Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 14. oktobra likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.10.1998., Nr. 322/325 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51522-par-ietekmes-uz-vidi-novertejumu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par LLU mācību un pētījumu saimniecību "Vecauce"

Vēl šajā numurā

30.10.1998., Nr. 322/325

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.10.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par ietekmes uz vidi novērtējumu

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)  ietekme uz vidi — paredzētās darbības izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī floru, faunu, bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību;

2) ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī — ietekmes novērtējums) — procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai;

3)  paredzētā darbība — aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, teritoriju plānojuma izstrādāšana, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi;

4)  ierosinātājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas gatavojas veikt kādu no šā likuma 4.pantā minētajām paredzētajām darbībām.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

3.pants. Ietekmes novērtējuma principi

Ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar šādiem principiem:

1) ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības tehniskās plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā;

2) šā likuma pielikumā minēto objektu ietekmes novērtējums izdarāms, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju un informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī ievērojot sabiedriskajā apspriešanā izteiktos priekšlikumus;

3) pieņemot lēmumu akceptēt paredzēto darbību, šā likuma 20.pantā minētajam atzinumam par noslēguma ziņojumu ir ieteikuma raksturs, izņemot gadījumu, kad atzinumā ir izteikts aizliegums tāpēc, ka nav ievērotas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

4) sabiedrībai ir tiesības iegūt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā;

5) vides problēmu risināšana uzsākama, pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips);

6) novērtējums izdarāms, ievērojot likumīguma, kompleksuma, zinātniskās pamatotības, atklātuma, plānošanas, vides un tautsaimniecības līdzsvara principu.

4.pants. Ietekmes novērtējuma nepieciešamība

(1) Ietekmes novērtējums ir nepieciešams paredzētajām darbībām:

1) kuras ir saistītas ar šā likuma pielikumā minētajiem objektiem;

2) kurām var būt pārrobežu ietekme un kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtiem starptautiskajiem līgumiem;

3) kurām to nosaka reģionālā vides pārvalde saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem.

(2) Ietekmes novērtējums nav nepieciešams stratēģiju, rīcības plānu, nacionālo programmu un attīstības programmu projektiem, kuru pieņemšana varētu būtiski ietekmēt vidi. Šajos projektos jābūt sadaļai, kurā sniegta informācija par attiecīgā projekta ietekmi uz vidi.

5.pants. Ietekmes novērtējuma finansēšana

Ietekmes novērtējumu finansē ierosinātājs.

6.pants. Ietekmes novērtējuma veikšana

Ietekmes novērtējumu veic Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes iestāde (turpmāk — kompetentā institūcija), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

II nodaļa

Paredzētās darbības pieteikšana

7.pants. Paredzētās darbības pieteikšana kompetentajā institūcijā

Paredzēto darbību piesaka kompetentajā institūcijā, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem, ja ierosinātājs paredzējis veikt darbību:

1) kura saistīta ar šā likuma pielikumā minētajiem objektiem;

2) kurai var būt pārrobežu ietekme un kuras ietekmes novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtiem starptautiskajiem līgumiem.

8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.

9.pants. Paredzētās darbības pieteikuma saturs

Paredzētās darbības pieteikuma saturu reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu.

III nodaļa

Paredzētās darbības ietekmes sākotnējais izvērtējums

10.pants. Paredzētās darbības, kurām nepieciešams ietekmes sākotnējais izvērtējums

Saskaņā ar šā likuma 8.pantu reģionālajā vides pārvaldē pieteiktajām paredzētajām darbībām jāveic ietekmes sākotnējais izvērtējums (turpmāk — sākotnējais izvērtējums), lai, pamatojoties uz šā likuma 11.pantā minētajiem kritērijiem, noteiktu, vai attiecīgajām paredzētajām darbībām ir nepieciešams ietekmes novērtējums.

11.pants . Kritēriji, pēc kuriem novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi

Paredzētās darbības ietekme uz vidi novērtējama pēc šādiem kritērijiem:

1) paredzēto darbību raksturojošie faktori:

a) apjoms,

b) paredzēto darbību un citu darbību savstarpējā ietekme,

c) dabas resursu izmantošana,

d) atkritumu rašanās,

e) piesārņojums un traucējumi,

f) avāriju risks (tehnoloģijas vai izmantojamās vielas);

2) paredzētās darbības vietu un šīs vietas ģeogrāfiskās īpatnības raksturojošie faktori:

a) līdzšinējais zemes izmantošanas veids,

b) attiecīgajā teritorijā esošo dabas resursu relatīvais daudzums, kvalitāte un atjaunošanās iespējas,

c) dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību mitrājiem, piekrastes joslai, augstieņu un mežu rajoniem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,

d) teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes kritēriji un standarti,

e) iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā,

f) vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas;

3) paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi, ko vērtē atbilstoši šā panta 1. un 2.punktā noteiktajiem kritērijiem un ņemot vērā paredzētās darbības:

a) apjomu (ietekmei pakļautās teritorijas lielumu un cilvēku daudzumu tajā),

b) iespējamo pārrobežu ietekmi,

c) ietekmes nozīmīgumu un kompleksumu,

d) ietekmes varbūtību,

e) ietekmes ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu.

12.pants. Sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtība

Sākotnējo izvērtējumu veic attiecīgā reģionālā vides pārvalde saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu.

13.pants. Sākotnējā izvērtējuma rezultāts

(1) Ja saskaņā ar sākotnējo izvērtējumu attiecīgajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums ir nepieciešams, reģionālā vides pārvalde sākotnējo izvērtējumu kopā ar paredzētās darbības pieteikumu nosūta kompetentajai institūcijai apstiprināšanai.

(2) Ja saskaņā ar sākotnējo izvērtējumu attiecīgajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, reģionālā vides pārvalde paziņo to ierosinātājam, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdod tehniskos noteikumus un pieņem attiecīgu lēmumu.

IV nodaļa

Ietekmes novērtējuma veikšanas kārtība

14.pants. Ietekmes novērtējuma nepieciešamības apstiprinājums

(1) Ja pēc saņemtā pieteikuma izskatīšanas kompetentā institūcija pieņem lēmumu par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, tā rakstveidā paziņo ierosinātājam un ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām par ietekmes novērtējuma uzsākšanu.

(2) Ieinteresētajai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā kompetentās institūcijas lēmumu par tās paredzētās darbības ietekmes novērtējuma nepieciešamību, attiecībā uz kuru ir veikts sākotnējais izvērtējums.

(3) Ja kompetentā institūcija nolemj, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā rakstveidā paziņo savu lēmumu ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai, kuras teritorijā jānotiek paredzētajai darbībai, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu publicē paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu.

15.pants. Paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana

(1) Ja ir saņemts kompetentās institūcijas lēmums par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, ierosinātājs kārtībā, kāda paredzēta Ministru kabineta noteikumos par ietekmes novērtējuma veikšanu, publicē paziņojumu par paredzēto darbību un sabiedrības pārstāvju iespēju iesniegt rakstveida priekšlikumus par šīs darbības iespējamo ietekmi uz vidi.

(2) Pēc kompetentās institūcijas, reģionālās vides pārvaldes, attiecīgās pašvaldības deputāta vai vismaz 10 Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju rakstveida pieprasījuma ierosinātājs nodrošina paredzamās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu. Tajā ir tiesīga piedalīties un izteikt savus priekšlikumus jebkura ieinteresētā persona.

(3) Paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu, izņemot šādus gadījumus:

1) paredzētā darbība ir būvniecība, un tās sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību;

2) paredzētā darbība ir teritoriju plānojuma izstrādāšana, un tās sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par teritoriju attīstības plānošanu.

(4) Kompetentā institūcija piedalās ikvienā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kas notiek saskaņā ar šo likumu, normatīvajiem aktiem par būvniecību un normatīvajiem aktiem par teritoriju attīstības plānošanu.

16.pants. Ietekmes novērtējuma programma

(1) Pēc ierosinātāja rakstveida pieprasījuma kompetentā institūcija izstrādā un nosūta ierosinātājam ietekmes novērtējuma programmu (turpmāk — programma), kas ietver vides aizsardzības prasības un noteikumus, kā arī nepieciešamo pētījumu un organizatorisko pasākumu kopumu ietekmes novērtējuma turpmākai veikšanai.

(2) Programma tiek izstrādāta, pamatojoties uz paredzētās darbības pieteikumu, tās sākotnējo izvērtējumu, ja tāds ir bijis, sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī ņemot vērā sabiedrības pārstāvju priekšlikumus un ieinteresēto valsts un pašvaldību institūciju sniegto informāciju. Minimālās prasības programmas saturam un tās izstrādāšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu.

(3) Izstrādājot programmu, kompetentajai institūcijai ir tiesības pieaicināt ekspertus, kā arī pieprasīt no ierosinātāja papildu informāciju.

17.pants. Darba ziņojums par ietekmes novērtējumu, tā sagatavošana un sabiedriskā apspriešana

(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk — darba ziņojums) un iesniedz to kompetentajai institūcijai, kā arī — pēc kompetentās institūcijas norādījuma — citām institūcijām izvērtēšanai.

(2) Darba ziņojumā tiek sniegta informācija par:

1) paredzēto darbību un iespējamajiem risinājumiem attiecībā uz tās vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem (arī par atteikšanos no paredzētās darbības);

2) paredzētās darbības un iepriekšējā punktā minēto risinājumu iespējamo ietekmi uz vidi;

3) tehnoloģiskajiem un citiem risinājumiem, kas palīdzētu novērst vai mazināt paredzētās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

(3) Ierosinātājam ir tiesības saņemt darba ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no kompetentās institūcijas, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām. Ar minētās informācijas sagatavošanu saistītās izmaksas sedz ierosinātājs.

(4) Ja darba ziņojuma sagatavošanas gaitā ierosinātājs nolemj atteikties no paredzētās darbības, tas nekavējoties paziņo par savu lēmumu kompetentajai institūcijai.

(5) Ierosinātājs publicē paziņojumu par sabiedrības iespēju iepazīties ar darba ziņojumu, iesniegt rakstveida priekšlikumus un piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā.

(6) Darba ziņojuma saturu, kā arī paziņojuma publicēšanas un darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu.

18.pants. Atzinums par darba ziņojumu

Kompetentā institūcija, ņemot vērā ieinteresēto valsts un pašvaldību institūciju atzinumus, sabiedrības pārstāvju iesniegtos rakstveida priekšlikumus un sabiedriskās apspriešanas rezultātus, izvērtē darba ziņojuma atbilstību programmas prasībām un sagatavo atzinumu (ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus), ko nosūta ierosinātājam. Atzinumā var norādīt, kādi grozījumi darba ziņojumā izdarāmi.

19.pants. Noslēguma ziņojums par ietekmes novērtējumu

Ņemot vērā kompetentās institūcijas atzinumu par darba ziņojumu, ierosinātājs sagatavo noslēguma ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk — noslēguma ziņojums) un iesniedz to kompetentajai institūcijai.

20.pants. Atzinums par noslēguma ziņojumu

(1) Kompetentā institūcija sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu, par pamatkritēriju izmantojot paredzētās darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām . Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, kompetentajai institūcijai ir tiesības nosūtīt noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības.

(2) Kompetentā institūcija nosūta atzinumu par noslēguma ziņojumu ierosinātājam, ietekmes novērtēšanā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, publicē paziņojumu par to, ka ir sniegts atzinums par noslēguma ziņojumu, kā arī informē par iespēju iepazīties ar minēto atzinumu un noslēguma ziņojumu.

(3) Atzinums par noslēguma ziņojumu ir spēkā trīs gadus. Ja šajā laikā netiek pieņemts šā likuma 21.pantā minētais paredzētās darbības akcepts, jāveic jauns ietekmes novērtējums.

V nodaļa

Paredzētās darbības akcepts

21.pants. Paredzētās darbības akcepta jēdziens

Paredzētās darbības akcepts ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts valsts vai pašvaldības institūcijas lēmums par atļauju uzsākt paredzēto darbību.

22.pants. Paredzētās darbības akceptēšana

(1) Lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, ierosinātājs iesniedz attiecīgajai valsts vai pašvaldības institūcijai noslēguma ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par noslēguma ziņojumu kopā ar citos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem.

(2) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija, vispusīgi izvērtējusi noslēguma ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par noslēguma ziņojumu, kā arī ņemot vērā ieinteresēto valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un sabiedrības pārstāvju viedokli, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību .

23.pants. Informēšana par pieņemto lēmumu

(1) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija nosūta pieņemto lēmumu ierosinātājam un kompetentajai institūcijai.

(2) Ieinteresētās personas attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā var iepazīties ar:

1) lēmuma saturu;

2) lēmuma pieņemšanas pamatojumu;

3) pasākumiem, kuri tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību.

VI nodaļa

Ierosinātāja un ekspertu atbildība

24.pants. Ierosinātāja atbildība

Ierosinātājs ir atbildīgs par:

1) iesniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī par darba ziņojuma un noslēguma ziņojuma sagatavošanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) noslēguma ziņojumā ietverto risinājumu īstenošanu.

25.pants. Pieaicināto ekspertu atbildība

Pieaicinātie eksperti ir atbildīgi par:

1) kompetentajai institūcijai iesniegto dokumentu izvērtējuma objektivitāti;

2) sava atzinuma kvalitāti un atzinuma sagatavošanas termiņu ievērošanu.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.janvārim izveido kompetento institūciju.

2. Vides valsts ekspertīzes pārvalde pilda kompetentās institūcijas pienākumus līdz dienai, kad darbību uzsāk kompetentā institūcija.

3. Šis likums netiek piemērots tām paredzētajām darbībām, kurām saskaņā ar likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" ir izdots pozitīvs Vides valsts ekspertīzes pārvaldes atzinums, kā arī tām darbībām, kuru projektēšanas ekoloģiskais uzdevums ir izsniegts pirms šā likuma stāšanās spēkā.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 45.nr.);

2) Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 278 "Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 30.oktobrī

Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

pielikums

Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams

1. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti jēlnaftas, ogļu vai degakmens pārstrādei, ja pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk tonnu dienā.

2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar 100 megavatu vai lielāku jaudu.

3. Atomelektrostacijas un kodolreaktori, arī to demontāža vai likvidēšana (izņemot zinātniskās pētniecības darbam paredzētās iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas).

4. Iekārtas, kas paredzētas izmantotās kodoldegvielas atkārtotai apstrādei.

5. Iekārtas vai zonas, kas paredzētas:

1) kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai;

2) izmantotās kodoldegvielas vai augstas radioaktivitātes atkritumu apstrādei;

3) izmantotās kodoldegvielas apglabāšanai;

4) radioaktīvo atkritumu apglabāšanai;

5) izmantotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai ilgāk par 10 gadiem ārpus to ražošanas vai rašanās vietas.

6. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti melno un krāsaino metālu, izņemot dārgmetālus, pirmapstrādei un ieguvei no rūdas, koncentrāta vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus.

7. Iekārtas, kas paredzētas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstrādei:

1) ja azbestcementa produktu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 10 000 tonnu gadā;

2) ja abrazīvo materiālu galaprodukcijas apjoms pārsniedz 50 tonnu gadā;

3) citos gadījumos, ja iekārtas izmanto vairāk nekā 50 tonnu azbesta gadā.

8. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas paredzēti rūpnieciskai turpmāk minēto vielu ražošanai, izmantojot vairākus secīgus ķīmisko vielu pārvēršanas procesus:

1) ķīmiskās (organiskās un neorganiskās) izejvielas;

2) fosforu, slāpekli vai kāliju saturoši (vienkārši vai salikti) minerālmēsli;

3) augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi;

4) farmaceitiskie produkti, kuru ražošanā tiek izmantoti ķīmiskie un bioloģiskie procesi;

5) sprāgstvielas.

9. Jaunbūvējamas vai rekonstruējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

10. Starptautiskas lidostas.

11. Valsts un pašvaldību autoceļu rekonstruējamie un no jauna būvējamie posmi, ja to garums pārsniedz 10 kilometru.

12. Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1350 tonnu un lielāku tilpību.

13. Ostas un piestātnes ārpus ostām, kas paredzētas kravu pārkraušanai (izņemot pasažieru kuģu piestātnes), ja tās var apkalpot kuģus ar 1350 tonnu un lielāku tilpību.

14. Bīstamo atkritumu uzglabāšanas un apglabāšanas vietas.

15. Sadzīves atkritumu apglabāšanas vietas.

16. Atkritumu sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja pārstrādes apjoms ir 100 tonnu un vairāk dienā.

17. Projekti, kas paredz pazemes ūdeņu ieguvi vai mākslīgu pazemes ūdeņu papildināšanu, ja kopējā gada aprite ir 0,5 miljoni kubikmetru un vairāk.

18. Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 procentus no tā plūsmas.

19. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 30 000 cilvēkekvivalentu.

20.  Projekti, kas paredz naftas un dabasgāzes rūpniecisku ieguvi.

21. Aizsprosti vai citas hidrobūves, kas paredzētas ūdeņu uzkrāšanai, ja to mākslīgi uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz 10 miljonu kubikmetru.

22. Naftas, gāzes un ķimikāliju transportam paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 500 milimetru un garums — 40 kilometru.

23. Cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi ar vairāk nekā:

1) 85 000 vietu broileriem;

2) 60 000 vietu vistām;

3) 3000 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka par 30 kilogramiem;

4) 900 vietām sivēnmātēm.

24. Rūpnieciskās iekārtas, kas paredzētas:

1) celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedrainas izejvielas;

2) papīra un kartona ražošanai, ja to jauda pārsniedz 50 000 tonnu gadā.

25. Atklātas derīgo izrakteņu ieguves vietas, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai kūdras ieguves vietas, ja to teritorija ir lielāka par 100 hektāriem.

26. Augstsprieguma elektrolīnijas, kuru garums ir lielāks par 15 kilometriem un spriegums — 110 kilovoltu vai vairāk.

27. Naftas un naftas ķīmijas produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 50 000 tonnu un vairāk, kā arī ķīmisko produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 20 000 tonnu un vairāk.

28. Meža apsaimniekošanas projekti platībām, kas ir lielākas par 1000 hektāriem.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim