Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zeme barotāja. Tās kopēji un izmantotāji. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1998., Nr. 248 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51465

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zeme barotāja. Tās kopēji un izmantotāji (turpinājums)

Vēl šajā numurā

28.08.1998., Nr. 248

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMAS

Zeme barotāja. Tās kopēji un izmantotāji

Dr. habil. oec. Oļģerts Krastiņš,

Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,— "Latvijas Vēstnesim"

 

Zem Latvijas

vidējā rādītāja

Mājsaimniecību budžetu pētījums parāda, ka visas ar zemi un lauksaimniecību saistītās iedzīvotāju sociālās grupas un apakšgrupas pēc rīcībā esošā ienākuma, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, atrodas zem valsts vidējā līmeņa. Aprēķinos pieņemts, ka mājsaimniecība pieder pie kādas ar lauksaimniecību saistītas sociālās grupas, ja tās rīcībā ir par 1ha lielāka zemes platība vai/un tās galvenais ienākumu avots ir algots darbs lauksaimniecības uzņēmumā.

Pēc ienākumiem valsts vidējam līmenim vistuvāk ir tās mājsaimniecības, kuru galvenais ienākumu avots ir algots darbs lauksaimniecībā vai sabiedriskā sektorā. Šādu mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums 1997. gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, bija Ls 51,77 mēnesī, salīdzinot ar Ls 55,45 vidēji valstī (1.tabula). Jau nedaudz mazāki vidējie ienākumi ir zemnieku saimniecībās, kuru locekļi vienlaikus ir saimnieki un parasti arī tiešie darba darītāji. Tomēr ienākumu starpība nav sevišķi liela.

Ievērojami zemāki ir to mājsaimniecību ienākumi, kuru galvenais pelnītājs strādā algotu darbu privātā lauksaimniecības uzņēmumā — vidēji grupā Ls 41,15 mēnesī. Vecos laikos šo grupu sauca par kalpiem vai gājējiem, un viņu grūtais liktenis bija visiem zināms. Mūsdienās politiķi, tautsaimnieki un rakstnieki no tādiem vārdiem izvairās. Tomēr dati rāda, ka pareizāk būtu saukt lietas īstajos vārdos.

Algoto mazākie ienākumi privātā sektorā salīdzinājumā ar valsts un sabiedrisko sektoru būs viens no iemesliem, kādēļ daudzviet vietējie iedzīvotāji mēģina pretoties valsts un sabiedrisko uzņēmumu iznīcināšanai, kas ir valdošo partiju centralizēti īstenota politika.

Sevišķi zemi ir to privātā sektorā strādājošo mājsaimniecību ienākumi, kur algoto darbu nesavieno ar papilddarbu savā piemājas saimniecībā.

Informāciju par mājsaimniecību noslāņošanos pēc materiālās dzīves līmeņa dažādās sociālās grupās dod šo grupu tālāki deciļgrupējumi pēc rīcībā esošā ienākuma, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli. Deciļgrupējumi izdarīti par katru sociālo grupu un apakšgrupu atsevišķi (1.tabulas 3. un tālākās ailes).

Var ievērot, ka vislielākā noslāņošanās ir notikusi zemnieku sociālajā grupā, sevišķi apakšgrupā, kur galvenā ienākumu daļa nāk no lauksaimnieciskās ražošanas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!