Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Privātīpašnieks un aizsargājamās teritorijas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.1998., Nr. 120/121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51343

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vai stratēģiskos valsts uzņēmumus nepieciešams privatizēt?

Vēl šajā numurā

30.04.1998., Nr. 120/121

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Privātīpašnieks un aizsargājamās teritorijas

Meži, mūsu valsts bagātība, aizņem 45 procentus no Latvijas teritorijas. Mežu aizsardzības sistēma veidojusies pirms piecdesmit gadiem. Kā atzīst speciālisti, tad mežsaimnieciskā darbība tiek lielākā vai mazākā mērā ierobežota apmēram trešajā daļā mežu. Šie meži ieskaitīti aizsargājamo, saudzējamo vai īpaši aizsargājamo mežu kategorijā. Atgūstot privātīpašumā zemi, meža saimnieka intereses nereti saduras ar aizsargājamām teritorijām izvirzītajām prasībām.

Pašreizējā meža aizsardzības sistēma daļēji balstīta uz padomju laiku likumdošanu un daļēji uz 1937. gada Latvijas Republikas Meža aizsardzības likumu. Patlaban uzsākts darbs pie projekta "Latvijas meža vides aizsardzības sistēmas izvērtēšana un Gaujas nacionālā parka apsaimniekošanas plāna izstrāde".

20. aprīlī šā projekta atklāšanas svētkos piedalījās tā veidotāji Latvijas un Dānijas speciālisti. Ar projektu iepazīstināja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Arvīds Ozols :

— Projekts ietver divus posmus — Latvijas meža vides aizsardzības sistēmas izvērtējums, priekšlikumi izmaiņām un Integrētais reģiona plāns Gaujas Nacionālā parka teritorijai. Gaujas Nacionālais parks ir mūsu lepnums, uz šejieni vedam arī savus viesus. Parks dibināts septiņdesmitajos gados, un kopš tā laikā notikušas būtiskas pārmaiņas. Atjaunotas īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem, funkcijas un reālā vara ir pašvaldībām, sabiedrībā izveidojušās dažādas interešu grupas — meža īpašnieki, vides organizācijas, valstiskas un nevalstiskas. Ņemot vērā situāciju daudzveidību, mums pašlaik jādomā, kādā veidā tālāk jāattīsta šo darbību. Gaujas Nacionālajā parkā varētu potenciāli veidoties konflikti ar meža un zemju īpašniekiem. Tāpēc vajadzētu atrast vislabāko saimniekošanas veidu, kuru atbalstītu sabiedrība un parka iedzīvotāji, un lai viņi būtu ieguvēji no Nacionālā parka statusa. Ierosinātās programmas uzdevums ir izpētīt esošo situāciju Nacionālajā parkā, kādas ir problēmas un piedāvāt to risinājumu.

Attīstoties Latvijas tautsaimniecībai, ļoti būtisku vietu ieņem meža apsaimniekošana, meža produkti. Tāpēc patlaban meža ilgtspējīgai attīstībai ir īpaši svarīga efektīva meža aizsardzības sistēmas veidošana dažādiem realizācijas veidiem, kategorijām un grupām, un līdz ar to apsaimniekošanas ierobežošanai. Otra programmas daļa, kuru izvirzījām, un uz kuru vēlētos rast atbildi, ir meža aizsardzības sistēmas uzlabošana. Tā kā meža aizsardzība un Gaujas Nacionālā parka apsaimniekošana ir savstarpēji saistītas, tāpēc arī tās apvienotas vienā projektā. Mūsu cerība ir tāda, ja šie jautājumi tiks atrisināti tik kompleksā teritorijā, kāds ir Nacionālais parks, tad arī pārējā Latvijā spēsim sakārtot šīs lietas.

Stāsta Gaujas Nacionalā parka direktors Jānis Strautnieks:

— 1973. gadā visa šī teritorija piederēja valstij un varēja viegli noteikt Gaujas Nacionālā parka robežas — no vienas automaģistrāles līdz otrai. Laiks ir radikāli mainījies, un tā nekur pasaulē nav kā pie mums. Kur ir privāti zemes īpašumi, īpaši aizsargājamas teritorijas neveido. Nacionālā parka veidošana parasti ir ilgs un grūts darbs. Mums tas jāsāk vēlreiz no gala. Esam uzsākuši apsaimniekošanas projekta izveidi. Nepietiek vairs ar administratīvu lēmumu, uz ko kādreiz varēja veidot un balstīt dabas aizsardzības politiku. Šobrīd tam ir jābūt arī lielam kompromisam, jo nepietiek sabiedrībai vienkārši pateikt, ka tā ir vērtība, jāpasaka — kāpēc.

Esmu pārliecināts, ka ikviens zemes īpašnieks nekad apzināti savai zemei, savai tuvākajai apkārtnei ļaunu nevēl un nav vēlējis.

Ingrīda Rumbēna "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!