INFORMĀCIJA

Pamats ir

No Finansu ministrijas 1998.gada budžeta analīzes

Turpinājums. Sākums — "LV" 24.02.98., Nr.48/49, "LV" 25.02.98., Nr.50.,

"LV" 26.02.98., Nr.51/52.

3.9. Valdības parāds *

1997. gada beigās valdības kopējais parāds bija 390,9 milj. latu, no tā iekšējais parāds bija 173,4 milj. latu, bet ārējais parāds — 217,5 milj. latu. Salīdzinājumā ar 1996. gadu valdības parāds ir samazinājies par 17,2 milj. latu jeb par 4,2 procentiem.

Pēdējos divos gados valstī tika realizēta stingra fiskālā politika. 1997. gadā kopbudžetā veidojās proficīts. Ja 1995. gadā kopējais valdības parāds veidoja 16% no iekšzemes kopprodukta, tad 1997. gadā tas samazinājās līdz apmēram 12 procentiem. Latvijas kopējais parāds pret IKP ir viens no zemākajiem rādītājiem Austrumeiropā un izpilda Māstrihtas līguma prasības attiecībā uz valsts parādu.

Valdības iekšējais parāds

Valdības iekšējais parāds 1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu ir samazinājies par 7,4 milj. latu jeb par 4,1%. Valdības iekšējais parāds pret IKP 1997. gadā bija apmēram 5% (1995. gadā — 6,8%).

3.1. tabula

Valdības iekšējais parāds,

tūkst. latu

	1996. gads	1997. gads
Iekšējais parāds kopā:	180 762	173 388
Iekšējais latu parāds	171 665	173 388
ilgtermiņa parāds	50 534	24 143
vidēja termiņa parāds	0	33 984
īstermiņa parāds	121 131	115 261
Iekšējais valūtu parāds	9 097	0
komercbanku aizdevumi	9 097	0
mīnus
Iekšējie aktīvi	36 878	80 840
naudas līdzekļi bankā	19 358	9 285
depozīti	15 020	58 013
aizdevumi cita līmeņa budžetiem	2 500	13 542
Tīrais iekšējais parāds	143 961	92 548

Pozitīvie sasniegumi fiskālajā sfērā, kā arī tas, ka bankas samazināja kredītu likmes, sekmēja valsts iekšējā aizņēmuma vidējo svērto diskonta likmju krišanos. 1997. gadā valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes svārstījās no 8% līdz 10,5% gada sākumā un no 3,5% līdz 5,5% gada beigās atkarībā no vērtspapīru veida. 1997. gadā pirmoreiz divās izsolēs tika emitētas valsts iekšējā aizņēmuma 2 gadu obligācijas. Valsts parāda pārstrukturizēšanai 1998. gadā ir plānots izlaist 5 gadu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus.

1997. gada beigās apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju apjoms (pēc diskonta) bija 115,3 milj. latu, bet valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju — 34,0 milj. latu.

1997. gada beigās apgrozībā esošie valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri pēc diskonta procentuāli sadalījās šādi: 1 mēneša — 1,34%, 3 mēnešu — 5,91%, 6 mēnešu — 16,20%, viena gada — 53,78% un 2 gadu — 22,77 procenti.

Valdības ārējais parāds

1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu valdības ārējais parāds ir samazinājies par 9,8 milj. latu jeb par 4,3%. Valdības ārējais parāds pret IKP 1997. gadā bija apmēram 6,6% (1995. gadā — 9,2%).

3.2. tabula

Valdības ārējais parāds,

tūkst. latu

	1996. gads	1997. gads
Ārējais parāds kopā:	227 360	217 529
Ārējais latu parāds	0	0
Ārējais valūtu parāds	227 360	217 529
mīnus
Ārējie likvīdie aktīvi	147 918	99 283
naudas līdzekļi komercbankās	1 763	10 895
riska un rezerves fonds	2 134	2 641
G24, SVF, SPA kontu atlikumi Latvijas Bankā	21 182	11 575
G24, SVF, SPA naudas līdzekļu depozīti	0	12 539
Tālākaizdevumi	122 839	61 633
Tīrais ārējais parāds	79 442	116 944

Paredzams, ka laika posmā no 1998. gada līdz 2002. gadam kopējā valdības parāda pieauguma tempi samazināsies. Tāpat tiek plānots, ka mainīsies procentuālā attiecība starp iekšējo un ārējo parādu kopējā valdības parāda struktūrā. Ja 1997. gadā ārējais parāds bija 55% no kopējā parāda, tad 2002. gadā — 40%. Tas izskaidrojams ar to, ka valdība nepieciešamos līdzekļus aizņemsies iekšējā tirgū, kas savukārt sekmēs Latvijas finansu tirgus attīstību.

Valdības parāda pieaugums galvenokārt tiek plānots investīciju projektu finansēšanai.

Valdības parāda prognoze, milj. latu

 

3.3. tabula

Valdības parāda prognoze laika posmam no 1998. – 2002.g.,

milj. latu

	1998	1999	2000	2001	2002
Valdības parāds kopā:	476,2	513,8	543,7	571,7	597,2
% pret IKP	12,7	12,2	11,6	11,0	10,4
Iekšējais parāds	198,4	224,3	284,3	322,7	359,9
Ārējais parāds	277,8	289,4	259,4	249,0	237,2

* Valsts kases operatīvie dati.

 

4. Fiskālie rādītāji

1996. — 1997. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums pārsniedza iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas, galvenokārt, saistīts ar nodokļu administrēšanas uzlabošanos, kā arī akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu.

1997. gadā pirmo reizi budžeta izdevumi tika plānoti resoru programmu un apakšprogrammu griezumā. Tas uzlaboja budžeta vadību un deva iespēju ierobežot izdevumus. Rezultātā 1997. gadā kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus un kopbudžetā izveidojās fiskālais pārpalikums 0,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (1996. gadā fiskālais deficīts bija 1,9% no iekšzemes kopprodukta). Finansiālais deficīts ir starpība starp kopbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Fiskālais deficīts ir finansiālā deficīta un tīro aizdevumu starpība. Tīrie aizdevumi — aizdevumi lietotājiem, kur valdība darbojas tikai kā starpnieks.

1998. gadā kopbudžeta fiskālais deficīts tiks ierobežots, ņemot vērā strukturālo argumentu, ka izvirzītie mērķi galvenokārt tiks sasniegti ar esošajiem līdzekļiem, neņemot nepamatotus kredītus, kā arī maksājumu bilances apsvērumus (fiskālais deficīts nelabvēlīgi ietekmē maksājumu bilances rādītājus). Prognozēts, ka 1998. gadā valsts kopbudžeta fiskālais deficīts maksimāli varētu sasniegt 2,1% no iekšzemes kopprodukta, bet atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda prasībām un pie labvēlīgiem ekonomiskās attīstības apstākļiem tas varētu būt 0,5% no iekšzemes kopprodukta. 1999. gadā sagaidāms, ka fiskālais deficīts arī nepārsniegs 0,5% no iekšzemes kopprodukta.

Nodokļu ieņēmumu izmaiņas 1998. gadā ietekmēs jau zināmās nodokļu likumdošanas izmaiņas, it sevišķi likumos paredzētā akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana, brīvo ekonomisko zonu ieviešana un tirdzniecības tālāka liberalizācija. Nodokļu veidā gūtie ieņēmumi jāpalielina, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru, paplašinot ar nodokļiem apliekamo bāzi un samazinot dažādus nodokļu atvieglojumus. Lai minētās likumdošanas izmaiņas dotu pozitīvu rezultātu, gan no tautsaimniecības, gan no budžeta viedokļa, jāuzlabo nodokļu administrēšanas efektivitāte, labāk organizējot auditēšanu, nodokļu maksātāju informēšanu un deklarāciju apstrādi.

Paredzēts, ka 1998. gadā valdība turpinās realizēt stingru fiskālo politiku un racionalizēt kopbudžeta izdevumus. Turpināsies vispārējā budžeta iestāžu veicamo funkciju inventarizācija, likvidējot dublētās funkcijas un nosakot privātam sektoram nododamās funkcijas. Valsts kompetencē paliekošo funkciju veikšana tiks pārskatīta, lai nodrošinātu to maksimālu efektivitāti, kā arī atvieglotu un vienkāršotu administrtīvās procedūras. Tādējādi paredzēts ierobežot arī valsts budžeta izdevumus.

Budžeta līdzekļu racionālāka izlietošana dos iespēju palielināt valsts investīciju apjomus. 1998. gadā atbilstoši Valsts investīciju programmai, izdevumi investīcijām — budžeta līdzekļi, pašu ieņēmumi, dāvinājumi, aizdevumi un valsts garantijas — apstiprināti 177,8 milj. latu, t.i., 4,7% no iekšzemes kopprodukta. Tai skaitā no budžeta līdzekļiem investīciju izdevumi paredzēti 71,7 milj. latu jeb 1,9% no iekšzemes kopprodukta (1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, investīciju apjoms palielināts par 140,7%).

1997. — 1998. gadā gan valsts kopbudžeta ieņēmumi, gan izdevumi ir uzrādīti konsolidētā veidā, t.i., izslēgti pārskaitījumi starp kosolidēto valsts budžetu un pašvaldību pamatbudžetiem un speciālajiem budžetiem.

Jāņem vērā, ka pašvaldību pamatbudžetu un speciālo budžetu fiskālie rādītāji 1998. gadam ir tikai Finansu ministrijas novērtējums, jo pašvaldības ir tiesīgas pašas apstiprināt savus budžetus.

 

4.1. Konsolidētais kopbudžets

Konsolidētais kopbudžets tiek veidots summējot dažādu līmeņu budžetus — valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu ar pašvaldību pamatbudžetiem un speciālajiem budžetiem — izslēdzot no tiem savstarpējos norēķinus (transfertus).

Konsolidējot 1998. gada kopbudžetu tiek izslēgti šādi norēķini starp budžetiem:

1. No valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu — 17,7 milj. latu, tai skaitā:

1.1. Labklājības ministrijas pamatbudžeta dotācijas Valsts veselības aprūpes speciālajam budžetam 10,6 milj. latu.

1.2. Labklājības ministrijas pamatbudžeta dotācijas sociālajai apdrošināšanai 5,2 milj. latu.

1.3. Zemkopības ministrijas pamatbudžeta dotācijas sociālajai apdrošināšanai 1,8 milj. latu.

2. No valsts speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu — 50,6 milj. latu, tai skaitā:

2.1. Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta dotācijas Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta sociālā nodokļa administrēšanas izdevumiem 1,3 milj. latu;

2.2. Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta Valsts privatizācijas fonda ieskaitījumi valsts pamatbudžetā 49,3 milj. latu.

3. No valsts budžeta uz pašvaldību budžetiem — 106,3 milj latu, tai skaitā:

3.1. Valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām 85,3 milj. latu;

3.2. Valsts speciālā budžeta maksājumi pašvaldību speciālajiem budžetiem 21,0 milj. latu.

4.1. tabula

Kopbudžets sadalījumā pa budžetiem,

milj. latu

	1996	1997	1998**
	fakts		plāns
Kopbudžeta ieņēmumi	1 139,3	1 377,8	1 447,4
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi	459,5	586,8	647,4
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem	1,0	21,4	50,6
2. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi	443,7	587,7	633,4
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem	1,8	15,0	17,7
3. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi	224,4	299,8	308,2
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem	20,7	82,0	85,3
4. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi	69,8	33,4	33,0
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem	34,5	11,5	21,0
Kopbudžeta izdevumi	1 179,2	1 322,1	1 510,4
1. Valsts pamatbudžeta izdevumi	487,0	548,4	647,9
1.1.Uzturēšanas izdevumi	464,3	517,1	589,9
t.sk. pārskaitījumi citiem budžetiem	40,6	97,0	103,0
1.2. Kapitālie izdevumi	22,7	31,3	58,0
2. Valsts speciālo budžetu izdevumi	449,7	568,4	668,5
2.1. Uzturēšanas izdevumi	432,6	553,3	633,8
t.sk. pārskaitījumi citiem budžetiem	17,5	32,9	71,6
2.2. Kapitālie izdevumi	17,0	15,2	34,7
3. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi	232,4	303,7	335,6
3.1. Uzturēšanas izdevumi	—	272,7	281,0
3.2. Kapitālie izdevumi	—	29,2	17,6
3.3. Izdevumi no aizņēmumiem	—	1,8	37,0
4. Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi	68,3	31,4	33,0
4.1. Uzturēšanas izdevumi	65,1	27,8	30,2
4.2. Kapitālie izdevumi	3,2	3,2	2,8
4.3. Izdevumi no aizdevumiem	—	0,4	—
Tīrie aizdevumi	11,9	34,4	16,5
1. Aizdevumi		67,5	30,0
2. Atmaksas		–33,1	–13,5
Fiskālais deficīts vai pārpalikums	–51,8	21,4	–79,6*

* Pie labvēlīgiem ekonomikās attīstības apstākļiem fiskālais deficīts varētu būt 17 milj. latu jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta.

** Šeit un turpmāk 1998. gada plāns ir apkopots atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 1998. gadam".

Kopbudžets sadalījumā pa budžetiem,

% no iekšzemes kopprodukta

	1996	1997	1998
	fakts		plāns
Kopbudžeta ieņēmumi	41,2	42,1	38,6
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi	16,6	17,9	17,3
2. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi	16,0	18,0	16,9
3. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi	8,1	9,2	8,2
4. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi	2,5	1,0	0,9
Kopbudžeta izdevumi	42,6	40,4	40,3
1. Valsts pamatbudžeta izdevumi	17,6	16,8	17,3
2. Valsts speciālo budžetu izdevumi	16,2	17,4	17,8
3. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi	8,4	9,3	9,0
4. Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi	2,5	1,0	0,9

Kopbudžets sadalījumā pa budžetiem,

% no kopējiem kopbudžeta ieņēmumiem

	1996	1997	1998
	fakts		plāns
Kopbudžeta ieņēmumi	100,0	100,0	100,0
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi	38,4	38,9	39,9
2. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi	37,1	39,0	39,1
3. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi	18,7	19,9	19,0
4. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi	5,8	2,2	2,0
Kopbudžeta izdevumi	100,0	100,0	100,0
1. Valsts pamatbudžeta izdevumi	39,4	37,8	38,5
2. Valsts speciālo budžetu izdevumi	36,3	39,1	39,7
3. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi	18,8	20,9	19,9
4. Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi	5,5	2,2	2,0

 

4.2. Konsolidētā kopbudžeta analīze

Jau sākot ar 1993. gadu, valdība iesāka īstenot stingru fiskālo politiku, kas deva iespēju stabilizēt makroekonomisko situāciju valstī, ierobežojot inflācijas pieaugumu. 1997. gadā valdība turpināja īstenot fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus, ierobežojot izdevumus un uzlabojot budžeta vadību, līdz ar to 1997. gadā kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus un kopbudžetā izveidojās fiskālais pārpalikums 0,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (1996. gadā fiskālais deficīts bija 1,9% no iekšzemes kopprodukta).

Aprēķini rāda, ka 1998. gadā kopbudžeta fiskālais deficīts varētu būt 2,1% no iekšzemes kopprodukta (sk. 4.2.tab.). Tomēr, kā jau minēts iepriekš, atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda prasībām un pie labvēlīgiem ekonomiskās attīstības apstākļiem 1998. gadā fiskālais deficīts nepārsniegs 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Svarīgi ir atzīmēt, ka fiskālais deficīts atbilst arī Māstrihtas līguma kritērijiem, kurā noteikts, ka pieļaujamais kopbudžeta fiskālais deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta.

1996. gadā valdības deklarācijā tika noteikts, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu nedrīkst pārsniegt 35%. Ņemot vērā veiktos pasākumus, kas saistīti ar grozījumiem nodokļu likumdošanas aktos, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošanā, 1996. gadā nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā, salīdzinot ar 1995. gadu, nedaudz palielinājās un sasniedza 34,0% (1995. gadā — 33,4%).

Kā redzams 4.2.tabulā, kopbudžeta nodokļu ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu 1997. — 1998. gadā samazināsies līdz 31,9%, ko, galvenokārt, noteiks nodokļu atvieglojumu piemērošana brīvās ekonomiskās zonās un īpaši atbalstāmos reģionos.

Latvijā, piemērojoties Eiropas savienības prasībām, uzsvars tiek likts uz netiešo nodokļu palielināšanu, līdz ar to, nepalielinot tiešo nodokļu slogu (šis princips tika īstenots jau kopš 1993. gada, uzsākoties fiskālai reformai). Tā, piemēram, 1993. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija 9%, bet 1997. gadā, nodokļu ieņēmumu īpatsvaram iekšzemes kopproduktā katru gadu vidēji pieaugot par 1%, tas jau sasniedza 13,2%. Prognozēts, ka 1998. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā būtiski nepalielināsies un paliks aptuveni 13% līmenī.

1997. gadā kopbudžeta ieņēmumu plānu pārsniedza īpašuma, uzņēmumu ienākuma un muitas nodoklis. Salīdzinot ar 1996. gadu, 1997. gadā visvairāk palielinājās ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (par 37,3%), kas, galvenokārt, saistīts ar uzņēmumu peļņas pieaugumu. 1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, sakarā ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, ievērojami palielinājušies arī akcīzes nodokļa ieņēmumi (par 36,7%). Tomēr, neskatoties uz to, akcīzes nodokļu ieņēmumu plāns 1997. gadam netika izpildīts.

Prognozēts, ka 1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, kopbudžeta ieņēmumi faktiskās cenās palielināsies par 5,0%. Sakarā ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, vislielākais kopbudžeta ieņēmumu pieaugums 1998. gadā ir akcīzes nodokļa ieņēmumu postenī. Nenodokļu ieņēmumu postenī 1998. gadā Valsts īpašuma privatizācijas fonds plāno ieskaitīt 51,2 milj. latu.

Kopbudžeta izdevumu

daļā lielākais īpatsvars ir uzturēšanas izdevumiem, no kuriem visvairāk tiek izlietots darba algām, maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Otra lielākā uzturēšanas izdevumu daļa ir subsīdijas un dotācijas, ieskaitot kompensācijas un dotācijas iedzīvotājiem, kā arī pārskaitījumus citu līmeņu budžetiem (1998. gadā paredzēts pārskaitīt no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu — 17,7 milj. latu, no valsts speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu — 50,6 milj. latu un no valsts budžeta uz pašvaldību budžetiem — 106,3 milj latu). Lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitātes un konkurētspējas sekmēšanai, 1998. gadā valsts paredzējusi piešķirt subsīdijas lauksaimniecībai — 17 milj. latu, kas ir 3% no valsts pamatbudžeta izdevumiem, kuri tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem.

Kapitālie izdevumi, kuros ietvertas valsts investīcijas, valsts budžeta iestāžu kapitālās iegādes un kapitālo remontu izmaksas, 1998. gadam plānoti 113,6 milj. latu jeb 3,0% no iekšzemes kopprodukta. Investīcijas, kas ir nozīmīgākā kapitālo izdevumu sastāvdaļa, 1998. gadā paredzētas 1,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, investīciju apjoms palielināts par 140,7%).

1998. gadā saskaņā ar Valsts investīciju programmu kopējie izdevumi investīcijām — budžeta līdzekļi, pašu ieņēmumi, dāvinājumi, aizdevumi un valsts garantijas — 1998. gadā apstiprināti 177,8 milj. latu jeb 4,7% no iekšzemes kopprodukta.

4.2. tabula

Kopbudžeta struktūra,

milj. latu

	1996	1997	1998
	fakts		plāns
Kopbudžeta ieņēmumi	1 139,3	1 377,8	1 447,4
1. Nodokļu ieņēmumi	941,4	1 121,6	1 197,3
1.1. Netiešie nodokļi	374,1	430,5	481,8
t.sk. Pievienotās vērtības nodoklis	267,7	288,5	318,5
Akcīzes nodoklis	87,7	119,9	146,1
1.2. Tiešie nodokļi	567,3	691,1	715,4
t.sk. Uzņēmumu ienākuma nodoklis	57,3	78,6	62,0
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	153,1	187,4	192,2
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	325,4	383,9	416,7
2. Nenodokļu ieņēmumi	136,3	177,7	153,9
3. Pašu ieņēmumi	61,7	78,6	96,2
Kopbudžeta izdevumi	1 179,2	1 322,1	1 510,4
1. Uzturēšanas izdevumi		1 243,3	1 396,9
t.sk. izdevumi no aizdevumiem		2,3	37,0
2. Kapitālie izdevumi		78,8	113,6
t.sk. Investīcijas		29,8	71,7
Tīrie aizdevumi	11,9	34,4	16,5
1. Aizdevumi		67,5	30,0
2. Atmaksas		–33,1	–13,5
Fiskālais deficīts vai pārpalikums	–51,8	21,4	–79,6

Kopbudžeta struktūra, % no iekšzemes kopprodukta

	1996	1997	1998
	fakts		plāns
Kopbudžeta ieņēmumi	41,2	42,1	38,6
1. Nodokļu ieņēmumi	34,0	34,3	31,9
1.1. Netiešie nodokļi	13,5	13,2	12,9
1.2. Tiešie nodokļi	20,5	21,1	19,1
2. Nenodokļu ieņēmumi	4,9	5,4	4,1
3. Pašu ieņēmumi	2,2	2,4	2,6
Kopbudžeta izdevumi	42,6	40,4	40,3
1. Uzturēšanas izdevumi		38,0	37,3
2. Kapitālie izdevumi		2,4	3,0
t.sk. Investīcijas		0,9	1,9
Tīrie aizdevumi	0,4	1,1	0,4
Fiskālais deficīts vai pārpalikums	–1,9	0,7	–2,1
Kopbudžeta ieņēmumi	25,9	20,9	5,0
1. Nodokļu ieņēmumi	19,8	19,1	6,7
1.1. Netiešie nodokļi	29,1	15,1	11,9
1.2. Tiešie nodokļi	14,4	21,8	3,5
2. Nenodokļu ieņēmumi	14,4	30,4	–13,3
3. Pašu ieņēmumi	—	27,4	22,4
Kopbudžeta izdevumi	16,9	12,1	14,2
1. Uzturēšanas izdevumi			12,4
2. Kapitālie izdevumi			44,1
t.sk. Investīcijas			140,7

 

 

Turpinājums seko