Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pagasti un rajoni savās attīstības programmās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.1998., Nr. 53/54 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51237

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par dzīvojamo māju privatizāciju

Vēl šajā numurā

27.02.1998., Nr. 53/54

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pagasti un rajoni savās attīstības programmās

Par reģionu ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbību rūpējoties

Maiga Kruzmetra, LLU Humanitārā institūta docente un Dr. habil. oec. Baiba Rivža, LLU Ekonomikas fakultātes profesore, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, - "Latvijas Vēstnesim"

KRUZME~1.JPG (4403 BYTES)
Maiga Krūzmētra
RIVZA.JPG (7279 BYTES)
Baiba Rivža

Ievads

Tagad, kad lauku izpētē ražošanas kritēriji nomainīti ar teritoriālās attīstības plānošanas principiem, pavērts ceļš gan atsevišķu cilvēku, gan arī sabiedrības sociālo grupu dzīves telpas, t.i., cilvēku darbības un vajadzību apmierināšanas areāla, dziļākai analīzei. Cilvēka dzīves telpas centrs ir mājoklis, bet daudzas aktivitātes norisinās dažāda rādiusa lokos ap mājokli. Viens no šiem lokiem lauku iedzīvotājiem ir primāra administratīvi teritoriāla vienība. Primārās administratīvi teritoriālās vienības ietvaros, kas Latvijā tradicionāli ir pagasts, iedzīvotāji cenšas vispirms atrast darbu, saņemt nepieciešamos komunālos un sadzīves pakalpojumus, medicīnisko palīdzību, apmierināt kultūras vajadzības, iegādāties dažāda rakstura preces. Diemžēl ne vienmēr tas izdodas, jo

• atšķiras pagastu nodrošinājums ar dažādām institūcijām (skola, veikals, kultūras nams, bibliotēka utt.);

• atšķiras vienā un tajā pašā primārajā administratīvajā teritoriālajā vienībā dzīvojošo iedzīvotāju grupu vajadzību sistēma, kas nosaka to apmierināšanas areāla paplašināšanos (preču klāsts veikalos, skolu darba kvalitāte, kultūras pasākumu saturs utt.).

Cilvēku attieksme pret šo telpu formējas atkarībā no tā, cik lielā mērā pagasts kā dzīves telpa dod iespēju darboties un apmierināt daudzveidīgas vajadzības. Savukārt no šīs apmierinātības pakāpes veidojas tieksme mainīt šo dzīves telpu pret labvēlīgāku. Pagasta iedzīvotāju horizontālās mobilitātes analīze par laiku no 1992. gada sākuma līdz 1997. gada sākumam liecina, ka līdztekus teritorijām, kur notiek iedzīvotāju skaita samazināšanās, laukos eksistē arī pievilcīgas dzīves telpas, no kurām iedzīvotāji prom nedodas, vai pat tādas, kurās iedzīvotāju skaits pieaug.

Ja Latvijas reģionālās attīstības politikas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ilgspējīgai, līdzsvarotai valsts attīstībai, nodrošinot labvēlīgu un līdzvērtīgu dabisko, ekonomisko un sociālo vidi visos Latvijas reģionos, samazinot un novēršot nelabvēlīgās reģionu atšķirības un atbalstot labvēlīgo atšķirību saglabāšanos, tad ir absolūti nepieciešams pētīt vidi tās daudzveidībā un cilvēku attieksmi pret šo vidi katrā teritoriālajā vienībā. Tikai uz šīs informācijas bāzes var veidoties arī pagastu attīstības programmas kā dokuments, kas ieskicē pašreizējo situāciju un vēlamās perspektīvas.

Primārās administratīvi teritoriālās vienības analīzes pamatā ir divi teorētiski postulāti:

1) vide un tajā dzīvojošie cilvēki veido sistēmu ar savstarpēji mijiedarbīgiem elementu blokiem, un

2) vide ir dzīves telpa, kur norisinās cilvēku dzīves darbība un tiek apmierinātas viņu vajadzības.

I

Cilvēka un vides attiecības var iztēloties kā visai sarežģītu sistēmu, kurā cilvēks atrodas centrā un vienlaikus saskaras ar dabas vidi (zeme, gaiss, ūdeņi, meži, pļavas, tur mītošās dzīvās radības - putni, zvēri utt.), ekonomisko vidi, (ceļi, tilti, ēkas, mašīnas, finanses utt.) un sociālo vidi (sabiedrisko attiecību kopums, dažādas sabiedriskās institūcijas, sabiedriskā doma utt.).

Vide vienmēr vairāk vai mazāk ietekmē cilvēku dzīvi un darbību, bet faktiski daudz lielāka nozīme ir pašu cilvēku kvalitātei un sociālajai aktivitātei, kas nosaka vides stāvokli - tās izmantošanu atbilstoši objektīviem attīstības un funkcionēšanas nosacījumiem.

Cilvēka un vides attiecību analīzē svarīgi ir ne tikai cilvēku kopumu un vidi raksturojošie objektīvie rādītāji, bet arī vides subjektīvā uztvere cilvēku skatījumā un viņu reālā attieksme pret šo vidi, ko sniedz vienīgi dažāda rakstura socioloģiskās aptaujas.

Cilvēka un vides attiecību sistēmas optimālas funkcionēšanas viens no galvenajiem nosacījumiem ir līdzsvara uzturēšana starp tajā iekļautajiem elementiem. Jo tiešāki ir elementu kontakti, jo skaidrāk redzamas to savstarpējās sakarības. Savukārt, veidojoties pastarpinātiem kontaktiem ( piemēram, cilvēka iedarbība uz dabisko vidi caur ekonomisko vai sociālo vidi), jābūt daudz augstākam izpratnes līmenim par šo kontaktu nozīmību.

1AT.JPG (19788 BYTES)
1.attēls. Cilvēku un vides attiecību sistēma

II

Dzīves telpā var izdalīt vairākus lokus. Par pirmo var pieņemt mājsaimniecību, kuras ietvaros norisinās cilvēku dzīves daļa, kas visciešāk saistīta ar ģimenes locekļiem. Otru loku jau veido tā apkārtne, kurā cilvēki apmierina lielāko daļu savu vajadzību. Laukos ļoti bieži šis otrs loks ir pagasta teritorija.

Mācības ārpusē blakuspagasta vai blakuspilsētas vispārējās izglītības skolās specializētajās skolās
Strādā
Mācās
Iepērkas
Saņem primāros medicīnas pakalpojumus
Apmierina daļēji kultūras vajadzības utt.
Darbs ārpusē citā pagastā tuvākajā pilsētā
2AT.JPG (8877 BYTES)  

 

 

 

 

Kultūras vajadzību apmierināšana ārpusē parasti tuvākajā pilsētā Iepirkšanās ārpusē tuvākajā pilsētā Rīgā

2.attēls. Dzīves telpa un vajadzību apmierināšanas iespējas

 

Palielināto pagastu ietvaros, kādi izveidosies iecerētās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, par otru loku var sākt kalpot tikai kāda pagasta daļa, bet jaunizveidojusies pagasta telpa jau var kļūt par nākamo - trešo - loku.

Lai sāktu pagastu attīstības iespēju analīzi un stratēģisko attīstības programmu un projektu izstrādi, ļoti svarīgi ir izprast un paturēt atmiņā šo teritorijas strukturālo raksturu un elementu savstarpējo ietekmi un iedarbību.

Attīstības stratēģiskās programmas būtība

Pagasta attīstības stratēģiskā programma ir vispārēja rakstura dokuments, kas izstrādāts uz sistematizētas informācijas pamata, satur pagasta vispārīgus nākotnes metus un attīstības mērķus, ir pamats saskaņotai lēmumu pieņemšanai un rīcībai.

Attīstības programmas izstrādē iesaistāmi pagastā esošie speciālisti, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, visi iedzīvotāji un interešu grupas. Jo plašāk būs pārstāvēti dažādi viedokļi, jo attīstības programma būs dzīvotspējīgāka un vairāk atbildīs vietējai situācijai.

Uzsākot pagasta attīstības stratēģiskās programmas izstrādi, pagasta padomes pieņem par to lēmumu, informē pagasta iedzīvotājus un lūdz iesniegt savus priekšlikumus un apsvērumus. Pagasta padome nosaka atbildīgo par attīstības programmas izstrādi, izveido darba grupas, nosaka darba posmu un to izpildes termiņus.

Stratēģiskās programmas izstrādei var pieaicināt kosultantus, taču attīstības programmu vēlams izstrādāt pašu spēkiem, balstoties uz informāciju, reālajām iespējām un iedzīvotāju viedokļiem.

Programmas izstrādes posmi

Attīstības stratēģisko programmu izstrāde ietver sevī vairākus posmus. Galvenie no tiem:

1. posms - teritorijas ( rajona, pagasta) situācijas apraksts un analīze ,

2. posms - uz situācijas apraksta un analīzes bāzēta problēmu izdalīšana,

3. posms - projektu izstrādāšana un darbības plānu sastādīšana projektu īstenošanai,

4. posms - projektu īstenošanas rezultātā izveidojušās jaunās situācijas apraksts, analīze un jaunu attīstības uzdevumu noteikšana.

Darbs ar attīstības stratēģisko programmu, kā tas redzams no 2. attēlā, ir nepārtraukts un līdz ar to pastāvīgs. Sasniedzot vienus mērķus, visu laiku tiek izdalīti jauni mērķi, jo teritorijas vīzijā jeb perspektīvā vēlamais arvien mainās, papildinās. Sabiedrībā izteikti darbojas nosacījums, ka, apmierinot vienas cilvēku vajadzības, rodas jaunas - augstākas pakāpes - vajadzības. Parasti sākumā tās ir kvantitatīva rakstura, galvenokārt materiālās (būt nodrošinātiem ar mājokli, pārtiku, apģērbu, darbu jeb ienākumiem), bet pakāpeniski pāraug kvalitatīvās (būt nodrošinātiem ar labiekārtotu mājokli, modernu apģērbu, labu darbu un labiem ienākumiem) un arvien vairāk pārkārtojas uz garīgo sfēru (tērēt līdzekļus kultūrai, izglītībai, tūrismam utt.).

Programmas izstrādes 1. posms

Situācijas apraksts un analīze

Pirmais posms, lai gan it kā tiešas izmaiņas teritorijas dzīvē neievieš, ir ļoti svarīgs, turklāt darbietilpīgs. Tas ietver sevī vispirms informācijas savākšanu, lai raksturotu teritoriju un veiktu pastāvošās situācijas analīzi. Savācot un apkopojot informāciju, ir svarīgi noskaidrot šādus jautājumus.

1.Par ko ir vajadzīga informācija ?

2. Kāda rakstura informācija (objektīva jeb subjektīva rakstura )ir nepieciešama?

3. Kādā apjomā ir vajadzīga informācija?

4. Kādu informācijas atskaites sistēmu vajadzētu izvēlēties?

5. Cik regulāri informācija iegūstama?

6 .Kādas ir informācijas formas?

7. Kas vāks un apkopos informāciju?

8. Kā tiks glabāta informācija?

Nepieciešamā informācija

Ņemot vērā priekšstatu par pagastu kā sociāli teritoriālu sistēmu, būtu nepieciešams apkopot vismaz šādu informāciju:

1.

Teritorijas kopējais raksturojums:

• ģeogrāfiskais stāvoklis;

• pagasta vēsturiskais apskats;

• pagasta vieta rajonā vai Latvijā;

• teritoriālā mijiedarbība ar apkārtni.

2.

Dabas vides apraksts:

• lauksaimniecības zemju un mežu izvietojums;

• reljefa raksturojums (dažādība pagasta robežās);

• augšņu raksturojums, to vērtība;

• vispārējās ziņas par klimatu;

• derīgie izrakteņi;

• vides stāvoklis un bojājumi;

• pastāvošie teritorijas izmantošanas ierobežojumi;

• īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;

• aizsargjoslas;

• kultūras pieminekļi;

• vides piesārņojums.

3.

Ekonomiskās vides apraksts (tautsaimniecības nozaru apskats):

• lauksaimniecība;

• mežsaimniecība;

• pārstrādes rūpniecība;

• derīgo izrakteņu izstrāde;

• transports un komunikācijas;

• veselības aizsardzība;

• izglītība un kultūra;

• tirdzniecība;

• atpūtas iespējas un tūrisms.

4.

Sociālās vides apraksts:

• pagasta pašvaldības sastāvs;

• nevalstiskās organizācijas pagasta teritorijā;

• iedzīvotāju dabiskā un mehāniskā kustība;

• nodarbinātība un bezdarbs;

• iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte;

• iedzīvotāju un pašvaldību attiecības;

• sabiedrības stratifikācijas pakāpe;

• nodrošinājums ar mājokļiem;

• sabiedriskā doma.

5.

Iedzīvotāju apraksts:

• iedzīvotāju skaits;

• iedzīvotāju vecums un dzimuma struktūra;

• iedzīvotāju nacionālais sastāvs;

• iedzīvotāju izglītība;

• ģimeņu sastāvs.

Informācijas bāzes veidošana

Lai uz savāktās informācijas bāzes veiktu analīzi, ir nepieciešams:

1)

daļu informācijas uzrādīt dinamikā, t.i., par vairāku gadu posmu (vismaz pēdējie pieci gadi), lai varētu vērot attīstības tendenci, piemēram, pagasta iedzīvotāju skaita izmaiņas, zemnieku saimniecību skaitu vai arī skolnieku skaitu skolās.

X99.JPG (18049 BYTES)
3. attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas laikā no 1.01.92. līdz 1.01.97.

Tomēr, rakstot par iedzīvotāju skaita izmaiņām, vienmēr ir svarīgi noskaidrot, vai iedzīvotāju skaits galvenokārt mainās dabiskās vai mehāniskās kustības rezultātā. Kaut arī abi šie procesi ir iedzīvotāju kustības izpausmes, tomēr katras kustības pamatā ir nedaudz atšķirīgi cēloņi. Dabisko kustību galvenokārt ietekmē iedzīvotāju vecuma struktūra, bet mehānisko kustību - savukārt dzīves vides kvalitāte: darba, mājokļa, skolas, dažādu pakalpojumu esamība.

Piemērs

Iedzīvotāju dabiskā un mehāniskā kustība1 Grobiņas pagastā

Gadi 1992 1993 1994 1995 1996 1997
Iedzīv.sk.
izmaiņas -199 -144 -29 -18 -10 -379
Meh,kust -161 -55 +51 +97 +68 0
Dabiskā
kust. -38 -86 -8 -115 -78 -397

1 Dabiskās kustības izpausmes: dzimstība un mirstība

Mehāniskās kustības izpausmes: izbraukšana vai iebraukšana pagasta teritorijā

Tātad Grobiņas pagastā iedzīvotāju skaita izmaiņa ir noteikusi un to joprojām nosaka dabiskā kustība, izņemot 1992. gadu, kad iedzīvotāju skaitu būtiski mainīja tieši mehāniskā kustība.

Ja pagasta teritorijā ir izvietots vairāku pagastu kopējs veco ļaužu pansionāts, tad iedzīvotāju dabiskā kustība jāizrēķina, izslēdzot no kopskaita šos rādītājus.

Piemērs

Gadi 1992 1993 1994 1995 1996 1997
Iedzīv.sk.
izmaiņas
bez pan-
sionāta -137 -67 +48 +86 +52 -18
Meh,kust -161 -55 +51 +97 +68 0
Dabiskā
kust. +24 -12 -3 -11 -16 -18

2)

daļu informācijas uzrādīt salīdzinājumā - vispirms salīdzinājumā ar citiem tuvākajiem pagastiem, kā arī ar Latvijas vidējiem rādītājiem vai pat ar rādītājiem par visiem pagastiem valstī.

Piemērs

Iedzīvotāju sadalījums pēc vecuma grupām 1996.g. (pagastā vidēji, %)

Pagasti Iedzīvotāju sadalījums pēc vecuma grupām, % .
0 - 6 7 - 8 Darb- Virs
gadi spējas darb-
vecumā spējas
vecuma
Cēsu raj.
Priekuļu pag. 9,6 20,0 48,5 21,9
Jelgavas raj.
Jaunsvir-
laukas pag. 9,4 19,3 49,1 22,2
Liepājas raj.
Grobiņas pag. 9,1 17,9 49,1 23,9

Piemērs

Iedzīvotāju skaita izmaiņas 01.01.1989.-01.01.1996. g. dabiskās un mehāniskās kustības rezultātā Jelgavas rajonā

Pagasti kopā

tai skaitā .

mehā- dabiskā
niskā kust. kust.
Cenu -403 -382 -21
Elejas -414 -393 -21
Glūdas -85 -101 +16
Jaunsvirlaukas -23 -41 +18
Kalnciema L.T. -35 +32 -67
Līvbērzes -134 -137 +3
Lielplatones -108 -111 +3
Ozolnieku -188 +222 -410
Platones -46 -15 -31
Sesavas +27 -24 +51
Sidrabenes -11 -36 +25
Svētes -13 -10 -3
Valgundes +114 +122 -8
Vilces -97 -69 -28
Zaļenieku -89 -65 -24
Kopā -1414 -989 -446

 

Objektīvā un subjektīvā rakstura informācija

Lai dotu novērtējumu pagasta attīstības līmenim, ir svarīgi zināt gan objektīva, gan arī subjektīva rakstura informāciju. Objektīva rakstura informāciju dod dati no dažādiem dokumentiem (skolēnu un skolotāju skaits skolā), bet subjektīva - no iedzīvotāju aptaujām (skolēnu un bērnu vecāku attieksme pret skolas darbu). Jāņem vērā, ka pagastu iedzīvotāju attieksmi pret dzīvi pagastā, vēlmi dzīvot šai pagastā vai doties prom no tā nosaka ne tik daudz faktiskais stāvoklis, bet iedzīvotāju apmierinātība ar šo stāvokli. Ja iedzīvotāju vajadzības netiek apmierinātas, tad ģimenē veidojas viedoklis par pagasta teritorijas atstāšanu. Šādu informāciju var gūt, tikai aptaujājot iedzīvotājus.

Piemērs:

Iedzīvotāju attieksme pret dzīvi pagastā (% )

Pagasts Ar visu Ar daudz Ģimenē
apmierināti, ko nav apspriež
prom braukt apmierināti, jautājumu
negrib bet prom par iespēju
braukt ne- aizbraukt
gatavojas no pagasta
Jaunsvirlaukas 17,1 62,9 20,0
Grobiņas 40,0 51,0 9,0
Priekuļu 48,9 44,7 4,3

 

Aprēķinātie rādītāji

Dažādas dzīves situācijas prasa lietot atšķirīgas informcijas atskaites sistēmas. Vieni rādītāji jārēķina uz teritoriju, citi - uz indivīdu, vēl citi - uz ģimeni vai mājsaimniecību.

Piemēram, iedzīvotāju blīvumu pagastā rēķina uz 1 kvadrātkilometru, kas parāda apdzīvotības pakāpi. Tālruņu skaitu vislietderīgāk būtu rēķināt uz mājsaimniecību, jo, ja ģimenē ir tālrunis, to lieto visi ģimenes locekļi. Savukārt dzīves līmeņa raksturošanai nepieciešamos līdzekļus rēķina uz 1 cilvēku.

Iedzīvotāju blīvums var tikt skatīts trīs aspektos: ģeogrāfiskā, ekonomiskā un sociālā. Ģeogrāfiskais blīvums ir iedzīvotāju skaits vidēji uz 1 km2 no visas teritorijas. Ekonomiskais tiek rēķināts, no teritorijas platības atskaitot cilvēku mazapsaimniekotas teritorijas (mežus, purvus), bet sociālais - aprēķinot cilvēku skaitu uz 1 km2 to koncentrācijas vietās (piem., ciematiņā, salīdzinājumā ar teritoriju, kur izkaisītas viensētas). Piem., Jelgavas rajonā Jaunsvirlaukas pagastā iedzīvotāju blīvums uz visu pagasta teritoriju ir 26,5 cilv./km2, bet ekonomiskais blīvums - 34,5 cilv./km2, bet pagasta centrā Staļģenē vēl lielāks.

Informācijas ievākšanas periodiskums

Informācijas iegūšana, finansēšana ir saistīta ar laika patēriņu. Tādēļ ir svarīgi izprast, kādām parādībām un procesiem ir nepieciešama ikgadējā informācijas apkopošana, par kādām tā varētu būt ar zināmu intervālu. Tā kā katru gadu pagastam ir jāiesniedz ziņas Valsts statistikas komitejai par iedzīvotāju skaitu, vecuma struktūru, tad šos datus var apkopot regulāri. Savukārt iedzīvotāju aptaujas, kas ir ietilpīgs un diezgan sarežģīts darbs, var organizēt ar 3-5 gadu intervālu, kura laikā var cerēt, ka notikušas objektīvā stāvokļa izmaiņas, kas būs ietekmējušas arī iedzīvotāju subjektīvo viedokli.

Informācijas apstrādes un sakārtošanas veidi

Savukārt informācija var būt atspoguļota četrās formās:1)apraksta, 2) tabulas,3) attēlu un grafiku, 4) karšu veidā. Tā kā informācijai ir jābūt pārskatāmai un uztveramai kopumā, tad pēc iespējas mazāk tā jāveido kā apraksti, bet jāizmanto galvenokārt tādas formas kā tabulas, grafiki, attēli, kartes. Kartēs izvietotā informācija lieti noderēs kā attīstības programmas, tā teritoriālplānojuma izstrādē.

X100.JPG (10012 BYTES) 5.att. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Cēsu rajona Priekuļu pagastā atsevišķās apdzīvotās vietās

Pagasta attīstības plāna izstrādei ir piemērotas pagasta kartes mērogā 1:25 000. Tomēr darba sākumā ieteicams izmantot līdz A3 vai A4 formātam samazinātas kartes. Tas padara vizuālo informāciju vieglāk pārskatāmu un uztveramu, kartes kļūst ne tikai par ilustratīvu, bet arī par nozīmīgu informatīvu materiālu.

Kartes vairumā gadījumu būs divējādas. Vienas parādīs atsevišķu objektu izvietojumu pagasta teritorijā, otras - dabas apstākļu, attīstības priekšnoteikumu un ierobežojumu teritoriālās atšķirības pagasta robežās. Kartes vēlams sastādīt pēc iepriekš norādītajām pagasta raksturojuma pazīmēm.

Tā kā Latvijā padomju sistēmas pastāvēšanas laikā kartes ilgstoši bija slepenas un maz pieejamas iedzīvotājiem, pašreiz ir vērojama zināma nedrošība karšu izmantošanā un sastādīšanā.

Ieteicams vispirms sastādīt sava pagasta kartes ''ar roku" un pēc tam ķerties pie datorkaršu sastādīšanas. Nevajadzētu baidīties no karšu variantu izstrādes, piemērotākās apzīmējumu sistēmas izveides. Ieteicams pagastā sameklēt vecās kartes, tās bieži glabājas pagasta mājā vai arī pie cilvēkiem, kas kādreiz ieņēmuši vadošus amatus kolhozos un valsts saimniecībās.

Informācijas ievākšanas un apstrādes organizācija

Tā kā pagasta darbinieku skaits ir neliels, vienmēr rodas jautājums - kas vāks un apkopos pagasta aprakstam un analīzei nepieciešamo informāciju. Pieredze liecina, ka informatīvās bāzes veidošanā ir jāiesaista pēc iespējas plašāks vietējo institūciju un indivīdu skaits. No institūcijām jāmin, protams, pagasta pašvaldība, skola, bibliotēka, kultūras nams, ambulance, lauksaimniecības biedrība, nevalstiskās organizācijas. No indivīdiem varētu iesaistīt atsevišķus pensionārus, kam ir interese par pagasta dzīvi un tās perspektīvām.

Šī darba vadīšanai pie pagasta pašvaldības jāveido Attīstības stratēģiskās programmas izstrādes komisija, kuras uzdevums būtu pārzināt informācijas savākšanu, atsevišķo institūciju darba koordinēšanu, veikt situācijas primāro analīzi un novērtēšanu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!