Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zeme barotāja. Tās kopēji un izmantotāji (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1998., Nr. 248 (1309) https://www.vestnesis.lv/ta/id/51466

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas

Vēl šajā numurā

28.08.1998., Nr. 248 (1309)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMAS

Zeme barotāja. Tās kopēji un izmantotāji

Dr. habil. oec. Oļģerts Krastiņš,

Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,— "Latvijas Vēstnesim"

 

Pirmajā — visnabadzīgāko zemnieku mājsaimniecību grupā vidējais rīcībā esošais ienākums ir negatīvs. Tas nav vērojams nevienā algotu darbu strādājošo mājsaimniecību grupā. Negatīvs rīcībā esošais ienākums ir iespējams, ja mājsaimniecības patēriņa budžets ir saplūdināts ar zemnieku saimniecības kā ražošanas uzņēmuma budžetu un ražošanas uzņēmums ir cietis zaudējumus. Atsevišķās mājsaimniecībās šādu rezultātu var radīt daži citi individuāli apstākļi, kuriem gan nevajadzētu manāmi ietekmēt grupu vidējos rezultātus.

Desmitās — visizturīgāko — zemnieku mājsaimniecību deciļgrupas ienākumi ievērojami pārsniedz atbilstošās deciļgrupas ienākumus algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās. Sevišķi spilgti tas vērojams šaurajā zemnieku mājsaimniecību grupā, kur galvenais ienākumu avots ir lauksaimnieciskā ražošana. Tur pēdējās deciļgrupas vidējais mēneša ienākums, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, sasniedz Ls 286, kas ir divreiz vairāk nekā citām sociālajām grupām tajā pašā deciļgrupā un ievērojami pārsniedz arī šīs deciļgrupas valsts vidējo rādītāju. Tomēr jāatzīmē, ka šo visnotaļ vērā ņemamo vidējo veido ne tikdaudz visi 10% turīgāko mājsaimniecību, kā 2—3% saimniecību ar patiešām lieliem ienākumiem.

Mājsaimniecību budžetu pētījumos ir nācies sastapties arī ar atsevišķām zemnieku saimniecībām, kuru ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, sasniedz un pārsniedz 1—2 tūkstošus latu mēnesī. Tā kā šādi novērojumi izlasē ir tikai daži, tie nav derīgi plašākiem statistiskiem vispārinājumiem. Turklāt nav noskaidrots, vai ekstremāli lieliem ienākumiem nav izteikti sezonāls vai gadījuma raksturs.

Ja aktīvo zemnieku saimniecību pēdējo deciļgrupu var raksturot kā turīgu no patēriņa budžeta viedokļa, tad paliek nenoskaidrots, ciktāl šādi ienākumi ļauj atjaunot dzīvojamās un saimniecības ēkas, nostiprināt un paplašināt ražošanu. Tas ir cita pētījuma uzdevums.

Salīdzinot ienākumus algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās pēc darbavietas uzņēmuma piederības, var ievērot, ka valsts un sabiedriskos uzņēmumos strādājošo ienākumi ir lielāki nekā privātos uzņēmumos strādājošo ienākumi gandrīz visās labklājības deciļgrupās. Visspilgtāk tas vērojams pirmajās — nabadzīgo un trūcīgo — mājsaimniecību deciļgrupās. Vidējās deciļgrupās starpība nedaudz izlīdzinās, bet pēdējā deciļgrupā ir mājsaimniecības, kas algas ienākumus gūst privātā sektorā un vēl apstrādā piemājas zemi, tādējādi gūstot kopējos ienākumus, kas pārsniedz valsts vidējo rādītāju atbilstošā deciļgrupā.

Vēlreiz jāatzīmē, ka lauksaimniecībā algotu darbu strādājošo mājsaimniecību izlasē nav daudz. Sadalot tās pēc sociālām apakšgrupām un vēl deciļgrupās pēc ienākumu lieluma, šajās elementārgrupās nonāk maz izlases mājsaimniecību. Tādēļ mazāka nozīme ir atsevišķiem skaitļiem tabulā, kuru reprezentativitāte var būt nepietiekama. Lielāka nozīme ir tendencēm un likumsakarībām, kas izriet nevis no viena kāda skaitļa, bet no vairākiem skaitļiem un skaitļu rindām.

 

Zeme pabaro,

bet neizklaidē

Sociālā grupa un apakšgrupas, pie kuras pieder mājsaimniecība, lielā mērā nosaka ne vien tās locekļu ienākumus, bet arī darba apstākļus un dzīvesveidu. Šīs atšķirības zināmā mērā raksturo patēriņa izdevumu struktūra (2.tabula).

Ar ļoti augstu pārtikas izdevumu pārsvaru izceļas zemnieku mājsaimniecības, sevišķi ja tās aplūko kā plašu sociālu grupu. Ja ņem tikai tās zemnieku saimniecības, kurām galveno ienākuma daļu dod lauksaimnieciskā ražošana, tajā pārtikas izdevumu īpatsvars ir mazāks, tomēr uz visu Latvijas mājsaimniecību fona ļoti augsts. Plašajā zemnieku sociālajā grupā turklāt ieskaita tās lauku mājsaimniecības, kuru galveno ienākumu daļu dod pensija, ja tās izmanto par 1ha lielāku zemes platību un ir kāds darbspējīgs mājsaimniecības loceklis. Tieši šī zemnieku mājsaimniecību daļa dzīvo ļoti grūtos apstākļos un ir spiesta pārtikai izdot pat līdz trim ceturtdaļām no saviem ienākumiem. Pārtikas izdevumu daļu patēriņa izdevumu kopsummā palielina arī pašražoto un pašu patērēto pārtikas produktu vērtība, ko mājsaimniecību budžetu ienākumu un izdevumu daļā ieskaita aprēķinu ceļā bez skaidras naudas apgrozības. Apstākļos, kad lielai daļai zemnieku ir ļoti grūti nopelnīt naudu, izmantojot naturālo saimniecību, viņiem tomēr ir iespējams normāli paēst. Pēc mājsaimniecību budžetu statistikas datiem, pat nedaudz labāk nekā vidēji valstī. Šīs īpatnības atspoguļo patēriņa izdevumu struktūra ar ļoti augstu pārtikas izdevumu īpatsvaru.

Otra lielākā pozīcija Latvijas mājsaimniecību budžetu izdevumu daļā ir izdevumi, kas saistīti ar mājokļa (mājas, dzīvokļa) uzturēšanu un komunālajiem maksājumiem. Ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju grupā šie izdevumi visvairāk spiež algotu darbu strādājošo mājsaimniecības, īpaši to apakšgrupu, kura neizmanto zemi vai kurai zemes platība ir maza. Jāpiezīmē gan, ka šīs sociālās apakšgrupas izlasē ir samērā mazas, un iegūtie dati par tām var nebūt pietiekami reprezentabli. Tomēr, ja no datiem izrietošie secinājumi nav pretrunīgi loģiski profesionālas ekspertīzes vērtējumiem, tos var izmantot. Konkrētajā gadījumā pretrunu nav. Algotu darbu

strādājošo mājsaimniecības biežāk nekā zemnieki dzīvo īrētos mājokļos, diezgan liela daļa pilsētām raksturīgos daudzdzīvokļu namos lauku ciematos. Tur viņiem plašāk pieejamas dārgās labierīcības, kādu parasti nav zemnieku viensētās. Turklāt maksājumi par īrētu mājokli ir obligāti, kamēr, dzīvojot savā īpašumā, lielu materiālo grūtību apstākļos daļu no tiem var atlikt uz vēlāku laiku. Īpaši tas sakāms par ēku remontu viensētās.

Trešā lielākā pozīcija Latvijas mājsaimniecību patēriņa izdevumos ir transporta izdevumi. Ar lauksaimniecību saistīto mājsaimniecību grupā tie ir sevišķi lieli tajās apakšgrupās, kas veic aktīvāku ražotājdarbību. Jāsecina, ka šajā gadījumā daļa transporta izdevumu ir izlietoti ražošanas un produkcijas realizācijas nodrošināšanai. Piemēram, to zemnieku grupā, kur galvenais ienākumu avots ir tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas, transporta izdevumu īpatsvars ir gandrīz divas reizes lielāks nekā visā plašajā zemnieku sociālajā grupā. Ārī algotu darbu strādājošo sociālajā grupā transporta izdevumu daudz vairāk ir tai apakšgrupai, kuru veido mājsaimniecības ar izmantojamās zemes platību virs viena hektāra.

Citu izdevumu grupu īpatsvars patēriņa budžetos jau ir mazāks, tomēr virkni īpatnību var konstatēt.

Kultūras un atpūtas pasākumiem relatīvi visvairāk izdod mājsaimniecības, kuru galvenais ienākuma avots ir algots darbs privātā sektorā un nav zemes vai tās ir maz. Šī pati mājsaimniecību apakšgrupa visvairāk izdod arī tabakas izstrādājumu un alkohola iegādei. Viens no šādu īpatnību cēloņiem varētu būt tas, ka ir vairāk brīvā laika. Strādājot algotu darbu un vēl apkopjot lielāku piemājas zemi, brīvā laika gandrīz nav, līdz ar to nav vajadzības un vēlēšanās izdot naudu brīvā laika pavadīšanai.

Līdzīgi samēri atkarībā no piemājas zemes platības ir vērojami arī tajā algotu darbu strādājošo mājsaimniecību grupā, kas galveno ienākumu daļu gūst kā darba algu valsts un sabiedriskā sektorā.

Savukārt veselības aprūpei un zālēm relatīvi visvairāk izdod mājsaimniecības, kuras veido pensijas vecuma locekļi ar galveno ienākumu avotu — pensiju.

Kam paspīdēs gaisma

Grūtības ir vieglāk paciest un pārvarēt, ja ir reāla cerība, ka tās mazināsies. Pamatu šādām cerībām varētu dot dzīves līmeņa pārmaiņu rādītāji. Diemžēl sakarā ar mājsaimniecību budžetu statistikas reorganizāciju 1995.gadā salīdzinājumi ir iespējami tikai no 1996.gada.

Salīdzinot 1997.gadu ar 1996.gadu, redzams, ka vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās rīcībā esošais ienākums nomināli (sava laika vērtības latos) ir pieaudzis par 7,7 procentiem. Taču tajā pašā laikā patēriņa preču un pakalpojumu cenas pieauga par 8,4 procentiem. Tas nozīmē, ka reāla labklājības pieauguma nav bijis. Reālā iedzīvotāju pirktspēja ir pieaugusi tikai pilsētās (3.tabula).

Salīdzinot dažādu ar lauksaimniecību saistīto mājsaimniecību grupu nominālo ienākumu dinamiku 1997.gada laikā, redzams, ka pavisam mazs pieaugums, kas, protams, nesasniedz inflācijas tempu, bija vērojams tikai lauksaimniecībā valsts un sabiedriskā sektorā algotu darbu strādājošo mājsaimniecību grupā — par 1,1 procentu. Plašajā zemnieku mājsaimniecību sociālajā grupā ienākumi samazinājās nevien reāli, bet arī nomināli — par 1,1 procentu.

Visstraujāk nominālais rīcībā esošais ienākums 1997.gadā samazinājās lauksaimniecībā privātā sektorā algotu darbu strādājošo mājsaimniecību grupā, un samazinājums jau ir ievērojams — pēc izlases datu vērtējuma par 17,9 procentiem. Darba algu laukos lejup spiež plašais bezdarbs. Kalpiem nav uzspīdējusi gaismiņa tuneļa galā.

1. tabula

Ar lauksaimniecību saistīto mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, 1997.g., Ls

Vidēji Deciļgrupās pēc rīcībā esošā ienākuma
visā
grupā 1 2 ... 5 ... 9 10
Zemnieku plašā sociālā grupa
(pēc CSP norobežojuma) 47,99 –5,06 21,25 ... 43,37 ... 77,36 191,01
t.sk. mājsaimniecības, kuru
galvenais ienākums ir no
lauksaimnieciskās ražošanas 48,95 –20,10 13,89 ... 31,19 ... 76,89 286,04
Mājsaimniecības, kuru
galvenais ienākumu avots ir
algots darbs lauksaimniecībā
valstī un sabiedriskā sektorā 51,77 19,28 28,85 ... 48,47 ... 90,94 139,08
t.sk. mājsaimniecībai ir par
1ha vairāk zemes 50,13 19,82 26,17 ... 36,21 ... 99,96 149,98
mājsaimniecībai nav vai ir
mazāk par 1ha zemes 53,70 20,03 34,70 ... 50,11 ... 92,18 120,58
Mājsaimniecības, kuru
galvenais ienākumu avots ir
algots darbs lauksaimniecībā
privātā sektorā 41,15 8,75 19,52 ... 36,52 ... 66,07 129,02
t.sk. mājsaimniecībai ir par
1ha vairāk zemes 43,48 4,76 18,55 ... 34,81 ...74,48 170,66
mājsaimniecībai nav vai ir
mazāk par 1ha zemes 37,44 13,53 20,98 ... 38,13 ... 62,23 83,35
Vidēji visās Latvijas
mājsaimniecībās 55,45 15,27 30,16 ... 47,79 ... 87,39 150,45

2. tabula

Ar lauksaimniecību saistīto mājsaimniecību

patēriņa izdevumu struktūra 1997.gadā, procentos

3.tabula

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma izmaiņas,

rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls

Zemnieku Valsts un sabied- Privātā sektorā
mājsaim- riskā sektorā algoto algoto
niecības mājsaimniecības mājsaimniecības
Visa no tām ar
plašā galveno no tām no tām
sociālā ienākumu Visas Visas
grupa no lauk- ar zemi bez ar zemi bez
saimnie- zemes zemes
cības
Uztura produkti 67,4 64,0 56,0 60,0 52,2 59,5 60,0 58,5
Mājoklis, komunālie
maksājumi 5,8 4,6 7,0 4,4 9,5 7,9 7,5 8,7
Transports 5,9 10,0 9,4 10,5 8,4 4,6 5,1 3,6
Apģērbi, apavi 3,3 4,2 6,6 7,6 5,6 6,0 6,7 4,6
Atpūta, kultūra 3,0 3,7 3,3 3,2 3,4 4,5 3,7 6,1
Veselība 4,4 2,3 3,1 4,3 2,0 2,0 1,8 2,3
Mājokļa iekārtojums 2,5 3,0 1,8 1,8 1,7 3,3 4,2 1,4
Sabiedriskā ēdināšana,
ceļojumi 1,1 1,6 3,9 3,8 3,9 3,4 2,7 4,9
Sakari 1,1 1,2 1,6 1,0 2,2 1,1 1,2 1,0
Tabakas izstrādājumi 1,3 1,4 1,3 0,4 2,2 2,5 2,0 3,4
Alkohols 1,2 1,2 1,2 1,0 1,4 1,8 1,6 2,3
Izglītība, mācības 0,2 0,5 0,2 0,2 0,3 0,8 0,8 0,8
Pārējās preces un
pakalpojumi 2,7 2,3 4,6 1,9 7,2 2,6 2,6 2,5
Kopā 100 100 100 100 100 100 100 100
1996 1997 1997.g. pret
1996.g,%
Zemnieku plašā sociālā grupa 48,52 47,99 98,9
Lauksaimniecībā valsts un sabiedriskā sektorā
algotu darbu strādājošo sociālā grupa 51.23 51,77 101,1
Lauksaimniecībā privātā sektorā algotu
darbu strādājošo sociālā grupa 50,12 41,15 82,1
Visas lauku mājsaimniecības 47,71 49,86 104,5
Pilsētu mājsaimniecības 53,11 57,80 108,8
Visas Latvijas mājsaimniecības 51,50 55,45 107,7

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!