Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropa pie Latvijas reģioniem nāk ar savām prasībām un atbalstu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2000., Nr. 145/147 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5093

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Komisijas viedokli

Vēl šajā numurā

26.04.2000., Nr. 145/147

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropa pie Latvijas reģioniem nāk ar savām prasībām un atbalstu

Ieva Kalniņa, Īpašu uzdevumu ministra sadarbībā ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Kas ir Eiropas Savienības (ES) reģionālā politika, kādas ir tās pamatnostādnes un mērķi?

— Eiropas Savienības reģionālā politika ir neatkarīga starpnacionālā politika, kas stimulē reģionu tieksmi vairot konkurētspēju savā teritorijā, nevis tos subsidē. Jēdziena "ekonomiskā un sociālā kohēzija" ietvaros reģionālā politika tiek apvienota ar transporta, sociālo, vides, lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku. Šo integrēto politikas paketi Eiropas Komisija (EK) dēvē par strukturālo politiku. Strukturālā politika ES tiek īstenota saskaņā ar pieciem principiem: koncentrācijas, papildinātības, programmēšanas, partnerības un atklātības principu.

Koncentrācijas princips nozīmē to, ka noteiktiem reģioniem tiek piešķirts atbalsts konkrētu ES noteiktu mērķu īstenošanai. ES katram budžeta periodam ir noteikti sasniedzamie mērķi. Laika periodam no 2000. līdz 2006.gadam ir noteikti trīs šādi mērķi. Pirmais mērķis ir atbalsts ekonomiski vājākajiem reģioniem. Tās ir teritorijas, kur vidējais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Otrais mērķis ir atbalstīt reģionus, kuros pastāv problēmas, pārstrukturējot to lauksaimniecību, rūpniecību vai pilsētu teritorijas, kurās samilzuši sociālie jautājumi. Trešais mērķis ir vērsts uz cilvēkresursu attīstību, konkrēti — nodarbinātības problēmu risināšanu. Katra valsts izstrādā savu nodarbinātības stratēģiju, plānus, un no ES līdzekļiem tiek novirzītas finanses šo plānu īstenošanai. Finansu atbalstu cilvēkresursu attīstībai no Eiropas sociālā fonda var saņemt arī pirmā un otrā mērķa reģioni. Latvija arī pakāpeniski gatavojas ES reģionālās politikas noteikumiem: jau otro gadu tiek izstrādāts Nodarbinātības plāns, sadarbojoties ministrijām, un nākotnē plānots piesaistīt arī reģionus.

Papildinātības princips — ES nepiešķir naudu izolētiem projektiem, nauda tiek dota kā papildinājums dalībvalsts finansējumam attiecīgo iecerēto pasākumu īstenošanai. Piemēram, ja valsts nolemj sniegt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tiek izveidots atbilstošs mehānisms pašā valstī, tad, kad tas sāk darboties, ES var piedalīties ar savu līdzfinansējumu. ES pastāv arī zināmi līdzfinansējuma noteikumi — netiek sniegts 100% finansējums paredzētajam projektam, jo konkrētajai valstij pašai ir jāiegulda līdzekļi, kuru lielums atkarīgs no reģiona piekritības pirmajam, otrajam vai trešajam mērķim un no projekta, ko iecerēts īstenot.

Ņemot vērā programmēšanas principu, atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātām ilgtermiņa attīstības programmām (parasti tie ir nacionālie attīstības plāni) un programmatiska satura pasākumiem. Katra valsts budžeta perioda sākumā iesniedz ES konkrētu programmu, kurā norādīti reģioni, kas pretendē uz finansējumu no ES, ietverot nepieciešamās naudas apmēru un konkrētus īstenojamos pasākumus. Latvija mācās strādāt pēc šī principa un ir izstrādājusi savu pirmo Nacionālā attīstības plāna projektu. Pagājušajā gadā Eiropas Komisija to novērtēja, tagad tas tiek papildināts un uzlabots. Šāds plānošanas process domāts tam, lai sasniegtu divus mērķus — izveidotu arī turpmāku nepārtrauktību plānošanas procesā un palīdzētu efektīvāk izmantot valstī esošās investīcijas. Tāpēc nepieciešams pilnveidot koordinācijas mehānismu, lai panāktu efektīvāku sadarbību starp dažādiem valsts pārvaldes līmeņiem kopīgu projektu un plānu īstenošanā.

Partnerības princips nozīmē to, ka attīstības programmas izstrāde un īstenošana notiek pēc iespējas ciešākā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un attiecīgās dalībvalsts nacionālajām un reģionālajām (vietējām) varas institūcijām. Latvijas problēmas parādījās EK Nacionālā plāna vērtējumā: pagaidām procesi valstī netiek veikti integrēti, trūkst sadarbības starp nozarēm, reģioniem, centrālo varu, starp valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.

Atklātības princips paredz maksimāli atklātu, viegli saprotamu lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesu. Cilvēkam, kurš saņem palīdzību no ES strukturālajiem fondiem, ir jāzina, kā nauda līdz viņam nonākusi, kādiem mērķiem nauda domāta, kādi ir noteikumi tās saņemšanai, kāds ir naudas izlietojuma kontroles un atskaites mehānisms.

Bet pamatprincips, kas stāv pāri visiem minētajiem principiem, ir subsidiaritātes princips. Pēc tā tiek veidotas attiecības starp ES un dalībvalstīm — pirmkārt, jebkuriem pakalpojumiem vai funkcijām ir jābūt maksimāli tuvinātām saņēmējam, un, otrkārt, augstākstāvoša institūcija nedrīkst uzņemties tādu funkciju vai aktivitāšu īstenošanu, kuru efektīvu īstenošanu var sasniegt zemākā pārvaldes līmenī. Valstij ir jāseko, kā efektīvāk izvietot pakalpojumu funkcijas — vietējā, reģionālā vai nacionālā līmenī.

Tātad šis ir mehānisms, kas darbojas ES dalībvalstīs. Pēc kādiem kritērijiem ES izvēlas atbalstāmās teritorijas ES kandidātvalstīs, tostarp arī Latvijā? Kā zināms, Latgalē un Zemgalē tiks īstenoti ES reģionu atbalsta projekti.

— ES kandidātvalstīm ļauj pašām noteikt kritērijus, pēc kuriem tiek noteikti atbalstāmie reģioni, kā arī izvēlēties šos reģionus. Viens no šādas politikas argumentiem ir dot iespēju sagatavošanās stadijā visiem reģioniem pamēģināt strādāt ar ES finansēm, lai būtu zināms, kā reģionālā politika darbojas pēc iestāšanās ES. Latvija piedāvāja savus ekonomiskos kritērijus, nosakot par atbalstāmajiem reģioniem Latgali un Zemgali. Protams, zināma loma bija arī politiskam lēmumam, taču pamats ir ekonomiskās statistikas dati. Latgale ir nabadzīgākais reģions Eiropā, par ko liecina "Eurostat" pēdējie dati. Zemgalē ir otrais augstākais bezdarba rādītājs Latvijā. Bet EK tajā pašā laikā nenoliedz, ka ar laiku reģioniem, kuros ienāk ES līdzekļi, varētu pievienoties arī pārējie Latvijas reģioni. Tas būtu pozitīvi arī no tā aspekta, ka Latvijai, nākotnē iestājoties ES, jau būtu iegūta pieredze naudas apsaimniekošanā. Šobrīd tas ir jāmācās ne tikai reģioniem, bet arī ministrijām, jo ES reģionālās politikas procedūras un mehānismi, strādājot ar strukturālajiem fondiem, ir ļoti sarežģīti. Latvijā tagad, strādājot ar pirmsstrukturālajiem fondiem, ir jāpilnveido projektu sagatavošanas, īstenošanas, atskaišu un kontroles procedūras.

Vai Eiropas Savienības speciālisti ir vērtējuši Latvijas reģionālo politiku?

— Eiropas speciālisti nav veikuši atsevišķu Latvijas reģionu izvērtējumu, bet atsevišķas norādes ietvertas Eiropas Komisijas progresa ziņojumos. Tur ir norādes uz neskaidrībām, kas visu laiku pastāvējušas attiecībā uz reģionālo reformu Latvijā. Saprotams, ka ir grūti īstenot reģionālo politiku valstī, kurā ir 33 diezgan sadrumstalotas reģionālās vienības(26 rajoni un 7 republikas pilsētas).

To apzinās arī Latvijas reģioni un Latvijas valsts institūcijas, tāpēc līdz ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma pieņemšanu tika uzsākta plānošanas reģionu veidošanas prakse. To ietvaros veidojas lielākas un ekonomiski efektīvākas teritorijas, kas var risināt vietējās ekonomiskā rakstura problēmas. Tā iespējams izdevīgāk sagrupēt līdzekļus un izvēlēties prioritātes, kurām šo naudu novirzīt. Ir skaidri redzams, ka piecām teritoriālajām vienībām ir daudz vieglāk strādāt un īstenot projektu nekā 33 vienībām. Labs piemērs ir kaut vai Nacionālā attīstības plāna veidošana — apzināt, kurš faktors 33 atšķirīgos reģionos vieno un kurš šķir, ir visai sarežģīti.

Vēl, runājot par sagaidāmajām problēmām, varētu minēt to, ka politika līdz šim bijusi orientēta uz jau pastāvošo administratīvo līmeni. Tuvākajā laikā mums būs jāpēta tie rādītāji, kas mainās, izveidojoties pieciem plānošanas reģioniem. Būs jāizsver, kā varētu sakārtot investīciju politiku, nodarbinātības, izglītības un uzņēmēju atbalsta lietas, lai tās efektīvāk darbotos tieši reģionos un lai to īstenošanā varētu tikt ņemtas vērā reģionu intereses. Nacionālā attīstības plāna veidošanas process ir tas, ar kura palīdzību pakāpeniski centīsimies analizēt situāciju un meklēt risinājumus, un, tā kā šajā procesā ir iesaistīti arī reģioni, tiem ir dotas visas iespējas palīdzēt.

— Cik lielas būs investīcijas, un kam piešķirts ES atbalsts Latgalē un Zemgalē?

— Pagaidām mēs vēl runājam par projektu, nevis par piešķirtu naudu. Sarunas starp ES un Latviju notiek par investīcijām, lai atbalstītu uzņēmējus abos reģionos vai konkrētus infrastruktūras pasākumus, kas veicinātu uzņēmējdarbību.

Nozares, kurām varētu tikt sniegts atbalsts un kuras būtu perspektīvas Latvijas turpmākā attīstībā, izvēlas reģioni.

Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju ir izstrādāts arī institūciju atbalsta projekts un iesniegts EK "Phare" finansējuma iegūšanai. Projekts ir tieši vērsts uz palīdzību reģionu attīstības aģentūrām, izstrādājot reģionālos attīstības plānus. Reģioniem, kur plānu izstrāde ir lēnāka, nepieciešama palīdzība, bet reģioniem, kas jau attīstības plānu ir izstrādājuši, nepieciešami papildu līdzekļi papildu pētījumiem.

— Kad ES palīdzība reāli sasniegs reģionus?

— Kaut arī mēs sakām, ka tā ir 2000.gada nauda, tas nozīmē tikai to, ka tā tiek piešķirta no EK 2000.gada budžeta. Parasti ES piešķirtais finansējums valstī parādās apmēram gadu vēlāk, un arī finansu dokumenti tiek parakstīti ne agrāk kā konkrētā budžeta gada beigās. Tā, piemēram, pagājušajā gadā lielākā daļa finansēšanas dokumentu parakstīta tikai decembrī. Tāpēc visoptimistiskākajās prognozēs pieļaujama doma, ka reģioni finansējumu reāli saņems 2001.gada pavasarī.

— Kohēzijas projekti Latgalē un Zemgalē ir pirmie šāda veida projekti kandidātvalstīs vispār. Tie noteikti ir arī ļoti sarežģīti tieši no praktiskās ieviešanas viedokļa. Vai Latvijā ir izstrādāts mehānisms, kā iespējams iegūt finansējumu reģioniem — sākot no gribas izteikšanas iegūt līdzekļus no ES fondiem un beidzot ar reālu atbalsta līdzekļu iegūšanu?

— Mehānismi vēl ir jāizstrādā, sadarbojoties ministrijām un reģioniem, un tāpēc priekšā ir vēl liels un atbildīgs darbs. Galarezultātam ir jābūt ļoti detalizētam — lai uzņēmējs vai izglītības iestāde, kas vēlas iegūt līdzekļus, pilnīgi skaidri zinātu, kur tiem jāvēršas un kādi dokumenti jāiesniedz. Piemēram, lai izvērtētu, kas bijis labs un kas slikts līdzīga veida finansiālā atbalsta iegūšanai no ES, ņemsim Latvijas Attīstības aģentūras shēmu. "Phare" programma līdz šim nav orientējusi līdzekļus atbalstam konkrētiem reģioniem, tāpēc ir jāizveido vietējā shēma, lai līdzekļus varētu efektīvāk apgūt. Domāju, ka līdz šī gada beigām, pirms vēl attiecīgie fondi sāks strādāt, skaidrs mehānisms tiks izveidots un publiski visiem darīts zināms. Darbs pie pilnīgi noteikta mehānisma izveides noris paralēli Latgales un Zemgales atbalsta projektu apstiprināšanai vietējās un Eiropas institūcijās. Rudenī, kad, domājams, projekti tiks galīgi apstiprināti un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija būs izstrādājusi grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā par plānošanas reģioniem, būs zināms arī tas, kā turpmāk iespējams saņemt un darboties ar Eiropas atbalsta naudu reģioniem.

Kristīne Valdniece,

"LV" pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!