Projekti. Koncepcijas. Plāni - Pašvaldībās

Rīgas rajona plānojums

(līdz 2003.gadam)

Turpinājums.

Sākums "LV"24.01.98., nr.20.,

"LV" 27.01.98., nr.21/22.,

"LV" 28.01.98., nr.23/24.

14.Civilā aizsardzība

14.5. Pamatojoties uz iepriekšaprakstīto situāciju

rajonā civilās aizsardzības jomā ir nepieciešams veikt šādus preventīvos pasākumus:

• visiem uzņēmumiem veikt bīstamības vai riska novērtējumu;

• izstrādāt un apgūt reaģēšanas plānu, riska samazināšanas programmu;

• apgādāt apkalpojošo personālu ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, nokomplektēt medicīnas aptieciņas;

• sakārtot ugunsdzēšanas aprīkojumu;

• apzināt CA inventāru, norakstīt nederīgo;

• organizēt apkalpojošā personāla apmācību, zināšanu pārbaudi;

• sadarbībā ar pagastu (pilsētu) padomēm (domēm), rajona padomi - izstrādāt CA plānu rīcībai citās ārkārtējās situācijās.

Katra uzņēmuma riska samazināšanas programma jāveido, ņemot vērā rajona bīstamo objektu riska analīzi un novērtējumu, un tās saturā jāiekļauj atbildes uz virkni jautājumu:

• Vai uzņēmuma potenciālās avārijas risks nepārsniedz pieļaujamo līmeni?

• Cik tālu sniedzas riska zona?

• Vai vairāki bīstamie avoti riska zonās pārsedzas?

• Kādai jābūt drošības sistēmai pie attiecīgā riska līmeņa?

• Kā izmainās riska zonas pie dažādas iekārtu noslodzes vai nopietnām izmaiņām tehnoloģijā?

Atbilstoši LR likumam "Par civilo aizsardzību" riska uzņēmuma pienākums ir veikt savu bīstamību novērtēšanu, kopā ar operatīviem dienestiem izstrādāt un apgūt reaģēšanas pasākumus, saskaņot tos ar pagastu (pilsētu) padomēm (domēm), informējot arī pagastu (pilsētu) iedzīvotājus.

Būtu jāņem vērā, ka riska zonās, it sevišķi paaugstinātas bīstamības zonās (Siguldas kamaniņu un bobsleja trase, Inčukalna pazemes gāzes krātuve, maģistrālais gāzes vads, Latbiofarm, saldēšanas iekārtas Carnikavā, Zvejniekciemā, Inčukalnā - v/s "Gauja", v/u "Radons", LZA Salaspils kodolreaktors), kā arī riska zonās, kuras pārsedzas (Zvejniekciemā - SIA "Silar-Internacional", SIA "Zvejnieks"), nebūtu vēlams papildināt esošo individuālo apbūvi ar jaunu celtniecību, kamēr nebūs samazināts uzņēmumu riska līmenis.

Tāpat jārēķinās ar Krievijas Federācijas armijas bijušām munīcijas noliktavām Garkalnē un Cekulē, kara flotes bijušo noliktavu Inčukalnā, Plānupes ielā 25, un Vangažu naftas bāzi. Kamēr noliktavu teritorijas nav attīrītas no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, aizliegt jebkuru saimniecisku darbību, t.s. arī celtniecību.

Jāņem vērā arī rajona saskares bīstamo uzņēmumu iespējamie draudi (Ķekavas pagastam - "Rīgas Piena kombināts", ūdens ņemšanas stacija "Daugava"), un kādu risku tie rada iedzīvotājiem.

14.6. Rajona CA darbības prioritāte

ir arī auto un dzelzceļa transporta bīstamības un riska analīze. Tāpēc tām pagastu (pilsētu) pašvaldībām, kuru teritorijas šķērso šie transporta veidi (Salaspils, Saulkrasti), jāpieprasa no bīstamo kravu pārvadātājiem bīstamības vai riska novērtējums un attiecīgi reaģēšanas plāni.

Garantētai ugunsgrēka nodzēšanai visā rajona teritorijā būtu nepieciešams uzbūvēt jaunas ugunsdzēsības un glābšanas daļas Ropažu, Mālpils un Salaspils apkārtē, jāpaplašina Baldones UGD vai arī jāpārveido Ķekavas pagasta MUV par UGD, kā arī mežu ugunsdzēsības uzlabošanai būtu nepieciešams izveidot jaunu ugunsdzēsības staciju Olaines mežsaimniecībā (2.19.zīm.).

Lai uzlabotu ceļu satiksmes negadījumos cietušo neatliekamās palīdzības sniegšanas operativitāti, nepieciešams katrā neatliekamās palīdzības punktā organizēt divas ārsta brigādes, vai arī Ceļu policijai, Ugunsdzēsības un Glābšanas dienesta daļām jāstrādā saskaņoti un, ierodoties avārijas vietā, jāsniedz pirmā palīdzība cietušajiem, līdz ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes.

14.7. Lai mazinātu plūdu,

ko var radīt Gauja un Lielupe Rīgas rajonā, draudus, būtu nepieciešams:

Ādažu pagastā uzbūvēt aizsargdambi no vidusskolas līdz Baltezera kanālam gar Gauju;

Carnikavas pagastā izrakt kanālu no dzelzceļa tilta līdz "Karašu" mājām, nostiprināt Gaujas labā krasta dambi;

Salas pagastā nepieciešams rekonstruēt polderu sistēmas dambi 6,8 km garumā, paaugstinot dambi no 2m augstumā līdz 3m.

Riska samazināšanas programmas koncepcija laika posmam no 1997.-2003.g.

Riska samazināšanas programma jāveido uz rajona bīstamo objektu riska novērtējuma un riska samazināšanas programmu bāzes. Kamēr riska objektiem tiek veikts kvantitatīvā riska novērtējums un izstrādātas riska samazināšanas programmas, rajonā jānosaka un jāapstiprina riska vadības prioritātes - saskaņā ar izstrādāto rajona bīstamo objektu Riska matricu (skat.2.zīm.).

Programmas struktūrā jāparedz divi stratēģiskās darbības virzieni. Pirmais - preventīvais, kas vērsts uz iespējamās avārijas varbūtības samazināšanu, un otrs - uz avārijas seku operatīvu likvidāciju - gadījumā, ja avārija tomēr notiek.

Rajona riska samazināšanas programmas izstrādāšanas

un ieviešanas procesu varētu iedalīt trīs galvenajos etapos:

Etaps	Laika periods	Svarīgākie etapa uzdevumi
I	1997.gads	Apstiprināt riska vadības prioritātes - saskaņā
		ar izstrādāto Riska matricu;
		no paaugstināta riska objektiem pieprasīt kvantitatīvu riska
		novērtējumu un riska samazināšanas programmu izstrādāšanu.
II	1998.gads	Rajona riska vadības sistēmas koncepcijas izstrādāšana;
		reaģēšanas plānu izstrāde un apgūšana;
		rajona riska samazināšanas programmas izstrādāšana un
		apstiprināšana;
		riska vadības sistēmas izveidošana.
III	1999.-	Riska vadības sistēmas adoptācija un ieviešana;
	2003.gads	riska samazināšanas programmas īstenošana.

2.zīmējums. Rīgas rajona bīstamo industriālo objektu RISKA matrica

­

Avārijas	­
varbūtība		A	B	C	D	E
Ļoti iespējams				Autotransports
(biežāk kā reizi gadā)	5
Iespējams				Autotransports	Autotransports
(reizi 1-10 gados)	4			Dzelzceļa transports
Ticams				"Latbio" "Vita" Dzelzceļa transports	Inčukalna pazemes gāzes krātuve; Maģistrālie cauruļvadi; "Olainfarm" ("Latbiofarm"*); Dzelzceļa transports; Saldēšanas iekārtas* Rīgas naftas bāze - Lukoil Baltija "R" Rīgas TEC-2	Siguldas kamaniņu un bobsleja trase Lidosta "Rīga"
(reizi 10-100 gados)	3
Mazticams				Saldēšanas iekārtas: Ādažos Ķekavā	"Radons" Saldēšanas iekārtas Tumšupē
(reizi 100-1000 gados)	2
Ļoti mazticams					LZA Salaspils kodolreaktors
(retāk kā reizi 1000 gados)	1
		Nenozīmīgas	Būtiskas	Nopietnas	Ļoti nopietnas	Katastrofālas sekas ® ®

* - saldēšanas iekārtas - Carnikavā, Zvejniekciemā, Inčukalnā

- riska matricas iezīmētās zonas uzņēmumiem ir jāveic skaitlisks riska novērtējums

7. tabula. Rīgas rajona ainavas

 

Nr. p.k.

Ainavu veidošanas un aizsardzības mērķi Admin. teritoriālās vienības

lauku

mežu

atpūtas

upju un

kūrortu

upju

lauku

vasarnīcu,

pilsētas

bojāto

dabas

aizsar-

ainavu

ainavu

resursu

ezeru

resursu

joslu

urbani-

dārzkop.

ietekmes

vietu

daudz-

gājamie

veidošana

aizsardzība

aizsardzība

piekrastes

aizsar-

aizsar-

zācijas

sab. teritoriju

regulē-

rekul-

veidības

dabas

joslas

dzība

dzība

regulēšana

sakārtošana

šana

tivācija

saglabā-

objekti

1.

Baldones l.t.

O

0

o

o

O

o

0

•

0

0

O

O

2.

Salaspils l.t.

O

0

o

O

•

0

O

0

O

O

0

O

3.

Saulkrastu l.t.

•

0

O

o

•

0

o

O

O

o

O

o

4.

Allažu pag.

0

0

o

0

•

o

0

•

•

•

0

o

5.

Ādažu pag.

O

0

O

O

•

0

O

O

o

•

o

o

6.

Babītes pag.

0

0

o

O

•

0

O

O

O

O

O

O

7.

Carnikavas pag.

o

0

O

•

•

o

O

O

o

o

O

O

8.

Daugmales pag.

0

0

O

O

•

o

0

•

•

0

O

0

9.

Garkalnes pag.

•

O

O

0

•

O

O

O

0

0

O

o

10.

Inčukalna pag.

o

O

0

•

O

O

O

0

O

0

O

11.

Krimuldas pag.

O

0

o

O

•

0

O

•

•

•

O

O

12.

Ķekavas pag.

O

0

•

O

•

0

O

O

O

O

0

o

13.

Mālpils pag.

O

o

•

o

•

0

o

•

•

o

o

•

14.

Mārupes pag.

O

o

•

•

•

O

O

O

O

O

o

o

15.

Olaines pag.

O

0

•

0

•

O

O

O

O

O

0

•

16.

Ropažu pag.

0

O

•

0

•

o

0

0

•

•

0

o

17.

Salas pag.

O

0

O

O

•

O

O

o

O

•

0

O

18.

Sējas pag.

0

0

O

•

0

0

•

•

o

O

0

19.

Siguldas pag.

O

0

O

O

0

0

O

o

O

O

O

O

20.

Stopiņu pag.

0

o

•

•

•

0

O

O

O

O

•

•

O - ļoti liela nozīme

0 - liela nozīme

o - maza nozīme

• - praktiski nav nozīmes

šana

15. Rīgas rajona un Rīgas-Jūrmalas un kaimiņrajonu plānojuma kopīgās interešu teritorijas

Rīgas rajona pašreizējai administratīvai robežai ir kopīga saskare ar Rīgas un Jūrmalas pilsētām un sešiem citiem administratīviem rajoniem (Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma). Galvenās kopīgās plānojuma intereses pašvaldību teritorijām ir šādas:

15.1. Ar Rīgas pilsētu:

lidostai "Rīga" piegulošās teritorijas izmantošana un zonējums;

Rīgas pilsētas, Jūrmalas un Rīgas rajona divu kopīgu atkritumu poligona vietu izvēle un izveidošana atbilstoši mūsdienu tehnoloģijai un apkārtējās vides aizsardzības prasībām; Dienvidu tilta Ozolciema ielas automaģistrāles trase līdz lidostai un ārējam apvedceļa lokam, kā arī satiksmes ceļu izkārtojums pie lidostas "Rīga" un turpinājums līdz Rīgas ostas iecirkņiem Daugavas kreisajā krastā; projektējamā dzelzceļa apvedceļa trase no Daugavpils līnijas uz Jelgavas līniju pa Salaspils, Ķekavas un Olaines administratīvajām teritorijām, ieskaitot pārvadu Daugavai; sabiedriskās autosatiksmes un piepilsētas autostacijas kopīgas izmantošanas jautājumi; Doles salas un Rāmavas teritoriju perspektīvā izmantošana atpūtai; TEC-2 un piegulošās teritorijas izmantošana un attīstība ražošanas objektu izvietošanai; Rīgas pilsētas teritorijai piegulošās Stopiņu rūpniecības zonas izmantošana un attīstība saskaņā (harmonijā) ar apkārtējo vidi; citu iespējamu jaunu (vai projektējamu) Rīgas pilsētas rūpniecības uzņēmumu (vai zonu) atrašanās vietu un turpmākas darbības nosacījuma saskaņošana; Rīgas pilsētas ūdensņemšanas vietu (saimniecības) sakārtošana un attīstība Baltezera apkaimē un Gaujas upes labajā krastā saistībā ar šo teritoriju sanitāro aizsardzību; autoceļa "VIA BALTICA" trases izvēle, iezīmēšana un izbūve; kopīgu uz autotransportu orientētu darījumu koridoru izveidošana ar servisa objektu izvietošanu ap tiem; Piejūras parka paplašināšana līdz Inčupei; šīs teritorijas un piekrastes aizsargjoslas saudzīga izmantošana; kopīgās "zaļās zonas" un piejūras mežu teritoriju precizēšana un izmantošana; tūrisma industrijas attīstība.

15.2. Ar Jūrmalas pilsētu:

Lielupes labā krasta priežu meža aizsardzība un pārplūstošo pļavu aizsardzība Lielupes labā krasta posmā no Slokas līdz Varkaļu kanālam; Lielupes jaunā tilta un piebraucamo ceļu būvniecības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādāšana; Salas pagasta izaugsmes un Jūrmalas attīstības iespējas jaunā Dubultu tilta celtniecības rezultātā (ar Salas pagastu); atpūtas un tūrisma iespēju paplašināšana (ar Salas pagastu); valsts autoceļa Rīga-Ventspils satiksmes izkārtojums Priedainē; jauna piebraucamā ceļa rezervēšana; atklātas un pārskatāmas ainavas saglabāšana (ar Babītes pagastu); Lielupes ūdens tīrības uzturēšana; atkritumu krātuves, kas atrodas Kašķu purvā, sanācijas projekta izstrādāšana un realizācija kopīgi ar Jūrmalas pašvaldību, kas ir līdzšinējās izgāztuves lietotāja; kopīgā sabiedriskā transporta tīkla izveidošana; veselības aprūpe;

Rīgas rajona pagastu un Jūrmalas pilsētas robežu precizēšana un izlīdzināšana Rīgas reģiona (aglomerācijas) teritoriālplānojuma ietvaros.

15.3. Ar Limbažu rajonu:

"VIA Baltica" rekonstrukcija un apkārtējās zonas izmantošana; tūrisma industrijas attīstība; ar Skultes pagastu (skolēni un tml. problēmas).

15.4. Ar Cēsu rajonu:

Gaujas Nacionālā parka izmantošana un aizsardzība; tūrisma industrijas attīstība; Gaujas tīrība. Bez tam Cēsu un citi tuvākie ieinteresētie rajoni varētu kopīgi lietderīgi izmantot Skultes ostu kā koksnes transportēšanas ostu, zvejas un pasažieru ostu, jahtu piestātni.

15.5. Ar Ogres rajonu:

Rīgas HES ūdenskrātuves izmantošana, zivju ceļa ierīkošana; perspektīvā Rīgas-Maskavas autoceļa būvniecības turpināšana; piemiņvietas "Nāves sala" kopīga apsaimniekošana uz līgumattiecību pamata starp Daugmales pagastu un Ikšķiles pilsētu; autoceļa Rīga-Jaunjelgava izmantošanas intensificēšana.

15.6. Ar Bauskas rajonu:

"VIA Baltica" būvēšana un izmantošana; tūrisma industrijas attīstība.

15.7. Ar Jelgavas rajonu:

autoceļa Rīga-Meitene būves turpināšana un izmantošana; pavasara plūdu novēršana Lielupes posmā Jelgavas un Jūrmalas pilsētās; tūrisma industrijas attīstība; Lielupes ūdens tīrības uzturēšana.

15.8. Ar Tukuma rajonu:

autoceļa un dzelzceļa Rīga-Ventspils uzlabošana un attīstība; tūrisma industrijas attīstība; ūdens tīrības uzturēšana; veselības aprūpe.

Kopīgi ar Rīgas un Jūrmalas pilsētām, apkārtējiem administratīvajiem rajoniem un Rīgas rajona pašvaldībām risināmi un precizējami ir jautājumi, kas saistīti ar Rīgas aglomerāciju. Kopīgo interešu loks ar iepriekš minētajām pilsētām un rajoniem turpmākās sadarbības gaitā var tikt precizēts un paplašināts.

Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas, kas daļēji saistītas ar iepriekš minētajām pašvaldībām (it sevišķi Rīgu un Jūrmalu), ir atzīmētas 2.18.zīm.

16. Teritorijas izmantošanas plānojums

Teritorijas izmantošanas plānojumā koncentrētā veidā ir iestrādāta un attēlota rajona teritorijas perspektīvā izmantošana (kartes mērogs 1:100 000) - atbilstoši Rīgas rajona sociālās un ekonomiskās attīstības programmai un attīstības prognozēm.

Plānojuma pamatā ir rajona ģeogrāfiskā struktūra un infrastruktūra.

Bez ūdeņiem un mežiem - kā dabas elementiem - ir izveidojusies būtiska, bet nosacīta robeža, kas sadala rajonu dabas apstākļu noteiktajās un cilvēku darbības rezultātā izveidotajās lauksaimniecības teritorijās.

Šis robeželements ir viens no izšķirošajiem faktoriem, kas nosaka Rīgas rajona urbanizētā areāla tiekšanos Ogres, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma virzienos. Tas ir arī viens no galvenajiem kultūrainavu tipu veidojošiem faktoriem, kas būtu jāņem vērā, izstrādājot vietējo pašvaldību teritoriālplānojumus.

Rajona urbānā struktūra vēsturiski ir izveidojusies monocentriska - ar Rīgas pilsētu centrā, tālāk to veido sazarots satiksmes ceļu tīkls, kas savā starpā savieno dažādu līmeņu atbalsta centrus:

• pirmā līmeņa centri - zonālie - ar attīstītu sociālo infrastruktūru (lielākās rajona pilsētas);

• otrā līmeņa centri - vietējie - apkārtējo lauku apdzīvoto teritoriju funkcionālie atbalsta centri;

• trešā līmeņa centri - pārējās lauku apdzīvotās vietas ar zināmu apbūves koncentrāciju un funkcionālu nozīmi (vienu vai vairākiem apkalpojošās sfēras objektiem - skola, pasts, veikals, ambulance u.tml.).

No zemes izmantošanas viedokļa ir noteiktas 12 veidu attīstības teritorijas un 7 veidu teritorijas ar īpašu statusu; katra no šīm teritorijām ir atzīmēta ar atšķirīgu krāsu vai cita veida apzīmējumu.

Ja kādā no šīm 12 attīstības vai 7 īpašu statusa teritorijām ir speciāli ierobežojumi, tad tie attēloti ar cita veida apzīmējumiem (sk. plānu). Katrā no šīm teritorijām iespējami atšķirīgi apbūves veidi, kas tiek noteikti vietējo pašvaldību ģenerālplānos ar apbūves noteikumiem.

A. Teritoriju izmantošana

1. Lauksaimniecības zemes

Šī teritorija paredzēta dažādu veidu lauksaimnieciskai darbībai. Mazvērtīgāko daļu no tās var transformēt citos izmantošanas veidos saskaņā ar izstrādātiem pagastu vai pilsētu ģenerālplāniem un detālplānojumiem.

1996.gada 1.janvārī rajonā lauksaimniecības uzņēmumu - zemnieku un piemājas saimniecību, specializēto valsts uzņēmumu, statūtsabiedrību, kā arī palīgsaimniecību īpašumā un lietošanā kopā bija 32,3% no rajona kopplatības, kas ir relatīvi mazāk nekā vidēji valstī - 45,2%.

To noteikuši dabas apstākļi, jo liela daļa rajona teritorijas, galvenokārt mežu, grunts cilmiežu mehāniskais sastāvs ir smilts, kūdra vai arī augsnes ar ļoti niecīgu trūdkārtu.

No kopējām lauksaimniecības zemēm tikai 65,7% ir tieši lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet pārējā trešdaļa - meža zemes, zemes zem ūdeņiem, ceļiem, ēkām un pagalmiem.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes vidējais novērtējums Rīgas rajonā ir augsts - vidēji ballēs - 39 balles. Visauglīgākās zemes (50 - 65 balles) ir Krimuldas un Siguldas pagastu teritorijās. Tas galvenokārt saistīts ar rajona zemēs ieguldīto lielo darbu un līdzekļiem to meliorācijā un iekultivēšanā.

Tā kā iekultivēšanas ietekme saglabājas 5 - 8 gadus, tad degradācijas process rajonā jau sācies (netiek koptas meliorācijas sistēmas; augsnes netiek kaļķotas un ievērotas agrotehnikas prasības, lielas zemes platības netiek apstrādātas vai tiek transformētas citos lietošanas veidos).

Lai saglabātu lauksaimniecībā izmantotās zemes, tiek ieteikts:

• iedalīt valsts budžeta līdzekļus zemes auglības saglabāšanai un nozīmīgāko melioratīvo sistēmu uzturēšanai;

• lauksaimniecības zemes transfromēt citos lietošanas veidos tikai vietās, kur zemes auglība mazāka par 39 ballēm.

Lēmumus par lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformācijas atļauju izsniegšanu (atkarībā no tās kvalitatīvā novērtējuma) pieņem rajona Lauksaimniecības departaments - pēc vietējo pašvaldību, reģionālās vides pārvaldes un Valsts meža dienesta (ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme transformējama meža zemē) atzinumiem (sk. Ministru kabineta 12.08.1997. noteikumus Nr.300).

Cilvēku darbības rezultātā veidoto lauksaimniecības zemju nogabalu (saimniecību) minimālo platību nosaka katrā konkrētā gadījumā atbilstoši LR Civillikumam.

Lauku apvidu zemes, kas atrodas Rīgas jūras līča aizsargjoslā, minimālā jaunveidojamā zemes īpašuma platība ir ieteicama 10 ha vienlaidus platības, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus. Pārējos gadījumos minimālo zemes izmantošanas platību nosaka vietējās pašvaldības ģenerālplāns. Rajona plānojums rekomendē minimālo īpašuma nesadalāmo teritorijas platību noteikt 2 - 3 ha.

2. Īpaši vērtīgās lauksaimniecības zemes

Rajona plānojumā arī izdalītas īpaši vērtīgas lauksaimniecības zemju teritorijas ar 51 balli un lielāku zemes kvalitātes novērtējumu.

Izstrādājot pagastu ģenerālplānus, jānosaka aprobežojumi, ka dabas apstākļu veidotajās lauksaimniecības zemju teritorijās - ar vērtību augstāku par 51 balli - viena īpašuma (zemnieku) saimniecības pie tās īpašnieku maiņas vai teritorijas sadalīšanas platībai jābūt ne mazākai par 20 ha. Atsavinot zemes īpašumus, tos nedrīkst sadalīt tādā veidā, ka viena no daļām ir mazāka par 20 ha, izņemot gadījumus, kad tā tiek pievienota pieguļošajam īpašumam ar nosacījumu, ka pārējās daļas ir ne mazākas par 20 ha.

Nav atļauts šo teritoriju transformācija citos lietošanas veidos.

3. Mežu teritorija

Rīgas rajonā meži aizņem 47% no rajona kolatības. Meži ap Rīgas, Jūrmalas un rajona pilsētām pilda zaļās zonas funkcijas. Rajona teritorijā praktiski ir tikai I un II kategorijas meži. Mežu teritorijā ietilpst arī purvi.

Sakarā ar shēmas mērogu rajona plānojumā nav izdalītas šādas īpaši aizsargājamās mežu teritorijas:

• meži gar upēm un ezeru krastiem nosacīti parādīti kā ūdens aizsargjoslas (izņemot Daugavu, Lielupi un Gauju);

• rubeņu riestu meži;

• ģenētisko rezervātu meži;

• zinātnisko pētījumu objekti un mežu monitoringa punkti;

• parki un dendroloģiskie stādījumi;

• ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko liegumu meži;

• meži ap aizsargājamiem dzirnavu dīķiem;

• aizsargājamie dižkoki, svešzemju, īpatnēji un kultūrvēsturiski koki;

• aizsargājami augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu meža biotipi;

• saudzes kvartāli;

• augšanas tipu etaloni u.c.

Minētās teritorijas jāuzrāda pagastu un pilsētu ģenerālplānos un detālplānojumos.

Transformācija un aizsardzība paredzēta saskaņā ar LR likumiem un citiem tiesību aktiem.

Rajona plānojums pieļauj mežu tranformācijas izmantošanai arī perspektīvajās apbūves teritorijās, savrupmāju tipa dzīvojamās apbūvēs, kur apbūves zemes gabalos jāsaglabā no 60 - 80% esošie koku biotipi un zemsedzes (analogi Mežaparka apbūvei). Piemēram, perspektīvajā apbūves vietā - bijušajā Krievijas Federācijas armijas bāzes teritorijā Silakrogā.

4. Zaļās zonas meža parku teritorija

Šajā kategorijā ietilpst meži ap Rīgu un Jūrmalu, un rajona pilsētām, kā arī pilsētu administratīvajās robežās, kuri ir vispiemērotākie iedzīvotāju atpūtai un veselības uzlabošanai, tāpat zaļās zonas meža parku teritorijās ietvertie ārstniecības, atveseļošanās vietu un kūrvietu sanitārās aizsardzības zonu meži.

Zaļās zonas meža parku teritoriju izmantošanu, transformāciju un izveidi nosaka attiecīgā pagasta teritoriālplānojums, pilsētas ģenerālplāns vai detālplānojums saskaņā ar LR likumiem un citiem tiesību aktiem.

Mežu sadalījumu kategorijās skatīt Rīgas rajona plānojuma mežu kategoriju shēmā.

5. Apbūves teritorijas

Atbilstoši Teritoriālplānošanas noteikumiem rajona plānojumā noteiktas pilsētu un ciemu attīstības teritorijas, kas ietver esošās ar dzīvojamo apbūvi un apkalpes infrastruktūras objektiem apbūvētās teritorijas, kā arī ieteicamās teritorijas šīs apbūves attīstībai.

Rajona plānojumā izdalītas un nosacīti attēlotas šādas apbūves teritorijas:

• pilsētu apbūves teritorijas (apzīmētas ar burtu P);

• apbūves teritorijas blīvi apdzīvotām vietām laukos (ar burtu M);

• vasarnīcu apbūves teritorijas (ar burtu V);

• dārzkopības sabiedrību teritorijas (ar burtu D);

• perspektīvās apbūves teritorijas (ar burtu A).

Apbūves teritorijas sevī iekļauj visu veidu apbūvi (izņemot plānojumā īpaši attēlotās citas apbūves teritorijas), kā arī tās funkcionēšanai nepieciešamos apkalpes un inženierkomunikāciju infrastruktūras objektus, dabas un apzaļumotās teritorijas.

Apbūves teritoriju sīkāka klasifikācija (atkarībā no izmantošanas) jānosaka vietējo pašvaldību ģenerālplānos.

Apbūves teritoriju attīstība, arī sakārtošana, īstenojama, ievērojot šādas vadlīnijas:

• nodrošina ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām (centralizēti ūdens un kanalizācijas tīkli vai lokālas attīrīšanas iekārtas ēku grupām);

• ielu pareizu parametru (profilu) izveide;

• apbūves blīvuma atbilstība apbūves veidam, nepieļaujot ģimenes māju (savrupmāju) būvniecību zemesgabalos, kas mazāki par 1200 m2.

Pie tādām teritorijām ir pieskaitāmas arī pašreizējo vasarnīcu apbūves un dārzkopības sabiedrību teritorijas, kur ir iespējama vasarnīcu un dārza māju transformācija par ģimenes mājām, nodrošinot tās ar atbilstošām infrastruktūrām.

Nav pieļaujams, ka noritētu nekontrolēta šo teritoriju transformācija.

Dārzkopības sabiedrību teritorijās, kas saglabā savu statusu, nebūtu pieļaujama šeit esošās sezonas rakstura apbūves pārveidošana par apbūvi pastāvīgai dzīvošanai.

Visām vasarnīcu apbūves un dārzkopības sabiedrību teritorijām, kur nepieciešama apbūves sakārtošana, nepieciešams izstrādāt (vai koriģēt) atsevišķus detālplānojumus.

6. Komplekso tranzīta apkalpes objektu teritorijas

Šīs teritorijas paredzētas kā perspektīvie lielie tranzīta satiksmes apkalpes centri, kuros tālsatiksmes dalībnieki varētu saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus, nenovirzoties no lielceļiem. Tāpat tur iespējama vairumtirdzniecības un lielo iepirkumu centru u.tml. izvietošana.

Katrai šādai teritorijai vietējās pašvaldības ģenerālplānā vai detālplānojumā jāprecizē to robežas, nosakot arī citas nepieciešamās funkcijas.

7. Militārās teritorijas

Šīs teritorijas galvenokārt paredzētas valsts aizsardzības rakstura objektu izvietošanai.

Šiem objektiem jānodrošina nepieciešamā infrastruktūra - saskaņā ar vietējo pašvaldību ģenerālplāniem vai detālplānojumiem.

Rajona teritorijā izvietoti dažāda rakstura militārie objekti, t.sk. "Ādažu poligons".

"Ādažu poligona" attīstībai Rīgas rajona plānojums piedāvā šādu risinājumu:

• sakarā ar autoceļa VIA BALTICA izbūvi perspektīvā gar poligona austrumu robežu tiek ieteikta poligona teritorijas robežu korekcija un tā pašreizējās teritorijas austrumu daļa tiek attēlota kā turpmākās izpētes un plānošanas teritorija (sk. sadaļu Līnijbūvju teritorijas).

Bez tam vajadzētu rezervēt teritoriju autotransporta ievadam no Rīgas - Veclaicenes autoceļa Garkalnes apkaimē virzienā uz perspektīvo Rīgas Ziemeļu tiltu. Šai trasei teritorija būtu rezervējama gar Ādažu poligona pašreizējo dienvidu malu, resp., starp poligona robežu un Gaujas upi.

8. Lidlauku un ostu teritorijas

Šīs teritorijas paredzētas lidlauku un ostu funkciju nodrošināšanai un to teritoriju perspektīvajai attīstībai - saskaņā ar vietējo pašvaldību ģenerālplāniem vai detālplānojumiem.

Šī teritorija iekļauj sevī iespējamos apbūves veidus, kā arī nepieciešamās teritorijas infrastruktūras izvietošanai.

Rajona teritorijas izmantošanas plānā akceptētas:

• lidostas "Rīga" un saimnieciskas nozīmes lidlauka teritorija Krimuldas pagastā ar to aizsargjoslām;

• Skultes ostas teritorija.

Lidostas "Rīga" attīstības teritorija parādīta kā turpmākās izpētes un plānošanas teritorija.

9. Teritorija uzņēmumiem ar īpašām prasībām izvietojumam vai nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, kā arī to aizsargjoslas

Šādi uzņēmumi ir:

1) Salaspils atomreaktors ar tā aizsargjoslu.

Rīgas rajona padome uzskata, ka reaktors ir jāsaglabā kā atbalsta punkts Latvijas atomenerģētikas speciālistu sagatavošanai un šīs enerģētikas nozares tālākai attīstībai;

2) radioaktīvo vielu noglabāšanas uzņēmums "Radons" ar tā aizsargjoslu.

Bez tam šajā teritorijas veidā uzrādītas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu, kas lielāka par 200 m3/dn; Inčukalna pazemes dabīgās gāzes krātuve; "Getliņu" cieto sadzīves atkritumu glabātuve, kā arī Rīgas rajona atkritumu deponēšanas vietas (sk. rajona plānojuma 13. nodaļu "Atkritumu saimniecība").

Pie šīs grupas jāpieskaita arī riska uzņēmumi, it sevišķi paaugstinātas bīstamības, kā arī tie uzņēmumi, kuru riska zonas pārsedzas (sk. rajona plānojuma 14. nodaļu "Civilā aizsardzība").

Paaugstinātas bīstamības uzņēmumu riska zonās nav vēlams papildināt esošo apbūvi ar jaunu celtniecību, kamēr nebūs samazināts uzņēmuma riska līmenis.

Teritoriju un to aizsargjoslu robežas parādītas ar precizitāti, kādu atļauj M 1:100 000.

Šis teritorijas precizējamas attiecīgās pašvaldības ģenerālplānā vai detālplānojumā, nosakot aizsargjoslu izmantošanu - atbilstoši LR MK "Noteikumu par aizsargjoslām" prasībām.

10. Ūdensresursu un derīgo izrakteņu ieguves vietu teritorijas

Šīs teritorijas parādītas saskaņā ar Valsts ģeoloģijas dienesta izstrādāto "Pārskatu par Rīgas rajona ūdens ieguves vietām, rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradnēm un lielākajiem bīstamo piesārņojuma avotiem" ar precizitāti, kādu atļauj kartes mērogs.

10.1. Galvenās ūdensņemšanas vietas

Galvenās ūdensņemšanas vietas un būves plānojumā attēlotas pirmās aizsargjoslas robežās Rīgas pilsētas ūdensņemšanas vietām - Garkalnes, Daugavas, Juglas, Baložu. Bez tam uzrādīta Baldones balneoloģisko dūņu un ūdeņu veidošanās teritorija. To izmantošanu nosaka attiecīgie LR likumi un tiesību akti.

Izstrādājot pagasta vai pilsētas ģenerālplānu, kā arī detālplānojumu, jāņem vērā arī II un III ūdeņu ņemšanas aizsargjoslas valsts noteiktie ierobežojumi. Plānojumā uzrādītas tikai I ūdensņemšanas aizsargjosla, II un III joslu robežas, kā arī II un III kūrortu resursu aizsargjoslas.

Bez tam plānojumā shematiski parādīta "Lielās Rīgas depresijas piltuves" robežas.

Izmantojot gruntsūdeņus, izveidojas nelielas, lokālas depresijas piltuves ar nelielu gruntsūdeņu līmeņu pazeminājumu. Savukārt pie artēzisko ūdeņu izmantošanas veidojas reģionāla piltuve, un pie liela ūdens patēriņa šo ūdeņu pjezometriskais līmenis pazeminās visai ievērojami.

Rīgas rajonā visintensīvāk tiek izmantoti Arukilas - Amatas horizontu kompleksa ūdeņi. Šī procesa dēļ sākās pakāpeniska Arukilas - Amatas kompleksa līmeņa pazemināšanās un depresijas piltuves veidošanās. Piltuve sāka veidoties Rīgas centrā, bet tās platība pamazām pieauga. 80.gadu beigās depresijas piltuve aptvēra plašu teritoriju dienvidos no Rīgas jūras līča un līča dienvidu daļu. Teritoriju, ko aptver depresijas piltuve, sauc par "Lielās Rīgas reģionu" vai "Lielo Rīgu". Tā aizņem gandrīz visu Rīgas rajona teritoriju, izņemot iecirkņus, kas izveidoti uz ziemeļiem no Gaujas ielejas, un šauru joslu rajona austrumos, kā arī visai plašus iecirkņus ārpus rajona.

Izstrādājot šajās teritorijās ietilpstošo pašvaldību ģenerālplānus, jāparedz pazemes ūdens ieguves vietu decentralizācija ar centralizētu ūdens padeves sistēmu.

Detalizētāk artēzisko urbumu izvietojumu parametri uzrādīti rajona plānojuma pirmsprojekta materiālā "Inženierapgādes attīstība Rīgas rajonā līdz 2003. gadam".

10.2. Derīgo izrakteņu ieguves vietu teritorijas

Šīs teritorijas precizējamas zemāka līmeņa teritoriālplānojumos. Derīgo izrakteņu vietas, kas apstiprinātas ar MK noteikumiem nr.238, iesvītrotas. To apbūvi, izmantošanu regulē LR likumi un tiesību akti.

Dabas resursu ierobežotā daudzuma dēļ rajona plānojums ierosina vairāk ievest derīgos izrakteņus, izņemot kūdru, no citiem rajoniem. Tā pamatā ir nespēja nodrošināt būvētāju pieprasījumu pēc šiem izrakteņiem nākotnē (izpētīto atradņu vietu apjomi var nodrošināt ar materiāliem pie intensīvas izmantošanas līdz 2015.gadam, kas attiecināms arī tikai uz izpētītā dolomīta krājumiem).

Atšķirīgs no pārējiem izrakteņu resursiem ir kūdras daudzums. Sakarā ar pieprasījuma trūkumu kūdras izstrādne rajonā ir gandrīz apstājusies, kaut gan tās apjoms ir pietiekams. Tādēļ nepieciešams izstrādāt pasākumu kompleksu kūdras ieguves nozares attīstībai rajonā.

Novērtēto derīgo izrakteņu virszemes teritorijas nedrīkst apbūvēt bez detalizētas pazemes resursu izpētes.

11. Līnijbūvju teritorijas

Līnijbūvju teritorijās ir iekļautas valsts galveno ceļu, valsts 1. šķiras ceļu, dzelzceļu, 330KV; 110KV elektropārvades līnijas, maģistrālo gāzes un naftas vadu trases, kā arī ar atsevišķiem apzīmējumiem izdalītas perspektīvās attīstamās trases.

Šo būvju izbūves parametri un aizsargjoslas nav attēlotas mērogā, jo izvēlētais mērogs to neatļauj. Daļai no tām attiecīgos parametrus var skatīt attiecīgās shēmās, kurās tie uzrādīti saskaņā ar LR likumiem un tiesību aktiem.

11.1. Valsts galveno un 1.šķ. ceļu trašu teritorijas

Teritorijas plānojumā tās parādītas tuvinātā mērogā kopā ar aizsargjoslām. Autoceļu parametrus nosaka valsts ceļu aizsardzības noteikumi LAND-003, bet aizsargjoslu parametrus un atļauto izmantošanu "Aizsargjoslu likuma" III nod. 13.pants.

11.2. Perspektīvās galveno un 1.šķ. ceļu trašu teritorijas (ar izpēti)

Valsts nozīmes perspektīvās trases rajona teritorijā ir VIA BALTICA ar papildus apvedceļu ap Ķekavu un Austrumu - Rietumu VIA LATGALIA trasi, to šķērsprofili parādīti tuvinātā mērogā, un uz tām attiecas apakšpunktā "Valsts galvenie un 1. šķ. ceļu trašu teritorijas" minētie parametri, kas jāņem vērā to pagastu un pilsētu ģenerālplānos, ko šķērso šīs trases (skat. zīm. 2.9; 2.17).

Pieslēgumi, pārvadi, krustojumi ar citām trasēm un komunikācijām attēloti shematiski, kā arī nav uzrādīti apkalpes objekti aizsargjoslu robežās.

Tā kā šo trašu izbūve reāli notiks šī rajona plānojuma darbības perioda beigās vai pēc 2003.gada un ir iespējamas izmaiņas, tad šīs teritorijas rezervētas kā turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas.

11.3. Valsts galveno un 1. šķ. ceļu perspektīvās trašu teritorijas (bez izpētes)

Šis apzīmējums attiecas uz valsts galveno un 1. šķ. ceļu perspektīvajām trašu teritorijām, kurās līdz šim nav veikta iepriekšējā izpēte.

Ievērojot Somijas un Igaunijas ceļu speciālistu priekšlikumus tālākai nākotnei (2015. - 2030.gads) - veidot apvienotu VIA BALTICA, t.i., veidot autoceļu kopā ar paralēlu dzelzceļa maģistrāli kā ekoloģiski tīrāku transporta veidu lielkravu tranzīta pārvadājumiem, kas šķērsos rajonu ziemeļu un dienvidu virzienā.

Visu līmeņu plānojumos un nozaru attīstības plānos ir laikus jāparedz autoceļa VIA BALTICA trases novirzīšana cauri Ādažu poligona austrumu daļai. Tas veikts šādu apsvērumu dēļ:

• iepriekš izpētītā VIA BALTICA trase šķērso "Pasaules neskartās dabas fonda" ieteiktā aizsargājamā objekta "Rampas purvs" teritoriju;

• valstij ekonomiski izdevīgāk lietot tās valdījumā esošās valsts zemes fonda zemes ceļu izbūvei, nevis to izpirkt no privātīpašniekiem.

Bez tam - nav pieļaujama artilērijas poligona izvietošana Ādažu militārā poligona teritorijā, jo tas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējām atpūtas zonām, kā arī esošai un projektējamai maģistrālei VIA BALTICA.

Tāpat ir paredzēts veidot perspektīvu autotransporta ievadu Rīgā (uz ostas termināliem un perspektīvo Ziemeļu tilta trasējumu) caur Ādažu un Carnikavas pagastiem (vai Garkalnes) ar pieslēgumu Rīgas - Pleskavas autoceļam.

Tāds atvirzīts trases posms, no esošā Pleskavas - Rīga autoceļa, atslogotu jau tagad pārslogoto iebraukšanu Rīgā caur Juglu.

Autoceļa VIA BALTICA trasei tālākā perspektīvā tiek paredzēts taisnāks Rīgas apejas risinājums, šķērsojot Rīgas HES ūdenskrātuvi virzienā - Salaspils, Ķekava un Baldones lauku teritorija - un rezervējot jauna tilta būvniecības teritoriju. Tas ir optimālākais risinājums, lai atbrīvotu Rīgas HES aizsprostu no nevajadzīgām vibrāciju pārslodzēm un saīsinātu ceļu uz galveno trases mērķi - Viduseiropu (caur Lietuvu un Poliju).

Tā kā tie ir tālākās izpētes jautājumi, tad rajona plānojumā šie VIA BALTICA trases posmi un pievedceļi Rīgas ostai no ziemeļaustrumiem ir iezīmēti kā turpmākās izpētes un attīstības teritorijas.

"Rīgas - Veclaicenes" lielceļam tiek paredzēts Siguldas apvedceļš.

Šis apvedceļš, kas ir diskusiju objekts vairāk nekā desmit gadu garumā, kļūs par reālu nepieciešamību, attīstoties ekonomiskajām attiecībām ar Krievijas Federatīvo Republiku. Tas sekmēs arī Siguldas pilsētas un Siguldas pagasta attīstību.

Rajona plānojums ierosina rezervēt teritoriju lielceļam Austrumi - Rietumi, kas šķērsos Mārupes pagasta teritoriju no Rīgas apvedceļa, gar "Rīgas lidostas" teritoriju, savienojot to ar Rīgas pilsētas Attīstības plānā paredzēto Dienvidu tiltu.

Šis ceļa posms, neskatoties uz tā aktualitāti, nav uzrādīts valsts intereses atspoguļojošos dokumentos. Jautājums ir jārisina, saskaņojot LR Satiksmes ministrijas, Rīgas Domes un Rīgas rajona padomes viedokļus.

Rīgas rajona plānojuma ietvaros tiek ierosināta pārvada izbūves nepieciešamība pār Jelgavas virziena dzelzceļu pie Olaines ar ievadu Olaines pilsētā.

Autotransporta ievads Rīgas pilsētā no apvedceļa Babītes pagastā (saskaņā ar Babītes pagasta plānojuma I redakciju).

Gaujas tilta rekonstrukcija.

Tiek atbalstīta Jūrmalas ģenerālplānā paredzētā t.s. Dubultu tilta izbūve pār Lielupi.

Tiek ierosināts uzbūvēt aizsargdambi Salas pagasta teritorijā (skat. nodaļu "Civilā aizsardzība") un organizēt satiksmi pār to, savienojot Salas pagasta centru ar Rīgas - Kalnciema autoceļu.

Šīs perspektīvo autoceļu trases ir iekļautas rajona plānojumā kā turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas.

11.4. Esošo dzelzceļu trašu teritorijas

Šīs teritorijas paredzētas dzelzceļu funkciju un to apkalpes nodrošināšanai. Trašu teritorijas parādītas tuvinātā mērogā bez aizsargjoslām. Aizsargoslu robeža jāparāda, izstrādājot pilsētu un pagastu ģenerālplānus un precizējot trašu teritoriju parametrus un dzelzceļu zonā esošos infrastruktūras objektus un teritorijas attīstībai.

Pieslēgumi, pārvadi, krustojumi ar citām trasēm un komunikācijām attēloti shematiski.

11.5. Perspektīvo dzelzceļu trašu teritorijas ar izpēti

Šīs zonas teritorijas paredzētas dzelzceļu funkciju un tā apkalpes nodrošināšanas perspektīvajai attīstībai saskaņā ar izstrādātiem un LR Satiksmes ministrijas akceptētiem projektiem.

Trašu teritorijas parādītas tuvinātā mērogā bez aizsargjoslām.

Pieslēgumi, pārvadi, krustojumi ar citām trasēm un komunikācijām attēloti shematiski.

Aizsargjoslu robeža jāuzrāda, izstrādājot zemāka līmeņa teritoriālplānojumus, vienlaicīgi precizējot trašu teritorijas un apbūves veidus.

Galvenās perspektīvās trases:

• apvedceļš no Salaspils līdz stacijai Baloži (Rīgas - Jelgavas virziens);

• ievads no stacijas Zvejniekciems uz Skultes ostu.

Uz šo līnijbūvju teritoriju kategoriju attiecas visi kopīgā sadaļā aprakstītie teritoriju izmantošanas noteikumi.

11.6. Perspektīvās dzelzceļu trašu teritorijas bez izpētes (skat. zīm.2.22; 2.17)

Šo teritoriju rezervēšana tiek ierosināta, lai nodrošinātu dzelzceļu funkciju un to apkalpes perspektīvo attīstību, un ir parādīta kā turpmākās izpētes un plānošanas teritorija.

Trašu teritorijas parādītas tuvinātā mērogā bez aizsargjoslām. Pieslēgumi, pārvadi, krustojumi ar citām trasēm un komunikācijām attēloti shematiski.

Aizsargjoslu robežas tiks uzrādītas, izstrādājot vietējos ģenerālplānojumus; vienlaicīgi būs jāprecizē trašu teritorijas un apbūves veidi.

11.7. 330 kV un 110 kV elektropārvades līnijbūvju teritorijas

Šīs zonas teritorijas paredzētas 330 kV un 110 kV augstsprieguma līnijbūvju izvietošanai un to funkciju nodrošināšanai saskaņā ar izstrādātiem projektiem.

Līnijbūvju trašu teritorijas parādītas tuvinātā mērogā bez aizsargjoslām. Aizsargjoslu robeža jāparāda, izstrādājot vietējos ģenerālplānojumus, pecizējot to parametrus. Šīs zonas paredzētas esošās, kā arī nepieciešamās infrastruktūras, inženierkomunikāciju un apzaļojumu izvietošanai.

Augstsprieguma tīklu līnijas nodrošina normālus apstākļus Rīgas rajona patērētājiem ar nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, kā arī nodrošinās pieaugošās patērētāju jaudas palielinājumu.

Jaunu 330/110/20 kV apakšstaciju un 330/110 kV elektropārvades līniju būvniecība līdz 2005.gadam nav paredzēta.

Paredzēts demontēt 37 km, uz koka balstiem esošo, 110 kV elektropārvades līniju Bišuciems - Sloka.

Šo zonu teritoriju izmantošana, transformācija un aizsardzība paredzēta saskaņā ar LR likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

11.8. Maģistrālo gāzes vadu trašu teritorijas

Šīs teritorijas paredzētas maģistrālo un starpciematu gāzes vadu izbūvei, ekspluatācijai, aizsardzības nodrošināšanai un to apkalpes objektu izvietošanai. Jaunu maģistrālo gāzes vadu trašu celtniecību līdz 2003.gadam rajona plānojums neparedz.

Starpciematu gāzes vadu celtniecība paredzēta : Mālpils, Siguldas, Inčukalna, Allažu un Olaines pagastos (skat. zīm.2.10.).

Trašu teritorijas parādītas tuvinātā mērogā bez aizsargjoslām. To parametrus, kā arī starpciematu esošās un perspektīvās trases sk. rajona plānojuma "Rīgas rajona gāzes apgāde līdz 2005.gadam" shēmā.

Aizsargjoslu robeža jāparāda, izstrādājot vietējo pašvaldību teritoriālplānojumus, precizējot trašu teritoriju parametrus ģenerālplānos, ievērojot LR likumus un normatīvos aktus.

12. Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas

Tās ir zonas, kurām pagaidām nav iespējams noteikt izmantošanas veidus informācijas trūkuma dēļ, kā arī teritorijas, kurām ir noteikts izmantošanas veids aiz rajona plānojuma darbības perioda robežām pēc 2003.gada (piemēram - tilts pie Saulkalnes pār Rīgas HES ūdenskrātuvi).

Šīs izpētes teritorijas labāk redzamas un nolasāmas ilustrētajā shēmā "Turpmākās izpētes un plānošanas zonu teritorijas".

Uz visām augstākminēto līnijbūvju teritorijām attiecas visi kopīgā sadaļā aprakstītie teritoriju izmantošanas noteikumi.

B. Teritorijas ar īpašu statusu

1. Teritorijas ar īpašiem vides aizsardzības noteikumiem

Šis apzīmējums attiecināms uz dabas rezervātiem, nacionāliem parkiem, dabas parkiem, dabas pieminekļiem, dabas liegumiem, ģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem objektiem, kā arī Vispasaules neskartās dabas fonda ieteiktajām un rajona plānojuma akceptētajām teritorijām - Rampas un Dzērves purviem, Cenas tīreli.

Tas attiecināms arī uz preterozijas mežiem gar Rīgas jūras līča malu.

Rajona plānojums paredz:

• paplašināt jau esošo Piejūras dabas parku līdz Inčupes ietekai jūrā;

• teritoriju ar īpašiem vides aizsardzības noteikumiem izmantošanu, transformāciju un izveidi nosaka attiecīgā pagasta, pilsētas ģenerālplāns (detālplānojums) saskaņā ar LR likumu "Par īpaši aizsargājamām teritorijām" un citiem tiesību aktiem.

Citas rajona un valsts intereses, īpašas nozīmes zonu teritorijas, kā arī galvenie ierobežojumi uzrādīti ar cita veida un krāsas apzīmējumiem.

2. Ainaviski izteiksmīgākās teritorijas

Šis apzīmējums attiecināms uz teritorijām ar dažādu funkciju tipa ainavām un kultūrainavām.

"Teritorijas izmantošanas plānojumā" (mēroga dēļ) uzrādītas tikai rajona nozīmes plānojumam ainaviski svarīgākās teritorija, kuru aizsardzība un pilnveidošana būtu jāparedz, izstrādājot pagastu un pilsētu ģenerālplānus vai detalplānojumus.

Ainavu sadalījums, pēc nosacītām to funkcijām, jāskata Rīgas rajona plānojumā "Rīgas rajona ainavas" un to nozīme jāievērtē pagastu un pilsētu plānojumos saskaņā ar ievietoto tabulu Nr.7.

3. Rekreācijas teritorijas

Šīs teritorijas zonas paredzētas kā labiekārtotas vai daļēji labiekārtotas teritorijas visiem iedzīvotājiem pieejamās masveida atpūtas vietās.

Rekreācijas zonu attīstības teritoriju robežu precīzu noteikšanu un izmantošanu nosaka attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā (ģenerālplānā) vai dotas vietas detālplānojumā.

4. Rīgas jūras līča aizsargjoslas

Rīgas jūras līča 300 m krasta kāpu aizsargjosla

Šī aizsargjosla uzrādīta shematiski - atbilstoši izvēlētajam kartes mērogam. Tā ir atkarīga no krasta kāpu joslas dabiskā platuma. Šī aizsargjosla noteikta tuvināti - 300 m. Tās noteikšanas metodiku izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Tā precizējama, izstrādājot attiecīgā pagasta vai pilsētas ģenerālplānu. Tās izmantošana noteikta saskaņā ar LR spēkā esošajiem likumiem un citiem tiesību aktiem.

Ierobežotās saimnieciskās darbības 5 km aizsargjosla

Šī aizsargjosla noteikta aptuveni. Tās noteikšanas metodiku izstrādā LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Šīs aizsargjoslas robeža jāprecizē, izstrādājot attiecīgā pagasta vai pilsētas ar lauku teritoriju teritoriālplānojumu. Tās izmantošana un transformācija ir noteikta atbilstošos LR tiesību aktos.

5. Daugavas, Gaujas un Lielupes aizsargjoslas

Daugavai 500 m katrā krastā. Gaujai 500 m katrā krastā. Lielupei 300 m katrā krastā.

Šīs aizsargjoslas noteiktas tuvināti, ar precizitāti atbilsošu M 1:100 000, tās jāprecizē, izstrādājot attiecīgos pašvaldību teritoriālplānojumus. Aizsargjoslās tiek ierobežota saimnieciskā darbība - saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem nr. 324 "Noteikumi par aizsargjoslām". Tie reglamentē arī šo aizsargjoslu robežu noteikšanas un transformācijas kārtību.

6. Kultūrvēsturiskie objekti, to aizsargjoslas

Teritorijas, uz kurām izvietoti kultūrvēsturiskie objekti, kartes mēroga dēļ parādītas kā apļi, kuru diametrs ir 1000 m, kas raksturo aizsargjoslu ap kultūrvēsturisko objektu, atsevišķi neuzsverot objekta teritoriju.

Izņēmums ir Baldones un Siguldas pilsētu arhitektoniskie ansambļi, ka arī pilskalnu aizsargjoslas Rīgas HES ūdenskrātuves tiešā tuvumā.

Precīzu objektu izvietojumu shēmas skatīt attiecīgajos rajona plānojuma karšu materiālos.

Kultūrvēsturisko pieminekļu precīzas robežas un to aizsargjoslas jānosaka pagastu un pilsētu ģenerālplānu izstrādāšanas gaitā. Pieminekļu un to aizsargjoslu izmantošanas aprobežojumi noteikti saskaņā ar atbilstošiem LR likumiem un citiem tiesību aktiem.

7. Pārplūstošās teritorijas

Šo teritoriju izmantošanas ierobežojuma pamatā ir 5% plūdu augstākā atzīme, taču izvēlētā mēroga dēļ 1:100 000 atbilst arī vienprocentīgu plūdu augstākai atzīmei, kas saskaņā ar LR Būvnormatīviem ierobežo būvniecību šajās teritorijās.

Šis ierobežojums jāprecizē, izstrādājot pagastu un pilsētu pašvaldību ģenerālplānus.

17. Pamatnostādnes un skaidrojumi

17.1. Ievads

Rajona plānojuma grafiskajā sadaļā "Teritorijas izmantošanas plānojums" ir attēlota teritoriju perspektīvā izmantošana, kas balstīta uz attīstības prognozēm un pašreizējo (1997. g.) teritoriju izmantošanu (sk. plānu "Esošās teritorijas izmantošana").

Šī grafiskā daļa (sk. 2. sējumu) kopā ar paskaidrojošo (teksta) daļu (1. sējums) un rajona plānojuma attiecīgajiem zīmējumiem (2. sējums) ir vadlīnijas (prasības un rekomendācijas) zemes izmantošanā. Vadlīnijas ir saistošas, ja tās nepārsniedz tiesību aktos noteiktās pilnvaras, šādos gadījumos:

1. Zemes izmantošanā valsts interešu un rajona kompetencē veicamo pastāvīgo funkciju nodrošināšanai, attiecīgu objektu izvietošanai un izbūvēšanai (sk. LR likuma "Par pašvaldībām" 16. panta prasības un "Teritoriālplānošanas noteikumu" 26. punkta nosacījumus).

2. Rajona pašvaldību administratīvajās teritorijās līdz izstādāto pilsētu vai pagastu ģenerālplānu spēkā stāšanās brīdim.

Pārējām vadlīnijām ir rekomendējošs raksturs, un tās būtu jāņem vērā, izstrādājot vietējo pašvaldību ģenerālplānus. Plānojuma prasības neatbrīvo no nepieciešamības ievērot Latvijas Republikā spēkā esošo likumu un citu tiesību aktu prasības.

17.2. Darbības lauks

Plānojuma prasības attiecas uz rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām, kā arī uz zemes īpašniekiem rajona teritorijas administratīvajās robežās.

17.3. Nolūks

Rajona plānojums ir līdzeklis līdzsvarotai valsts, rajonu, pagastu un rajona pilsētu attīstībai.

17.4. Spēkā stāšanās

Rajona plānojumā ietvertās zemes izmantošanas prasības saskaņā ar LR Ministru kabineta "Teritoriālplānošanas noteikumu" 30. pantu kļūst saistošas, kad rajona plānojums iegūst likumīgu spēku. Ja tiesa kādu rajona plānojuma sadaļu vai prasību atzīst par spēkā neesošu, pārējās rajona plānojuma sadaļas vai prasības saglabā spēku.

17.5. Grozīšana

Tā kā rajona plānojums ir praktisks rajona darba dokuments, kas pakļauts pastāvīgām izmaiņām, tad šo izmaiņu dēļ var rasties jautājumi par plānojuma vai kādas tā sadaļas vai prasības grozījumiem. Grozījumi, kas attiecas uz rajona plānojuma būtiskām izmaiņām, ir šādi:

- kādas teritorijas izmantošanas noteikumu izmaiņas;

- rajona padomes attīstības politikas, kas minēta rajona plānojumā, izmaiņas;

- transporta maģistrāļu un lielceļu trasējumu izmaiņas;

- samazināts viena vai vairāku rajona uzņēmumu riska līmenis.

Ja izmaiņas, kuras nav būtiskas un tieši neskar rajona plānojumā ietvertās zemes izmantošanas prasības, ir uzskatāmas par rajona plānojuma un prasību precizējumiem, tad uz šādām izmaiņām neattiecas. Teritoriālplānojuma noteikumos paredzētā izmaiņu noteiktā procedūra.

Par precizējumiem uzskatāmi, piemēram:

- atsevišķu teritoriju funkcionālo zonu robežu nelielas izmaiņas - saskaņā ar pagastu vai pilsētu ģenerālplāniem;

- rajonā esošo kultūras, veselības, sporta un izglītības iestāžu lokālas izvietojumu izmaiņas u. tml.

Jauna rajona plānojuma izstrādāšana vai būtisku grozījumu sagatavošana un pieņemšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta "Teritoriālplānošanas noteikumu" 28.-30. punktu prasībām.

17.6. Publiskums

Rīgas rajona plānojums ir brīvi pieejams visiem interesentiem. Rajona padome pēc rajona plānojuma stāšanās spēkā nodrošina katru rajona pagastu un pilsētu pašvaldību ar šī dokumenta eksemplāru. Rajona padome regulāri informē rajona pagastu un pilsētu pašvaldības un iedzīvotājus par pieņemtajiem grozījumiem vai precizējumiem.

1. pielikums

Rīgas rajona plānojuma

svarīgāko pasākumu kopsavilkums

(Rīcības plāna projekts) Rīgā 1997

Rīgas rajona plānojuma svarīgāko pasākumu saraksts

Izglītība 07

Šifrs	Pasākumu kompleksu	Izpildes	Pasākumu	Iespējamie	Iemaksu	Iespējamie	Sagaidāmais
	(mērķu) un pasākumu	termiņš	galvenie	pasākumu	apmērs	finans.	(plānotais rezultāts)
	(darbu, uzdevumu,	gads	pasūtītāji,	izpildītāji	(tūkst. Ls)	avoti	(efekts, efektivitāte)
	darbības veidu)	sāk./beigas	koordinatori
	nosaukums
Skolas
Pabeigt celtniecību	celtn. sākta	PBU	SIA	1330	Valsts	Nodrošinājums ar
0701	Baldones vidusskola,	1994.	"Celtnieks	"Reineks	240	budžeta	nepieciešamo izglītības
	t.sk. sporta zāles 2. kārta	1997.-2003.	un apgāds"	un Co"	250	līdzekļi	iestāžu tīklu
		Izp. uz			30
		01.01.97. 1997.
0702	Allažu pamatskola,	1997.-	Allažu	konkurss	280	Pašv. kredītfonds,		-"-
	t.sk. sporta zāles	1999.	pag.		22	budžeta līdzekļi,
	2. kārta					investīcijas
0703	Ādažu vidusskola	1997.-	Ādažu	konkurss	300	Pašvaldību		-"-
		1998.	pag.			kredītfonds
0704	Salas vidusskola,	Celtn. sākta	Salas	SIA	500	Kristīgais	-"-
	1. kārta	1990.	pag.	"Laura"		fonds;
		1997.-2001.				Valsts budžets
0705	Ulbrokas vidusskola	1997.-	Stopiņu	s-kā kārtā,	150	Investīcijas,	-"-
		1998.	pag.	konkurss		kredīti
Celtniecības pabeigšana kopā				2560
	Rekonstrukcija
0706	Gaismas spec.	PBU 1997.-	"Celtnieks	konkurss	475	Rajona budžets,	Nodrošinājums ar
	internātskola	1999.	un apgāds"			vides aizsardzības	nepieciešamo izglītības
						fonda līdzekļi	iestāžu tīklu
0708	Mālpils internātskola	1996.-	PBU "Celtnieks	SIA	363	Latvijas		-"-
	internāta ēka	1997.	un apgāds"	"Mūsu māja"	179	Enerģētikas
					184	aģentūra
						SCORE programma
0709	Garkalnes skola	1997.-	Garkalnes	saimn.	300	Investīcijas,	-"-
		1998.	pagasts	kārtā		kredīts
	Rekonstrukcija kopā				959
0710	Vispārizglītojošo skolu	1997.-	Rajona skolu	Rajona	825	Valsts budžeta	Nodrošinājums ar
	tīkla optimizācija	2003.	valde,	skolu		līdzekļi, pašvaldību	nepieciešamo izglītības
			pašvaldības	valde		līdzekļi	iestāžu tīklu
0711	Pieaugušo izglītības	1997.-	Rajona skolu	Rajona	69	-"-	Vispārēju zināšanu sniegšana,
	tīkla pilnveidošana	2000.	valde,	skolu			iedzīvotāju aktivitātes
			pašvaldības	valde			veicināšana
0712	Izveidot specializētu	1998.	Olaines	Bērnudārzs	154	-"-	150 v. bērniem ar runas un
	bērnudārzu "Ābelīte"		pilsētas	"Ābelīte			attīstības
	150 v.		dome				traucējumiem
	Kopā				4567
Kultūra un sports 08
0801	Kultūrainaviskās vides	1997.-	Rajona kultūras	Pašvaldības	40	Valsts budžeta	Kultūrainaviskā mantojuma
	un arhitektūras pieminekļu	2003.	centrs,			līdzekļi, pašvaldību	saglabāšana, aizsardzība
	aizsardzības pasākumi		pašvaldības			līdzekļi	un atjaunošana
0802	Piemērotu apstākļu radīšana	1998.-	Rajona kultūras	Pašvaldības	1600	Valsts budžeta	Kultūrizglītības
	kultūrizglītības,	2000.	centrs,			līdzekļi,	veicināšana
	amatierkolektīvu darba		pašvaldības			pašvaldību līdzekļi
	nodrošināšanai, t.sk.
	- Siguldas mūzikas skolas
	celtniecības pabeigšana
	- Olaines novada muzeja
	izveidošana
	- Vangažu kultūras nama
	rekonstrukcija
0803	Atvērt vietējo		Rajona kultūras	Daugmales	10	Valsts budžeta	Tūrisma attīstība
	novadpētniecības muzeju		centrs, Daugmales	pagasts		līdzekļi, pašvaldību
	pie Daugmales pilskalna		pagasts			līdzekļi
0804	Bibliotēku tīkla	1998.-	Vietējās pašvaldī-	Pašvaldības	400	Valsts budžeta	Iedzīvotāju kultūras un
	nostiprināšanas un	2003.	bas, Rajona			līdzekļi, pašvaldību	izglītības līmeņa celšana
	papildināšanas programma		kultūras centrs			līdzekļi
	Kultūra kopā			2050
0805	Salaspils pilsētas sporta	2000.-	Salaspils	Konkurss	Projekts 4,5	Budžeta līdzekļi,	Iedzīvotāju fizisko aktivitāšu
	zāles labiekārtošana	2001.	pilsētas dome		piebūve 40	Latvijas vieglatlētu	nodrošināšana un veselības
					celtniec.	savienība, ziedojumi	uzlabošanas iespējas
0806	Salaspils pilsētas stadions	2001.-	Salaspils	Konkurss	500	Budžeta līdzekļi,	-"-
		2003.	pilsētas dome			LVS, ziedojumi
0807	Siguldas pilsētas kalnu	1998.	Siguldas pilsētas	Konkurss	20	LSS; KSFF,	-"-
	slēpošanas trases		dome, Latv.			ziedojumi
	atjaunošana		slēpotāju savienība
0808	Upesciema golfa laukums	2002.-	Garkalnes	Konkurss	2000	Investīcijas,	-"-
		2005.	pagasts			ziedojumi, kredīts
0809	Babītes pagasta BMX	1998.-	Babītes	Konkurss	250	Budžeta līdzekļi,	Iedzīvotāju fizisko aktivitāšu
	trase un tenisa korti	2002.	pagasts			investīcijas, kredīts	nodrošināšana un veselības
							uzlabošanas iespējas
	Sports kopā			2815
	Kopā			4865
Veselība un sociālā aprūpe 09
0901	Veselības centrs "Gauja"	1996.	Veselības un soc.	Firma	104	Rajona padomes,	55 vietas pansionāta un
		1997.	aprūpes daļa,	"VUK"	147	Inčukalna	doktorāta izveidošana
						pag.budžets
		1998.	"Celtnieks un		150
			apgāds"
0902	Sociālā aprūpes centra	1996.	Olaines		10	Olaines	10 vietas
	"Olaine" paplašināšana	1997.	pilsētas		10	pilsētas	pap.5 vietas
		1998.	dome		15	budžets	pap.10 vietas
		1999.			15		pap. 15 vietas
							Kopā 40 vietas
0903	PBU Veselības centrs	1991.-	Olaines	PBU Veselības	20	Investīcijas,	Stacionārs 55 v.,
	"Olaine"	2000.	slimokase	centrs "Olaine"		pašvaldības līdzekļi	280 apm./diennakti
	Kopā				471
Sabiedriskā satiksme un ceļi 10
1001	VIA Baltica posms	Saskaņā ar	SM	Konkurss	9300	Kredīti,	Transporta kustības uzlabošana,
	no Dūčiem līdz autoceļam	nozares	autoceļu			ceļu fonds	Saulkrastu un Baltezera
	Rīga-Sigulda Vangažu	attīstības	direkcija				atslogošana,
	apkaimē-31 km	programmu					Sējas pagasta attīstība
1002	Jauns autoceļš uz	Tas pats	Satiksmes	Konkurss	2700	Valsts	Transporta plūsmu optimizācija
	lidostu "Rīga"		ministrija,			budžets
	1. variants - (lidosta -		lidosta "Rīga",		3800
	pieslēgums pie Ulmaņa		pašvaldības
	gatves); ceļa garums				5000
	līdz 5 km
	2.variants - (Lidosta -
	pieslēgums Mārupes ielas
	rajonā); ceļa garums 7 km
	3.variants - (lidosta -
	Dienvidu tilta piebrauktuve);
	ceļa garums 10 km
1003	Labā krasta pievedceļš	Tas pats	LR SM	Konkursa	3600-	Investīcijas,	Rīgas pilsētas centrālās daļas
	Ziemeļu tiltam un Rīgas			uzvarētājs	4500	Valsts budžets	atslogošana no transporta plūsmas;
	ostai ( Ādaži- Atari- Rīnūži);						ostas apkalpošanas uzlabošana
	ceļa garums 12-15 km
1004	Apvedceļš ap Siguldas	saskaņā ar	LR SM	Konkursa	2400	Investīcijas,	Siguldas pilsētas atslogošana
	pilsētu (~ 8 km)	nozares attīstības		uzvarētājs		Valsts budžets	no tranzīta transporta plūsmas;
		programmu					reģiona attīstība
1005	Autoceļa "VIA BALTICA"	Tas pats	LR SM	Konkursa	8400	Investīcijas,	Starptautiskās tranzīta
	turpinājums posmā Vangaži			uzvarētājs		Valsts budžets	kustības uzlabošana
	- Stopiņu pagasts (~ 28 km)
1006	Pirmās šķiras autoceļa	Tas pats	LR SM	Konkursa	1000	Investīcijas,	Reģiona attīstība un
	Daugmale - Baldone			uzvarētājs		Valsts budžets	kustības drošības uzlabošana
	rekonstrukcija
1007	Melnā seguma nomaiņa	1997.	CP-1	CP-1	896	Valsts Ceļu	Ceļu stāvokļa un kustības
	galvenajos autoceļos					fonda līdzekļi	drošības uzlabošana
	(21,06 km) t.sk.				132
	- Rīga (Skulte) - Liepāja
	posmā (2,75 km)				220
	- Inčukalns - Valmiera (6,12 km)
	- Baltezers - Saulkalne (3,93 km)			169
	- Rīga (Baltezers) - Ainaži
	(4,00 km)				197
	- Rīga - Sigulda - Igaunijas
	robeža (4,26 km)				178
1008	Vangažu viadukta kapitālais	1997.-	CP-1	CP-1	15	Ceļu fonda	Ceļu stāvokļa un kustības
	remonts pie v/u "Vangaži"	1998.				līdzekļi	drošības uzlabošana
1009	Rīga - Baltezers -	1999.-	Satiksmes	Konkursa	4000	Kredīti, Ceļu	Satiksmes drošības uzlabošana
	Saulkrasti Tilts pār	2001.	ministrija	kārtībā		fonda līdzekļi
	Gauju - rekonstrukcija
1010	Viadukts Salaspilī pāri	1998.-	Salaspils	Konkursa	3000	Kredīti, investīcijas,	Kustības drošības uzlabošana
	dzelzceļa līnijai Rīga -	2000.	pilsētas	uzvarētājs		budžeta līdzekļi
	Krustpils (ar pievedceļu)		dome
1011	Skultes ostas izbūve -	1997.-	Skultes	Konkurss	166	Ostu attīstības	Reģiona ekonomiskā attīstība
	I kārta	1998.	osta			fonda līdzekļi
	II kārta	1999.-	-"-	-"-	1090	Privāto firmu
	t.sk. pievedceļa izbūve	2001.	-"-		160	līdzekļi
	III kārta	2001.-	-"-	-"-	4613	-"-
	t.sk. dzelzceļa izbūve no	2005.	-"-		528	Investīcijas,
	Zvejniekciema līdz					Ostu attīstības
	Skultes ostai					fonda līdzekļi
1012	Rīgas dzelzceļa	Saskaņā ar	Satiksmes	Sat. min.	22100	Valsts	Pārvadājumu drošība, Rīgas
	mezgla apvedceļš	nozares attīstības	ministrija	Latv.		budžets	centra atslogošana no smago un
		programmu		dzelzceļš			bīstamo kravu vilcieniem
1013	Dzelzceļa posma Rīga -	Tas pats	Satiksmes	Sat. min. Latv.	6100	Valsts	Dzelzceļa pārvadājumu kvalitātes
	Sigulda elektrifikācija		ministrija	dzelzceļš		budžets	uzlabošana un autobusu
							izmaksu samazināšana
1014	Piepilsētas autobusu	1998.	Rīgas Dome,	Konkurss	150	Pašvaldību	Satiksmes organizācijas
	galapunktu ierīkošana		Rīgas rajona			budžeti	uzlabošana
	Rīgā		padome
1015	Autobusu komercpār-	1998.-	Rīgas rajona	Konkurss	90	Pašvaldību budžeti,	Pasažieru pārvadājumu
	vadājumu demonopolizācija	2003.	padome			ārvalstu palīdzība	uzlabošana
1016	Sabiedriskā transporta	1997.-	Rīgas rajona	Konkurss	35	Pasažieru	Autobusu satiksmes
	informatīvās bāzes	2003.	padome			pārvadājumu	optimizācija
	detalizācija un monitorings					dotāciju fonds
	Kopā				71655
Inženierapgāde 11
Ūdensapgāde un kanalizācija 11.2
Bioloģisko attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija
11201	Daugmalē	1998.-	Daugmales	Konkurss	40	Valsts un	Ūdens un vides piesārņojuma
		1999.	pagasts			pašvaldību budžeta	samazināšana
						līdzekļi, kredīts
11202	Allažos	1998.-1999.	Allažu pag.	Konkurss	50	-"-	-"
11203	Ķekavas centrā	1999.-2000.	Ķekavas pag.	Konkurss	376	-"-	-"-
11204	Mārupes pagasta		Mārupes pag.			-"-	-"-
	SIA "Mārupe"	1999.-2000.	SIA "Mārupe"	Konkurss	210
	Skultē		Mārupes pag.	-"-	145	-"-	-"-
	Tīrainē			-"-	112
11205	Olaines pagasta	1998.-1999.	Olaines pag.	Konkurss	50	-"-	-"-
	"Gaismās"
11206	Ropažu pagasta	1998.-1999.	Ropažu pag.	Konkurss	235	-"-	-"-
	"Muceniekos" un
	"Silakrogā" ūdens un
	kanalizācijas sistēmu
	rekonstrukcija
11207	Stopiņu pagasta	1999.-2000.	Stopiņu pag.	Konkurss	97	-"-	-"-
	Sauriešos				228	-"-	-"-
	Ulbrokā
11208	Zvejniekciemā	1999.	Saulkrastu	Konkurss	132	-"-	-"-
			pilsētas dome
11209	Projektu izpēte ūdens apgādes
	un kanalizācijas sistēmu
	uzlabošanai 800 + projekta
	ietvaros:
	- Siguldas pils. attīrīšanas	1997.-	Siguldas	Konkurss	*	Valsts budžeta	Ūdens kvalitātes uzlabošana,
	iekārtu celtniecība	2001.	pils. dome			un pašvaldību līdzekļi,	piesārņojuma slodzes samazināšana
						investīcijas, dāvinājumi
	- Saulkrastu pils. ūdensvada	1997.-2000.	Saulkrastu	Konkurss	*	-"-	-"-
	un kanalizācijas sistēmu		pilsētas
	nomaiņa		dome
1210	Vangažu pilsētas	1998.-1999.	Vangažu	Konkurss	297	Investīcijas,	Ūdensapgādes un kvalitātes
	ūdensvada un kanalizācijas		pilsētas uzņēmums			valsts budžets un	uzlabošana, piesārņojuma
	sistēmu nomaiņa		"Vangažu avots"			pašvaldības līdzekļi	samazināšana
1211	Artēziskā ūdensgūtne	1997.-1998.	PBU Olaines	Konkurss	170	Pašvaldības	Pilnībā nodrošināt iedzīvotājus
	"Indrāni" Olainē		ūdensapgāde un			kredītfonds,	un uzņēmumos strādājošos ar
			kanalizācija			budžeta līdzekļi,	dzeramo ūdeni
						investīcijas
	Kopā:				2142*
Gāzes apgāde 11.3
1101	Maģistrālā gāzes	2001.-2004.	Latvijas	Konkurss	1170	AS "Latvijas	Stabilitāte, ekoloģiskās
	vada Daugmale-Olaine		gāze			gāze"	situācijas uzlabošana
	-Rīgas GRS-2 izbūve
1102	Saulkrastu gāzes	2000.-2003.	Pašvaldības,	Konkurss	720	AS "Latvijas	-"-
	vada izbūve		Latvijas gāze			gāze"
1103	Gāzes vada izbūves	1999.-2001.	Pašvaldības,	Konkurss	1080	AS "Latvijas	-"-
	turpināšana uz Mālpili		Latvijas gāze			gāze"
	ar atzaru uz Allažiem
1104	Inčukalna un Gaujas ciematu	1998.-2000.	Pašvaldības,	Konkurss	576	AS "Latvijas
	gāzes vadu izbūve		Latvijas gāze			gāze"	-"-
1105	Olaines un Jaunolaines	2000.-2003.	Pašvaldības,	Konkurss	1350	AS "Latvijas		-"-
	gāzes vada izbūve		Latvijas gāze			gāze"
	Kopā				4896
Siltumapgāde 11.4
11401	Ropažu pagasts	1998.-1999.	Ropažu	Konkurss	20	Valsts un	Siltuma zudumu samazināšana
	"Mucenieki" - siltumtrases		pagasts			pašvaldību
	rekonstrukcija					līdzekļi
11402	"Silakrogs" - siltumtrases	1998.-1999.	Ropažu	Konkurss	40	-"-	-"-
	rekonstrukcija		pagasts
11403	Ropažu pagasts	1998.-2000.	Ropažu	Konkurss	800	Budžets,	-"-
	"Silakrogs", "Mucenieki"		pagasts			pašvaldību
	- ēku siltināšana					līdzekļi
11404	Olaines katlumājas	1997.-1998.	Olaines	Konkurss	200	Kredīts,	Katlumājas koeficienta lietderības
	rekonstrukcija un koģenerācijas		pilsētas			investīcijas,	paaugstināšana
	iekārtu uzstādīšana		dome			budžeta līdzekļi
11405	Vangažu pilsētas	1998.-1999.	Vangažu	Konkurss	420	-"-	Siltuma zudumu samazināšana
	siltumtrases un		pilsētas
	siltummezglu nomaiņa		dome
11406	Dzīvojamo un sabiedrisko	1998.-2000.	Pašvaldības	Konkurss	*		-"-
	ēku siltināšana
11407	Koģenerācijas iekārtu	1998.-2000.	Pašvaldības	Konkurss	*		Katlumāju lietderības
	uzstādīšana esošajās						paaugstināšana
	katlumājās
	Kopā				*
Elektroapgāde 11.5
11500	Transformatoru apakšstaciju						Drošas un nepārtrauktas
	nomaiņa (esošo						elektroenerģijas piegādes
	noslogojums 75 - 100%)						nodrošināšana
11501	Ādažu pagasts	1997.	Pašvaldība,	Pašvaldība,	12	Pieslēguma maksa	-"-
	T-1116 T-1153		CET	CET		Latvenergo
11502	Baldones lauku	2001.	Pašvaldība,	CET	10	-"-	-"-
	teritorija T-0705		CET
11503	Garkalnes pagasts		-"-	-"-		-"-	-"-
	T-1601 - Centrs	1999.-2000.	-"-	-"-	7
	T-1809 - Baltezers	2002.	-"-	-"-	6
	T-1812 - Langstiņi	1999.-2000.	-"-	-"-	12
	T-4211 - Berģi	1998.-2000.	-"-	-"-	18
	T-4209 - Berģi
	T-4204 - Upesciems	1999.-2000.	-"-	-"-	13
	T-4218 - Upesciems
	T-5219 - Bukulti	1998.	-"-	-"-	12
	T-5214 - Bukulti
	T-5150 - Berģi	1998.-2000.	-"-	-"-	12,5
	T-5251 - Berģi
11505	Carnikavas pagasts		-"-	-"-	12	-"-	-"-
	T-5907	1997.
	T-5917	1998.
11506	Ķekavas pagasts
	T-0236	1998.	-"-	CET	7	-"-	-"-
	T-0210	1998.	-"-	-"-	7	-"-	-"-
	T-0237	2003.	-"-	-"-	7	-"-	-"-
11507	Mārupes pagasts
	T-0512	1999.	-"-	CET	7	-"-	-"-
11508	Salaspils lauku teritorija	1999.	-"-	CET	8	-"-	-"-
	T-4606
11509	Saulkrastu lauku teritorija
	T-8206	1998.	-"-	CET	6	-"-	-"-
	T-8217	1998.	-"-	-"-	6	-"-
	T-5965 - Saulkrasti	1997.	-"-	-"-	6	-"-
11510	Siguldas pagasts	1998.	-"-	CET	5	-"-	-"-
	T-8403
11511	Sējas pagasts	1998.	-"-	CET	8	-"-	-"-
	T-8628
11512	Stopiņu pagasts
	T-4322	1999.-2002.	-"-	CET	12	-"-	-"-
	T-4810	2002.		-"-	7
11513	Ropažu pagasts	2000.	-"-	CET	10	-"-	-"-
	T-4705
11514	Olaine	2000.	-"-	CET	6	-"-	-"-
	T-0304
11515	Inčukalna pagasts	1997.	-"-	CET	6	-"-	-"-
	T-8902
	Kopā				222
Sakaru nodrošinājums 11.6
11601	Ieviest ciparu centrāles	1997.	SIA	SIA	134	SIA	Telefona sakaru kvalitātes
	- ATC Baltezers 512 numuriem		"Lattelekom"	"Lattelekom"		Lattelekom	uzlabošana
	- ATC Ādaži	1997.	-"-	-"-	452	-"-	-"-
	- ATC Garciems 512 numuriem	1997.	-"-	-"-	452	-"-	-"-
	- ATC Carnikava 3000 numuriem	1997.	-"-	-"-	495	-"-	-"-
	- ATC citās rajona	1999.-2003.	-"-	-"-	*	-"-	-"-
	apdzīvotās vietās
	Kopā				1081*
Atkritumu saimniecība 13
1301	1.Zonālās cieto atkritumu	1998.-2000.	Vietējās	Konkursa	300	Valsts un pašvaldību	Atkritumu saimniecības
	saimniecības deponēšanas		pašvaldības	uzvarētājs		budžets, privātuzņēmēju	sakārtošana; kaitīgas ietekmes
	vietas ierīkošana Mālpils					investīcijas	samazināšana uz apkārtējo
	pagastā: I etaps (1,4 ha)						vidi; apkārtnes sakoptība
	II etaps (0,84 ha)	2000.-2007.	-"-	-"-	148
	III etaps (0,84 ha)	2007.-2014.	-"-	-"-	148
	IV etaps (0,82 ha)	2004.-2020.	-"-	-"-	154
	Kopā: 3,9 ha				750
1302	2. Zonālās cieto atkritumu
	deponēšanas vietas ierīkošana
	Baldones lauku teritorijā:
	I etaps (0,64 ha)	1998.-2000.	Vietējās	Konkursa	200	Tas pats	Tas pats
			pašvaldības	uzvarētājs
	II etaps (0,79 ha)	2000.-2007.	-"-	-"-	177
	III etaps (0,79 ha)	2007.-2014.	-"-	-"-	177
	IV etaps (0,68 ha)	2014.-2020.	-"-	-"-	155
	Kopā: 2,9 ha				709
1303	3. Zonālās cieto atkritumu
	saimniecības deponēšanas
	vietas ierīkošana Olaines
	pagastā: I etaps (2,19 ha)	1998.-2000.	Vietējās	Konkursa	1210	Tas pats	Tas pats
			pašvaldības	uzvarētājs
	II etaps (1,79 ha)	2000.-2007.	-"-	-"-	537,3
	III etaps (1,79 ha)	2007.-2014.	-"-	-"-	537,3
	IV etaps (1,53 ha)	2014.-2020.	-"-	-"-	465,4
	Kopā: 7,3 ha				2750
1304	4. Zonālās cieto atkritumu
	deponēšanas vietas ierīkošana
	Saulkrastu lauku teritorijā:
	I etaps (1,32 ha)	1998.-2000.	Vietējās	Konkursa	460	Valsts un pašvaldību	Atkritumu saimniecības
			pašvaldības	uzvarētājs		budžets, privātuzņēmēju	sakārtošana: kaitīgas ietekmes
						investīcijas	samazināšana uz apkārtējo
							vidi; apkārtnes sakoptība
	II etaps (1,1 ha)	2000.-2007.	-"-	-"-	320
	III etaps (1,1 ha)	2007.-2014.	-"-	-"-	320
	IV etaps (1,08 ha)	2014.-2020.	-"-	-"-	280
	Kopā: 4,6 ha				1380
	Pavisam 18,7 ha				5,589
1305	Getliņu sadzīves atkritumu	1998.-2001.	Rīgas	Konkursa	13694	Rīgas Domes	Apkārtējās vides piesārņojuma
	izgāztuves sanācija un		Dome	kārtībā	līdzekļi, Pasaules	samazināšana un ekoloģiskā
	tālākā izmantošana					bankas kredīts,	stāvokļa uzlabošana
						dāvinājumi
1306	Cieto sadzīves atkritumu	1999.-2003.	Krimuldas	Konkursa	445	Pašvaldības	Apkārtējās vides aizsardzība
	deponēšanas vietas "Ieviņas"		pagasta	kārtībā	budžets,	un sakopšana
	rekonstrukcija (Krimuldas		pašvaldība		investīcijas
	pagasta "Ieviņas")
	Cieto sadzīves atkritumu				2750
	izgāztuves slēgšana
	un rekultivācija:
1307	izgāztuve "Silciems"	1997.-1998.	Inčukalna	Konkursa	20	Pašvaldības
	(Inčukalna pag. Silciems)		pagasta	kārtībā		budžets,	Apkārtējās vides aizsardzība
			pašvaldība			investīcijas	un sakopšana
1308	izgāztuve "Sidgunda"	1998.-1999.	Mālpils	Konkursa	20	Pašvaldības	Apkārtējās vides aizsardzība
	(Mālpils pag. Sidgundā		pagasta	kārtībā		budžets,	un sakopšana
	"Bendzemnieki")		pašvaldība			investīcijas
1309	izgāztuve "Sēja"	1998.-1999.	Sējas	Konkursa	20	Tas pats	Tas pats
	(Sējas pag. "Sīksnas")		pagasta	kārtībā
			pašvaldība
1310	izgāztuve "Kašķu	1999.-2000.	Lielrīgas reģionālās	Konkurss	960	Valsts budžets,	Tas pats
	purvs" (Salas pag.)		vides pārvalde,			investīcijas,
			pašvaldības			ziedojumi
1311	izgāztuve "Krustkalni"	1999.-2000.	Inčukalna	Konkurss	88	Pašvaldības,	Tas pats
	(Inčukalna pag. "Krustkalni")		pagasta			budžets,
			pašvaldība			investīcijas
1312	izgāztuve "Baloži"	1999.-2000.	Baložu	Konkurss	88	Tas pats	Tas pats
	(pie Baložu pilsētas		pilsētas
	robežas)		pašvaldība
1313	izgāztuve "Mārupe" (pie	1999.-2000.	Mārupes pagasta	Konkurss	198	Tas pats	Tas pats
	apvedceļa Babīte - Ķekava)		pašvaldība
1314	izgāztuve "Daugmale"	1999.-2000.	Daugmales	Konkurss	84	Tas pats	Tas pats
	(Daugmales pag. "Geriņi")		pagasta
			pašvaldība
1315	izgāztuve "Ķekava"	2000.-2001.	Ķekavas	Konkurss	223	Tas pats	Tas pats
	(Ķekavas pag., autoceļa		pagasta
	Rīga - Bauska 11 km)		pašvaldība
1316	izgāztuve "Pabaži"	2000.-2001.	Sējas	Konkurss	42	Tas pats	Tas pats
	(Sējas pag. Pabaži "Eipuri")		pagasta
			pašvaldība
1317	izgāztuve "Mālpils"	2000.-2001.	Mālpils	Konkurss	445	Tas pats	Tas pats
	(Mālpils pag. "Vilkači")		pagasta
			pašvaldība
1318	izgāztuve "Tumšupe"	2000.-2001.	Ropažu	Konkurss	55	Tas pats	Tas pats
	(Ropažu pag. "Stirnas")		pagasta
			pašvaldība
1319	izgāztuve "Ropaži"	2000.-2001.	Ropažu	Konkurss	445	Valsts budžets,	Apkārtējās vides aizsardzība
	(Ropažu pag."Kangari")		pagasta			investīcijas,	un sakopšana
			pašvaldība			ziedojumi
1320	izgāztuve "Baldone"	2001.-2002.	Baldones	Konkurss	445	Pašvaldības	Tas pats
	(Baldones lauku teritorija,		pašvaldība			budžets,
	"Skurbas")					investīcijas
1321	izgāztuve "Olaine"	2000.-2002.	Olaines pagasta	Konkurss	505	Tas pats	Tas pats
	(Olaines pagasts)		pašvaldība
1322	izgāztuve "Ādaži" (Ādažu	2001.-2002.	Ādažu pagasta	Konkurss	445	Tas pats	Tas pats
	pag. "Utupurvi")		pašvaldība
1323	izgāztuve "Sigulda"	2001.-2003.	Siguldas pilsētas	Siguldas pils.	282	Tas pats	Tas pats
	(Krimuldas pagasts)		pašvaldība	pašvaldības uzņēmums
1324	izgāztuve "Saulkrasti"	2001.-2003.	Saulkrastu	Pašvaldības komunālās	260	Tas pats	Tas pats
	(Saulkrastu lauku teritorija)		pašvaldība	saimniecības uzņēmums
	Kopā rekonstrukcija un rekultivācija			5070
	Pavisam kopā			24353
Civilā aizsardzība 14
	Carnikavas pagasts
1401	Kanāla izveidošana	1998.-1999.	Pagasta	Konkursa	25	Valsts budžets,	Plūdu novēršana
	no dzelzceļa tilta līdz		padome	kārtībā		pagasta budžets
	"Karašu"mājām
1402	Dambja nostiprināšana	1998.-1999.	-"-	-"-	3	Pagasta budžets	-"-
	Gaujas labajā krastā
1403	Krastu nostiprinājumi	1999.	-"-	-"-	2,5	Pagasta budžets	-"-
	(atsevišķās vietās esošam
	dambim)
	Kopā				30,5
	Ādažu pagasts
1404	Dambis gar Gauju no	1999.-2000.	Pagasta	Konkursa	35,6	Pagasta budžets,	Plūdu novēršana
	Ādažu v.sk.līdz Gaujas -		padome	kārtībā			valsts budžets
	Baltezera kanālam
	Salas pagasts
1405	Polderu dambja	2000.-2003.	Zemkopības	Konkursa	40,8	Valsts budžets	Meliorēto zemju aizsardzība
	rekonstrukcija		ministrija	kārtībā
	Ropažu pagasts
1406	Jaunas ugunsdzēsības	1999.-2000.	Ugunsdzēsības	Konkursa	500-800	Valsts budžets	Ugunsgrēku un stihisku
	un glābšanas daļas (UGD)		un glābšanas	kārtībā			nelaimju, katastrofu
	būvniecība (divām ugunsdzēsības		dienesta				novēršanai
	automašīnām un dienesta		departaments
	dzīvoklim)
	Baldone
1407	Baldones UGD	1999.-2000.	Ugunsdzēsības	Konkursa	200-300	Valsts budžets,	Ugunsgrēku un stihisku
	rekonstrukcija -		un glābšanas	kārtībā		pagasta budžets	nelaimju, katastrofu
	paplašināšana		dienesta departaments				novēršanai
	Salaspils
1408	Salaspils UGD	2000.	Ugunsdzēsības	Konkursa	200	Valsts budžets,	Ugunsgrēku un stihisku
	atjaunošana -		un glābšanas	kārtībā		pagasta budžets	nelaimju, katastrofu
	paplašināšana		dienesta departaments				novēršanai
	Mālpils pagasts
1409	Jaunas UGD būvniecība	2002.-2003.	Ugunsdzēsības	Konkursa	300-350	Valsts budžets,	Ugunsgrēku un stihisku
	Mālpilī (ar vienu uguns-		un glābšanas dienesta	kārtībā		pagasta budžets	nelaimju, katastrofu
	dzēsības automašīnu un		departaments
	dienesta dzīvokli)						novēršanai
	Sējas pagasts
1410	Jaunas UGD būvniecība	2003.-2005.	Ugunsdzēsības	Konkursa	300-350	Valsts budžets,	Ugunsgrēku un stihisku
	Sējas pagastā (ar vienu		un glābšanas dienesta	kārtībā		pagasta budžets	nelaimju, katastrofu
	ugunsdzēsības automašīnu		departaments			novēršanai
	un dienesta dzīvokli)
	Jūrmalas virsmežniecība
1411	Jaunas meža ugunsdzēsības	1999.-2000.	Jūrmalas	Konkursa	50	Valsts budžets	Meža un kūdras purvu
	stacijas būvniecība Olaines		virsmežniecība	kārtībā			ugunsgrēku novēršanai
	mežsaimniecībā
1412	Krievijas Federācijas	1998.-1999.	Rajona	LR	433	Valsts budžets	Cilvēkiem un videi nekaitīgas
	armijas bijušās Garkalnes		padome	Aizsardzības			dzīves telpas izveide
	munīciju noliktavu teritorijas		ministrija
	apsekošana un attīrīšana
1413	Inčukalna pagasta teritorijā	1998.	Rajona padome,	LR CA Ķīmiskā	45	Valsts budžets	Cilvēkiem un videi nekaitīgas
	esošo sprādzienbīstamo		Inčukalna	un radioloģiskā			dzīves telpas izveide
	vielu iznīcināšana		pagasta padome	laboratorija
	Kopā				2635

Piezīme: 1 ha laukuma ierīkošanas vidējās izmaksas ir 290 tūkst. Ls.

2. pielikums

Informācija par tūrisma objektiem Rīgas rajonā

1. Rīgas rajons nodibināts 1949. gadā, tā pašreizējās robežas noteiktas 1974. gadā. Platība 3047 km2. 1997. gada 1. janvārī iedzīvotāju skaits bija 146 509. Robežojas ar Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Ogres, Cēsu un Limbažu rajonu. 34 km garumā robeža iet gar Rīgas jūras līci. Rīgas rajons ietilpst 2 Latvijas etnogrāfiskajos novados - Vidzemē un Zemgalē.

Masveida atpūtai piemērots Gaujas Nacionālais parks, Beberbeķu un Piejūras dabas parki. Īpašā uzskaitē ir 9 parki un dendroloģiskie stādījumi (Allažu parks, Baldones sanatorijas parks, stādījumi pie Baldones bērnu mūzikas skolas - Baltās pils, profesora P.Galenieka dendroloģiskie stādījumi, A.Ludiņas Operas un baleta teātra mākslinieku dendrārijs, Katlakalna priedes, Mālpils parks, Ropažu parks, Sējas parks), 3 kompleksie dabas liegumi (Mežmuižas avoti, osu grēda - Mazie Kangari, osu grēda - Lielie Kangari), 3 botāniskie liegumi (Darnštates priežu audze, Lielā Baltezera salas, Buļļezers), 1 ornitoloģiskais liegums (Babītes ezers), 4 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti (Černausku laukakmens, Ezernieku krasta kritenes, dolomītu atsegums Doles salā, Kalnavēnu un Dārziņu avoti).

Lai būtu priekšstats par pašvaldību teritorijā esošajiem ievērojamākajiem apskates objektiem, tie apkopoti pagastu un pilsētu griezumā.

Allažu pagasts:

• Sauleskalnu sils

• Allažu vecā kapsēta, Allažu vecās kapsētas senkapi (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis)

• Sauleskalna pauguri (ir Baltijas ledus ezera senkrasts, kas paceļas 85 m virs jūras līmeņa un 30-40 m pār apkārtni)

• Allažu jaunā kapsēta

• Kaļķu gravas nogāze, no kuras iztek 3-14 avoti (atkarībā no nokrišņu daudzuma), sakrājoties mazā ezeriņā.

Avoti un ezeriņš iekļauti kompleksajā dabas liegumā "Mežmuižas avoti" (26 ha)

• dzīvojamā māja "Kaļķugravas", ko cēlis tēlnieka T.Zaļkalna tēvabrālis, un mākslinieks šeit bieži uzturējies bērnībā

• Allažu saldūdens kaļķiežu atradņu grupa

• Černausku laukakmens - kulta vieta, ir lielākais akmens Rīgas rajonā - garums 5,2 m, platums 4,6 m, augstums līdz 1,7 m

• Zviedru baznīca ar viduslaiku kapsētu

- vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis

• Linezers, Vecezers un ieplaka pie tiem ir vienas no lielākajām karsta kritenēm Latvijā, ietilpst Ezernieku karsta kriteņu sistēmā (60,4 ha)

• Allažmuižas parks

• mazie Kangari - pauguru (osu) virkne, kas paceļas līdz 90 m virs jūras līmeņa un 17,5 m pār apkārtni, kas ir kompleksais dabas liegums "Mazie Kangari" (340 ha)

• Tumšupes dabas parks

Ādažu pagasts:

Baltezera sūkņu stacijas apbūve ar muzeju (katlu mašīnu ēka, 3 strādnieku dzīvojamās ēkas, mehānisko darbnīcu ēka - tagad laboratorija)

Baltezera - Ādažu baznīca

Baltezera kapi, apglabāti: rakstnieks J.Palevičs, operdziedātājs A.Lēpe, operdziedātājs M.Fišers, dzejniece Ā.Elksne, vietējās nozīmes mākslas pieminekļi - kapa pieminekļi E.Jērumai, J.Siliņam. Kapa plāksne, sētiņas A.Rozenbiltas un A.Teikmaņa kapa vietām

Gaujas-Baltezera kanāls

Lielais Baltezers (ezera 5 salas veido botānisko liegumu) un Mazais Baltezers, Lilastes ezers, Dūņezers

Lieluikas, Mazuikas ezeri un to apkārtne, Ataru ezers

Makšķernieku laivu bāze Dūņu ezerā

Babītes pagasts:

Beberbeķu ezers, kas kopā ar apkārtējo mežu veido aizsargājamo dabas teritoriju - Beberbeķu dabas parku

Babītes ezers (ornitoloģiskais liegums) + ornitoloģiskais liegums Cenu tīrelī

Ziemassvētku kauju piemiņas dabas parks (daļa), Ložmetējkalns

Pirmajā pasaules karā kritušo brāļu kapi pie Tīreļu mājām ar pieminekli (autors E.Laube)

Piņku sv.Nikolaja baznīca, kur 1916.g. 17.jūlijā 5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandieris J.Vācietis pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti teicis runu saviem kareivjiem

Piņķu kapsēta, kur apglabāts Rīgas fotogrāfs Roberts Johansons (1877-1959)

Piņķu sv.Annas baznīca

Božu ūdenskrātuve

Baldones pilsēta ar lauku teritoriju:

Morisonkalns

Mencendarbes (Mencendorfas) muiža, tagad bērnunams

Prof.P.Galenieka dendroloģiskie stādījumi Rozītēs

Liliju ezers, kas izveidojies zemes iegruvuma bedrē Smugaušu kalnu A daļā. Šie pauguri ietilpst Baldones-Mencendarbes osu virknē - vienā no lielākajām Latvijā

Riekstukalns (observatorija, slēpošanas trases)

Baldones lut.baznīca

Sēravots - pirmā kūrorta vieta Latvijas teritorijā

Baldones sanatorijas komplekss ar parku un skulptūrām

Baldones kūrortciemata vēsturiskais centrs

"Baltā pils" - Daugavas ielā 23 (tagad mūzikas skola) - arhitektūras piemineklis ar parku, kas ir aizsargājams dabas objekts

Baldones vidusskola - Iecavas ielā 2 - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis

Dzīvojamās ēkas - Liepu alejā 13 un 7 - vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi

Dzīvojamās ēkas - Tilta ielā 2, 3, 4 - vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi

Aptieka - Rīgas ielā 73 - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis

Pasts - Rīgas ielā 87 - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis

Administratīvā ēka - Rīgas ielā 89 - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis

Caunu pilskalns - vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis

Baložu pilsēta:

Padomju klasicisma apbūves ansamblis Baložu kūdras fabrikas ciematā (50.gadi)

80.gadu apbūve Titurgā

Rīgas ielas galā īpatnējās daļēji nosusinātā Medema purva ainavas

Carnikavas pagasts:

Piejūras dabas parks - tikai šejienei raksturīgs apmežotu kāpu komplekss ar priežu mežu

Pludmale

Gaujas lejtece - robežojas ar Piejūras dabas parku

Rožu kāpa, Kāpu amfiteātris - lielākā paraboliskā kāpa Rīgas jūras līča piekrastē

Dzirnezers - tā apkārtne

Carnikavas muižas parks

Carnikavas lut.baznīca

Carnikavas muižas pārvaldnieka māja - Rīgas ielā 2 (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis)

Bijusī Carnikavas pamatskola, kur mācījies rakstnieks V.Eglons (Lāms)

Carnikavas kapu kapliča (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis) Carnikavas kapos

Carnikavas kapi (apglabāts Tautas dzejnieks O.Vācietis. Mākslas pieminekļi - kapa piemineklis Ābzal-Kalniņu ģimenei, kapa piemineklis G.Falkam, kapa piemineklis J.Lidigam, kapa piemineklis Boles ģimenei)

Kapitelis - Carnikavas skvērā (valsts nozīmes mākslas piemineklis)

Makšķernieku laivu bāze Lilastes ezerā

Daugmales pagasts:

Nāves sala - Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku piemiņas vieta ar pieminekli (arh.E.Laube)

Bēgļu ceļš

Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapiem

Sakaiņu pilskalns

Raģu dižozols

Garkalnes pagasts:

Ekoloģiski tīrie mežezeri - Buļļezers, Dūņezers, Venču, Sekšu u.c. (dabas aizsardzības objekti)

Juglas kanāls

Garkalnes lut. baznīca

Rakstnieka J.Jaunsudrabiņa bijusī vasarnīca

Langstiņu ezers

Golfa laukums

Inčukalna pagasts:

Restorāns "Sēnīte" (arh.L.Skuja)

Vangažu lut.baznīca

Inčukalna medību pils, tagad - bāreņu aprūpes centrs

Latvijas kultūras un mākslas darbinieku veidots dendrārijs, Tautas skatuves mākslinieces A.Ludiņas vasarnīca "Līgotnēs"

Gaujas senleja ar Inčukalna Velnalu, Ziedleju un Katlapu klintīm

Egļupes ieleja

Ceļa posms no "Sēnītes" līdz Gaujas tiltam

Krimuldas pagasts:

Turaidas kapi (apglabāts rakstnieks Pērsietis)

Karātavkalns - soda vieta, saglabājušies 10.-13.gs. lībiešu uzkalniņkapi

Bijušais Raganas krogs, kas minēts L.Paegles stāstā "Ceļā"

Krimuldas rezervāts - gravām bagāta Gaujas senlejas nogāze

Viešu pilskalns - tā apkārtnē - posmā līdz Turaidai - daudz nelielu atsegumu un klinšu, krāšņas gravas

Lielais akmens

Krimuldas baznīca ar parku

Kubeseles pilskalns un Kubeseles ala

Kaupo kaps - nostāstu vieta

Turaidas muzeja rezervāts - Turaidas muiža un Šveices māja

Turaidas baznīca

Dainu kalns

Braslas ieleja ar Varšavu, Jāņavārtu, Slūnu, Zirgu, Virtakas un Buļu iežiem

Lojas lejteces ieleja ar klintīm un Lojas pilskalnu

Silzemnieku dendrārijs

Gavēņa pilskalns

Zemnieku sēta "Kalnusikšņi" (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis) ar dižozolu

Mežsargu sēta "Barģi" (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis)

Krimuldas mācītājmuižas dzīvojamā ēka

Pūteļu senkapi

Liepeņu senkapi I

Ķekavas pagasts:

Katlakalna priedes - aizsargājamais meža masīvs

Vecā draudzes skolas ēka, kurā vairākus gadus strādājis dzejnieks Fricis Bārda

Katlakalna baznīca

Katlakalna kapi (apglabāts Garlībs Merķelis, Johans Heinrihs Baumanis - baltvācu gleznotājs), vairāki vietējās nozīmes mākslas pieminekļi

Depkina muižas apbūve ar parku

Doles (Ķekavas) luterāņu baznīca

Ķekavas novadpētniecības muzejs

Daudzi Pirmajā pasaules karā kritušo kapi

Klaņģu kalns - pilskalns

Sauliešu pilskalns ar apmetni, Pļavniekkalna skolas senkapi

Odu kalns

Mālpils pagasts:

Kalnavēnu un Dārziņu avotu grupa - ģeoloģiskais piemineklis

Mālpils muižas komplekss (tagad Meliorācijas un zemkopības muzejs) ar parku un dīķiem

Mālpils lut.baznīca

Bukumuižas komplekss

Mālpils kapi ar kapliču un zvanu torni, vietējās nozīmes mākslas pieminekļiem kapuvietās

Mālpils un Veckalna pilskalni

Mālpils viduslaiku pilsdrupas

Mārupes pagasts:

Jaunmārupes ciema apbūve

Golfa laukums

Olaines pagasts:

Olaines lut.baznīca

Pēternieku kat.baznīca

Daudzi Pirmajā pasaules karā kritušo kapi

Pēternieku parks

Senie Vidzemes un Kurzemes robežstabi

T.Zeiferta skola

Ropažu pagasts:

Ropažu lut.baznīca

Osu grēda Lielie kangari

Ropažu viduslaiku pilskalns

Ropažu parks

Mazā Jugla (pavasaros izmantojama ūdenstūrismam)

Lielā Jugla (pavasaros izmantojama ūdenstūrismam)

Nāgelmuižas dižozols

Ropažu mācītājmuižas dzīvojamā ēka

Zaķumuižas apbūve

Bajārkalni

Ropažu kapi (vairāki mākslas pieminekļi kapuvietās)

Salas pagasts:

Salas Sv.Jāņa lut.baznīca

Babītes ezers un Lielupe

Makšķernieku laivu bāzes Babītes ezerā

Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju:

Salaspils kat.baznīca - Rīgas ielā 26

Nacionālais botāniskais dārzs, lielākā augu kolekcija Baltijā

Salaspils memoriālais ansamblis

Piemineklis lībiešu vadonim Ako Daugavmalā

Doles salas dabas parks

Doles muižas apbūve (Daugavas muzejs) ar parku, pilsdrupas pie Bēčiem un Dolesmuižas

Piemineklis padomju kara gūstekņiem pie Doles stacijas

Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku kapi ar pieminekli pie Bajāriem, igauņu trīs kapi (cīnītāji par Latvijas neatkarību)

Mūku kalns - pilskalns

Saulkrastu pilsēta ar lauku teritorijām:

Pēterupes (Saulkrastu) lut.baznīca

Neibādes kūrorta viesnīca "Strand" - Ainažu ielā 17 (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis)

Dīcmaņa dzīvojamā māja Ainažu ielā 38 (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis)

Neibādes mežsarga māja "Forstei" - A.Kalniņa ielā 10 (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis)

Saulkrastu novadpētniecības muzejs

Kāpas pie Bātciema un Pabažiem

Skultes osta (Zvejniekciemā pie Aģes upes ietekas)

Rīgas jūras līča pludmale

Sējas pagasts:

Sējas ozols (viens no lielākajiem Latvijā)

Sējas parks ar muižas ansambli

Sējas pamatskolas ēka

Lojas upes ieleja ar smilšakmens atsegumiem - klintīm

Pabažu ezers

Piemiņas akmens A.Skujiņai "Čiekuros"

Siguldas pagasts:

Nurmižu rezervāts - unikāls Gaujas senlejas nogāzes un tās pieteku, gravu un kanjonu ainavu komplekss, īpaši izceļas Kautraku gravas, Raganu katls un Sautas kalns, daudz nelielu ūdenskritumu un alu

Vildogas pilskalns

Lorupes ieleja

Saltavots - viens no lielākajiem Latvijas avotiem

Nurmižu muižas celtnes

Tautas skatuves mākslinieces F.Ertneres dzimtās mājas muzejs

Siguldas pilsēta:

Turaidas muzejrezervātā - Turaidas viduslaiku pils, baznīca, Turaidas Rozes kaps, Dainu kalns u.c.

Krimuldā - Krimuldas muižas apbūve (sanatorijas ēka) ar parku, pilsdrupas, netālu Vikmestes pilskalns, "Šveices" māja

Posms starp Turaidu un Gaujas tiltu

Gūtmaņala, Viktora, Mazā ala,

Rata, Slakteru kalni

Tūristu takas

Velna ala, Mazā Velnala, Auna piere, Piķenes krauja

Paradīzes kalns, Kraukļu aiza, Satezeles pilskalns, Pētera ala

Siguldas muižas apbūve ar parku, viduslaiku pilsdrupas

Vējupītes grava

Kamaniņu un bobsleja trase

Siguldas pilsētas centra 20.-30.gadu apbūve

Stopiņu pagasts:

Līgo parks Ulbrokā

Augstākminētie un vēl citi interesanti apskates objekti var būt par pamatu saistošu tūrisma maršrutu izstrādei un popularizēšanai.

Piemēram, varētu tikt izstrādāts vienas dienas maršruts Rīga-Ādaži-Lilaste (kāpa pie Bātciema)-Saulkrasti (kāpa Pabažos, Pēterupes baznīca)-Sēja (Sējas ozols, Sējas parks ar muižas ansambli, Lojas upes ieleja)-Murjāņi-Rīga.

Bez tam gan organizētajiem, gan neorganizētajiem tūristiem būtu interesanti apmeklēt Rīgas apkārtnes mežu, lai ogotu un sēņotu, publiskos ezerus un maksas ūdenskrātuves un nodarboties ar laivu tūrismu pa upēm un ezeriem.

2. Lai aktivizētu lauku tūrismu un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, 1993.gadā tika nodibināta lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs".

"Lauku ceļotājs" ir sabiedriska organizācija, kas apvieno lauku tūrisma uzņēmējus - zemnieku saimniecību, lauku un ciemata māju īpašniekus un citas ieinteresētās personas, lai veicinātu lauku tūrisma attīstību Latvijā.

Asociācija kopš 1996.gada pavasara ir biedrs Eiropas lauku tūrisma asociāciju federācijā "Eurogite" un ir tiesīga pārstāvēt un reklamēt Latviju tajā.

Ir izstrādāti dažādi maršruti pa Latvijas pilsētām un laukiem, ietverot tajos savu biedru un sadarbības partneru piedāvātās atpūtas vietas.

Katru gadu kopš 1994.gada tiek izdots reklāmas buklets "Atpūta Latvijas laukos". Tajā tiek apkopotas tūrisma apmešanās vietas visā Latvijā. Rīgas rajonā tūristiem tātad iespējas tiek piedāvātas septiņās vietās (1997.gadā).

Asociācijas "Lauku ceļotājs" viesu mājas Rīgas rajonā:

1. Z/s "Jaunātes", p/n "Ragana", Krimuldas pag., Rīgas raj.

Aija un Jānis Pelēķi, tālr. 2978212

2. I/m "Ziemelis", p/n "Ragana", Krimuldas pag., Rīgas raj.

Juris Švalbe, tālr. 2978124, mob. 9358801

3. Viesu nams "Ezeri", Sigulda, Rīgas raj., Elga un Juris Dudko, tālr. 2973009

4. Viesnīca "Margrietiņa", Ķekava, Rīgas raj., a/s "Ķekavas broileri", tālr. 2936568

5. I/m "Dimzas", Krimuldas pag., Rīgas raj., Atis Sildars, tālr. 2926455

6. V/m "Pie Maijas", Murjāņu iela 3, Saulkrasti, Rīgas raj., Maija Krieva, tālr. 2951372

7. "Atmiņas", Sēņotāju iela 3, Inčukalna pag., Rīgas raj., Pēteris Pauls, tālr. 2977313