Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemes politikas veidošanas akcenti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.12.1998., Nr. 367/368 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50899

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ziņu teikumi

Vēl šajā numurā

11.12.1998., Nr. 367/368

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zemes politikas veidošanas akcenti

Par zemes reformu Latvijā

2. decembrī kārtējā Valsts zemes politikas veidošanas Konsultatīvās padomes sēdē galvenā uzmanība tika veltīta priekšlikumu izskatīšanai.

Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe lūdza padomes locekļus komentēt iesniegtos priekšlikumus.

Valsts nekustamā īpašuma aģentūras Uzskaites departamenta Tiesisko aktu un īpašuma reģistra nodaļas vadītājs J.Cakalovs uzskata, ka 1990. gadā uzsāktā zemes reforma ļoti ieilgusi. Patlaban vēl arvien nav atrisināts jautājums, kā tiks uzmērīti koplietošanas ceļi, dzelzceļš, valsts meži. Daļēji to varētu veikt tajos gadījumos, kad tiek uzmērītas zemes pierobežniekiem. Nepieciešams izstrādāt arī pašvaldību zemes politikas nostādnes. Patlaban valsts politiku realizē Valsts zemes dienests, tomēr derētu padomāt par funkciju pārdali - piemēram, zemes uzmērīšanu uzticot privātfirmām. Latvijai nepieciešams savs Zemes kodekss, kas pēc reformas pabeigšanas regulēs ar zemes apsaimniekošanu saistītos jautājumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Ruško atbalstīja priekšlikumu par Zemes kodeksa izstrādāšanu. Arī viņš izteica viedokli, ka jāparedz iespēja rezervēt zemes, lai sekmētu pašvaldību attīstību. Tāpat pašvaldībām to nosaka arī valdības deklarācija, jābūt pieejamiem kartogrāfijas materiāliem digitālā formā.

Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Viktors Šadinovs uzsvēra, ka sakārtojama likumdošanas bāze, nepieļaujot pretrunas normatīvajos aktos. Konsultatīvā komisija, strādājot pie ilglaicīgiem mērķiem, nedrīkst piemirst arī tuvākos uzdevumus. Piemēram, precizēt jautājumu par zemes pirmpirkuma tiesībām to objektu īpašniekiem, kuru būves šķērso vai iestiepjas citā zemes gabalā. Joprojām neskaidrs jautājums par zemes aprobežojumiem un īpašuma reģistrāciju. Sarežģītas situācijas veidojas ar sabiedrību īpašumu. Ja mainās uzņēmuma īpašnieku sastāvs (proporcija starp pilsoņiem un nepilsoņiem), vai tiešām zeme atsavināma? Sevišķi tad, ja īpašums iegūts likumīgā ceļā. Tikpat problemātiska situācija patlaban veidojas, ja kooperatīvo sabiedrību biedri vēlas pirkt zemi zem kooperatīvam piederošiem objektiem utt.

Kādi mērķi būtu izvirzāmi? Pirmām kārtām - nekustamā īpašuma veidošana atbilstoši Civillikuma 968. pantam; zemes nedalāmības principa īstenošana saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm"; normatīvās bāzes noteikšana vai izveide rīcībai ar nekustamo īpašumu pēc zemes reformas pabeigšanas.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Ģeodēzijas katedras docents Jānis Bikše vērsa klātesošo uzmanību tam, ka pilnveidojams zemes politikas tehniskais pamats. Ģeodēzija, kartogrāfija un zemes pārvalde veido it kā trīsstūri. Ja trūkst kāda no tā komponentiem, veidot zemes politiku kļūst neiespējami. Pielietojot arvien modernākas tehnoloģijas mērniecības un kartogrāfijas darbu veikšanā, Latvijas pašvaldības jānodrošina ar teritoriālai plānošanai nepieciešamo kartogrāfisko materiālu digitālā formā. Nozīmīga loma ir kvalificētu speciālistu sagatavošanai. To trūkumu īpaši izjūt rajonos. Tāpēc jārisina jautājums par speciālās izglītības pilnveidošanu Latvijas augstskolās.

Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departamenta direktores Ineses Kalniņas ieteikums - Konsultatīvās padomes darbā izmantot zemes politikai veltītā semināra materiālus. Šajā pasākumā, kas notika 1998. gada 25. martā, piedalījās daudzas ieinteresētās institūcijas un izteiktie viedokļi var palīdzēt Konsultatīvās padomes darbā. Šeit tika formulēta zemes politikas definīcija, terminu skaidrojumi, kā arī nozīmīgs bija Starptautiskās mērniecības organizācijas prezidenta profesora Pītera Deila referāts.

Pēc zemes reformas pabeigšanas, kas vairs nav tālā nākotnē (patlaban jau reģistrēti aptuveni 200 tūkstoši zemes īpašumu) nāksies risināt iepriekš minētos un daudzus citus jautājumus. Tāpēc Konsultatīvā padome turpina darbu pie vienotas zemes politikas mērķu un principu, kā arī ilglaicīgo un īslaicīgo uzdevumu deklarācijas izstrādāšanas.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Īpašuma tiesības un likumdošana.

Vērtēšana un licencēšana

Jānoskaidro atšķirības likumdošanā attiecībā uz zemi un ēkām. Civillikums paredz, ka ēkas iekļaujamas definīcijā par zemi, bet prakse pierāda, ka starp šīm divām lietām pastāv atšķirība. Tas ir daļēji tāpēc, ka nepilsoņiem nevar piederēt zeme, bet var piederēt ēkas. Šis ir strīdīgs jautājums, vadoties no priekšstata par lietošanas tiesībām.

Lai sakārtotu terminoloģiju, ir jāizveido visaptveroša terminu vārdnīca, kurā būtu izskaidroti tādi jēdzieni kā zeme, nekustamais īpašums, zemes lietošana, zemes īpašuma tiesības, zemes konsolidēšana, plānošana utt.

Jautājumam par zemes īpašumu ārzemniekiem (ieskaitot ārzemju latviešus) un nepilsoņiem ir jābūt iekļautam valsts zemes politikā, un tas var tikt risināts tikai augstākajā politiskajā līmenī. Ņemot vērā Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikto politiku, šiem jautājumiem ir jāvelta liela uzmanība.

Īpašuma tiesību atjaunošanas procesā radušies daudzi konflikti starp zemes statusu "de iure" un "de facto" . Šie konflikti ir laikus jāatrisina, un jaunajā likumā jāpanāk, lai tiktu novērstas pieļautās kļūdas (šeit varētu noderēt īpašuma iegūšana ar noilgumu).

Plānošanā ir nepieciešama ciešāka zemes ierīcības un teritoriālās attīstības kontrole. Jānodrošina līdzsvars, kas ļauj darboties tirgum, tajā pašā laikā nodrošinot vides aizsardzību un ilgtermiņa izaugsmi.

Lielu atbildību plānošanas procesā vajadzētu uzņemties pašvaldībām. Tomēr ir jābūt iespējai pārsūdzēt netaisnīgus lēmumus.

Valsts zemes politikai vajadzētu noteikt vispārējos virzienus, bet ir nepieciešama arī skaidra pašvaldību zemes politika vietējo jautājumu risināšanā. Pilsētu ģenerālplāni ir jāizstrādā saskaņā ar demokrātijas procesiem, kas nosaka atbildību vietējās sabiedrības, nevis ideoloģijas priekšā.

Ir jāpilnveido zemes un īpašuma vērtēšana, ko veic privātā sektora vērtētāji, un, iespējams, jāuzlabo licencēšanas sistēma.

Jābūt pieejamiem tirgus vērtēšanas datiem.

Kompensācijai par piespiedu atsavināšanu vajadzētu atbilst tirgus, nevis kadastra vērtībai.

Daži ieteikumi par to, ka zemes nodoklim vajadzētu atbilst tirgus vērtībām. Īpaši mežu nozares speciālisti uzsvēra, ka zemes nodokli nevajadzētu noteikt jaunizveidotajām meža zemēm, jo investīcijas tuvāko trīsdesmit četrdesmit gadu laikā neatmaksāsies. Zemes nodokļa aprēķināšanā ieteicams ņemt vērā gan zemes vērtību, gan zemes izmantošanas veidu.

Jāsagatavo likumi par zemes konsolidāciju, kas ļautu izveidot ekonomiskākas zemes platības. Likumdošanā jāiestrādā mehānisms, kas nodrošinātu vietējās sabiedrības izpratni par notiekošo.

Zemes reforma attiecas gan uz pilsētu, gan lauku zemēm, bet nav nevienas iestādes, kas būtu atbildīga par kopējo zemes reformas plānošanu un ieviešanu. Debatēs par minimālo un maksimālo zemes lielumu, īpaši kontekstā ar lauksaimniecības zemes sadalīšanu mazākos gabalos un iespējamiem zemnieku saimniecību maksimālo platību ierobežojumiem, netika ņemts vērā fakts, ka ir samērā daudz brīvās zemes un tirgus varētu noteikt ekonomiski izdevīgākās zemes gabalu platības.

Prof. Pīters Deils

Pārdomas pēc semināra "Zemes politika Latvijā" 1998. gada 25. martā

Tulkojums no angļu valodas (Gunta Bullīte)

Kā izstrādāt vienotu zemes politiku

Zemes politikas mērķi

1. Saskaņot nacionālās, pašvaldību un privāto fizisko un juridisko personu intereses zemes un cita nekustamā īpašuma apsaimniekošanā. Zemes īpašuma tiesību pilnveidošana.

2. Ārvalstu investīciju veicināšana.

3. Zemes, zemes dzīļu, iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu, meža zemju, kā arī dabas bagātību efektīva un racionāla izmantošana, nodrošinot maksimālu labumu sabiedrībai un tās locekļiem.

4. Zemes apsaimniekošanas un urbanizācijas intensitātes reģionāla izlīdzināšana.

5. Vides aizsardzības prasību un zemes rekultivēšanas nodrošināšana visu veidu zemes īpašumos.

6. Zemes tirgus izveidošana.

Zemes politikas realizēšanas uzdevumi

1. Likumu un citu normatīvo aktu, kas nosaka zemes īpašuma tiesības un apsaimniekošanas kārtību, sakārtošana. Tajā skaitā grozījumu izdarīšana Civillikumā, likumos "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", "Par zemes dzīlēm" (zemes nedalāmības principa īstenošana likumā), "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" u.c. Izskatīt lietderību izstrādāt jaunus likumus zemes politikas jomā, tai skaitā par Zemes kodeksa izstrādāšanu, jaunu zemes ierīcības likumu u.c.

2. Precizēt valsts un pašvaldību funkciju (pienākumu un atbildības) sadalījumu zemes - nekustamā īpašuma, mežu zemes, ūdeņu, zemes dzīļu un dabas bagātību apsaimniekošanā. Valsts un pašvaldību zemes pārvaldes institūciju pārkārtošana atbilstoši vienotajai zemes politikai.

3. Zemes reformas paātrināta pabeigšana. Pasākumi, kas nodrošinātu zemes īpašumu reģistrāciju 95 procentu apjomā no īpašumu kopskaita.

4. Nodokļu atvieglojumu un citu valsts ar budžetu saistīti netiešu pasākumu noteikšana zemes apsaimniekotājiem no lielajām pilsētām attālās un pierobežas teritorijās.

5. Izlemt jautājumu par pamesto zemju, zemju starpgabalu, nepieprasīto zemju un valsts rezerves fonda zemes izmantošanu.

Jānis Lācis,

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes eksperts

Konsultatīvajā padomē akceptētais projekts, kurš tālāk tiks izmantots vienotas zemes politikas mērķu un uzdevumu izstrādāšanā

Pārskats par nekustamo īpašumu privatizācijas gaitu Latvijas Republikā līdz 1998.gada 1.novembrim

Nr. Rajoni un

Reģistrēts Kadastra reģistrā .

pilsētas Zemes īpašumi* no rajona un Lietojumi, atzinumi pilsētās** no rajona un Ēku,
pilsētas pilsētas būvju
kopplatības kopplatības īpašumi***
sk ha % sk ha % sk
1 Aizkraukles 6454 89521 35 6501 166749 65 207
2 Alūksnes 4966 79135 35 6054 134544 60 86
3 Balvu 5255 67386 28 7168 170779 72 63
4 Bauskas 6557 82008 44 9273 98358 52 153
5 Cēsu 8276 146785 48 7584 146392 48 173
6 Daugavpils 6089 55599 22 23945 193094 76 112
7 Dobeles 5303 80890 50 6165 78446 48 120
8 Gulbenes 4421 75272 40 5425 105594 56 70
9 Jelgavas 5695 66330 41 7573 93047 58 219
10 Jēkabpils 6768 88905 30 10252 210826 70 323
11 Krāslavas 8196 66606 29 13291 162087 71 253
12 Kuldīgas 5817 80493 32 7346 144051 58 68
13 Liepājas 6997 88607 25 14040 270813 75 147
14 Limbažu 7452 88201 34 11047 166772 64 212
15 Ludzas 5676 55071 21 13571 198398 77 128
16 Madonas 6479 110138 33 8165 224792 67 30
17 Ogres 11392 101603 55 4786 82716 45 327
18 Preiļu 6131 76903 38 10150 127319 62 202
19 Rēzeknes 4706 42975 16 21604 208017 78 44
20 Rīgas 26436 86462 28 26548 154328 51 562
21 Saldus 5571 95445 44 5808 119511 55 177
22 Talsu 7691 99084 36 7424 174311 63 132
23 Tukuma 7911 96070 39 7732 137671 56 329
24 Valkas 4281 77403 32 7299 157641 65 91
25 Valmieras 6631 99751 42 9605 123581 52 233
26 Ventspils 3378 52512 21 4205 184589 75 61
Kopā rajonos 184529 2149155 34 262561 4034426 63 4522
1 Daugavpils pils. 2612 520 7 14647 6676 92 646
2 Jelgavas pils. 3322 1178 20 4897 4902 80 171
3 Jūrmalas pils. 4730 1372 14 4136 8450 85 343
4 Liepājas pils. 3613 532 9 3037 5171 86 288
5 Rēzeknes pils. 1384 541 31 1844 382 22 101
6 Rīgas pils. 14120 10520 34 14332 4953 16 1666
7 Ventspils pils. 1553 970 18 2010 447 8 252
Kopā pilsētās 31334 15633 23 44903 30981 46 3467
Kopā valstī 215863 2164788 34 307464 4065407 63 7989

* atjaunotas zemes īpašuma tiesības; zeme iegūta īpašumā par samaksu; zeme iegūta īpašumā darījumu rezultātā; zeme iegūta īpašumā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā"; valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īpašumi (ar zemi) pilnajai dzīvokļu privatizācijai.

** zeme ar lēmumu piešķirta pastāvīgā lietošanā (pilsētā - nomā vai lieto uz likumīga lēmuma pamata); atzinumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu (tikai pilsētās).

*** ēku (būvju) īpašumi (bez zemes), tai skaitā valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īpašumi pilnajai dzīvokļu privatizācijai.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!