Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pamats ir. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.1998., Nr. 53/54 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51210

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par darba aizsardzību pašvaldībās Par Pakistānas vēstnieka vizīti

Vēl šajā numurā

27.02.1998., Nr. 53/54

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Pamats ir

No Finansu ministrijas 1998.gada budžeta analīzes

Turpinājums. Sākums — "LV" 24.02.98., Nr.48/49, "LV" 25.02.98., Nr.50.,

"LV" 26.02.98., Nr.51/52.

3.9. Valdības parāds *

1997. gada beigās valdības kopējais parāds bija 390,9 milj. latu, no tā iekšējais parāds bija 173,4 milj. latu, bet ārējais parāds — 217,5 milj. latu. Salīdzinājumā ar 1996. gadu valdības parāds ir samazinājies par 17,2 milj. latu jeb par 4,2 procentiem.

Pēdējos divos gados valstī tika realizēta stingra fiskālā politika. 1997. gadā kopbudžetā veidojās proficīts. Ja 1995. gadā kopējais valdības parāds veidoja 16% no iekšzemes kopprodukta, tad 1997. gadā tas samazinājās līdz apmēram 12 procentiem. Latvijas kopējais parāds pret IKP ir viens no zemākajiem rādītājiem Austrumeiropā un izpilda Māstrihtas līguma prasības attiecībā uz valsts parādu.

Valdības iekšējais parāds

Valdības iekšējais parāds 1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu ir samazinājies par 7,4 milj. latu jeb par 4,1%. Valdības iekšējais parāds pret IKP 1997. gadā bija apmēram 5% (1995. gadā — 6,8%).

3.1. tabula

Valdības iekšējais parāds,

tūkst. latu
1996. gads 1997. gads
Iekšējais parāds kopā: 180 762 173 388
Iekšējais latu parāds 171 665 173 388
ilgtermiņa parāds 50 534 24 143
vidēja termiņa parāds 0 33 984
īstermiņa parāds 121 131 115 261
Iekšējais valūtu parāds 9 097 0
komercbanku aizdevumi 9 097 0
mīnus
Iekšējie aktīvi 36 878 80 840
naudas līdzekļi bankā 19 358 9 285
depozīti 15 020 58 013
aizdevumi cita līmeņa budžetiem 2 500 13 542
Tīrais iekšējais parāds 143 961 92 548

Pozitīvie sasniegumi fiskālajā sfērā, kā arī tas, ka bankas samazināja kredītu likmes, sekmēja valsts iekšējā aizņēmuma vidējo svērto diskonta likmju krišanos. 1997. gadā valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes svārstījās no 8% līdz 10,5% gada sākumā un no 3,5% līdz 5,5% gada beigās atkarībā no vērtspapīru veida. 1997. gadā pirmoreiz divās izsolēs tika emitētas valsts iekšējā aizņēmuma 2 gadu obligācijas. Valsts parāda pārstrukturizēšanai 1998. gadā ir plānots izlaist 5 gadu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus.

1997. gada beigās apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju apjoms (pēc diskonta) bija 115,3 milj. latu, bet valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju — 34,0 milj. latu.

1997. gada beigās apgrozībā esošie valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri pēc diskonta procentuāli sadalījās šādi: 1 mēneša — 1,34%, 3 mēnešu — 5,91%, 6 mēnešu — 16,20%, viena gada — 53,78% un 2 gadu — 22,77 procenti.

Valdības ārējais parāds

1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu valdības ārējais parāds ir samazinājies par 9,8 milj. latu jeb par 4,3%. Valdības ārējais parāds pret IKP 1997. gadā bija apmēram 6,6% (1995. gadā — 9,2%).

3.2. tabula

Valdības ārējais parāds,

tūkst. latu
1996. gads 1997. gads
Ārējais parāds kopā: 227 360 217 529
Ārējais latu parāds 0 0
Ārējais valūtu parāds 227 360 217 529
mīnus
Ārējie likvīdie aktīvi 147 918 99 283
naudas līdzekļi komercbankās 1 763 10 895
riska un rezerves fonds 2 134 2 641
G24, SVF, SPA kontu atlikumi Latvijas Bankā 21 182 11 575
G24, SVF, SPA naudas līdzekļu depozīti 0 12 539
Tālākaizdevumi 122 839 61 633
Tīrais ārējais parāds 79 442 116 944

Paredzams, ka laika posmā no 1998. gada līdz 2002. gadam kopējā valdības parāda pieauguma tempi samazināsies. Tāpat tiek plānots, ka mainīsies procentuālā attiecība starp iekšējo un ārējo parādu kopējā valdības parāda struktūrā. Ja 1997. gadā ārējais parāds bija 55% no kopējā parāda, tad 2002. gadā — 40%. Tas izskaidrojams ar to, ka valdība nepieciešamos līdzekļus aizņemsies iekšējā tirgū, kas savukārt sekmēs Latvijas finansu tirgus attīstību.

Valdības parāda pieaugums galvenokārt tiek plānots investīciju projektu finansēšanai.

GA1.JPG (24723 BYTES)
Valdības parāda prognoze, milj. latu

 

3.3. tabula

Valdības parāda prognoze laika posmam no 1998. – 2002.g.,

milj. latu
1998 1999 2000 2001 2002
Valdības parāds kopā: 476,2 513,8 543,7 571,7 597,2
% pret IKP 12,7 12,2 11,6 11,0 10,4
Iekšējais parāds 198,4 224,3 284,3 322,7 359,9
Ārējais parāds 277,8 289,4 259,4 249,0 237,2

* Valsts kases operatīvie dati.

 

4. Fiskālie rādītāji

1996. — 1997. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums pārsniedza iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas, galvenokārt, saistīts ar nodokļu administrēšanas uzlabošanos, kā arī akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu.

1997. gadā pirmo reizi budžeta izdevumi tika plānoti resoru programmu un apakšprogrammu griezumā. Tas uzlaboja budžeta vadību un deva iespēju ierobežot izdevumus. Rezultātā 1997. gadā kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus un kopbudžetā izveidojās fiskālais pārpalikums 0,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (1996. gadā fiskālais deficīts bija 1,9% no iekšzemes kopprodukta). Finansiālais deficīts ir starpība starp kopbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Fiskālais deficīts ir finansiālā deficīta un tīro aizdevumu starpība. Tīrie aizdevumi — aizdevumi lietotājiem, kur valdība darbojas tikai kā starpnieks.

1998. gadā kopbudžeta fiskālais deficīts tiks ierobežots, ņemot vērā strukturālo argumentu, ka izvirzītie mērķi galvenokārt tiks sasniegti ar esošajiem līdzekļiem, neņemot nepamatotus kredītus, kā arī maksājumu bilances apsvērumus (fiskālais deficīts nelabvēlīgi ietekmē maksājumu bilances rādītājus). Prognozēts, ka 1998. gadā valsts kopbudžeta fiskālais deficīts maksimāli varētu sasniegt 2,1% no iekšzemes kopprodukta, bet atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda prasībām un pie labvēlīgiem ekonomiskās attīstības apstākļiem tas varētu būt 0,5% no iekšzemes kopprodukta. 1999. gadā sagaidāms, ka fiskālais deficīts arī nepārsniegs 0,5% no iekšzemes kopprodukta.

Nodokļu ieņēmumu izmaiņas 1998. gadā ietekmēs jau zināmās nodokļu likumdošanas izmaiņas, it sevišķi likumos paredzētā akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana, brīvo ekonomisko zonu ieviešana un tirdzniecības tālāka liberalizācija. Nodokļu veidā gūtie ieņēmumi jāpalielina, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru, paplašinot ar nodokļiem apliekamo bāzi un samazinot dažādus nodokļu atvieglojumus. Lai minētās likumdošanas izmaiņas dotu pozitīvu rezultātu, gan no tautsaimniecības, gan no budžeta viedokļa, jāuzlabo nodokļu administrēšanas efektivitāte, labāk organizējot auditēšanu, nodokļu maksātāju informēšanu un deklarāciju apstrādi.

Paredzēts, ka 1998. gadā valdība turpinās realizēt stingru fiskālo politiku un racionalizēt kopbudžeta izdevumus. Turpināsies vispārējā budžeta iestāžu veicamo funkciju inventarizācija, likvidējot dublētās funkcijas un nosakot privātam sektoram nododamās funkcijas. Valsts kompetencē paliekošo funkciju veikšana tiks pārskatīta, lai nodrošinātu to maksimālu efektivitāti, kā arī atvieglotu un vienkāršotu administrtīvās procedūras. Tādējādi paredzēts ierobežot arī valsts budžeta izdevumus.

Budžeta līdzekļu racionālāka izlietošana dos iespēju palielināt valsts investīciju apjomus. 1998. gadā atbilstoši Valsts investīciju programmai, izdevumi investīcijām — budžeta līdzekļi, pašu ieņēmumi, dāvinājumi, aizdevumi un valsts garantijas — apstiprināti 177,8 milj. latu, t.i., 4,7% no iekšzemes kopprodukta. Tai skaitā no budžeta līdzekļiem investīciju izdevumi paredzēti 71,7 milj. latu jeb 1,9% no iekšzemes kopprodukta (1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, investīciju apjoms palielināts par 140,7%).

1997. — 1998. gadā gan valsts kopbudžeta ieņēmumi, gan izdevumi ir uzrādīti konsolidētā veidā, t.i., izslēgti pārskaitījumi starp kosolidēto valsts budžetu un pašvaldību pamatbudžetiem un speciālajiem budžetiem.

Jāņem vērā, ka pašvaldību pamatbudžetu un speciālo budžetu fiskālie rādītāji 1998. gadam ir tikai Finansu ministrijas novērtējums, jo pašvaldības ir tiesīgas pašas apstiprināt savus budžetus.

 

4.1. Konsolidētais kopbudžets

Konsolidētais kopbudžets tiek veidots summējot dažādu līmeņu budžetus — valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu ar pašvaldību pamatbudžetiem un speciālajiem budžetiem — izslēdzot no tiem savstarpējos norēķinus (transfertus).

Konsolidējot 1998. gada kopbudžetu tiek izslēgti šādi norēķini starp budžetiem:

1. No valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu — 17,7 milj. latu, tai skaitā:

1.1. Labklājības ministrijas pamatbudžeta dotācijas Valsts veselības aprūpes speciālajam budžetam 10,6 milj. latu.

1.2. Labklājības ministrijas pamatbudžeta dotācijas sociālajai apdrošināšanai 5,2 milj. latu.

1.3. Zemkopības ministrijas pamatbudžeta dotācijas sociālajai apdrošināšanai 1,8 milj. latu.

2. No valsts speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu — 50,6 milj. latu, tai skaitā:

2.1. Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta dotācijas Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta sociālā nodokļa administrēšanas izdevumiem 1,3 milj. latu;

2.2. Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta Valsts privatizācijas fonda ieskaitījumi valsts pamatbudžetā 49,3 milj. latu.

3. No valsts budžeta uz pašvaldību budžetiem — 106,3 milj latu, tai skaitā:

3.1. Valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām 85,3 milj. latu;

3.2. Valsts speciālā budžeta maksājumi pašvaldību speciālajiem budžetiem 21,0 milj. latu.

4.1. tabula

Kopbudžets sadalījumā pa budžetiem,

milj. latu
1996 1997 1998**

fakts

plāns
Kopbudžeta ieņēmumi 1 139,3 1 377,8 1 447,4
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 459,5 586,8 647,4
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem 1,0 21,4 50,6
2. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi 443,7 587,7 633,4
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem 1,8 15,0 17,7
3. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 224,4 299,8 308,2
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem 20,7 82,0 85,3
4. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi 69,8 33,4 33,0
t.sk. pārskaitījumi no citiem budžetiem 34,5 11,5 21,0
Kopbudžeta izdevumi 1 179,2 1 322,1 1 510,4
1. Valsts pamatbudžeta izdevumi 487,0 548,4 647,9
1.1.Uzturēšanas izdevumi 464,3 517,1 589,9
t.sk. pārskaitījumi citiem budžetiem 40,6 97,0 103,0
1.2. Kapitālie izdevumi 22,7 31,3 58,0
2. Valsts speciālo budžetu izdevumi 449,7 568,4 668,5
2.1. Uzturēšanas izdevumi 432,6 553,3 633,8
t.sk. pārskaitījumi citiem budžetiem 17,5 32,9 71,6
2.2. Kapitālie izdevumi 17,0 15,2 34,7
3. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi 232,4 303,7 335,6
3.1. Uzturēšanas izdevumi 272,7 281,0
3.2. Kapitālie izdevumi 29,2 17,6
3.3. Izdevumi no aizņēmumiem 1,8 37,0
4. Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi 68,3 31,4 33,0
4.1. Uzturēšanas izdevumi 65,1 27,8 30,2
4.2. Kapitālie izdevumi 3,2 3,2 2,8
4.3. Izdevumi no aizdevumiem 0,4
Tīrie aizdevumi 11,9 34,4 16,5
1. Aizdevumi 67,5 30,0
2. Atmaksas –33,1 –13,5
Fiskālais deficīts vai pārpalikums –51,8 21,4 –79,6*

* Pie labvēlīgiem ekonomikās attīstības apstākļiem fiskālais deficīts varētu būt 17 milj. latu jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta.

** Šeit un turpmāk 1998. gada plāns ir apkopots atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 1998. gadam".

Kopbudžets sadalījumā pa budžetiem,

% no iekšzemes kopprodukta
1996 1997 1998

fakts

plāns
Kopbudžeta ieņēmumi 41,2 42,1 38,6
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 16,6 17,9 17,3
2. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi 16,0 18,0 16,9
3. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 8,1 9,2 8,2
4. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi 2,5 1,0 0,9
Kopbudžeta izdevumi 42,6 40,4 40,3
1. Valsts pamatbudžeta izdevumi 17,6 16,8 17,3
2. Valsts speciālo budžetu izdevumi 16,2 17,4 17,8
3. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi 8,4 9,3 9,0
4. Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi 2,5 1,0 0,9

Kopbudžets sadalījumā pa budžetiem,

% no kopējiem kopbudžeta ieņēmumiem

1996 1997 1998

fakts

plāns
Kopbudžeta ieņēmumi 100,0 100,0 100,0
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 38,4 38,9 39,9
2. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi 37,1 39,0 39,1
3. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 18,7 19,9 19,0
4. Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi 5,8 2,2 2,0
Kopbudžeta izdevumi 100,0 100,0 100,0
1. Valsts pamatbudžeta izdevumi 39,4 37,8 38,5
2. Valsts speciālo budžetu izdevumi 36,3 39,1 39,7
3. Pašvaldību pamatbudžeta izdevumi 18,8 20,9 19,9
4. Pašvaldību speciālo budžetu izdevumi 5,5 2,2 2,0

 

4.2. Konsolidētā kopbudžeta analīze

Jau sākot ar 1993. gadu, valdība iesāka īstenot stingru fiskālo politiku, kas deva iespēju stabilizēt makroekonomisko situāciju valstī, ierobežojot inflācijas pieaugumu. 1997. gadā valdība turpināja īstenot fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus, ierobežojot izdevumus un uzlabojot budžeta vadību, līdz ar to 1997. gadā kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus un kopbudžetā izveidojās fiskālais pārpalikums 0,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (1996. gadā fiskālais deficīts bija 1,9% no iekšzemes kopprodukta).

Aprēķini rāda, ka 1998. gadā kopbudžeta fiskālais deficīts varētu būt 2,1% no iekšzemes kopprodukta (sk. 4.2.tab.). Tomēr, kā jau minēts iepriekš, atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda prasībām un pie labvēlīgiem ekonomiskās attīstības apstākļiem 1998. gadā fiskālais deficīts nepārsniegs 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Svarīgi ir atzīmēt, ka fiskālais deficīts atbilst arī Māstrihtas līguma kritērijiem, kurā noteikts, ka pieļaujamais kopbudžeta fiskālais deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta.

1996. gadā valdības deklarācijā tika noteikts, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu nedrīkst pārsniegt 35%. Ņemot vērā veiktos pasākumus, kas saistīti ar grozījumiem nodokļu likumdošanas aktos, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošanā, 1996. gadā nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā, salīdzinot ar 1995. gadu, nedaudz palielinājās un sasniedza 34,0% (1995. gadā — 33,4%).

Kā redzams 4.2.tabulā, kopbudžeta nodokļu ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu 1997. — 1998. gadā samazināsies līdz 31,9%, ko, galvenokārt, noteiks nodokļu atvieglojumu piemērošana brīvās ekonomiskās zonās un īpaši atbalstāmos reģionos.

Latvijā, piemērojoties Eiropas savienības prasībām, uzsvars tiek likts uz netiešo nodokļu palielināšanu, līdz ar to, nepalielinot tiešo nodokļu slogu (šis princips tika īstenots jau kopš 1993. gada, uzsākoties fiskālai reformai). Tā, piemēram, 1993. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija 9%, bet 1997. gadā, nodokļu ieņēmumu īpatsvaram iekšzemes kopproduktā katru gadu vidēji pieaugot par 1%, tas jau sasniedza 13,2%. Prognozēts, ka 1998. gadā netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā būtiski nepalielināsies un paliks aptuveni 13% līmenī.

1997. gadā kopbudžeta ieņēmumu plānu pārsniedza īpašuma, uzņēmumu ienākuma un muitas nodoklis. Salīdzinot ar 1996. gadu, 1997. gadā visvairāk palielinājās ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (par 37,3%), kas, galvenokārt, saistīts ar uzņēmumu peļņas pieaugumu. 1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, sakarā ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, ievērojami palielinājušies arī akcīzes nodokļa ieņēmumi (par 36,7%). Tomēr, neskatoties uz to, akcīzes nodokļu ieņēmumu plāns 1997. gadam netika izpildīts.

Prognozēts, ka 1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, kopbudžeta ieņēmumi faktiskās cenās palielināsies par 5,0%. Sakarā ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, vislielākais kopbudžeta ieņēmumu pieaugums 1998. gadā ir akcīzes nodokļa ieņēmumu postenī. Nenodokļu ieņēmumu postenī 1998. gadā Valsts īpašuma privatizācijas fonds plāno ieskaitīt 51,2 milj. latu.

Kopbudžeta izdevumu

daļā lielākais īpatsvars ir uzturēšanas izdevumiem, no kuriem visvairāk tiek izlietots darba algām, maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Otra lielākā uzturēšanas izdevumu daļa ir subsīdijas un dotācijas, ieskaitot kompensācijas un dotācijas iedzīvotājiem, kā arī pārskaitījumus citu līmeņu budžetiem (1998. gadā paredzēts pārskaitīt no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu — 17,7 milj. latu, no valsts speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu — 50,6 milj. latu un no valsts budžeta uz pašvaldību budžetiem — 106,3 milj latu). Lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitātes un konkurētspējas sekmēšanai, 1998. gadā valsts paredzējusi piešķirt subsīdijas lauksaimniecībai — 17 milj. latu, kas ir 3% no valsts pamatbudžeta izdevumiem, kuri tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem.

Kapitālie izdevumi, kuros ietvertas valsts investīcijas, valsts budžeta iestāžu kapitālās iegādes un kapitālo remontu izmaksas, 1998. gadam plānoti 113,6 milj. latu jeb 3,0% no iekšzemes kopprodukta. Investīcijas, kas ir nozīmīgākā kapitālo izdevumu sastāvdaļa, 1998. gadā paredzētas 1,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, investīciju apjoms palielināts par 140,7%).

1998. gadā saskaņā ar Valsts investīciju programmu kopējie izdevumi investīcijām — budžeta līdzekļi, pašu ieņēmumi, dāvinājumi, aizdevumi un valsts garantijas — 1998. gadā apstiprināti 177,8 milj. latu jeb 4,7% no iekšzemes kopprodukta.

4.2. tabula

Kopbudžeta struktūra,

milj. latu
1996 1997 1998

fakts

plāns
Kopbudžeta ieņēmumi 1 139,3 1 377,8 1 447,4
1. Nodokļu ieņēmumi 941,4 1 121,6 1 197,3
1.1. Netiešie nodokļi 374,1 430,5 481,8
t.sk. Pievienotās vērtības nodoklis 267,7 288,5 318,5
Akcīzes nodoklis 87,7 119,9 146,1
1.2. Tiešie nodokļi 567,3 691,1 715,4
t.sk. Uzņēmumu ienākuma nodoklis 57,3 78,6 62,0
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 153,1 187,4 192,2
Sociālās apdrošināšanas iemaksas 325,4 383,9 416,7
2. Nenodokļu ieņēmumi 136,3 177,7 153,9
3. Pašu ieņēmumi 61,7 78,6 96,2
Kopbudžeta izdevumi 1 179,2 1 322,1 1 510,4
1. Uzturēšanas izdevumi 1 243,3 1 396,9
t.sk. izdevumi no aizdevumiem 2,3 37,0
2. Kapitālie izdevumi 78,8 113,6
t.sk. Investīcijas 29,8 71,7
Tīrie aizdevumi 11,9 34,4 16,5
1. Aizdevumi 67,5 30,0
2. Atmaksas –33,1 –13,5
Fiskālais deficīts vai pārpalikums –51,8 21,4 –79,6

Kopbudžeta struktūra, % no iekšzemes kopprodukta

1996 1997 1998

fakts

plāns
Kopbudžeta ieņēmumi 41,2 42,1 38,6
1. Nodokļu ieņēmumi 34,0 34,3 31,9
1.1. Netiešie nodokļi 13,5 13,2 12,9
1.2. Tiešie nodokļi 20,5 21,1 19,1
2. Nenodokļu ieņēmumi 4,9 5,4 4,1
3. Pašu ieņēmumi 2,2 2,4 2,6
Kopbudžeta izdevumi 42,6 40,4 40,3
1. Uzturēšanas izdevumi 38,0 37,3
2. Kapitālie izdevumi 2,4 3,0
t.sk. Investīcijas 0,9 1,9
Tīrie aizdevumi 0,4 1,1 0,4
Fiskālais deficīts vai pārpalikums –1,9 0,7 –2,1
Kopbudžeta ieņēmumi 25,9 20,9 5,0
1. Nodokļu ieņēmumi 19,8 19,1 6,7
1.1. Netiešie nodokļi 29,1 15,1 11,9
1.2. Tiešie nodokļi 14,4 21,8 3,5
2. Nenodokļu ieņēmumi 14,4 30,4 –13,3
3. Pašu ieņēmumi 27,4 22,4
Kopbudžeta izdevumi 16,9 12,1 14,2
1. Uzturēšanas izdevumi 12,4
2. Kapitālie izdevumi 44,1
t.sk. Investīcijas 140,7

 

 

Turpinājums seko

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!