Valdībā

Turpinājums

no 1.lpp.

Ministru kabineta 27. oktobra sēdē

Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektu likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)". Ņemti vērā finansu ministra iesniegtie papildu priekšlikumi. Finansu ministrijai uzdots precizēt likumprojektu un iesniegt Valsts kancelejā. Pieņemts zināšanai, ka zemkopības ministram Andrim Rāviņam ir atšķirīgs viedoklis šajā jautājumā. Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikas un Pasaules tirdzniecības organizācijas noslēgtajam līgumam un ir nepieciešams šī līguma praktiskajai realizācijai.

Akceptēts rīkojums "Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā". Par izciliem sasniegumiem sportā naudas balvas tiks piešķirtas: 10000 latu — Latvijas Vieglatlētikas savienības sportistam S.Olijaram par Pasaules čempionātā vieglatlētikā junioriem izcīnīto pirmo vietu, 2500 latu — sportista S.Olijara trenerei L.Olijarei, 2500 latu — sportista S.Olijara trenerim A.Čumakovam; 2900 latu — Latvijas Vieglatlētikas savienības sportistei J.Dukurei par Pasaules čempionātā vieglatlētikā junioriem izcīnīto otro vietu, 1450 latu — sportistes J.Dukures trenerim A.Rumbeniekam; 2500 latu — Latvijas Modernās pieccīņas federācijas sportistam D.Čerkovskim par Eiropas čempionātā modernajā pieccīņā junioriem izcīnīto otro vietu, 1250 latu — sportista D.Čerkovska trenerim O.Balahņičovam; 50000 latu — Latvijas Hokeja federācijai par Latvijas hokeja izlases dalību Pasaules čempionāta finālsacensībās.

Valdība akceptēja rīkojumu "Par patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" izveidošanu" un noteikumus "Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" nolikums". Centrs ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša valsts iestāde, kuras galvenais uzdevums ir patvēruma meklētāju izmitināšana.

Akceptēts grozījums Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumos Nr.231 "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums". Grozījumi noteikumos akceptēti sakarā ar plānoto jauna parauga invalīdu apliecību izgatavošanu.

Pieņemta zināšanai Ārlietu ministrijas iesniegtā informācija "Par Latvijas Republikas nacionālo interešu nodrošināšanu, iekļaujoties Eiropas Savienības kopējā ārējās tirdzniecības politikā". Eiropas integrācijas birojam uzdots izstrādāt un iekļaut Latvijas Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā 5.nodaļas 5.2.apakšnodaļā "Ekonomiskā attīstība, lai izturētu dalībvalstu konkurences spiedienu" apakšprioritāti Nr.7. "Ārējās tirdzniecības politikas saskaņošana ar Eiropas Savienības ārējo tirdzniecības politiku".

Pieņemta zināšanai Ekonomikas ministrijas iesniegtā informācija "Par nepieciešamību saglabāt konsekvenci strukturālo reformu īstenošanai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un tam nepieciešamais valsts atbalsts". Ekonomikas ministrijai uzdots precizēt iesniegtās informācijas II un III sadaļu ("Enerģētikas sektors"), arī jautājumu par valsts atbalsta nepieciešamību koksnes gabalatlikumu izmantošanai enerģētikā, 4.punktu ("Rūpniecība"), kā arī jautājumu par nodarbinātību. Precizētā informācija iesniedzama Ārlietu ministrijai.

Pieņemta zināšanai Satiksmes ministrijas Informātikas departamenta direktora A.Virtmaņa sniegtā informācija par 2000.gada problēmas (gadsimtu mijas datorvīrusa) riska samazināšanu datorizētajās sistēmās. Noteikts, ka Satiksmes ministrija ir atbildīga par programmā "2000.gada problēmas" ietverto jautājumu risināšanu. Satiksmes ministrijai uzdots sagatavot un noteiktā kārtībā divu nedēļu laikā iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par komisijas un darba grupu izveidošanu, kā arī attiecīgu darba programmu.

Pieņemta zināšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, Ministru prezidenta biedra Anatolija Gorbunova sniegtā informācija par Latgales reģiona ilgtspējīgas integrētas attīstības plāna koncepciju. Ministrijām ieteikts ņemt vērā Latgales reģiona ilgtspējīgas integrētās attīstības plāna koncepcijā paredzētās mērķprogrammas, izstrādājot nozaru attīstības plānus, kā arī piedalīties savas kompetences ietvaros Latgales reģiona ilgtspējīgas integrētās attīstības plāna koncepcijā paredzēto mērķprogrammu izstrādē.

Konceptuāli apspriežamie jautājumi: par sektorpolitiku attiecībā uz vieglajiem automobiļiem; Latvijas Republikas pasta nozares sektorpolitika laika periodam no 1998.gada līdz 2003.gadam; par valsts atbalsta sniegšanas iespējām uzņēmējsabiedrībām (privatizētām un daļēji privatizētām), kurām ir saimnieciskas problēmas; priekšlikumi valsts pārvaldes jomas sakārtošanai, tiks izskatīti Ministru kabineta sēdē 31.oktobrī.

Valdības preses departaments

 

Pēc Ministru kabineta 27. oktobra sēdes

Labklājības ministra Vladimira Makarova, finansu ministra Roberta Zīles un vides valsts ministra Induļa Emša atbildes, skaidrojumi un komentāri

Ministru kabinets akceptējis grozījumus Ministru kabineta 1998.gada 6.janvārī pieņemtajos noteikumos Nr.3 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem".Valdība arī pieņēma kārtību, kādā līdz 1999.gada 31.decembrim tiks nomainīti invaliditāti apliecinošie dokumenti— invalīdu apliecības. Saistībā ar valdības pieņemtajiem lēmumiem labklājības ministrs Vladimirs Makarovs preses konferencē atzina:

— Jau pietiekami ilgi Latvijas sabiedrībā pretrunīgi tika diskutēts par dokumentu, kas apliecina invalīda tiesības uz valsts noteiktajiem sociālajiem atvieglojumiem. Šāds dokuments patlaban ir invalīda apliecība. Tā sniedz tiesības invalīdiem izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus bez maksas. Taču mēs nevaram atļauties greznību — katru gadu 90 tūkstošus invalīdu sūtīt atjaunot dokumentu, kas apliecina viņu tiesības. Tādēļ valdība šodien akceptēja viedokli, ka ir nepieciešams izdot jaunas invalīdu apliecības, kuru izsniegšanas vieta ir veselības un darbspēju ekspertīzes komisija — vieta, kur nosaka invaliditāti. To darīs līdz 1999.gada beigām. Tātad— turpmāko četrpadsmit mēnešu laikā visu grupu invalīdi saņems jaunas apliecības, gan tie 50 tūkstoši, kuriem bija paredzēta invaliditātes noteikšana pirmo reizi vai atkārtoti, gan pārējie pēc īpaša uzaicinājuma. Mēs ceram to paveikt maksimāli ātri un maksimāli lēti. Domāju, ka šīs apliecības būs labi aizsargātas pret viltojumiem — tās būs laminētas, ārēji arī daudz izskatīgākas par iepriekšējām.

Šodien valdība pieņēma arī grozījumus saistībā ar likumu "Par sociālo apdrošināšanu un slimības un maternitātes pabalstiem". Tie nosaka: ja cilvēks slimo, tad par viņa slimības laiku no speciālā slimības un maternitātes budžeta tiks maksātas iemaksas viņa bezdarba apdrošināšanai, lai nebūtu tā, ka cilvēkus, kuri slimo ilgi un bieži, darba devējs atlaiž no darba un viņi paliek sociāli neaizsargāti. Tagad arī par šiem cilvēkiem tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tiem būs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, kā arī visas citas paredzētās sociālās garantijas.

Par valdības pieņemto un akceptēto pasākumu programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Vladimirs Makarovs teica:

— Mēs esam ārkārtīgi ilgi, smagi, gari un sarežģīti runājuši par demogrāfisko situāciju valstī. Jā, ir iezīmējušās ļoti negatīvas tendences — samazinās jaundzimušo skaits, liels ir mirušo skaits, liels ir mākslīgo abortu skaits, liels ir neveselo un slimi dzimušo bērnu skaits, pieaug bērnu saslimstība , netiek aizsargāta mātes un bērna veselība. Tai pašā laikā ir arī pirmās pozitīvās tendences — pieaug prognozējamais mūža ilgums, tiek ieguldīta nauda mātes un bērna veselības aprūpē, parādās jaunas tehnoloģijas un iespējas sakārtot specializētās bērnu slimnīcas. Diemžēl ir izdarītas arī lielas kļūdas veselības aprūpē. Piemēram, 1995.gadā pieņemtais lēmums par to, ka iedzīvotājiem ir jāsedz līdz 25% no veselības aprūpes izmaksām. Tas faktiski nozīmēja iedzīvotāja mākslīgu aizdzīšanu no ārsta, kam sekoja ielaistas slimības, un tagad iedzīvotāji baidās doties pie ārsta — varbūt nevarēs atkal samaksāt, kā tas bija 1995.gadā.

Jāatzīst, ka demogrāfisko jautājumu risināšana nav tikai Labklājības ministrijas problēma. To atzīst arī paši iedzīvotāji, kuri socioloģiskās aptaujās uz jautājumiem "Cik jūsu ģimenē ir bērnu, vai jūs nevēlētos vairāk?" "Kādi ir nosacījumi, lai jūs vēlētos ģimenē vairāk bērnu?" atbild: "Jā, mēs vēlētos vairāk bērnu." Jaunajās ģimenēs ir mazāk bērnu nekā viņu vecāku ģimenēs. Sabiedrība prasa drošības sajūtu, parliecību, ka arī rīt būs algots darbs, labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret ģimenēm ar bērniem, veselības un izglītības pakalpojumu pieejamību un valsts atbalstu ģimenei ar bērnu. Tāpēc šajā programmā mēs vairāk runājam par pasākumu kopumu, kas ir orientēts uz nodarbinātības veicināšanu, izglītības pieejamību, kultūras pakalpojumu tīkla attīstību, mobilitātes veidošanu sabiedrībā un valsts atbalsta politiku ģimenei ar bērnu. Tas izpaustos ne tikai pabalstu veidā, bet arī, piemēram, tēva lomas palielināšanā, rodot iespēju arī tēvam apmaksāt bērna kopšanas laiku, jebkurā gadījumā palielināt ģimenes līdzdalību bērna audzināšanā, attīstot sociālo pakalpojumu tīklu.

Programma ir aptuveni pieciem gadiem, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Domāju, ka tā ir reālistiska, tajā ir labas vadlīnijas, ja mēs gribam kaut ko atrisināt. Piemēram, jau nākamgad mēs plānojam ieviest valsts budžeta apmaksātas darba prakses jauniešiem pie darba devējiem. Tam iemesls ir konstatētais fakts, ka vislielākais darba traumatisms ir jauniešiem, kuriem ir neliela darba pieredze vai kuri strādā neapmaksātu darbu. Labāk mēs sešus mēnešus maksājam darba devējam, kas pieņem šo jaunieti, kurš, palielinājis savu pašapziņu,pēc tam ir pieprasīts darba tirgū, nekā mūsu valstī veidojas liela daļa bezdarbnieku tikai tā iemesla dēļ, ka viņiem nav darba pieredzes. Labklājības ministrijas budžetā ir paredzēta nauda pabalstu indeksācijai aptuveni 5,4 miljoni latu. Visus pabalstus maksimāli orientēsim uz noteiktām grupām, pietuvinot tos cilvēku mērķu vajadzībām.

Ministru kabineta sēdē tika akceptēti "Grozījumi likumā "Par muitas nodokļu tarifiem"". Par to — finansu ministrs Roberts Zīle:

— Iespējams, ka ažiotāža ap muitas nodokļu tarifiem radās un vēl radīsies tāpēc, ka grozījumi bija jāizdara saskaņā ar Latvijas saistībām parakstītajā memorandā ar Starptautisko valūtas fondu, kas nosaka, ka jau līdz šī gada 1. jūlijam jāievieš 30% svērto lauksaimniecības produktu tarifu. Agrāk tas bija 40%, tad — 36%, bet šodien mēs valdībā pieņēmām, ka tarifus pazeminām līdz 29,89%. Kā likumprojekts tas nonāks jau jaunās Saeimas rokās, kurai ir iespējas to vēl uzlabot.

Jaunie tarifi absolūti nenozīmē kādu papildu spiedienu uz mūsu lauksaimniekiem, jo, ja šie 30% nespēj nodrošināt mūsu lauksaimniekiem konkurētspēju, tad starpība šajos sešos procentos vairs neko nemaina. Jāatzīst, ka ekonomiskā jēga šeit nav pārāk liela, vairāk tas ir politisks solis. Turklāt lēmuma ieviešana noritēs ļoti pakāpeniski, reāli — ne ātrāk par nākamā gada pavasari. Jaunie tarifi neradīs nekādus zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem. Jebkurā gadījumā neviens lauksaimniecības produkta veids netiek aizsargāts mazāk kā par 25%.

Saistībā ar Ministru kabinetā izskatīto jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu Latvijas Nacionālajai operai sezonas veiksmīgai uzsākšanai finansu ministrs Roberts Zīle atzina:

— Esmu izpētījis Valsts kases uzrādītos dokumentus un atskaites par kultūras speciālā fonda finansiālajiem rādītājiem. Atgādināšu, ka šo fondu veido atskaitījumi 50% apjomā no nodevas par ieņēmumiem no azartspēlēm un izlozēm. Šie ieņēmumi tiek dalīti uz pusēm starp sportu un kultūru. Latvijas Nacionālā opera šogad nesaņēma neko no šī speciālā budžeta, jo no kopējās summas — 1 miljona 11 tūkstošiem latu — 207 tūkstoši latu tika nodoti Kultūrkapitāla fonda administratīvajai uzturēšanai, bet 550 tūkstoši latu — Kultūrkapitāla statūtkapitāla daļa — pašlaik atrodas "Hansabank— Latvija" depozītos. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 700 tūkstoši latu nav nodoti kultūrai, bet tiek apgrozīti citos ilgtermiņa ieguldījumos, kuri kultūras nozarei kā tādai vienkārši ir atrauti.Uzskatu, ka ir nepieciešams detalizētāk pārskatīt līdzekļu sadali, lai tie patiešām nonāktu kultūras objektu, tai skaitā Operas, vajadzībām.

Tad runāja vides valsts ministrs Indulis Emsis — par 1997. gada 11. decembra Kioto protokolu, kas ir pielikums Apvienoto Nāciju Organizācijas 1992. gada 9. maija Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām:

— Fakts, ka valstis, tajā skaitā arī Latvija, Kioto pieņēma konvencijas par klimata pārmaiņām pielikumu, šobrīd ir nozīmīgs. Ministru kabinets nolēma parakstīt šo protokolu. Man bija pilnvaras jau Kioto parakstīt protokolu, taču tas nenotika, jo protokols nebija gatavs parakstīšanai. Tagad — pēc gada — esam jauna notikuma priekšā — 10. novembrī es došos uz Buenosairesu, lai piedalītos 4. dalībvalstu konferencē par klimata izmaiņām, un šajā konferencē mūsu pozīcija būs šāda — Latvijai ir jāpieņem tie spēles noteikumi, kurus klimata izmaiņu jomā diktē Eiropas Savienība. Tam jāapliecina mūsu gatavība šī gada decembrī sākt sarunas par uzņemšanu Eiropas Savienībā. Lai padarītu šo procesu vieglāku arī vides aizsardzības jomā, mēs esam nolēmuši atbalstīt Eiropas Savienības pozīciju jautājumā par klimata izmaiņām. Visas asociētās Eiropas Savienības dalībvalstis piepulcēs savas balsis Eiropas Savienības dalībvalstu viedoklim, lai Buenosairesā varētu jau uzstāties ar kopēju pozīciju. Es gribētu arī Buenosairesā no tribīnes paziņot, ka Latvija ir parakstījusi šo protokolu. Par klimata izmaiņām tika runāts jau tieši pirms gada — kā katra valsts samazinās siltumnīcu efektu izraisošo gāzu izmešus.

Laura Dūša, Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā