Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Padomes delegācija Zviedrijas ārlietu delegācija Nīderlandes ārlietu delegācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.1998., Nr. 120/121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51319

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar

Vēl šajā numurā

30.04.1998., Nr. 120/121

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimā

Eiropas Padomes delegācija

Vakar, 29.aprīlī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Dzintra Hirša un Valsts valodas komisijas speciāliste Ina Druviete tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas delegāciju. Tikšanās laikā apspriesti jautājumi par nepilsoņu stāvokli un valsts valodas likuma projektu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs A.Seiksts pauda viedokli, ka valdības stabilitāti var nodrošināt tikai naturalizācijas logu atcelšana un valsts valodas likuma pieņemšana saskaņā ar EDSO rekomendācijām. Turklāt jāparedz iespēja iegūt pilsonību pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā dzimušajiem bērniem un jāveic analīze par nepilsoņu stāvokli, lai novērstu iespējamās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem sociālajā un ekonomiskajā jomā. Runājot par valsts valodu, A.Seiksts uzsvēra, ka valsts un apkalpojošajā sfērā jānodrošina iespēja saņemt informāciju latviešu valodā.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja L.Kuprijanova norādīja, ka zināmas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem pagaidām vēl ir pensiju aprēķināšanas kārtībā, jo nepilsoņiem, aprēķinot pensijas, netiek ieskaitīts laiks, kas nostrādāts bijušās PSRS teritorijā. L.Kuprijanova uzsvēra, ka Latvijas likumdošana neparedz atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem tādos jautājumos kā, piemēram, komunālie maksājumi.

Valsts valodas komisijas pārstāves raksturoja valsts valodas politiku Latvijā un norādīja, ka tās mērķis ir integrēta sabiedrība.

Savukārt Latvijas delegācijas Parlamentārajā asamblejā pārstāvji Juris Sinka, Anta Rugāte, Janīna Kušnere un Aristids Lambergs, tiekoties ar EPPA Pārraudzības komitejas delegāciju, pauda savu viedokli saistībā ar 3.un 16.marta notikumiem Latvijā, raksturoja to izraisīto rezonansi Latvijā un Krievijā, atzīmēja Krievijas un ārzemju masu informācijas līdzekļu neadekvāto šo notikumu atspoguļojumu, norādot, ka ārvalstu žurnālisti informāciju galvenokārt gūst no Krievijas ziņu aģentūrām. J.Sinka uzsvēra vēsturiskās patiesības izpratnes lielo nozīmi ne tikai leģionāru piemiņas dienas pasākuma, bet arī pie Rīgas Domes notikušā mītiņa novērtējumā. Viesus interesēja arī Valsts prezidenta vērtējums par 16.marta notikumiem.

Pārrunāti arī divi spridzināšanas gadījumi Rīgā.

Zviedrijas ārlietu delegācija

Aizvakar, 28.aprīlī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Čerāns un komisijas locekļi Juris Sinka un Aleksandrs Kiršteins tikās ar Zviedrijas Karalistes Ārlietu ministrijas delegāciju.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijas un Krievijas attiecībām un sadarbības iespējām ar Zviedriju.

Sarunas sākumā K.Čerāns izteica pateicību Zviedrijas pusei par atbalstu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES), kā arī informēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas darbības principiem.

Atbildot uz jautājumu par Latvijas un Krievijas attiecībām, Latvijas pārstāvji pastāstīja, ka parlamenta deputātu starpā faktiski nepastāv domstarpības par grozījumiem pilsonības likumā, kas skar normu par tā saucamo naturalizācijas logu atcelšanu, bet nopietnas diskusijas Saeimā varētu izraisīt jautājums par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. A.Kiršteins informēja, ka pašlaik Latvijā dzīvojot aptuveni pusmiljons iedzīvotāju, kas neprot latviešu valodu, un ka nav iespējams visiem šiem cilvēkiem automātiski piešķirt pilsonību, jo tas varētu sekmēt divkopienu valsts rašanos Latvijā. Būtiska problēma ir arī lielais Krievijas militārpersonu skaits, kas vēl joprojām dzīvo Latvijā. Bez tam Krievija labi saprotot, ka, nenoslēdzot robežlīgumu ar kādu no Baltijas valstīm, tiek bremzēta visu triju valstu iestāšanās ES. Runājot par attiecību uzlabošanas iespējām, A.Kiršteins sacīja, ka tas diez vai būšot tuvākās nākotnes jautājums. Viņš pauda pārliecību, ka abu valstu attiecību uzlabošanās iespējama vienīgi tad, ja Latvijas virzība uz iestāšanos Eiropas Savienībā kļūs neatgriezeniska.

Savukārt Zviedrijas delegācijas pārstāvji pastāstīja par nesen izstrādāto programmu sadarbībai ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm laikposmam no 1999. līdz 2001.gadam. Šajā programmā noteikts, ka Zviedrija stingri sekos tam, lai Eiropas Savienības paplašināšanās procesā visām valstīm tiktu izvirzīti vienādi kritēriji — arī tām, ar kurām sarunas tiks uzsāktas vēlāk.

Nīderlandes ārlietu delegācija

Pirmdien, 27.aprīlī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva un komisijas pārstāvji tikās ar Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijas delegāciju ārlietu ministra Jora Vorhuves (Joris Voorhove) vadībā.

Tikšanās dalībnieki sprieda par NATO paplašināšanas aspektiem, par Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijās programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros, kā arī Baltijas valstu sadarbību drošības jomā. Pārrunāta arī Latvijas virzība uz Eiropas Savienību (ES) un Latvijas un Krievijas attiecības. K.Druva pateicās Nīderlandei par sniegto palīdzību projektu "Baltbat", "Baltron", un "Baltnet" īstenošanā, kā arī informēja par nodomu Baltijas bataljonu pārveidot par Baltijas brigādi, kas ļautu karavīriem no visām trim Baltijas valstīm apgūt Eiropas standartiem atbilstošu apmācību un aprīkojumu. "Tas dotu iespēju visām trim Baltijas valstīm strādāt kopā, lai īstenotu mērķi iekļauties NATO," atzīmēja K.Druva. Nīderlandes aizsardzības ministrs mudināja Latviju izmantot tās iespējas, ko sniedz dalība programmā "Partnerattiecības mieram,", jo, viņaprāt, NATO paplašināšana būs lēns process. Šī organizācija turpina attīstīties soli pa solim, lai kļūtu par instrumentu, ar kuru Eiropas nācijas kopīgi īstenos savu drošības politiku un rūpēsies par miera uzturēšanu.

Pārrunājot Latvijas un Krievijas attiecības, K.Druva norādīja uz grūtībām, risinot jautājumu par robežlīgumu ar Krieviju, jo, lai gan līgums pamatos sagatavots, Krievija atrod dažādus iemeslus tā novilcināšanai. Nīderlandes ārlietu ministrs pauda izpratni šajā jautājumā. "Robežlīguma nenoslēgšana ar Krieviju nevar būt par šķērsli Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, tāds ir šīs institūcijas viedoklis," sacīja J.Vorhuve.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!