• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vai tādi ieiesim Eiropā?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.10.1998., Nr. 315/316 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50394

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vai tādi ieiesim Eiropā? Par skaidrību pie Tautas frontes avotiem

Vēl šajā numurā

27.10.1998., Nr. 315/316

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vēstules "Latvijas Vēstnesim"

Vai tādi ieiesim Eiropā?

Izlasot Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Mārtiņa Dudeļa pēdējā nedēļā publicētos rakstus vairākos laikrakstos, to skaitā "Latvijas Vēstnesī" (saprotu, ka tas ir AT Senāta oficiālais viedoklis), kuros skarts 1941.gada izceļotāju jautājums, kā arī sekojot darbam par minēto tematu Saeimā, man kā pilntiesīgai Latvijas pilsonei, nodokļu maksātājai un, cita starpā, arī vēsturniecei, ir radušās atsevišķas piebildes un vēlējumi cienījamiem likumdevējiem un Augstākās tiesas senatoriem.

M.Dudeļa kungu precizējot — pašreizējais strīda ābols ir 1941.gada izceļotāju — patiesībā bēgļu — mantiski tiesiskais jautājums, nevis 1939./1940. gada repatriantiem neatkarīgās Latvijas valsts piešķirtās īpašuma kompensācijas.

Absolūti nepārprotami tas arī formulēts "Tēvzemei un Brīvībai /LNNK deputātu grupas piedāvātajos likuma grozījumos "Par namīpašumu denacionalizāciju LR".

Bez tam iepriecina arī fakts, ka M.Dudeļa publikācijās pausts līdz šim gan nesaklausāms AT viedoklis, citēju: "...īpaši jāatzīmē, ka LR AT nekad nav bijis tāds viedoklis, ka īpašuma tiesības uz baltvācu īpašumiem nevajadzētu atjaunot".

Pat vairāk — AT uzskata, ka "...nepieciešams izstrādāt atsevišķu likumu par īpašuma tiesību atjaunošanu minētajai personu grupai".

Vienā publikācijā izlasāma arī norāde, ka, lūk, šāds likuma projekts ir sagatavots un publicēts "Latvijas Vēstneša" šī gada 30.septembrī. Otrajā rakstā atkal tas noliegts kā nederīgs, kas būtu vēl jāpapildina, jāprecizē. Bet runa taču ir par papildināšanu, precizēšanu, nevis par noraidīšanu. Pēc Saeimas darba rezultātiem arī var spriest, ka likumdevēji ir ieinteresēti beidzot šīs lietas sakārtot.

Kas īstenībā ir kavēklis?

Ja šai lietā iedziļinās vairāk, parādās, lūk kas: Saeimā grozījumi likumā "Par namīpašuma denacionalizāciju" tiek mētāti kā tenisa bumbiņa. Pirmajā lasījumā gandrīz vienbalsīgi pieņemti, atzīti par pieņemamiem steidzamības kārtā, otrajā lasījumā — atlikt. Saeimas Juridiskās komisijas sēdē izskatīti, atkal atlikti.

Un visur kaut kā aiz atcelšanas iemesla stāv Rīgas domes dzīvokļu komisijas priekšnieks J.Karpovičs, savus parakstus pievienojuši arī vairāki sociāldemokrāti organizācijas "Jaunā politika" līdere. Šur tur pavīd arī nekustamā īpašuma aģentūra..

Piedāvātajos likuma grozījumos taču minēto īpašumu privatizētā daļa tiek respektēta, vēl vairāk — pat paredzēts zināms termiņš, lai iesākto privatizāciju pabeigtu.

Tad jājautā— par ko tad ir runa?

Vai tikai par tieši privatizācijai nepakļauto daļu? Ne jau par pilsoņu vai nepilsoņu interesēm (starp citu, īpašuma atprasītāji bieži vien un pārsvarā arī ir pilntiesīgi Latvijas pilsoņi). Varbūt ir runa tieši par īpašuma piederību, attiecīgi neprivatizējamo daļu, zemi u.c.?

Šajā vēstulē nekavēšos pie staļiniskās Krievijas un fašistiskās Vācijas 1941.gada 10. janvāra līguma tiesiskā vērtējuma un pie tā pirmcēloņa — Ribentropa —Molotova pakta. Ceru, ka, lasot vairākkārtējus mūsu valsts un ārvalstu vadošo vēsturnieku, juristu pētījumus, ir saņemts izsmeļošs šo līgumu prettiesiskais skaidrojums. Un kur tad vēl — pavisam laikā — ASV valdības oficiālais Ribentropa —Molotova pakta un tā seku prettiesiskais novērtējums un lūgums Krievijai darīt to pašu. Un visas mūsu neatkarīgās Latvijas pieņemtās deklarācijas?

Nerunāsim vairs par to, ka tiesu iestādēm arī līdz šim, balstoties uz Latvijas neatkarības deklarāciju un starptautisko tiesību vispārpieņemtajām normām, bija iespējams pieņemt lojālus lēmumus 1941.gada izceļotājiem.

Vismaz tagad, cienījamie AT senatori, Latvijas likumdevēji, apvienojiet spēkus, palīdziet viens otram — vēsturiski objektīvi, starptautiski tiesiski un mantiski neatkarīgi beidzot sakārtot šīs lietas.

Ja nepieciešams, vērsieties pie pašiem 1941.gada izceļotājiem — daudzi no viņiem vēl ir dzīvi. Tolaik pieauguši bērni būdami, vēl atceras, cik "labprātīgi" vairumā ģimeņu tika pieņemts smagais lēmums — aizbraukt. Bet tas tika pieņemts tikai pēc padomju varas nodibināšanās, tikai pēc lielo īpašumu nacionalizācijas — 1940.gada oktobrī, bieži latvietim pārtopot par batlvācieti (no 10500 1941.gada aizbraucējiem bija 2000 latviešu). Kādā gan veidā viņi savus īpašumus varēja zaudēt divas reizes — pirmo reizi nacionalizējot, otro reizi — aizbraucot. Padomju vara ar varu un prettiesiski atņēma īpašumus bijušās brīvās Latvijas pilsoņiem, un tagad iznāk, ka šodienas neatkarīgā Latvija tos uzskata par savu nacionālo bagātību?

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!