Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par atņemto mantu - sertifikātu vērtības atlīdzība naudā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1998., Nr. 248 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51475

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par dzīvojamo māju privatizāciju

Vēl šajā numurā

28.08.1998., Nr. 248

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par atņemto mantu —

sertifikātu vērtības atlīdzība naudā

Par īpašuma kompensācijas

sertifikātu dzēšanas gaitu

Ministru kabinets 11. augustā akceptēja noteikumus "Administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķiramo īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas kārtība". Noteikumi tika pieņemti ar likuma spēku Satversmes 81. panta kārtībā, lai iespējami īsākā laikā uzsāktu par administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām atņemto mantu no 1996. gada 2. maija līdz 1998. gada 10. jūnijam piešķirto kompensācijas sertifikātu dzēšanu, izmaksājot kompensāciju naudā. Paredzēts, ka tiks izmaksāta sertifikātu nominālvērtība — 28 lati par katru. Līdzekļi sertifikātu dzēšanai — 3 miljoni latu — tika paredzēta šā gada valsts budžeta grozījumos, ko Saeima apstiprināja 19. jūnijā.

Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors Aivars Bernāns par šābrīža aktualitātēm šajā jomā informē:

— Lai saņemtu naudu, cilvēkiem nav jāgriežas nedz pašvaldībā, nedz citās iestādēs, lai īpaši kārtotu sertifikātu dzēšanas lietas. Ar to jau nodarbojas pašvaldības. Tās nosūtīs personu sarakstus bankām, kuras savukārt izsūtīs uzaicinājumus ierasties pēc naudas. Cilvēkiem būs jāatver norēķinu konts bankā un pēc tam dažu dienu laikā Valsts kase iemaksās attiecīgo kompensācijas summu. Ekonomikas ministrija jau ir izsūtījusi visām rajonu pašvaldībām lūgumu precizēt ziņas par tiem sertifikātiem, kuri ir piešķirti par administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām atņemto mantu. Diemžēl līdzšinējā pašvaldību darbā šajās sertifikātu lietās ir bijis daudz neskaidrību. Valdības darba grupa 1. septembrī sanāks kopā pēdējo reizi, lai akceptētu jau Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā būs detalizēti reglamentēti visu institūciju pienākumi un darbības kārtība, tādējādi radot pamatu kompensācijas sertifikātu dzēšanas izmaksu shēmai. Ļoti ceram, ka līdz 15.septembrim pašvaldības atsūtīs visus sarakstus un jau 28.septembrī varēsim aizsūtīt pirmos personu sarakstus bankām. Pēc tam paies vēl pāris nedēļu, līdz cilvēki saņems uzaicinājumus ierasties pēc naudas.

— Šie Ministru kabineta noteikumi attiecas aptuveni uz 1000 politiski represētajiem Latvijas pilsoņiem?

— Tā ir paredzēts. Taču mūsu pieredze liecina, ka šis skaitlis var ievērojami mainīties, jo pašlaik mainījušies arī kritēriji, pēc kuriem nosaka administratīvi nepamatoti izsūtīto personu statusu, kam pienākas sertifikātu dzēšana; tas pašvaldībām būs jāpārvērtē. Esam arī konstatējuši, ka līdz šim pašvaldību sniegtās ziņas par to personu skaitu, kurām pienākas šie kompensācijas sertifikāti, bieži vien bijušas neprecīzas. Nereti nav kārtības uzskaitē, un pašreizējie pašvaldību darbinieki nezina, ko darījuši viņu priekšgājēji. Tādējādi to personu skaits, kurām īpašuma kompensācijas sertifikāti tiks dzēsti, var arī ievērojami palielināties. Ar budžetā paredzētajiem 3 miljoniem latu būtu jāpietiek, lai izmaksas veiktu šogad. Aprēķins ir ļoti vienkāršs: kā liecina mūsu pieredze, veicot kompensācijas sertifikātu izmaksas par lauku apvidus zemi, apmēram 20 — 30 procenti personu pēc naudas neierodas, jo ir mirušas. Tad tiek kārtotas mantojuma lietas, kas prasa zināmu laiku. Taču uzsveru — likums nosaka, ka šajā gadījumā nauda netiek zaudēta, tikai mantiniekiem jāparūpējas par mantojuma tiesību pieteikšanu tiesās utt.

— Vai ar šo kompensācijas sertifikātu dzēšanu nevar atgadīties līdzīgi kā ar kompensācijas sertifikātiem par lauku apvidus zemi, kad to dzēšanai nepieciešamie naudas līdzekļi no valsts budžeta netiek iedalīti paredzētajā termiņā?

— Valdībai ir jāpilda Satversmes tiesas lēmums un jāpilda likumi, un es ceru, ka šoreiz tas tiks laikus izdarīts.

— Kas notiek gadījumā, kad cilvēki šos kompensācijas sertifikātus jau ieguldījuši privatizācijā vai pārdevuši?

— To jau nosaka likums, un arī iepriekš minētajā Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēts, ka cilvēki, kuri par sertifikātu dzēšanu naudā nezināja un tos jau ir izlietojuši, iztrūkstošo sertifikātu skaitu varēs iegādāties bankās. Ja cena ir izdevīgāka, kompensācijas saņēmēji var sertifikātus nopirkt arī no kaimiņiem vai radiem, vai no kādas firmas.Galvenais, lai viņu kontā būtu atbilstošais sertifikātu skaits. Tātad darbības secība ir šāda: kad cilvēks saņem uzaicinājumu ierasties pēc kompensācijas izmaksas, viņam pēc tam ir tiesības piepirkt trūkstošo sertifikātu skaitu (lai kopējais skaits saskanētu ar lēmumā uzrādīto) un pēc tam šos sertifikātus ar vienu maksājuma pārveduma uzdevumu pārskaitīt uz dzēšanas kontu un atvērt norēķinu kontu bankā. Ja šīs divas darbības būs notikušas, tad arī būs iespējams saņemt naudu. Esam aprēķinājuši, ka pēdējais datums, līdz kuram cilvēkiem būtu jāierodas bankās, lai paspētu veikt visas nepieciešamās darbības, ir 1999. gada 1. novembris. Taču naudu varēs saņemt līdz 1999. gada 31. decembrim.

— Kā šobrīd veicas ar lauku apvidu zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā?

— Arī šeit ir patīkamas ziņas. Valsts kase ir pārskaitījusi bankām jau vairāk nekā miljonu latu, un tām jau ir nosūtīti visu bijušo zemes īpašnieku (izņemot dažus desmitus) un viņus pārdzīvojušo represēto laulāto sarakstus. Bankas šobrīd jau izsūta uzaicinājumus ierasties saņemt naudu. Arī turpmāk Valsts kase katru mēnesi bankām ieskaitīs 1 miljonu latu, un mēs ceram, ka tādējādi jau ievērojama daļa sertifikātu īpašnieku, kam paredzama to vērtības kompensācija naudā, varēs to saņemt. Diemžēl vēl ne visi. Grūti konkrēti atbildēt, tieši kura gadagājuma ļaudis šīs izmaksas saņems. Pašlaik lēšam, ka tās varētu būt personas vecākas par 75 gadiem. Taču atkal jāveļ akmens uz pašvaldību pusi, jo tās vēl arvien turpina sūtīt jaunus lēmumus, turpina labot iepriekšējos, un mēs nevaram pateikt, kāds ir galīgais kompensāciju saņēmēju skaits katrā vecuma grupā.

Mudīte Luksa, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!