Par uzņēmējdarbību

Latvijas novados

Dagdas pagasta stiprākais zemnieks Jānis Jančevskis

Zirgu sacensības paju sabiedrībā "Brīvība"

Jura un Anitas Beitānu jaunbūve

Sandra un Anatols Viškuri ar dēlu ģimenes lokā

Krāslavas rajona Dagdas pagasts ir neliels — 5713 hektāru — un vienmēr labi sakopts. To apstiprina arī daudzie atzinības raksti par izcīnītajām uzvarām konkursā "Sakoptākais Latvijas pagasts".

— Mums ir izteikti lauksaimniecisks pagasts, jo vairums cilvēku strādā tieši šajā nozarē, — stāsta pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Viškure.

Pagastā ir 945 iedzīvotāji, no 446 darbaspējīgajiem nodarbināti vairāk nekā 80 procentu. Diemžēl pēdējos pāris gados bezdarbnieku skaits ir pieaudzis. Oficiālā statistika situāciju darba tirgū atspoguļo neadekvāti, jo daļa bezdarbnieku tomēr strādā un saņem atalgojumu.

Savulaik tuvu un tālu slavētais kolhozs "Brīvība", ko vadīja Ādolfs Ločmelis, pārtapis paju sabiedrībā, kam šogad pusgadsimta jubileja. Tā vienīgā Krāslavas rajonā tagadējā priekšsēdētāja Anatola Viškura vadībā izturējusi izmisīgo cīņu par izdzīvošanu.

Dzīvesbiedri Sandra un Anatols Viškuri strādā saskanīgā tandēmā.

— Ikvienā jautājumā, ja vien iespējams, pagasts palīdz paju sabiedrībai, un mēs neatsakām pagastam, — apgalvo A. Viškurs. Viņaprāt tas arī ir paglābis no sabrukuma saimniecību, kurā strādā 100 cilvēku.

Patlaban lielākā problēma ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes trūkums. Tāpēc arī paju sabiedrībā palikušas vairs tikai divas lopu fermas, pārējās četrās ierīkotas kokzāģētavas. Zemi saimniecība nomā arī kaimiņu pagastos. "Brīvība" lepojas, ka izdevies saglabāt zirgkopības nozari. Tiesa, kādreiz zirgu bijis ievērojami vairāk un tos pārdevuši arī ārvalstīs. Tomēr arī patlaban šeit izaudzēti skaisti kumeļi — par to liecina Viļānu lauksaimniecības izstādē gūtā atzinība.

Otrs lielākais uzņēmums pagastā ir kokapstrādes firma "Valmeks", kurā nodarbināti 50 strādājošo. Darbojas arī piecas kokzāģētavas, degvielas uzpildes stacija, filiāle "Dagdas ceļi", pāris autodarbnīcu, trīs veikali, licencēta lopkautuve un zemnieku saimniecības. Lielākās no tām ir Jāņa Jančevska "Kalnarāji" un Ivana Markova "Sloboda", kas apsaimnieko vairāk nekā 100 hektāru zemes katra.

Vairāki zemnieki ceļ jaunas mājas un ražošanas ēkas. Tā ir ne tikai šim novadam, bet arī visai Latgalei neraksturīga aina. Piemēram, Dagdas pilsētas pievārtē lielu atpūtas kompleksu uzbūvējuši zemnieku saimniecības "Upeslīči" saimnieki Olga un Vasilijs Šalajevi. Šeit uzcelta pirts un garāža, iekārtota banketu zāle 50 cilvēkiem, otrajā stāvā top atpūtas istabas.

Sava jaunbūve ir arī triju bērnu vecākiem Jurim un Anitai Beitāniem, kuriem paju sabiedrība "Brīvība" bez maksas iedevusi dažādus celtniecības materiālus. Jāpiebilst, ka paju sabiedrība agrākos gados spējusi daudz vairāk palīdzēt saviem biedriem, sedzot turpat pusi no visām celtniecības izmaksām.

Īpatnējā teritoriālā novietojuma dēļ Dagdas pagasta iedzīvotāji izmanto pilsētas sociālo infrastruktūru. Par skolas, bērnudārza, veselības aizsardzības iestāžu izmantošanu pagasts pilsētas budžetā gadā vidēji pārskaita 20 tūkstošus latu.

Sekmējot turpmāko pagasta un novada attīstību, tiek izstrādāts administratīvi teritoriālās reformas pilotprojekts, kurā paredzēta Dagdas pilsētas un apkārtējo — Dagdas, Asūnes, Konstantinovas un Ķepovas pagastu apvienošana. Jau ar 1999. gadu tiks apvienota Dagdas pilsēta ar Dagdas pagastu kopīgai pašvaldību funkciju veikšanai un attīstības programmas veidošanai. S.Viškure gan uzskata, ka vispirms vajadzētu sākt ar abu pašvaldības dienestu apvienošanu. Šis process nebūs vienkāršs, jo pilsētai uzņemties pagasta rūpes nebūs viegli. Stāsta S.Viškure:

— Pagastā mēs esam tuvāk cilvēkiem, ar katru varam izrunāties, pie katra varam aizbraukt un, ja nepieciešams, palīdzēt. Šeit dzīvoju 15 gadus un pazīstu gandrīz katru cilvēku. Ja būs 4000 un vairāk iedzīvotāju, tad katra problēmās iedziļināties nebūs iespējams. Vēl ir grūti paredzēt, cik liels būs ieguvums un cik lieli — zaudējumi. Izveidojot lielāku teritoriju, kurā dzīvotu četras reizes vairāk cilvēku nekā pašlaik, būtu lielākas iespējas iesaistīties dažādos projektos.

Tāpēc jau pērnā gada septembrī noslēdzām sadarbības līgumu ar Dagdas pilsētu un kaimiņu — Asūnes, Konstantinovas un Ķepovas pagastiem, lai kopīgi strādātu pie teritoriālplānošanas un attīstības programmas. Finansu ministrija tūrisma informācijas centra "Fēnikss" dibināšanas projektam piešķīrusi mērķdotācijas, un varam sākt to realizēt. Ceram rast līdzekļus arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai Dagdas pagasta Vecdomu ciemā.

Ar tūrisma attīstību pagastā saista lielas cerības, jo tam šajā gleznainajā un klusajā vidē tiešām ir perspektīva. Dagdas pagasta padome iestājusies Dagdas novada tūrisma novadpētniecības biedrībā "Olūti". Šogad pagasts sāka ierīkot tūrisma taku, tā pavērs brīnišķīgu skatu no Dagdas pilskalna, kurā aug simtgadīgi ozoli, kļavas un baltalkšņi, uz Narūtas un Purpļu ezeriem. Ir izpētīts, ka ūdenstūristiem būs vienreizēja iespēja veikt ceļojumu pa maršrutu: Obiteļas upe — Beitānu ezers — Galšūns — Purpļu ezers — Narūtas ezers — Narūtas upe — Dagdas ezers — Asunas upe un tālāk līdz pat Baltkrievijai.

Pagasts piedāvā arī izjādes ar zirgiem pieredzē–joša trenera pavadībā, kā arī vizināšanos droškās.

Dagdas pagasta Beitānos atpūtas mītni gleznaina ezera krastā iekārtojuši "Vēja rozes" saimnieki Arvīds un Ina Zanderi, kuri jau pērnvasar sāka uzņemt atpūtniekus no Rīgas. Šeit var izvēlēties, kur pārnakšņot — mājā vai teltī. Pie mājas apskatāmi kokgriezumi un savdabīgi akmeņu krāvumi.

— Esam aicinājuši arī citus cilvēkus savest kārtībā pašu pamestās lauku mājas un piedāvāt tās atpūtniekiem. Pašreiz svarīgi izglītot cilvēkus šajā biznesā, tāpēc arī izveidots tūrisma informācijas centrs, — stāsta S.Viškure.

Viņasprāt straujāku šī biznesa attīstību pagastā bremzē mobilo sakaru trūkums Dagdas zonā. Tāpat cilvēkiem ir grūti iegūt līdzekļus starta kapitālam.

Pagastā aktīvi darbojas basketbola klubs, kuru 1996. gadā ierosināja nodibināt pati priekšsēdētāja. Pagasta ļaudis sekmīgi piedalās arī Latvijas lauksaimnieku sporta svētkos. Ceturto gadu jūnijā un oktobrī Dagdas pagastā notiek zirgu veiklības un šķēršļu apbraukšanas sacensības. Tām atvēlēts 150 latu liels balvu fonds. Jāteic, ka popularitātes ziņā tās konkurē ar arāju sacensībām.

— Dzīve pagastā nevar pasliktināties, — pārliecinoši un stingri teic S.Viškure. — Situācija nemaz nav tik slikta, kā nereti domājam. Tikai nevajag baidīties parādīt sevi. Cilvēkam savā mājā, sētā, saimniecībā ir jāatrod un jāparāda citiem tas labākais, tad arī pārējie sasparosies un ķersies pie darba.

Jurijs Roga

Foto: Aleksejs Gončarovs