svetki un godadienas

Bosnijas un Hercegovinas Republikā

Svētdien, 1. martā, valsts svētki — Neatkarības diena

Bosnijas un Hercegovinas Republika, izveidojusies pēc komunistiskās sistēmas sabrukuma Dienvidslāvijā. Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas 1996.gada 19.aprīlī, un tā paša gada 17.septembrī savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam iesniedza Bosnijas un Hercegovinas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Izets Serdarevičs.

Bosnijas un Hercegovinas Republikas valsts svētku priekšvakarā "Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktors sazinājās ar Izetu Serdareviču un lūdza viņu atbildēt uz mūsu laikraksta jautājumiem.

— Vispirms, vēstnieka kungs, lūdzu, pastāstiet par šo valsts svētku izcelsmi un nozīmi jūsu valsts un jūsu tautas dzīvē.

— Iemesls, kāpēc tika nolemts 1. martu atzīmēt kā Bosnijas un Hercegovinas valsts svētkus — Neatkarības dienu, ir vienkāršs: tā ir diena, kad 1992. gadā referendumā 64 procenti bosniešu izvēlējās neatkarību. Tas bija ļoti svarīgi, jo šis bija arī pieprasījums starptautiskajai sabiedrībai atzīt Bosniju un Hercegovinu kā neatkarīgu valsti. Vēlēšanu rezultāti neapmierināja Miloševiču, Karadžiču un citus serbu ekstrēmistus un bija signāls sākt nežēlīgu agresiju pret neapbruņotiem un nesagatavotiem civiliedzīvotājiem.

— Kāda ir pašreizējā situācija jūsu valstī īpaši tās ekonomiskais stāvoklis.

— Pirms kara Bosnijas un Hercegovinas ekonomikas līmenis bija apmēram tāds pats kā, piemēram, Grieķijā un Portugālē. Karš pilnībā sagrāva mūsu rūpniecību un visu ekonomiku kopumā. Tādējādi mums nācās visu atkal sākt būtībā no nulles. Tomēr jau tagad, divus gadus pēc Deitonas līguma — kas apturēja karu — parakstīšanas mēs redzam būtisku progresu kā ekononomikā, tā arī politikā. Ik reizi, kad es dodos uz Sarajevu, mani pārsteidz acīmredzamā attīstība.

— Kā vērtējat mūsu valstu pašreizējās attiecības?

— Diemžēl starp abām valstim pagaidām vēl nav parakstīti divpusēji līgumi, taču es ceru, ka drīz mēs spēsim sākt sarunas par divpusēju līgumu autotransporta un aviācijas transporta jomā, šādas sarunas mums jau ir sāktas ar Igauniju.

— Kā jūs iedomājaties Latvijas un Bosnijas un Hercegovinas attiecību nākotni?

— Abas mūsu valstis ir izrāvušās no ilgu un agresīvu diktatūru žņaugiem. Mums ir līdzīga pieredze, kā pārņemt fiziski un morāli izpostītu zemi, un es ticu, ka mēs varam sadarboties un palīdzēt viens otram atjaunošanas procesā un ceļā uz Eiropas Savienību.

— Kādi ir jūsu iespaidi Latvijā, un cik bieži jums iznāk būt Rīgā (vēstnieka rezidence ir Stokholmā — J.Ū.)?

— Latviju es apmeklēju regulāri un ik reizi šeit, tāpat kā Bosnijā, redzu progresu. Es ceru, ka izglītotā, disciplinētā un čaklā latviešu tauta ļoti drīz pārvērtīs Latviju par plaukstošu zemi. Šī mana vēlēšanās ir dziļa un patiesa, jo, kā zināt, mana sieva ir latviete.

— Paldies par interviju! Lūdzu, pieņemiet arī mūsu apsveikumu Bosnijas un Hercegovinas Republikas Neatkarības dienā!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors