
Rīgas piena kombināta
(RPK) komercdirektors Juris Jonaitis teica, ka "Lāse" ir viena no
desmit visatpazītākajām tirdzniecības markām Latvijā kopā ar
tādām kā "Coca Cola", "Aldaris" un šo produktu pārdod 95
procentos visu Latvijas pārtikas veikalu. To lieto katrs piektais
piena patērētājs, un šai produktu sērijai pieder 16 procenti no
kopējā piena produktu tirgus. No tiem patērētājiem, kuri "Lāsi"
nelieto, 30 procenti aplami uzskata, ka šis produkts satur
konservantus, bet 40 procenti patērētāju to neiegādājas augstās
cenas dēļ. Tādēļ paredzēts pazemināt "Lāses" cenu, lai produkti
kļūtu pieejamāki piena lietotājiem. Protams, daudz kas būs
atkarīgs no tirdzniecības tīkla uzcenojuma, taču pats uzņēmums
samazinās katras pakas cenu par 4 procentiem. Vēl Juris Jonaitis
piebilda, ka Latvijā ir visaugstākais tirdzniecības tīkla
uzcenojums piena produktiem — 22 procenti, tajā pašā laikā
Zviedrijā analogu piena produktu uzcenojums veikalos ir 0 — 3,
bet Lielbritānijā — 0 — 5 procenti. Tādēļ ir doma kopā ar
tirdzniecības tīkla darbiniekiem pazemināt "Lāses" cenu veikalos,
lai varētu šā gada laikā dubultot "Lāses" noietu.
"Tetrapak"
ģenerāldirektors Pērs Soderlunds atzīmēja, ka Rīgas piena
kombināts ir pirmais viņu kompānijas sadarbības partneris Latvijā
un pirms diviem gadiem sācies kopīgais "Lāses" projekts, ko
speciālisti uzskata par labāko Latvijas piena produktu. Tādēļ ir
mērķis padarīt "Lāsi", kas salīdzinoši ir dārgs produkts,
pieejamu ikvienam patērētājam — gan tam piena lietotājam, kurš
jau iecienījis "Lāsi", gan tam mazāk turīgajam, kurš nevar
atļauties šo ilgi uzglabājamo produktu nopirkt. "Latvijas
Vēstnesim" Pērs Soderlunds pastāstīja, ka "Tetrapak" Rīgas birojā
strādā arī tie cilvēki, kuri 1991. gadā uzstādīja pirmās šīs
kompānijas iekārtas kombinātā. Kad sākās ažiotāža ap kompānijas
saistību ar bijušo premjeru Andri Šķēli, divus mēnešus
prokuratūra veica uzņēmuma dokumentu pārbaudi. Tad, deviņdesmito
gadu sākumā, kad "Tetrapak" ienāca mūsu tirgū, norisinājās
sarunas ar visu trīs Baltijas valstu uzņēmumu pārstāvjiem. Un
viens no vairākiem politiķiem, kas no Latvijas puses piedalījās
sarunās par sadarbību un parakstīja pirmos dokumentus 1991. gada
aprīlī, bija arī Andris Šķēle, kas tajā laikā bija
lauksaimniecības ministra vietnieks. Prokuratūra neko nelegālu
dokumentos neatrada, teica Pērs Soderlunds, un šis politisko
spēku izraisītais virmojums par kādu īpašu saistību nespēj
negatīvi ietekmēt sadarbību starp "Tetrapak" un RPK, kas ir
lielākais un respektablākais klients Baltijā. Šī sadarbība ir
veiksmīga, vēl piebilda Pērs Soderlunds.
RPK laboratorijas vadītāja Velta Liepa (apakšējā attēlā)) teica, ka jaunajam "Lāses" krējumam realizācijas laiks būs trīs mēneši istabas temperatūrā — atšķirībā no tradicionālā krējuma, kuram uzglabāšanas laiks ir deviņas dienas. "Latvijas Vēstnesim" Velta Liepa pastāstīja, ka "Lāsei" izmanto tikai 20 zemnieku saimniecībās iegūto pienu, jo tam ir jābūt izcilas kvalitātes. Tajās ir gan mazi ganāmpulki — 30 govis, gan arī krietni lielāki — 70, 130 un pat 600 govis. Šīs saimniecības atrodas visā Latvijā — Jaunpilī, Jēkabpilī, Ogrē un citās no Rīgas krietni tālās vietās, jo šīs saimniecības tika īpaši izraudzītas tieši "Lāses" produktu sērijas ražošanai. Protams, arī samaksa par pienu ir krietni lielāka nekā vidēji valstī.
Rūta Bierande,
"LV" lauksaimniecības
redaktore