Vakar, 30. jūlijā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vadība — ģenerāldirektore Inese Šmitiņa, viņas vietnieks Oskars Eisaks un Iemaksu procesa vadītāja Ludmila Gartriha — informēja žurnālistus par tikko pabeigto sociālā konta stāvokļa paziņojumu izsūtīšanu Latvijas iedzīvotājiem.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski — gandrīz par 200 tūkstošiem — pieaudzis Latvijā sociāli apdrošināto personu skaits. 1997. gadā izsūtīšanai tika sagatavoti 727 tūkstoši paziņojumi par sociālās apdrošināšanas konta stāvokli, šogad šis rādītājs sasniedzis jau 909 tūkstošus. Akcijas laikā tika izsūtīti arī 300 tūkstoš bukleti ar informāciju par sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, tika samazinātas arī paziņojumu izsūtīšanas akcijas izmaksas: 1997. gadā katra paziņojuma sagatavošana un nogādāšana līdz adresātam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai maksāja 14 santīmus, bet šogad katrs no gandrīz miljona izsūtīto paziņojumu maksāja vairs tikai 11,8 santīmus.

Kā iemeslu straujajam sociāli apdrošināto personu skaita pieaugumam I. Šmitiņa minēja precizējumus iedzīvotāju dzīvesvietu reģistrā un rūpīgāk sagatavoto darba devēju informāciju par personām, par kurām veiktas iemaksas sociālās apdrošināšanas kontos. Svarīga loma sociāli apdrošināto personu skaita pieaugumā varētu būt arī darba devēju godprātīgāka attieksme pret sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu un legalizētu darba attiecību skaita pieaugums valstī.

Kaut arī mazāk nekā 1997. gadā, kad paziņojumi par sociālās apdrošināšanas konta stāvokli tika izsūtīti pirmoreiz, tomēr arī šogad daļa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nosūtīto vēstuļu, pēc aptuvenām aplēsēm — divi procenti no kopskaita, nesasniedza adresātu.

Tādēļ, ja kāds Latvijas iedzīvotājs, kurš 1997. gadā bija pakļauts sociālajai apdrošināšanai, šogad nav saņēmis paziņojumu par viņa sociālās apdrošināšanas konta stāvokli, ir jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē savā dzīvesvietā. Paziņojumu par sociālā konta stāvokli bija jāsaņem — darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, pašnodarbinātu personu ģimenes locekļiem, bezdarbnieku pabalsta saņēmējiem, nestrādājošiem invalīdiem, personām, kuras saņēma maternitātes vai invaliditātes pabalstu, personām, kuras kopa bērnu līdz pusotra gada vecumam, kā arī obligātā militārā dienesta karavīriem un personām, kuras atradās ieslodzījumā, bet tika reabilitētas.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vadība informēja žurnālistus arī par sociālā budžeta stāvokli šī gada pirmajā pusē.

Kā zināms, sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu ar 1998. gada 1. janvāri no aģentūras pārņēma Valsts ieņēmumu dienests, un, kā atzīmēja I. Šmitiņa, acīmredzot iedarbīgākā iekasēšanas mehānisma dēļ iemaksas sociālajā budžetā kļuvušas daudz stabilākas un vienmērīgākas.

1998. gada pirmajos sešos mēnešos sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi izpildīti par 49,3 procentiem no gada plāna, kas naudas izteiksmē veido 209,1 miljonu latu. Izdoti 47,7 procenti no gadā plānotā jeb 202 miljoni latu. Pusgada laikā aprēķinātas 11 702 jaunas pensijas, tādējādi 1998. gada 1. jūlijā pensionāru skaitam Latvijā sasniedzot 553 tūkstošus. Vidējā vecuma pensija pieaugusi no 46,59 latiem 1. janvārī līdz 53,84 latiem šī gada 1. jūlijā. Vidēji mēnesī maksāti 26 474 bezdarbnieku pabalsti, kuru apjoms pusgada laikā arī pieaudzis — no 34,31 lata 1998. gada 1. janvārī līdz 38,01 latam 1.jūlijā.

No 94 475 personām gada sākumā līdz 92 423 jūnija beigās samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas Latvijā saņem invaliditātes pensijas. Turpretī šo pensiju apjoms pusgada laikā audzis — no 46,89 līdz 53,83 latiem.

Vienlaikus ar optimismu par demogrāfiskās situācijas stabilizēšanos un bažām par to, vai sociālās apdrošināšanas budžets spēs segt izdevumus, turpinoties šādai tendencei, aģentūras vadība informēja faktu, ka šī gada pirmajā pusē strauji pieaudzis pieprasīto maternitātes pabalstu skaits. 1997. gadā vidēji mēnesī tādi bijuši vajadzīgi sakarā ar 553 bērnu piedzimšanu, turpretī šogad ik mēnesi pieprasīti 685 maternitātes pabalsti. Turklāt jaundzimušo skaita pieaugums nākotnē iespaidos arī sociālās apdrošināšanas budžetu, jo palielināsies bērna kopšanas pabalstu skaits.

Aģentūras vadība jau informējusi Labklājības ministriju arī par citu progresējošu rādītāju, kas, pretēji iepriekšējam, norāda uz sabiedrības veselības pasliktināšanos. 1997. gadā vidēji mēnesī pieprasīti 5267 slimības pabalsti, bet šogad — 8516 slimības pabalsti mēnesī.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore