Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tiesnešu mācību centrs, uzsākot ceturto gadu Jurists - arī psihologs Izglītojas gudrākais Pirmie kursi tiesu izpildītājiem Pēc kursiem zināšanas jāpārbauda. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.1998., Nr. 120/121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51316

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēl tuvāk: Rīga - Roma, Baltijas jūra - Vidusjūra

Vēl šajā numurā

30.04.1998., Nr. 120/121

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informācija

Tiesnešu mācību centrs, uzsākot ceturto gadu

Par savu darbu stāsta centra speciālisti

Ilze Zandere, Tiesnešu mācību centra sekretāre:

Pret trešo varu ar pietāti

Savā ikdienā galvenokārt nodarbojos ar kursu organizēšanu, kursantu un pasniedzēju informēšanu par kursiem, materiālu sagatavošanu un daudziem citiem organizatoriskiem jautājumiem.

Tiesnešiem un citiem juristiem kursi notiek visu gadu, bet vasaras mēnešos — tiesu sēžu sekretāriem, tulkiem un pārējam tiesu personālam.

Vērojot un analizējot mūsu mācību centra darbību, par visnozīmīgākajām uzskatu mācības tieši jaunajiem tiesnešiem, kuri tikko ir sākuši savu tiesneša praksi, un redzu, ka šīs mācības ir tāds neliels solis, lai viņi labāk darītu savu darbu. Arī tiesnešiem, kuriem ir tikai dažu gadu darba stāžs, šie kursi ir liels ieguvums un palīgs ikdienas darbā.

Nozīmīgas un svarīgas ir arī tiesu sēžu sekretāru mācības, jo nevienam nav noslēpums, cik daudz darba gulstas uz šo meiteņu pleciem. Tāpēc labprāt cenšos, lai viņu mācības būtu pēc iespējas kvalitatīvākas.

Datorkursi tiesnešiem un tiesu darbiniekiem arī ir palīdzējuši viņu ikdienas darbā, jo pamazām datori "ienāk" tiesās, un par šo kursu nepieciešamību dzirdu arvien vairāk labu atsauksmju un vēlmju to atkārtot.

Arī tiesneši ar lielu darba stāžu labi apzinās šo kursu patieso vērtību. Šajos kursos jau ir jūtama augsta tiesnešu profesionalitāte, notiek dzīvas diskusijas ar lektoriem un tiek izmantota gados krātā darba prakse.

Interesantas bijušas nodarbības notāriem, zemesgrāmatu tiesnešiem, tulkiem, kanceleju vadītājiem, arhivāriem un tiesu izpildītājiem. Tajās bija iespēja iepazīties ar citu juristu un tiesu darbinieku pieredzi.

Ir redzams, ka kursanti ne tikai gūst zināšanas, bet arī vienkārši var izrauties no savas ikdienas rutīnas un nedaudz arī atpūsties. Grupas ir veidotas tā, lai kursanti būtu ne tikai no Rīgas, bet arī no Latvijas rajoniem. Un, pēc manām domām, tā pieredzes apmaiņa, ar kuru viņi dalās mācību laikā, ir neatsverama. Protams, ne vienmēr viss notiek gludi un sekmīgi. Jāatzīmē, ka paši tiesneši, kā arī tiesu sēžu sekretāres un citi kursanti nav īpaši atsaucīgi, lai palīdzētu pilnveidot un uzlabot kursu kvalitāti. Laikam ir vainojams arī laika trūkums. Ir stimuls strādāt ražīgāk, ja ir ieinteresētība, tomēr gadās, ka ne vienmēr kursu klausītāji spēj novērtēt citu cilvēku ielikto darbu, laiku un līdzekļus.

Par lielu sasniegumu uzskatu mūsu centra avīzītes izdošanu. Tā bija sava veida uzdrīkstēšanās, vēlme parādīt, kā darbojamies un ka tiešām šāds centrs ir nepieciešams.

Protams, bez citu institūciju atbalsta mūsu darbs neveiktos. Man personīgi pa šiem gadiem ir izveidojusies laba sadarbība ar Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta darbiniekiem, kuri ir pretimnākoši un izpalīdzīgi. Un kopumā jāteic, ka, organizējot dažādus seminārus un konferences, kā arī parastās kursu nodarbības, vienmēr ir bijusi atsaucība un izpratne no visām organizācijām un institūcijām.

Trīs gadi mūsu centram ir nozīmīga jubileja. Daudz ir padarīts, bet vēl vairāk jādara. Protams, mēs neredzam savus darba augļus uzreiz, bet tie neizpaliks. Uzskatu, ka pašlaik centrs savu darbu veic stabili, ar gudriem cilvēkiem savā jomā. Nākot talkā citiem, spēsim aizvien uzlabot savu darbību.

Ilze Veitnere,

Valsts psihiskās veselības aprūpes centra tiesu eksperte:

Jurists — arī psihologs

Tiesu psiholoģiskā ekspertīze kā specifisks ekspertīžu veids ieņem īpašu vietu juridiskajā praksē, izmeklēšanas procesā krimināllietās un civillietās.

Latvijā tiesu psiholoģiskās ekspertīzes prakse nav ilga — tikai kopš sešdesmitajiem gadiem, kad LU Juridiskajā fakultātē studentiem sāka lasīt tiesu psiholoģijas kursu. Tad arī tika noteiktas atsevišķas tiesu psiholoģiskās ekspertīzes, lai konstatētu, vai persona spēj uztvert lietai nozīmīgus apstākļus un par tiem liecināt, seksuālās vardarbības gadījumos — vai cietušais spēja saprast ar viņu izdarīto darbību raksturu un nozīmi, vai personai ir kādas individuāli psiholoģiskas īpatnības, kuras spēj būtiski ietekmēt viņas rīcību konkrētā situācijā. Kopš deviņdesmito gadu sākuma, strauji attīstoties psiholoģijas zinātnei Latvijā, pieaug pieprasījums pēc psiholoģiskās izpētes, konsultācijām sabiedrībā, pieaug pieprasījums pēc zināšanām tiesu psiholoģijā. Par to liecināja arī pirmā starptautiskā konference "Kāpēc juristam jāzina psiholoģija", kas notika 1997. gada 24.—27. septembrī Rīgā un ko organizēja Latvijas Tiesību studējošo asociācija (TieSA). Man bija iespēja piedalīties ar referātu "Tiesu psiholoģiskā ekspertīze un tās vieta izmeklēšanas procesā".

Uzaicinājums piedalīties Tiesnešu mācību centrā bija loģisks šī procesa turpinājums. Esmu jau tikusies ar vairāk nekā desmit tiesnešu grupām, ar Augstākās tiesas tiesnešiem.

Ar gandarījumu varu teikt, ka klausītāju interese bija neviltota, visās grupās aktīvi tiek uzdoti jautājumi. Temata aktualitāti apliecina dalībnieku ieinteresēta iesaistīšanās diskusijās. Tiesu psiholoģijas zināšanu nepieciešamību praktiskajā darbā apliecina visi klausītāji. Savukārt kolēģi — tiesu psiholoģijas eksperti — izsaka vēlmi, lai arī tiesu psihiatrijas zināšanas tiktu sniegtas plašākam juristu lokam. Tiesu psihiatrijas prakse ekspertīžu jomā uzrāda, ka nepietiekama informētība par tām ir dažādu līmeņu tiesnešiem un īpaši izziņas izdarītāju lokam. Tiesnešu mācību centra darbinieki izrāda ļoti lielu atsaucību un pretimnākšanu gan lekciju laiku saskaņošanā, gan arī uzskates materiālu pavairošanā un sagādē.

Esmu priecīga un gandarīta par šo iespēju sadarboties ar juridiskās zinātnes un prakses speciālistiem. Domāju, ka no mūsu kopējās sadarbības ieguvēji būsim mēs visi.

Andris Akmentiņš, lektors:

Izglītojas gudrākais

1997. gada noslēgumā uzsāku lasīt lekciju kursu "Žurnālistikas pamati tiesu ikdienā". No vienas puses, tiesnešiem ir reāls pamats pārmest presei neobjektivitāti, nepietiekamas juridiskās zināšanas, tieksmi pēc sensācijām, iejaukšanos lietu izskatīšanā. No otras puses, tiesas salīdzinājumā ar citām iestādēm Latvijas Republikā ir nepietiekami sagatavotas, lai strādātu ar masu saziņlīdzekļiem, informētu sabiedrību. Jebkurš neprofesionāls atteikums sniegt informāciju rada neparedzamas sekas, baumas un aizdomas.

Pēc smagā 1997. gada redzams, ka Latvijas tiesnešiem jārūpējas ne tikai par likumības uzvaru katrā konkrētā lietā, bet arī par tiesu prestižu un tēlu sabiedrībā. Lai uzlabotu tiesu reitingu ne tikai abstraktā sabiedrības vērtējumā, bet reāli, pirmkārt, jāuzlabo sadarbība ar masu saziņas līdzekļiem, otrkārt, jāuzlabo tiesas apmeklējums kā pakalpojuma forma — veltot uzmanību tiesas darbam no apmeklētāju viedokļa, atceroties, ka pat apsūdzētais savā ziņā ir tiesas klients.

Tāpēc loģiski un apsveicami, ka žurnālistika nonākusi Tiesnešu mācību centra "stundu sarakstā". Tiesu ikdienā ne vienmēr visu izšķir tikai juridiski jautājumi. Uzsāktajam lekciju kursam būs atzīstami rezultāti, ja to turpinās preses pārstāvji — praktiķi, žurnālistikas specialitātes mācībspēki no Latvijas Universitātes, ja šis lekciju kurss tiks paplašināts, kļūs specifiskāks. Vai tiesneši jau tagad spētu nosaukt žurnālistus, kuru stāstījums par savu profesiju, pieredzi un darba metodēm būtu interesants un noderīgs? Vai iespējama kopīga mācību problēmas risināšana tiesnešu un tiesu reportieru grupā?

Vai Latvijā kādreiz radīsies profesionāli tiesu reportieri, kas pārzinās procesuālo kārtību, respektēs apspriežu istabas noslēpumu un uzklausīs tiesnešus? Laikrakstiem, kas reklamē savu objektivitāti un patiesīgumu, šāds jauns amats — speciāls tiesu reportieris ar juridiskām zināšanām — ir nepieciešams. Taču, kamēr tas nav noticis, ikviens tiesnesis var apgūt elementāros žurnālistikas pamatus — tas ļautu sagatavot savu paziņojumu presei un sabiedrībai, padarītu no tiesām nākošo informāciju mērķtiecīgāku un nepārprotamāku.

Lekciju laikā aizvien pārliecinos par krasām viedokļu atšķirībām. Tās pastāv, piemēram, starp dažādu instanču tiesnešiem. Arī, nosaucot tiesu svarīgākās problēmas, rajonu tiesnešu, apgabaltiesu tiesnešu un žurnālistu viedokļi atšķiras. Šķiet, ka Tiesnešu mācību centrs pašlaik ir vienīgā vieta Latvijā, kur šie dažādie viedokļi satiekas un kļūst pārskatāmi.

Interesanta ir iespēja koriģēt lekciju kursu atkarībā no ikdienas aktualitātēm. Pusgada laikā risinās jauni notikumi, sākas jaunas diskusijas, tāpēc nav iespējams apstāties pie pabeigta lekcijas teksta — tas tiek turpināts un papildināts.

Lekciju laikā analizējam arī dažādu iestāžu vietu un lomu sabiedrības dzīvē un to, kā tā tiek atspoguļota Latvijas saziņlīdzekļos. Īpaša loma ir Latvijas Tiesnešu mācību centram — organizācijai, kas nodarbojas ar izglītību un informāciju. Domāju, ka tiesneši gaidīs un prasīs no centra aizvien vairāk — jaunas zināšanas var apgūt pašmācības ceļā, bet var arī ierosināt jaunu lekciju kursu izveidošanu. Ne mazāk svarīgi, lai kardināli atšķirīgu viedokļu apstākļos mācību centrs spētu saglabāt neitrālo, izglītojošo, rezultatīvo lomu.

Būtiski, ka Latvijas Tiesnešu mācību centrs ir vienīgā vieta, kur ikdienā tiekas visdažādākie tiesneši. Citādi ir ļoti maza iespēja, ka, piemēram, Liepājas un Daugavpils tiesneši tiksies biežāk nekā divas reizes gadā, tiesnešu pašpārvaldes sapulcēs. Kopīgo problēmu apspriešana un risinājumu pieredzes apmaiņa ikdienā notiek šeit, Tiesnešu mācību centrā, un tā ir vērtība, kuru novēlu saglabāt un nostiprināt arī turpmāk.

Ilze Tīmane,

Tiesu izpildītāju departamenta vecākā referente:

Pirmie kursi tiesu izpildītājiem

No 1997. gada 27.janvāra līdz 4.aprīlim un no 19. maija līdz 29. maijam Latvijas Tiesnešu mācību centru apmeklēja tiesu izpildītāji. Tiesu izpildītāji ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas struktūrvienības — Tiesu izpildītāju departamenta darbinieki, kuri strādā tiesu izpildītāju kantoros un izpilda tiesu, kā arī citu institūciju pieņemtos lēmumus.

Lai strādātu par tiesu izpildītāju, nepieciešama vidējā izglītība, persona nedrīkst būt krimināli sodīta, tai jābūt sasniegušai 21 gada vecumu. Kā jau minēju, šobrīd tiesu izpildītājiem nav nepieciešama augstākā juridiskā izglītība. Atsevišķi tiesu izpildītāji mācās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, līdz ar to viņiem tomēr jau ir zināšanas par juridiskiem jautājumiem, bet lielākajai daļai tiesu izpildītāju nav teorētisko zināšanu bāzes juridiskos jautājumos un iepazīšanās ar Civilprocesa kodeksa normām notiek darba procesā un pašmācības ceļā.

Ņemot vērā to, ka tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildīšana kļūst arvien sarežģītāka (piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu, vērtspapīriem, jārealizē parādniekam uzņēmējsabiedrībās piederošās akcijas vai kapitāla daļas), tiesu izpildītājiem Latvijas tiesnešu mācību centra rīkotie kursi deva lielisku iespēju papildināt savas teorētiskās zināšanas.

Vislielākā interese klausītājiem, protams, bija par specifiskiem tematiem, piemēram, piedziņas vēršana uz kustamo mantu un nekustamo īpašumu, arestētā parādnieka īpašuma realizēšana. Pēc semināriem, aptaujājot pašus tiesu izpildītājus, vairums klausītāju ļoti atzinīgi izteicās par lekcijām, kuras lasīja speciālisti no Uzņēmumu reģistra, Fondu biržas, tādi pieredzējuši juristi kā Valdemārs Šubrovskis (Civilprocesa kodeksa pamatnoteikumi un tiesas darbs), Raimonds Grāvelsiņš (saistību tiesības) un Roberts Namatēvs (ķīlas tiesības).

Neraugoties uz to, ka tiesu izpildītājam saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, jānoskaidro tikai nekustamā īpašuma piederība un vērtība, tiesu izpildītāji (Aizkraukles TIK) ļoti apmierināti bija ar A.Babauska lekciju par zemesgrāmatu nodaļu darbu un noteikumiem, kas jāievēro, reģistrējot nekustamo īpašumu zemesgrāmatā.

Tiesu izpildītāji (Kuldīgas, Siguldas, Limbažu tiesu izpildītāju kantori) atzinīgi izteicās par Tiesnešu mācību centra darbu, kas sagatavoja lekciju plānu un izvēlējās lektorus, jo visi lektori esot bijuši lieliski speciālisti attiecīgā jautājumā un ļoti izsmeļoši snieguši atbildes uz klausītāju jautājumiem.

Jautāti tieši par lekciju tematu izvēli, lielākā daļa tiesu izpildītāju atzina, ka vērtīgi bijis noklausīties lekcijas par ķīlas tiesībām un saistību tiesībām (Liepājas, Limbažu, Jēkabpils TIK), vērtspapīru apgrozību Fondu biržā un Uzņēmumu reģistra darbu (Liepājas, Limbažu, Jēkabpils, Jūrmala TIK). Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu izpildītāju kantora jaunie tiesu izpildītāji ar nelielu darba stāžu paskaidroja, ka noderīgas bijušas visas lekcijas, jo nekad iepriekš taču nevarot paredzēt, kad un par kādu konkrētu jautājumu zināšanas būs nepieciešamas (piemēram, pārzināt naudas līdzekļu uzskaites un izmaksas kārtību no Tiesu izpildītāju kantora depozīta rēķina).

Visatzinīgāk visi klausītāji vērtēja to, ka darbs notika nelielās grupās, par visiem neskaidriem tematiem bija iespējams uzdot jautājumus, un veidojās diskusijas starp klausītājiem un lektoru.

Baiba Markovska, Tieslietu ministrijas

Tiesu darba un statistikas nodaļas galvenā speciāliste:

Pēc kursiem zināšanas jāpārbauda

Tiesnešu mācību centrā 1996. un 1997. gadā esmu mācījusi tiesas sēžu sekretārus, tiesu kancelejas vadītājus un tiesnešus.

Manuprāt, ļoti pozitīvi ir tas, ka mācības notiek nelielās grupās, tādēļ iespējams dialogs starp pasniedzēju un klausītājiem. Taču diemžēl tiesneši ne vienmēr apmeklē visas lekcijas, tādējādi neuzzina savam darbam nepieciešamo informāciju. Tas, kā tiesneši apmeklē Tiesnešu mācību centra rīkotās lekcijas, tomēr ir svarīgi, piemēram, jautājuma izlemšanai par kvalifikācijas klases piešķiršanu viņiem. Te jāatzīmē, ka Tieslietu ministrija tiesneša raksturojumā gan norāda, ka tiesnesis apmeklējis kursus (te vadāmies pēc Tieslietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumiem), taču nezinām (nevaram pārbaudīt), vai tiesnesis patiešām noklausījies visu programmā paredzēto mācību kursu. Arī ikdienas darbā Tiesu departamentā vērojams, ka tiesneši aizvien turpina visdažādākās kļūdas savā darbā. Ņemot vērā šo faktu, varbūt būtu lietderīgi pēc lekciju kursa noklausīšanās rīkot tiesnešu pārbaudi (noklausītā kursa ietvaros), piemēram, risinot praktiskus kāzusus vai aizpildot testus. Šo pārbaužu rezultāti varētu tikt izmantoti jautājuma izlemšanai par kvalifikācijas klases piešķiršanu tiesnešiem.

 

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!