“Maskava mūs uzņēma lietišķa un konstruktīva”

Ministru prezidenta biedrs, Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs — pēc sarunām Krievijas Federācijas galvaspilsētā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”,
29.01.98. pl.11.40, Rīgas lidostā

Trešdien, 28.janvārī, Maskavā noritēja Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju tikšanās. Latvijas pusi pārstāvēja Ministru prezidenta biedrs Anatolijs Gorbunovs, Krieviju — Valērijs Serovs, Krievijas vicepremjers. Tikšanās reizē piedalījās arī Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Vakar, 29. janvārī, pēc atgriešanās no Maskavas Anatolijs Gorbunovs un Māris Riekstiņš preses konferencē informēja par tikšanās norisi.

Anatolijs Gorbunovs teica:

— Mēs esam parakstījuši protokolu par šo tikšanos, un abas puses uzskata, ka mūsu komisijas darbs ir jāaktivizē. Vakar man bija tikšanās ar Valēriju Serovu, sarunās piedalījās arī darba grupu vadītāji un eksperti no Krievijas puses. Tā kā saruna norisinājās ministru un ministru vietnieku līmenī, tā bija lietišķa un konstruktīva. Krievijas puse izteica savu nostāju, ka komisijai uz savu pirmo sēdi vajadzētu sanākt ne vēlāk kā maijā. Līdz tam vajadzētu sagatavot parakstīšanai izstrādātos līgumus, un V. Serovs uzdeva ministru vietniekiem tos sagatavot līdz martam. Komentējot Latvijas paveikto, varu teikt, ka visi astoņi līgumi ir labi izstrādāti un četri no tiem jau gatavi parakstīšanai. Prezidents Jeļcins arī ir izteicis savu atbalstu aktīvākam komisijas darbam, uzsverot, ka tas būtu labs priekšdarbs gaidāmajai abu valstu prezidentu tikšanās reizei Maskavā. Runājot par Latvijas un Krievijas attiecībām nākotnē, Krievijas puse akcentēja savu atbalstu Eiropas drošības sadarbības organizācijas rekomendācijām, konkrēti — komisāra van der Stūla ieteikumiem. Tika uzsvērts, ka to sekmīga ieviešana Latvijā palīdzētu uzlabot un aktivizēt Latvijas un Krievijas attiecības. Taču vienlaikus Krievija atzina, ka nepilsoņu lēnā naturalizācija ir Latvijas iekšējā lieta un pirmām kārtām Latvija pati ir ieinteresēta šīs problēmas risināšanā.

Tad runāja Māris Riekstiņš:

— Man bija tikšanās ar prezidenta ārpolitisko padomnieku Sergeju Prihodko, un galvenā uzmanība tika veltīta starpvaldību komisijas darbam. Īpaši tika uzsvērta B. Jeļcina nostāja par nepieciešamību aktivizēt līgumu izstrādes darbu. S. Prihodko teica, ka galvenie būtu tie līgumi, kuru pozitīvo nozīmi cilvēki reāli sajustu un novērtētu. Tas būtu līgums par investīciju aizsardzību, gaisa satiksmes līgums. Krievija uzskata, ka tieši šie reāli izmantojamie līgumi ir labākais pamats labām abu valstu attiecībām turpmāk. Runājām arī par iespējamo mūsu prezidenta vizīti Krievijā. S. Prihodko atkārtoja, ka joprojām ir spēkā prezidenta Jeļcina atbalsts Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa Krasnojarskas apmeklējumam. No sarunas ar S. Prihodko es sapratu, ka robežlīgumu Krievija vēlētos parakstīt vēl līdz šī gada beigām.

Pēc tam A.Gorbunovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Līdz šim Krievija līgumu parakstīšanu vienmēr ir saistījusi ar krievvalodīgo tiesībām Latvijā, vai šī sasaiste bija jūtama arī šajā tikšanās reizē?

— Mūsu darbs bija saistīts ar konkrētiem līgumiem, kuriem ar cilvēktiesībām nav sasaistes. Abas puses ir ieinteresētas, lai šie līgumi tiktu sagatavoti, kas ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process. V. Serovs un ārlietu ministra vietnieks Avdejevs norādīja, ka EDSO norādījumu izpilde varētu paātrināt līgumu parakstīšanu un uzlabot abu valstu attiecības. Pats galvenais ir līgumu sagatavošana.

— Kāpēc starpvaldību komisija tik ilgu laiku nav tikusies?

— Pirmkārt, tie ir objektīvie apstākļi. Ļoti ilgu laiku prasa līgumu izstrādāšana un saskaņošana. Krievijā pie tiem strādā trīs ministrijas, līdz ar to saskaņošanas darbs norit vēl lēnāk. V. Serovs teica, ka sagatavot līgumu par sociālajiem jautājumiem tik īsā laikā būs ļoti grūti un sarežģīti. Protams, ir arī subjektīvie politiskie apstākļi. Tagad tikšanās bija ļoti konstruktīva, lielā mērā pateicoties Krievijas pusei. Komisijas sēde notika tikai stundu un divdesmit minūtes. Pozitīvi bija tas, ka V. Serovs no ministru vietniekiem ne tikai prasīja atskaites, bet arī deva norādījumus par vēl paveicamajiem darbiem. Latvijā ir cita situācija, man nav problēmu sadarbībā ar ministriem un ministrijām.

— Kā tiek sagatavoti līgumi, un vai tie ir jāratificē parlamentā?

— Vispirms līgumus paraksta izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgās ministrijas atbildīgā amatpersona. Prezidentam, Ministru prezidentam un ārlietu ministram nav nepieciešams pilnvarojums līgumu parakstīšanai, citiem ministriem tas ir vajadzīgs. Man bija pilnvarojums par sadarbības līguma parakstīšanu tūrisma jomā. Latvijā starpvalstu līgums par sadarbību sociālajā jomā ir jāratificē Saeimā.

— Kādi līgumi tiek sagatavoti?

— No Latvijas puses parakstīšanai gatavi ir līgumi par investīciju aizsardzību, gaisa satiksmi, rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, sadarbību tūrismā. Būtu jāaktivizē līguma sagatavošana vides aizsardzības jomā, kas zināmā mērā ir jumta likums, līgums par sadarbību sociālās aizsardzības jomā u. c.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore