Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai šalktu Latvijas mežs. Visiem un ikvienam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.1998., Nr. 120/121 (1181/1182) https://www.vestnesis.lv/ta/id/51308

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai šalktu Latvijas mežs. Visiem un ikvienam (turpinājums)

Vēl šajā numurā

30.04.1998., Nr. 120/121 (1181/1182)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai šalktu Latvijas mežs. Visiem un ikvienam

Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Ministru kabinets otrdienas sēdē apstiprināja konceptuāli izstrādāto Latvijas Meža politiku — mērķus un principus, par ko "Latvijas Vēstnesim" vakar, 29. aprīlī, pastāstīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols:

— Par to, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis Meža politiku, man ir prieks. Taču vispirms gribu runāt par šobrīd visaktuālāko lietu — meža ugunsgrēkiem Latvijā.

Kopš 20. aprīļa jau ir notikuši 109 meža ugunsgrēki un izdeguši apmēram 100 hektāri meža. Jāpiebilst, ka vairāk nekā 50 ugunsgrēki bijuši kopš svētdienas, 26. aprīļa. Vislielākais ugunsnelaimju skaits reģistrēts Daugavpilī — 58 ugunsgrēki ar izdegušo platību 13 hektāri. Lielākie grēkāži Daugavpilī ir dzelzceļa darbinieki, jo ugunsnelaimes galvenokārt izraisījuši izmestie izdedži. Taču vislielākais ugunsgrēks bija vakar uz Kuldīgas un Aizputes virsmežniecību robežas, kur izdega 13,6 hektāri meža — kūlas dedzināšanas sekas. Skaistais un sausais laiks diemžēl nes līdzi arī šādas nelāgas sekas. Tādēļ vēlreiz un vēlreiz jārunā par ugunsgrēkiem, jābrīdina iedzīvotāji, jo visam darbam, ko mēs darām, arī Meža politikai, vispirmām kārtām ir vajadzīgs mežs.

Bet nu — par Meža politiku. Strādāt pie tās sākām pirms apmēram pusotra gada, un šī — apstiprinātā — ir trīspadsmitā tekstuālā versija. Meža politika pati par sevi nav normatīvs dokuments, tādēļ tas neturpinās klasisko ceļu uz Saeimu apstiprināšanai. Tā tiks izsūtīta visām Saeimas komisijām zināšanai. Meža politika ir dokuments, kurā ir formulēti meža nozares attīstības mērķi un principi Latvijā. Atgādināšu, ka Meža politika nav nedz mežsaimniecības politika, nedz mežsaimniecības tehnoloģija, nedz mežsaimniecības rokasgrāmata. Meža politikas dokumentā ir izklāstīts, ko mēs vēlamies un kādi būs principi un ierobežojumi, ko mēs nepārkāpsim ceļā uz vēlmju realizēšanu un ko akceptē sabiedrība. Savukārt mežsaimniecība ir līdzeklis, kā mežā īstenot sabiedrības intereses. Tas ir pietiekami būtisks aspekts, un būtu vēlams šīs lietas nejaukt.

Latvijas Meža politikas dokumentu varētu uzskatīt arī par meža nozares — profesionālo institūciju speciālistu, sabiedrisko organizāciju, ministriju ierēdņu un arī politiķu — kompromisa dokumentu. Uzsākot jebkuru darbību, ir jāprot atbildēt uz jautājumu: kāpēc? Varu pateikt visu to profesionālo cilvēku vārdā, kuri piedalījās Meža politikas izstrādāšanā ar padomiem un konsultācijām, ka mēs esam vienojušies par mērķiem un šis dokuments ir samērā labi saskaņots ar pašreizējo de facto Eiropas meža politikas procesu.

Kādēļ ar Eiropas — šajā gadījumā Eiropas kā ģeogrāfiska lieluma — meža politiku? Tādēļ, ka Eiropas Savienībā kā politiskā lielumā pašlaik nepastāv vienots formulēts meža politikas dokuments. Formālais darbs pie Eiropas Savienības meža politikas dokumenta izstrādāšanas sākās 1996. gada beigās, kad Eiropas Parlaments akceptēja tā saucamo Tomasa ziņojumu (kurš jau iezīmēja, kāda varētu būt ES meža politika) un uzdeva Eiropas Komisijai pie šī jautājuma strādāt. Ceram, ka pirmie varianti varētu parādīties jau šāgada beigās.

Taču tas nenozīmē, ka Eiropā nenotiek starptautiskie meža politikas procesi un nav nonākts pie kopīga viedokļa par to, kas ir meža politika Eiropā. Un tas, kas pašlaik notiek Eiropā un ko gribētu nosaukt par diskusiju formu meža politikai, ir starptautiskā Eiropas ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā, kura norisinās katru ceturto gadu un kuras ekspertu līmeņa darba grupās diezgan aktīvi piedalās arī Latvija. Tajā ir pārstāvēta ne tikai Rietumeiropa, bet arī Baltija, Skandināvija un NVS Eiropas daļas valstis (Krievija, Baltkrievija, Ukraina) un — kā novērotāji — ASV, Kanāda, Japāna. Šāgada jūnijā Lisabonā notiks trešā konference par mežu aizsardzību Eiropā. Tik gari stāstu tādēļ, ka Latvijas Meža politikas dokuments pēc sava gara un vietām arī pēc burta ir iznācis atbilstošs pašreizējiem Eiropas kā pasaules daļas procesiem, jo mēs esam tos ņēmuši vērā. Ja Latvijas Meža politika būtu rakstīta akadēmiskā stilā, tad tā būtu nedaudz savādāka. Taču arī tajā gadījumā saturētu visus šos pašus komponentus. Valdības deklarācijā bija rakstīts, ka Meža politikas dokuments jāizstrādā līdz šāgada 1. janvārim. Līdz šim termiņam tas arī tika izstrādāts, taču nedaudz ieilga saskaņošanas process ar ministrijām — ar dažām to vajadzēja saskaņot divas reizes. Jo Meža politika nav veidota tradicionāli un cilvēki vēl īsti pie šāda daudzpakāpju mērķorientēta dokumenta nav pieraduši. Pārsvarā visi Ministru kabineta dokumenti ir bijuši problēmorientēti.

Faktu, ka mums ir izstrādāta un apstiprināta Meža politika, uzskatu par lielu sasniegumu. Varbūt ne visi par to ir lielā sajūsmā, taču šā dokumenta tēzēm nevar nepiekrist. Turklāt izstrādātā Meža politika, vienlaikus paužot Latvijas pozīciju vismaz Eiropas līmenī, arī parāda Latvijas izpratni par norisēm mežā un to, ka mūsu viedoklis un mērķi sakrīt ar starptautiskajiem procesiem un moderno meža politikas izpratni.

Kas ir būtiskākais, ko sev līdzi nes šis Meža politikas dokuments. Pirmais ir tas, ka mēs esam tikuši skaidrībā un esam formulējuši mūsu izpratni par norisēm meža nozarē. Otrs ir tas, ka, pamatojoties uz šo izpratnes līmeni, ko politiski ir akceptējis arī Ministru kabinets, mēs tālāk varam izstrādāt Meža politikas īstenošanas programmu — vispirms rīcības programmu, pēc tam pašu programmu. Rīcības programma Meža politikas īstenošanai ir jāizstrādā un Ministru kabinetā jāiesniedz trīs mēnešu laikā. Tad jau dziļāk tiks analizēti visi pamatkomponenti un piedāvāti risinājumi tiesību aktu veidā, institucionālās sistēmas veidā un ekonomiskā modeļa un finansu plūsmas veidā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!