Līdz šim ir nodibinātas un darbojas sešas reģionālās slimokases: Rīgā — Rīgas novada slimokase; Rīgas un Tukuma rajonā — Pierīgas slimokase; Jūrmalā, Jelgavas pilsētā un rajonā, kā arī Dobeles un Bauskas rajonā — Viduslatvijas slimokase; Daugavpils pilsētā un rajonā un Krāslavas rajonā — Latgales apvienotā slimokase; Valkas, Cēsu, Gulbenes, Balvu, Alūksnes, Limbažu, Madonas un Valmieras rajonā — Ziemeļaustrumu slimokase; Aizkraukles, Ogres un Jēkabpils rajonā — Daugavas slimokase. Veselības aprūpes pakalpojumu minimuma finansēšanu Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Liepājas un Saldus rajonā, arī Rēzeknes pilsētā un rajonā un Ludzas rajonā veic Centrālā fonda izveidotie reģionālie norēķinu centri, jo šīs pašvaldības nav panākušas vienošanos par reģionālo slimokasu izveidi.

Pārmaiņas skārušas arī Centrālo fondu — jauno nosaukumu un nolikumu Valsts slimokase ieguvusi tikai 1998. gada 15. maijā, kad saskaņā ar MK 12. maijā akceptētajiem noteikumiem zaudēja spēku 1996. gada 4. jūnijā pieņemtais Valsts slimokases nolikums. Bet, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, valsts civiliestāde — Valsts obligātās veselības apdrošināšanas Centrālais fonds — iegūs jaunu darbības formu, kļūstot par aģentūru valsts akciju sabiedrību.

Aģentūra pārmantos visas līdzšinējā Centrālā fonda tiesības un pienākumus, to skaitā līgumsaistības ar slimokasēm. Vietās, kur slimokases nav nodibinātas, iedzīvotāju veselības aprūpes finansēšanas administrēšanai tiks organizētas aģentūras filiāles.

Vērtējot šī gada darba rezultātus, CF direktore I. Bluķe kā lielāko sasniegumu uzsvēra stabilo un nepārtraukto veselības aprūpes finansu plūsmas nodrošinājumu visa gada garumā. Jau 17. decembrī reģionālās slimokases un norēķinu centri no CF saņēmuši pēdējo paredzēto finansējuma daļu. Vairākām slimokasēm tas ļāvis janvārī plānotā darba apmaksai paredzētos līdzekļus ārstniecības iestāžu kontos ieskaitīt jau tagad.

I. Bluķe izteica arī prognozi, ka līdz gada beigām iedzīvotāju ienākumu nodoklis varētu tikt iekasēts virs šī gada prognozētā apjoma. Līdz ar to gandrīz pilnīgi droša ir speciālā veselības aprūpes budžeta pārpilde, jo iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa 28,4 procentu apmērā tiek ieskaitīta šajā budžetā.

Kā svarīgu panākumu veselības aprūpes reformas norisē I. Bluķe minēja arī to, ka visā Latvijā — gan vietās, kur darbojas slimokases, gan tur, kur to funkcijas pilda CF norēķinu centri, — ir uzsākta iedzīvotāju reģistrācija pie ģimenes aprūpes ārstiem. Jau aptuveni 25 procenti valsts iedzīvotāju ir izvēlējušies savu ģimenes ārstu. Process turpināsies vēl līdz nākamā gada 1. jūlijam, bet, sākot ar 1999. gada 1. janvāri, valstī sāks darboties jauna primārās veselības ārstu darba apmaksas sistēma — kapitācijas princips, kad ārsts faktiski pelnīs atkarībā no tā, kāds būs viņa pacientu veselības stāvoklis.

Slimokasu direktoru sanāksmē panākta vienošanās par aktīvāko ģimenes ārstu stimulēšanu — no rezerves fonda līdzekļiem katram ārstam, kura praksē reģistrējušies jau 1000 pacienti, paredzēta prēmija 80 latu. Tikpat liels pabalsts tiks saņemts par nākamajiem 500 reģistrētajiem pacientiem.

Gada laikā realizēta arī plaša ģimenes ārstu apmācības programma. Neatmaksājamu valsts dotāciju robežās no 1700 līdz 8000 latiem sava doktorāta ierīkošanai saņēmuši 65 ģimenes ārsti, 22 citām praksēm ticis "Phare" programmas materiālais atbalsts.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore