Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Republikas Pilsonības likuma grozījumiem (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.1998., Nr. 190/191 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51738

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

XXII Vispārējie latviešu dziesmu svētki un XII deju svētki

Vēl šajā numurā

30.06.1998., Nr. 190/191

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas Republikas Pilsonības likuma grozījumiem

P.JPG (14061 BYTES)

Valsts prezidenta preses konferencē

Šodien, 30. jūnija pusdienlaikā, plkst. 13.00, preses konferencē Valsts prezidents Guntis Ulmanis par Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā izteica savu viedokli:

— Atbilstoši Satversmei un pastāvošajai likumdošanai ir pienākusi astotā diena, kas ir atvēlēta Valsts prezidentam attiecībā uz lēmuma pieņemšanu. Šajā laikā ir saņemti 36 paraksti, precizitātes labad jāsaka, ka sākumā to bija 38. Divi deputāti atsauca savu parakstu. Trīsdesmit seši — tas nozīmē, ka likuma publicēšana ir apturama uz diviem mēnešiem. Līdz ar to attiecīgajām valsts institūcijām ir jānodrošina iespējas parakstu vākšanai. Un, ja šie paraksti tiks savākti likumā paredzētajā skaitā, ko acīmredzot tuvākajās dienās Centrālā vēlēšanu komisija paziņos, tad laikam būs tautas nobalsošana. Vai referendums būs, tas būs atkarīgs no savākto parakstu skaita. Tas ir diezgan stingri noteikts mūsu valsts likumdošanā.

Domāju, ka šis dokuments — par grozījumiem Pilsonības likumā — ir viens no svarīgākajiem, būtiskākajiem, ko pieņēmusi sestā Saeima. Es personīgi augstu vērtēju sestās Saeimas deputātu veikumu kopumā un to atsevišķo deputātu darbu, kas atbalstīja šo likumu, parādot drosmi, atbildību un izlēmību, lai tas tiktu pieņemts. Manā izpratnē politiķiem jābūt atbildības izjūtai, bet, ja šīs atbildības pietrūkst, viņi mēģina to uzņemties ar citu rokām, noveļot jautājumu uz kādu citu pleciem.

Es gribētu, lai tiktu pareizi saprasts. Es pilnībā atzīstu mūsu Satversmē noteiktās normas, tādēļ precīzi pildu un pildīšu Satversmē 72. pantā paredzēto. Līdz ar to savāktie deputātu paraksti un turpmāk iespējamais referendums ir Latvijas demokrātijas spēks un iespējas. Un zināmā mērā arī mēģinājums runāt ar tautu. Es saku — mēģinājums. Jo visā Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē nav bijis referenduma par šāda veida jautājumiem. 1927. gadā ir bijis mēģinājums organizēt referendumu par pavalstniecību, taču šis jautājums tālāk par runām nav ticis. Referendums nenotika. Tātad šis ir pirmais precedents jeb mēģinājums. Un es to uzskatu par demokrātijas apliecinājumu.

Gribētu atgādināt visiem to, ko es personīgi esmu teicis par pilsonības jautājumiem jau vairāku gadu garumā. Es vēlreiz apliecinu, ka palieku pie tā, ko es sacīju savā uzrunā Saeimā 22. jūnijā. Es gribētu atgādināt, ka, ja valsts pilsoņi ar saviem parakstiem apliecinās, ka referendums ir nepieciešams, es to uzskatīšu kā sabiedrības vēlmi izvērst dialogu ar varu, ar politiskajām partijām. Jo acīmredzot šīs tautas dialogs ar varu, ar politiskajām partijām līdz šim ir bijis nepietiekams. Tā es izdaru vienu no secinājumiem. Ja tiks savākti paraksti, tiks sarīkots referendums.

Uzskatu, ka šis process uzliek par pienākumu politiskajiem spēkiem ļoti aktīvi definēt savu pozīciju tādos mūsu valstij ļoti svarīgos jautājumos kā pilsonība un tādos, kas skar nacionalitāšu lietas. Līdz šim daudzas politiskās partijas no šiem jautājumiem — sabiedrības integrācijas, pilsonības iegūšanas — bieži vien atgāja nost, uzskatot, ka tie nav sevišķi ērti. Kaut vai no populistiskā viedokļa raugoties.

Šobrīd situācija ir tāda, ka katrai partijai ir jābūt savai konkrētai, noteiktai un precīzai nostājai, savam viedoklim, priekšstatam par savu lomu notiekošajā.

Pilsonības likuma grozījumi 22. jūnijā tika pieņemti, ievērojot mūsu valsts stratēģiskās intereses un to, kādu mēs katrs redzam savu valsti nākotnē. Vai nu mēs integrējamies Eiropas institūcijās un Eiropas Savienībā, vai arī ir kādi citi mērķi. Vai nu mēs gribam pilsoniskas sabiedrības integrāciju īsākā vai ilgākā laikposmā, vai arī mēs atsakāmies no tās. Vai nu mēs ticam sev, ka varam pieņemt likumus un lēmumus, kas atbilst valsts interesēm, un dot bērniem pilsonību, neprasot no viņiem, lai viņi jau dažu mēnešu vecumā zinātu daudzas valodas, tajā skaitā latviešu valodu, vai arī neticam, ka spējam savu valsti pārvaldīt un izdot tādus likumus, kas garantē tās nākotni, bet gribam, simboliski runājot, uzvelt problēmas uz savu bērnu pleciem. Lai bērni piedzimst, pieaug un tad paši domā, vai viņi būs Latvijas pilsoņi, vai viņi mīlēs vai nemīlēs Latviju.

Es esmu pret to, ka šie grozījumi Pilsonības likumā ar ļoti plašu juridisko bāzi un domu par sabiedrības attīstību bieži vien tiek reducēti uz vienu jautājumu — par latviešu valodu. Uzskatu, ka pieņemot šos grozījumus Pilsonības likumā, valdībai un partijām ir daudz lielāks pienākums, aizstāvot savu valodu un strādājot pie likumdošanas bāzes, lai latviešu valoda kļūtu stabilāka, stiprāka un drošāka, lai latviešu valoda tiktu ieviesta Latvijā it visos līmeņos un visur sabiedrībā. Vai arī labāk ir nepieņemt šos grozījumus Pilsonības likumā un populistiski spriest par valodas nepieciešamību, par valodas nākotni, par to, cik slikti esam apguvuši latviešu valodu.

Es gribētu vēlreiz akcentēt, ka viss ir mūsu pašu rokās. Vai nu mūsu politiskie spēki veidos stabilu sabiedrību un tam pieliks visas pūles, pieņemot arī drosmīgus lēmumus, vai arī paši neveidos šo sabiedrību un mēģinās tās veidošanās procesu konkretizēt ar tautu kopumā. Ļoti vēlētos, lai parakstu vākšanā un referenduma nostādnēs būtu precīzi izvirzīti jautājumi, ko mēs šobrīd gribam uzzināt no tautas. Vai gribam noskaidrot, kā tauta vērtē sabiedrības integrācijas procesu un kādu to paredz nākotnē, vai gribam pajautāt par valodu, vai vēlamies uzzināt, vai tauta atbalsta vai neatbalsta šos labojumus likumā. Domāju, ka tas būs ļoti būtisks moments.

Es personīgi savu parakstu par šī likuma atsaukšanu nedošu. Personīgi es uzskatu, ka šajā jautājumā ir vajadzīga politiska drosme un atbildība. Novelt visu uz tautas pleciem šeit būtu negodīgi. Tāpēc es domāju, ka referenduma nepieciešamība nav pietiekami pamatota.

Ko nozīmē referenduma par Pilsonības likuma grozījumiem rezultāti nākotnē?

Vai nu mēs savu likteni lemjam un savu politiku īstenojam paši, vai gribam, lai kādi citi to dara. Interesanti ir apzināties, ka ir divi nopietni spēki, kas ir protestējuši pret Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu. Tā ir viena no mūsu lielākajām partijām — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un arī Krievija, kas arī ir izteikusi neapmierinātību par papildinājumiem.

Es šodien saņēmu Eiropas Savienības dalībvalstu un asociēto valstu vēstuli, kā arī vēstuli no ASV, kurās izteikts pilnīgs atbalsts Pilsonības likuma grozījumu burtam un saturam. Bet tajos viens vienīgs novēlējums — iespējami drīzāk šo likumu realizēt dzīvē. Domāju, ka mums ir visas iespējas ieklausīties šajos vēlējumos. Neviens nespiež mūs tos realizēt ātri vai lēni. Bet katrā ziņā mums ir jāredz mērķis, kāpēc mēs to gribam darīt ātri vai lēni.

Referendums, kurā būtu negatīva attieksme pret šiem likuma labojumiem, būtu "nē" virzībā uz iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO. Referendums, kurā būtu teikts "nē", būtu "nē" sabiedrības integrācijai tuvākajos gados. Gribu piebilst, ka referendums nepavisam nav ne sākums, ne gals. Referendums ir demokrātijas procesa sastāvdaļa, kas uz laiku var visus šos jautājumus atlikt. Bet ir jautājums — vai mums ir pietiekami laika un vai mēs varam atļauties šo laiku paildzināt, vai arī mums ir jāizvēlas lēmumi ātrā, konkrētā rosībā.

Referendumā "jā" teikts, manuprāt, būtu atbalsts latviešu valodai. Jo, pieņemot šos grozījumus Pilsonības likumā, valdībai un visiem politiskajiem spēkiem būs nopietni jāstrādā pie valsts valodas likuma tālākas pilnveidošanas, pie latviešu valodas ieviešanas visur mūsu valstī. Pēc referenduma, kur būtu teikts "jā", respektīvi, noraidot labojumus, Latvijā būtu daudz mazāk lojālu cilvēku, kas būtu gatavi kalpot, strādāt un dzīvot Latvijas interesēs.

Atbalstot šos grozījumus Pilsonības likumā, es domāju, ka mēs sabiedrībā iegūsim daudzus lojālus cilvēkus, kas apzināsies piederību Latvijas sabiedrībai.

Nobeigumā es gribu teikt, ka es ticu latviešu tautas gaišai un pragmatiskai pieejai šajos jautājumos. Es ticu mūsu valsts vadības pragmatiskai un racionālai politikai. Un es ceru, ka šis parakstu vākšanas process un referenduma process apliecinās mūsu tautas vēlmi iet to ceļu, ko mēs esam uzsākuši pirms septiņiem gadiem.

 

Pēc Valsts prezidenta sacītā izskanēja daži jautājumi viņam:

— Kas, jūsuprāt, ir pamatā noliedzošajai attieksmei pret grozījumiem Pilsonības likumā — nezināšana, neizpratne, muļķība vai ļaunprātība?

— Protams, vēr-tēt kādas konkrētas partijas nostādni nav mans uzdevums, un es arī to nedaru ar sevišķu labpatiku. Es domāju, ka zināmu iespaidu jeb zīmogu ir uzlicis priekšvēlēšanu laiks. Un partija izmanto šo iespēju paust savu iniciatīvu, savu iesaisti, savu enerģiju dialogā par tautai ļoti nozīmīgiem jautājumiem. Es domāju, ka tas ir pats svarīgākais punkts. Katrā ziņā valsts nacionālās intereses nākotnē šeit ir palikušas pirmsvēlēšanu gaismā.

Domāju, ka šoreiz partija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vairāk nodarbojas ar populismu, un es neesmu redzējis nevienu objektīvu iniciatīvu no šīs partijas, kas tiktu sabiedrībā pozitīvi uzņemta, likumiski pieņemta, virzot uz priekšu tos jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības integrāciju un valodu.

— Vai būtu vajadzīgas vēl kādas garantijas no EDSO un ES puses pēc Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas?

— Neuzskatu, ka tādas īpašas būtu vajadzīgas. Visas ieinteresētās valstis mums ir pilnīgi oficiāli paziņojušas, ka nekādas prasību eskalācijas vai nedabiskas prasības, pārspīlētas prasības ne no vienas valsts puses, izņemot Krieviju, nebūs. Es, atklāti runājot, pat nesaprotu Krievijas nostāju šajā jautājumā. Jo tā ir negatīvi novērtējusi šo procesu — grozījumu Pilsonības likumā pieņemšanu, bet nekādā veidā nav spējusi argumentēt un pierādīt, ko tad īsti Krievija uzskatītu par pozitīvu procesu. Jo tagad ir izpildītas gandrīz visas EDSO un tās pārstāvju prasības. Gribu uzsvērt, ka šīs EDSO prasības daudzkārt tika saskaņotas ar mūsu Ministru kabinetu un ar premjeru personīgi. Latvijas parlaments ir rīkojies ļoti korekti un ļoti praktiski.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas  un valdības lietu redaktors

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

"LV" foto: Māris Kaparkalējs

30.06.1998., pl.13.00

6. Saeimas 38 deputātu pieprasījums tā iesniegšanas brīdī — 26. jūnija vakarā. Vēlāk divi deputāti — Gunta Gannusa un Jānis Rubulis — savus parakstus atsaukuši.

Pēc likuma pieņemšanas Saeimā

(Atkārtota informācija)

Latvijas

Ārlietu ministrijas

informācija pasaulei:

22.jūnijā Latvijas parlaments pieņēma šādus grozījumus Pilsonības likumā:

• t.s. logu sistēmas atcelšana;

• pilsonības piešķiršana bērniem bezvalstniekiem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta;

• valodas pārbaudes vienkāršošana personām, kas vecākas par 65 gadiem.

Saskaņā ar Latvijas Satversmi, Valsts prezidentam likums ir jāizsludina ne agrāk kā pēc 7 dienām un ne vēlāk kā pēc 21 dienas kopš tā pieņemšanas parlamentā.

Ievērojot Latvijas politisko mērķi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti un saskaņā ar iestāšanās politiskajiem kritērijiem "atvieglot naturalizācijas procesu, lai sekmīgāk integrētu nepilsoņus, ieskaitot bērnus bezvalstniekus", Latvija ir demonstrējusi ievērojamu progresu.

Risinot problēmas, kas Latvijā saistītas ar nelikumīgā padomju režīma atstāto mantojumu, šim lēmumam ir vēsturiska nozīme, kas atklāj politisko gribu un politiskās sistēmas briedumu.

Atceļot t.s. logu sistēmu un piešķirot pilsonību bērniem bezvalstniekiem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, tiek īstenotas EDSO pamatrekomendācijas. Jauno grozījumu pieņemšana visiem nepilsoņiem dos tiesības nekavējoties lūgt Latvijas pilsonības piešķiršanu.

Pilsonības likuma tālejošs mērķis ir visu Latvijas iedzīvotāju harmoniska integrācija valsts politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Ikviens Latvijas iedzīvotājs tiks iedrošināts identificēt sevi ar Latvijas Republiku un dot ieguldījumu turpmākajā demokrātijas attīstībā. Valdība intensificēs arī valodas mācīšanas programmu īstenošanu latviski nerunājošo iedzīvotāju vidū.

Latvija ir pateicīga par starptautisko palīdzību, ko nodrošināja starptautiskās organizācijas, un ar īpašu gandarījumu atzīmē EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla ieguldījumu sabiedrības integrācijas procesā.

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs)

tulkojums no angļu valodas

 

Amerikas Savienoto

Valstu prezidenta

vēstule Latvijas

Valsts prezidentam:

ASV prezidents Bils Klintons vēstulē atzīst, ka 22.jūnija parlamenta sēdē Latvijas Republikas Saeima ir pieņēmusi svarīgus lēmumus un ka Valsts prezidenta iesaistei ir bijusi īpaši svarīga loma.

B.Klintons raksta:

"Atļaujiet man vēlreiz izteikt jums atzinību par ieguldījumu un vadību nācijas sociālās integrācijas darbā. Man ir īpašs prieks uzzināt, ka Latvijas parlaments, jūsu veicināts, ir pieņēmis svarīgas un tālredzīgas izmaiņas jūsu valsts pilsonības likumā. Šī drosmīgā rīcība nodrošina Latvijas likuma atbilstību Eiropas drošības un sadarbības organizācijas galvenajām rekomendācijām. Tas ir nozīmīgs solis, un es apsveicu jūs par smago darbu, kāds bija nepieciešams tā īstenošanai."

Prezidents Klintons tālāk uzsver, ka likuma pieņemšana ir svarīga, veidojot Latvijā harmonisku sabiedrību.

Vēstulē teikts:

"Es esmu pārliecināts, ka šī likuma pieņemšana būs dziļi nozīmīga gan Latvijai, gan tās partneriem un atbalstītājiem pasaulē. Tas atspoguļo lielu progresu attiecībā uz jūsu Latvijas redzējumu, kur visu izcelsmju un pārliecību cilvēki dzīvo saskaņā. Tas sniedz Latvijas iedzīvotājiem, ka nav pilsoņi, godīgus un taisnīgus līdzekļus pilsonības iegūšanai un veicina visu to latviešu valodas zināšanas, kuri grib iegūt jūsu valsts pilsonību. Šis solis arī atbalsta mērķus, kas tika izvirzīti ASV un Baltijas hartā, kuru mēs kopīgi parakstījām janvārī. Tas atbalsta Latvijas integrāciju Eiropas un transatlantiskajās kopienās un veicina uz sadarbību vērstu un draudzīgu dialogu Baltijas reģiona nāciju starpā."

Runājot par izmaiņām pilsonības likumā, B.Klintons atzīst, ka Latvijas sabiedrībā par to ir dažādi viedokļi.

"Prezidenta kungs, es zinu, ka ne visi būs apmierināti ar šī likumdošanas akta pieņemšanu. Katrā sabiedrībā ir tie, kas grib izmantot tautības un etniskās dažādības jautājumus īstermiņa politiskā labuma iegūšanai, un tie, kas redz izdevīgumu sašķeltā sabiedrībā. Jūsu modrība šādu tuvredzīgu uzskatu apkarošanā tiek plaši atbalstīta, un es esmu pārliecināts, ka jūsu vadībā dalīšanās un neiecietības atbalstītāji negūs virsroku. Tieši otrādi, es ceru, ka visi latvieši apvienosies, lai cienītu parlamenta lēmumu un atbalstītu pilnīgu un ātru grozītā pilsonības likuma īstenošanu.

Noslēgumā es vēlreiz apsveicu jūs ar šo svarīgo sasniegumu un jūsu apņēmību stāties pretī izaicinājumiem ar drosmi un iztēli. Jūs varat būt pārliecināts par manu pilnīgu personīgu atbalstu jūsu pūlēm,"

raksta Amerikas Savienoto Valstu prezidents.

Valsts prezidenta preses dienests

 

Eiropas Savienības

Prezidentūras

viedoklis:

Eiropas Savienība (ES) apsveic Latvijas parlamenta drosmīgo un tālredzīgo lēmumu 22.jūnijā pieņemt likumu par pilsonību, kurā ietilpst logu sistēmas atcelšana un pilsonības piešķiršana bērniem bezvalstniekiem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta.

Līdz ar likuma stāšanos spēkā būs ievērotas galvenās EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla rekomendācijas pilsonības jautājumā.

ES uzskata, ka šis ir svarīgs solis pretī tālākai krieviski runājošās minoritātes integrēšanai Latvijā. ES cer, ka likums stāsies spēkā bez kavēšanās un to iespējami drīz realizēs. ES joprojām ir gatava piedāvāt praktisku palīdzību Latvijas varas iestādēm, lai veicinātu tālāku minoritāšu integrēšanu Latvijas sabiedrībā.

Eiropas Savienības Prezidentūra

"LV", 26.06.1998., nr.186/187.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!