzimuši 133 tūkstoši pilsoņu. Un ir dzimuši tikai 18 tūkstoši nepilsoņu. Pašlaik, paziņodami, ka mēs baidāmies no šiem 18 tūkstošiem, kas ar viņiem būs pēc 10 gadiem vai pēc pieciem, vai pēc 6 gadiem, mēs parakstām šai valstij nabadzības apliecību. Jo mēs aizsūtam krieviem signālu vai citiem signālu: ziniet, mums ir tāda valsts, ka vēl arī pēc 10 gadiem varēs pabeigt skolu un nezināt latviešu valodu. Ja mēs šādā veidā nostādam šo jautājumu, tad mēs pārvēršamies no šīs valsts aktīvajiem pārvaldītājiem par pasīviem vērotājiem. Kas tad te notiks? Mēs gaidīsim pasīvi un skatīsimies — kas notiks ar tiem bērniem. Bet, vai viņi mācīsies latviešu valodu vai nemācīsies. A varbūt, ka viņi nemācīsies. Pagaidīsim 10 gadus. Bet varbūt, ka ir savādāk. Mums jāņem vara šeit savās rokās pilnā apjomā, un mums jādiktē, kas notiks šajā valstī ar visiem tās iedzīvotājiem, ieskaitot arī nepilsoņiem. Un ja mēs nevaram uzņemties atbildību par to, ka šiem bērniem, izejot cauri šinī valstī mūsu apstiprinātai izglītības sistēmai, nebūs latviešu valodas zināšanas, nu tad, piedodiet man, mēs esam vienkārši kaut kādi gļēvi novērotāji no malas tam, kas te notiks. Un tad mēs brīnīsimies pēc tam, kad divkopienu valsts kļūs par vienkāršu un reālu faktu. Es domāju, ka mums ir no sava likteņa, atkārtoju vēlreiz, raudātājiem jāpārvēršas par sava likteņa veidotājiem. Un pirmais, ar ko mēs to varētu sākt, tas ir, mēģināt ar šiem 18 tūkstoš bērniem. Nevis baidīties no viņiem, Valdmaņa kungs, ka 18 tūkstoši bērnu sagraus Latvijas tautas identitāti. Nožēlojami tas ir! Jā, tas ir nožēlojami! Katrā ziņā neviens nerunā par to, ka valodas prasības tiek atceltas kopumā pret pilngadīgajiem. Tas tiek paturēts tikpat stingri.

Vēl pāris piezīmes attiecībā par Igauniju. Pareizi, Kreituses kundze. Bet kāpēc jūs Igaunijas pieredzi neminējāt šeit, kad mēs nāvessodu apspriedām? Igaunija, kā jūs zināt, nobalsoja un atcēla nāvessodu. Starp citu, tad, es gribu arī atgādināt, kad igauņi iedeva vēlēšanu tiesības vietējās pašvaldībās visiem nepilsoņiem, viņi arī mums neprasīja un nostādīja mūs visai nepatīkamā situācijā. Tā ka es domāju, ka acīmredzot katrai valstij ir jāskatās pašiem uz sevi, kas sev ir izdevīgi, ko mēs varam šeit izdarīt, un es aicinu vēlreiz — tiešām kļūstam paši saimnieki savā zemē, nevis ar interesi un bažām vērojam, kas notiks ar tiem, kas te dzimst, ar tiem, kas te aug, un tiem, kas te kaut ko dara. (No zāles: ""Latvijas ceļš" to izdarīs aplami!")

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Likteņa veidotājs Panteļējevs 5.Saeimas laikā nobalsoja par to, lai vairāk nekā 20 tūkstoši militārpersonu, krievu militāristi ar visiem bērniem un visām vecmāmiņām paliktu Latvijā. Jā, tādu likteni tiešām Panteļējevs veido.

Tagad tālāk. Te tāda ļoti naiva dziesmiņa skanēja, ka, lūk, citas Krievijas prasības rietumnieki vairāk neatbalstīšot. Tās ir galīgas blēņas! Šie paši rietumnieki savā laikā teica, ka pieņemtais, esošais Pilsonības likums ir ļoti liberāls un visus apmierina.

Lūk, tie bija tie paši tā saucamie ārzemju draugi, kas pie alus vai cita alkoholiska dzēriena krūzes kaut ko solīja. Šodien viņš mums saka: "Izlabosiet šito, tad būs labi!" Kāda jums garantija, ka, turpinot lietot alkoholu kopīgi, pēc pāris gadiem tā domāšana būs tāda, ka piedāvās atkal citus grozījumus un teiks — vairāk nekā cita nebūs.

Un visiem tiem, kas te runā par to valodas mācīšanu un tamlīdzīgām lietām, man liekas, galīgi nav skaidras divas lietas. Iespējas un prasības. Valstij ir jāuzstāda prasības tūlīt. Katram, kas grib kļūt par pilsoni, ir jāizpilda prasības. Un par iespēju došanu vai nedošanu var būt saruna starp kandidātiem un starp valsti. Un nevis te iegrimt kaut kādā filozofijā par Valodas likumu, pašam gļēvi nobalsot šodien pret to, ka kandidātiem ir jāprot latviešu valoda. Un cerēt, ka pēc manas nāves varbūt būt kaut kas citādāks.

Un šie te 18 tūkstoši, tā atkal ir viena tīša faktu grozīšana. Šodien viņi ir 18 tūkstoši, un pēc pāris gadiem šis skaitlis pieaugs. Un tāpēc negrozīsim te faktus. Es aicinu atbalstīt Grīnblata kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, otro reizi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Man ir prieks par to, ko teica Vītola kungs. Mēs kādreiz ar viņu, lai pierādītu savu taisnību, tikāmies pat stadionā. Tagad es jums, Vītola kungs, kā jaunākajam uzticu tikties ar Bērziņa kungu stadionā un palīdzēt viņam tikt pie skaidrības. Tas tā, humoram.

Bet, Bērziņa kungs, es kārtējo reizi nāku, lai atbildētu jums. Jūsu argumenti kļūst aizvien vājāki un pavisam izčākst. Jūs teicāt, kas būs, ja šos otrā lasījuma grozījumus nepieņemsim. Tad es atbildēšu jūsu partijas biedra, ārlietu ministra Birkava kunga vārdiem, kuri ir rakstīti laikrakstos, ka tad Latvija aizkavēsies ceļā uz Eiropas Savienību par vienu gadu. Nu tā kā nav tik traki. Par vienu gadu aizkavēsimies ceļā uz Eiropas Savienību. Tas velns nav tik melns, kā jūs mālējat, un nebaidiet ar Eiropas Savienību. Toties mēs paliksim latvieši savā Latvijas zemē. Tā, lūk, Bērziņa kungs!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ja nemaldos, tad mēs pašreiz izskatām šī likumprojekta 9. un 10.priekšlikumu. Tas pirmkārt.

Otrkārt, šodien tik steidzīgā, nepamatoti steidzīgā veidā izskatīt šo te trešo lasījumu mūs it kā mudina vēlme paplašināt to iedzīvotāju skaitu, kuri var pretendēt uz pilsonību. Un tagad paskatīsimies, ko tad saka un ko ierosina viens no redzamākajiem šīsdienas sarunas opozīcijas pārstāvjiem — Grīnblata kungs. Viņš saka sekojošo: "Bezvalstnieki un nepilsoņi, kuri pēc 1991.gada 21.augusta ir dzimuši Latvijā un apguvuši pilnu mācību kursu Latvijas vispārizglītojošajās skolās, iegūstot pamatizglītību, ja tie, beidzot skolu, ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā." Tātad šis priekšlikums aicina paplašināt šo cilvēku skaitu. Kur te problēma? Un tagad tie, kuri iebilst, it kā stīvējas pretī šai te idejai — paplašināt šo te iedzīvotāju skaitu, kuri ir tiesiski saņemt pilsonību. Kāpēc tāda stīvēšanās? Kāpēc tāda pāreja pilnīgi pretējā viedoklī? Es domāju, šeit vienkārši ir jābalso par šo priekšlikumu, un miers.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es ļoti gribētu iebilst pret apgalvojumu, ka mēs pēkšņi sākam runāt par Pilsonības likumu. Godātais profesor! Mēs nemitīgi visu 6.Saeimas laiku par to runājām. Ar Cilvēktiesību komisijas pūlēm izdevās atrisināt Austrumu latviešu jautājumu, mēs divas reizes cēlām Polijas pilsoņu jautājumu, Cilvēktiesību komisija ne reizi vien ir, es nerunāju par katru atsevišķu deputātu, bet komisiju kopumā, ne reizi vien ir runājusi par to, ka "logu" sistēma pēc būtības ir amorāla. Nekas šeit nav sasteigts.

Un otrais, ko es gribēju šeit pateikt. Godātie kolēģi! Man ir ļoti dārgas attiecības ar Vāciju, Ameriku, Eiropas Savienības valstīm. Ja kādam šeit sabiedrotais ir Krievija, tad viņš var atļauties nekorekti izteikties par mūsu sabiedrotajiem. Bez Vācijas, Amerikas un citu Eiropas Savienības valstu atbalsta nebūs ne valsts, ne tautas.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, fizikā ir tāds likums, jo vairāk spiež, jo lielāka ir pretreakcija. Un es katrā gadījumā protestēju kā cilvēks, ja mani kaunina par to, ka Latvijā ir nepilsoņi, ja mani kaunina par to, kad es cīnos par savu identitāti, ja mani kaunina par to, ka manai tautai ir bijuši leģionāri, kuri cīnījušies par tās brīvību. Kāpēc nekaunina tos, kuri pārmantojuši atbildību par Molotova—Ribentropa paktu, par Jaltas un Teherānas konferencēm, Tautas savienības un pēckara Eiropas nodevību? Jo beigu beigās šīs nodevības rezultātā ir tā problēma, ko mēs šodien šeit apspriežam.

Es nekaunos par to, ka es vēlos redzēt latviski runājošu Latviju, un manī rada protestu, ja mani kaunina par to, pie kā es neesmu vainīgs. Pie tā, pie kā nav vainīga mana tauta un mana valsts. Tā ka katrā gadījumā, ja mēs gribēsim šo valsts problēmu atrisināt, tad nekaunināsim viens otru, bet balsosim.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamais prezidenta kungs! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt Viestura Bokas uzrunu par šo pēctraumas sindromu. Patiešām, dažam labam šeit ir radies tāds pēctraumas sindroms, ka viņš domā, ka mīlestību pret valsti viņš iemācīs katru dienu, pie bērna ejot klāt un stāstot, ka viņš ir okupants, kolonists, galīgi slims, un tā tālāk, un tā tālāk. Es tā jūtu, ka dažās labs tā ir audzināts. Jo pretējā variantā es nevaru izskaidrot, kā var tik tālu aiziet, ka to lojalitāti šodien grib pārbaudīt astoņgadīgam bērnam. Ja mēs neticam šiem bērniem un neticam izglītības sistēmai, kuru divus gadus vadīja jūsu partijas priekšsēdētājs Māris Grīnblata kungs. Ja mēs šodien nonākam tādā situācijā, ka slaveno "Tēvzemei un Brīvībai" nobiedējuši 18 000 astoņgadīgi bērni. Kam jūs esat tāda partija ar visu savu slavenību vajadzīga, ja jūs nevarat pat iedomāties, ka jūs varat Latvijas suverenitāti aizstāvēt pret 18 000 vēl bērniem un radāt paniku Saeimā? Kā jūs izturēsities, ja patiešām Latvijai būs reāli draudi no kādas citas valsts?

Es patiešām aicinu pārdomāt daudzus šo jautājumus, īpaši atceroties, kā ir notikuši balsojumi Saeimā, kad mēs runājām par Latvijas novadu, kad mēs runājām par latviešu skolas pabeigšanu Daugavpilī. Es gribētu, lai katrs atsvaidzina atmiņā, ko jūs, cienījamie kolēģi, latviešu valodas aizstāvji, toreiz runājāt. Jūs balsojāt pret šiem ierosinājumiem. Jūs esat darījuši triju gadu laikā visu, lai Latgales novadā latviešu valodu neapgūtu. Tā ir jūsu pozīcija. Jūs neko neesat izdarījuši, kā pareizi kolēģi pateica, lai to latviešu valodu pilnvērtīgi apgūtu. Jā, pie mums ir drusku savādāka situācija, nekā tā ir Igaunijā. Igaunijā Narva nav tā pati, kas mums Daugavpils. Tās ir pilnīgi diametrāli pretējas situācijas.

Cienījamie kolēģi! Man vienkārši ir brīnums, ka dažs labs no maniem kolēģiem deputātiem kāpj tribīnē, kurš nav vairojis latviešu bērnu skaitu, kas ar savu sievu varbūt divdesmit gadus pamatā ir runājis tikai krievu valodā. Bet šeit no tribīnes aģitē par latviešu valodu citiem. (Starpsauciens: "Nosauc, kuri tie ir!") Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkāns

(DPS). (Zālē liels troksnis.) Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Es ļoti lūdzu deputātus ļoti izsvērti, ļoti iejūtīgi runāt par šo jautājumu. Man pilnīgi kaut kā nav saprotams, ka mēs ar vienu vārdu, teiksim, "kolonists", asociējam uzreiz pilnīgu pretnostādījumu tam, par ko mēs šodien runājam. Kolēģi! Par kādu integrāciju mēs varam runāt šodien, ja tādā veidā traktēts šis jautājums. Vai tad kolonists ir arī tas, ko cienījamie deputāti nobalsoja, kādam piešķirot pilsonību par īpašiem nopelniem? Vai tad uzreiz nav vairāk kolonists? Ja tāda ir mūsu attieksme, nekādas integrācijas nebūs, nekāds Pilsonības likums nelīdzēs un nekādu Valodu likumu mēs nerealizēsim.

Es gribu griezties pie valdības, arī pie Krasta kunga, kura šeit nav diemžēl. "Tēvzemei un Brīvībai" šajā Saeimas laikā visu laiku ir valdībā. Un pareizi teica šeit Čevera kungs, kur tad ir šī programma? Kur tad ir latviešu valodas apgūšanas programma? Kur tā ir? Ļoti labi un pareizi šeit teica Druvas kungs: "Kur tad ir šie priekšlikumi?" "Tēvzemei un Brīvībai" nav iesniegusi nevienu priekšlikumu. Es gribu, lai dzird radioklausītāji. Nevienu priekšlikumu "Tēvzemei un Brīvībai" nav iesniegusi par labojumiem Valodas likumā.

Man izsauc šaubas ļoti, ka Ministru prezidents, uzstājoties šeit, saka, ka viņam nav pilnīgas pārliecības par latviešu valodas mācīšanas kursa realizāciju. Tad arī man ir šaubas, ja Ministru prezidentam ir šaubas, kurš vada visus procesus, tajā skaitā arī izglītību, kā Ministru prezidents. Es gribētu dzirdēt vēlreiz, lai Ministru prezidents pasaka, vai valdība ir spējīga paralēli grozījumiem likumā realizēt latviešu valodas apmācības programmu? Tad man ir pilnīgi jāpiekrīt Panteļējeva kungam, kurš teica, ka šī valdība nav rīcībspējīga.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Augsti godājamais prezidenta kungs un cienījamie kolēģi! Prezidenta kungs, es izmantošu to izdevību, kamēr vēl jūs šeit esat, un tieši griezīšos pie jums.

Kādēļ jūs aicināt Saeimu pārkāpt visādas starptautiskas deklarācijas un konvencijas, uzspiežot mums savā runā pieņemt steidzīgāk Pilsonības likuma grozījumus? Jo Apvienoto Nāciju Organizācijas 1970.gada deklarācijā par starptautisko tiesību principiem, kas attiecas uz draudzīgām attiecībām un sadarbību starp valstīm, atbilstoši ANO statūtiem preambulas "c" punktā ir teikts, ka katrai ANO dalībvalstij ir pienākums neiejaukties lietās, kas ietilpst jebkuras valsts iekšējā kompetencē. Jūs aģitējat mums izpildīt EDSO rekomendācijas. Ne jau visas EDSO, bet viena komisāra rekomendācijas. Bez tam ir Ženēvas 1949.gada konvencija par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā, kuru minēja jau Ozoliņa kungs. 49.pantā ir teikts: "Okupētāja valsts nedrīkst deportēt vai izvest savas teritorijas iedzīvotājus uz okupēto teritoriju."

Es nezinu, kādēļ Panteļējeva kungs un Čevera kungs, tāpat jūs, Ulmaņa kungs, rūpējaties par šo prettiesisko seku leģitimizāciju šeit, mūsu republikā? Vai tādēļ, ka to prasa tikai Rietumu valstis un Krievija, kopā ņemot? Bet apskatīsimies Vācijas Iekšlietu ministrijas cirkulāru no 1977.gada 15.decembra. Tur ir skaidri un gaiši teikts, ka Vācija nav iebraucamā valsts. Bet jūs mūsu Latviju gribat pataisīt par šādu valsti. Bez tam, ja mēs runājam par Vāciju, par Vācijas Pilsonības likumu, tad naturalizējamajam ir jāpārvalda rakstiski un mutiski vācu valoda. Un jāapliecina, ka viņš ir vācu kultūras piekritējs, ka viņš ir demokrātiski noskaņots, un naturalizācija tiek liegta cilvēkiem, personām, kuras iekšēji ir totalitāro ideoloģiju piekritēji. Jūs saprotat šo teikumu. Tas ir Iekšlietu ministrijas cirkulārā. Francijā Valsts padome ir pieņēmusi veselu rindu noteikumu, par kuriem jau Mauliņa kungs runāja, ka naturalizācija ir privilēģija, nevis pienākums.

Un, ja mēs tagad skaram tieši Grīnblata kunga priekšlikumu, Jurkāna kungs šeit uzstājās un teica, ka mēs nevienu priekšlikumu nekur neesam devuši ne Izglītības likumā, ne kur citur, tad pašreiz mēs apspriežam Grīnblata priekšlikumu. Es aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs neko vairāk neprasām, kā tikai savas valsts valodas prasmi tiem, kuri grib būt Latvijas pilsoņi.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tātad runājam par 9. un 10.priekšlikumu. Mēs jau būsim aizmirsuši tā būtību. Bet būtība ir ļoti vienkārša — prasīt nepilsoņu bērniem pamatizglītību un zināšanas latviešu valodā. Minimālas prasības. Kur vēl mazākas! Un no šīm prasībām mēs šodien gribam atteikties, ja mēs nenobalsosim par 9. un 10. priekšlikumu.

Te vairākkārt runā par to, ka varēs iestrādāt garantijas Valodu likumā, varbūt kādā citā likumā, bet likumdošana ir savstarpēji saistīta, un pirmām kārtām šīs garantijas ir jāiestrādā šajā — Pilsonības likumā. Pēc tam pastiprināsim tās likumā "Par valsts valodu", pēc tam Ministru kabineta noteikumi būs par šo kārtību, iedosim naudiņu no valsts budžeta, un visi bērni Latvijā, pamatizglītību apgūstot, mācēs latviešu valodu un varēs kļūt par pilsoņiem. Ja viņi to negribēs, tad viņi nevarēs kļūt par pilsoņiem, un šis ir vienīgais noteikums, kas ielikts šajā 9. un 10.priekšlikumā.

Es aicinu Saeimas deputātus, savus draugus no Zemnieku savienības šoreiz netrīcēt šā balsojuma priekšā, kādas arī nebūtu jūsu vienošanās, katrs personīgi ir atbildīgs par savu balsojumu tautas priekšā. Šeit ir lielā izšķiršanās. Es aicinu balsot vispirms par 9. un pēc tam arī par 10.priekšlikumu. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Manuprāt, būtu ļoti svarīgi, ja mēs tiešām šodien izmantotu arī šo tribīni, saistot mūsu apspriežamos jautājumus ar skaidrojumu Eiropas Savienības valstu vēstniekiem, Eiropas Savienības pārstāvjiem, skaidrot pasaulei, ka tomēr šis smagais liktenis, ko mēs esam piedzīvojuši šo 50 gadu okupācijas laikā, ka tas tomēr atstājis mums ir arī bailes, arī šaubas, ka mēs nevaram būt pārliecināti, ja vēl un vēl būs pilsoņi, kam ne īpaši patīk mūsu valoda, mūsu kultūra, tad varbūt šie ārzemju vēstnieki sapratīs, ka vajadzētu citādu pieeju, nevis rupju spiedienu, atgādinājumu vai draudu veidā pieņemt mums šos 700 000. Tā nav minoritāte, tie tiešām ir bijušie PSRS pilsoņi, kas netic Dievam, kam nav dzimtenes. Un tad viņi saprastu, ka tie cilvēki nevar būt lojāli pret to valsti, kuru tēvi ir iekarojuši. Patiesībā šodien notiek okupācijas leģitimācija. Mēs nobalsosim par to, lai mēs uzņemtu visus tos, kas ir alkuši šeit būt par īpašniekiem, būt par vēlētājiem nākamā sasaukuma Saeimā.

Es gribu nolasīt vienu vēstuli, kuru raksta "Lauku Avīzē" viena represētā: "Esmu viena no 1941.gadā pārvietotajām, tātad deportētajām. Mēs bijām mammai trīs mazi bērni un 90 līdzi. Tika iznīcināta ģimene, brīnišķīga lauku saimniecība, kuru mani vecāki ar smagu darbu un lielu mīlestību bija veidojuši. Sibīrijā mūs sagaidīja ar lamu vārdiem, kuri skanēja līdzīgi tagad dzirdētajiem. Vergu darbi kā bērniem, tā sievietēm. Bads un slimības pļāva kuplu vālu. Kas nav piedzīvojis šo 1941.gada izvešanu, tam grūti saprast to drausmīgo badu, aukstumu, lamas, pazemošanu, un par to tas viss, lai varētu iznīcināt, aplaupīt, nospiest uz ceļiem. Ir riebīgi skatīties uz tiem mūsu valdībā, kuri gatavi visiem bučot roku, arī tiem, kuri bijuši un ir vainīgi pie mūsu tautas likteņa."

Atcerēsimies, ka Jaltas konferencē parakstīja šo gala dokumentu Čērčils, Rūzvelts un Staļins. Šie dokumenti ir slepeni, nav atverami līdz 2023.gadam. Es aicinu saglabāt pašcieņu, jo ir ļoti smagi šinī laikā sajust ne tikai Austrumu spiedienu, bet arī Rietumu spiedienu. Ka tāds spiediens ir, to es pats piedzīvoju, kad šeit bija Eiroparlamenta komisija, kur kāds Andersona kungs draudēja, ka, ja mēs nedosim to pilsonību, neatvērsim šos "logus", nedosim visiem dažādas atlaides šīs pilsonības iegūšanā, tad mums neredzēt Eiropas Savienību.

Cienījamie ārvalstu vēstnieki! Cienījamie deputāti! Jums vajadzētu mazliet izprast arī tos cilvēkus, kas izjuta šo aukstumu, badu un pazemojumu, un ne tikai atgriežoties no Sibīrijas, bet ko izjutām mēs visi, kas nepiekritām Komunistiskajai ideoloģijai, kas nepiekrita sadarbībai ar čeku, kas stāvēja rindās, tajā pašā laikā, kad šajos veikalos iepirkās pa citām durvīm komunistiskās partijas funkcionāri, čekas aģenti. Tas bija smags laiks. Vai šodien mēs varam tā tūlīt pieņemt visu to, ko mums iesaka gan Austrumi ar smagu spiedienu, kā jūs tikko piedzīvojāt, un Rietumvalstis, kas varbūt neizprot mūsu mazās tautas, kas izmirst ar 22 000 iedzīvotājiem gadā, pārdzīvojumus un bažas par savu turpmāko likteni. Nespiediet mums pieņemt tādus noteikumus! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Saistot savu izšķiršanos par šo jautājumu ar EDSO komisāra Maksa van der Stūla rekomendācijām, mēs patiesībā apšaubām savas valsts suverenitāti. Jo princips, kas ir noteikts starptautiskajās tiesībās, ir tāds, ka starpvalstu organizāciju rekomendācijām ir fakultatīvs spēks. Tas, kas notiek pēdējo pāris mēnešu laikā, liek domāt, ka ir parādījusies kaut kāda jauna forma, proti, ultimatīvās rekomendācijas. Es gribu atgādināt, ka katra valsts sastāv no trīs pamatelementiem, tas ir, teritorija, pilsoņu kopums un publiskā valsts vara. Un jebkura prasība no ārpuses, vienalga, izvirzot to kā nosacījumu jebkurās attiecībās, jebkura prasība mainīt valsts pilsoņu sastāvu citā valstī ir šīs valsts suverenitātes aizskārums. Es ļoti lūgtu visus par to padomāt pirms šī balsojuma.

Un vēl par dažiem starptautiskajiem dokumentiem, kurus mēs negribam šajā sakarībā ievērot, proti, ANO statūtu 2. panta 1., 4. un 7. daļa padara par obligātu valsts suverenitātes un tautas pašnoteikšanās principu. Šādā veidā izvirzot priekšlikumu par automātisku pilsonības piešķiršanu pēc 1991. gada dzimušajiem nepilsoņu bērniem, mēs būtībā ļaujam pārkāpt savas tiesības ar jebkuru ieganstu, un mēs radām precedentu, ka šīs tiesības tiks pārkāptas arī turpmāk. Un nevajadzētu šeit tik ļoti manipulēt ar šiem skaitļiem, vai tas ir 21 000, kā pēc vieniem datiem, vai kā šodien te izskanēja — 18 000, es nezinu, kur šie 3000 ir pazuduši pa šīm dažām dienām kopš otrā lasījuma, bet šis skaits jau nav noslēgts, jo šis lēmums attiecas uz visām nākamajām nepilsoņu paaudzēm, kas ir gan dzimušas jau pēc 1991. gada un kas dzims arī turpmāk. Un es gribu atgādināt, ka bērni, es domāju, dzims arī tiem jauniešiem, kas tur tajā Vērmaņdārzā pulcējās un paziņoja, ka viņi nemācīsies latviešu valodu un ka viņiem vienīgais sazināšanās līdzeklis būs krievu valoda. Un ka Latvijā vispār vienīgajam sazināšanās līdzeklim ir jābūt krievu valodai. Arī viņiem dzims bērni, un es domāju, ka ļoti drīz dzims, un es nedomāju, ka viņi jebkādā veidā centīsies šiem bērniem ieaudzināt lojalitāti pret Latvijas valsti.

Tāpēc ir vajadzīgi šie pārbaudījumi, ir vajadzīgi šie nosacījumi, un šī pilsonība ir jāpiešķir katram, izsakot savu vēlmi un atbilstot valsts noteiktajiem kritērijiem no 15 gadu vecuma. Tāpēc es aicinu atbalstīt Grīnblata kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātais prezidenta kungs, godātie deputāti! Atgādinu, ka debates bija par 2. pantu — "Piederība pie Latvijas pilsonības" — Latvijas pilsoņi ir.... Šeit pateikts ir ļoti skaidri, un motivācija, kāda bija šim priekšlikumam, neapšaubāmi ir tāda, ka jārisina to nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu intereses, kuru vecāki negrib vai nevar naturalizēties, kuri nemācīsies latviešu skolās, būs arī tādi. Nākot viņiem pretī un dodot ar šo formulējumu ievērojamas priekšrocības pret naturalizācijas vispārējo kārtību. Komisija, kā es jau minēju, ir ar balsu vairākumu šādu priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 9. — deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu —papildināt 2. panta 1. punktu, un tālāk kā tekstā. Komisija tātad, kā jūs dzirdējāt, to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret— 15, atturas — 31. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Tātad nākošais priekšlikums ir nr. 10. Attiecībā uz šī paša panta daļu. Deputātes Kreituses priekšlikums, kas ir līdzīgs iepriekšējam, tikai šeit nav minēti bezvalstnieki un pilns mācību kurss Latvijas skolās, bet eksāmens ir saistīts ar jauno Izglītības likumu, atbilstoši jaunā Izglītības likuma terminoloģijai. Komisija, diskutējot arī šo priekšlikumu, ar balsu vairākumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu vēlas runāt tā autore — deputāte Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Tā kā Juridiskās komisijas sēde nebija slēgta, tad tās balsošanas rezultātu var arī šeit no tribīnes pateikt. Principā jau pret nebalsoja neviens, trīs balsoja par un četri atturējās. Tā kā šis noraidījums bija visai specifisks. Un es gan nezinu, kāpēc tiem četriem pietrūka drosmes balsot pret. Es ceru, ka arī šobrīd viņi atturēsies zālē.

Runājot par šo priekšlikumu un arī par to, ko teica Tomašūna kungs. Tomašūna kungs, tas, ka nav izstrādātas latviešu valodas programmas, ir vistiešākais akmens Izglītības ministrijas dārzā un Saeimas Izglītības komisijas dārzā. Un es domāju, ka šādu labojumu pieņemšana šeit Pilsonības likumā būtu tas stimulējošais faktors, kas liktu beidzot savākties Izglītības ministrijai, nevis šūpoties visās eņģēs un nezināt praktiski, ko darīt, bet tikai runāt gudras runas un nezināt, kā naudu iztērēt un sākt darboties.

Es domāju, ka šim likumprojektam ar šādu redakciju, kā šeit ir dota... un nosaucot arī etnisko minoritāšu skolas, tas ir saskaņā ar jauno Izglītības likumu. Un arī tā kā šis likums nestāsies 7. dienā spēkā pēc tam, kad Valsts prezidents to būs izsludinājis, būs pietiekami daudz laika, lai varētu izstrādāt arī Izglītības likumu, šeit Saeimā apspriest un pieņemt kvalitatīvā formā.

Vēl ko es gribētu piebilst. Ka šajā pantā un šajā priekšlikumā, kā jūs redzat, ir parādījies šis vārds "nepilsoņi", neaizskarot bezvalstniekus. Jo, manuprāt, ar šo 1. panta 3. apakšpunktu personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, mēs bezvalstnieku problēmu esam atrisinājuši, jo bezvalstnieku pastāvīgā dzīves vieta arī šeit tā būs, un tā būs arī tiem politiskajiem bēgļiem, ja mēs tādus cilvēkus par tādiem atzīsim. Bet te ir atkal principa jautājums — ko tad mēs īsti gribam? Vardarbīgi, nē — to šeit nevar lietot, šādu vārdu. Bet vienkārši dot šo iespēju bērnam kļūt par pilsoni, nedomājot par vecākiem, jo es šeit no tribīnes nedzirdu nevienu, ne "Latvijas ceļa", bet Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvi, kā vecāki, šo bērnu vecāki, iemācīsies valodu un kļūs par pilsoņiem. Jūs šobrīd liekuļojat Latvijas iedzīvotāju priekšā. Nāciet un nosauciet kaut vienu programmu, kā šī bērna māte apgūs latviešu valodu, ja jūs no tiem 3,5 miljoniem, ko izdalīja Apvienoto Nāciju Organizācija, neesat varējuši Celmiņa kunga ministrēšanas laikā apgūt neko, izveidojot vienu administratīvu vienību, kura nav varējusi kārtīgi darbu padarīt, un visu laiku vaimanā, ka neviens negrib mācīties.

Un otra lieta. Es domāju, ka šis priekšlikums dod iespēju arī tiem bērniem, kuri nemācās Latvijā, un tagad arvien vairāk šādu bērnu parādās, kas brauc mācīties citur, neatkarīgi no vecuma un neatkarīgi no tā, kur viņš ir ieguvis izglītību, nokārtojot šīs minimālās valodas prasības, iegūt Latvijas pilsonību. Un te jau ir tā problēma. Šeit nav rakstīts vecums. Ja cilvēks ir apdāvināts, viņš to eksāmenu var nokārtot arī desmit un vienpadsmit gadu vecumā, un es ceru, ka Tomašūna kungs no tribīnes nesāks pierādīt to, ka, nenokārtojot latviešu valodas eksāmenu, pilsonis ir ieguvis izglītību. Es ceru, ka Izglītības ministrija un komisija beidzot atjēgsies un neļaus beigt skolu ar nesekmīgu atzīmi, jo tā ir ņirgāšanās par izglītību kā tādu, jo cilvēks ar nesekmīgu atzīmi saņem atestātu un uzskata, ka viņš ir ieguvis pamatizglītību. Man liekas, ka šī bezjēdzība, kāda šobrīd Latvijā iestājās, būtu jāizbeidz.

Un tāpēc es tomēr aicinātu vēlreiz arī tos, kas balsoja pret, pārdomāt, kas jums ir primārs un kad beidzas jūsu liekulība — tad, kad jūs prasāt pilsonību astoņgadīgam bērnam un neko nedarāt, lai šo pilsonību iegūtu viņa māte, lai iemācītos latviešu valodu un varētu naturalizēties. Tas jums ir palicis otrā plānā un tikai skaistu frāžu līmenī.

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es ar visu savu mierīgo raksturu tomēr šajā brīdī satraucos, skatoties uz atsevišķiem cilvēkiem, kas dzīvo kaut kādā īpatnējā pasaulē. Cienījamie kolēģi! Izglītības likums un izglītības politika vispār neskatās uz to, kāda cilvēkam ir pilsonība vai nav pilsonības, jo Latvijas skolās, gan tajās, kur mācās latviešu valodā, gan tajās, kurās mācās krievu valodā un citās valodās, ir jākārto visiem skolēniem šodien latviešu valodas eksāmens. Jau ir jākārto šodien. Nu kāpēc ir vajadzīgas šajā te likumā ielikt īpašas normas, kas kaut ko tādu kroplīgu mēģina piedāvāt? Šodien jau mācās latviešu valodu un kārto eksāmenus visi. Vienīgais to nedara tie sešgadīgie un piecgadīgie un tikko dzimušie, jo viņi neiet vēl skolā.

Cienījamie kolēģi!Nevajadzētu Izglītības likumu pārvērst par kaut kādu likumu, kur skatās pēc kaut kādām absurdām pazīmēm. Mums šodien skolā, pieņemot bērnus, neskatās, kāds viņš ir — ir pilsonība vai nav. Raksta iesniegumu, pieņem dokumentus, un cilvēki mācās. Un Latvijā šobrīd izglītības programmas ir izstrādātas un mācību grāmatas ir izstrādātas, un nevajag, Kreituses kundze, stāstīt, ka neko neviens šeit nedara. Jā, varētu pārmest varbūt Grīnblata kungam, ka viņš, pieņemot savā laikā šo 175. noteikumus, neparedzēja, kā kārtīgam darba devējam to varbūt vajadzēja darīt, paredzēt līdzekļus skolotāju izglītošanai, lai tie varētu mācīties latviešu valodu un šīs programmas. Par to pārmest var. Bet es gribētu šobrīd, Kreituses kundze, noņemt pārmetumus no sevis un no Gaigala kunga, jo mēs strādājam apmēram mēnesi šajā Izglītības ministrijā, tur pirms tam bija citi politiķi no citām politiskajām partijām.

Tā ka lūdzu nevajag dezinformēt šobrīd sabiedrību un teikt, ka mums nekā nav. Ir. Vienīgais, ko varētu varbūt vēl katrs deputāts darīt, varētu visās vietās, visās reizēs runāt latviešu valodā arī tad, kad kāds mēģina runāt ar viņu nelatviešu valodā, krievu valodā. Lūdzu to varbūt arī ievērot un balsojot ņemt vērā. Te bija ļoti daudz dezinformācijas, kas neatbilst patiesībai, ko teica Kreituses kundze.

Sēdes vadītājs.

Jānis Kazāks, frakcija "Latvijai".

J.Kazāks

(TKL). Augsti godātais prezidenta kungs, Prezidij, dārgie kolēģi! Mani kārtējo reizi izprovocēja, un dotajā momentā es varu teikt, kas izprovocēja Tomašūna kungs. Redziet, es biju arī aizbraucis uz Ventspili, uz 3. vidusskolu, un tā, kā mēs zinām, ir krievu vidusskola. Un, satiekot divus puikas koridorā, ejot ar direktoru un satiekot šos divus puikas, es viņiem pajautāju — labdien, puikas, kā tad jums iet? Un viņi man atbildēja tādā brašā tonī — labdēn! Es sapratu — kā viņi māk, tā viņi runā. Paldies viņiem! Bet tad, kad es paprasīju, kā jums iet ar mācībām, tad viņš uzreiz tā ļoti augstprātīgi uz mani, it kā es no viņa kaut ko vēlos — ko tu vispār te esi atnācis, ko tu gribi no mums... Un tad viņš teica — čevo, čevo... Jūs saprotiet, nav, Tomašūna kungs, tā, kā jūs sakāt. Nav. Viņi nemācās to latviešu valodu. Tāpat kā nemācījās septiņdesmitajos gados, tāpat kā nemācījās astoņdesmitajos gados, tāpat uz šodienu viņi nemācās to latviešu valodu. Jo tie skolotāji skolās arī nemāk šo latviešu valodu. Redziet, tāpēc ir tomēr jāpāriet uz latviešu valodas normālu mācību, apmācību, un jāsāk varbūt ar skolotājiem vairāk. Tas no tās puses.

Katrā gadījumā es uzskatu, kādi ir mani uzskati... un kā man pa šīm divām dienām, pa sestdienu un svētdienu, zvanīja Liepājas pilsētas un Liepājas rajona iedzīvotāji, viņi lūdza, lai es jums pasaku, ka tādā veidā mēs latviešu valodu nevienam cilvēkam ar varu neiemācīsim. Ir jārada normāli risinājumi, un šeit ir viena vienīgā vieta uz pasaules, kur šī latviešu valoda var attīstīties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pusčetriem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Turpinām debates par desmito priekšlikumu. Runās Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! 19.jūnijā, tas ir pagājušo piektdien, man bija iespēja piedalīties Latviešu biedrības namā rīkotajā sanāksmē, ko organizēja Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Inteliģences apvienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātru darbinieku savienība un Latvijas Profesoru asociācija. Žēl, ka zālē nav Valsts prezidenta kunga, jo uzaicinājumā, kas atnāca arī man, kas bija adresēts uz šo pasākumu, kurā, jūs redzējāt, bija nosauktas vismaz sešas lielas organizācijas, un zālē redzēju visu mūsu vadošo rakstnieku sejas un daudzus profesorus arī Latviešu biedrības namā un Inteliģences apvienību ar Pētersona kungu un Škapara kungu priekšgalā, bija uzaicināts Valsts prezidenta kungs, Ministru prezidenta kungs, frakciju vadītāji, partiju vadītāji, protams, arī deputātiem tur nebija liegta iespēja piedalīties. Kad es tur ierados, bija tāds garš galds, bija pilna zāle ar šiem cilvēkiem, kas rīkoja šo sanāksmi, un bija tāds garš galds, kur bija paredzētas vietas visiem šiem uzaicinātajiem viesiem, tad man par pārsteigumu es tur biju viens pats.

Viens pats, nevis divi vai kaut kā savādāk, bet es tur biju viens pats Darba partijas priekšsēdētājs, kura nespēlē tālu vadošo lomu Saeimā, tur nebija neviens no Latvijā 43 partiju vadītājiem, protams, tur nebija augsti godājamie valsts vadītāju kungi, saruna bija ļoti barga.

Man atvēlētajā laikā es varu jums citēt dažas vietas no paziņojuma, kas tika pieņemts, un varbūt vienu rindkopu no Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Pētera Pētersona runas, kas bija ļoti barga runa, pēdējā laikā es tik koncentrētu, bargu un konstruktīvu runu nebiju dzirdējis, tad es nolasīšu varbūt tikai dažas vietas tikai: "Mēs uzskatām, ka pēdējo simts dienu norises rāda, ka mūsu valsts atbildīgo personu nenoteiktība un pakalpīga svārstīšanās Latvijas iekšpolitikā un ārpolitikā rada valsts iedzīvotājos neizpratni, kas izpaužas neveselīgā spriedzē un agresīvos izlēcienos. Grauj valsts starptautisko prestižu. Mēs kategoriski protestējam pret steigu, paviršību un sabiedrībai pieejamās informācijas trūkumu, ar kādu ir sagatavoti un tiek lemti labojumi Pilsonības likumā. Mēs noraidām versiju, ka tos tieši tādā redakcijā būtu pieprasījis Eiropas Savienības augstais komisārs."

Tālāk izlaidīšu vienu vietu, ko citēja Ilga Kreituse. Tālāk: "Mēs vēlreiz pasvītrojam, ka steiga un informācijas trūkums, ar kādu šie jautājumi tiek risināti patlaban, visvairāk liecina par valstiskās pašcieņas trūkumu. Mēs aicinām Saeimas deputātus šajā brīdī izmantot visas Satversmē paredzētās iespējas, lai forsēto grozījumu pieņemšanu vismaz apturētu." Tas ir paziņojums. Acīmredzot šo paziņojumu tās avīzes, kas visu laiku neslavina jautājumu par pilsonības automātisku došanu, acīmredzot arī publicēs. Vēl dažas vietas no Pētera Pētersona diezgan garās uzrunas: "Taču, ja to neizsvērti pieņems Saeima, atvērsies sprauga, kas nav tikai pāris tūkstošu jaundzimušo jautājums, kā to apgalvo "Latvijas ceļa" pārstāvji. Šī atlaide gadu gaitā soli pa solim aptvers visu pēc 1991.gadā dzimušo cittautiešu jauno paaudzi, kas pēc gadu desmitiem pilnībā nostāsies aizejošo ģenerāciju vietā." Tālāk: "Tajā pašā laikā par obligātu priekšnoteikumu jāuzlūko izglītības sistēmas pārveidošana un uzlabošana, šī procesa labā, tā ir katastrofāli nokavēta lieta, un šīs nolaidības sekas nevar labot panikā, steigā, tām piemērojot Pilsonības likumu. Un atkal ir jājautā "Latvijas ceļam", kurš tagad mums piedāvā šo izglītības sistēmu kā glābiņu, ko jūs šajā ziņā darījāt tad, kad tas bija jādara, tad, kad jūsu rokās bija vismaz divas Latvijas valdības."

Es no šīs tribīnes esmu runājis arī par sabiedrības integrācijas valsts ministra posteņa izveidošanas nepieciešamību, par to, ka šādas programmas būtu jāraksta, būtu jāsāk pie tām strādāt, tad mēs varētu jautājumu risināt pienācīgā ceļā, skaidri apzinoties, ka šie potenciālie Latvijas pilsoņi valodu apgūs un zinās. Es gribētu tāpēc lūgt atbalstīt Ilgas Kreituses priekšlikumu, un es gribētu lūgt arī zālē esošos, piemēram, Paulu Putniņa kungu, vēl šeit citus, it īpaši Zemnieku savienības pārstāvjus, būt tik drosmīgiem, ka vismaz nobalsot. Šeit jūs nebalsojiet, šeit jūs kaut kā laipojiet, nobalsojiet, mēs publicēsim jūsu balsojumu, protams, lai mēs varētu priekšvēlēšanu laikā parādīt, kas ir kas. Ir divi jautājumi, ir nāvessods un pilsonības jautājums, par kuriem nostādnes ir jādara pilsoņiem zināmas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais neesošais prezident! Jūs neizturējāt, nu varbūt jums ierunāsies sirdsapziņa. Cienījamais Čepāņa kungs! Cienījamie kolēģi! Mani satrieca iepriekšējais balsojums, bet pirms es pāreju pie tā, es gribētu atgādināt, ka Čepāņa kungam ir nosūtīta vēstule, kurā ir iesniegti 1535 paraksti kopā divās lapās. Un šie cilvēki lūdz, lai neizdara nekādas izmaiņas Pilsonības likumā, un iesniegusi Marina Boka no Ķiršu ielas 28—1. Un šis balsojums, ko es tagad biju izskatījis, mani pārsteidza, un man jājautā tiem deputātiem, kas balsoja pret latviešu valodas zināšanām pilsonim, kas dzimis Latvijā. Man viņiem jājautā, vai mani kolēģi, viscienījamais Induli Emsi, Viktor Kalnbērz, Andri Tomašūn, atbildiet, vai latviešu valoda jāzina pilsonim, ko mēs par tādu padarām? Jāni Ābele, Edgar Bān, Inese Birzniece, Jāni Bunkš, vai valoda ir pēdējā identitātes pazīme vai nav? Vai viena konvencija par lidmašīnu lidojumu drošību ir jāpilda un otra konvencija par okupācijas karaspēka un civilokupantu atbildība okupētās valsts teritorijā nav jāpilda. Atbildiet man, Kārli Druva, Ojār Grinberg, Edvīn Inkēn, Kārli Leiškaln, Jāni Rubuli un Kristiāna Lībane, tik skaisti latviešu vārdi, cik briesmīgas ir okupācijas sekas katrā no mums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es precizēju, ka EDSO rekomendācijas, par kurām runāja, kuras rekomendē pilsonību piešķirt visiem bērniem, kas dzimuši neatkarīgajā Latvijā, neņemot vērā valodas zināšanas, esot uzspiedis valdībai Birkavs, "Latvijas ceļš" kopā ar prezidentu Ulmani, bet nu, protams, tas netika aprunāts it kā valdības sēdē jeb ārkārtas sēdē, bet tur... es atvainojos, tur neesot piedalījies Vidiņš, ko es minēju iepriekš. Tā kā "Latvijas ceļš" svin savu uzvaru, šodien vispār ir lieli svētki visiem komunistisko ideju sludinātājiem. Jau PSRS okupācijas laikā bija jau tāda doma, ka vajag visiem pasē rakstīt — PSRS pilsoņi. Tagad, kad ir neatkarīgas valstis it kā, un ir neatkarīgas valstis, tad tomēr visus tos pilsoņus tagad grib pārtaisīt par Latvijas pilsoņiem un, protams, sāk ar bērniem. Tomēr tas nevar tā būt, un mums vajag vēl vienu reizi visiem padomāt — vai nu atlikt šo likuma tālāku apspriešanu vai pārcelt, apdomāties vēl vienu reizi, varbūt pakonsultēties ar vēlētājiem, ka tomēr latviešu valodai vajag būt — un mums ir jāzina mehānisms, kā bērni iemācīsies to latviešu valodu un kas finansēs, un paies pāris gadi, un teiks — nav finansējuma, un mēs to nevaram izdarīt. Tā ka es aicinu balsot par Kreituses priekšlikumu un vēlreiz visiem labi padomāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK) . Godātie deputāti, tātad tās bija debates par 10.priekšlikumu, atbildīgā komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu gan ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10. — deputātes Kreituses priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 14, atturas — 27. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Un vēl vairāki priekšlikumi, kas attiecas uz šo pašu pantu, 11. ir deputāta Deņisova priekšlikums, komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats.

Arī 12.ir deputāta Deņisova priekšlikums — papildināt 2.pantu ar jaunu 4.punktu, ko arī komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas lēmumu. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Visbeidzot Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums nr.13, kas nedaudz papildina 2.panta 4.punktu, bet arī Juridiskā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk pie 3.panta — bērna pilsonība, ja viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir deputāta Valdmaņa priekšlikums, kuru komisija arī ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Valdmanis runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padomes! Kolēģi Saeimā un tauta! Cik dziļi ir tā nodevība, ko mēs šodien gribam darīt? Es esmu kopā ar Deņisova kungu ievilkuši kaut kādu drošības tīklu šitajā likumā. Ka šis likums tomēr nenozīmēs, ka mums būs divkopienu valsts. Šis piedāvājums ir, ka tas bērns, viņš dabū savu pilsonību tāpēc, ka viņš ir Latvijā dzimis, un tāpēc, ka it kā viņa vecāki ir teikuši, ka viņi audzinās to bērnu latviskā garā, ka viņš iemācīsies latviešu valodu un tā tālāk. Bet, ja viņš nav dabūjis to latviešu valodu, ja viņš nezina Latvijas vēsturi, ja viņš nezina, ka 9.maijā nav Uzvaras diena, bet, ka 16.marts ir Varoņu diena, ja viņš to nezina un ja viņš nav ar mieru zvērēt lojalitāti neatkarīgajai Latvijas valstij, tad to jaunekli ir jāapmāca. Jādod viņam iespēja, ja viņš nebūtu pilsonis, viņam nebūtu jāiet militārā dienestā. Un, ja viņš nemāk latviešu valodu, ja viņš nezina stāstus par mūsu varoņiem, ja viņš nezina mūsu vēsturi un ja nav viņš ar mieru dot savu zvērestu latviešu tautai, tad lai viņš nāk rotā, kur lasīsim latviešu grāmatas un vēsturi, runāsim par latviešu kara vadoņiem un varoņiem, runāsim latviešu valodā, mācīsim viņam dainas, nodarbināsim viņu ar latviešu tautas dziesmām, koriem un deju grupām. Un atkārtoti pārbaudīsim viņu. Un, kad mēs būsim viņam devuši to labāko, kas mūsu tautai ir, mūsu kultūru, un kad viņš varbūt to sāks saprast, tad viņš var iziet no šīs apmācības, un to laiku, ko viņš ir pavadījis tanī apmācības kursā, to mēs atskaitīsim no viņa militārā dienesta.

Es domāju, ka viņam nav ko sūdzēties. Nebūtu ko sūdzēties, jo lielāko daļu jaunie negrib iet militārajā dienestā. Šeit gan šis dienests būtu uzlikts kā vīriešu, tā sieviešu kārtai. Bet tas varētu būt viens no viņu dzīves spilgtākajiem laikiem, ka viņš pilnīgi iedzīvojas mūsu skaistās, jaukās tradīcijās. Un iznāks no viņa varbūt labs pilsonis. Un tas varbūt ir jādara ar daļu no tiem, kas šodien iet mūsu militārajā dienestā. Ar tiem 20% vai 30%, kas nerunā labi latviešu valodā. Nodrošināsim, ka mūsu jaunatne būs latviska, un nedarīsim to ar ļaunu, ar spīdzināšanu. Darīsim to ar prieku. Atļausim viņiem baudīt to, ko mēs esam mantojuši. Atļausim viņam pilnīgi dalīties.

Es izpratu, Deņisova kungs, ka mūsu debatēs pa televīziju un radio mēs piekritām, ka mums vajag vienu lojālu latviski runājošu, latviešu kultūras cienīgu valsti. Un šeit ir piedāvājums, lai mūsu Pilsonības likums to nodrošinātu un lai mūsu Pilsonības likums nedarītu kaut ko pretēju. Es neizprotu, ka šeit Eiropas Savienībai vai kādiem citiem Latvijas kungiem būtu ko iebilst. Jo ikkatram bērnam, kas ir dzimis Latvijā, būs iespēja ne tikai dabūt pilsonību, bet būs iespēja patiešām iejusties latviešu sabiedrībā. Es jums lūdzu, cik es māku, atbalstīt šito priekšlikumu. Tur nav iti nevienam nekā ļauna. Bet mūsu tautai var būt daudz, daudz kas izšķirīgs. Mēs negribam būt divkopienu valsts. Mēs negribam būt Palestīna. Mēs gribam būt viena, vienota latviska tauta. Lūdzu, balsojiet par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka reizēm Saeimā parādās arī svaigas, Rietumu apdvesmotas idejas. Es ceru, ka varbūt arī Kanādā ir tādi pulki, tikai man ir aizdomas, ka cienījamais Valdmaņa kungs nav bijis šā pulka dēls, vismaz pagaidām.

Cienījamie kolēģi, Valdmaņa ideja būtu ļoti interesanta, bet es šinī likumprojektā neredzu pāris atbildes uz pāris jautājumiem. Ja šis pilsonis, kurš 16 gados aiziet uz šo lojalitātes pārbaudes komisiju un tagad dienē tajā lojalitātes audzināšanas pulkā, bet ja viņš ir, piedodiet, sevišķi tāds neizglītots, vai viņu pēc 25 vai 30 gadiem no šī pulka atbrīvos? Jo šeit ir norādīts tikai sākotnējais laika periods, kad viņš sāk apgūt visas šīs lojalitātes pazīmes. Otra lieta ir tā, ka noteikti Valdmaņa kungs nenorādīja savu labo domu, ko es uzreiz ieraudzīju, ka tas veicinās Latvijā dzimstības līmeņa paaugstināšanos. Tā kā tur būs abu dzimumu pārstāvji, tad Latvijā palielināsies pilsoņu skaits. Trešā ideja būtu tāda tomēr, ka vajadzēja precizēt to orgānu, kas kontrolē šī pulka darbību. Es iedomājos, ka tas varētu būt Jundža kungs, Aldermanes kundzei arī vajadzētu kādu dienesta pakāpi un Zītara kungam arī. Varbūt viņi trijatā pieņemtu šo lojalitātes, vēstures izpratnes un valsts valodas spēju pārbaudi. Un, protams, katram obligāti būtu jāpiešķir arī dienesta pakāpe kaut kāda. Un Jundža kungs varētu būt lojalitātes pārbaudes ģenerālis, Aldermanes kundze — pulkvedis, bet Zītara kungs kaut kur uz kādu kaprāļa līmeni tiktu.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, protams, es vēlreiz saku, mums būtu nopietni jāpārdomā, bet tas būs iespējams nākotnē. Šīs jaunās, svaigās vēsmas jādzird, ko Zīles kungs saka, kā ir budžetā ar naudu, vai šāda pulka uzturēšana varētu būt. Un vēl viens jautājums, protams, ir — kā šis pulks tiks pakļauts mūsu Latvijas virsvadonim Ulmaņa kungam? Protams, kaut jel Ulmaņa kungam kā virsvadoņa kungam būtu patīkami apmeklēt šo pulku, lai pastiprinātu lojalitāti un varētu tuvināt šī pulka situāciju Eiropas Savienībai.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Bieži sociālistu puse mani iepriecina. Šoreiz arī bija drusku jāpasmaida par Lujāna kungu. Bet šī ir nopietna lieta. Šeit mēs varam nodrošināt, ka tagad šī paaudze patiešām iznāks latviska. Un ir jautājums Modrim, cik ilgi tad, ja mēs turētu tur kādu nespējīgu cilvēku? Nu mēs viņu uzturētu šeit vai tur, kaut kur jau sociālajā apdrošināšanā viņu būs jāuztur. Jautājums bija — vai mums ir finansējums? Šim cilvēkam it kā būtu jāiet militārajā dienestā šā vai tā. Un es negribētu ticēt, ka mums vajadzēs gadu vai divus, lai cilvēkam iedotu to latvisko garu. Viņš var pat dienēt uz robežām, bet tanī pulkā vakaros pie ugunskura dziedās karavīru kara dziesmas, lasīs latviešu karavīru varoņstāstus, piestrādās pie tā cilvēka, kamēr iedos viņam latviešu garu. Es domāju, ka mēs šeit pārbaudām savu gribu sargāt mūsu tautu. Mums var būt viskautkādi viedokļi par civiltiesībām bērniem un tā tālāk. Bet šeit mēs tikai kaut ko pozitīvu darām, jo, ja viņš ir nevērtīgs kā pilsonis, tad viņam it kā tanī militārajā dienestā nevajadzētu būt šā kā tā. Šeit ne no viena nekas netiek atņemts. Šeit tiek gan nodrošināts, ka mums būs viena kultūra, viena valoda, viena vienota valsts. Un es saprotu, ka es jūs bieži apvainoju. Manuprāt, vietā. Un šeit es jums lūgtu domāt pozitīvi par to domu šeit, jo tā ir pozitīva. Tur nevienam nekā ļauna nav.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Ko mēs redzam sev priekšā? Mēs redzam, ka katru Latvijas Republikas pilsoni pēc 16 gadiem pārbaudīs. Viņam pārbaudīs, vai viņš zina vēsturi, vai viņš zina valsts valodu, un pārbaudīs viņa lojalitāti. Nu es ļoti labi sapratu, ka var pārbaudīt valodu, var pārbaudīt vēsturi, bet kādā veidā pārbaudīt lojalitāti? Vai pēc partijas piederības? Vai viņš būs Tautas kopas "Brīvība" biedrs vai "Tēvzemei un Brīvībai", to es nezinu. Varbūt citas partijas kaut kādas būs. Nu, bet paskatīsimies tālāk. Kur tad sūtīsim tos, kam ir nepietiekamas šīs zināšanas? Uz speciālu kultūras un lojalitātes audzināšanas pulku. Vai tas pulks atradīsies aiz restēm? Vai tas nav līdzīgs koncentrācijas nometnei?

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK) . Godātie deputāti! Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsojam par 14.priekšlikumu — papildināt 3.pantu ar tekstu šādā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 38, atturas — 11. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Pieci deputāti ir parakstījuši Prezidijam iesniegumu, kurā lūdz pārbalsot 10.priekšlikumu, jo zālē balsošanas laikā neatradās deputāts Ojārs Grinbergs. Vai kāds vēlas izteikties par vai pret šo priekšlikumu. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Pagaidām vēl augsti godātais prezident! Prezidija priekšsēdētāj! Deputāti! Zālē, balsojot par 10.priekšlikumu, tas ir deputātes Ilgas Kreituses priekšlikums, ka, nokārtojot latviešu valodas eksāmenu pamatizglītības prasību līmenī, turklāt atbilstoši izglītības programmām etnisko minoritāšu skolās, tik niecīga prasība, lai būtu etnisko minoritāšu skolās nokārtojuši latviešu valodas zināšanas, viņiem būtu šis līmenis. Pret to nobalsojuši un atturējušies, jo atturas ir tas pats kas pret, tātad neesoši deputāti zālē. Ojārs Grinbergs, mūsu ievērojamais dziedātājs, mākslinieks, Raimonda Paula skolnieks. Nu tas ir kaut kas nesaprotams. Es saprotu, ka ir nobalsojis Indulis Emsis, kurš no vienas valdības uz otru sekmīgi aizstāv Getliņu izgāztuvi, un Kārlis Druva, kurš pārstāv Amerikas kontinentu, un viņam ir liela atbildība skaidrot Latvijas vēsturi ASV valdībai un pasaulei. Viktors Dinēvičs ir nobalsojis par. Un viņi bija klāt. Tie ir godājami cilvēki. Roberts Dilba, Ziedonis Čevers, Boka, mans kolēģis, burvīgais ķirurgs, un Ločmelis, Nagobads, Panteļējevs, Sausnītis, Seiksts, Stikuts, Turlais un Zunda. Un nebalsojuši ir Putniņš, Rubulis gribēja nobalsot, nepaspēja nospiest. Es redzēju. Bet es skaidri redzēju, ka nebalsoja Andris Tomašūns, Spīdolas skolas direktors, bet Grinbergs Ojārs nebija klāt. Es ļoti lūdzu pārbalsot 10.priekšlikumu. Nevar Saeima tā strādāt, īpaši tad, kad izšķiras Latvijas kā valsts, latviešu valodas, kultūras, nākotnes liktenis. Lūdzu pārbalsot 10.priekšlikumu — deputātes Ilgas Kreituses priekšlikums. Ka būtu jāzina latviešu valoda. Un kas ir nokārtojuši eksāmenu tikai. Viņam neprasa, lai viņš prastu sarunāties. Pamatizglītības prasību līmenī, minoritāšu skolās. Tik maz prasīts. Ojār Grinberg, nu esi klāt un balso! Raimonds Pauls citādi būs apvainojies, ka tu neaizstāvi latviešu tautu, ko viņš mēģina aizstāvēt ar Līgo svētku organizāciju.

Sēdes vadītājs.

Pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu priekšlikumu par 10.priekšlikuma pārbalsošanu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 38, atturas — 10. Priekšlikums netiks pārbalsots.

Un vēl ir viens deputātu iesniegums. Teksts ir tāds pats, kāds bija jau pirms dažām stundām. Ņemot vērā nozīmīgā jautājuma — likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" izskatīšanu sasteigtā gaisotnē un tamlīdzīgi, lūdz izskatīšanu trešajā lasījumā pārcelt uz šā gada 31.augustu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret. Par vēlas runāt Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Ārā uz ielas es atradu tādu lapiņu, kur rakstīts, ka 22.jūnijs ir likteņa diena latviešiem. 1919.gadā 22.jūnijā bija uzvara Cēsu kaujās. 1941.gada 22.jūnijā kara sākums, Otrais pasaules karš Latvijā. Un tagad — 1998.gada 22.jūnijs, kad jau pieņēma labojumu likumā, ka visi, kas piedzimuši, visi bērni, kas piedzimuši, skaitās jau pilsoņi neatkarīgi no tā, vai viņi māk runāt latviski vai ne. Es ierosinu tomēr pārtraukt šodien mūsu sēdi. Visiem braukt pie saviem vēlētājiem un vēl vienu reizi aprunāties. Tāpēc, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums, un vispār tur vajadzētu būt visas tautas nobalsošanai. Un tad mēs varētu šī viena mēneša laikā visu izspriest, lai arī mūsu vēlētāji visi izsaka savas domas, varētu pat avīzēs rakstīt rakstus. Lai mēs zinātu, es domāju, ka visi cilvēki vai lielākā puse ir pret šiem labojumiem. Jo likumprojekts mums bija par pilsonību, un tas varētu turpināt darboties vēl ilgu laiku, un kā es kādreiz teicu, es nepiekrītu, ka bērni tiek pilsoņi neatkarīgi no saviem vecākiem. Kāpēc? Izspriedīsim, cik mums ir finanses, un galvenais, lai pa to laiku dabūtu finansiālu pamatojumu. Kā mācīs to latviešu valodu, kamēr nav tāds finansiāls pamatojums, nevar pieņemt likumprojektu. Tāpēc es aicinu šodien pārtraukt sēdi un turpināt augustā!

Sēdes vadītājs.

Pret runās Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš

(LC). Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu pateikt pilnīgi atklāti arī tiem cilvēkiem, kas klausās šodien, lai būtu skaidrs, kas šeit notiek.

Šeit ir mēģinājums, klajš mēģinājums panākt to, lai par vēlētāju naudu, lai par valsts naudu varētu nodarboties ar aģitāciju un savu — tikai vienas idejas, jo ko piedāvāt citu ne ekonomikā, ne sociālajā jomā jau nav, šīs te vienas idejas, kārtējo reizi musināšana, izvirzīšana priekšplānā, tad nu balsosim, kurš no mums ir lielāks latvietis, par to, kā profesiju "lielākais latvietis" var visvairāk un skaļāk izkliegt, tad par to ir arī cerība, ka balsos.

Tā tas nav, cienījamie kolēģi! Vēlētāji šobrīd ir jau pietiekoši gudri un pieredzējuši ne vienas vien brīvas vēlēšanas. Tā ka es aicinu šodien, ja mēs esam šeit atnākuši un sēde ir sasaukta, pabeigt šo sēdi, izdiskutēt visus jautājumus, ja tas ir nepieciešams. Kaut gan attiecībā uz diskutēšanu es gribu teikt, ka visiem mums viss ir skaidrs. Mēs esam runājuši ar vēlētājiem, esam runājuši savās frakcijās, esam runājuši ar ekspertiem, ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar naturalizāciju, esam runājuši ar citu valstu pārstāvjiem, uzklausījuši viņu ieteikumus, arī draudus no dažām labām valstīm, mums šeit, vismaz deputātiem, viss ir skaidrs. Mums ir jāskaidro pēc tam saviem vēlētājiem, kāpēc mēs esam balsojuši tā vai citādi.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, strādāt pie konkrētiem labojumiem, pieņemt likumu, kāds nu tas būs, tad, kad būsim nobalsojuši visus labojumus par vai pret, attiecīgi ar labi padarīta darba sajūtu pēc tam iet mājās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu "Par jautājuma izskatīšanas pārcelšanu". Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 39, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Bez tam deputāts Dzintars Ābiķis lūdz vārdu paziņojumam par to, ka manā vietā cits ir nobalsojis. Šāda veida paziņojumus Kārtības rullis neparedz, un es domāju, ka deputātiem balsošanas laikā ir jāatrodas savā vietā. Tas netiek izskatīts. Izskatām nākamo — 15. priekšlikumu. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tālāk seko vesela virkne priekšlikumu no 15. — 46., kas attiecas uz 3.1.pantu un ir nobalsoti otrajā lasījumā "Pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bērnu pilsonība". Šie priekšlikumi sadalās vairākās daļās. Pirmām kārtām tie, kas attiecas uz panta vai tā atsevišķu daļu svītrošanu, otrām kārtām uz šo svītroto daļu aizstāšanu ar jaunu redakciju, kas būtiski atšķiras no otrā lasījuma, tālāk ir priekšlikumi, kas skar redakcionālus grozījumus. Visbeidzot atbildīgās komisijas priekšlikums, kas skar būtībā līdzīgu redakciju otrajam lasījumam, tikai mazliet juridiski pārveidotu. Loģiska apskatīšanas secība, ko iesaka 101. pants. Tātad skatīt pirmām kārtām priekšlikumus, kuri paredz pantu pilnībā vai pa daļām svītrot. Tā ka mums būtu loģiski sākt ar priekšlikumu nr. 15. Deputāta Tabūna priekšlikums — izslēgt šo pantu kopumā, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Apspriežam priekšlikumus no 15. — 18., kuri attiecas uz 3.1. pantu. Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK ). Cienījamie kolēģi! Es aicinu izslēgt šo panta daļu. Tātad "Pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bērnu pilsonība". Man šķiet, ka argumentu jau skanēja šodien pietiekami daudz. Es tikai gribu atgādināt, ka ļoti dīvaina ir nostādne. Tie kolonizatori, es teikšu skaidri un gaiši, kuri neaizbrauca, kaut vajadzēja pēc Ženēvas konvencijas pantiem: "Par civilokupantu aizbraukšanu pēc okupācijas izbeigšanās". Tātad pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas, tagad šeit, Latvijā, laiž pasaulē bērnus un viņiem ir īpašs statuss — privilēģija. Es to salīdzinu ar 1945.gadu, kad tā saucamie "atbrīvotāji" "atbrīvoja" Latviju viņu izpratnē un, paliekot šeit ar visu armiju, paturēja mūs okupācijā visus 50 gadus. Tā ir kaitīga nostādne šādi rīkoties un domāt.

Tagad par to, ko šis bērns — vienalga, 8 gadi vai trīs gadi, vai cik, darīs ar šo Latvijas pilsonību? Faktiski saņēmis to pret paša gribu. Mēs gribam piespiest viņam šo pilsonību par katru varu. Vai tad jūs nesaprotat, ka pavisam ir cita lieta, kad par pilsoni kļūst bērns, ja viņa vecāki ir pilsoņi, tad ir skaidra vecāku attieksme pret valsti, tātad attiecīga būs arī audzināšana, un bērns būs īsts pilsonis — savas zemes patriots. Bet šiem cilvēkiem, kuri joprojām daudzi ir pret šo valsti, pret valodu, nemāca latviešu valodu šiem astoņgadīgajiem vai trīsgadīgajiem, vai cik jūs gribat, un tie aug pretvalstiskā gaisotnē, un jūs gribat šo pilsonību viņiem obligāti iedot pret viņu gribu. Pret šī mazā cilvēciņa gribu!

Vai tad jūs nesaprotat, cienījamie kolēģi, ko tas nozīmē? Varbūt tad ietetovēsim šo pilsonību kaut kur šim mazajam bērniņam pret viņa gribu. Vai tāpēc viņš sāks mīlēt šo zemi — Latviju? Taču smieklīgi! Mēs nonākam absurdā.

Un pēdējais. Jā, patiešām ir rūgti, bezgala rūgti un nožēlojami, es teiktu, traģiski apzināties, ka "Latvijas ceļš", "Saimnieks", golubovi, jurkāni un dozorcevi, šodien jau vērtējot šos balsojumus, svin uzvaru. Un tā drīz, es jūtu, okupācija tiks pasludināta Latvijā par likumīgu.

Sēdes vadītājs

. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tātad esam nonākuši pie 3.1.panta, par kuru jau savulaik valdību veidojošās frakcijas izteica savu viedokli. Šis viedoklis bija tāds, kādu es vēlreiz esmu atkārtojusi savā 23.priekšlikumā, ka šiem bērniem, kas dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, var dot pilsonību, ja viņi ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ieguvuši pamatizglītību, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā. Vai arī, ja viņi iesniedz dokumentu par valodas prasmi. Tāpēc es esmu iesniegusi 16.priekšlikumu — svītrot pašreizējo 3.1.panta tekstu. Tā pirmo, otro un trešo daļu.

Protams, varētu būt arī tā, ka mazliet radikālāk šo pieeju formulēt un atbalstīt Tabūna priekšlikumu — pavisam izslēgt šo pantu un par šiem priekšlikumumiem vairs nerunāt. Bet, tā kā tā bija visu valdošo frakciju vienošanās par nepilsoņu bērniem, ka viņi var šo pilsonību iegūt pēc 16 gadiem, ja viņiem ir valodas prasme, es aicinu to atcerēties arī Panteļējevam, kurš strādāja darba grupā, un visiem pārējiem, arī Amerika kungam, kurš vadīja šo mūsu darba grupu, un turēties pie norunām, kuras savā laikā tika noslēgtas un kuras atbalstīja visas prasības. Tātad dosim pilsonību šiem bērniem, bet tad, ja viņi prot valodu un ja viņi ir sasnieguši 16 gadu vecumu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Pētera Tabūna priekšlikumu vispirms, ja gadījumā tomēr Saeima par to nevienojas, tad balsot par manis iesniegto 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Mēs šodien esam izveidojuši valstī situāciju, kad bērns ir pārāks par vecākiem un nolikuši arī bērnu pret vecākiem. Šādā veidā daļēji saasinot, es domāju, nevienā vien ģimenē attiecības. Kāda šobrīd ir realitāte? Vecāki var aizbraukt no Latvijas, nepilsoņi būdami, un iegūt citas valsts pilsonību bez īpašām problēmām, it īpaši Krievijas. Bērns, loģiski, aizbrauks līdzi ar vecākiem, bet būs Latvijas pilsonis. Vai Ārlietu ministrija ir prognozējusi, kā tā aizstāvēs šā Latvijas pilsoņa tiesības Krievijā? Kā viņa tam iemācīs latviešu valodu, ja viņš dzīvos ārpus Latvijas teritorijas? Es jums vēlreiz atkārtoju, ka šobrīd likumā šāda situācija ir izveidota. Izveidota ar pašreizējiem balsojumiem. Es domāju, ka tā ir ļoti nepārdomāta situācija, jo es vēlreiz gribu teikt, ka mani neviens nepārliecinās, ka septiņgadīga bērna pilsonība ir augstāka nekā viņa mātes pilsonība, sievietes, kurai ir jādzīvo, jāveido un jāaudzina šis bērns. Tā arī jūs man neviens neesat šeit no tribīnes varējis atbildēt, kā jūs un ko jūs darīsiet, lai šī māte kļūtu par pilsoni, ja viņa to šobrīd nav izdarījusi tāpēc, ka viņa nezina latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Pieņemsim, ka pēc 1991.gada 21.augusta dzimušie bērni iegūst pilsonību. Iemācīt viņiem lojalitāti, iemācīt viņiem valodu varētu tikai pilnvērtīga sabiedrība un pilnvērtīgi, Latvijai lojāli vecāki. Bet lojāli vecāki diemžēl mūsu apstākļos tieši pret valsts institūcijām diez vai būs kaut vai tāda iemesla dēļ, ka šo valsti diemžēl nepārvalda ideālisti, kuriem pirmā rūpe ir valsts nākotne, bet gan tādi politiķi, kurus mēs saucam vai kā ir teikts — profesionālie politiķi, kuriem pirmā rūpe ir komerciālie darījumi, un valsts ir tikai papildinājums un iespēju paplašinājums viņu komerciālajos darījumos. Nedomājiet, ka tie nepilsoņi, kuri gribētu, lai viņu bērni ir pilsoņi, ka tie neredz, kāda mums ir valsts vara, cik tā ir korumpēta un cik tā ir negodīga! To redzot, vecākiem patiešām ir grūti teikt: "Bērniņ, šai valstij, šai valsts varai, ir vērts griezties pie šīs valsts varas, ir vērts šo varu aizstāvēt, ir vērts šo valsti aizstāvēt." Jo valsti stiprā mērā šis bērns un viņa vecāki identificēs ar valsts varu. Es esmu dzirdējis no pusaudžiem, kuriem būtu jāiet drīz dienēt: "Ko tad mēs īsti armijā aizstāvēsim, vai tos korumpētos valsts izzadzējus?" Tas ir ļoti grūts jautājums, un mēs nevainosim nepilsoņus, ka viņiem ir grūti atzīt un pieņemt Latviju kā savu īsto dzimteni, ja redz, ka te valda oligarhija. Tas nu mums ir pilnībā jāapzinās. Mums vispirms ir tikumiski jāšķīstās un jādabū īsta godīgu cilvēku Saeima un godīgu cilvēku valdība, lai cieņa celtos gan ārzemēs, gan savā zemē! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Priekšlikums nr.15. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Tagad lūdzu nedaudz uzmanības! 15.priekšlikums ir visradikālākais, kurš ierosina svītrot 3.1. pantu. 16.priekšlikums ir nedaudz mazāk radikāls — ierosina svītrot 3. prim panta 1., 2. un 3. daļu. Tādēļ vispirms balsosim 15., pēc tam 16. priekšlikumu. Ja tas netiks pieņemts, tad nākamo balsosim pēc radikalitātes — 22. un 23. priekšlikumu. Tie ir deputātu grupas priekšlikumi, un 23. ir deputātes Seiles priekšlikums. Atkarībā no balsošanas rezultātiem pēc tam es ierosinātu balsot 21. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Tādu secību.

Tātad, godātie kolēģi, lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 15. — svītrot 3. prim pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 32, atturas — 15. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 16. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 35, atturas — 14. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Juridiskā biroja vadītājs uzstāj, ka ir balsojami arī 17. un 18. priekšlikums. Lieku to jums uz izskatīšanu, jo tie... tā kā pants netiek svītrots un panta daļas, iet runa par šī panta nosaukumu. Vai piekrītat tam? Paldies!

Tātad vispirms 17. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums — izteikt 3. prim panta nosaukumu šādā redakcijā. Teksts redzams. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 34, atturas — 14. Nav pieņemts.

Tagad 18. 3. prim panta virsrakstu šādā redakcijā... Nu komisija to ir atbalstījusi ar redakcionālu precizējumu. Vai ir vajadzība balsot? Nav. Pieprasa balsot... Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 18. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 19, atturas — 12. Nav pieņemts... Piedodiet, lūdzu, pieņemts.

Un tagad lūdzu 22. priekšlikumu par panta nosaukumu. Tātad mēs esam vienojušies, kolēģi, un tagad 3. prim panta redakcija, ko ierosina deputāti Jirgens, Jurdžs un Prēdele. Lūdzu, Jirgena kungs.... Jirgena kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Šis ir vēl viens priekšlikums nolūkā panākt, lai Latvijas pilsonību tomēr iegūtu cilvēki, kuri pirmām kārtām paši ir izteikuši vēlmi to iegūt, un šādu vēlmi varētu izteikt acīmredzot ne agrāk kā no 15 gadu vai no 16 gadu vecuma, un, otrkārt, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem. Un šajā ziņā šis priekšlikums arī nav pretrunā ar starptautisko konvenciju, kurai Latvijas Republika ir pievienojusies, proti, ar konvenciju par bezvalstniecības samazināšanu. Jo arī konvencija nosaka to, ka tātad bezvalstnieku bērniem ir jādod iespēja iegūt pilsonību, tomēr vienlaikus paredz arī to, ka valsts ir tiesīga izvirzīt konkrētus nosacījumus tiem, kuri vēlas šo pilsonību iegūt. Un šeit ir šie pieci nosacījumi, un es domāju, ka visi šie pieci nosacījumi atbilst jebkuras normālas, demokrātiskas, civilizētas Eiropas valsts likumdošanai. Katrā ziņā daudzu valstu likumdošanai tie atbilst. Un, proti, tātad nepilngadīgais, kurš dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta un sasniedzis 16 gadu vecumu, var iegūt Latvijas pilsonību, ja viņš: pirmkārt, ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir pastāvīgi dzīvojis Latvijā. Šādu nosacījumu precīzi paredz šī konvencija, ko es jums minēju. Otrām kārtām. Ir apguvis valsts valodu tādā apjomā, lai integrētos sabiedrības dzīvē. Es domāju, ka šādu prasību neviens normāls cilvēks noliegt nevar. Un arī šāda prasība ir citu valstu, piemēram, Rumānijas,pilsonības likumā. Trešais. Ar savu uzvedību apliecina lojalitāti Latvijas valstij un tautai. Šādi vai līdzīgi formulējumi ir ietverti ļoti daudzu Eiropas valstu pilsonības likumos. Ceturtkārt. Nav saukts pie kriminālatbildības un nav bijis krimināli sodīts. Arī šādus nosacījumus principā paredz, izvirza šī starptautiskā konvencija par bezvalstnieku samazināšanu. Un piektām kārtām ir bezvalstnieks no piedzimšanas brīža.

Bez tam iespējas atvieglotā kārtībā iegūt pilsonību ir jāsaista ar konkrētu laika periodu. Tas nevarētu būt visa mūža garumā. Un visās valstīs, kur ir šī priekšrocība — naturalizācija bezvalstnieku bērniem, ir noteikta šī augstākā robeža. Tā ir dažāda. Šajā gadījumā ir piedāvāts... ka šādas iespējas var izmantot līdz 21 gada vecuma sasniegšanai. Ja cilvēks to neizmanto, tādā gadījumā viņam turpmākajā dzīvē ir iespējas naturalizēties vispārējā kārtībā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima, es arī aicinu atbalstīt šo variantu jeb labojumu, jo te tiek atrisināts tāds jautājums, ka var teikt tā... krievšovinistam vai bijušajam armijas cilvēkam piedzimst bērns. Viņam nav jāprasa vairs vecāku atļauja vai nav vajadzīga vēlēšanās, lai viņš būtu pilsonis. Sasniedzot 16 gadu vecumu, viņš var pats ar savu gribu ,ja viņš tiešām jūt, ka šī ir viņa dzimtene un ka viņš ir uzticīgs Latvijai, viņš var pats ar savu gribu izšķirt, vai kļūt par pilsoni vai nekļūt, un es domāju, ka tā ir tiešām labāka cilvēktiesību ievērošana nekā automātiski likt bērnam kļūt par pilsoni vai nekļūt, gadījumā ja vecāki to nevēlas. Es zinu vairākus gadījumus, kad vecāki nevēlas, lai bērns būtu Latvijas pilsonis. Jo viņš visu laiku sapņo par lielo Krieviju visas Eiropas un Āzijas mērogā, bet bērns ir saprātīgs, audzis jaunā, demokrātiskā gaisotnē un saprot, un cienī Latviju. Šinī gadījumā šis priekšlikums atrisinātu šo jautājumu. Ka izšķir 16 gadu vecumu sasnieguša bērna griba. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Ir 22. priekšlikums — deputāti Jirgens, Jurdžs un Prēdele... Tātad Juridiskā komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsosim! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 22. deputātu priekšlikumu — izteikt 3. prim pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 31, atturas — 17. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Un tātad nākamais ir 23. — deputātes Seiles priekšlikums, kas arī piedāvā šim pantam 1. daļu jaunā redakcijā. Komisija arī šo priekšlikumu ar balsu vairākumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Pirms atklājam debates, desmit... vienpadsmit deputāti ir iesnieguši kārtējo priekšlikumu — samazināt debašu laiku: trīs minūtes — pirmo reizi un vienu minūti — otro reizi. Vai vēlamies runāt vai balsosim?

Valdmaņa kungs, jūs vēlaties runāt par šo? Nē... Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 11 deputātu priekšlikumu samazināt debašu laiku: trīs minūtes — pirmo reizi, vienu minūti — otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 22, atturas — 6. Pieņemts. Tātad atklājam debates par 23. priekšlikumu — deputātes Seiles priekšlikums. Runās priekšlikuma autore — deputāte Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šis īstenībā ir pēdējais mēģinājums, ja mēs pozitīvi nobalsojam par šo priekšlikumu, sakārtot Pilsonības likumu atbilstoši tā, kā to vēlas mūsu tautas vairākums. Es nesaku, ka latviešu vairākums, tas ir mūsu tautas vairākums. Tādu prasību ir paudušas gan radošās savienības, gan daudzi iedzīvotāji, un šī priekšlikuma būtība ir tikai tāda, ka dot Latvijas pilsonību nepilngadīgajiem, kuri dzimuši Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, ja viņi sasniedz 16 gadu vecumu un ja māk runāt latviski. Ja mēs spētu nobalsot par šo priekšlikumu, tad es domāju, ka mēs lielā vienprātībā spētu arī atbalstīt šo Pilsonības likumu, kuru gaida gan Latvija, gan Eiropa, gan Austrumi.

Bet, ja šis priekšlikums tiks noraidīts, tad likums nav pieņemams pēc savas būtības, jo šis ir tas atslēgas punkts šajā likuma pantā, un tāpēc es visus aicinu rūpīgi pārdomāt, vēlreiz iedziļināties priekšlikuma būtībā un balsot par bez atturēšanās, bez slēpšanās, bez kartīšu izņemšanas no balsošanas aparatūras. Es aicinu visiem darboties atklāti latviešu tautas interesēs!

Sēdes vadītājs

. Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es jau kuro reizi saku un teikšu to droši vien vēl, jo visi priekšlikumi visu laiku liecina, ka nesaprot dažas lietas, kas valstī notiek jau vismaz septiņus gadus.

Jūs pirms kāda laika, valodas pantus balsojot, jau nobalsojāt pret to, ka vajadzētu pāriet uz skaidru dalījumu skolu... teiksim, juridiskajā šajā klasifikatorā — valsts un privātās skolas, nobalsojāt pret to, ka šīs te krievu valodā esošās skolas varētu ar laiku pārveidoties vai nu par valsts skolām, kur viss notiek valsts valodā, vai arī kļūt par privātajām skolām, un, tā kā vienreiz tas balsojums jau ir bijis, tad šodien ir jārespektē realitāte, kāda tā ir. Un mums krievu valodas vai minoritāšu skolas visas šobrīd ir valsts skolas. Un, tā kā tās visas ir valsts skolas, tad šajās skolās ir obligāti jākārto eksāmens latviešu valodā. Un tas nozīmē, ka jau šobrīd visi skolēni, beidzot 9. klasi vai vidusskolu, kārto iestāju ...es atvainojos, beigšanas pārbaudījumus latviešu valodā. 9. klasē — ieskaiti, vidusskolā — tas ir obligātais eksāmens.

Otrs, ko es gribētu jūs lūgt ņemt vērā. Ja mēs paskatāmies, cik gadu vecumā skolēni beidz 9. klasi. Tad šogad esošā statistika liecina, ka viena daļa no 9. klases beidzējiem šo skolu nemaz nepabeidz 16 gadu vecumā. Un ko mēs tagad darīsim, ja pieņem šādus te priekšlikumus, ka šis 16 gadu vecums ir tāds, ka viņam ir jāuzrāda dokuments par izglītības iegūšanu, bet viņš vēl šo skolu nav beidzis?

Tāpēc man ir lūgums. Šo te priekšlikumu, ņemot vērā, ka viņš ir loģisks un var būt saprotams no Seiles kundzes puses, bet rēķināties tomēr ar reālo situāciju, ar to, kā darbojas šī izglītības sistēma šobrīd, un, uz faktiem paskatoties, nevar atbalstīt tieši šādā redakcijā. Lūdzu balsot pret!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Deputātes Seiles priekšlikumā ir ietvertas divas pamatdomas, par kurām te mēs esam jau vairākas reizes runājuši. Ir izcelti šie Latvijā dzimušie, ir runāts par viņu tiesībām iegūt Latvijas pilsonību, un arī skaidri un gaiši ir nosaukti nosacījumi, kuru nebūt nav daudz un kuri ir ārkārtīgi vienkārši. Nu ko vēl vienkāršāku var piedāvāt! Šeit nav jēgas te runāt par kaut kādām izglītības iegūšanām kaut kur. Te ir skaidri un gaiši runāts par pamatizglītības iegūšanu latviešu valodā. Un nevajag te jaukt smadzenes un runāt pavisam par citām lietām. Un tomēr. Vēl vienu reizi.

Kreituses kundze jau minēja, vai tiešām deputātus nepārliecina mūsu Latviešu biedrības, Zinātņu akadēmijas, Inteliģences apvienības, Rakstnieku savienības, Teātru darbinieku savienības un Profesoru asociācijas priekšlikums. Vai tiešām tas mums vairs neko nenozīmē? Vai tiešām jums, latviešu valodā runājošie, neko nenozīmē šie vārdi, šīs organizācijas, tur, kur vajadzēs, tur jūs viņus iesaistīsiet sarakstos, piesauksiet kaut kur klāt, bet tad, kad ir viņu vēlme jāciena, tad kāpēc mums ir jāizliekas? Un šeit ir skaidri pateikts, šie cilvēki tāpat jau ir ārkārtīgi demokrātiski uzrakstījuši, un viņi ir pateikuši, mēs esam par normālu naturalizāciju, kas pieejama ikvienam, taču viņi arī tikpat skaidri ir pateikuši, ka ar obligātu valsts valodas prasmes nosacījumu. Mēs esam par naturalizācijas ceļu, kurā prasība pēc pilsonības ir katra cilvēka brīvas gribas izpausme. Un nezin kāpēc mēs esam tiktāl atkāpušies, to, protams, ir grūti saprast, izņemot to, ka kādam tas ir īpaši vajadzīgs. Vai tiešām pat šo cienījamo cilvēku ieteikums vairs neko nenozīmē? Tad par ko mēs varam runāt tālāk tādā gadījumā? Tas nozīmē, ka mums absolūti nekas diemžēl, nekas vairs nav svēts, nekas mums neko nenozīmē, ja pat šādu ļoti vienkāršu Seiles priekšlikumu, kurš tiešām uzstāda pašas minimālās prasības, ja mēs nevarētu atbalstīt. Tāpēc es aicinātu atbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es jau esmu daudz šodien runājis, bet es nemitējos un nemitēšos runāt par šo latviešu tautai tik ļoti svarīgo lietu. Un žēl, ka jūs neatbalstījāt manu radikālāko priekšlikumu šajos priekšlikumos — izslēgt šo pantu vispār. Tad nu patiešām Dobeļa kungs jums skaidri un gaiši teica, nu, tik pieņemamu, tik vieglu, vieglāku vairs nevar, kas attiecas uz valodas zināšanām, vai patiešām mēs nesapratīsim to, jo nākamais solis jau ir, es gribētu teikt, tāds, ka droši vien rīt līgo dziesmas jau apvienotais 6.Saeimas krievmīļu koris dziedās krievu valodā.

Sēdes vadītājs

. Leonards Tenis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Tenis

(DPS). Augsti godātais Valsts prezident! Prezidij! Kolēģi! Tas nav tik vienkāršs, šis priekšlikums, es ļoti cienu Seiles kundzi, kas ir ļoti prasmīga likumdevēja, bet es jums lūdzu, kolēģi, izlasīt šīs panta pirmo daļu, mazliet savādāk, un kāpēc es uzstājos? Tāpēc, ka Daugavpilī no 19 skolām ir pusotra latviešu skola. Un šeit skaidri un gaiši, ja lasītu mazliet savādāk, ir teikts: vajadzīgs viens dokuments, faktiski lūdz divus, bet vienam no tiem jābūt tādam dokumentam, kurš apliecina, ka nepilngadīgais ir ieguvis izglītību latviešu valodā, bet kā var iegūt tādu izglītību krievu valodas pamatskolā, līdz ar to šīs citas skolas kas ir beiguši, vairs nevar saņemt, un līdz ar to es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK) . Godātie deputāti, 23.priekšlikums, es šeit gan piezīmēšu, ka pirmā daļa attiecas uz personām, kuras ir beigušas skolu latviešu valodā, savukārt otrā daļa piedāvā tādu pat iespēju mazliet citā kārtībā personām, kuras latviešu skolu nav saprotamu iemeslu dēļ beigušas, kā tas, piemēram, ir Daugavpilī, bet komisija, kā es jau minēju, ar balsu vairākumu ir noraidījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, balsojam 23. — deputātes Seiles priekšlikumu — izteikt 23.prim panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 22, atturas — 24. Nav pieņemts.

Godātie kolēģi, tagad mums loģiski būtu, ja mēs izskatītu 19. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu — izteikt 3.prim panta pirmās daļas ievaddaļu. Tas ir būtiski. Un pēc tam deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikumu — izteikt 3.prim panta pirmās daļas 1.punktu. Komisija pirmo — 19. — nav atbalstījusi, bet 24.atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā. Vai jūs piekrītat tādai izskatīšanas kārtībai? Paldies! Tātad, godātie kolēģi, balsojam 19.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 27, atturas — 22. Nav pieņemts. Tagad balsojam 24.priekšlikumu — izteikt 3.prim panta pirmās daļas 1.punktu. Šis ir iestrādāts jau. Paldies!

M.Grīnblats

. Jā, šis ir ņemts ārā komisijas 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, vai mēs varam tagad akceptēt atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu ar nr.21, un, ja deputāti, kuri ir iesnieguši dažus detalizētus priekšlikumus, neuzstāj, tad ar to arī līdz 46.priekšlikumam beigt. Vai kāds tomēr uzstāj par kādām redakcionālām niansēm? Kolēģi, vai varam likt uz balsošanu 21.priekšlikumu, atbildīgās komisijas priekšlikumu. Jirgena kungs protestē. Lūdzu, Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli atbildīgās komisijas priekšlikums ir balsojams pēdējais, un es pieprasu balsojumu par katru no šiem priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Tātad balsot visus. Godātie kolēģi, nu mums atkal ir... atvainojiet, Grīnblata kungs un kolēģi, atkal ir piecus deputātu parakstīts dokuments, kuri ierosina šo dokumentu "Grozījumi pilsonības likumā" izskatīt 24.augustā. Bija 23., pēc tam 30., tagad 24. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Valdmaņa kungs vēlas runāt.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Es apsveicu jūs ar lielo uzvaru šodien. Primakova kungs laikam ir ļoti priecīgs, ka sava nauda iedota ir vēlēšanu kampaņā, ir labi pelnījusi. Vēlēšanas likumā ir palikušas tikai nianses, bet es domāju ka, pirms mēs viņu paņemam, pieņemam pilnībā, būtu vēlams, ka mēs sagaidītu tautu pie Brīvības pieminekļa 23.augustā, un redzēsim, kuri no jums spēs tautai acīs skatīties. Šogad 14.jūnijā jau bija demonstrācijas pret mūsu prezidentu, un taisījās demonstrācijas pret mūsu premjeru. Tā nodevība pret mūsu tautu, kas šodien notiek lielas valsts vārdā, ir nepieņemama tautai. Mēs esam tādi pīslīši, kuri izmirs, un izmirs šo lēmumu dēļ. Vēl atnāks Eiropas Savienība, un nebūs nekādas robežas starp Latviju un Krieviju. Mēs jau materiāli esam izpārdoti, un tautai jādod beidzamā runa. Lai mēs šeit saprastu, ko mēs šeit darām, pirms mēs dodam beidzamo balsojumu. Sagaidīsim 23.augustu un redzēsim, ko pasaule un ko mūsu tauta teiks melnās lentes dienā, jo šodien beidzot Latvijai tiek īstenots Molotova–Ribentropa pakta, Jaltas, Potsdamas un Teherānas pakta liktenis. Mūsu kādreiz dižā tauta, kuras viena ceturtā daļa no Latvijas bija Kronvela Anglijas līdzīga... ir šodien, šodien tiek pakļauta uz nāvi. Būs vēl 3.oktobris, es jūs apsveicu, tautas vadoni Ulmaņa kungs, mūsu pirmie sekretāri, mūsu Sadarbības padomes pakalpiņi, ar to, ko mēs šodien esam veikuši. Tagad mēs varēsim balsot par tiem varonīgiem tautas aizstāvjiem, "Tēvzemei un Brīvībai", tik paklausieties, es ceru, ka kāds nolasīs pantus, visas redakcionālas maiņas. Tik tālu jūs aizstāvat latviešu tautu ar šitādiem niekiem, bet nopietnā balsojumā, kur vismaz tie, kuriem mēs bijām iedevuši pilsonību, tiktu pārbaudīti 16 gadu vecumā, un viņiem tiktu iedots tas, kas viņiem trūkst, lai būtu latvieši, astoņpadsmit no jums balsoja, vairākums no "Tēvzemei un Brīvībai" nebalsoja. Un visi citi nebalsoja, balsoja ar mums "Latvijai" un tautas kopa "Brīvība". Kauns jums visiem! Mēs esam mūsu tautu noveduši uz pašnāvību. Motivācija ir, sagaidīsim tautu 23.augusta demonstrācijās un redzēsim, kurš uzdrošināsies tur savu seju parādīt.

Sēdes vadītājs

. Motivācijai laiks beidzies, Valdmaņa kungs. Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu. Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu par jautājuma izskatīšanu 24.augustā. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 43, atturas — 9. Nav pieņemts.

Desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdi turpināt līdz jautājuma izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es domāju, ka jautājums ir ļoti svarīgs, un par cik man ir tāda deputāta darba pieredze no 1988.gada, tas ir desmit gadi, es zinu, ka ļoti svarīgos jautājumos, tas bija Gorbačova triks, nu tas vispār ir komunistu partijas triks, es ceru, ka tas nav Eiropas Savienības valstu un tas nav mūsu Veisa kungs vai Nepera kunga priekšlikums, samudžināt smadzenes mums un nogurdināt tā, lai mēs nejustu, mēs visi gribam tikt mājās. Ir Līgo svētku priekšvakars, mums ir jātīra, jākopj pagalmi, jātīra mājas, un mūs šodien moca, mūs vienkārši izvaro, izvaro ne tikai mūsu smadzenes, nogurdina, bet izvaro mūsu sirdsapziņu, un es uzskatu, ka mēs nedrīkstam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo prezident! Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie tie deputāti, kas negrib atbalstīt šo priekšlikumu. Iedomājieties to kopības izjūtu rītā, šeit pie Saeimas, kopīgi pie ugunskura ar labi padarītu darbu, mums priekšā vēl ir daudzas stundas, dažs labs varēs pagulēt, izgulēties, jo runātāju, es saprotu, ir daudz, es domāju — priekšlikums ir atbalstīt Valdmaņa kunga ierosinājumu un turpināt bez pārtraukuma.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 19, atturas — 10. Priekšlikums ir pieņemts. Sēdi turpināsim bez pārtraukuma. Lūdzu, Grīnblata kungs, nākamo priekšlikumu.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad priekšlikums nr.25 attiecas uz 3.prim panta pirmās daļas 1.punktu, kur frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK piedāvā aizstāt "un nav nevienas valsts pilsoņi" ar citu fomulējumu "un ir bezvalstnieki". Komisija tomēr šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Balsošanu prasa par 25.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 25.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 35, atturas — 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Priekšlikums nr.26. Deputāts Sinka ir iesniedzis priekšlikumu šī panta pirmās daļas 1.punktu papildināt ar "ne tikai ir dzīvojušas, bet var pierādīt". Tātad tas attiecas uz to, ka nav citu valstu pilsoņi. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 26.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 33, atturas — 16. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

27.priekšlikums — Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums, kur pēc vecākiem ieteikts papildināt "aizbildne vai aizbildnis". Atbildīgā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts komisijas atzinums.

M.Grīnblats.

28. ir deputāta Vidiņa priekšlikums. Pirmajā daļā aizstāt ne mazāk kā 5 gadus ar ne mazāk kā 40 gadiem. Atbildīgā komisija šo nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti Vidiņš runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, salīdzinot ar Eiropas Savienības atsevišķu valstu pilsonības likumu, ir ļoti humāns. Jo Beļģijā imigrantu bērni saņem automātiski pilsonību tikai trešajā paaudzē. Otrajā paaudzē viņi saņem pilsonību, sasniedzot 12 gadus, ja to pieprasa vecāki. Spānijā automātiski pilsonību var iegūt tikai bērni, kuri tur ir dzimuši un kuru māte vai tēvs arī ir dzimuši. Jūs saprotiet. Itālijā saņem automātiski pilsonību imigranti tikai otrajā paaudzē. Kolēģi, tādēļ, lai mēs nejauktu šīs lietas, kuru vecāki ir dzimuši Latvijā vai nav Latvijā, es iesaku tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un noteikt 40 gadu robežu. Ja viņi ir 40 gadus Latvijā dzīvojuši, tad tūliņ bērnu vecāki, viņu bērni var pretendēt uz automātisku pilsonības saņemšanu. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

 

Sēdi vada 6.Saeimas sekretāra biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Debatēs vairāk pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK) . Tātad Saeimas deputātiem jābalso par 28.priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsojam par 28. — deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 30, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk,lūdzu!

M.Grīnblats.

Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kur 3.1. pantā viņš iesaka piecus gadus papildināt ar vārdiem — bez pārtraukuma. Atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.21 ir ņemts vērā citā formulējumā, kur rakstīts — ne mazāk kā piecus gadus, kas būtu apmēram tas pats.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

M.Grīnblats.

30. ir deputātu Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums. Cita redakcija 3.1. panta pirmās daļas 2.punktam. Atbildīgā komisija neatbalstīja. Netiešā veidā. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Bet tas ir atbalstīts!")

Sēdes vadītājs

. Deputātiem nav iebildumu.

M.Grīnblats.

31. ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, tikai tagad attiecībā uz 3.1.panta pirmās daļas 2.punktu. Ar tādu pašu satura izmaiņu, kādu jau iepriekš mēs komentējām. Komisija nav atbalstījusi. Pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs

. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats.

Tālāk nākamā lapaspusē ir 32.priekšlikums — Pilsonības likuma izpildes komisija. Kur arī šis pats formulējums — papildināt "vai aizbildņi", kas iepriekš pie cita gadījuma bija noraidīts. Atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats.

33. ir deputāta Sinkas priekšlikums. Var pierādīt, ka nav pilsoņi, kas ir noraidīts jau citā sakarībā pie citas daļas.

Sēdes vadītājs

. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats.

Tālāk ir 34. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, kas faktiski ir līdzīga veida noraidīts pie iepriekšējiem. Bet daļēji komisija to ir ņēmusi vērā. Tātad mazliet citā formulējumā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst. Tālāk!

M.Grīnblats.

Deputātu Lagzdiņa un Ābiķa 35.priekšlikums — pastāvīgai dzīves vietai ir jābūt Latvijā. Tas ir daļēji iestrādāts komisijas variantā ar 3.1. daļas pirmo apakšpunktu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats.

36. ir deputāta Pēterkopa par 1.3.daļas 2.punkta "e" apakšpunkta svītrošanu, kas komisijas redakcijā ir arī svītrots.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats.

Deputāta Lagzdiņa un Ābiķa priekšlikums sakarā ar Pēterkopa priekšlikuma pieņemšanu nav ņemams vērā, jo šī daļa ir svītrota.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav.

M.Grīnblats

. Tādējādi mēs varam pievērst uzmanību tagad 20. un 21.priekšlikumam — Juridiskā biroja priekšlikums — ir piedāvāts iepriekšējā lasījumā pieņemto 3.1. pēc būtības tādu pašu, bet pēc juridiskās formas atšķirīgu, kur pants dalīts divās daļās. Pirmā daļa "Pazīmes, kas attiecas uz pašu bērnu". Otrā daļa, kas attiecas uz personām, kura bērna vietā var šo pilsonību lūgt. Vienīgi Juridiskā komisija ir piedāvājusi mazliet atšķirīgu redakciju no Juridiskā biroja, un šī redakcija ir ar priekšlikumu nr.21, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Aigars Jirgens, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es tikai gribēju pievērst uzmanību, ka par šo pantu ir arī priekšlikumi tālāk no 38. līdz 46.priekšlikumam. Manuprāt, arī tie būtu balsojami pirms atbildīgās komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs

. No 38. priekšlikuma uz priekšu, šie priekšlikumi attiecas uz trešo daļu. Iepriekš izskatītie uz pirmo un otro daļu. Tā kā mēs tagad skatām 21.priekšlikumu. Lūdzu vai kāds vēlas debatēt? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsojam par 21.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 14, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

M.Grīnblats

. Tālāk, godātie deputāti, priekšlikumi, kas skar otrajā lasījumā nobalsoto 3.1. panta ceturto un piekto daļu. Kā 38. ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums — svītrot panta ievaddaļu, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsojam par 38. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 27, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats.

39.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aizstāt vārdu "piešķiršana" ar "atzīšana" un gada skaitli "16" ar "15", tas atbilst jau agrāk izdarītajiem grozījumiem iepriekšējos pantos. Atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Tālāk!

M.Grīnblats.

Tālāk deputāta Dozorceva priekšlikums — izslēgt 3.1. panta piekto daļu, kas attiecas uz personām, kuras lūdz pilsonības piešķiršanu bērniem, ka viņiem jāiesniedz noteiktā kārtībā apstiprināts apliecinājums, ka sekmēs bērna latviešu valodas apgūšanu un tā tālāk. Atbildīgā komisija ir noraidījusi deputāta Dozorceva priekšlikumu. (No zāles deputāts V.Dozorcevs: "Balsot!")

Sēdes vadītājs

. Dozorceva kungs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam par 40. — deputāta Dozorceva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 34, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats.

41.priekšlikums ir tieši tāds pats. Līdz ar to pēc būtības nav skatāms. 42. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. 3.1. panta piekto daļu izteikt mazliet citā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats

. 43. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums attiecībā uz 3.1.panta piekto daļu, arī apmēram to pašu izteikt nedaudz citā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Visas šodienas diskusijas atgādina vienu ārkārtīgi nepatīkamu politisku teātri, ko šeit mēģina spēlēt uz Latvijas politiskās skatuves dažādi spēlētāji. Tā kā futbolā — sadalījušies divās komandās un dzenā to bumbiņu pa to laukumu uz vienu un otru pusi. Bet rezultāts jau visiem tāpat ir skaidrs. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Runā pēc būtības!") Bet es aicinu tomēr atbalstīt vismaz šo 43.priekšlikumu, kur ierakstīt iekšā prasību, lai vecāki apņemtos to bērnu, kuram pilsonību viņi pieprasa, audzināt viņu godīgai dzīvei un darbam par vienīgi Latvijas Republikai uzticīgu pilsoni, kas prot latviešu valodu kā valsts valodu, godprātīgi pilda Latvijas Republikas Satversmi un likumus un ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību. Nobalsosim lūdzu kolēģi par to. Sliktāk no tā nevienam nepaliks. Tikai labāk var palikt.

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad 43.priekšlikums — frakcija "Latvijai", ko komisija tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsojam par 43. — frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 15, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.

M.Grīnblats

. Tālāk ir 44. — Juridiskā biroja priekšlikums, kur aizstāt "pilsonības piešķiršanu bērnam" ar "bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni". Atbildīgā komisija to atbalsta, jo tas atbilst arī redakcijai, kāda ir nobalsota par 3.1. panta pirmo un otro daļu.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats.

45. ir frakcijas "Latvijai" redakcionāls priekšlikums — likt piektajā daļā vārda "apliecinājums" vietā "solījums". Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam par 45. — frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 23, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats

. Un 46.priekšlikums — pie panta pēdējais. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija — papildināt, ka šādas atvieglotas iespējas var izmantot nepilngadīgais līdz 18 gadu vecumam. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsojam par 46. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 10, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

M.Grīnblats

. Tālāk, deputāti, jauni priekšlikumi par citiem pantiem. 47. — deputāta Deņisova priekšlikums — izveidot likumā pilnīgi jaunu 3.2.pantu "Laulātā pilsonība", ko atbildīgā komisija noraidījusi.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 47.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 29, atturas — 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats

. 48.priekšlikums skar 6.pantu, kur deputāti Jirgens, Jurdžs, Prēdele iesaka izslēgt vārdus "neatkarīgi no tās ilguma", kas tekstā neko būtisku neizsaka, un atbildīgā komisija iesaka arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Grīnblats

. Nākošā priekšlikumu grupa skar 11.pantu "Naturalizācijas ierobežojumi". 49. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums attiecībā uz otro ierobežojumu, tātad par Latvijai naidīgu ideju paušanu pēc 1990.gada 4.maija, frakcija "Latvijai" iesaka svītrot teikuma daļu "ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu". Juridiskā komisija tomēr nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mēs labi zinām to, cik maz ir šādu spriedumu uz šo brīdi attiecībā uz personām, kuras ir paudušas kādas fašisma vai šovinisma, vai nacionālsociālisma, vai komunisma, vai citas totalitārisma idejas, vai kuras ir musinājušas nacionālo vai rasu naidu, vai nesaticību, par kurām ir šāds attiecīgs konstatējošs tiesas spriedums. Bet tajā pašā laikā mēs tikpat labi zinām, ka personas, kas to ir darījušas, to ir daudz vairāk. Šādas personas aktivizējas mūsu valstī arvien un arvien atkal no jauna. Gan senslāvu, gan nacionālo boļševiku, gan citas Latvijai naidīgas organizācijas. Līdz ar to, izslēdzot ārā šos vārdus "ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu", tad mēs varam šos naturalizācijas ierobežojumus tomēr noteikt plašāk, un katrai personai, kura piedalīsies vienā vai otrā šāda veida mītiņā, uzreiz būs jāapzinās tas, ka tā riskē ar to, ka var tikt izslēgta no Latvijas pilsonības pretendentu loka. Pat principā tā var tikt izslēgta. Es ļoti ceru, ka tas atturēs vismaz vienu daļu no šīm personām uz līdzdalību šādos pasākumos, jo mums nav vajadzīgas tādas personas, kuras pauž fašistiska šovinisma, nacionāla šovinisma vai komunisma idejas. Vai kuras musina uz nacionālo vai rasu naidu, vai nesaticību.

Tad, ja uz šā pamata tiek atteikts pieteikums, tad tādā gadījumā persona var pārsūdzēt šo valsts institūcijas spriedumu tālāk tiesā, un tad jau tiesa tikai pēc tam, vēl pēc šā naturalizācijas iesnieguma izvērtēšanas, tad tiesa būs tā galīgā instance, kura izvērtētu, vai ir šīs idejas paustas, vai tās nav paustas. Es aicinu šo kārtību noteikt šādā veidā un līdz ar to atbalstīt šo 49.frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo mēs vienkārši neredzam citu institūciju, kas varētu konstatēt, vai tiešām ir bijuši šādi izteicieni. Vai tā tie ir vērtējami, jo acīmredzot par šo jautājumu ir jābūt kādai valsts institūciju kompetentai tiesai vai nu krimināllietā, vai administratīvo pārkāpumu lietā, bet to nevar uzticēt kādam ierēdnim, kas izskata papīrus Naturalizācijas pārvaldē. Tāpēc es ierosinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). 49.priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 31, atturas — 17. Nav pieņemts.

M.Grīnblats

. Nākamais priekšlikums arī no frakcijas "Latvijai". Papildināt ar jaunu punktu par naturalizācijas ierobežojumiem oficiāliem kompartijas biedriem un viņu ģimenes locekļiem, kas 1940.gadā un vēlāk iebraukuši Latvijā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit nāca cilvēki un runāja par to, kuri ir tie paši principiālākie balsojumi šajā likumprojektā. Manuprāt, šis ir viens no tiem pašiem principiālākajiem balsojumiem. Šodien tas, kas šeit notiek, mēs šeit dzirdam dažādus mēģinājumus atkal sanaidot dažādas cilvēku grupas, kas šeit dzīvo Latvijā, un problēmas nemaz neanalizēt pēc būtības, bet tikai deklaratīvi paust vienu vai otru pozīciju.

Mēs redzam to, ka šodien ir spēki, kas par katru cenu situāciju Latvijā cenšas destabilizēt. Ne tikai politiska aģitācija ir tā, kas notiek šeit, no tribīnes, bet vēl vairāk — tā ir starpnacionāla naida kurināšana un atklātas provokācijas. Bet mums ir jāskatās uz problēmas cēloni, uz problēmas būtību, no kurienes šī problēma rodas. Mums ir jāsaprot, ka tie cilvēki, kas ir uz Latviju atbraukuši, ka viņi visi nav viendabīga masa, ka starp šiem cilvēkiem ir tiešām tādi, kas ir braukuši īstenot Latvijas okupāciju, un ir bijuši tādi, kas ir šeit šī padomju komunistiskā, totalitārā režīma pārvietoti. Mums šos cilvēkus vajag spēt nodalīt. Patiesībā tieši tas ir tas, ko grib šie Latvijas īstenie okupanti, ka tie cilvēki, kas ir atbraukuši uz Latviju ar partijas biļeti kabatā, viņi grib, lai šo cilvēku daļa, kas uz Latviju ir atbraukuši, lai viņi netiktu sadalīti, lai netiktu parādīta šī atšķirība, jo viņiem vislabprātāk patiktos vēl joprojām noslēpties aiz tā saucamās krievvalodīgo cilvēku daļas, to viņi centušies līdz šim veiksmīgi īstenot.

Diemžēl arī no tā saucamo nacionālo spēku puses tā vēršanās pret visiem tā saucamajiem krievvalodīgajiem kopā, tā arī neveicina šo skaidro dalījumu un šo skaidro situācijas apzināšanos par to, kas Latvijā ir noticis. Protams, armijai bija jāaiziet projām no Latvijas. Bet ar tiem cilvēkiem, kas ir īstenojuši šo Latvijas okupāciju, kas ir atnākuši uz šejieni ar kompartijas biedra karti kabatā, tiem arī ir no Latvijas jāaizbrauc. Nekādā gadījumā nevar šiem cilvēkiem dot iespēju iegūt Latvijas pilsonību. Šis ir tas principiālais jautājums Pilsonības likumā. Ne jau tas, vai mēs bērniem iedosim pilsonību vai neiedosim. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, un tad, es domāju, daudzi jautājumi atrisināsies.

Sēdes vadītājs

. Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es atbalstu šo priekšlikumu, un es cienījamos deputātus aicinu pārdomāt, kas bija tie partorgi, kurus Padomju savienība iesūtīja Latvijā, lai veiktu kolektivizāciju un to koloniālisma politiku, par ko jau Čerāns runāja. Es ļoti labi atceros šeit no Krievijas atkomandētos pirmos partijas sekretārus Rēzeknē, kā Gusevs, Serdihs, kuri bija klaji lielkrievu šovinisti, nīdēja ārā visu latvisko, pat 1988.gadā, tad, kad sākās Atmoda. Šiem tad nu mēs tagad dosim pilsonību, un viņi varēs naturalizēties, lai tālāk mūs nīstu un iznīdētu.

Es tāpat aicinātu, Keiša kungs, jūs it sevišķi, un Seiksta kungs, viņš gan pašreiz ir aizrāvies, jo tas viņu neinteresē, apskatīt tos Rēzeknes pilsētas izpildkomitejas protokolus, kas balsoja par Māras pieminekļa nojaukšanu, un tagad, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu, kuru frakcija "Latvijai" ir ierosinājusi, jūs balsosiet par to, lai tie nojaucēji, šā lēmuma pieņēmēji, iegūtu Latvijas pilsonību.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad priekšlikums nr. 50 — frakcijas "Latvijai". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 15, atturas — 23. Nav pieņemts.

M.Grīnblats

. 51. priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums. Tātad 7. punktā par ierobežojumiem, par kriminālo sodāmību, izņemt ārā vairāk nekā vienu gadu, tātad attiecināt uz jebkuru kriminālsodāmu personu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Priekšlikuma autors deputāts Vidiņš vēlas par to runāt.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Jūs tikko atbalstījāt Latvijas gara nīdēju uzņemšanu pilsonībā. Es nezinu, manī tas izraisa kaut kādu sašutumu. Nu palicis vēl viens solis tikai — uzņemt pilsonībā kriminālistus, jo mūsu sabiedrība ir ļoti "veselīga". Tātad kriminālisti ir tie, kuri ir sodīti līdz vienam gadam. Tātad līdz pusgadam par ļaunprātīgu huligānismu, par nacionālā naida kurināšanu, kuri dabūs tikai līdz gadam, tie varēs iegūt pilsonību.

Es domāju, ka jebkurš krimināls cilvēks nebūtu tiesīgs iegūt šo pilsonību, un par to liecina jūsu visu dievinātās Eiropas Savienības valstis. Piemēram, Austrijā naturalizāciju nevar iziet personas, par kurām ir aizdomas, ka viņām ir kaut kādi finansiāli pārkāpumi, tikai uz aizdomu pamata nevar iziet. Ungārijā nedrīkst absolūti nekāda krimināla pagātne būt, bet mēs dosim krimiķiem zaļo gaismu!

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome un tās pakalpiņi! Gandrīz visā pasaulē, arī bijušajā PSRS, ir ticis konstatēts, ka komunistu partija ir noziedznieku krimināla organizācija. Es brīnos, kā mūsu tautas aizstāvji "Tēvzemei un Brīvībai" var runāt par to kriminālistu, kas varbūt ir nozadzis maizi, lai varētu barot savus bērnus, bet nerunāt par tiem kriminālistiem, kas uzņēmās iestāties partijā pret tautas interesēm, kas ieņēma pirmo sekretāru amatus, lai varētu labāk barot savus bērnus, un, būdami krimināli, tomēr sēž mūsu vidū. Un ir mūsu pilsoņi. Kāds sods būs viņiem jeb tikai gandarījums, ka ieņēmuši labākās vietas, augstākos posteņus, kļuvuši nomenklatūrā par lieliem kungiem, un tie, kas viņiem pretojas, tie vēl šodien ir tie muļķīši. Viņiem nebija tās karjeras, viņiem nav tas darbs, viņiem nav tās mantas, viņiem nav tās varas, un viņi šeit nesēž.

Tauta! Es jūs lūdzu, izlasiet 2.lapā aicinājumu "Jaunajā Avīzē" pagājušo piektdien. Dodiet Tautas kopai "Brīvība" tos kandidātus, tos tautas "lauvas", lai mēs varētu attīrīt šo vietu, tā jau tiks attīrīta ar 1.novembri. Bet to vajag piepildīt ar "lauvām" un uzticīgiem cilvēkiem tautai. Jo tas, kas šeit notiek šodien, tiek nolemts mūsu tautai nāvessods, nav pieņemams man, un es ticu, ka nav pieņemams arī jums. Un risinājums bez asinīm, es ceru, būs, ja mums būs saraksts 4.augustā, kurš būs pilns ar spējīgiem atsevišķiem cilvēkiem. Un tad mēs ar 3.oktobri dabūsim tās balsis, un viņi brauks prom! Tie kungi, kas šodien ir nolēmuši, ka Latvijas tauta ir jāiznīcina. Jūs domājat daži, ka es runāju par asu. Tā man daži saka. Saprotiet, šodien nāvessods tika uzlikts mūsu pāris simtus gadus vecai kultūrai un tautai. Šeit Panteļējeva kungs baksta savus zobus. Lūdzu, kandidātus sarakstam. Katrā rajonā vienu "lauvu", kas nāks un palīdzēs aizpildīt šīs vietas un mainīt mūsu tautas likteni, kas varbūt būs mūsu pēdējā iespēja. 23.augustu viņš šeit apsmēja. Jāsastāda uz 4.augustu saraksti uz 3.oktobra vēlēšanām.

Sēdes vadītājs

. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Pēdējā laikā mēs bieži redzam televīzijā mazus bērnus, un aģitācija ir tāda, it kā "Tēvzemei un Brīvībai" vēršas pret bērniem, pārprotot šo visu jautājumu, un runā nevis par valodas zināšanām, bet, lūk, par šiem bērniem. Labi, es saprotu, skatoties pēc iepriekšējiem balsojumiem, par to, ka ir nolemts, ka nupat ir jāklausa šīm EDSO rekomendācijām un jādod pilsonība bērniem bez valodas zināšanām.

Bet šis ir pavisam cits jautājums. Paies neilgs laiks, un tie paši bērni, kas Latvijā ir dzimuši, kuri nezinās latviešu valodu, viņi pēc tam pavaicās: "Mēs negribam, lai Latvijā starp mums, starp pilsoņiem būtu kriminālie noziedznieki!" Es domāju, ka jautājumā par kriminālnoziedzniekiem šeit mums nespiež ne EDSO rekomendācijas, ne arī kāda cita starpfrakciju vienošanās, un tā tālāk, nekur nekas nav bijis. Tādēļ es domāju, ka arī tā nepilsoņu daļa, kas nākotnē būs integrēta Latvijas sabiedrībā un kura tagad tiek aizstāvēta, arī viņi šo jautājumu neatbalsta, un tādēļ es aicinātu atbalstīt Vidiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Pēteris Tabūns, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, tas, kas notiek šodien, ir nožēlojami, nožēlojami un vēlreiz nožēlojami... Un priekā šie cilvēki no "Latvijas ceļa", "Saimnieka"... nu par tiem dozorceviem nerunāsim... berzē rokas, un es nebrīnos, ka rīt jūs vēlreiz ierosināsiet vai jau tuvākajā laikā grozījumus Pilsonības likumā, lai visiem 700 000 piešķirtu pilsonību par īpašiem nopelniem.

Bet man nekas cits vairs neatliek, godīgi sakot, kā pateikt tautai, kura mūs klausās. Tad sagaidiet šos "varoņus" tad, kad viņi braukās pa Latviju un aģitēs, lai jūs balsotu par viņiem kā Latvijas nākotnes veidotājiem. Tad nu saprotiet. Saprotiet vienreiz par visām reizēm un pasakiet savu nē. Jo šodien negribēt atbalstīt pat šādas lietas, par kurām nupat Vidiņa kungs runāja un kas ir šajā priekšlikumā, tas ir vienkārši traki.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). 51. priekšlikums — atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 51. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 7, atturas — 10. Pieņemts.

M.Grīnblats

. 52. priekšlikums. Deputāts Vidiņš iesaka papildināt ierobežojumus ar personām, kuras administratīvi sodītas ar arestu vai ar naudas sodu līdz piecām minimālām algām. Atbildīgā komisisija gan nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Juris Vidiņš — vēlas runāt par savu priekšlikumu.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Es ļoti pateicos Saeimai, ka viņa ļāva valstij tikt vaļā no dažiem kriminālistiem. Bet es arī tāpat lūdzu atbalstu Saeimai neļaut naturalizēties administratīvi sodītajiem, un tur es esmu ielicis — līdz piecām algām. Kamdēļ? Leiškalns te visvairāk tagad uztraucas. Tāpēc jums, Leiškalna kungs, varu pastāstīt, ka Dānijā pēc lieliem administratīvajiem sodiem vai 3 mēnešu administratīvā cietuma soda naturalizāciju atliek uz 3 gadiem. Ja viņš izdara kaut ko smagāku, tad uz 5 gadiem. Zviedrijā naturalizāciju nevar iziet — pirmais, ja sevi nevar uzturēt , otrais — ja viņš neregulāri apmaksā rēķinus, tanī skaitā arī elektrības rēķinus, nemaksā sodus un nemaksā regulāri nodokļus. Un trešais — ir bīstams valstij, un ceturtais — nepilnīgi pārvalda zviedru valodu.

Tātad, kolēģi, es domāju, ņemsim šoreiz piemēru no Eiropas Savienības valstīm, un varbūt tiešām atbalstīsim arī šo manu priekšlikumu, lai administratīvie pārkāpēji nevarētu naturalizēties. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es atbalstīju iepriekšējo Vidiņa kunga priekšlikumu, diemžēl šo es nevaru atbalstīt. Jo, pirmkārt, mums nav tādu sodu Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas tiktu izteikti minimālās algās.

Otrkārt, mums nepastāv uzskaite par administratīviem sodiem atšķirībā no kriminālsodiem, kur mums ir vienota uzskaite, un varam konstatēt par katru personu, vai viņš ir sodīts vai ne, bet šeit par administratīvajiem sodiem vispār šāda vienota uzskaite nepastāv, un līdz ar to mēs nevaram nodrošināt šādas normas izpildi.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats.

Priekšlikums nr. 52 — atbildīgā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 52. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 29, atturas — 19. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

53. priekšlikums, arī deputāts Vidiņš iesniedz papildināt ierobežojumus ar 8. punktu — par tātad Latvijai naidīgām organizācijām... arī Latvijas komunistu savienībā darbojies. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Latvijas komunistu savienība diemžēl darbojas Latvijas teritorijā, lai arī tā nav reģistrēta, bet viņa darbojas pietiekoši aktīvi. Katru pirmdienu šie organizētie saieti Vērmanītī, tie ir Latvijas komunistu savienības organizētie saieti. Un ļoti daudz šajos saietos tiek runāts par darbību, kādā veidā graut Latvijas valstisko neatkarību, un tamlīdzīgas lietas. Un tagad iedomājieties. Ja mēs pieņemsim šos grozījumus un šie logi būs vaļā, tad pa šiem logiem mierīgi ienāks iekšā tie vecīši, tur pārsvarā, protams, ir gados vecāki cilvēki, jaunieši ir diezgan maz, bet mēs šādiem cilvēkiem... Jā, viņi nav reģistrēti kā organizācija, bet tie ir cilvēki, kas faktiski ir tīši naidīgi noskaņoti pret Latvijas valsti. Mēs mierīgi ar vieglu roku šādiem cilvēkiem dosim iespēju kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tieši šādiem vecīšiem, un mēs varbūt vēl viņiem paredzēsim visādus atvieglojumus, pārbaudot viņu valodas zināšanas. Cienītie kolēģi, nu kaut vai ar loģiku padomājiet... Ja mēs neatbalstām šo te papildinājumu, kas notiks? Un tāpēc es ļoti aicinātu vismaz kaut kur parādīt nu kaut kādu minimālu drosmi, ja vēl kādam tāda ir palikusi, un es aicinu atbalstīt šo te 53. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad deputātu 53. priekšlikums, kuru atbildīgā komisija gan nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par 53. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 10, atturas — 7. Pieņemts.

M.Grīnblats.

54. priekšlikums ir deputātu Jirgena, Jurdža un Prēdeles — papildināt ierobežojumus ar punktu "dzīvo bez legāla iztikas avota". Atbildīgā komisija to ir noraidījusi, pamatojoties uz to, ka ir naturalizācijas vispārīgie noteikumi, ir 12. panta 1. daļas 5. punkts. Tātad var naturalizēties personas, kurām ir legāls iztikas avots. Tas būtībā ir ņemts vērā citā daļā...

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušies nav. Prasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par 54. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 11, atturas — 26. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Un šo pašu deputātu Jirgena, Jurdža, Prēdeles iesniegtais 55. priekšlikums — papildināt ar jaunu ierobežojumu punktu — personas, kas nelegāli ieceļojušas Latvijā vai pārkāpušas ārvalstnieku uzturēšanās noteikumus. Juridiskā komisija tomēr arī šo ar balsu vairākumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Aigars Jirgens, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es, protams, aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums atšķirībā no iepriekšējā nav ietverts citā pantā, un es domāju, ka šis nosacījums ir ļoti būtisks. Jo cilvēks, kurš ir nelegāli ieceļojis Latvijā vai arī pārkāpis ārvalstnieku uzturēšanās noteikumus, ir izturējies negodīgi pret šo valsti, un es domāju, ka tādiem cilvēkiem ceļš uz pilsonības iegūšanu būtu jāaizšķērso. Es domāju, ka tas ir pilnīgi loģiski un pašsaprotami, es domāju, ka šādas normas arī pastāv daudzu valstu pilsonības likumos. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tiešām dažreiz brīnos, kā var neieredzēt savu dzimteni, ka sevi grib applūdināt ar krimināliem elementiem. Bez tam bez legāla iztikas avota. Jūs saprotiet, ja nav legāla iztikas avota, tad viņš kaut kur zog. Nu ar to beidzas, jā... Bet tagad jūs droši vien balsosiet par to, kas nelegāli ieceļojuši, ka tie arī var šeit justies kā dieva ausī. Es tikai lūdzu tiešām nevis automātiski spiest tās pogas, bet pārdomāt, ko tas mums dos nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Vidiņa kungs, nu jūs mani totāli patiešām ne pirmo dienu pārsteidzat. Kā var nemīlēt Latvijas valsti, lai ierosinātu un nesaprastu to, ka nelegāļi ir jāizsūta ārā vai jāarestē. Bet jūs vēl piedāvājat izskatīt kaut kādus jautājumus par pilsonības piešķiršanu. Viņi ir jāizsūta ārā no Latvijas valsts.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti — 55. priekšlikums, kā jau es minēju, atbildīgajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 55. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 24, atturas — 13. Nav pieņemts,

M.Grīnblats.

Tālāk, godātie deputāti, 56. priekšlikums. Deputāts Dozorcevs piedāvā svītrot to teikuma daļu, kas tika iebalsota otrajā lasījumā, atgriezties tātad pie sākotnējās redakcijas, ka attiecas uz personām, par kurām ierosināta pārbaudes lieta par sadarbību ar VDK un netiek apturēta pilsonības iesniegumu izskatīšana. Atbildīgā komisija ir noraidījusi deputāta Dozorceva priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Dozorcevs runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

V.Dozorcevs

(TSP). Cienījamie deputāti! Ko nozīmē "vai attiecībā uz to ierosina pārbaudīt"... Tas taču nav nekāds tiesas lēmums. Pārbaudīt var jebkuru. Ierosināt pārbaudīt var jebkuru cilvēku. Nu šeit sēž blakus mums cilvēki, pret kuriem bija ierosināta lieta, tā ne ar ko nebeidzās un nebeigsies nekad. Vispār tikai ierosināta pārbaude... Vai tas ir iemesls, lai atteiktu cilvēkiem?

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Atbildīgā komisija 56. priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 56. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 35, atturas — 18. Nav pieņemts.

Pirms skatām 12. pantu, divi deputāti, Edvīns Inkēns un Inese Birzniece, informē, ka viņi balsojumā par 47. priekšlikumu ir kļūdījušies, abi balsojuši par, bet vēlējušies faktiski balsot pret. To vēl pieņemam zināšanai. Paldies! Tātad lūdzu nākamais.

M.Grīnblats.

Tālākie priekšlikumi skar 12. pantu — "Naturalizācijas vispārīgie noteikumi". 57. priekšlikums — deputātu Jirgena, Jurdža un Prēdeles — iesaka papildināt tātad 12. panta 1. daļas 7. punktu attiecībā uz bijušās PSRS pilsoņiem, taču atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Runās Aigars Jirgens — priekšlikuma autors. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Priekšlikums ir domāts kā barjera pret to, lai Latvijā neveidotos cilvēkiem dubulta pilsonība. Tas ar šo pašu likumu ir noliegts. Un, tā kā ir pagājuši jau 7 gadi kopš 1990. gada 4. maija, tad šajā laikā bijušās PSRS pilsoņiem, kuri šajā datumā, kuriem nebija citas valsts pilsonības, viņiem bija iespēja iegūt šo citas valsts pilsonību. Un lai tomēr cilvēks vismaz iesniegtu apliecinājumu, ka viņš nav ieguvis šo citas valsts pilsonību, šāds dokuments būtu vajadzīgs, un saistībā ar šo ir arī 59.priekšlikums, kas prasa izslēgt attiecīgo teikumu, ka nav jāiesniedz nekādi dokumenti šajā sakarībā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers. Nevēlas runāt. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Jūs jau dzirdējāt deputāta Jirgena komentāru, kurā ir zināma loģika saistībā ar to, ka šajā laikā tiešām ir vesela virkne bijušās PSRS pilsoņu ieguvuši vai nu Krievijas, vai Ukrainas, vai Baltkrievijas pilsonību. Latvijas valstij tas būtu jāzina. Tomēr, kā es jau minēju, atbildīgā komisija nebija atbalstījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu grupas 57.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 9, atturas — 17. Pieņemts.

M.Grīnblats.

58.priekšlikums no šīs pašas deputātu grupas. Tātad papildināt ar jaunu noteikumu — kuru uzņemšana Latvijas pilsonībā neapdraud Latvijas neatkarību un demokrātiskās valsts iekārtu. Atbildīgā komisija tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 58.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 22, atturas — 20. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk 59.priekšlikums — par 12.panta trešās daļas pirmā teikuma izsvītrošanu, ir jāpieņem saistībā ar to, ka ir pieņemts 57.priekšlikums. Tie abi ir saistīti savā starpā.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies! Iebildumu nav.

M.Grīnblats.

Tālāk 13.pants, kas agrāk bija naturalizācija ārpus kārtas, bet ar otrā lasījuma redakciju tas būtībā ir jauns pants — "Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Šeit ir vesela virkne priekšlikumu, un pats radikālākais tātad ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums — izslēgt 13.pantu kopumā, ko atbildīgā komisija gan ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Runās Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ja mēs gadījumā šeit ar vairākumu pieņemam šādus grozījumus, tad kam ir vairs vajadzīga šī uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem? Praktiski visi logi ir vaļā, var nākt katrs iekšā, no kuras puses grib. Kādi vēl tur īpašie nopelni? Ko tas vēl papildus var dot?

Bez tam šāda prakse pēdiņās — uzņemšana par īpašiem nopelniem, ir devusi iespēju pavisam nesen arī kaut kādam biedram Medvedevam bez latviešu valodas zināšanām pie pilna saprāta, pieaugušam cilvēkam kļūt par Latvijas Republikas pilsoni. Mēs jau šeit esam pieredzējuši tādus zilus brīnumus, ka tiešām kļuvuši par Latvijas Republikas pilsoņiem ir cilvēki, kas tiešām vispār neprot gandrīz nevienu vārdu latviešu valodā, bet šeit viņiem ir atrasti īpaši nopelni. Nu ja jau tagad ir šādas iespējas, var teikt, gandrīz vai neierobežotas, tad ko tad vēl dos šī uzņemšana par īpašiem nopelniem? Strādās tātad vairāki konveijeri, un viens no tiem būs tāds —ja nu nevarēs pa citām durvīm tikt iekšā, tad izmantos šo iespēju un parādīs savus tā saucamos īpašos nopelnus. Ja mēs paanalizētu visus tos, kas šādā veidā ir uzņemti, iznāktu diezgan bēdīga aina. Varbūt tomēr nepazemosimies vismaz turpmāk šajā punktā un noraidīsim šādas iespējas, tā saucamās iespējas. Šāda uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem. Jo mēs esam šodien devuši diemžēl pārāk plašas dažnedažādas citādas iespējas. Tad vismaz nepaliksim smieklīgi. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu — izslēgt šādu pantu. Starp citu, šāds priekšlikums jau vairākkārt ir parādījies šīs Saeimas darbības laikā. Tikai toreiz par to nezin kāpēc negribēja runāt tik nopietni. Nu varbūt tagad padomāsim nopietni, ko nozīmē šāda priekšlikuma neatbalstīšana.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Tautas kustība "Latvijai" jau sen ir prasījusi, ja mēs piešķiram pilsonību par īpašiem nopelniem, tad tur ir jābūt stingri noteiktiem kritērijiem. Un varu piekrist šoreiz tiešām Dobeļa kungam, ka mums ir pilsonība piešķirta cilvēkiem, kas praktiski nevienu vārdu nezina latviešu valodā un pat uz sporta laukuma izsakās necenzētā krievu valodā, apgānot tos krievu cilvēkus, kuriem mēs iedodam pilsonību patiešām par īstiem nopelniem Latvijas labā. Jāizveido ir kritēriji. Pretējā gadījumā tā ir tiešām savdabīga to labo cilvēku apgānīšana, kuriem mēs piešķiram pilsonību. Tas ir apmēram tādā pašā līmenī, ka mēs pazeminām Trīszvaigžņu ordeņa jēgu un godu, iedodot čekas aģentiem šo ordeni, un tā tālāk. Mums ir jāizstrādā kaut kādi kritēriji, ja mēs gribam īpašo nopelnu pilsonības piešķiršanas likumu iestrādāt. Principā arī mēs piekrītam priekšlikumam — izslēgt šo punktu, kas paredz pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, lai nerastos šīs pretrunas.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats.

Priekšlikums nr.60, ko Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Balsojam par 60.priekšlikumu — svītrot 13.pantu "Naturalizācija ārpus kārtas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 26, atturas — 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākošais ir deputāta Tabūna priekšlikums nr.61 — izteikt 13.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Tabūns runās par savu priekšlikumu.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Žēl, cienījamie kolēģi deputāti, ka jūs nenobalsojāt par šī panta izslēgšanu. Es arī tam piekritu, bet, pat paredzot to, es esmu iesniedzis savu priekšlikumu, kurš skan "Latvijas pilsonībā ar īpašu Saeimas lēmumu var uzņemt ne vairāk kā 10 personas..." un tālākais ir ļoti svarīgs "... kurām ir īpaši nopelni Latvijas neatkarības atgūšanas vai tās nostiprināšanas labā".

Tas ir pilnīgi saprotami, normāli. Diemžēl līdzšinējā prakse ir tāda, ka pilsonība par īpašiem nopelniem ir dota pa labi un pa kreisi. Kādai partijai kāds biznesmenis iedod kādu žūksnīti, un pilsonība rokā. Bez valodas prašanas un bez visa cita. Tas nav normāli! Gada laikā. Tā ka, cienījamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo patiešām mums ir jāpiešķir pilsonība par īpašiem nopelniem tieši Latvijas labā. Nevis atsevišķu cilvēku biznesa labā.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Komisija neatbalstīja divu iemeslu pēc. Pirmkārt, jo uzskatīja, ka Saeimai pašai sev uzlikt ierobežojumus būtu visai dīvaini. Vēl jo vairāk, ka tas arī nav vajadzīgs. Mēs jau pagājušajā reizē ar Ābiķa kungu debatējām un abi vienojāmies, ka tagad, kad ir noņemti "logi", un šeit tiek noteikts, ka tas attiecas tikai uz personām, kuras nevar iegūt normālā kārtībā, tie būs izņēmuma gadījumi, varbūt 1 vai 2 pa pieciem gadiem. Tā ka mani principā tas nesatrauc. Mani vairāk satrauc otrā daļa viņa priekšlikumā, kur viņš nosaka, ka Saeima skatīs jautājumus Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Tas būs unikāls gadījums, ka Saeima savā darbībā vadīsies pēc Ministru kabineta noteikumiem. Tā nu gan nekad nevienā parlamentā nav bijis.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Taisnības labad es gribu atgādināt, ka tie, kas balsoja par naudas žūkšņu devējiem, bija arī tēvzemieši. Un es varu vēl piebilst, ka mums ir izdrukas, kur redzams, ka balsoja arī par tiem sportistiem, kuri, spēlējot Latvijas himnu, kasīja pakaušus. Acīmredzot... visādi gorījās. Tātad nevajag tagad izlikties par tiem "baltajiem", Tabūna kungs! Ko esat darījuši, to atzīstat!

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Doma jau Tabūna kungam nav bijusi slikta — noteikt tādu īpašu kvotu šiem te cilvēkiem, kas saņem pilsonību par īpašiem nopelniem. Un to varētu atbalstīt, ja vien nebūtu divas lietas, kuru dēļ to nevar atbalstīt. Viena lieta ir tā, ka Tabūna kungs ir sajaucis valsts varas un pārvaldes hierarhiju un šajā konkrētajā jautājumā Ministru kabinetu pacēlis augstāk par Saeimu. Un otrs ir tas, ka pēc vārdiem "ne vairāk kā 10 personas" viņš ir aizmirsis piebilst "gadā". Un tagad iznāk... Viņš pats teica savā runā, ka tas ir domāts gadā. Bet tas, kas ir domāts un kas nav rakstīts, par to mēs nevaram balsot, jo te iznāk 10 personas visā Latvijas valstiskuma pastāvēšanas laikā, tas ir pat ne cilvēka mūžā, bet Saules mūžā. Nu nevaram mēs balsot.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! 61.priekšlikums — deputāts Pēteris Tabūns. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 61.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 25, atturas — 20. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk, godātie deputāti, ir 62.priekšlikums — deputāts Dozorcevs iesaka svītrot vārdus "bet kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā". Tātad nosakot to, ka būtībā personas, kurām iespēja naturalizēties vispārējā kārtībā, var iegūt šo pilsonību par īpašiem nopelniem, tātad atvieglotā veidā būtībā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šādu priekšlikumu. Iesaku noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 62.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 30, atturas — 18. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Līdz ar to pēc būtības ir noraidīts arī 63.priekšlikums — deputātes Seiles priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Jā. Skatām nākamo.

M.Grīnblats.

Tātad nelieli precizējumi. 64., 65.priekšlikums, ko Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 64. un 65.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk, godātie deputāti, pārejam pie priekšlikumiem 14.pantā "Naturalizācija vispārējā kārtībā", kur ir līdzīgi priekšlikumi — 66., 67. un 68.priekšlikums, ka jau 15 gadus veca persona var iesniegt pieteikumu, lai ar 16 gadu vecumu varētu iegūt arī pilsoņa pasi un nebūtu pēc tam nepilsoņa pases jāmaina pret pilsoņa pasi. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 66., 67. un 68.priekšlikumu. Paldies!

M.Grīnblats.

Tālāk 69.priekšlikums ir deputāta Bišera priekšlikums, kurš šajā pantā pie vispārējās kārtības paredz tomēr iespēju ārpus kārtas, tātad secības ziņā, dot priekšroku latviešiem un līviem, kas repatriējas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas bijušajiem pilsoņiem, kā arī personām, kas bijušas laulībā vismaz 10 gadus, Juridiskā komisija to ir atbalstījusi mazliet mainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 69.un 70.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats.

70.priekšlikums arī bija atbildīgās komisijas mazliet precizēts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Esam to akceptējuši.

M.Grīnblats.

Tālāk 15.pantā — bērnu naturalizācija. 71.priekšlikums izriet no iepriekšējiem grozījumiem, kur "16 gadi" ir aizstāti ar "15 gadiem".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 71.priekšlikumu.

M.Grīnblats.

Un 72.priekšlikums, deputātu Jirgena, Jurdža un Prēdeles, 15.panta otrajā daļā 2.punktu, "ja vecāki nav panākuši vienošanos, tad bērnu pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija" svītrot. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jirgens runās par savu priekšlikumu.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es atkal gribētu aicināt atbalstīt šo priekšlikumu, jo vecākiem tomēr būtu jāvienojas par bērnu pilsonību, jo uz bērnu attiecas gan viena, gan otra vecāka pilsonība, un tas, ka pastāvīgā dzīvesvieta šajā konkrētajā brīdī ir Latvija, tas nenozīmē, ka arī pēc mēneša vai pēc pāris gadiem tas tā būs. Ja vecāki nevar vienoties, tad būtu pilnīgi pareizi, ja bērns pats, sasniedzot šo 15 gadu vecumu, tad arī izvēlētos, kuras valsts pilsonību viņš vēlētos iegūt, ja viņam ir vecāki, kuriem ir šī dažādā pilsonība. Ar to arī ir motivēts gan šis, gan nākamais priekšlikums, lūdzu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats.

Tātad, godātie deputāti, runa bija par 72.priekšlikumu, ko atbildīgā komisija tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — svītrot 15.panta otrās daļas 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 28, atturas — 19. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Un šo pašu deputātu grupas priekšlikums nr.73 par 15.panta trešās daļas 2.punkta svītrošanu — bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, ko atbildīgā komisija tomēr nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Balsosim arī šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 73.priekšlikumu svītrot — 15.panta trešās daļas 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 25, atturas — 23. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk ir priekšlikums, kas attiecas uz 17.pantu, deputāti Jirgens, Jurdžs un Prēdele iesaka svītrot trešo daļu, kas paredz iespēju Naturalizācijas pārvaldes atteikumu pārsūdzēt tiesā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — svītrot 17.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 31, atturas — 18. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākošie priekšlikumi attiecas uz trešās nodaļas virsrakstu, tas ir 75.priekšlikums, kurš atbalstīts daļēji, un atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš iesaka izteikt trešo nodaļu tādā vairāk lakoniskā formulējumā, šīs nodaļas virsrakstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 75. un 76.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk par 19.pantu ir 77. — deputāta Tabūna priekšlikums, kurš iesaka saistīt latviešu valodas prasmes pārbaudi atbilstoši likuma "Par valsts valodu" prasībām. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un uzskatīja, ka jāatstāj iepriekšējā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs.

Runās Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es gan aicinātu atbalstīt deputāta Tabūna priekšlikumu, jo Ministru kabinets šodien ir ar vienu sastāvu un pēc kāda laika šis sastāvs var manīties. Protams, šie priekšlikumi ir raibu raibie, un tāpēc es gribētu arī pateikt, vienalga, kāds būs gala balsojums šodien, ir 72.pants, kas atļauj vienai trešajai daļai Saeimas locekļu apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, un nekas cits neatliks, kā strādāt pie šo parakstu savākšanas, lai tiešām šo likumu arī apturētu, jo tāds, kāds tas patlaban veidojas, tas ir vienkārši smieklīgs.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Godīgi sakot, runāt jau ir faktiski lieki, jo deputātus lielāko daļu, kā izrādās, vairs nevar pārliecināt, bet patiesības labad es gribu pateikt šajā brīdī, jo man Čevera kungs, Jurkāna kungs pārmeta, ka, redziet, Valsts valodas likuma izstrādē tieši "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK cilvēki neesot iesnieguši priekšlikumus. Cienījamais Čevera kungs un Jurkāna kungs, ne tikai iesniedza, bet jau 6.Saeimas sākumā Tabūns, Pētersona kungs, kuri pārstāv Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, kā deputāti apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, bijām tie, kuri rosināja ķerties klāt pie šī likuma. Un, lūk, priekšlikumi un cīņas, piedodiet man, lai gan mūsu komisija pietiekami korekta bija, bija ļoti daudz, un šis Valodas likums ir tapis pietiekami stingrs, es jums sacīšu no nacionāļu viedokļa, un par to liecina, ka van der Stūls izvērtēja attiecīgā lasījumā šo likumu un viņa iebildes ir deviņpadsmit pantos. Tā kā, Čevera kungs, ja nezina, labāk nerunāt par šīm lietām un neaizrādīt saviem kolēģiem. Lūk, un tāpēc es, cienījamie kolēģi, aicinu jūs, izlasiet manu priekšlikumu un esiet tik laipni — atbalstiet.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Komisija neatbalstīja deputāta Tabūna priekšlikumu vispirms jau tāpēc, ka šodien tāda likuma Latvijā vēl nav. Un tātad šīs lietas būs jāskata, un nebūs šāda likuma, pēc kura pārbaudīt, un rīt pēc tā pieņemšanas Aldermanes kundze pēc tāda likuma skatīšot lietas.

Otrkārt, cik man zināms, arī tajā likumā, kas tiek izstrādāts, nav tādas nodaļas, kas speciāli regulētu jautājumu, kā jāpārbauda ir pilsonību iegūt vēlošamies personām viņu valodas zināšanas, nav šādas sadaļas tur ieslēgtas, un termiņš priekšlikumu iesniegšanai jau ir beidzies, tātad pat, ja šis likums tiks pieņemts, tad viņš neatrisinās šo jautājumu, pie šādiem apstākļiem acīmredzot tādu priekšlikumu nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu un pievienojos Bišera kunga izteiktajam viedoklim, ka nevar atbalstīt to, kā nav, un, Tabūna kungs, tā nav pirmā reize, kad jūs daudz runājat, daudz domājat, bet, izejot no tā, ka neprotat uzrakstīt, nekas jums nesanāk. Un, ja jūs arī uzrakstāt, tad uzrakstāt ne par lietu.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Runāšu par lietu, tātad 77.priekšlikums ir par to, ka atbilstoši Latvijas Republikas Valsts valodas likumam ir jāpārbauda valodas prasme. Šajā likumā vairāki pozīcijas deputāti, tajā skaitā Kristiāna Lībane, televīzijas diskusijā teica skaidri — vai tad mēs esam pret Valodas likumu? Nē, mēs neesam. Un visas šīs normas ir jāiestrādā Valodas likumā. Ja mēs šajā likumā neierakstīsim, ka tas ir jāskata kopsakarībā ar Valodas likumu, tad nekā nebūs. Nevajag būt divkošiem, ieliekam šajā likumā prasības, ka Valodas likumā ir šādas prasības jāiestrādā, un tad arī Valodas likuma trešajā lasījumā mēs varēsim nobalsot par šādām prasībām.

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Seiles kundze, es jūs ļoti lūgtu turpmāk krietni apdomāties, pirms jūs apvainojat mani divkosībā. Un vispirms padomāt par savu partijas biedru Guntaru Krastu, kurš vispirms atsūtīja mums kā saviem koalīcijas partneriem, kas viņam uzticējās, šo projektu tādu, kāds tas bija, un tādu, kādu mēs to visi izlasījām un atbalstījām, un pēc tam atnāca šeit šorīt un norunāja runu tā apzināti, lai neviens nekā nevar saprast, kāds ir viņa viedoklis.

Sēdes vadītājs.

Pauls Putniņš.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ābiķa kungs šeit lamājas no vietas. Čevera kungs teica, ka nevar atbalstīt to, kā nav, bet, redziet, visā šajā lielajā šodienas spriedumā mums taču nav šīs iespējas bērniem to latviešu valodu tādā mērā dot, bet mēs faktiski to atbalstām. Vēl nav, bet mēs to sistēmu pēc tam it kā taisīsim. Un faktiski mums ļoti, ļoti jābalstās ir uz Valsts valodas likumu, un, ja tur kaut kas nebūs, mums jārada šīs normas, un tādas lietas vajag atbalstīt. Tas ir vienīgais glābiņš vēl — Valsts valodas likumu iztaisīt tik stingru, un tā ir vienīgā iespēja vēl. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mēs jau ilgāku laiku savā starpā ar kolēģiem spriežam par to, ka mums vajadzētu Panteļējeva kungam un Lībanes kundzei iedot anketas par iestāšanos "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, jo divas sēdes viņi runā par to, ka viņiem nav savu ideju, par to, ka viņi atbalsta tikai Guntaru Krastu un ka viņi tik ārkārtīgi uzticas premjeram, un ziniet, mums būtu tiešām patīkami redzēt šādus partijas biedrus mūsu rindās, kur pašiem nav nekādu ambīciju, kas ar abām rokām vienmēr aizstāv visas "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK idejas, tiešām tas būtu ļoti patīkami, ja mums nāktu šādi cilvēki klāt. Bet es gribētu aicināt Saeimu atbalstīt šo 77.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Paldies, Andrej, mēs tevi aicinām atpakaļ uz "Latvijas ceļu", un arī Guntaru Krastu esam spiesti aicināt atpakaļ uz "Latvijas ceļu", jo vienīgie, kas aizstāv viņu idejas, pagaidām ir "Latvijas ceļš". Nu tad mēs viņu aicinām, mēs viņu labprāt uzņemsim.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Kungi un dāmas, runāsim par lietu, līdz vēlēšanām vēl veseli trīs mēneši. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti, šī bija diskusija par 77.priekšlikumu, atbildīgā komisija nav atbalstījusi, kaut es gribētu, taisnību sakot, norādīt deputātiem uz to, ka ir 91. Tabūna priekšlikums pie pārejas noteikumiem, kādā veidā šis pants var stāties spēkā tikai pēc Valsts valodas likuma pieņemšanas.

Sēdes vadītājs.

Balsojam 77.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par— 23, pret — 19, atturas — 27. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums attiecas jau uz 20.pantu — latviešu valodas prasmes līmenis, kur deputāts Pēterkops iesaka mazliet atšķirīgu 20.panta redakciju. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Prasa balsojumu. Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts komisijas atzinums.

M.Grīnblats.

Tālāk, godātie deputāti, priekšlikumi attiecas jau uz 21.pantu — no valodas prasmes pārbaudes atbrīvojamās personas. Deputātu Jirgena, Jurdža un Prēdeles priekšlikums — aizstāt trešajā daļā skaitli "65 gadi" ar "75 gadi", atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu runās deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pamatojums šim priekšlikumam ir ārkārtīgi vienkāršs, jo man liekas, ka neviens neapšaubīs to, ka 65 gadu vecumā cilvēks ir spējīgs gan lasīt, gan rakstīt, un kādēļ gan viņš būtu atbrīvojams no šīs rakstu darbu pārbaudes? Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu vienlaicīgi runāt gan par šo priekšlikumu, gan arī par Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu, jo tie ir savstarpēji saistīti. Ikdienas praksē mēs samērā bieži saskaramies ar to, ka gados vecāki cilvēki ir vienkārši izmisumā no tā, ka viņi nevar stresa apstākļos, jo katrs eksāmens ir zināms stress, izpildīt tās prasības, kas ir rakstveida eksāmenā. Ja atbrīvojam no tā, tad tomēr es lūgtu deputātus izlasīt to, kādu redakciju mēs piedāvājam, un pēc tam reāli praksē padomāt. Jo ne jau mēs šeit tieši par 65—gadniekiem runājam, bet galvenokārt par vecāko paaudzi. Un mēs no viņiem prasām, lai viņi var tekoši lasīt un saprast jebkuras sadzīves rakstura instrukcijas, pamācības un citus sadzīves rakstura tekstus. Tas nozīmē — arī tad, ja nāk mūsu oficiālā likumdošana, tad cilvēkam ir jāizlasa un jāsaprot jebkurš teksts un jāatstāsta komisijai.

Mēs komisijā, skatoties uz reālo situāciju, aicinājām uz to, lai cilvēks, un šinī gadījumā ir izšķiršanās tikai par vecumu — 65 vai 75 — es varētu piekrist arī šim 75 gadu skaitlim — lai cilvēks mutvārdos apliecina savu latviešu valodas prasmi, izstāstot vienlaicīgi arī pamatkoncepcijas, kas ir jāzina par Latvijas likumdošanu, Latvijas valsti, tās rašanos un Satversmi. Mēs lūgtu tomēr vecākajai paaudzei piemērot šādu eksāmenu formu, jo es godīgi saku, ka es redzu šīs 80—gadīgās sievietes, un tad vēl lūgt, lai viņa lasa oficiālu informāciju vai par sadzīves tehniku, piemēram, kā kafijas dzirnaviņas, ko "Philips" ir ražojis, ir jālieto, man šķiet, vai tas ir pareizākais veids, jo šinī sarunvalodā mēs tāpat varam konstatēt, vai viņa prot vai neprot latviešu valodu, un jāņem vērā ir vēl viens faktors. Augsti godātie deputāti, ja mēs skatāmies reāli uz Latvijas vēsturi, tad Latgalē ir pietiekami daudz vēl vecākās paaudzes cilvēku, kas šeit ir ienākuši trīsdesmitajos gados vai arī pēckara gados, kas ir vācu okupācijas gados šeit ievesti kā bērni, kuri nav gājuši skolā, un nevis tāpēc, ka viņi to ļaunprātīgi nav darījuši vai vecāki nav gribējuši darīt, bet tāpēc, ka tāda bija dzīve.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es tomēr neatbalstu Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu un arī deputātes Kreituses tikko pausto viedokli. Es domāju, ka Juridiskā komisija ir rīkojusies saprātīgi, ka ir atbalstījusi to, ka šīs personas tiek atbrīvotas no atstāstījuma, jo atstāstījums tiešām ir atmiņas pārbaude, un tas tiešām nav reāli prasāms cilvēkiem, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu. Kaut gan daudzi, protams, arī to var izdarīt. Bet tanī pašā laikā Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums paredz, ka mēs uzņemsim pilsonībā varbūt cilvēkus, kas vispār neprot rakstīt. Es uzskatu, ka tas ir apvainojums visiem tiem cilvēkiem, kas ir 65 gadus sasnieguši, jo es nedomāju, ka 65 gadi atstātu uz rakstīt prasmi lielu ietekmi. Pilnīgi pietiek, ka mēs atbrīvojam no atstāstījuma, bet atbrīvot vēl no rakstītprasmes, es domāju, ka neviena valsts nav ieinteresēta uzņemt pilsonībā analfabētus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens — otro reizi.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais Ābiķa kungs! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, kas ir saglabāta arī trešajā lasījumā, atstāstījums vairs neeksistē, un šis... tas neeksistē, un šis ceturtais punkts ir, proti, uzrakstīt rakstu darbu par komisijas uzdoto sadzīves rakstura tematu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Es varbūt tagad runāšu vienkārši emocionāli. Bet, Ābiķa kungs, man ir kauns par jums. Es gribu redzēt, kā šīs..&nbs

Sēdes vadītājs.

Ābiķa kungs... nu...

I.Kreituse.

Godātais Ābiķa kungs... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Apvaino mani, manu sievu un sievas māti...") Man nepienāktos jums atbildēt no tribīnes, jo iet laiks. Es tieši otrādi, es gribu godā celt jūsu māti, jūsu sievasmāti un vecomāti, jo cieniet tās sievietes, kuras ir kolhozā savas rokas sabendējušas tā, ka viņas nevar parakstīties vispārībā, nerunājot par kaut kādu domrakstu uzrakstīšanu vai kaut kāda... viņas nevar iesniegumu uzrakstīt... Ābiķa kungs, cieniet tos cilvēkus, kas ir dzimuši divdesmitajos—trīsdesmitajos gados un nodzīvojuši šo mūžu. Cieniet tos, kas sevi ir sabendējuši. Ābiķa kungs, ja jums nav priekšstata par to, kāda ir Latgales puse, kas tur ir pilsoņi un kas nav, un kādi cilvēki tur dzīvo, tad nevajag šeit nākt tribīnē un sludināt savas ventspilnieka patiesības.

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops... Kolēģi, lai būtu zināms, Seiksta kungs savu priekšlikumu ar numuru 81 ir noņēmis.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Godātie deputāti, es domāju, ka vispareizākā bija spēkā esošā redakcija, kas noteica, ka nekādas atšķirības nav starp vecumiem, jo būtībā... ko nozīmē 65 gadi un kāpēc vispār ir 75 gadu... un kāpēc vispār kaut kāds gads parādās. Mums Saeimā pat ir tik daudz deputātu, kuriem ir pāri par 65 gadiem, un es nedomāju, ka viņiem... ka latvieši ir krietni gudrāki... protams, es tā uzskatu, ka tā tas ir... Un iznāk, ka arī mēs to apliecinām, ka nepilsoņi, izrādās, ir daudz vājāki smadzenēs, ka viņi pēc 65 gadiem vairs nevar veikt šīs valodas prasmes pārbaudes tādos apmēros, kā likums prasa. Es domāju, ka būtu gandrīz vai vispār jānoraida visi priekšlikumi un jāatstāj spēkā esošā redakcija tāda, kāda tā bija ailes labajā pusē, bet katrā gadījumā šobrīd es aicinu atbalstīt Jirgena priekšlikumu, jo 75 gadu vecums, ir man liekas.... ja mēs gribam izdarīt tādu lielu žestu, tad attiecībā uz 75 gadiem ir tas varbūt vispareizākais. Jo es uzskatu, ka 65 gadi, tas ir pietiekoši spēka gados un prāta gados, ka var izpildīt visas likuma normas, un valodas prasme ir jāpilda... nu jāizpilda visiem, kas pretendē uz Latvijas pilsonību. Un es uzskatu arī vēl to, ka šie cilvēki, kas ir sasnieguši šo vecumu, ir Latvijā nodzīvojuši pietiekoši ilgu laiku — 40—50 gadus, un viņiem jau ikdienā sadzīvē bija jāiemācās šī valoda, lai varētu pretendēt uz pilsonību. Atbalstu arī Jirgena priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tiešām 65 gadi normālā valstī — tas nav vecums. Atbalstīt... Un noraidīt, varbūt nākošais... Es runāju tagad par priekšlikumu, kas iesaka tagad pārcelt šo cenzu no 65 gadiem uz 75 gadiem. Jo mēs arī Saeimā nesen atzīmējām jubilejas diviem deputātiem, kas izskatās jauni, moži un radoši un var iemācīties valodas un pārējo. Un nākošais ir jautājums par Latgali. Nevajag piesaukt Latgali tiem, kas tur nedzīvo un nezina tos apstākļus, jo Latgalē, izņemot Daugavpili, ir tikai 40 000 nepilsoņu. Rīgā ir 300 000 nepilsoņu. Tā kā rūpējieties par Rīgu un pārējo. Ja būtu situācija kā Latgalē, izņemot Daugavpili, es vēlreiz uzsveru, tad mēs varētu risināt šo jautājumu pavisam savādāk, varbūt tuvāk Lietuvai. Tā kā es vēlreiz aicinu nenoniecināt cilvēkus 65 gados. Tas ir labs vecums, nobriedis vecums, un prāts vēl ir un spēks arī. Un atbalstīt šo priekšlikumum, ka tikai pēc 75 gadiem, kas pārsniedz vidējo mūža ilgumu un kad tuvojas nāve, ka viņiem atbrīvot šos noteikumus.

Sēdes vadītājs.

Viesturs Boka.

V.Boka

(DPS). Cienījamie kolēģi! Paskatieties demogrāfijas rādītājus — vidējo dzīves ilgumu Latvijā. Es aicinu tiešām atbalstīt skaitli 65, tas ir reāli. Ja mēs pieņemam 75 — tad ļoti daudziem pilsonība būs piešķirama pēc nāves.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu patiešām arī pārdomāt un apstāties pie cipara 65, jo es nepiekrītu Jurdža kungam, kas saka, ka Latgalē ir savādāka situācija. Ir Latgalē pietiekoši sarežģīta situācija. Es gribētu pateikt, ka Pēterkopa kungs ir kļūdījies arī 78. punktā, piedāvādams, ka vajag izmainīt, ka persona prot latviešu valodu, ja tā pilnībā saprot sadzīves, oficiāla rakstura un cita veida informāciju. Cienījamie kolēģi, mēs sēžam un strādājam šeit trīs gadus. Vai jūs neesat pārliecinājušies, ka diezgan daudzi no tiem, kas kāpj tribīnē, nevarētu izpildīt šo pirmo punktu? Kur nu vēl uzrakstīt pēc 65 gadiem... Es aicinu neiet uz 75 gadiem, bet palikt vecajā redakcijā, kas ir bijis pieņemts otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tātad tas bija 79. priekšlikums. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 32, atturas — 19. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Un 80. priekšlikums — Pilsonības likuma izpildes komisija. Juridiskā komisija to noraidījusi, jo uzskatīja, ka tas pārāk atvieglina šo iegūšanas kārtību.

Sēdes vadītājs.

Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 80. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 20, atturas — 20. Nav pieņemts. 81. priekšlikumu deputāts Seiksts ir noņēmis.

M.Grīnblats.

Nākošais, tātad pie 23. panta ir deputātu Jirgena, Jurdža un Prēdeles precizējums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats.

Pie 24. panta ir deputāta Dozorceva priekšlikums — atjaunot iepriekšējā lasījumā svītrotos vārdus, kas tātad paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību par nepatiesu ziņu sniegšanu šajā sakarībā tikai 5 gadu periodā, un Saeima otrajā lasījumā tieši šo daļu svītroja. Juridiskā komisija iesaka neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts par 83. priekšlikumu.

M.Grīnblats

. Nākošais priekšlikums ir deputāta Vidiņa. Tātad papildināt par šo nepatieso ziņu sniedzējiem: šādas personas ir izraidāmas no Latvijas Republikas teritorijas..

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vidiņš vēlas runāt par savu priekšlikumu.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es turu Čevera kungu pie vārda, jo nesen atpakaļ viņš kliedza, ka tādus ir jāizraida no valsts. Tātad es esmu pārliecināts, ka šo manu priekšlikumu ar "Saimnieka" partijas atbalstu mēs šodien pieņemsim. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu būt pietiekoši precīzs. Es runāju par tiem, kas ieceļo Latvijā nelegāli, tātad nelegālie ieceļotāji. Bet runājot par šo Vidiņa kunga priekšlikumu... Kopumā ņemot, es uzskatu, ka to varētu atbalstīt. Tikai ir viena problēma. Uz kurieni viņus izraidīt? Tā būs pietiekoši liela problēma, kuru, Vidiņa kungs, arī jūs nespēsiet atrisināt, pat ja iekšlietu ministrs ir Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš — otro reizi.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Čevera kungs, šo problēmu var tomēr atrisināt, jo visiem bijušajiem PSRS pilsoņiem ir tiesības iegūt līdz 2000. gadam Krievijas pilsonību. Un es domāju, kad 2000. gads pienāks, tad mēs ar jums šo jautājumu kopīgi atrisināsim, kad jūs būsiet iekšlietu ministrs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ja es būšu iekšlietu minists, es apsolu, ka visi tiks izraidīti, un kādam vēl var gadīties, ka viņš tiek nošauts bēgot.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Grīnblata kungs, vēlaties ko piebilst? Vai balsosim? Nevēlas Grīnblata kungs komentēt?

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 84.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 31, atturas — 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums, godātie deputāti, ir 85. — deputāta Pēterkopa priekšlikums — papildināt likumu ar pilnīgi jaunu pantu: "Par grozījumu spēkā stāšanās kārtību", ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Pēterkopa kungs runās par savu priekšlikumu.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es piedāvāju papildināt likumu ar jaunu pantu, kurš nosaka, ka jebkuri grozījumi šajā likumā stājas spēkā ne agrāk kā gadu pēc to pieņemšanas. Kāpēc šādu priekšlikumu es esmu sagatavojis? Tāpēc, ka spēkā esošā likuma 14.panta ceturtā daļā ir izteikta līdzīga doma. Izteikta šī doma tikai par 14.pantu, un ar jaunajiem grozījumiem mēs esam šo 14.pantu grozījuši. Protams, šie grozījumi stāsies spēkā tikai pēc gada, bet vairs nepaliek šī ceturtā daļa par šiem grozījumiem, tāpēc es piedāvāju šādu principu attiecināt uz visu likumu. Uz visiem likuma pantiem. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi pareizi, jo grozījumi Pilsonības likumā ir pietiekoši nopietni, tie ir arī ar finansēm saistīti un arī ar daudz ko citu. Tāpēc gads apmēram būtu tas laiks, kad tiek veiktas attiecīgās izmaiņas vai nu Ministru kabineta noteikumos, vai attiecīgajos citos normatīvajos dokumentos, lai varētu piemērot kādu jaunu grozījumu, kad tie stāsies spēkā. Tāpēc es domāju, ka šāds pants nāktu tikai par labu un pilnveidotu šo likumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats.

Godātie deputāti! Iesaku vienlaicīgi pievērst uzmanību tam, ka pie pārejas noteikumiem deputāts Pēterkops nosaka to, ka arī šis pants nevar stāties spēkā uzreiz, bet tikai pēc zināma laika.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Par 30.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 36, atturas — 16. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk, godātie deputāti, seko priekšlikumu grupa par pārejas noteikumiem. 86. ir deputāta Ozoliņa priekšlikums, kurš saista šā likuma 3.1. 12.pantu un 14.panta pieņemšanu saistībā ar veselu virkni starptautisku dokumentu izvērtēšanu starptautiskajās institūcijās. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Ozoliņš runās par savu priekšlikumu.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais klātneesošais prezident! Sēdes vadītāj! Latvija atrodas izdevīgā ģeopolitiskā vietā. Ļoti interesantā. Austrumi un Rietumu allaž interesējas par mums. Tā Molotova—Robentropa pakta rezultātā, kad Rietumi mūs pārdeva Krievijai, bija pirmās slepkavības, pirmās izsūtīšanas, un cieta 14 000 bērnu un veci cilvēki. Vīrus nošķīra, tos noslepkavoja pēc pāris gadiem. Sibīrijā bada nāvē mira tūkstošiem bērnu un sieviešu. Pēc Jaltas līguma atkal slepkavoja un izsūtīja. 25.marta naktī 49 000 iedzīvotājus — vecus cilvēkus, bērnus, grūtnieces izsūtīja uz Sibīriju. Tā bija galvenokārt zemnieku ģimeņu iznīcināšana. To vietā ienāca no plašās PSRS. Iegūlās viņu gultās, iegāja viņu mājās, veidoja kolhozus un tālāk smagā darbā spīdzināja atlikušos vēl dzīvos vietējos iedzīvotājus.

Droši vien, ka uz mums skatās Austrumi un Rietumi kā uz Austrālijas aborigēniem. Mūs jau sauc par pamatnāciju, (korenoje naseļēņije). Jā, mēs esam varbūt tādi arī kļuvuši — šiem aborigēniem līdzīgi. Mēs esam salauzti, nepretojamies, ēdam, kas pagadās, un mēģinām kaut kā izdzīvot. Bet tās tiešām tomēr ir komunistiskā terora sekas. Un augstajam komisāram Maksim van der Stūlam šķiet, ka nav jāievēro ANO koncepcijas. Man šķiet, ka visas konvencijas, kurām ir pievienojusies Latvija, kurām ir pievienojušās Rietumu valstis, tomēr būtu ievērojamas. Francijas prezidents, nu jau nelaiķis, Fransuā Miterāns, kurš bija Latvijā, viņš saprata mūsu kā kolonijas situāciju un pēckolonizācijas periodu. To viņš uzsvēra šeit, preses konferencē Latvijā. Arī Čehijas prezidents Vaclavs Havels to saprata un centās izvērtēt šīs sekas, veidojot konferenci. Diemžēl tas viņam nav izdevies.

Mans priekšlikums ir ar šo likumu noteikt, ka likuma 3.1., 12.panta un 14.panta redakcijas stājas spēkā pēc ANO 1949.gada 12.augusta pieņemtās Ženēvas konvencijas ceturtās daļas "Civiliedzīvotāju aizsardzība kara laikā" 49.panta un 6.Saeimas 1996.gada 22. augustā pieņemtās deklarācijas "Par Latvijas okupāciju" fakta izvērtēšanas Apvienoto Nāciju Organizācijā, Hāgas starptautiskajā tiesā un EDSO, izvērtējot PSRS okupāciju un tās laikā iebraukušo pilsoņu atrašanās Latvijā likumību. Šāds dokuments ir jau ceļā uz Apvienoto Nāciju Organizāciju un valstīm ar informāciju, kas noticis Latvijā šajos 56 gados. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Godājamie ārvalstu pārstāvji un tauta! Šo jautājumu — vai mēs, Latvija, esam pilntiesīgi biedri kaut kur pasaulē, vai mēs, Latvija, esam pilntiesīgi biedri kaut kādā pasaules organizācijā? Vai mēs varam cerēt būt pilntiesīgi biedri? Tas mums ir, un to mēs esam sākuši pārbaudīt. Mēs šeit, Saeimā, esam uzdevuši Ārlietu ministrijai konstatēt, vai tie bija tikai meli un maldi, ka pasaule atzina, ka mēs bijām okupēti? Vai mēs esam neliterāti, ka mēs nespējam salasīt 1949.gada konvenciju? Jeb mums ir jāsecina, ka latvieši nav līdztiesīgi, ka ir starptautiskie līgumi, kurus mēs parakstām, ka tie neattiecas uz to, kad tie varētu nākt Latvijai par labu. Tad paceļas jautājums: kāpēc tad mēs esam Apvienotajās Nācijās? Tikai tāpēc, lai mēs varētu noliegt sev kodolieroču spējas? Jeb tāpēc, ka mēs ceram, ka mēs Apvienotajās Nācijās būsim tiesiskā pasaulē? Kāpēc jūs, mani kolēģi, gribat, lai mēs ejam uz Eiropas Savienību? Atkal uz kaut kādu internacionālu sabiedrību. Bet saprotiet, ka šie cilvēki, kas mūs tur maldina vai gaida, nedomā, ka mēs esam līdztiesīgi, ka kaut kāds likums attiecas uz mums. Bet viņi mums sola.

To pašu darīja pirms Otrā pasaules kara. Mēs bijām pasaules savienībā, mums bija garantijas, mums bija visādi cilvēki, ar kuriem mēs bijām nolīguši, ar Krieviju arī, un visi šie līgumi bija bleķis un malds. Sapratīsim to, ka, ja mēs nepateiksim pasaulei, ka viņi ir meļi un krāpnieki, ka mēs to nepateiksim pasaules iedzīvotājiem, jo viņi paši negrib, ka viņu valdības mūs krāpj, tad mūsu tautai ies grūti.

Amerikā ir 70 miljoni cilvēku, kuru radi ir cietuši zem komunisma. Viņiem ir jādzird, kas šeit notiek. Kā mēs tiekam dauzīti un apkrāpti un ka mēs esam ārpus likuma. Tikai tāpēc, ka mēs esam vienīgie, kas esam morāli tīri Otrajā pasaules karā. Mēs nevienam neuzbrukām...

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes ir pagājušas... Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Tā situācija, kas mums Latvijā veidojas, ir tāda, ka vienā pusē mums ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Otrā pusē ir "Līdztiesība" ar Rubiku, abās pusēs ir radikāļi, bet patiesībā mūsu valsts ir kaut kur pa vidu. Nav tā, ka visa mūsu valsts sastāvētu tikai no divām konfrontējošām nometnēm. Ir spēki, kam ir izdevīgi uzspiest šo divu konfrontējošo nometņu tēlu. Skaidrs, ka tēvzemiešiem ir izdevīgi šodien akcentēt pilsonības lietas un viņiem būs izdevīgi šīs lietas akcentēt arī tālāk, jo tas novirza cilvēkus, vismaz viņi var cerēt, novirzīt cilvēkus no pamatjautājuma. Un šis pamatjautājums ir par "Tēvzemei un Brīvībai" realizēto politiku, par viņu atbildību pret valsti, kāda tai ir, gan darbojoties valsts vadībā, gan vadot dažādas ministrijas, gan arī pēc tam viņu pārstāvjiem vadot visu valdību. Tā ir pilnīgi konkrēta atbildība par līdzdalību valsts izzagšanas perspektīvā, un tā ir atbildība par kolaboracionismu, par sadarbību un kopdarbību ar Kremļa lielvaras mantiniekiem Latvijā. Tā ir atbildība par "bezzobaino" ārpolitiku, kuras rezultātā nav izdarīts tas, ko šeit min deputāts Ozoliņš, par to, ka šī deklarācija "Par Latvijas okupāciju" vēl nav izvērtēta Apvienoto Nāciju Organizācijā un citādā veidā starptautiskajā arēnā. Ka tā nav nopietni juridiski piestādīta citu valstu valdībām, un līdz ar to faktiski nav veikta nekāda reāla darbība, lai pārvarētu Latvijā okupācijas sekas. Tagad nu šeit var nākt un skaisti runāt, un varēs runāt vēl kādus mēnešus par Latviju, par to, cik nu mums tas Pilsonības likums ir svarīgs, lai viss pārējais it kā aizmirstos. Lai aizmirstos tas, ka Latvijā arī tēvzemiešu valdības laikā turpinās tā pati perspektīva, ka mēs valstī divas reizes vairāk taisām zārkus, nekā karam šūpuļus. Un nekas nav izdarīts, lai šo perspektīvu pārtrauktu. Nekas nav izdarīts, lai reāli uzsāktu pārvarēt Latvijas okupācijas sekas.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un ļoti nopietni vērtēt visus notiekošos procesus dziļās kopsakarībās un tieši šādi izvērtēt arī tēvzemiešu lomu.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Klātneesošais prezident! Kolēģi! Es pirms pāris nedēļām EDSO misijā iegriezos un nodevu viņiem 1949.gada Ženēvas konvenciju un Saeimas deklarāciju "Par okupāciju" un lūdzu skaidrojumu. Cerams, ka to saņemšu. Latvija ir pievienojusies Ženēvas konvencijai 1992.gadā tāpat kā citas ANO valstis, šai konvencijai būtu jādarbojas, es gaidu atbildi no EDSO misijas. Droši vien no ANO arī sagaidīsim.

Pilsoņi deputāti! Tautieši! Izvērtējot to, kas notiek šodien, ir kaut kā zīmīgi un sāpīgi. Ir atkal jūnijs, ir visskaistākais ziedoņa laiks, kas nāk Latvijā ar sāpēm, smagiem zaudējumiem. Es aicinu nepadoties spiedienam ne no Austrumiem, ne no Rietumiem un atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Sirds neatļauj iebilst Leopolda Ozoliņa priekšlikumam. Bet vai var būt ticība, ka pie varas esošā šodienas valdība realizēs šos nosacījumus, ko Leopolds Ozoliņš piedāvā?

Guntars Krasts tikko bija Apvienotajās Nācijās, vai viņš par to runāja? Nerunāja. Viņš tikko bija pie Olbraitas, vai viņš par to runāja? Nerunāja.

Daudziem no šiem cilvēkiem, kas savas partijas virsrakstā uzrakstījuši "Tēvzemei un Brīvībai", vārdi atšķiras no darbiem. Tikko mans kolēģis, cienījamais Latvijas patriots Juris Dobelis, teica, ja viņš būs iekšlietu ministrs, viņš izraidīs visus no Latvijas. Neizraidīs viņš. Jo pat savā laikā, kad mēģinājums bija arestēt divus Krievijas ģenerāļus, pat tad prokuratūrā Jurim Dobelim notrīcēja sirds. Un viņš to pateica tikai pēc gada, jau uzņemoties lielā varoņa pienākumus. Tas nav iespējams — šos nosacījums izpildīt. Vēl jo vairāk, kad mēs runājam par likumu, kuram jāstājas spēkā, jāstājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri, un jāprasa, regulāri jāprasa no Ministru prezidenta Krasta kunga līdz vēlēšanām, ko viņš ir darījis kopā ar savu partiju, lai visai pasaulei pastāstītu par šo okupācijas faktu. Ko katrs no šiem deputātiem ir darījis, lai vēl vienu reizi izrunātu ar Krieviju par okupācijas faktu. Es atceros sarunu, kad kopā ar Alfredu Čepāni mēs bijām Krievijas domē. Mūsu "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts Juris Sinka diskusijā nerunāja par visām šīm konvencijām, Apvienotajām Nācijām, viņš atcerējās 1905.gadu — kazaku uzbrukumu latviešu strādniekiem, viņš atcerējās 1940., 1941., 1949.gadu, bet par konvencijām, par okupāciju praktiski netika runāts nemaz. Tad, kad notika pietiekoši asas sarunas, tad Sinkas kungs sāka runāt par to, cik labi būtu Krievijai daudz preču vest caur Latviju, cik tas būtu izdevīgi ekonomiski Krievijai. Tā ka, kopumā ņemot, es nevaru nobalsot un atbalstīt Leopolda Ozoliņa priekšlikumu ne jau tāpēc, ka es to negribu darīt. Es vienkārši neticu šiem cilvēkiem, kas atrodas pie valdības stūres visaugstākajā līmenī, kuri saka vienu, dara otru, kāpj tribīnē un sola kaut ko citu, un paiet laiks, paiet pat stundas, nogurums pāriet, un sākas viss no gala.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi un tauta! Jūs tikko dzirdējāt, ko Ziedonis Čevers teica, ka mēs nevaram uzticēties mūsu valdībai, mēs nevaram uzticēties Nacionālajam blokam. Bet skat, šodien mēs esam uz pasaules skatuves. Lielās pasaules avīzes raksta un jautā, kas notiks šeit, Latvijā, ar šito lēmumu. Un ja mēs ierakstīsim Ozoliņa papildinājumu, tas būs pasaules skatuvē. Un cilvēki sāks domāt, vai patiešām Bils Klintons un viņa ierēdņi taisās apbižot šo mazo tautu. Vai patiešām pasaule stāvēs malā, kamēr Latvija tiks rusificēta. Viņi sāks saprast to nekaunību. Mēs apejam šo nelietderīgo Nacionālo bloku, valdību ar šo lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Laiks.

G.Valdmanis.

Mēs ejam tieši pie pasaules tautas. Lūdzu balsot par!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un te jau tā balsošana tiešām parādīs. Jo šodien mēs te nerunājam par kaut kādām partijiskām vai politiskām interesēm, kā viens otrs diezgan muļķīgi te izsakās, vienalga, no kuras puses viņš arī būtu nācis. Balsojums jau parāda attieksmi un nevis šī runāšana. Ja jau te kāds runā, ka viņš ir gatavs atbalstīt, tad lai arī ar balsošanu viņš pierāda, ka viņš ir gatavs to darīt. Priekšlikumam nav nekādas vainas. Un es to atbalstīšu. Un cerams, ka mūsu apvienība arī.

Tagad par ģenerāļiem. Es ļoti labi atceros, kas toreiz notika un kam notrīcēja tā sirds, sākot ar Čeveru un augstākiem cilvēkiem, ne tikai sirds notrīcēja, arī ģīmīši tad, kad bija visi salasījušies, vienam bija baltā krāsā, vienam zaļā, vienam zilā un vienam sarkanā. Atkarībā no piederības. Un nevajadzētu te kāpt tribīnē un muldēt, un melot, pareizāk sakot. Jo prokuratūrā bija pavisam cita saruna. Interesanti gan, kā Čevera kungam tik labi bija zināms viss par to, kas notika prokuratūrā. Tādā gadījumā aicinu izlasīt viņam vēl vienu reizi, laikam ar redzi kārtējo reizi bija grūtības, jo Čevera kungs ārkārtīgi smagi pārdzīvoja, ka "Latvijas ceļš" ir noraidījis viņa kandidatūru uz iekšlietu ministru. Es biju aculiecinieks, cik viņam bija smags šis pārdzīvojums, kas gandrīz beidzās ar smagiem veselības traucējumiem. Un tāpēc nevajadzētu šeit nākt un runāt to, ko cilvēks pats nezina. Acīmredzot tie bija fantāzijas lidojumi. Bet ar ģenerāļiem nebija nekādas vainas. Viņi devās ceļojumā uz Austrumu robežas pusi, bet diemžēl daudzu valstsvīru iejaukšanās rezultātā šis ceļojums tika apstādināts, un vairāk nekas cits. Bet, ja vajadzētu otrreiz to atkārtot, es nešauboties to darītu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es domāju, ka Ozoliņa priekšlikums ir ļoti labs un ka visi to atbalstīs. Un es ceru arī, Čevera kungs, ka jūsu "Saimnieka" frakcija arī visi atbalstīs, par cik jūs aicinājāt. Mēs dzirdējām, ka arī tēvzemieši aicinās, un tā kā tas būtu ļoti labi, ja izvērtētu Deklarāciju par Latvijas okupāciju, izvērtētu Apvienoto Nāciju Organizācijā, Hāgas Starptautiskajā tiesā izvērtētu PSRS okupāciju un tās laikā iebraukušo pilsoņu atrašanās Latvijā likumību. Es domāju, ka visi atbalstīs, un es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ja nu mēs vienreiz runājam par pilsoņiem, tad varbūt vajadzētu padomāt mazliet tālāk. Man ir tāds jautājums. Mēs esam ik pa reizei runājuši par repatriāciju. Vai vispār kāds šajā zālē var pateikt, cik mēs esam 1998.gada budžetā atvēlējuši repatriācijai? 55 tūkstošus latu. Cik, jūs domājat, ir iztērēts līdz šim brīdim? Mazāk nekā 10 tūkstoši latu. Mums Krasnojarskā, Omskā un citur vēl dzīvo latvieši. Un cik mēs esam darījuši, lai aicinātu šos cilvēkus, kuri tomēr ir Lavijas pilsoņi, kas ir represēti un ir cietuši visus šos gadus? Un ko mēs esam izdarījuši? Šeit pat necik tālu ir ebreju valsts, kas 300 tūkstošus savus cilvēkus aicināja, un aizbrauca no Rumānijas uz Izraēlu. Un cik mēs esam aicinājuši un atveduši? Cik aktīvi strādā šī programma? Cilvēkiem mēs esam sagādājuši dzīvokļus un darbus? Tad runāsim par mūsu cilvēkiem! Un kāpēc mēs to neveicam? Cik tagad budžeta grozījumā mēs papildus līdzekļus iedevām šai programmai? Nulle. Tāpēc nevajadzētu runāt par pilsonību, ka mēs nedarām to, kas mums stāv priekšā, un mēs varam šodien to darīt.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Es vairs faktiski neuzrunāšu jūs, bet cilvēkus pie radioaparātiem, kuri klausās mūs visu dienu. Nebrīnieties par šīm emocijām! Arī jūs, deputāti, jo attieksme pret Pilsonības likumu to attaisno. Šī deputātu vairākuma nodevība pret Latviju attaisno šīs emocijas. Un es gribu pateikt Čerāna kungam. Vai nu jūs esat patiesi nojūdzies, aizvainojot "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šodien, vai vēl kas ļaunāks. Priecājieties, ka nu pilsonību dosim visiem klaidoņiem.

Par Čevera kungu man īpaši nebūtu ko sacīt. Jūs raudājāt, ka tiekot pārkāpta Valdības deklarācija. Jūs kopš tā brīža, kad iemukāt "krūmos", sen vairs neesat atbildīgs par šo dekalrāciju.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es lūdzu izvēlēties izteicienus, raksturojot vienam otru, jo par katru no mums var tā teikt. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Paldies Saeimas priekšsēdētājam! Tādu pašu aicinājumu es arī gribēju izteikt. Nu nesēsim savstarpēju naidu. Ja Čevera kungs apsolīja atbalstīt, tātad atbalstīs visa Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija, atbalstīs "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, atbalstīs frakcija "Latvijai", un vēl es redzu, ka te būs atbalstītāji. Tātad mums ir pietiekoši liels spēks, lai šo likuma variantu izpildītu. Tad iesim uz izpildīšanu un piespiedīsim valdībai to izpildīt, un mēs būsim izdarījuši daudz laba Latvijai. Un nesēsim naidu, bet beidzot apvienosimies šajā mirklī. Un es tagad skatīšos, vai Čevera kungs un viņa frakcija izpildīs to solījumu, redzot, ka tiešām valdību var piespiest izpildīt, vai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK izpildīs savu solījumu. Varu tikai teikt to, ka frakcija "Latvijai" savu solījumu noteikti izpildīs.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām šeit ir vietā, jo faktiski tas liecina, ja mēs to pieņemam, tad starptautiskās sabiedrības, arī Saeimas deputātu un Latvijas sabiedrības, starpā var panākt pretimnākšanu un izpratni. Jo pēc būtības, ja mūs aicina steigties, steidzamības kārtībā izlemt pilsonības jautājumu, viena mēneša laikā panākt šo lūzumu, tad šis dokuments arī spiestu varbūt starptautiskās organizācijas, no otras puses, tiešām vienreiz pielikt punktu tam, kas ir noticis Latvijā kara okupācijas gados, kas ir noticis ar civiliedzīvotājiem. Tātad ir iespējams panākt konsensusu. Pielikt punktu šīm lietām, šīm problēmām, tām, kas neļauj mums atrisināt, Latvijā mieru panākt, neļauj mums normālā kārtā vest savu sadzīvi.

Es tomēr gribētu atbildēt Čevera kungam. Čevera kungs, jūs šeit visu laiku teicāt to, ka neviens neko nedara šajā jautājumā. Ziniet, es gribētu teikt, ka es pietiekami ilgu laiku darbojos Eiropas lietu komisijā, arī tiekoties ar dažādiem aizsardzības un iekšlietu komisiju apmeklējošiem cilvēkiem, kuri nāk no starptautiskajām organizācijām. Ziniet, diezgan daudz cilvēku regulāri šo jautājumu izvirza un paceļ, kāpēc Latvijas esošā situācija netiek novērtēta no tām konvencijām, kuras šeit ir minētas, kuras ir licis priekšā savā priekšlikumā deputāts Ozoliņš, kuras attiecas uz kara laiku, kuras attiecas uz kara un okupācijas sekām. Tagad tas tiek darīts. Un, godīgi sakot, līdz ar to man jāsaka, ka es nevaru pieņemt jūsu apvainojumu, jo es uzskatu, ka es vairākkārt par šīm lietām esmu runājis un arī daudzi Rietumu eksperti to vismaz ar izpratni ir noklausījušies. Varbūt viņi nav varējuši šīs lietas atbalstīt tāpēc, ka viņi pārstāv tādas organizācijas, kurām tas varbūt nav dienas kārtībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi. (Starpsauciens: "Pieliec punktu!")

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā kā te izskanēja runas par repatriāciju, es gribētu sniegt nelielu informāciju, kas labi saskan arī ar deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Nesen Rīgā sāka strādāt Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas birojs. Un, ja mēs runājam par atgriešanos uz savu tēvu zemi, tad palīdzēsim tiem nelaimīgajiem, kas Latvijā šeit simtiem tūkstošu uzturas, izmantot šā biroja pakalpojumus — atgriezties uz savu sentēvu zemi. Jo noteikti tādi ir un tieši šodien gaida no mums šādu palīdzību. Tā kā vienlīdz svarīgi ir, lai mūsu tautieši atgrieztos uz šejieni, un no šejienes tie tautieši, kuriem citur ir tēvzeme, dotos uz turieni. Tā kā lūdzu ņemiet vērā šo informāciju, un tā ļoti labi saskan ar šo 86. priekšlikumu, kuru es tiešām aicinu no sirds atbalstīt visiem.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers — otro reizi.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošos. Mauliņa kungs! Cienījamais Mauliņa kungs! Ja jūs būtu premjerministrs, es nobalsotu par šo priekšlikumu. Bet tā kā Krasta kungs, atrodoties valdībā trīs gadus, tagad jau praktiski gadu ir premjerministrs, no šiem visiem punktiem nekas nav izpildīts. Man nav šīs ticības, tāpat kā Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijai šeit zālē.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu vēlreiz atbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, ka tas ir ļoti zīmīgs tieši no tā viedokļa, ka Latvijā nav naida starp tautām un ka mēs Latvijā varam risināt pilsonības jautājumu arī tādā veidā, ka mēs iedodam pilsonību tiem bērniem, kas Latvijā piedzimst. Un mēs varam meklēt arī citus mehānismus, kādā veidā risināt sabiedrības integrācijas problēmu. Bet pamatjautājums ir tā bāze, uz kuras mēs veidojam šo integrāciju un uz kuras mēs veidojam šo Pilsonības likumu. Šī bāze ir skaidra Latvijas okupācijas atzīšana gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Vēl tikai Dobeļa kungam gribu piebilst, ka viņš runā šeit par cilvēkiem, kuriem būtu jārepatriējas no šejienes. Atkal, ko tēvzemiešu valdība ir izdarījusi, lai cilvēki no šejienes reāli brauktu prom. Kas to vēlas, protams.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs! Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Gribu visiem atgādināt, ka Saeima nesen ar lielu balsu vairākumu pieņēma īpašu Saeimas lēmumu, tātad par ANO un Hāgas starptautiskās tiesas izmantošanu ar 1940.gadu saistīto faktu un tā juridisko seku izvērtēšanai. Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 86.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 27, atturas — 16. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamais ir 87.priekšlikums, deputātes Seiles, mainīt iepriekšējā lasījumā nobalsoto šā likuma 20.panta 4.punktu un 21.panta otro daļu, kas attiecas uz valsts valodas līmeņa pārbaudes kārtības stāšanos spēkā nevis no 1998.gada 1.septembra, bet no 1999.gada 1.janvāra. Atbildīgā komisija tomēr šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu nr.87. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 32, atturas — 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

88. priekšlikums. Tas arī ir deputātes Seiles priekšlikums par šā likuma 14.panta spēkā stāšanās kārtību. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš vēlas runāt.

J. Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Godātie radioklausītāji! Jūs dzirdējāt te... (zālē liels troksnis.) Jūs dzirdējāt Čevera kunga solījumu — atbalstīt Ozoliņa priekšlikumu. Izrādījās, ka tomēr tas solījums ir dots tikai radioklausītājiem. Īstenībā balsots tika pret. Es aicinu šajā punktā atbalstīt Annas Seiles priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 88.priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 33, atturas — 15. Nav pieņemts.

M. Grīnblats.

Priekšlikums nr. 89. Deputāts Eniņš piedāvā grozījumu, kas attiecas uz 14.pantu, lai tie stātos spēkā ar 1999.gada 1.janvāri. Atbildīgā komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Varonīgā Sadarbības padome un tās pakalpiņi! Citi tautas kalpi un tauta! Mēs šodien esam redzējuši visdziļāko nodevību. Mēs esam redzējuši, kā "Saimnieks" sola un dara. Mēs esam redzējuši, ka tiek saskaitītas balsis Nacionālajā blokā, ir veikuši to, ko Rietumu pasaule okupācijas laikā nekad nebūtu atļāvusies. Mēs tiekam rusificēti. It kā latviešu tautas pārstāvji ir to legalizējuši. Tauta, nekrītiet bezcerībā! Ejiet pie ugunskura un domājiet, ko mūsu senči būtu darījuši. Saprotiet, ka mūsu trešos sekretārus un pirmos sekretārus, un tos, kuri sūtīja mūsu cilvēkus uz Sibīriju, ka mums ar viņiem ir jānorēķinās! Izraugiet kandidātus katrā rajonā! Lasiet "Jauno Avīzi" pagājušās piektdienas un izvirziet kandidātus! Mums uz 4.augustu ir jāsasauc Tautas kongress, un mums šī valsts ir jāattīra kā no iekšējiem pirmajiem sekretāriem, tā no viltus draugiem no ārzemēm. Un viltus nacionālistiem Saeimā! Saprotiet, ka mums ir tas jādara. Tas nav joks, draugi! Šīs ir mūsu tautas nāves sāpes. Nāves skatīšana. Ir tik daudzas tautas iznīcinātas Amerikā — indiāņu tautas, un tagad ķeras klāt iznīcināt mūs. Mūs pārpludinās ar krieviem, tūlīt Eiropas Savienība noņems robežas, un cilvēki kustēsies. Pirmais darbs jau būs izdarīts.

Paldies "Saimniekam", paldies tēvzemiešiem, paldies "Latvijas ceļam", paldies visiem jums no "Zemniekiem", paldies mūsu godātajam prezidentam. Mūsu tauta var būt lielāka nekā viņas pārstāvji šeit, Saeimā, un tie pārstāvji šeit, Saeimā, ir sīki un kropli. Paldies! (Starpsauciens: Tur jums taisnība!")

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātā sabiedrība! Es tikai vienīgi pirmo reizi nāku tribīnē (zālē smiekli), un man ir bailes, ka... šodien. Ka pēc vētrainās Valdmaņa runas šis mans priekšlikums var būt neizprotams. Tā kā, ja mēs noņemam naturalizācijas "logus", es domāju, te nevar būt nekādi pārpratumi. Taču jums ir jāatbalsta priekšlikums, jo priekš tā ir vajadzīgi gan līdzekļi, gan organizatoriski darbi, šie seši mēneši, kas ir līdz jaunajam gadam, kad stātos šis priekšlikums uz izpildīšanu, jo ka atkal nenotiek tāpat kā ar nepilsoņu pasu izdalīšanu, kad ir burzma un viss. Vienkārši vajag taču kaut cik sakārtoties. Es saprotu, ka saprātīgi būtu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad priekšlikums nr. 89. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 28, atturas — 18. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Priekšlikums nr. 90. Pēterkopa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pēterkopa kungs runās par savu priekšlikumu.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Manā priekšlikumā ir izteikts, ka likuma 3.1. pants, kurā runāts, par kopš 1991. gada 21.augusta Latvijā dzimušo bezvalstnieku vai nepilsoņu bērnu pilsonību, un arī 30.pants, bet šinī gadījumā 30.pants netika pieņemts, es aicinu balsot pa daļām, un tas attiektos tikai uz likuma 3.1. pantu, ka stājas spēkā ar 1999. gada 1.maiju. Es domāju, ka šeit vairs nevajadzētu daudz pamatot, kāpēc 1.maijs. Ir vajadzīgs laiks, lai sagatavotos šim procesam, un datums ir pietiekoši labi noteikts.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Balsosim par deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 32, atturas — 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

91.priekšlikums. Deputāta Tabūna priekšlikums. Saistīts ar 19.panta spēkā stāšanos. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tā kā likums nav pieņemts, tad tas nav balsojams. Paldies! Ejam tālāk!

M.Grīnblats.

92.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš piedāvā 3.1. panta spēkā stāšanos ar 1999.gada 1.janvāri. Tas ir, arī daļēji uzklausot Naturalizācijas pārvaldes ieteikumus.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies! (Starpsaucieni: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 92. atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 4. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz personām, kuras ar pašreizējā likuma redakciju "Par naturalizāciju ārpus kārtas" devušas iesniegumus. Atbildīgā komisija to atbalsta daļēji, tikai savā redakcijā, kura redzama pie priekšlikuma nr. 94.

Sēdes vadītājs.

Runās Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību, par ko šeit īsti ir runa. Tātad uz šīm personām nav attiecināma Pilsonības likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta ierobežojumi. Proti, šie ierobežojumi ir šādi: "Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras..." 7.punkts: "Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas notiesātas ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā gadu par tāda tīša nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī". Es tiešām nedomāju, ka Pilsonības likumā būtu jādod šādas privilēģijas kriminālnoziedzniekiem. Tāpēc aicinu noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Man tā īsti nekļuva skaidrs, pret ko īsti šis Jirgena kunga iebildums bija vērsts, jo jautājums šobrīd ir par to, vai mēs atbalstām 94.priekšlikumu, jo 93. jau šeit neviens neuztur tādā redakcijā, kāds tas ir iesniegts.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad 94.priekšlikums, atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs 93.priekšlikumu vēl neizskatījām, Jirgena kungs. Daļēji tas ir pieņemts. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi savu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 93.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 26, atturas — 29. Nav pieņemts.

Tagad 94.priekšlikums. Vai ir vajadzība balsot? Ir vajadzība. Deputāti prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 94. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 11, atturas — 11. Pieņemts.

M.Grīnblats.

95.priekšlikums — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Valdmanis vēlas par to runāt. Neatkarīgi no tā, vai tas ir nobalsots vai nav, deputāts vēlas runāt.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Mēs esam cīnījušies, lai paliktu dzīva tauta. Vairākus simtus tūkstošu gadus. Un šodien mēs esam ļoti smagā cīņā. Šis likums it kā stāsies spēkā drīz, bet mūsu tauta ir izdzīvojusi tāpēc, ka mūsu spīts, mūsu bezcerības momentā mūsu varoņi ir kaluši to zobenu, domājuši, un tad gājuši cīņā, un mēs esam līdz šim noturējušies. Rītvakar mēs visi būsim ar saviem draugiem un radiem pie ugunskuriem. Pārrunāsim šito noziedzību, neaizmigsim alū, bet sāksim domāt par to, kas mūsu tautā notiek.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, lūdzu par lietu!

G.Valdmanis.

Un sāksim izvirzīt kandidātus, kas spēs šo likumu novērst. Vai tas likums nāks spēkā 1.jūlijā, vai šis lēmumprojekts nāks spēkā gadu vēlāk. Šis likums nav savienojams ar mūsu tautas izdzīvošanu. Un mēs šo izmainīsim. Šī nav beidzamā reize, kad tauta par šo jautājumu runās. Mēs runāsim, izvirzot savus kandidātus, mēs runāsim 3.oktobrī. Bez asinīm, likumīgā veidā, bez naudas...

Sēdes vadītājs.

Tad būs par vēlu.

G.Valdmanis.

Bet tikai ar savu pašapziņu un spītu. Iesim kopā! Sapratīsim, ka mūsu eksistence, mūsu izdzīvošanas spēja ir apdraudēta, un darīsim kaut ko! (Aplausi.) Šitā Saeima ir atlaista ar 1.novembri. Atvietosim viņu ar mūsu izraudzītiem vietējiem, drošiem, godīgiem tautas vīriem, un parādīsim pasaulei, ka mums ir tiesības, ka mēs vienkārši neklanīsimies visu priekšā. Ka tie likumi, kas ir starptautiski izlikti, ka tie attiecas arī uz Latviju. Un es ceru, ka tie ārzemju pārstāvji, kas šeit sēž, lai viņi saprot, ka latviešu tauta ir daudz lielāka nekā tie sīkie vadoņi, kuri viņus satiek. Guntis Ulmanis nepārstāv mūsu tautu. Ne Panteļējevs, ne Birkava kungs. Mūsu tauta grib dzīvot! Un viņa dzīvos. Dievs, svētī Latviju!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es negribu šinī brīdī dikti aizņemt laiku, un, protams, bija patīkami dzirdēt, ka Valdmanis beidza savu uzrunu ar "Dievs, svētī Latviju!" Patiešām, šodien Dievam ir jāsvētī Latvija. Un šodien arī ārvalstu vēstnieki beidzot redz to, kas virza Latviju uz priekšu un kas viņu velk atpakaļ. Un kā mēs gribam panākt, lai tauta dzīvo kā Eiropā, normāli dzīvo. Lai dzīvo, patiešām, sitot plaukstiņas un priecājoties. Tā kā piedāvā Valdmanis un kompānija no "Tēvzemei un Brīvībai". Es domāju, ka mēs panāksim to, lai Latvija dzīvotu normāli un cilvēki dzīvotu bagāti. Un, ja Vidiņa kungam vai kādiem ir murgi pa naktīm, tad vajag iet pie ārsta. Un ceru, ka mēs šinī gadījumā būsim vienreiz virzījušies nedaudz uz to domu, ko mēs domājam,— uz Eiropu.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Vēsā mierā mēs turpināsim darbu pie šī likuma. Pirmkārt, es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Nekur nav jāsteidzas, vajag izvērtēt visu notikušo. Galvenais ir gan likums, gan arī pats naturalizācijas process. Kā jau es teicu, ceru uz to, ka mēs apturēsim šī likuma izsludināšanu uz diviem mēnešiem. Līdz ar to nav nekādas jēgas arī pārējos termiņus steidzināt. Šos divus mēnešus mums dod tiesības mūsu Satversmes 72.pants, un strādāsim pie tā tālāk. Un tāpēc padomājiet, lūdzu, un nesteidzieties. Un varbūt šoreiz jūs tomēr būtu gatavi atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo pārāk ātra, sasteigta rīcība nekad nav devusi panākumus un nedos panākumus. Un tāpēc es uzturu spēkā šo balsojumu par mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godāto Valsts prezident! Čepāņa kungs, kolēģi! Es atbalstu šo "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikumu un novēlu "Tēvzemei un Brīvībai", "Saimniekam", "Latvijas ceļam", Jānim Jurkānam un viņa vadītājai partijai, Lujāna kungam priecīgus Jāņus, tāpat kā visiem valsts pilsoņiem un arī nepilsoņiem. Draudzīgi sēdēt pie ugunskuriem, pārrunāt šīs lietas, mēģināt saprast vienam otru, un aicinu saskaņai, lai mēs varētu sagaidīt tiešām pēcjāņu dienas bez traumām, bez nelaimes gadījumiem, un nedzert pārāk daudz alu, jo ir saspringta vasara, ir karsti, un tāpēc atbalstīsim šo priekšlikumu, un atbalstīsim mūsu valsts tālāk patiesu neatkarību un patiesu brīvību. Neļausimies iespaidoties no tiem spēkiem, kas varbūt redz Latvijā izdevīgumu. Mūsu uzdevums ir saglabāt mūsu valsti patiesi brīvu un patiesi neatkarīgu. Priecīgus Līgo svētkus! Pulcēsimies pie ugunskuriem un pārrunāsim arī šodien iespaidus.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad tās bija debates par 95.priekšlikumu, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 95.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 30, atturas — 14. Nav pieņemts.

M.Grīnblats.

Atbildīgā komisija aicina izteikt attieksmi pret likuma grozījumu pieņemšanu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 26, atturas — 7. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu godātos kolēģus, tā kā mums tagad sāksies vasaras brīvdienas, neaizmirst balsošanas aparatūrā identifikācijas kartītes.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aristids Jēkabs Lambergs, Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Juris Sinka, Oskars Grīgs, Ēriks Zunda, Atis Sausnītis, Ernests Jurkāns, Ojārs Grinbergs, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Janīna Kušnere, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

22.jūnija ārkārtas sesijas sēdi paziņoju par slēgtu. Novēlu visiem priecīgus Līgo svētkus un priecīgus Jāņus! Uz redzēšanos!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!