Stenogramma 14.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Pasludinu par atklātu 14.oktobra Saeimas sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, kā parasti, ir vairāki iesniegumi par izmaiņām mūsu darba kārtībā. Līdz ar to pirms jautājuma izskatīšanas mums ir jāpauž sava attieksme pret šiem deputātu priekšlikumiem ienākšanas secībā:

Pirmais ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — mainīt šodienas darba kārtību un izskatīt darba kārtības 45.punktu — likumprojekts "Teritorijas attīstības plānošanas likums" , trešais lasījums, kā darba kārtības trešās sadaļas "Likumprojektu izskatīšana" 1. punktu pirms darba kārtības 25.punkta. Viens deputāts var runāt par, viens pret.

Indulis Bērziņš, frakcija "Latvijas ceļš". Vēlas runāt pret.

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Šoreiz es runāšu kā Saeimas sekretārs. Mēs paši kopā sanācām un vienojāmies, ka strādāsim šonedēļ tik ilgi, cik būs vajadzīgs, lai izskatītu visus jautājumus. Tāpēc vienīgais, ko būtu attaisnojams šobrīd mainīt, ja mēs atbalstām Latvijas sportu, tas ir, piešķirt šo pilsonību, ja viņš ir pelnījis par nopelniem, attiecīgi Latvijas izlases futbolistam, bet visus pārējos es aicinu nevis mainīt, bet strādāt tik ilgi, kamēr mēs izskatām visus jautājumus. Ja mēs sāksim šobrīd mainīt, tad nu... Jūs saprotiet, ir ļoti sarežģīti Sadarbības padomei, frakciju pārstāvjiem kopā ar Prezidiju izveidot šo darba kārtību. Tā tika izveidota. Lūdzu, vienkārši strādāsim tik ilgi, kamēr tiek izskatīti visi jautājumi. Paldies! Balsojiet pret visiem, izņemot es aicinu balsot par izmaiņām tikai vienā — pilsonības gadījumā, nevis pārējos.

Sēdes vadītājs.

Bērziņa kungs runāja jau par visām nākamajām izmaiņām darba kārtībā, bet pašreiz mēs izskatām šo konkrēto priekšlikumu. Par deputāti runāt nevēlas. Vēlas? Es atvainojos! Paulis Kļaviņš vēlas runāt par. Lūdzu!

P.Kļaviņš

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Tik vienkārši tas nav, ka mēs varam tagad iet 144 darba kārtības punktiem rindā cauri. Ja esam aizmirsuši vai savlaicīgi no Ministru kabineta nav pienācis lēmuma projekts par to, ka mums īsi un skaidri jāpasaka, vai Saeima pieļauj Latvijas bruņoto spēku vadam piedalīties Bosnijā vai nepieļauj. Tas ir jāizlemj, jo pēc dažām dienām viņiem ir jābrauc. Bet, ja mēs to nevaram izlemt tagad, ja mēs to nevaram, tad...

Sēdes vadītājs.

Kļaviņa kungs, mēs pašreiz runājam par Teritoriālās attīstības plānošanas likuma izmaiņām.

P.Kļaviņš

. Es gribu tikai teikt to, ka mums ir jāveic arī dažas citas pārmaiņas. Mēs nevaram ar to tā vienkārši iet uz priekšu un pēc trim dienām pieņemt kaut ko tādu, kas ir vajadzīgs jau šodien.

Sēdes vadītājs.

Deputāti savu viedokli no tribīnes ir pauduši. Lūdzu zvanu! Izlemsim šo priekšlikumu — atbalstīt vai ne — balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — mainīt darba kārtību. 45.punktu izskatīt kā 1. pēc darba kārtības 25.punkta. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 39, atturas 14. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamais ienākšanas secībā ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Viņi ierosina izdarīt izmaiņas šodienas darba kārtībā. Tas ir dokuments nr. 4739b. Darba kārtības jautājumus laika ekonomijas nolūkos, es nosaukšu tikai numurus, jo te tas ir uz divām lappusēm, tātad 55., 56., 57., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 92., 98., 99. un 110.darba kārtības jautājumu iekļaut tūlīt aiz 24.darba kārtības jautājuma. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret? Vēlas runāt Juris Sinka, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Sinka

(TB/LNNK). Caurmērā, dāmas un kungi, katrs jautājums prasītu varbūt vienu minūti. Un, ja mēs varētu no šiem, tā sakot, "tikt vaļā", tas būtu ļoti jauki. Bet nu es to saku uzziņai.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu no tribīnes runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Ārlietu komisijas ierosinājumu — mainīt šodienas darba kārtību un manis minētos darba kārtības jautājumus, kurus es nosaucu, kopumā 14 tādu ir, iekļaut tūlīt aiz 24. darba kārtības jautājuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 34, atturas — 14. Arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamais iesniegšanas secībā ir desmit deputātu iesniegtais priekšlikums. "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 117.pantu, ierosinām 14.oktobra sēdes darba kārtībā jautājumu nr. 129 pārcelt un izskatīt uzreiz pēc "Prezidija ziņojumi". Vēlas runāt Modris Lujāns par šo priekšlikumu. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! 129.jautājums ir par Latvijas futbolista Mihalopa uzņemšanu pilsonībā par sevišķiem nopelniem. Salīdzinoši, protams, varētu jau vēl gaidīt vairākas nedēļas, bet šodien Latvijas izlase tiekas ar Slovēnijas izlasi. Un cienījamais Mihalopa kungs to arī ļoti lūdza, Latvijas futbola izlase, atbalstīt šo iniciatīvu, jo viņš ir viens no Latvijas vadošajiem futbolistiem. Šis ir rets gadījums, ka Latvijas futbola izlase var nokļūt Eiropas čempionātā. Tas būtu patiešām, ja šodien Saeima pagrieztos ar seju pret futbolu un atbalstītu šo iniciatīvu, tas būtu pozitīvs stimuls arī Latvijas izlasei veiksmīgāk nospēlēt pret Slovēniju. Es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Otrs deputāts, kas vēlas paust savu attieksmi, tas nozīmē, ka viņš to var darīt pret, ir Kārlis Čerāns no frakcijas "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Man nav pilnīgi nekas pret Latvijas futbolu, bet es domāju, ka godātajiem deputātiem, kuri šeit grib izdarīt kaut kādas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tomēr nāktos šeit, trīs gadus strādājot Saeimā, iemācīties nedaudz Kārtības rulli un šo priekšlikumu iesniegt nevis 117.panta kārtībā, bet 51.panta kārtībā, kas paredz šos grozījumus kā grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā. Tā kā es domāju, ka mēs varētu palūgt kolēģiem šo priekšlikumu pareizi formulēt, un pēc tam mēs arī varētu visi atbalstīt, bet šajā gadījumā, ja tas iet 117.panta kārtībā, tādēļ man būtu lūgums vismaz sēdes vadītājam šo jautājumu virzīt atbilstoši Kārtības rullim un iekļaut darba kārtībā "Prezidija ziņojumi" vispirms par to, ka šāds patstāvīgais priekšlikums būtu mums skatāms. Tomēr rīkoties kaut nedaudz saskaņā ar Kārtības rulli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jā, Čerāna kungs, pēc procedūras jums ir taisnība, bet būtība ir tāda, ka šie desmit deputāti prasa grozīt darba kārtību, un līdz ar to mums šis jautājums ir jāizskata, kā viņi to ir formulējuši. Tātad tas šodien ir uz viņu sirdsapziņas.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par desmit deputātu iesniegto priekšlikumu — mainīt darba kārtību. 129. darba kārtības jautājumu izskatīt tūlīt pēc "Prezidija ziņojumi". Tas skar šo pilsonības jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! tātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas — 6. Šīs izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Un pēdējais no dokumentiem, kas skar darba kārtību. Saeimas Prezidijam adresēts Andra Rubina iesniegums, kurā viņš lūdz noņemt no izskatīšanas Saeimas 14.oktobra sēdē dokumentu nr. 4728 "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rubinam". "Es atsaucu savu lūgumu piešķirt atvaļinājumu laikā no 6. līdz 9. oktobrim sakarā ar to, ka tas ir novēlots, jo šodien jau ir 14.oktobris." Rubina kungs ierosina samazināt darba kārtību par vienu jautājumu. Ierosina atbalstīt atbilstoši Juridiskā biroja viedoklim, jo arī tas nav balsojams. (Starpsauciens: "Piekrītam!")

Tālāk mēs varam sākt izskatīt mūsu darba kārtību. 1.punkts. Likumprojekts "Civilprocesa likums" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā uz tribīni dodas Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4730. Tūlīt es aicinu arī kolēģus deputātus pievienot šim dokumentam dokumentu nr. 4730a, jo šeit ir precizējums 96.lappusē.

Atbilstoši Kārtības ruļļa 109. un 110.pantam, izskatot lietu trešajā lasījumā, ziņotājs ziņo par likumprojekta pantiem, par kuriem ir iesniegti priekšlikumi. Es atļaušos tā arī darīt, proti, zināmā veidā grupēt šos priekšlikumus, jo par vienu un to pašu pantu ir vairāki. Tātad 1.priekšlikums ir 2.pants. "Tiesas spriešana civillietās". Atbildīgā komisija ir izstrādājusi precizētu redakciju. Ir precizēta redakcija. Lūdzu komisijas atbalstu un lūdzu atbalstīt arī Saeimu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 3.pants. Redakcionāls precizējums — vietā "likuma normas" atbildīgās komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 3.priekšlikums, 4. un 5. priekšlikums ir par 5.pantu. 3. priekšlikums. Kolēģis Ādamsons lūdz apvienot šā panta pirmo, otro un trešo daļu un izteikt šo pantu tādā redakcijā, kāda ir jums redzama trešajā ailē. Pēc būtības šī redakcija un šis priekšlikums ir vērā ņemami, taču ne šajā likumā vai šajā likumprojektā. Tas ir materiālās normas jautājums. Civillikuma ievaddaļas 3.pantā šī norma jau ir nostiprināta. Procesuālajā likumā tas nav nepieciešams, jo procesuālais likums vienmēr paredz, ka procedūras normas ir jāievēro tā, kuras ir spēkā lietas izskatīšanas brīdī. Tātad komisija tikai šo apsvērumu dēļ nav atbalstījusi Ādamsona kunga priekšlikumu. 4. un 5. priekšlikums ir redakcionāla rakstura, un terminoloģijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šo 3., 4. un 5.priekšlikumu. Komisijas viedoklis tiek pieņemts.

J.Kaksītis

. 6.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 7.priekšlikums. Deputāta Ādamsona kunga priekšlikums ir papildināt 11.pantu ar normu, kāda ir redzama trešajā ailē. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir nekorekts no Juridiskā viedokļa termins "klātesošās personas". Arī šo ar jau spēkā esošo šajā "videoierakstā atļauts izdarīt ar tiesas vai tiesneša atļauju", tas jau ir nostiprināts. Pārējos ierakstus procesa dalībnieki drīkst izdarīt, bet tas nav jāregulē šeit likumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 8.priekšlikums — par 13.pantu. Precizēts, ka tiesa notiek vienīgi valsts valodā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Tas arī tiek pieņemts.

J.Kaksītis

. Par šo pašu pantu ir arī vēl 9.priekšlikums, paredzot izslēgt juridisko personu privilēģijas neuzstāties valsts valodā, ja nu tomēr viņi nesaprot valsts valodu, tad juridiskajām personām būtu pašām jānodrošina tulks tiesas procesā.

Sēdes vadītājs.

Par 9.priekšlikumu deputātiem arī iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis

. 10.priekšlikums ir redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt.

J.Kaksītis

. 11.priekšlikums arī faktiski ir redakcionāla rakstura. No negatīvā apgalvojuma uz pozitīvo, ka jāpamatojas tikai uz lietas pierādījumu, kas pārbaudīta tiesas sēdē. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 12. un 13. priekšlikums ir par 18.pantu, kurā ir noteikts, kādā gadījumā tiesas tiesnesis nepiedalās lietas atkārtotā izskatīšanā. Deputāts Ādamsons lūdz papildināt, iestarpināt starp vārdiem "ja spriedumā" vārdus "vai lēmums". Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un atbildīgās komisijas redakcija ir 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 14., 15., 16. un 17. priekšlikums ir par 19.pantu "Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana". Šis pants ir redakcionāli sakārtots atbilstoši jau iepriekš manis ziņotajam 18.pantam. Arī vēlāk mēs redzēsim — šā likumprojekta 91.pants, kas nosaka, kādā gadījumā jāatstata prokurors, kurš nevar piedalīties lietā. Prokurors ir lietas dalībnieks, tādēļ 14.priekšlikumā viņš nav atsevišķi nosaukts. Visus šos priekšlikumus atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 18. priekšlikums ir terminoloģijas jautājums. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 19. priekšlikums. Juridiskais birojs — aizstāt attiecīgus vārdus 26. pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 20. priekšlikums ir par 28. panta 6. daļu atbildīgās komisijas redakcijā. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 21. priekšlikums ir par 29. pantu. Terminoloģijas jautājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 21. priekšlikuma atbalstam. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 22. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, sakārtota ir terminoloģija par lietas vešanas saistītajiem izdevumiem. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. Tāpat Juridiskā komisija atbalsta Juridiskā biroja 23., 24. un 25. priekšlikumu par 33. pantu. Arī šeit ir sakārtoti juridiskās terminoloģijas jautājumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 26. priekšlikums ir par 34. pantu. Tas ir redakcionāli pilnveidots. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 27. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 37. panta 3. daļas saskaņošanu ar 1. daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 28. priekšlikums ir par 38. pantu — "Kancelejas nodeva", kur ir noteikts, ka lietas dalībniekiem ir tiesības saņemt sprieduma vai lēmuma kopijas, taču par to ir maksājama attiecīga kancelejas nodeva, un Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 29. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — redakcionāli sakārtot juridisko terminoloģiju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 30. priekšlikums — atbildīgā komisija ir izstrādājusi 42. pantu — Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij — attiecīgajā redakcijā 3. ailē, un šeit ir noteikti tiesas izdevumi, to būtība, kā arī samaksas sekas, ja tie nav samaksāti. Lūdzu...

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 31. priekšlikums par 43. pantu, kas nosaka izņēmumus no vispārīgajiem noteikumiem par tiesas izdevumiem. Tātad 43. panta 1. daļa nosaka, kas ir atbrīvoti no tiesas izdevumiem. Un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 32. priekšlikums ir par 44. pantu. Ar tiesas procesu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana. Šeit ir arī 33. ..... Es atvainojos... 32. priekšlikums ir izteikt šo pantu precizētā redakcijā: ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana, kur ir noteikta kārtība, kā šie jautājumi ir jārisina, izskatot šīs kategorijas lietas. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 45. pantā ir precizējums, bet šis precizējums ir... es tam pievērsīšu uzmanību tādēļ, ka arī turpmākajos visos gadījumos, kur būs iepriekšējā otrā lasījumā pieņemtajā redakcijā lietota vārdkopa "blakussūdzība vai protests", turpmāk tiks lietota tikai "blakussūdzība", jo ir noteikts Kriminālprocesa likumā atsevišķs pants, kurš pasaka, ka visos tajos gadījumos, kad ir tiesības iesniegt blakussūdzības, ir tiesības iesniegt arī blakus protestu, tādēļ, sākot ar šo 45. pantu, jau tiek lietots tikai viens apzīmējums — "blakussūdzība". Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 34. priekšlikums ir kolēģa Ādamsona priekšlikums — papildināt 54. pantu, iestarpinot starp vārdiem "dzīves vieta nav zināma" vārdus "un to nav iespējams noskaidrot". Faktiski mēs uzskatām, ka apzīmējums "dzīvesvieta nav zināma" arī nosaka un aptver sevī to, ka to nav bijis iespējams noskaidrot, jo uzņemties tādu atbildību, tas ir fakta jautājums, ka vai ir iespējams noskaidrot... Varbūt vienā gadījumā tas ir grūtāk, otrā gadījumā tas ir vieglāk, bet būtība ir tāda, ka, ja mēs lietojam apzīmējumu "dzīvesvieta nav zināma", tad tas nozīmē, ka to nav bijis arī iespējams noskaidrot. Tādēļ nav atbalstīts šis priekšlikums,

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai? (Starpsauciens: "Jābalso!") Deputāts Ozoliņš prasa balsojumu. Godātie deputāti, lūdzu pievērsīsimies uzmanīgi... tātad dokumenta 34. priekšlikums, ko izvirza deputāts Ādamsons. Atbildīgā komisija ierosina to noraidīt, tas ir, neatbalstīt. Mums deputāts Ozoliņš prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par vai pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 22, atturas — 13. Balso 42 deputāti. Tas ir par maz, lai pieņemtu kvalificētu lēmumu.

Lūdzu atkārtot zvanu un godātos deputātus es lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret— 34, atturas — 16. Šis priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Kaksītis

. 35. priekšlikums — par 56. pantu: pavēstes piegādāšana. Saeimas Juridiskais birojs ierosina "piegāde par pastu" vietā lietot apzīmējumu "nosūta ierakstītā sūtījumā". Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt... Es redzu, ka ir uz pults nospiesta Edgara Bāna vēlēšanās uzstāties... Lūdzu, esiet uzmanīgi! Tātad deputātiem nav iebildumu? Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis

. 36. ir redakcionāla rakstura priekšlikums no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 37. un 38. priekšlikums — par 56. pantu. Deputāts Ādamsons iesaka 9. daļu izslēgt. 9. daļa ir: ja pavēste nosūtīta šā panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Šī norma ir ļoti būtiska. Ja šo normu izslēdz, tad faktiski tiek zināmā mērā paralizēta lietas izskatīšanas iespēja tādos gadījumos, ja personas visiem pieļaujamajiem vai reizē arī nepieļaujamiem veidiem cenšas izvairīties no ierašanās uz tiesas sēdēm. Tātad mēs uzskatām, ka šajā 9. daļā ir norāde... pateikta būtība tāda: ja pavēste ir nosūtīta atbilstoši likumam katrā konkrētā gadījumā — vai tas būtu ar ziņnesi, vai tas būtu pa pastu vai kādā citā veidā, un attiecīgā izsaucamā persona neierodas uz tiesas sēdi, tad ir uzskatāms, ka viņa nevēlas izmantot savas tiesības. Līdz ar to Juridiskā komisija neatbalsta Ādamsona kunga priekšlikumu un savukārt atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, ka šāda situācija nav piemērojama tanī gadījumā, ja nav bijusi zināma atrašanās vieta. Ja nav bijusi zināma atrašanās vieta... Tātad, protams, nosūtīšanai pa pastu vai ar ziņnesi vairs nav nekādas jēgas, jo pats apzīmējums, kā iepriekš jau arī Saeimas vairākums par to nobalsoja, tad nav zināms, kur šī persona atrodas. Tātad es lūdzu 37. neatbalstīt, bet atbalstīt 38. Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 37. un 38. priekšlikumu. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis

. 39. priekšlikums. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija to atbalsta. Šis 62. pants ir saistāms ar turpat blakus esošo 63. panta 2. daļu, un līdz ar to mainītas ir arī panta daļu numerācijas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 40. priekšlikums un 41. priekšlikums ir par 64. — projekta pantu — Piezīmes par protokolu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis

. Tāpat komisija ir atbalstījusi izslēgt 68. panta 3. daļā pēdējo teikumu, ka tiesas lēmums nav pārsūdzāms par naudas sodu. Tātad tas ir pārsūdzams un var arī noprotestēt. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 73. un 74. priekšlikums ir par 73. pantu. Ir...

Sēdes vadītājs.

Godātais Kaksīša kungs.... 43. un 44. ....

J.Kaksītis

. Jā, es atvainojos, 43. un 44. priekšlikumi ir par 73. pantu. Tātad šeit ir — līdz šim 73. panta otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā ir norādītas tikai personas, kam ir piešķirtas tiesības aizstāvēt. Juridiskais birojs iesaka precizēt šo personu loku, un tas arī ir izdarīts 43. priekšlikumā, un tālāk arī 44. priekšlikumā precizētas šīs piešķirtās tiesības aizstāvēt to vai citu personu intereses. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 45. priekšlikums ir... 45. un 46. priekšlikums ir par 74. pantu. Un deputāts Ādamsons ir iesniedzis priekšlikumu — papildināt 2. daļas 1. punktu ar sekojošu tekstu "un izgatavot kopijas". Tas ir atbalstīts, bet nav atbalstīts deputāta Ādamsons priekšlikums par 2. panta papildināšanu ar "izdarīt pierakstus un audio ierakstus", jo nu es gribu teikt, ka tas pats par sevi ir saprotams un likumā to nav nepieciešams ierakstīt.

Sēdes vadītājs.

Un par šo pašu pantu ir arī 47. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kur arī atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Tātad deputātiem iebildumu par 74. panta labojumiem un atbilstoši arī par komisijas viedokli nav? Tie tiek pieņemti.

J.Kaksītis

. 48. priekšlikums ir par 80. pantu — Piespiedu izpildīšana un izpilde... Tas ir terminoloģijas jautājums. Biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis

. 49. un 50. priekšlikumi. Juridiskais birojs 82. panta 3. daļu iesaka izteikt 3. ailē redzamajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Savukārt deputāts Ādamsons liek priekšā papildināt ar jaunu daļu, proti, ka sabiedriskās organizācijas var vest šo organizāciju biedru lietas. Komisija to nav atbalstījusi. Komisija neuzskata, ka sabiedriskajām organzācijām būtu jādeleģē tiesības pārstāvēt tās personas, kuras, kā mēs zinām, saskaņā ar Likumu par sabiedriskajām organizācijām visas ir pilngadīgas, rīcībspējīgas, līdz ar to šādu normu nav atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 49. un 50. priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kaksītis.

51. priekšlikums — par 84. panta 1. daļas papildināšanu, un tas ir juridiskās terminoloģijas precizējums. Līdz šim zināja apzīmējumu, ka personām, kurām ir nodibināta aizgādnība... Un tās varētu būt gan tās, kas ir garīgi slimas, gan arī tās, kas alkoholisma vai citu līdzekļu rezultātā ir nonākušas tādā stāvoklī... Terminoloģija šeit ir saskaņota ar Civillikuma 365. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

52. un 53. priekšlikumi ir atbildīgās komisijas priekšlikumi par 86. pantu: Pārstāvju pilnvaru apjoms. Tas ir redakcionāla rakstura juridiskās terminoloģijas precizējums, un komisija pati arī atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat redakcionāls labojums ir 54. priekšlikumā par 90. panta 2. daļu, un komisija savu priekšlikumu, protams, arī atbalsta. Par šo 90. pantu ir arī 55. priekšlikums un 56. priekšlikums. 55. ir tīri terminoloģijas jautājums, bet 90. pants ir pants, par kuru jau es nedaudz runāju iepriekš, ka prokurors ir lietas dalībnieks un līdz ar to viņam ir tiesības iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu visos gadījumos, kad citiem lietas dalībniekiem ir tiesības pārsūdzēt, līdz ar to tā norma, kas tika jau atbalstīta iepriekš, šeit tiek vispārīgā daļā izteikta precizētā redakcijā 90.pantā, lūdzu šos priekšlikumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī šos priekšlikumus atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

57.un 58.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi, te ir terminoloģijas jautājums, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

59.priekšlikums ir par 93.pantu, kuru terminoloģijas jautājumi ir risināti — "apstākļi" ir aizstāti ar vārdu "fakti", komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

60.priekšlikums ir deputāta Kaksīša priekšlikums — izteikt 93.panta trešo daļu redakcijā, kāda tā ir iepriekšējā ailē, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

61.priekšlikums ir par 95.panta pirmo daļu — redakcionāla rakstura. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat redakcionāla rakstura ir 62.priekšlikums par 98.panta pirmo daļu — pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Nākamais ir 63.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 111.panta ceturtajā daļā vārdus "pamatot lūgumu" ar vārdiem "motivēt lūgumu", jo apzīmējums, vai lūgums ir pamatots vai nav pamatots, tas ir tiesas jautājums, bet katrā gadījumā šādam lūgumam ir jābūt motivētam. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

64.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 123.pantu. Tātad tiek risināts jautājums, kādos gadījumos un kādā kārtībā ir izdarāma ekspertu atstatīšana vai noraidīšana, un šis 123.pants ir atbalstīts Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

65.priekšlikums par 126.pantu — Valsts vai pašvaldību iestādes atzinums, Juridiskā komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Par 127.pantu ir divi priekšlikumi — Juridiskā biroja un deputāta Ādamsona kunga priekšlikums. 127.panta Juridiskā biroja priekšlikums ir redakcionāla rakstura un tāds juridiskās terminoloģijas precizējums, par kuru jau es iepriekš teicu, par nepilngadīgā vai aizgādnībā esošu personu interešu pārstāvēšanu, bet 67, Ādamsona kunga priekšlikums, ir kontekstā ar to priekšlikumu, kuru mēs komisijā un arī Saeima neatbalstīja, par sabiedrisko organizāciju lomu prasības celšanā savu biedrību interesēs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

68.un 69.priekšlikumi ir par 128.pantu, tie ir redakcionāla rakstura. Komisija tos atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat redakcionāla rakstura vai, pareizāk sakot, juridiskās terminoloģijas jautājums ir 70. — Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt vārdu "apliecina" ar "apstiprina" 129.pantā prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat komisija atbalsta 71.priekšlikumu par 133.pantu — izslēgt vārdu "visi", jo, ja jau tiek lietots vārds "prasības pieteikumam nav pievienoti likumā paredzētie dokumenti", tad apriori ar to tiek domāti, ka tie nav visi pievienoti. Un komisija šādu biroja priekšlikumu atbalsta, tāpat atbalsta arī par šī panta trešo daļu iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Kaksītis.

73.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — redakcionāla rakstura. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt par 73.priekšlikumu. To vēlas darīt Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Man šeit ir lūgums atbildīgam ziņotājam sniegt tomēr nelielu paskaidrojumu, kāpēc šādas pretprasības iesniegšana — būtu uzliekams šis pienākums atbildētājam tikai līdz sprieduma taisīšanai pirmās instances tiesā, un kāpēc šādu pretprasību nevar iesniegt tad, kad šī lieta ir aizgājusi jau tālāk, jo ņemot vērā to, ka otrās instances tiesā vai kādā citā šīs lietas izskatīšanas stadijā varētu parādīties tāda šīs lietas virzība, kura būtiski atšķiras no tās lietas virzības, kura ir gājusi pirmās instances tiesā.

Un tāpēc, pirms mēs šeit atbalstām šo priekšlikumu, man būtu lūgums šeit referentam izskaidrot šo jautājumu, un, ja šeit šāds izskaidrojums netiek saņemts izsmeļošs, tad es šajā brīdī lūdzu šo balsojumu, paturot iespējas atturēties no šī lūguma tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Jautājums, kuru izvirza Čerāna kungs, ir, varētu teikt, pat fundamentāls, ja mēs tādā veidā pieļaujam, ka pretprasību var grozīt arī vēl kādas citas instances tiesas laikā, tad praktiski tiek liegtas tiesības sagatavoties šīs pretprasības atspēkojumam. Visi pierādījumi pirmās instances tiesā tiek pārbaudīti līdz sprieduma taisīšanai, un prasības grozījumi arī var tikt izdarīti tikai līdz sprieduma taisīšanai, visi pierādījumi tiek pārbaudīti līdz sprieduma taisīšanai, tādēļ faktiski, tā vairs nav pretprasība, tā jau ir cita prasība. Pretprasībai ir savas privilēģijas, kuras ir jāizvirza līdz jautājumam... līdz brīdim, kad pirmās instances tiesa taisa spriedumu. Tā ir bijis visu laiku, un es, varētu teikt, es brīdinu par to, ka ja mēs tā sajauksim jau spēkā esošo tiesvedību, tad var iznākt tā, ka mēs, labu domādami, faktiski izdarām slikti, pretprasība ir izskatāma un izspriežama tikai līdz brīdim, kad tiek taisīts spriedums. Tādēļ jau ir arī šis jēdziena nosaukums — pretprasība, tā ir kaut kas pretējs prasībai.

Sēdes vadītājs.

Paldies Kaksīša kungam. Vai Čerāna kungs uzstāj uz balsojumu? Nē. Tātad deputātiem iebildumu par 73.priekšlikuma atbalstu nav. Tas tiek pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Kaksītis.

Nākamais ir 74.priekšlikums — prasības nodrošinājums. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi un izteikusi vienā pantā visus šos prasības nodrošinājuma veidus, tie ir dažādi. Vienā pantā tiek pateikts, kā katrā gadījumā atkarībā no tā, kāda ir mantas īpašuma nostiprināšanas pakāpe, kādā varētu būt mantas lietošanas vai citas rīcības veids ar šo mantu katrā konkrētā gadījumā izdarāms, tādēļ vienā pantā tiek uzskaitīti šie nodrošinājumi un līdzekļi, jo, kā jau teicu, mantas izlietošana sakarā ar šo nodrošinājumu vai ierobežojumu varētu būt dažāda. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

75.priekšlikums ir par 142.pantu — lēmums par prasības nodrošināšanas izpildi. Atbildīgā komisija izstrādātajā redakcijā nosaka šā lēmuma izpildes laiku, kārtību un to amatpersonu loku, kurām šis lēmums izpildāms. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

76.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt vārdkopu "un advokāti". Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

77.ir juridiskās terminoloģijas jautājums, Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

78.priekšlikums ir par 152.panta ceturto daļu — aizstāt vārdus "masu saziņas līdzekļus" ar vārdiem "masu informācijas līdzekļus", ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

79.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē, ka ir izskaidrojamas liecinieku tiesības nesniegt liecības tām personām, kuras saskaņā ar šā likuma 107.pantu drīkst izmantot šīs tiesības. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

80.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ka nebrīdināt, aizstāt vecumu, sākot ar kuru vai līdz kuram nepilngadīgās personas nav brīdināmas Civilprocesā par kriminālatbildību par liecībām. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

81.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt vārdus "patiesība par lietas apstākļiem", jo civilprocesa katrā pusē ir jāpierāda savi izvirzītie motīvi vai savi apstākļi, līdz ar to nebūt ne vienmēr ir iespējams noskaidrot objektīvo patiesību, tādēļ arī šis temins tiek lietots "lietas apstākļi". Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

82.un 83.priekšlikums ir, pirmkārt, Ādamsona kunga priekšlikums — papildināt 78.pantu — rakstveida pierādījumu apstrīdēšana — ar vārdkopu, ka izņemot gadījumu, kad tas izdarīts vardarbības vai draudu ietekmē. Faktiski šis priekšlikums ir atbalstīts Juridiskās komisijas redakcijā, kas ir redzama 5.ailē. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

84.priekšlikums ir redakcionāla rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Arī 85.priekšlikums ir zināmā veidā redakcionāla rakstura par to, kādi labojumi, pierakstījumi ir jāatrunā un kādā kārtībā atrunājams spriedumā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

86.priekšlikums par 194.pantu — saīsinātais spriedums — ir nomainīts septiņu dienu laiks ar četrpadsmit dienām. Faktiski no viena apsvēruma, ka 14 dienas — tas ir tuvāk reālajām iespējām izgatavot šādu spriedumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

87.priekšlikums par 195.pantu — "Spriedums par naudas sodu piedziņu", un Juridiskā komisija ir izstrādājusi šā panta tekstu precizētā redakcijā, papildinot, ka prasītājam ir tiesības turpmāk saņemt arī iespējamos procentus par savlaicīgi nesamaksāto naudu, kas viņam pienākas no atbildētāja. Juridiskā komisija, kā es teicu, tā ir viņas redakcija. Lūdzu Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta to. Pieņemts.

J.Kaksītis.

88. ir Juridiskā biroja priekšlikums par to, ka par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā var iesniegt blakus sūdzību, tātad arī blakus protestu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

89.priekšlikums precizē 201.panta "Papildus spriedums" pirmās daļas 1.punktu, tātad, ka papildspriedums var tikt taisīts par gadījumiem, ja lietas dalībnieki ir par šo jautājumu, izskatot lietu pēc būtību, snieguši savus paskaidrojumus. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

90.priekšlikums — papildināt 203.panta pirmo daļu ar otro teikumu redakcijā, kāda ir redzama. Te ir precizēts sprieduma spēkā stāšanās laiks, izņemot...

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis.

91.priekšlikums. Tas ir priekšlikums, par kuru sākumā es runāju, un jums vajadzētu skatīties 4730a. lapā. Šeit bija ieviesusies kļūda vietās, kurās prasītājs atzinis prasījumu. Nu, protams, prasītājs nevar atzīt prasījumu. "Prasītājs" ir nomaināms ar "atbildētāju". Tas ir 91.priekšlikums. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Un 92.priekšlikums ir — papildināt panta otro daļu ar vārdkopu šā panta pirmās daļas 7.punktā paredzētā kārtībā. Arī to Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputātiem nav iebildumu par 91. un 92.priekšlikumu redakcijām. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Tas ir dokuments nr.4730a. Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis.

93.priekšlikums ir par 206.pantu "Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veidi vai kārtības grozīšana". Ir deputāta Ādamsona priekšlikums — papildināt ar jaunu daļu, šajā gadījumā trešo daļu, šo 206.pantu, kur paredzēt, ka tiesai ir jānosaka, kam jāsedz zaudējumi, kuri var rasties prasītājam sakarā ar sprieduma atlikšanu vai sadalīšanu termiņos. Tas ir tāds visai abstrakts priekšlikums — "kuri var rasties". Kā to var zināt, izskatot šajā brīdī, šajā stadijā sprieduma izpildes sadalīšanu vai atlikšanu. Acīmredzot šeit ir jautājums par to, ja šādi zaudējumi rodas, tad šā procesa dalībniekam ir tiesības prasības kārtībā risināt šo jautājumu par kompensāciju, kas ir radusies. Bet šeit, šajā stadijā, to nav iespējams izdarīt. Tādēļ arī komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šiem priekšlikumiem. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis.

94. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 208.panta sprieduma noraksta nosūtīšana, un birojs šajā priekšlikumā ir paredzējis zināmā veidā drusku saīsināt termiņu, kad nosūtāms spriedums, kā arī sadalījis tos gadījumus, kad persona ir piedalījusies lietas izskatīšanā, un tos gadījumus, kad viņa nav piedalījusies lietas izskatīšanā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

95.priekšlikums — Juridiskais birojs. Tas ir par nosaukuma maiņu — 222.panta nosaukuma maiņu "Prasības neizskatīšanas sekas" ar "Sekas prasības atstāšanā bez izskatīšanas". Kā jūs redzat, tas ir redakcionālas dabas jautājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

96.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 234.pantu "Lietas piekritība". Juridiskais birojs liek priekšā atbilstoši, kā jau šeit rakstīts, Civillikuma 365.pantam lietot tādu terminoloģiju, kāda ir Materiālajā likumā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

97.priekšlikums ir terminoloģijas jautājums par 242.pantu "Tiesas spriedums laulības šķiršanas lietā". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

98. un 99.priekšlikums ir par 251.pantu "Lietas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā". Tātad ir Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt šo pantu ar diviem punktiem, ka sevišķās tiesāšanas kārtībā izskata gan lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā, gan lietas par sakarā ar streiku un streiku pieteikumu atzīšanu par nelikumīgu. Mēs neilgi atpakaļ pieņēmām šo likumu 6.Saeimā. Tātad komisija atbalsta gan savu, gan biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis.

100. un 101.priekšlikumi ir par 254.pantu "Pieteikums sevišķās tiesāšanas kārtībā". Tas ir redakcionālas dabas, it sevišķi 100.priekšlikums ir redakcionālas dabas jautājums, un 101.priekšlikumā ir precizēti tie pierādījumi, kādi ir jāizsaka šajos pieteikumos, proti, ka apstākļi, uz kuriem pierādījums tiek pamatots un pierādījumi, kas tos apstiprina. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis.

102.priekšlikums ir par 255.pantu "Pieteikuma atstāšana bez virzības", un papildināts ar vārdiem "vai nav samaksāti tiesas izdevumi". Tātad tajos gadījumos, kad nav samaksāti tiesas izdevumi, pieteikums tiek atstāts bez virzības. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

103.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — redakcionāla rakstura. Aizstāt "izskatāmo lietu iztiesāšana" ar vārdiem "lietu izskatīšana". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

104.priekšlikums ir par 250.pantu. Aizstāt vārdus "lietas izskatīšana" ar vārdu "tiesvedība". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

105.priekšlikums ir par 260.pantu "Pieteikuma saturs", kur vārdu "apliecinošs" aizstāj ar vārdu "apstiprinošs". Un es gribu pievērst uzmanību — arī turpmāk vairākos gadījumos šīs izmaiņas būs. Un komisija to atbalsta, jo ir jāiesniedz pieteikumā pierādījumi, kas apstiprina to vai citu faktu, nevis kas apliecina to vai citu faktu. Faktiski tas arī ir terminoloģijas jautājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

106.priekšlikums analoģisks. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

107.priekšlikums ir par 273.pantu — "lietas, to sagatavošana, iztiesāšanai" aizstāt ar "sagatavošana izskatīšanai". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskais birojs iesniedz 108.priekšlikumu par 276.pantu "Tiesas izdevumi" un iesaka izslēgt...

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

109. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēti gadījumi, kad tiesāšanas vieta ir zināma. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

110. ir Juridiskās komisijas izstrādāta redakcija par 286.panta "Tiesas spriedums" pirmo daļu, un arī atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

111. — atbildīgās komisijas priekšlikums — precizētā redakcijā izsaka 286.panta piektās daļas pirmo rindkopu. Atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

112. ir terminoloģijas jautājums, par kuru jau es runāju vārdu "apliecina" aizstāt ar vārdu "apstiprina".

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

113.priekšlikums ir mainīt nodaļas nosaukumu "Sakarā ar tiesas uzaicinājumu" pret nosaukumu "Lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā", jo šeit tas uzsvars ir jāliek uz tiesību dzēšanu, nevis uz tiesas uzaicinājumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Un tālāk jau ir arī atbilstoši šim nodaļas nosaukumam 114.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, ko arī komisija atbalsta, jo ir precizēta terminoloģija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Arī 115.priekšlikums ir terminoloģijas jautājums "iztiesāšanas" vietā aizstāt ar "izskatīšana" 295.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

116.priekšlikums par 297.pantu "Tiesas spriedums". Saeimas Juridiskais birojs ir precizētā redakcijā izteicis šā panta otrajā daļā paredzēto normu, un Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

117.priekšlikums — redakcionāla rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

118.priekšlikums precizētā redakcijā ir Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt vārdu "attiecīga institūcija" ar vārdu "prokurors". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

119.priekšlikums ir par 311.pantu "Uzaicinājuma par mantojuma atklāšanos izsludināšana". Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

120.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — pārveidot 313. un 314.pantu un izteikt attiecīgajā redakcijā gan vienu, gan otru pantu, precizējot gadījumus, kad ir iespējama testamenta apstrīdēšana, un kā tad ir jārīkojas, kad testaments tiek apstrīdēts pilnā apjomā vai tikai daļēji. Komisija arī atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 121.priekšlikums — redakcionāla rakstura. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Kaksītis

. 122.priekšlikums — par 320.pantu "Zīmoga noņemšana" ir redakcionāli precizēts. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 123. — Juridiskā biroja priekšlikums par 321.pantu, kas ir "Mantojamās mantas aprakstīšana". Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 124.priekšlikums ir par 325.panta otro daļu "Pieteikums par izsludināšanu". Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģijas jautājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 125.priekšlikums ir aizstāt 342.pantā "Lietas par uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, lietu piekritību" vārdu "apgabaltiesa" ar vārdu "tiesa". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 126.priekšlikums ir par 345.pantu "Lietas ierosināšana". Runa ir par maksātnespējas lietas ierosināšanu. Komisija ir izteikusi šo pantu precizētā redakcijā, un tas ir saskaņots ar jau Saeimas akceptēto 142. vispārīgās daļas pantu, un komisija to arī atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 127.priekšlikums ir precizējums 348.panta septītajā daļā — par jēdzienu, ka tiesas spriedums maksātnespējas lietā ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzāms. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 128.priekšlikums ir par 349.pantu — "Tiesas darbības pēc maksātnespējas pasludināšanas". Šajā pantā, kā daudzos citos, jūs redzēsit, ka aresta vietā tiek lietots termins "apķīlājums". Tā ir terminoloģija, kas tiek saskaņota ar Civillikumu.

Arī šeit tas tiek precizēts, ka, ja atbrīvo no apķīlājuma, tad šī manta tiek nodota administratoram, nevis tā, kā iepriekš tekstā — to ir pieņēmusi savā pārvaldīšanā komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 129. un 130. priekšlikums ir par 360.pantu. "Sūdzība par administratora rīcību". Tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi, redakcionāli precizēta ir šāda kārtība. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 131. priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums — aizstāt vārdu "un" ar vārdu "vai", jo šīs ir dažādas kategorijas lietas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 132.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 367.panta otro daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 133. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt vārdu "pieteikums" ar vārdu "lieta". Tas ir terminoloģijas jautājums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Ir atbalstīts arī par šo pantu 134. — Juridiskā biroja priekšlikums. No komisijas viedokļa tātad tie tiek pieņemti.

J.Kaksītis

. 135. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tā ir izstrādājusi savā redakcijā 373.pantu "Kredītiestādes maksātspējas lietas un likvidācijas lietu ierosināšana". Šis pants ir saskaņots ar jau akceptēto 142.pantu, kas nosaka, kādām institūcijām kādā kārtībā šie lēmumi ir jānosūta, un arī regulē, kā ir izskatāmas lietas par administratora nepareizu rīcību. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis

. Juridiskais birojs precizē 375.panta "Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietu izskatīšana" otro daļu, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 376.pants. "Tiesas spriedums kredītiestādes maksātnespējas lietā". Par šo pantu ir 137. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 377.pants. "Tiesas spriedums kredītiestādes likvidācijas lietā". Juridiskais birojs ir redakcionāli precizējis pirmo daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 378.pants — "Tiesas darbība pēc kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas pastiprināšanas". Redakcionāli precizēta atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 140.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 386.panta pirmo un otro daļu. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 141.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par 387.pantu — "Lēmums par administratora vai likvidatora atkāpšanās pieņemšanu vai atcelšanu". Šis ir terminoloģijas jautājums. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis

. 143.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par 391.pantu — "Ieteikumi par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis

. Tāpat komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu par 392.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis

. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu par 397.pantu "Personas, pret kurām pieļaujama piespiedu izpildīšana". Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Par 399. pantu "Pieteikuma saturs" ir iesniegti divi priekšlikumi — abi no Juridiskā biroja. Faktiski šeit ir risināts juridiskās terminoloģijas precizējuma jautājums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

148.priekšlikums ir par 404.pantu — "Pieteikuma saturs". Ir precizēta terminoloģija. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

149.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. 405.panta "Tiesneša rīcība pēc pieteikuma saņemšanas" lūdz izslēgt vārdkopu, kas redzama, jo tā atkārto 407.panta pirmās daļas būtību. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat komisija atbalsta Juridiskā biroja 150.priekšlikumu par 407.panta pirmās daļas precizēšanu, papildināšanu ar vārdkopu, kas šeit ir redzama. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tātad komisija atbalsta arī Juridiskā biroja priekšlikumu par 408.pantu "Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu". Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

152.priekšlikums — papildināt 409.panta ceturto daļu ar redakciju, kāda ir redzama. Komisija to atbalsta, un arī Saeimu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

153.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 415.pantu "Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības". Komisija ir izslēgusi 1.punktu, paredzot, ka, ja apelācijas sūdzība ir iesniegta bez paraksta, tas nebūtu gadījums, ka tā ir jāatstāj bez virzības. Komisija atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu arī deputātiem pret komisijas priekšlikuma atbalstīšanu. Pieņemts.

J.Kaksītis.

154. un 155.priekšlikums par 420.pantu. "Apelācijas tiesvedības ierosināšana". Juridiskais birojs ir iesniedzis šos divus priekšlikumus, paredzot gadījumus, kad apelācijas sūdzība... paredz, kādam ir jābūt apelācijas sūdzības saturam un kādas ir sekas, ja nav samaksāta valsts nodeva. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

156.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 425.pantā izslēgt vārdkopu trešajā daļā "un netiek apstrīdēti", precizētā redakcijā lūdz izteikt šo trešo daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

157.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizētā redakcijā izteikusi 426.pantu: "Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības atsaukšana", nosaucot to par "Apelācijas tiesvedības izbeigšana". Šā panta trešajā daļā ir norma, kas zināmā mērā nodrošinātu, lai netiktu novilcināta tiesvedība apelācijas instances tiesā, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs bez attaisnojoša iemesla divas reizes neierodas tiesas sēdē un nav lūdzis lietu izskatīt viņa prombūtnē, tiesa var izbeigt apelācijas tiesvedību. Komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt šo pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

158. priekšlikums ir par 431.pantu "Apelācijas instances tiesas papildspriedums". Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat Juridiskā komisija atbalsta 159.priekšlikumu par 436.pantu "Pirmās instances tiesas un apelācijas tiesas instances lēmumu pārsūdzēšana vai protestēšanas pamats". Šeit ir precizējums, par kuru es jau iepriekš nedaudz teicu, ka blakus protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā blakus sūdzība. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

160.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Par to, ka blakus sūdzība nav apmaksājama ar valsts nodevu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

161.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 444.pantu ar ceturto daļu redakcijā, kāda ir redzama trešajā ailē. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

162.priekšlikums ir par 445.pantu "Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu". Šeit ir arī precizēta tā norma, par kuru es iepriekš teicu, ka kasācijas protesti iesniedzami tādā pašā kārtībā kā sūdzība, ja tikai šajā sadaļā nav noteikta cita kārtība. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

163.priekšlikums. Deputāta Kaksīša priekšlikums — papildināt 478.pantā "Protesta iesniegšana pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja" ar vārdkopu "Senāta civillietu departamenta priekšsēdētājs". Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

164. priekšlikums ir par 481.pantu "Šķīrējtiesas izveidošana". Šeit komisija šo pantu ir izteikusi savā precizētā redakcijā, kādā kārtībā izveidojamas šķīrējtiesas, kā tās darbojas un kā šķīrējtiesu darbība uzskatāma, vai tā nav uzņēmējdarbības formā veicama. Komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt šo savu redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

165.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs par šķīrējtiesas līguma spēku izvirzītajā priekšlikumā izteicis ceturto daļu precizētā redakcijā, nosakot, ka ne "puses vienojušās citādi", bet gan "puses noteikušas citus terminus lietas izskatīšanā", bet "izskatīšana pēc būtības ir veicama pēc vienotas procedūras noteikumiem". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

166. priekšlikums. Juridiski tie precizēta redakcija 507.panta pirmajā daļā "Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

167.priekšlikums ir par 520.pantu. "Tiesības uz iebildumiem". Komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat komisija atbalsta 168. priekšlikumu — Juridiskā biroja priekšlikumu par 521.pantu par protokolu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

169.priekšlikums ir par 525.pantu "Šķīrējtiesas spriedums". Juridiskais birojs lūdz papildināt otro daļu, ka spriedumā jānorāda vēl, jāsniedz vēl arī cita informācija. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Kaksītis.

170.priekšlikums ir par 527.pantu "Šķīrējtiesas procesa izbeigšana". Juridiskā komisija to izsaka precizētā redakcijā. Juridiskais birojs to iesaka precizētā redakcijā. Komisija tam piekrīt. Tāpat komisija piekrīt 171. —Juridiskā biroja priekšlikumam par šo pantu.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputātiem nav iebildumu pret 170. un 171.priekšlikumu, atbildīgās komisijas viedokli par tiem. Pieņemts.

J.Kaksītis.

528.priekšlikums ir par šķīrējtiesas nolēmumu.

Sēdes vadītājs.

172.priekšlikums, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis.

172.priekšlikums ir par 528.pantu "Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas kārtība". Komisija piekrīt šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis.

173.priekšlikums ir par 529.pantu. "Pieteikuma iesniegšana pār šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi". Juridiskā biroja priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskā komisija 174. priekšlikumā par 530.pantu precizē laiku, kad lēmums, kad var... par lēmuma izpildi. Proti, "no dienas, kad prasītājs saņēmis norakstu". Tātad komisija šo savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

175.priekšlikums. Tajā ir juridisks precizējums 533.pantā "Tiesas sprieduma izpildīšana". Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

176.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikumu par 534.pantu komisija atbalsta. Šeit ir runa, ka jāizpilda ir ne tikai tiesas spriedumi vai tiesneša lēmumi civillietās, bet arī lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Tas ir tādēļ, ka mums joprojām Civilprocesā ir šāda sadaļa, kuras nebūtu, ja būtu savlaicīgi pieņemts Administratīvo procesu likums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

177. priekšlikums — atbildīgā komisija papildina attiecīgo punktu ar vārdkopu "īres tiesas lēmumi". Kā zināms, Īres tiesas likums, es ceru, tiks pieņemts šīs Saeimas laikā, tātad arī tie būtu izpildāmi šādā te kārtībā. Komisija arī pati savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

178. priekšlikums ir par 535. pantu — "Izpilddokumenti". Un arī šeit ir papildināts ar iepriekš manis teikto, ka tie ir arī... tas, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Komisija savu priekšlikumu, protams, arī atbalsta, un tāpat komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu par 5. punkta izteikšanu jaunā redakcijā. Lūdzu arī Saeimu šos priekšlikumus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Atbildīgā komisija ir izteikusi jaunā redakcijā 534. panta otro daļu. Tas ir, par tiesu izpildītājiem... nosakot, ka tiesu izpildītāja pareizu un savlaicīgu sprieduma izpildi kontrolē rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs vai viņa noteikts tiesnesis. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

181. priekšlikums ir atbildīgās komisijas par to, kādā veidā tiesu izpildītājs var turpināt izpilddarbības tajos gadījumos, ja izpildīšanas vieta ir ārpus viņa apkalpojamā rajona robežas, proti, ka ir jāsaņem Tieslietu ministrijas rakstiska atļauja. Lūdzu akceptēt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

182. — Juridiskā biroja priekšlikums ir redakcionāli precizēt 545. panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu 546. pantā, tas ir, tiesu izpildītāja prasību vai rīkojumu obligātums, izslēgt otrajā daļā vārdkopu, kā arī atcelt tiesu izpildītāja rīkojumu, ja atzīst to par nelikumīgu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridisks precizējums ir dots 184. priekšlikumā. To ir iesniedzis Juridiskais birojs par 548. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

185. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs par 550. pantu — priekšlikums labprātīgi izpildīt nolēmumu, pagarināts nolēmuma izpildes laiks no 5 dienām uz 10 dienām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

186. ir Juridiskā biroja terminoloģijas precizējums — vārdu "uzlikt arestu" vietā tiek lietots vārds "apķīlāt", kas ir lietots jau iepriekšējā likuma projektā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

187. priekšlikums ir par 555. pantu — Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību. Un par to ir divi priekšlikumi. Kā jau minēju, 187. un 188. Abus ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Komisija ir precizētā redakcijā izteikusi 557. pantu. Par to ir 189. priekšlikums, un komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt šo komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Kaksītis.

190. pantā atbildīgā komisija ir izstrādājusi redakciju par izpildlietvedības izbeigšanu, kad to var izdarīt pēc ieinteresēto personu lūguma vai sakarā ar to, ka ir atcelts kāds no lēmumiem. Lūdzu komisijas redakciju atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

191. priekšlikums ir par 560. pantu. 560. pants ir izpilddokumentu iesniegšana atpakaļ piedzinējam. Par šo pantu ir divi priekšlikumi. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir 191. — izslēgt attiecīgo punktu: ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, to nav samaksājis. Un atbildīgā komisija arī papildina 560. pantu ar jaunu 3. daļu — tādā redakcijā, kāda ir redzama.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

193. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 562. pantu — Sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtība. Un komisija paredz, ka no sprieduma izpildes samaksas ir atbrīvotas noteiktas personas, bet izdevumi tādā gadījumā sedzami no Tieslietu ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat 194. priekšlikums attiecas uz šo pašu pantu, un arī 195. priekšlikums, kas faktiski risina jau iepriekš mūsu akceptēto problēmu, un es lūdzu Saeimu arī atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

196. priekšlikums. Atbildīgā komisija izteikusi 563. panta 1. daļas pēdējo teikumu jaunā redakcijā. Atbalsta savu priekšlikumu. Lūdzu akceptēt arī Saeimu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam?

J.Kaksītis.

197. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 567. pantu — piedziņas vēršana uz juridisko personu naudas līdzekļiem, un te ir precizēts... birojs ierosina precizēt 2. daļu —papildināt to ar tekstu, kāds ir redzams trešajā ailē. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

198. priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu par 568. pantu, un vārda "aresta" vietā tiek lietots termins vārds "apķīlāšana". Lūdzu... komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu par 569. pantu, kas ir parādnieka mantas apraksts, vispārīgie noteikumi, paredzot, kam tad un kas tad piedalās šajā aprakstā un kādām amatpersonām būtu jāpiedalās šajā aprakstā, ja nav uz vietas vai izvairās no piedalīšanās attiecīgas personas. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Kaksītis.

200. priekšlikums ir par 569. ... arī par šo pašu pantu un aizstāt vārdu... te ir terminoloģijas jautājums — aizstāt vārdu "parādnieka" ar vārdu "glabātāju". Un pārcelt to uz attiecīgu daļu, mainot numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis.

201. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģijas jautājums — "arests" un "apķīlāšana". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

202. priekšlikums. Juridiskais birojs 1. daļas 3. punktā liek priekšā pēc vārda "institūcijas" iestarpināt vārdu "amatpersonas". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskais birojs ir iesniedzis 203. priekšlikumu par 573. pantu — Parādnieka mantas novērtēšana. Un paredzot ekspertu piedalīšanos šīs mantas novērtēšanas gadījumā. Tāpat arī 204. priekšlikums risina šo pašu jautājumu par ekpertu piedalīšanos šajā procedūrā. Komisija šos abus priekšlikumus atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

205. priekšlikums. Juridiskais birojs 574. pantā — "Mantas glabāšana" iesaka izslēgt 3. daļas otro teikumu — kārtību, kādā aprēķināma maksa par parādnieku mantas glabāšanu, nosaka Ministru kabinets. Šī norma jau šajā likumprojektā ir regulēta. Tādēļ šeit atkārtot nav nepieciešams. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis 206. priekšlikumu — parādniekiem izņemto vērtību glabāšana. Un komisija šo priekšlikumu precizētā redakcijā atbalsta. Tas ir izteikts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

207. priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs iesaka aizstāt termiņu 5 dienas ar 10 dienām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

208. priekšlikumu. Juridiskais birojs ir iesniedzis par 577. pantu — aprakstītās mantas pārdošanas kārtība. Un Juridiskā komisija šo precizējumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat Juridiskā komisija atbalsta 209. priekšlikumu par 578. pantu — aprakstītās mantas pārdošana komisijā, nedaudz pagarinot šo termiņu, kad var aprakstīto mantu pārdot komisijā, no 5 uz 10 dienām. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

210. priekšlikums ir par 579. pantu — kustamās mantas izsoles izziņošana. Tas ir izteikts komisijas redakcijā, šeit ir sakārtoti jautājumi, kur ir izvietojami šie paziņojumi, attiecīgi arī par kādiem specifiskiem priekšmetiem, piemēram, laivām vai citiem peldlīdzekļiem, arī tas, kādos gadījumos atkarībā no mantas vērtības izsludināms vietējā laikrakstā. Atbildīgā komisija, protams, savu priekšlikumu atbalsta un lūdz arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

211. — Juridiskā biroja priekšlikums par 580. pantu — kuģa izsoles izziņošana. Lūdz papildināt ar otro daļu, būtisku daļu, kas nosaka, kādā veidā paziņojumi par kuģa izsoli ir izliekami. Lūdzu atbalstīt! Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

212. ir Juridiskā biroja priekšlikums — 585. pantā 3. daļā izslēgt vārdus "kustamām lietām arests noņemams". Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kaksītis.

213. ir priekšlikums no Juridiskā biroja par 587. pantu — Piedziņas vēršana uz darba samaksu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

214. faktiski ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs iesniedz to par 592. panta 1. daļu — kārtība piedziņas vēršanai uz parādnieka darba samaksu un citiem ienākumiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

215. priekšlikums. Juridiskais birojs iesniedz par 594. pantu — par piedziņas vēršanas naudas summām, kas atrodas pie citām personām. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat komisija atbalsta 216. priekšlikumu par 598. pantu — nekustamā īpašuma aprakste — un atbalsta šo jauno redakciju 3. punktā, ko iesniedzis birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par 216. priekšlikumu atbalstīšanu? Tas tiek pieņemts.

Kaksīša kungs, tuvojas pārtraukums. Ir vairāki paziņojumi. Varbūt šajā brīdī pārtrauksim izskatīt likumprojektu. Nākošais priekšlikums ir 217., ko pēc pārtraukuma skatīsim, bet tagad man ir jādod vārds vairākiem deputātiem, kas vēlas sniegt paziņojumus, bet, pirms mēs to darām, lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu, godātie deputāti, ar identifikācijas kartēm darīsim to. Lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus reģistrēties! Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš nolasīs reģistrācijas rezultātus, kad tie būs izdrukāti, bet, kamēr tas tiek gatavots, pirmo paziņojumu vēlas sniegt Vents Balodis — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie Budžeta komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz komisijas sēdi tagad pārtraukumā komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Paziņojumu vēlas sniegt Ilmārs Bišers, Demokrātiskā partija "Saimnieks".

I.Bišers

(DPS). Godātie deputāti, Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā es jums atgādinu, ka saskaņā ar spēkā esošo Korupcijas novēršanas likumu tiem deputātiem, kuri vai nu pēc savas vēlēšanās, vai pēc vēlētāju vēlēšanās nebūs 7. Saeimas deputāti, ir jāiesniedz deklarācija par amatpersonas mantisko stāvokli. Deklarācijas veidlapas varēs saņemt vai nu frakcijās, vai Mandātu un iesniegumu komisijā. Pasvītroju, ka deklarācijas iesniegšanas datums ir darba pēdējā diena — respektīvi, 2. novembris, un tāpēc lūdzu visas šīs deklarācijas datēt arī ar šo datumu — 2. novembris. (No zāles: "Ar šodienu nevar?") Ar šodienas nevar, jo tad...

Sēdes vadītājs.

Bišera kungs, paskaidrojumus atsevišķiem deputātiem varbūt ne no tribīnes... Bišera kungs, sniedziet paziņojumu, un tālāk diskusijas var turpināt arī foajē.

I.Bišers.

Un bez tam 7. Saeimā neiekļuvušajiem deputātiem valsts amatpersonu deklarācijas vēl būs jāiesniedz 15. un 17. mēnesī pēc amatpersonas pienākumu pildīšanas. Un iesniegt šīs deklarācijas var vai nu Mandātu un iesniegumu komisijā, vai Valsts ieņēmumu dienestā Smilšu ielā, 1. stāvā.

Sēdes vadītājs.

Nākamo paziņojumu vēlas sniegt Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Atgādinu Pilsonības likuma izpildes komisijai, ka sēde notiks tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vēl viens svarīgs paziņojums. Godātie deputāti! Mēs visi sveicam šodien Ludmilu Kuprijanovu dzimšanas dienā! Apsveicam! (Aplausi.) Un tagad vārds Indulim Bērziņam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I.Bērziņš

(6. Saeimas sekretārs). Lai būtu īsāk, es saukšu tikai uzvārdus. Tātad nav reģistrējušies deputāti: Urbanovičs, Jurkāns Jānis, Emsis, Krastiņš, Marjaša, Kristovskis, Inkēns, Birzniece, Tenis, Gannusa, Čevers, Čepānis, Ādamsons, Valdmanis, Kušnere, Liepa, Grinovskis, Zīle un Rudzītis... Es redzu, Valdmaņa kungs...

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Pulkstenis ir 11.00. Pārtraukums ir beidzies. Godātie deputāti! Vai deputāti prasa reģistrāciju? Jums ir tiesības... Kaksīša kungs, faktiski līdz tam, kamēr nebalsojam... kad mums ir nepieciešams balsojums, tad mums ir kvorums vajadzīgs, bet lūdzu varbūt tribīnē, un tajā brīdī, kad ir jāpieņem konkrētu lēmumu par balsojumu, tad arī, ja deputāti tādu prasīs, tad mums būs jāpārbauda arī kvorums. Tāpēc lūdzu turpinām — 217. priekšlikums. Lūdzu koncentrēsimies uz likumprojektu. Ir atlikuši nedaudz priekšlikumu, un šis ļoti apjomīgais dokuments būs izskatīts. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). 217.un 218.priekšlikums ir par likumprojekta 602.panta otro un trešo daļu, to ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Par kuru no šiem priekšlikumiem? Par 217.priekšlikumu Juris Dobelis pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, izteiksim savu viedokli par 217.priekšlikumu, ko ir izvirzījis Saeimas Juridiskais birojs un atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus, lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 2, atturas — 7. Šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu turpinām!

J.Kaksītis.

Tātad es ceru, ka arī 218.priekšlikums ir akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Pret 218.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Lūdzu turpinam!

J.Kaksītis.

Un 219.priekšlikums ir par 602.panta — nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums, otro daļu izslēgt. Te ir ideja tāda, ka, ja šīs personas tiktu atbrīvotas no nodrošinājuma maksas, tad faktiski varētu boikotēt šo izsoli, ne ar ko neriskējot un nezaudējot, tādēļ mēs arī iesakām izslēgt šā panta otro daļu, un lūdzu Saeimu akceptēt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kaksītis.

220.priekšlikums ir par 603.panta pirmo daļu — nekustamā īpašuma izsoles kārtība. Un atbildīgā komisija, nenoraidot otrā lasījumā šo pieņemto redakciju, tomēr ir pirmo daļu precizējusi savā redakcijā un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

604.pants, 221. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, te ir juridiski precizēts un arī terminoloģijas jautājums, un tāds ir arī 222.priekšlikumā, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

223.priekšlikums — nenotikusi izsole, Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis šo priekšlikumu, lai saskaņotu to ar likumprojekta otrā lasījumā pieņemto 603. un 612. vai šobrīd likumprojekta 608.un 617.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

224.priekšlikums — nenotikušas izsoles sekas. Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt pirmo daļu, mainot tālāk pantu numerāciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat kā komisija atbalsta 225.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs par nenotikušu izsoli. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Komisija atbalsta arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, ka precizējama ir sestā daļa, ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otra izsole. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

227.priekšlikums — mainīt panta nosaukumu — ar ķīlu apgrūtinātas kustamās mantas pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana. Komisija to atbalsta. Tāpat komisija atbalsta arī līdzīgu priekšlikumu, kas saistīts ar 623.pantu — 228.priekšlikumu — ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis.

229.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 625.pantu — piedziņas secība gadījumos, kad nolemts parādnieka mantu konfiscēt spriedumā krimināllietā, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tāpat komisija atbalsta 230. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — par tiesu izpildītāju sastādīto aprēķinu saskaņā ar 626.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Nav iebildumu. Neviens nav pieteicies debatēs.

J.Kaksītis.

231.priekšlikums ir par 626.panta trešo daļu, ka par šādu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību, tātad arī blakus protestu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

232.priekšlikumu, kur atbildīgā komisija sakārtoja terminoloģiju, ir iesniegusi par 628.pantu — personu tiesību aizsardzība, izpildot spriedumu. Lūdzu to atbalstīt! Tāpat par šo pantu ir arī 233. — Juridiskā biroja priekšlikums, faktiski runa ir par terminoloģiju — apķīlāšanu aizstāt ar arestu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskais birojs ir iesniedzis 234.priekšlikumu par 628.panta piektās daļas izslēgšanu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

235.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums par 630.pantu — jautājuma izlemšana par sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Juridiskais birojs ir iesniedzis šo priekšlikumu, lai precizētu, ja apelācijas instances noraida prasību, kuru pirmās instances tiesa ir apmierinājusi, tad faktiski tas uzskatāms par pagriezienu, un komisija šādu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

236. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 633.pantu — pieteikumu izskatīšana vārda "tiesneša" vietā lietot vārdu "tiesa" attiecīgā locījumā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Komisija ir izstrādājusi un lūdz Saeimu atbalstīt — papildināt likumprojektu ar 78.nodaļu — ārvalstu likumu piemērošanu civillietu iztiesāšanā. Faktiski šajā nodaļā tiek ieteikts pieņemt divus pantus, proti, ārvalstu līgumu apspriešana un ārvalstu likumu piemērošanas kārtība. Nodaļa un šādi panti ir nepieciešami tādēļ, ka nevienā vien gadījumā mūsu tiesā nāksies saskarties ar šo ārvalstu noslēgto līgumu izskatīšanu vai apspriešanu un likumu piemērošanu, un acīmredzot būs nepieciešamība arī saņemt no ārvalstīm to vai citu informāciju par viņu likumiem, līdz ar to 638.pantā iestrādāta norma, ja nepieciešams, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību var lūgt ārvalstu iestādes informāciju par šo likumu. Tātad lūdzu vispirms atbalstīt 637., pēc tam 638.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par atbildīgās komisijas priekšlikumiem — papildināt likumprojektu ar jauniem pantiem, par kuriem minēja atbildīgais ziņotājs — iebildumu nav, tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis.

238.ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt pirmo pielikumu, tātad Civilprocesa likumam ir pirmais pielikums — mantas apraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpilddokumentiem, un Juridiskais birojs lūdz papildināt kā 3.punktu, ka nav vēršama piedziņa mēneša minimālās algas apmērā uz parādnieku, katru viņu ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, tātad papildināts ar šādu tekstu, kāds ir 3.ailē. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Kaksītis.

239.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka un pati arī pēc tam akceptē pirmā pielikuma 8.punktu izteikt redakcijā, kāda ir 3.ailē, un proti, ka kustamā manta, kas pēc Civillikuma atzīstama par nekustamā īpašuma piederumu, atsevišķi no šī nekustāmā īpašuma, tātad papildināt šo sarakstu ar tādu 8.punktu, lūdzu to akceptēt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Tas tiek pieņemts.

J.Kaksītis.

240.ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta stāšanos spēkā, un proti, ka likums stājas spēkā ar 1999.gada 1.martu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Atbildīgā komisija lūdz arī papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kas sastāv no 11.punktiem, un acīmredzot es šeit drusku pateikšu arī, kādēļ tas ir nepieciešams. Tātad, šodien pieņemot, es ceru, ka tas notiks, Civilprocesa likumu, tomēr esam spiesti atsaukties uz vairākiem pantiem un vairākām nodaļām, kuras turpmāk arī pēc 1.marta darbosies tādā redakcijā, kādas ir šodien spēkā esošajā Civilprocesa kodeksā. Tas, pirmkārt, attiecas uz lietām, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, jo šīs lietas faktiski būtu administratīvā procesa likuma izskatīšanas kārtības jautājums, bet tā kā šāda likuma vēl nav, tad līdz šāda likuma pieņemšanai arī būtu jāvadās pēc tās kārtības, kāda ir paredzēta, izskatot lietas, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Tas ir noteikts arī 1.punktā.

2.punktā ir noteikts, ka 543.pants, tas ir 545.un 627.pants, kas ir saistīts ar tiesu izpildītāju statusu, tie darbosies noteikti pēc tam, kad spēkā stājas attiecīgi grozījumi par Tiesu varu. Tātad šīm 543., 545., 627.panta normām ir, ja tā varētu teikt, aizturētais nosacījums pēc tam, kad stājas spēkā grozījumi Likumā par tiesu varu, ka mēs acīmredzot visi zinām, ka vēl nesen atpakaļ valdība pieņēma attiecīgu koncepciju par tiesu izpildītāju reformu, bet tā ir tikai koncepcijas līmenī, vai nākošā valdība šo koncepciju turpinās realizēt vai ne, tas būs redzams tuvākajā nākotnē, tādēļ šāda atruna ir nepieciešama, līdz ar to tiesas spriedumu pareizu un savlaicīgu kontroli izpilda Tieslietu ministrija. Es šeit gribu teikt, ka ir ieviesusies tehniska kļūda, un es aicinu Saeimu akceptēt, ka 543.panta vietā ir lasāms 548., 545. — 550. un 627.panta vietā — 632.pants. Tas ir tādēļ, ka sakarā ar likumprojekta izskatīšanu ir mainījusies pantu numerācija un ieviesusies šī neprecizitāte.

Tāpat es lūdzu akceptēt Saeimu arī to, ka 594.punktā 598.panta vietā ir lasāms 603.pants un 600.panta vietā 605.pants arī tikai tā iemesla dēļ, ka ir mainījusies pantu numerācija. Līdz ar to es lūdzu akceptēt Saeimu arī pārejas noteikumus ar šīm atrunām.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par pārejas noteikumiem. Tie tiek pieņemti.

J.Kaksītis.

Es lūdzu Saeimu pieņemt Civilprocesa likumu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta "Civilprocesa likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — nav. Civilprocesa likums pieņemts.

J.Kaksītis.

Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām izskatīt mūsu dienas kārtību, ir atkal priekšlikumi par labojumiem. Ienākšanas secībā, godātie deputāti, pirmais ir desmit deputātu patstāvīgais priekšlikums, kuru 10 deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā, tātad deklarāciju "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā". Atbilstoši Kārtības rullim mums vispirms ir jālemj par to, vai par šo patstāvīgo priekšlikumu Prezidijs ziņos. Jo nākošā mūsu sadaļa ir "Prezidija ziņojumi", un arī par šo priekšlikumu, vai Prezidijs ziņo par šo patstāvīgo priekšlikumu sadaļā "Prezidija ziņojumi". Ja mēs par to vienosimies un nevienam deputātam tālāk nebūs iebildumi, tas tiks iekļauts dienas kārtībā kā pēdējais jautājums.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Godātie deputāti, mums tomēr nav vienprātības zālē. Ir šāds patstāvīgais priekšlikums saņemts. Tātad mums ir jābalso par to, vai Prezidijs ziņo par šo priekšlikumu un tas tiek iekļauts dienas kārtībā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par to, vai mēs iekļaujam sadaļā "Prezidija ziņojumi" patstāvīgo priekšlikumu ar nosaukumu "Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā". Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 3, atturas — 12. Šis jautājums tiek iekļauts sadaļā "Prezidija ziņojumi".

Nākošais dienas kārtības jautājums... Es atvainojos, vēl ir izmaiņas dienas kārtībā. Iesniegšanas secībā nākošais ir iesniegts no Izglītības... Es atvainojos, tas ir drusku vēlāk mums jāizskata, jo viņi lūdz izskatīt pēc Prezidija ziņojumiem šīs izmaiņas. Vēl ir iesniegums saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas šodienas dienas kārtībā un iekļaut likumprojekta "Grozījums likumā "Par vērtspapīriem"" nodošanu komisijām, nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju, un tā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Komisija lūdz likumprojektu izskatīt kā steidzamu. Te viss kopā. Tātad vispirms mums ir jālemj, vai mēs šo jautājumu — tātad "Grozījums likumā "Par vērtspapīriem"" — iekļaujam pie Prezidija ziņojumiem. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad tas arī tiek iekļauts sadaļā pie "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem".

Sākam izskatīt dienas kārtību. Nākošais jautājums ir "Prezidija ziņojumi". Prezidija atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Papildu protokolu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram", līgumam par to bruņoto spēku statusu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu"" nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" nodot Juridiskajai komisijai, un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu par Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ciltsdarba likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu par Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Augstākās padomes 1992.gada 18.jūnija lēmuma "Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu par Prezidija atzinumu. Tas tiek pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu par Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 1999.gadam" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Šeit ir arī iesniegts dokuments no Saeimas Saimnieciskās komisijas, bet vēlas runāt Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Saimnieciskās komisijas vārdā es lūdzu nenodot šo likumprojektu komisijām, bet gan atgriezt atpakaļ to Ministru kabinetam, jo ir pārkāpts likums "Par budžeta un finansu vadību". Lieta ir tāda, Saeimai ir tiesības iesniegt savu budžetu, un valdībai nav brīv sakarā ar šo likumu "Par budžeta un finansu vadību" 19.panta ceturto daļu mainīt šo iesniegto summu līdz izskatīšanai Saeimā. Diemžēl valdība ir to darījusi, pārkāpusi likumu un ir samazinājusi Saeimas budžetu par 1 miljonu, 699 tūkstošiem un 93 latiem. Ņemsim vērā, ka Saeima iesniedza budžetu 1999.gadam tikai aptuveni 500 tūkstošu latu apmērā, kas ir nepilni 8% no iepriekšējā gada budžeta, tātad inflācijas koeficients. Ja tiek pieņemts Ministru kabineta iesniegtais budžets, tas nozīmē, ka 7.Saeima, ne 6.Saeima, bet 7.Saeima nebūs spējīga nodrošināt deputātus ar darbavietām, kā arī attīstīties tālāk.

Ir tomēr ļoti interesanta situācija, ka Saeimas deputāti un Saeima, kura ir augstākā lēmējinstitūcija valstī, nevar nodrošināt katram Saeimas deputātam darba vietu. Tas nozīmē, ka mums šodien nav katram deputātam viņa galds vai darba vieta, kā te varētu teikt. Darba vietas ir nodrošinātas komisiju priekšsēdētājiem, frakciju priekšsēdētājiem un arī, iespējams, dažām citām personām, bet ierindas deputātam nav darba vietu. Es domāju, tā ir nepieņemama situācija. Mums vajadzētu pastaigāt pa Ministru kabineta kabinetiem un paskatīties, kādas telpas ir viņiem. Es pat zinu Ekonomikas ministrijā, kur ir izdoti pāri par 2 miljoniem latu, lai remontētu Ekonomikas ministriju un nopirktu mēbeles. Bet Saeimai nav tiesību nodrošināt saviem deputātiem darba vietas. Saimnieciskā komisija ir rūpējusies par šo jautājumu, un mēs esam ieguvuši mūsu valdījumā namu, kas tepat ir blakus Saeimas ēkai Torņu ielā 3/5, kur pašreiz notiek plānošana, un tas nozīmē to, ja mēs saņemsim šo finansējumu, tad varēs nodrošināt Saeimas deputātiem, apmēram 40 Saeimas deputātiem, katram savu galdu un tamlīdzīgi. Nemaz neiet runa par Saeimas palīgiem un tā tālāk. Un arī neiet runa par datoriem un citiem jautājumiem, kuri būtu vajadzīgi deputātam, lai viņš varētu normāli strādāt. Visi sūdzas, ka Saeimas deputāti strādā slikti. Kā lai viņi strādā, ja nav kur apsēsties? Kā lai strādā? Nēsā savus papīrus koferītī, kā saka, no sēdes uz sēdi. Es domāju, ka tā ir nepiedodama situācija. Un, es domāju, tā ir milzīgi liela arogance no Ministru kabineta. Es zinu, kas notiek Ministru kabinetā. Katrs ministrs rauj uz savu pusi, un neviena Ministru kabinetā nav, kas aizstāvētu Saeimas intereses. To dara Saimnieciskā komisija.

Es lūdzu nenodot šo likumprojektu komisijām, bet atdot atpakaļ Ministru kabinetam, lai izmaina šo vienu punktu un atnāk atpakaļ. Es domāju, šī ir ļoti liela necieņas izrādīšana pret 7.Saeimu, noņemot viņiem iespējas normāli strādāt. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Cienījamais Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāj! Es izsaku visu cieņu Lamberga kungam, kurš visus šos aizvadītos gadus ir iestājies tiešām kā Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs par Saeimas finansiālajām interesēm, bijis viens no labākajiem saimniecisko komisiju vadītājiem visā Saeimas vēsturē. Bet, pārstāvot Finansu ministriju, man ir jāizsaka tie apsvērumi, kuru dēļ valdība neatbalstīja priekšlikumu — nodot papildus 1,7 miljonus latu Saeimas budžetā. Tas ir apsveicami, ja Saeimas deputāti, tajā skaitā Saimnieciskā komisija, izrāda interesi par likumu, pamatotiem priekšlikumiem budžetā, kuriem nav finansējuma avota, bet kurus paredz noteiktie likumi. Apsveicami būtu, ja deputāti izrādītu tikpat lielu interesi arī par visiem tiem citiem gadījumiem, kur izdevumus paredz konkrētie likumi, bet finansējuma līdzekļi diemžēl budžetā nav līdzekļu trūkuma dēļ.

Par konkrēto gadījumu. Valdībā tika iesniegts Saeimas pieprasījums par 1,7 miljoniem latu, kuri papildus nepieciešani nākamā gada budžetā galvenokārt ēkas remontam Torņu ielā 3/5. Šo priekšlikumu valdība saņēma ar nelielu novēlošanos, kad budžeta apspriešana faktiski jau bija beigu stadijā un kad visas galvenās budžeta pozīcijas jau bija apstiprinātas. Valdība pēdējā sēdē, zinot šo priekšlikumu un apspriežot budžetu, izvērtējot visas finansēšanas vajadzības, izšķīrās dot priekšroku un šos 1,7 miljonus līdzekļu novirzīt izglītības programmai. Šo priekšlikumu valdības sēdē atbalstīja gan izglītības ministrs Gaigala kungs, gan finansu ministrs Roberts Zīle, un tādēļ es aicinu deputātus nodot šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un turpināt to izskatīt nākamajos lasījumos un 7.Saeimas problēmas atstāt 7.Saeimai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāti par un pret ir runājuši. Godātie deputāti, tagad vispirms tātad mums ir atbilstoši Kārtības rullim jābalso par to, ko ierosina Saimnieciskā komisija. Tātad nodot šo likumprojektu atpakaļ valdībai pārskatīšanai un pieprasītās summas iekļaušanai. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 18, atturas — 9. Tātad Saimnieciskās komisijas priekšlikums tiek pieņemts. Likumprojekts "Par valsts budžetu 1999.gadam" tiek nodots valdībai pārskatīšanai un pieprasītās summas iekļaušanai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1989.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 56.pantā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1977.gada Protoklu par Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1990.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 50.panta "a" punktā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1984.gada protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Atzinums tiek pieņemts. Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1980.Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1977.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepāņa, Amerika, Čevera, Nagobada, Bokas un Kaksīša iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par diplomātisko pasi"" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalnbērza, Marjašas, Pētersona, Grīnblata, Jirgena un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Jūs runāsit par vai pret, Čerāna kungs? Pret viņš runās.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es nevaru akceptēt šādu likumprojektu vismaz triju punktu dēļ, kas šeit ir minēti. Es gribu nosaukt šos trīs punktus:

Pirmais ir tas, ka Saeimas deputātiem tiek palielināts atalgojums par 20% par katru pilnu nostrādāto Saeimas sasaukuma laiku, tad mums būs dažāda veida deputāti tagad un dažādas deputātu algas, ja šis likums tiks atbalstīts.

Otrs. Tas ir izstāšanās pabalsta apmērs, kurš līdz šim bija deputātam viena mēneša deputāta atalgojuma apmērā, bet šeit tiek piedāvāts noteikta viena mēneša deputāta atalgojumu apmērā par katru pilnu kalendāro gadu, kura laikā viņš pildījis Saeimas deputāta pienākumus. Trešais punkts ir tiesības personām, kuras ir pildījušas Saeimas deputāta pienākumus ne mazāk kā vienu Saeimas pilnu darbības gadu, pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas saņemt deputāta pensiju 75% apmērā no Saeimas deputāta atalgojuma pensijas izmaksas brīdī.

Es domāju, ka tas nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka mēs mūsu valstī mēģinām veidot deputātiem personālās pensijas. Nav vairs tie laiki! Mēs varam runāt arī par to, ka šis deputātu atalgojums varētu tikt kādā brīdī noteikts lielāks, bet visam ir jābūt kopsakarībā ar valsts kopējo ekonomisko situāciju, šābrīža situāciju valstī, jo cilvēku dzīves līmenis nav tāds, lai mēs varētu lemt par to, lai deputātiem noteiktu lielākus atalgojumus un lielākas sociālās garantijas. Un tas, ka mēs šo jautājumu skatām tagad, pēc vēlēšanām, šajā 6.Saeimā, es domāju, ka tas ir augstākā mērā aizvainojoši. Jo politiķis ir tautas kalps, lai cik tas dažbrīd nebūtu arī smagi, politiķis ir tautas kalps, un ir amorāli nodarboties jeb izmantot šo politiku sava personiskā labuma gūšanai.

Patiesībā es visvairāk gribētu, es negribētu pat balsojumu par to, es visvairāk gribētu, lai šie deputāti Kalnbērzs, Marjaša, Pētersons, Guntars Grīnblats, Jirgens, Ločmelis, Gredzens, Grinovskis, Rubulis, Stašs, Zunda un Sausnītis, kuri ir iesnieguši šo likumprojektu, lai viņi atsauktu savus parakstus. Bet, pieņemot to, ka tas acīmredzot nenotiks, es tomēr lūdzu balsojumu par šo likumprojektu un aicinu to Saeimas komisijām nenodot.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas Saskaņas partijas frakcija. Vēlas runāt. Lujāna kungs, jūs runāsiet par, kā es saprotu.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu... Šinī gadījumā es nevaru satraukties tā, kā cienījamais Čerāna kungs ir tik ļoti satraucies par to, jo, cienījamie kolēģi, pirmkārt, šis likums, es saprastu, ja būtu trešais lasījums, tad patiešām Čerāna kungs uzreiz varētu skriet uz Prezidiju ar iesniegumu, lai nesaņem nekādu atlīdzību un pabalstu.

Pirmkārt, es uzreiz redzu to, ka tas iet tikai uz komisijām, uz kurām es ceru, ka Čerāna kungs kā talantīgs jaunais autors iesniegs daudzus projektus un priekšlikumus, un varbūt tas likums būs pavisam citādāks galarezultātā. Tāpat es zinu arī to, ka vismaz uz otro lasījumu obligāti ir vajadzīgs Finansu ministrijas slēdziens, jo bez tā šis projekts tik un tā nevarēs tikt izskatīts. Tur ir vajadzīgs papildu finansējums un atbalsts. Tāpat, Čerāna kungs, man personīgi pagaidām nedraud ne pensija, ne pabalsts, nekas. Bet es atceros arī Augstākās padomes deputātus, un man patiešām ir kauns, ka viņiem ir jāveido grupa, lai risinātu jautājumus par viņu sociālo aizsardzību, to Augstākās padomes deputātu, kuri atbalstīja Latvijas valsts neatkarību. Tā ir problēma. Čerāna kungs, protams, ka var saņemt maisiņus ar smiltīm, ar kauliem vai bez kauliem un priecāties par to. Nolikt svecīti. Bet šī ir problēma, kas mūsu valstī ir jārisina. Protams, prese varēs ierakstīt, ka šie deputāti ir aizrijušies vai ir ļoti bagāti un ļoti nekaunīgi.

Bet tikai tad es vēlreiz atgādināšu to jautājumu, ko es esmu vienmēr teicis arī Lagzdiņa kungam, ka Korupcijas likums bez sociālās aizsardzības likuma būs kā lidmašīna ar vienu spārnu. Un vienreiz vajadzētu izdiskutēt un labi būtu, ja šī Saeima pagūtu izdiskutēt, bet, ja nepagūsim, Čerāna kungs, patiešām tas būs arī 7. Saeimas jautājums. Bet es uzskatu, ka šim likumam ir jāiet uz komisijām, un nav jābaidās un vienreiz ir jārisina. Un patiešām šādā veidā, Čerāna kungs, ja šis likums būtu trešajā lasījumā, es to neatbalstītu. Bet nulles lasījumu, uz komisijām, kur vajadzētu aktīvi pastrādāt, es ceru, ka "Latvija" to aktīvi atbalstīs vai tautas grupa "Latvija", vai kā tā tagad saucas? Tādēļ es aicinu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par dotā likumprojekta nodošanu komisijām, manis minētajām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 12, atturas — 1. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Likums "Par autortiesībām un blakustiesībām spēka atjaunošana" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man ir pēc tam lūgums. Tad, kad likumprojekts, es ceru, tiks nodots mūsu komisijai, nobalsot arī par to, lai mēs ieslēgtu šo likumprojektu pirmajā lasījumā darba kārtībā kā pēdējo jautājumu. Kāpēc tas ir būtiski? Ievērojot to, ka līdz 6.Saeimas darbības beigām nav iespējams pieņemt likumprojektu "Par autortiesībām un blakustiesībām", jo tas ir komplicēts likums, kas izraisa daudzas diskusijas, kā arī to, ka Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi zaudē savu spēku ar jaunās Saeimas sanākšanu 3.novembrī, autortiesību jomā valstī pēc 3.novembra iestāsies likumdošanas vakuums, tāpēc mums ir jāpaspēj šo likumprojektu izskatīt līdz šim datumam. Man ir lūgums iekļaut to darba kārtībā, par ko es ceru, neviens neiebilst, un arī nobalsot, lai šis jautājums būtu ieslēgts darba kārtībā jau pirmajā lasījumā kā pēdējais. Es tiešām negribu apsteigt nevienu citu komisiju likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret šā likumprojekta nodošanu komisijām nav. Tātad Prezidija atzinums tiek pieņemts. Par izmaiņām darba kārtībā mēs lemsim, ņemot vērā jūsu iesniegumu, Ābiķa kungs, kad mēs būsim izskatījuši visus Prezidija ziņojumus. Mēs iekļāvām vēl darba kārtībā... Es atvainojos!

Mums jāturpina vēl jau esošie Prezidija ziņojumi.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts fondēto pensiju likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par iekšējā tirgus aizsardzību" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un noteikt ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Zvejniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tas tiek pieņemts. Tātad Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais. Mēs esam iekļāvuši vēl atbilstoši mūsu iepriekšpieņemtajam lēmumam... Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu)

Nākamais. Mēs esam iekļāvuši atbilstoši mūsu iepriekšpieņemtajam lēmumam... Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par vērtspapīriem"" nodot Finansu un nodokļu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu par atzinumu nav, tas tiek pieņemts.

Nākamais. Tātad mēs esam izslēguši no dienas kārtības jautājumu par atvaļinājumu piešķiršanu...

Nākamais, ko mēs esam iekļāvuši dienas kārtībā par Prezidija ziņojumiem, ir tātad patstāvīgais priekšlikums... desmit deputātu patstāvīgais priekšlikums par deklarācijas "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā" pieņemšanu. Tātad Prezidijs ziņo par šo patstāvīgo priekšlikumu, ko iesnieguši Mauliņš, Liepa, Ozoliņš, Jirgens, Tabūns, Grinovskis, Grīnblats, Grīgs, Dobelis un Straume, un tātad, ja neviens deputāts neceļ iebildumus, tad... tātad iebildumi ir... (No zāles deputāts A.Golubovs: "Ir iebildumi!") Tātad šodienas dienas kārtībā kā pēdējo jautājumu mēs iekļaut to nevaram, tātad vai ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem nav iebildumu, ka tas tiek iekļauts kā nākamās sēdes dienas kārtības jautājums. Tas tiek pieņemts.

Nākamais — ir jāizskata izmaiņas dienas kārtībā, par kurām runāja jau Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Dzintars Ābiķis, tātad likumprojekts "Likuma "Par autortiesībām un blakus tiesībām" spēka atjaunošana" , ko mēs nupat nodevām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, un komisija jau lūdz šo likumprojektu iekļaut šodienas dienas kārtībā un izskatīt kā pēdējo šodienas dienas kārtībā pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu pret to nav? Tas arī tiek darīts.

 

Nākamais jautājums dienas kārtībā ir atbilstoši izmaiņām mūsu dienas kārtībā — lēmuma projekts "Par Mihaila Miholapa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Mihaila Miholapa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pieņemts kā pozitīvs.

Deputāti iesniedzēji Gannusa, Tenis, Turlais, Jurkāns, Urbanovičs, Deņisovs norāda, ka Miholaps ir sasniedzis izcilu meistarību un kļuvis par visrezultatīvāko spēlētāju Latvijā. 1996. gadā šajā augsta vērtējuma aspektā bija vadošajā pozīcijā Eiropas valstu čempionāta vērtējumā. Futbolists arī turpmāk ir nolēmis savu dzīvi saistīt ar Latviju un vēlas pārstāvēt to kā Latvijas nacionālās izlases spēlētājs. Viņa meistarība būs nenovērtējams atbalsts mūsu nacionālās izlases snieguma uzlabošanai, kur jūtams meistarīgu uzbrucēju trūkums, tuvojoties ļoti atbildīgām spēlēm ar Latvijas vārdu Eiropas čempionātā. Tā deputāti iesniedzēji. Vienīgais gribu sniegt papildu informācijai, ka diemžēl Mihails Miholaps līdz šim brīdim nav iemācījies latviešu valodu. (Starpsauciens: "Kāpēc?")

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par Mihaila Miholapa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 10, atturas — 3. Mihails Miholaps tiek uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Godātie deputāti! Pirms izskatām nākamo dienas kārtības jautājumu, tātad arī Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz līdzīgi kā iepriekš jau mēs lēmām par Izglītības un kultūras komisijas lūgumu tātad likumprojektu, kuru mēs nupat nodevām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, tas ir, likumprojekts "Grozījums likumā "Par vērtspapīriem"", komisija lūdz to iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Te nav noteikta vieta. Tātad faktiski tas tiek iekļauts kā pēdējais. Nav iebildumu? Tātad mēs iekļaujam arī šo likumprojektu "Grozījums likumā "Par vērtspapīriem"" šodienas sēdes dienas kārtībā kā pēdējo jautājumu.

 

Nākamais dienas kārtības jautājums ir likumprojekts "Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu" . Otrais lasījums. Steidzams. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tātad otrais un pēdējais lasījums, dokuments nr. 4488B. Pirmais priekšlikums, kuru sagatavojis Juridiskais birojs, ir vienkārši redakcionālas dabas. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Seile.

Otrais priekšlikums nākošajā lappusītē ir Juridiskā biroja priekšlikums 3. pantā, arī redakcionālas dabas. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Seile.

Trešais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seile.

Es gribu īsu tādu piebildi teikt, ka ļoti daudzi priekšlikumi būs Juridiskā biroja vai atbildīgās komisijas priekšlikumi, kuri visi faktiski redakcionāli sakārto Ministru kabineta iesniegto likumu, izņemot no tā vārdu "noteikums" un vēl citas neprecizitātes, sakārtojot sakarā ar to, ka viņš iegūst likuma statusu. Tātad ceturtais priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Seile.

Piektais — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Seile.

Sesto priekšlikumu precizējoši iesniedz atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Septīto priekšlikumu iesniedz deputāts Dinēvičs. Komisija nav atbalstījusi. Vēlas runāt Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamais Prezidij, dāmas un kungi! Mans priekšlikums, kas ir 7. un arī pie reizes par 8., es gribu teikt, ir saistīts ar birokrātijas palielināšanu. Ja jau mēs atkal veidojam jaunu struktūru tajā pat laikā, kad mums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kurai faktiski funkcionāli šie pienākumi būtu jāpilda, es domāju, ka vajadzētu atbalstīt manu priekšlikumu, lai nepalielinātu birokrātu aparātu, kurš jau tā ir pietiekoši liels mūsu republikā, un tādēļ es aicinu balsot par manu priekšlikumu. Vienlaicīgi arī es runāju par 8. priekšlikumu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk nav pieteikušies. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja Dinēviča kunga priekšlikumus, bet problēma ir tāda: ja pieņem Dinēviča kunga redakcijā, ka ietekmes uz vidi novērtējumu veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tad vienas ministrijas noteikumi un rīkojumi nevar būt saistoši citām ministrijām. Šajā procesā tiek iesaistīta arī vismaz Labklājības ministrija un arī vēl citas ministrijas, tāpēc Ministru kabinetam ar saviem noteikumiem vajadzētu sastādīt īpašu nolikumu un izveidot šo kompetento iestādi, kurā, protams, būs ļoti daudz pārstāvju no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, bet ir nepieciešami vismaz veselības aizsardzības nozarē un sanitārajos noteikumos arī pārstāvji no citām ministrijām. Tāpēc komisija paredz šo kompetento iestādi, kuru apstiprina Ministru kabinets. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Dinēviča kunga otrreiz vēlas runāt... Piedodiet, debates ir beigušās. Mēs tagad balsosim jūsu priekšlikumu, Dinēviča kungs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Dinēviča priekšlikumu — izteikt 6. pantu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 18, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile.

Nākošais ir astotais priekšlikums, līdzīga rakstura. Sakarā ar šo pašu kompetento iestādi komisija lūdz neatbalstīt Dinēviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Dinēviča kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

V.Dinēvičs

(DPS). Es, bez šaubām, saprotu, ka šis 8. priekšlikums pēc 7. punkta balsojuma faktiski nav balsojams. Bet es tikai gribēju piezīmēt, ka nevar runāt par to, ka kaut kāda jauna kompetenta iestāde, kas tiks radīta, būs radīta virs visām pārējām ministrijām, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav virs tām. Es domāju, ka mums ir pietiekoši laba prakse valdības struktūru veidošanā, ka var attiecīga ministrija ar Ministru kabineta lēmumu attiecīgas funkcijas veikt arī virs citām ministrijām, to var katrā gadījumā izdarīt vai nu Ministru kabinets, vai arī Ministru kabineta lēmuma gaismā kāda cita ministrija. Tāpēc tādus brīnumus, man liekas, nevajadzētu par nepareiziem te... un dezinformēt cilvēkus.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Tie nav nekādi brīnumi, bet Ministru kabinetam ir tiesības izstrādāt šo nolikumu, lai noteikumi, kurus izstrādā attiecībā uz vides novērtējuma kvalitāti, būtu saistoši visām ministrijām. Aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošans režīmu! Balsojam astoto — deputāta Dinēviča priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Piedodiet... nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu piedalīties visiem balsošanā.

Vēlreiz zvanu un lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā par 8. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 22, atturas — 16. Arī nav pieņemts.

A.Seile.

Devīto priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Desmito priekšlikumu iesniedz deputāts Indulis Emsis, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.Seile.

Arī Vienpadsmito priekšlikumu iesniedz deputāts Indulis Emsis, un komisija šo priekšlikumu atbalsta. Praktiski tas ir tikai sakārtojošs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile.

Divpadsmito priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija attiecībā par 3. nodaļas virsrakstu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 3. nodaļas virsrakstam "Paredzētās darbības ietekmes sākotnējais izvērtējums". Pieņemts.

A.Seile.

Trīspadsmito priekšlikumu iesniedz Juridiskā komisija, sakārtojot...

Sēdes vadītājs.

Juridiskais birojs.

A.Seile.

... Juridiskais birojs, jā, sakārtojot attiecīgi pantu nosaukumus. Un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par trīspadsmito priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Četrpadsmito priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka likumprojekta autori — Ministru kabinets, šos kritērijus, pēc kuriem tiek novērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, pievieno kā pielikumus likumprojekta beigās. Juridiskais birojs uzskata, ka precīzāk ir ielikt visus šos noteikumus kā atsevišķu pantu likumprojekta tekstā. Komisija pēc ilgām debatēm atbalstīja šo priekšlikumu, ka vajag tekstā iestrādāt visus šos kritērijus. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to likumprojekta 11. panta nosaukumam un tā tekstam? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

Piecpadsmito priekšlikumu iesniedz deputāts Dinēvičs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

16.priekšlikumu iesniedz deputāts Indulis Emsis. Komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 16.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

17.priekšlikumu, kuru iesniedz Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

18.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija, lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 18. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

19.priekšlikumu ir iesniedzis Indulis Emsis, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile.

20.priekšlikumu arī Indulis Emsis ir iesniedzis, un komisija atbalsta, nedaudz precizējot šī priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

21.priekšlikums, iesniedzis ir Juridiskais birojs, redakcionāls. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

22. ir Induļa Emša priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Seile.

Arī 23.priekšlikumu, kuru iesniedzis Indulis Emsis, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile.

24.priekšlikumu ir iesniegusi pati atbildīgā komisija, tas arī saistās ar panta nosaukumu, komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam un 17.panta nosaukumam, līdz ar to tā 1., 2., 3., 4. un 5.daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Seile.

25.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis ir Indulis Emsis, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile.

26.priekšlikumu par 18.panta virsraksta precizēšanu komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 18.panta nosaukumam — Atzinums par darba ziņojumu. Pieņemts.

A.Seile.

27.priekšlikumu atkal iesniedzis Indulis Emsis, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile.

28.priekšlikums 16.lappusē, iesniedz Juridiskais birojs, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, tas ir redakcionāls. Noslēgumu jautājumus nosauc par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Jā. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

29.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

30.priekšlikums arī izstrādāts atbildīgajā komisijā, lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Seile.

31.priekšlikumu, ko ir izstrādājusi atbildīgā komisija, lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Seile.

32.priekšlikums 19.lappusē, iesniedz Indulis Emsis, un komisija ir precizējusi šo priekšlikumu un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 32. un 33.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk ir 34.priekšlikums jau 21.lappusē, un iesniedz šo priekšlikumu Indulis Emsis, komisija atbalsta nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

35.priekšlikums faktiski vairs nav balsojams, jo mēs šo priekšlikumu jau iebalsojām kā 11.pantu likuma tekstā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pieņemts.

A.Seile.

36.priekšlikums, iesniedz Indulis Emsis, komisija šo priekšlikumu neatbalsta tāpēc, ka priekšlikums jau ir iestrādāts kā 11.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 36. —deputāta Emša priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

Un 37.priekšlikumu, kuru iesniedz Indulis Emsis, komisija ir atbalstījusi, bet iestrādājusi jau mūsu nobalsotajā 11.pantā līdzīgi arī ar 38.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāti piekrīt 37.un 38.priekšlikumam, kuri mums jau ir iebalsoti 11.pantā. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Līdz ar to vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav, tā kā tas ir otrais un galīgais lasījums, lūdzu balsot Saeimu par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu"" , otrais lasījums, steidzams. Tautsaimniecības komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4489B. Tātad uz doto likumprojektu uz otro lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums. Un likumā ir izdarīti pieci redakcionāli labojumi. Es jautāju deputātiem, vai šos redakcionālos labojumus izskatīt atsevišķi vai mēs pieņemam tos kopumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai ir vajadzība izskatīt pa pantiem iesniegtos redakcionālos labojumus? Komisija tos ir akceptējusi un izskatījusi. Nav vajadzības. Paldies! Esam vienojušies.

J.Ābele.

Ja nav vajadzība izskatīt atsevišķos redakcionālos priekšlikumus, es aicinu balsot par likumu otrajā, galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

J.Ābele.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts "Standartizācijas noteikumi". Otrais, steidzamais lasījums. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4490B — likumprojekts "Standartizācijas noteikumi". 1.priekšlikums —iesaka Juridiskais birojs mainīt likuma nosaukumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

2.ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās nodaļas nosaukumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Pie 1.panta Juridiskais birojs iesaka mainīt 1.punktu uz 12.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums pie tā paša 1.panta no Juridiskā biroja, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Pārejam pie 2.panta, 5.priekšlikums no Juridiskā biroja, komisija ir atbalstījusi 1.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums. Juridiskais birojs — papildināt ar jaunu 2.pantu. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 2 papildinātā panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti, pie 3.un 4.panta priekšlikumi nav saņemti. 5.pantā Juridiskais birojs ierosina jaunu redakciju. Komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

5.pantā priekšlikumu vairāk nav. 8.priekšlikums ir par 6.pantu, iesniedz Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

9.priekšlikums par 7.pantu, Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt 7.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

8.panta 10.priekšlikums, iesniedz Juridiskais birojs, komsija šo Juridiskā biroja priekšlikumu ir precizējusi, izsakot savā redakcijā, tabulas labajā ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 8.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

11.priekšlikums, Juridiskais birojs ierosina izslēgt 9.pantu, attiecīgi 7.pantā izgaismojot konkrēto problēmu, komisija šo izslēgumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 9.pantu pēc vecās numerācijas. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Juridiskā biroja priekšlikums par 10.pantu kā 9.pantu, komisija šo 12.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Par 10.pantu ir 13.priekšlikums no Juridiskā biroja, kuru komisija atbalsta. Tāpat atbalsta arī 10.panta 4.punkta vārda maiņu, ko ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Līdzīgs priekšlikums ir 10.panta 5.punktā no Juridiskā biroja, komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Līdzīgs precizējums ir par 10.panta 6.punktu, kuru iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Izteikt jaunu 10.pantu ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 10.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

18.priekšlikums ir par jaunu 11.pantu, ko iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Juridiskā biroja priekšlikums par ceturtās nodaļas nosaukumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

20.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt jaunu 12.pantu. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 12.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

21.priekšlikums ir par pantu numerācijas maiņu, ko ierosina Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

22.priekšlikums, iesniedz deputāts Dobelis. Komisija daļēji atbalsta ietverto komisijas redakcijas otrajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt 14.panta redakcijai un līdz ar to komisijas atzinumam par 22., 23. un 24.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

25.priekšlikums ir pantu maiņa no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Redakcionāls precizējums no Juridiskā biroja, 26.priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Izslēgt 17.pantu, iekļaujot 8.panta trešajā daļā, kas jau ir noticis. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 17.pantu pēc vecās numerācijas. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Vārdu maiņa 18.pantā, iesniedz Juridiskais birojs kā 28.priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

19.pantā ir redakcionāli precizējumi, ko izdarījusi pati komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

29.priekšlikums, Juridiskais birojs ierosina izslēgt sesto nodaļu. Komisija piekrīt šim Juridiskā biroja ierosinājumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot sesto nodaļu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Un 30.priekšlikums ir Juridiskā biroja papildinājums likumprojektam ar pārejas noteikumiem, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā likumprojektu "Standartizācijas noteikumi".

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Kolēģi, pirms skatām nākamo, ir ienācis piecus deputātu iesniegums, kuri ierosina pārcelt šīsdienas darba kārtības 32.punktu, tas ir grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", pārcelt pēc 46.punkta, sakarā ar to, ka nepieciešama papildu Juridiskās komisijas sēde šī likumprojekta papildināšanai. Deputāti to ierosina. Vai piekrītam? Vajag debatēt? 32.pēc 46., un pārtraukumā būs Juridiskās komisijas sēde.

Nākamais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" . Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4017 "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Otrais un galīgais lasījums. Tā kā atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu iesniegumu, lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, dokuments ir, Lamberga kungs nedaudz kļūdījās, ir nr.4116A. Otrais, galīgais lasījums. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" . Otrais lasījums, Steidzams. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš

(DP,KDS, LZP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lūdzu paņemiet divus dokumentus — nr.4413a un nr.4413b. 1.priekšlikums ir saistīts ar likumprojekta nosaukumu, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Precizējošas dabas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš.

2.pantā ir viens priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 2.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kalviņš.

4.pantā ir viens priekšlikums, ko iesniegusi arī atbildīgā komisija. Lūgums atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš.

Un tagad paņemiet dokumentu nr.4413b, 6.pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums un lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš.

21.pants. Deputāta Kaksīša kunga priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Kalviņš.

Pie 43.panta ir pašvaldību lietu valsts ministra Bunkša kunga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Kalviņš.

Tālāk 65.pants. 7.priekšlikums, ko iesniedzis arī Bunkša kungs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Kalviņš.

Tālāk 70.pantā ir Bunkša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 8.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Kalviņš.

83.pantā ir Bunkša kunga priekšlikums, kurš principā nav balsojams, jo komisija to ir noraidījusi un parlaments to akceptēja.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

J.Kalviņš.

99.pantā ir 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un 10.priekšlikumam. Pieņemts.

J.Kalviņš.

Tādā gadījumā lūdzu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" otrais lasījums. Steidzams. Komisijas vārdā deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.4381 un nr.4622. 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta ievaddaļā skaitļus "1996. nr.11". To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva

. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 3.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija to daļēji pieņēma un izteica to 3.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2. un 3.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr.4, un šo komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta 10.pantu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 10.pantu. Pants svītrots.

K.J.Druva.

6.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojekta 11.pantu ar skaitli "24". To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izsmelti. Es aicinu deputātus nobalsot par otro un galīgo lasījumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vēl viens deputāts, lūdzu, saņemiet spēkus un piedalieties balsošanā.

Vēlreiz lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" . Otrais lasījums. Steidzams. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Jā, kolēģi, otrais lasījums. Šī dokumenta nr.4599a. Šeit ir tikai divi priekšlikumi. Abi no atbildīgās komisijas. 1.priekšlikums — atbildīgā komisija liek priekšā izteikt likumprojekta nosaukumu nedaudz grozītā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam par likumprojekta nosaukumu. Pieņemts.

K.Lībane.

2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt visu likumprojekta tekstu jaunā redakcijā. Tas ir iespējams tāpēc, ka tur tikai viens pants tiek grozīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam nr.2 šajā likumprojektā. Paldies, pieņemts.

K.Lībane.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu balsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašuma... atvainojiet, 32. mēs esam pārcēluši. Godātie kolēģi, dienas kārtības 32.jautājumu mēs vienojāmies izskatīt pēc 46.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums — 33. — likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" . Otrais lasījums. Steidzams. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4726. Šeit ir Juridiskā komisija veikusi redakcionālus precizējumus attiecībā uz likuma nosaukumu, attiecībā uz preambulas daļu un attiecībā tātad uz sadaļas nosaukumu. Tas ir redzams kā 1., 2. un 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats.

4. ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 106. 4.panta otrajā daļā sekojošos vārdus, ko arī komisija atbalsta.

5. — Juridiskā biroja priekšlikums 106. 7.panta pirmajā daļā vārdus "ar likumu nodotos" aizstāt ar vārdu "esošos" līdz ar to Juridiskā komisija iesaka izteikt šo te visu jaunā redakcijā, lai būtu precīzāk.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4. un 5.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats.

Līdz ar to komisija aicina pieņemt otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" . Otrais lasījums, steidzams. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4605a. 1.priekšlikums ir iesniegts par 29.pantu. Deputāta Kaksīša priekšlikums — papildināt 29.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem "īres līgumu" ar vārdiem "vai nepilda citus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu".

Par šo pašu pantu ir arī vēl otrs priekšlikums — deputāta Kaksīša priekšlikums. Līdz ar to izslēgt pirmās daļas 3.punktu, jo faktiski šī norma tad ir pārnesta uz 2.punktu, un izslēgta tiktu norma, ka tikai fakts, ka nedzīvo 3 mēnešus, ja īrnieks vai ģimenes locekļi neizmanto ilgāk par 3 mēnešiem dzīvojamo telpu. Bet, ja pilda visus īres līguma nosacījumus, tad tas nebūtu par pamatu tā izlikšanai.

Pie šī paša panta — 29.panta — tas tiek papildināts. 3.priekšlikums — deputāts Kaksītis iesniedzis un lūdz papildināt 29.pantu ar jaunu ceturto daļu. Ja īrnieks pēc pieteikuma iesniegšanas īres tiesai nomaksājis dzīvojamās telpas īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem, īres tiesa var lietvedību izbeigt šajā lietā. Tātad šeit ir divas lietas. Vienā gadījumā būs tiesvedība, kur izbeigšana nav paredzēta, bet īres tiesa, kas ir domāta kā pirmstiesas forma līdz strīda izskatīšanai, varētu tikt šī lietvedība izbeigta. Šeit ir ierakstīts vārds "var", tas nozīmē, ka tiesai ir tiesības arī neizbeigt gadījumos, ja būs kāds ļaunprātīgs nemaksātājs, kurš varētu izmantot tikai šo formu, lai atbrīvotos no īres tiesas lietas. Un gadījumā, ja šie pirmie trīs priekšlikumi tiktu pieņemti, tad maināma būtu arī panta punktu numerācija. Atbildīgā komisija šos priekšlikumus ir izskatījusi un atbalstījusi, izsakot 7.pantu vai likuma 29.pantu jaunā redakcijā. Es lūdzu arī Saeimu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deptuāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 1., 2. un 3.priekšlikumu šajā likumprojektā? Piekrīt. Paldies. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Kaksītis.

Līdz ar to atbildīgā komisija liek priekšā arī izslēgt likumprojekta 8.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — vārdu "tiesa" aizstāt ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā", tas ir par 29.1 pantu, un es runāšu par abiem priekšlikumiem, gan par 6, gan 7., tātad likumā tiek nomainīts apzīmējums vai termins, ka lietas tiek izskatītas tiesā pret terminu likumā noteiktajā kārtībā. Tātad tās lietas, kuras ir noteiktas Īres tiesas likumā, tās arī tiks izskatītas šajā tiesā, nevis tajā tiesā, ko mēs saprotam kā rajona, pilsētas tiesa. Un prasība tiek aizstāta ar vārdu "pieteikums", jo ir lietas, kas tiek izskatītas, būs izskatītas īres tiesā, sauksies nevis prasības pieteikums, bet pieteikums. Un parastajā tiesā tā būs prasība, ja pirmās instances īres tiesas lēmums kādu no pusēm neapmierinās. Tādēļ atbildīgā komisija, izskatot šos abus priekšlikumus, tos ir atbalstījusi. 6.ailē ir redakcija. Es lūdzu Saeimu arī atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6. un 7.priekšlikumu.

J.Kaksītis.

Un visbeidzot 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz izteikt 45.panta tekstu tādā redakcijā, kāda tā ir 4.ailē. Savu priekšlikumu atbalstu, un es lūdzu arī Saeimu to akceptēt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un 8.priekšlikumam. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Es lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Kolēģi, darbu turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad ir vairāki paziņojumi. Antonam Seikstam — par komisijas sēdi.

A.Seiksts

(LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Tūlīt pat komisiju ēkas 104.telpā notiks komisijas sēde. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jurim Kaksītis — par komisijas sēdi.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Pulksten 13.00 komisijas sēžu telpā notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs.

Vladilenam Dozorcevam — par balsošanu.

V.Dozorcevs

(TSP). Balsojumā par deputātu pensijām es tomēr piedalījos un nobalsoju par, bet ne tā, kā ir pateikts izdrukā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Un Gundaram Valdmanim par nepārstāvētiem vēlētājiem.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Pēc 5.Saeimas vēlēšanām, pēc 6.Saeimas vēlēšanām un tagad arī pēc 7.Saeimas vēlēšanām ir pacēlies jautājums — kas notiek ar tiem vēlētājiem, kuri pēc Satversmes, viņiem vajadzētu būt pārstāvētiem Saeimā, bet tāpēc, ka mums ir Vēlēšanu likumā barjeras, viņi netiek pārstāvēti. Pirms Saeimas vēlēšanām es lūdzu, kad par šo jautājumu sākām runāt, teicu, ka tas izteiks tikai šaubas par barjeru, mēs tad nevaram runāt. Bet ja mēs būtu to jautājumu risinājuši, vēlēšanu un Satversmes jautājumu, mēs būtu kaut ko darījuši, lai tiem, kuri it kā krīt zem barjeras, ka viņiem būtu kaut kāda pārstāvniecība. Mani vakar sauca kādas astoņas no tām partijām, kuras krita zem barjeras, un lūdza, lai es to jautājumu ceļu ar Frakciju padomi šeit. Bet mums ir ļoti īss laiks. Ja mēs nevarēsim to jautājumu risināt, tad mums ir jāsavāc 20 paraksti, jāiet pie Satversmes tiesas, un Satversmes tiesai, manuprāt, nav nekādas citas izvēles kā uzspiest proporcionālo sistēmu Saeimas deputātu vēlēšanās 7.Saeimā. Jautājums ir — vai mēs savāksim 20 parakstus, vai mēs sāksim sarunas, ko darīt, lai mazās partijas tomēr varētu kaut kādīgi pārstāvēt savus vēlētājus. Es jums lūdzu padomāt par šo jautājumu jūsu frakcijās, un šovakar es sākšu vākt parakstus, šodien pēc trijiem, lai ietu uz Satversmes tiesu, bet nolūks ir uzsākt diskusiju Frakciju padomē, kas būtu pareizais risinājums tagad, lai tās mazās partijas tomēr kaut kādīgi spētu pārstāvēt savus 11% no Latvijas vēlētājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi! Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību. Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" . Otrais lasījums. Steidzams. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu kolēģus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" .

Aizsardzības un iekšlietu komisija. Arī otrais lasījums. Dokuments atzīts par steidzamu. Komisijas vārdā — Druvas kungs.

K.J.Druva

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr. 4066 un nr. 4683. Pirmajos desmit...

Sēdes vadītājs.

Druvas kungs, pa pantiem varbūt, lai mums veiklāk iet. Lūdzu!

K.J.Druva.

Es gribēju teikt, ka pirmie septiņi piedāvātie priekšlikumi ir visi sakārtoti likumā attiecīgi tām normām, kas tika pieņemtas jaunajā Krimināllikumā. Pirmie divi ir pieņemti, nākamie divi ir noraidīti. Tad 5., 6. un 7. — visi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par iesniegtajiem priekšlikumiem nr.1, 2, 3, 4, 5, 6, 7? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi. Savukārt arī Aizsardzības komisija ir atbalstījusi — izslēgt likumprojekta 1.panta ar norādi uz 117.pantu — un vēl tālāk otro daļu — papildināt likumprojekta 1.panta otro daļu ar norādi uz 106.1.pantu. Tātad mēs runājam par 8., 9. un 10.priekšlikumu. Visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 8., 9. un 10.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir komisijas piedāvātais priekšlikums nr.11. Tas ir pieņemts. Un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11. un 12.priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais priekšlikums nr.13. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 2.1. pantu. Tas ir priekšlikums nr. 14. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir 15.priekšlikums. Komisijas priekšlikums — izteikt likumprojekta 3.pantu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam un priekšlikumam par nr. 15. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir par likuma 11.pantu priekšlikums nr. 16. Ir pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā, kuru jūs redzat 17.priekšlikumā. Šie abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu par 16. un 17.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir priekšlikums nr. 18. un nr. 19. Pirmais ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais grozījums — izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā 19. priekšlikumā. Šie abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. un 19. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir 20. un 21. priekšlikums. Abi divi ir likumprojekta 4.panta otrajā daļā. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20. un 21.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir 22. priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar 7.1.pantu, kuru iesniedzis tieslietu ministrs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Aizsardzības un ieikšlietu komisijas piedāvātais grozījums nr. 23. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 23.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

24.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta 9.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 9.pantu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums nr.25. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 45.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Priekšlikums nr. 26 — papildināt likumprojekta 9.pantu jaunā redakcijā un tālāk arī 45.2. panta daļa un 45.3. panta daļa jaunā redakcijā. Viss tas ir 26. priekšlikumā. Tos komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Līdz ar to likumprojekta 45.1., 45.2. un 45.3. pantu redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums — izteikt 47.panta 2.punktu jaunā redakcijā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K. J.Druva

. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums — izteikt likumprojekta 11.pantu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums nr. 29. Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr.30. Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29. un 30.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir 31.priekšlikums. Komisijas piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu 40.1. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums nr. 32. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums nr. 33. Papildināt likumprojektu ar 14.3. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar 14.3. pantu iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga iesniegtais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 15.1. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 15.2. pantu. Tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt likumprojekta 16.pantā vārdu "persona" ar vārdu "personu". Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts. Paldies!

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātie grozījumi nr. 37 un nr.38. Tie abi tika atbalstīti, un visi tika izteikti Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kuru jūs redzat 39. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 37., 38. un 39.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 16.2. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar 16.2. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir priekšlikums nr. 41. Saeimas Juridiskā komisija iesaka aizstāt likumprojekta 17.pantā vārdu "nodarīti" ar vārdu "radušies". Tas tika atbalstīts. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta 17.pantu. Tātad priekšlikumi nr. 41 un 42 — abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 17.pantu. Pants tiek svītrots.

K.J.Druva.

Tālāk Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt likumprojekta 19.pantu, izdarot attiecīgus papildinājumus likumprojekta 1.pantā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 19.pantu un izdarīt papildinājumus likumprojekta 1.pantā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir priekšlikums nr. 44 no tieslietu ministra — papildināt likumprojektu ar 21.1. pantu. Jūs redzat to redakciju, kā arī izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdu "nekad". Abi šie priekšlikumi — nr. 44 un nr. 45 — tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 44. un 45.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums — aizstāt likumprojekta 2.pantā vārdu "noziegumi" ar vārdu "nozieguma". Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 22.1. pantu. Tas tika izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kas ir redzama 48.priekšlikumā. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 47. un 48.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 24.pantā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo atzinumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir komisijas piedāvātais grozījums kodeksa 111.pantā — aizstāt 2.punktā skaitļus, jūs tālāk redzat redakciju. Tas tika atbalstīts. Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt likumprojekta 24.pantā skaitli 156 un tā tālāk, abi šie priekšlikumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 50. un 51.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija — papildināt likumprojektu ar jaunu 24.1. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Arī tālāk komisija piedāvā otro daļu šim pašam pantam. Tātad priekšlikums nr. 53. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 53.priekšlikumu.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 26.1.pantu jums priekšā redzamajā redakcijā. Tas tika izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kas ir redzama 55.priekšlikumā. Tātad abi priekšlikumi ir atbalstīti. Es atvainojos! Ir noraidīta tieslietu ministra piedāvātā redakcija, bet atbalstīta ir komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 54.priekšlikumu, kas ir noraidīts, un piekrīt komisijas atzinumam par 55. priekšlikumu, kas ir pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 26.2. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo komisijas atzinumu nr. 56. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 26.3. pantu. Tas tika noraidīts, bet tika pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 26.3. pantu, kurš ir priekšlikums nr. 58.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 57. un 58.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar jaunu 26.4. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 26.5.pantu jaunā redakcijā. Tas tika daļēji pieņemts. Jūs redzat redakciju, kuru komisija ir izstrādājusi 61.priekšlikumā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 60. un 61.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 26.6. pantu jums redzamajā redakcijā. Tas ir pieņemts un iekļauts likumprojekta 1. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 62. priekšlikumu?

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 26.7. pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 27. pantam. Tas tika pieņemts. Arī Saeimas piedāvātais grozījums — aizstāt likumprojekta 27. pantā skaitli 2.9.9. ar skaitli 3.4. Abi šie grozījumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — priekšlikums nr. 66. Likumprojekta 28. pantā tas tika atbalstīts.

Arī ir iekšlietu ministra piedāvātais likumprojekts 28. pantā, tas tika atbalstīts, abas divas daļas, tātad priekšlikums 67. un 68., un visbeidzot Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — aizstāt likumprojekta 28. pantā zināmus vārdus, arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem nr. 66, 67, 68 un 69. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums izmainīt 29. pantā vārdus "algām" ar vārdiem "mēnešalgām". Tas tika atbalstīts. Arī iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums likumprojekta 29. pantā. Abi šie grozījumi, tātad 70. un 71., abi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 70. un 71. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu 29. prim pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar jaunu 29. prim pantu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums — izteikt likumprojekta 31. panta 1. daļu jums redzamā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums — izslēgt likumprojekta 32. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 32. pantu? Pants svītrots.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 32. prim pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Likumprojekts tiek papildināts ar 32. prim pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — papildināt Kriminālprocesa kodeksa 147. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 76. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr. 77 — izslēgt likumprojekta 41. pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 41. pantu? Pants svītrots.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — izteikt kodeksa 184. panta 2. daļu jaunā redakcijā. Tas tika atbalstīts komisijas redakcijā, kas ir redzama 79. priekšlikumā. Tātad abi — 78. un 79. —priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — izteikt 184. likumprojekta panta 2. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: aizstāt 198. panta 1. daļas 2. punktu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisiajs atzinumam par 80. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Tas ir priekšlikums 81. Tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par komisijas atzinumu par 81. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums — izteikt likumprojekta 48. pantu jums redzamā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 48. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk Saeimas Juridiskais birojs piedāvā papildināt likumprojekta 49. pantu ar jums redzamo redakciju. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 50. prim pantu jums redzamā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar 50. prim pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums  — aizstāt likumprojekta 53. pantā skaitli 55 ar skaitli 56. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt likumprojekta 54. pantā skaitli 57 ar 58. Tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvājums — papildināt likumprojektu ar 54. prim pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 87. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Un tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 52.2. pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar 52.2. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 56. prim pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kas ir redzama 90. priekšlikumā. Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 89. un 90. priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums, kas ir pieņemts Saeimas Juridiskā biroja redakcijā, un tas priekšlikums ir redzams 92. priekšlikumā. Abi šie grozījumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 91. un 92. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grzoījums — papildināt likumprojektu ar 58. prim pantu. Tas tika atbalstīts komisijas redakcijā, kas ir redzams 94. priekšlikumā, un tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvājums — papildināt likumprojektu ar 58. prim pantu jums redzamajā redakcijā. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 93., 94. un 95. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 58.2. pantu. Tas tika pieņemts un arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt to pašu likumprojekta 58.2. pantu ar jaunu redakciju, tātad 96. un 97., abi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta papildināšanai ar 58.2. pantu jums iesniegtajā un komisijas atbalstītajā redakcijā? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt likumprojekta 60. un 62. pantā skaitļus 2.9.5. un 2.9.7. ar skaitļiem 300. un 302. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 98. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 62. pantā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 62. pantā izdarītajām izmaiņām? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojekta 63. panta 2. daļu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 63. panta papildināšanai ar 2. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 65. pantā. Tas tika atbalstīts. Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt likumprojekta 65. pantā skaitli 67. ar 68. Abi šie prieklikumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojekta 65. pantu. Tas tika atbalstīts. Un arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar jaunu 65. prim pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 67. pantā. Tas tika atbalstīts, kā arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums tajā pašā pantā. Abi šie grozījumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 105. un 106. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums papildināt likumprojektu ar 71. prim pantu. Tas tika atbalstīts, un tālāk ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likumprojekta 72. pantā. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izdarītajām izmaiņām likumprojekta 71. prim pantā un papildinājumiem 72. pantā? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra piedāvātais grozījums — papildināt likumprojekta 72. pantu ar 3. daļu. Tas tika atbalstīts Juridiskā biroja redakcijā, un tur ir divas sastāvdaļas — 110. priekšlikums, kas ir 2. daļa no šī paša priekšlikuma, un arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 109. un 110. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojekta 72. pantu ar 4. daļu. Tas tika atbalstīts un arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt kodeksa 357. panta 1. daļu jums redzamajā redakcijā, abi šie priekšlikumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 111. un 112. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — aizstāt likumprojekta 75. pantā vārdus "starpvalstu līgumiem" ar vārdiem "starptautiskiem līgumiem". Tas tika atbalstīts.

Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt kodeksa 359. panta tekstu jums redzamajā redakcijā, arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 113. un 114. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izteikt likumprojekta 76. pantu... izslēgt 360. panta 6. daļu un tā tālāk... Tas tika atbalstīts. Arī iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums likumprojekta 76. pantā tika atbalstīts, un visbeidzot Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izdarīt kodeksa 360. pantu jaunā redakcijā jums redzamos grozījumus, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 115., 116. priekšlikumu, kuri ir pieņemti, un piekrīt komisijas atzinumiem par 117. priekšlikumu, kurš ir noraidīts. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 118., 119. un 120. priekšlikums. Visi tika daļēji vai pilnīgi atbalstīti, un tālāk jūs redzat arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — izdarīt kodeksa 360. panta jaunā redakcijā šādus grozījumus. Tas tika atbalstīts. Tur ir divas daļas — 122. priekšlikums — izteikt 9. daļu jaunā redakcijā. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par 118., 119. un 120. priekšlikumu? Pieņemts. Arī par 121. un 122. Tie visi skar vienu pantu. Pieņemts. 123., lūdzu!

K.J.Druva.

Jā... Paldies! Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 77. pantā. Tas tika atbalstīts. Arī iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums likumprojekta 77. pantā tika atbalstīts, un tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt kodeksa 361. panta 2. daļā vārdu "dod" ar vārdu "atļauj"... Tātad visi trīs šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 123., 124. un 125. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 81. pantā. Tas tika atbalstīts. Arī 127.priekšlikums tika atbalstīts, 128. tika atbalstīts, un visbeidzot priekšlikums 129. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt kodeksa 365. pantā skaitli 60 ar skaitli 61,bet skaitli 54 ar skaitli 55. Tātad visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 126., 127., 128. un 129. priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums likumprojekta 84. pantā, kas tika atbalstīts, arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt kodeksa 367. prim pantā skaitli 59 ar skaitli 60 — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums aizstāt 368.pantā vārdus "un skaitlis un tā tālāk" jums redzamajā redakcijā, tas tika arī atbalstīts. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt kodeksa 368.panta skaitli "44.prim" ar skaitli "45", tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 132. un 133.priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt kodeksa 370.panta trešā daļā vārdus, ko jūs varat redzēt, šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt priekšlikumam — aizstāt kodeksa 370.panta trešajā daļā vārdus un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums likumprojekta 90.pantā tika atbalstīts. Arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt kodeksa 370.pantā skaitļus "49 un 50" ar skaitļiem "50 un 51" — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 372.panta tekstam un arī 373.panta pirmās daļas tekstam. Līdz ar to atbalsta komisijas atzinumu par 135., 136. un 137.priekšlikumu.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt kodeksa 375.panta otrā daļā vārdus "noziegumi pret mieru un cilvēci", un tālāk kā tekstā. Šis piedāvātais grozījums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 375.panta teksta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta 94.pantu, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 94.panta svītrošanai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 94.prim pantu, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 94.2.pantu, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvājums — papildināt likumprojektu ar 94.3.pantu. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 142.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 94.4.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī šim komisijas atzinumam par 143.priekšlikumu deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

144.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izteikt likumprojekta 95.pantu jums redzamā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam — izteikt likumprojekta 95.pantu šādā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums — izteikt likumprojekta 96.pantu jums redzamā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputati piekrīt likumprojekta 96.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 97.pantā — tas tika atbalstīts. Arī otrā daļa— izteikt 395.prim pantu jaunā redakcijā, tas tika atbalstīts. Aizstāt 395.prim panta otrā daļā vārdus, tas arī tika atbalstīts. Un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 395.prim pantu jums redzamā redakcijā, tas arī tika daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 146., 147., 148.un 149.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izslēgt 395.2.pantu, tas tika atbalstīts. Arī iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — aizstāt 395.2.pantu, kas tika noraidīts. Un beidzot Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 395.2.pantu pirmās daļas pirmo teikumu jums redzamā redakcijā. Tas tika pieņemts, un otra daļa — no Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — aizstāt 395.2.panta otrajā daļā skaitļus, kas tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 150., 151., 152.un 153.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums — aizstāt 395.3.panta trešajā daļā vārdus un skaitļus, tas tika atbalstīts. Aizstāt 395.3.pantā vārdus "medicīnas iestādes" ar vārdiem "ārstniecības iestādes". Tas arī tika atbalstīts. Un tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 395.3.pantu jaunā redakcijā, kas tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 154., 155.un 156.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 395.4.pantā, tas tika atbalstīts, bet otrajā daļā aizstāt zināmus vārdus, tie tika noraidīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē atbildīgās komisijas atzinumu par 157.un 158.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 396.2.pantu pirmās daļas pirmo teikumu jaunā redakcijā, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 397.panta pirmajā daļā skaitli "67" ar skaitli "68", tas tika atbalstīts, bet izslēgt panta trešo daļu — tika noraidīts. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums likumprojekta 100.pantā, tas tika atbalstīts, un papildināt 397.pantu ar ceturto daļu, tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 160., 161., 162.un 163.priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 397.prim panta pirmajā un otrajā daļā vārdu "pielietošanai" ar vārdu "noteikšanai" — tika noraidīts un otrajā daļā panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 164.un 165.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt panta trešajā daļā vārdus "nepieskaitāmais izdarījis" ar vārdiem "persona izdarījusi". Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums likumprojekta 105.pantā, tas tika atbalstīts. Un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 401.panta pirmajā daļā skaitli "67" ar skaitli "68" — arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 167.un 168.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tajā pašā pantā Saeimas Juridiskais birojs bija piedāvājis aizstāt otrajā daļā vārdus "medicīnas iestādes" ar vārdiem "ārstniecības iestādes", tas tika atbalstīts. Aizstāt ceturtajā daļā vārdus "veselības aizsardzības" ar vārdu "ārstniecības", tika atbalstīts. Un visbeidzot piedāvātais grozījums — izslēgt panta piektajā daļā vārdus "vai noziedzīgi nodarījumi", tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē atbildīgās komisijas atzinumu par 169., 170.un 171.priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 402.prim panta otrajā un trešajā daļā vārdus "medicīnas iestādes" ar vārdiem "ārstniecības iestādes",— tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 402.prim panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums četrās daļās. Vispirms aizstāt 403.panta pirmajā daļā vārdus, tad aizstāt otrajā daļā vārdu "tiesā" ar vārdiem "tiesas sēdē". Panta otrajā daļā izslēgt vārdu "puses", kas tika noraidīts. Un visbeidzot panta otrajā daļā aizstāt vārdu "medicīnas" ar vārdu "ārstniecības", kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 403.panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

K.J.Druva.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums likumprojekta 110.panta redakcijai, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 413.panta pirmajā daļā vārdus "nodarīts" ar vārdu "radīts", tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt 414.panta otro un ceturto daļu pēc vārdiem... tālāk kā tekstā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums likumprojekta 114.pantam, tas tika atbalstīts, kā arī aizstāt likumprojekta 114.pantā skaitli "57" ar skaitli "58", kas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Iekšlietu ministra piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 114.prim pantu jums redzamā redakcijā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 114.2.pantu jums redzamā redakcijā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 115.1.pantu jums redzamā redakcijā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to akceptē. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar 116.prim pantu, tas tika atbalstīts, un papildināt otro daļu jums redzamajā redakcijā, kas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 185.un 186.priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 116.2.pantu jums redzamā redakcijā, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 442.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 116.3.pantu jums redzamā redakcijā, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 444.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 116.4.pantu jums redzamā redakcijā, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 116.5.pantu jums redzamā redakcijā, tas tika atbalstīts. Deputāti akceptē likumprojekta 446.panta redakciju,. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 116.6.pantu jums redzamā redakcijā, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 447.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 116.7.pantu jums redzamā redakcijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 116.8.pantu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Otrā daļa tam pašam pantam — papildināt otro daļu ar trešo teikumu jums redzamā redakcijā, arī tas tika atbalstīts. Tālāk izteikt trešo daļu jums redzamā redakcijā, kas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 194.un 195.priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 116.9.pantu jums redzamā redakcijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 116.10.pantu jums redzamā redakcijā, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 452.panta pirmās daļas tekstu jums iesniegtajā redakcijā.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais priekšlikums — papildināt 454.panta otro daļu, un šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 117.1 pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk arī otrā daļa šim pašam priekšlikumam, kas ir redzams 200.priekšlikumā. Uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 117.2.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 117.3.pantu jums redzamā redakcijā. Tas tika atbalstīts. Un izteikt sesto daļu jums redzamā redakcijā — arī tika atbalstīts. Un visbeidzot papildināt likumprojekta 117.4.pantu jums redakcijā. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums  — izslēgt noteikumos par likuma spēkā stāšanos skaitļus un vārdus — 1999.gada 1.janvārī. Tas tika daļēji atbalstīts un izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, izteikti noteikumi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā. Šis likums stājās spēkā vienlaicīgi ar Krimināllikumu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 205. un 206.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izsmelti. Es lūdzu deputātus atbalstīt Kriminālprocesa kodeksa pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms ķeramies pie nākamā apjomīgā likumprojekta, jāizskata divi iesniegumi. Viens sakarā ar to, ka šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā 28.punktā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" — referents pārskatīšanās pēc bija paņēmis nepareizo dokumentu, lūdzu atkārtoti izskatīt iepriekš minēto likumprojektu pirms 37.punkta. Tātad likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām". Vai mēs atgriežamies, kolēģi, pie viņa? Nu tad lūdzu, viens runājiet par un viens — pret. Kas vēlas runāt par? Nevēlas. Kas vēlas runāt pret? Arī nevēlas. Gundars Valdmanis vēlas runāt pret.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Draugi Saeimā! Es domāju, ka mums vajadzētu pārdomāt, ko mēs darām. Mums beidzamajā plenārsēdē iznāca gandrīz, ka mēs pieņēmām kaut ko, kas bija pilnīgi nepieņemams, ka deputāti var tikt izmesti no Saeimas, ja viņi izstājas no frakcijas. Mēs šodien redzam, kas notiek. Visa Saeima sēdēja, kad vecs dokuments tika mums bāzts priekšā. Mēs klanījāmies, nekā nedarījām. Un iedomājieties, kādas kļūdas mēs varētu tautas labā jeb tautas ļaunumā izdarīt, ja mēs šitā turpinām. Es redzu to nejēdzīgo kaudzi papīru, kas mums ir likta priekšā. Esmu līdzvainīgs ar jums, ka es nesekoju iepriekšējam likumam, un neskatījos, vai tas bija vai nebija iepriekš jau lasīts. Bet lieta ir tāda, ka mēs apdraudam mūsu tautas nākotni ar to, ka mēs pavirši ķeramies klāt pie mums uzticētā darba. Un tas, ka mums uzliek tādu darba slodzi, vēl ar tādu, manuprāt, nekaunīgu apsolījumu, ka mēs strādāsim, līdz kamēr mēs būsim visu to kaudzi izskatījuši, ir nepieņemami. Es domāju, ka mums vajadzētu nopietni padomāt, ka vajadzētu Frakciju padomei sanākt, padomāt, vai mēs nevaram atļaut dienas kārtībā tikai to, par ko mēs patiešām gribam spriest, un citādi vienkārši norausim kvorumu un iesim prom. Jo nav nekāda svētība tam, ka mēs pavirši pieņemam to, ar ko vēlāk mūsu tautai būs jādzīvo. Es jums lūdzu padomāt par to. Šitās pagarinātās dienas, šitas drauds, ka mums šito visu ir jāizskata. Es tur sēžu zāles mugurā, es skatos, cik maz vispārīgi seko dokumentos, vai mēs nevaram apzināties, ka tas, ko mēs darām, ir ļoti, ļoti bīstami. (Starpsauciens: "Apzināmies.") Mums laikam to iepriekšējo likumprojektu būtu jāpārskata, bet es domāju, ka Sadarbības padomei jeb Frakciju padomei būtu jāsanāk kopā prezidijā, jāsamazina to, kas mums ir jāizskata, tā, kā viņš būtu patiešām pārskatāms. Un tad ķersimies pie darba un mēģināsim to darbu darīt kārtīgi.

Tas, ko mēs šodien tikko redzam, apliecina, ka vairums no mums negrib domāt, neseko, paļaujas Sadarbības padomes ieceltam ierēdnim, kas nāk mums priekšā un lasa pat vecu avīzi, un mēs tikai klanām galvu un sakām: "Jā, jā, jā." Un droši, ja mēs salīdzinātu balsojuma beidzamo reizi, kad mēs bijām nomodā, pret to balsojumu, ko mēs šodien taisījām un pieņēmām, tad tur būtu liela starpība. Un tas nav joks. Mēs neesam bērnudārzā. Mēs it kā tautai nosakām likumus. Diez vai viņa būs beidzamā. Es ieteiktu, ja mēs nespējam strādāt, iet mājās.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tā kā Valdmaņa kungs pēc būtības nerunāja pret un nerunāja arī par, viņš runāja parasti savā stilā, vai kāds iebilst, ja mēs atgriežamies pie šī likumprojekta? Neiebilst.

Lamberga kungs, lūdzu, jums vārds! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" . Otrais lasījums, steidzams. Lūdzu!

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Pagaidi! Kāds numurs tur ir?") Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4116a. "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Otrais lasījums, steidzams. 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

2.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es būšu spiests diemžēl aicināt jūs neatbalsīt šo priekšlikumu. Manuprāt, būtu bijis vislabāk, ja šo priekšlikumu varētu balsot pa daļām. No juridiskā viedokļa nepieņemams ir otrais teikums. Un lasiet, lūdzu! Ja citos teikumos ir iekļautas nodokļu reglamentējošas normas, tad šo normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstošie grozījumi šajā likumā vai konkrētos nodokļu likumos. Līdz ar to šis priekšlikums minēto likumu vēlas padarīt par kaut ko augstāku par citiem likumiem. Tas jau ir, gandrīz jāsaka, ābeces patiesība, ka, izmainot vienu likumu, jāskatās, kā tas korespondē ar citiem likumiem, un ir jāizdara izmaiņas paketē. Tas viss ir saprotams. Taču tā, kā šeit juridiski piedāvā Zīles kungs savā priekšlikumā, man nav pieņemams, un es nezinu, vai mēs varam šobrīd vienoties, balsot pa teikumiem, jo šeit pat daļu nav.

Bet katrā ziņā sakarā ar to, ka šis otrais teikums ir nepareizs, juridiski nepareizs, es esmu pret un aicinu arī jūs noraidīt finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lamberga kungs.

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Komisija tomēr ir atbalstījusi finansu ministra Zīles kunga priekšlikumu. Lūdzu balsot par!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 2.priekšlikumu — izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā. Teksts ir redzams. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 16... Kolēģi, nav kvoruma.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" 2.priekšlikumu — izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 28, atturas — 10. Nav pieņemts.

A.J.Lambergs.

3.priekšlikums ir arī finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — izteikt 8.panta 5.punktu sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu par 3.priekšlikumu. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

4.priekšlikums ir iekšlietu ministra Andreja Krastiņa priekšlikums — aizstāt 10.panta otro daļu vārdus "un atvieglojumi" ar vārdiem "atvieglojumi un atbrīvojumi". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.J.Lambergs.

5. — deputāta Dilbas priekšlikums — papildināt 11.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā. Komisija to daļēji ir atbalstījusi, iestrādājot savā komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

6. — finansu ministrijas valsts sekretāres V.Andrējevas kundzes priekšlikums — papildināt 11.panta otro daļu ar sekojošu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

7. — atbildīgās komisijas iesniegums. Lūdzu to atbalstīt — papildināt 11.panta otro daļu ar 25.punktu sekojošā redakcijā — par naftas ieguvi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

8. — pašvaldību lietu valsts ministra Jāņa Bunkša priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.J.Lambergs.

9. — arī pašvaldību lietu valsts ministra Jāņa Bunkša priekšlikums — papildināt 12.panta pirmo daļu ar 10.punktu sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

10. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

11. — pašvaldību lietu valsts ministra Jāņa Bunkša priekšlikums — izteikt 12.panta trešās daļas pirmo teikumu sekojošā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

12. — pašvaldību lietu valsts ministra Jāņa Bunkša priekšlikums — svītrot 12.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdu "citus". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 12.priekšlikumu. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

13. — finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — izteikt 32.panta pirmo, otro un ceturto daļu sekojošās redakcijās. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

14. — finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

15. — arī finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar 23.punktu šādā redakcijā. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi komisijas redakcijā, kas ir nr.16.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

16.— atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

17. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Vēl ir viens Juridiskās komisijas iesniegums, kurā viņi lūdz: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu, svītrot no darba kārtības 32.lietu — par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" — sakarā ar to, ka minētais likumprojekts tā juridiskajai precizēšanai atkārtoti izskatāms komisijas sēdē. Tā kā tā ir atbildīgā komisija, kura gatavoja šo likumprojektu, tad pēc tās ierosinājuma mēs 32. darba kārtības jautājumu svītrojam no darba kārtības.

Izskatām nākamo — 37.darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" . Arī otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Druvas kungs.

K.J.Druva

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 4063 un nr. 4684. Šis grozījums arī tika sagatavots, lai varētu iedarbināt jauno Krimināllikumu. 1.priekšlikums ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums redzamajā redakcijā. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts, otrā daļa, lai tā tiktu izslēgta, arī tika atbalstīts, un viss tika pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā — izteikt 1.pantu, kā jūs redzat, redakcija ir jums priekšā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta "Kriminālsodu izpildes uzdevumi" redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — izslēgt kodeksa 2.pantu. Tika noraidīts. Tad ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt kodeksa 2.panta nosaukumu jaunā redakcijā. Tas tika atbalstīts. Saeimas Juridiskā komisija ierosināja izteikt 2.panta nosaukumu jums redzamajā redakcijā. Tas arī tika noraidīts. 2.panta pirmajā daļā tekstā aiz vārdiem "saskaņā ar likumu" papildināt ar vārdu "citiem" tika pieņemts un atbalstīts. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt kodeksa 2.panta otrajā daļā vārdus "Latvijai saistošos starpvalstu līgumos" ar vārdiem "Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos" tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta redakcijai "Kriminālsodu izpildes normatīvo aktu piemērošana"? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums 4.pantā. Tas tika noraidīts — otrā daļa no viņa priekšlikuma, kas izsaka jaunu teikumu "Kriminālsodu izpildē tiek ievēroti šādi pamatprincipi". Arī tika noraidīts. Tālāk ir trešā daļa, kas tika daļēji pieņemta, un viss tika pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā, kas izteikta 4.panta otrās daļas 1.punktā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta "Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi" redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — pārcelt kodeksa 5.panta pirmo daļu uz 1.pantu kā trešo daļu. Tas tika atbalstīts. Arī izteikta kodeksa 5.panta otrā daļa jaunā redakcijā, kas tika atbalstīts. Tad ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums — 5.panta pirmo daļu izteikt kā 3.1. pantu. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Gundars Valdmanis vēlas runāt. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Mēs atkal pieņemam tukšus likumus. Skatat, ko mēs šeit esam it kā tikko pieņēmuši. "Nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskajām pārliecībām un citiem kritērijiem."

Vai mēs patiešām ticam, ka Lavents un citi sēdēs tādā pašā aizskurbtuvē, kā tas, kas tika notiesāts par kādu citu grēku? Vai mēs patiešām ticam, ka mūsu zemē kriminālsodu izpilde notiek, ievērojot šādus pamatprincipus?

Kā tas var būt, ka mūsu bijušais kolēģis Krisbergs sēž cietumā, bet citi, tādi kā Lavents, lielu daļu no sava laika pavada mājās? Lavents tagad atkal sēž cietumā ar saviem mobilajiem telefoniem, labi apģērbts, labi paēdināts. Vai mēs nezinām, ka mums ir vairākas kategorijas cietumu? Ka tie puiši, kuri tika provocēti, lai spridzinātu Uzvaras pieminekli, ka viņi netiek pārvietoti uz pieklājīgākiem cietumiem? Kāpēc? Jo viņi ir skāruši Komunistiskās partijas — mūsu tautas "atbrīvotāju" godu. Un tā viņi sēž visļaunākajā cietumā. Un atkārtoti viņu advokātu lūgumi, lai šie cilvēki tiktu pārcelti uz citu cietumu, tiek noraidīti. Bet skat', ko mēs šodien tikko esam nolēmuši!

Manuprāt, mums ir jābūt godīgiem, pirmkārt, pret sevi. Ja mēs zinām, ka mēs nepildīsim un nepildam to, ko mums liek priekšā, tad kāpēc spēlēt šo teātri? Vai patiešām tiem, kuri tika provocēti un varbūt pat nedarīja, bet tiek it kā apvainoti, ka viņi ir spridzinājuši Uzvaras pieminekli. Vai viņiem būtu jācieš lielāks sods sliktākā institūcijā nekā tādiem kā Laventam, kurš apkrāpis pusi Latvijas tautas? Vai tādam kā Andrim Naglim, kurš gribēja pārdot "Latvenergo" par lielu un mazu daļu no tās vērtības? Vai tādiem, kas no mums sēž šeit un ir palīdzējuši mūsu tautu pataisīt par ubagiem?

Kāpēc šiem cilvēkiem, kas gribēja varbūt nepareizi, ar nepareizām metodēm atbrīvot mūsu tautu no tā pieminekļa, no tā Uzvaras pieminekļa, kāpēc viņiem ir jāsēž Latvijas visnetīrākajos un nepatīkamākajos cietumos? Bet tādi kā laventi un lielākā daļa no sava laika var pavadīt mājās? Mēs šeit sēžam un spriežam un pieņemam kaut kādus svētus principus. Jā, tādiem principiem vajadzētu būt! Bet tādi principi mūsu tautā nepastāv. Kāpēc tad mēs tautai melojam un sev melojam un tādus principus pieņemam?

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs.

K.J.Druva.

Augsti godātie deputāti! Es tikai gribu atgādināt, ka ir galīgi vienalga, vai mēs esam privāta persona uz ielas, vai mēs esam privātpersona, kas notiesāta un sēž cietumā. Visiem ir vienādas tiesības, kas attiecas uz civiltiesībām. Es vēlreiz lūdzu atbalstīt komisijas piedāvātos grozījumus!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to likumprojekta 5.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 17.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā papildināt likumprojektu ar 5.1. pantu. Tas tika noraidīts. 18.priekšlikums no Krastiņa kunga, kas iesaka otrajā daļā vārdu "nozieguma" aizstāt ar vārdiem "noziedzīga nodarījuma". Tas tika pieņemts. Trešā sastāvdaļa, no Krastiņa kunga piedāvātā, kas īstenībā ir 19.priekšlikums, tas arī tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17., 18. un 19. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir 20.priekšlikums šajā grozījumā — izslēgt likumprojekta 7.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir 21.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt kodeksa 11.panta pirmās daļas 2.teikumu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot kodeksa 11.panta (jaunajā redakcijā) pirmās daļas 2.teikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 22.priekšlikums — papildināt kodeksa 11.pantu ar piekto daļu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt 11.pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 23.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs aicina atstāt negrozītu kodeksa 12.panta pirmo daļu un tā tālāk. Tas tika atbalstīts.

Tālāk ir 24.priekšlikums. Tas ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kas iesaka kodeksa 12.panta pirmo daļu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 23. un 24.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 25.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 10.panta otro daļu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 10.panta otro daļu. Tiek svītrots.

K.J.Druva.

Tālāk ir 26.priekšlikums— Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta 12.pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 12.pantu.

K.J.Druva.

Tālāk ir 27.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 13.panta pirmo daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot 13.panta pirmo daļu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 28.priekšlikums. Iekšlietu ministrs ierosina likumprojekta 14.pantā grozījumu. Tas tika daļēji atbalstīts.

Tālāk 29.priekšlikumā jūs redzat Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt kodeksa 41.panta otrās daļas 1.teikumu jums redzamajā redakcijā. Tas tika pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr. 30. —izteikt kodeksa 41.panta piektās daļas 1.teikumu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J. Druva.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums nr. 31.— aizstāt kodeksa 41.panta piektās daļas pēdējā teikumā vārdus "Tieslietu ministrijas instrukcija..." un tālāk kā tekstā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir priekšlikums nr. 32. —Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Ierosina 41.panta septīto daļu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

33.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu tālāk!

K.J.Druva.

Tālāk ir 34.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 43.panta trešajā daļā vārdus, kurus jūs redzat. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr. 35.— aizstāt kodeksa 45.panta ceturtajā daļā zināmus vārdus. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 35.priekšlikumu.

K.J.Druva.

Tālāk ir 36.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 46.panta nosaukumu izteikt jums redzamajā redakcijā. Tas tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 37.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 46.1. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "Tieslietu ministrijas". Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 38.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 46.1. panta piektajā daļā izslēgt vārdus "tieslietu ministrs". Tas īstenībā nav balsojams.

Tālāk ir 39.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt kodeksa 46.1. panta trešajā daļā vārdus "Tieslietu ministrijas instrukcijas", un tālāk kā tekstā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 38. un 39.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums, 47.panta pirmā daļa no šī grozījuma. Tas tika atbalstīts.

41.priekšlikums, kas iesaka trešajā daļā izslēgt vārdus "Tieslietu ministrija". Tas ir pieņemts Juridiskā biroja piedāvātajā redakcijā, kas ir atspoguļota 42.priekšlikumā, kur Saeimas Juridiskais birojs iesaka aizstāt kodeksa 47.panta trešajā daļā, kur jūs redzat tālāko tekstu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu par 40., 41. un 42.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 43.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 47.1. panta otrajā daļā izslēgt vārdus "Tieslietu ministrija". Tas ir pieņemts daļēji.

44.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt kodeksa 47.1. panta otrajā daļā vārdus "Tieslietu ministrija" un tā tālāk. Tas pilnībā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr. 45 — aizstāt kodeksa 49.panta ceturtās daļas 3.punktā vārdus "Tiesiski aizsargājamās intereses" un tālāk kā tekstā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 45.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir priekšlikums nr. 46. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā par likumprojekta 23., 24. un 25. pantu priekšlikumus. Tie tiek daļēji atbalstīti. 47. priekšlikums, kur Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt likumprojekta 23. pantā vārdus "soda izciešanas vidējās pakāpes režīma..", un tālāk kā tekstā, tas arī ir daļēji atbalstīts. Un tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums likumprojekta 23. pantā, kas tika pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 46., 47. un 48. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums, kurš ir priekšlikums nr. 49, papildināt likumprojektu ar jaunu 23. prim pantu. Tas tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 49. priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva.

Tālāk ir priekšlikums nr. 50 — iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 53. panta 5. daļu papildināt ar jums redzamo teikumu. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk 51. priekšlikums, iekšlietu ministrs Krastiņš piedāvā 53. panta 6. daļu un 7. daļu aiz vārdiem "piepriestā soda" papildināt... Tas netika atbalstīts. Tad ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir 52. priekšlikums papildināt kodeksa 53. pantu, tas tika noraidīts. Un visbeidzot ir tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātais grozījums — izteikt 53. pantu jums redzamajā redakcijā, kas tika pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 51., 52. un 53. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir priekšlikums 54. — iekšlietu ministrs ierosina 54. panta 1. daļā vārdus "noziedzīgas nodarbības" aizstāt ar vārdu "noziegums". Tas tika pieņemts Juridiskā biroja redakcijā, un Juridiskais birojs ieteica izteikt 54. panta 1. daļu jums redzamā redakcijā, kas tika pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 54., 55., 56. un 57. priekšlikumu, jo tie visi skar likumprojekta 54. panta daļas. Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 58. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs iesaka izteikt kodeksa 54. pantu 7. daļas 4. punktu jums redzamā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr. 59 — izteikt kodeksa 54. panta 8. daļas 4. punktu jums redzamā redakcijā. Tas tika atbalstīts. Arī izteikt kodeksa 54. panta 9. daļas 4. punktu jums redzamā redakcijā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 59. un 60. priekšlikumu.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums nr. 61 — likumprojekta 26. pantā vajadzētu šādus labojumus. Un jūs redzat tos labojumus. Tie tika atbalstīti.

Un tad ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt kodeksa 55. panta 1. daļā vārdus "un smagiem noziegumiem", kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 61. un 62. priekšlikumu.

K.J.Druva.

Tālāk ir priekšlikums 63. — tieslietu ministrs ierosina likumprojekta 6. rindkopas 3. daļu papildināt ar jums redzamiem vārdiem. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu ar numuru 63? Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais priekšlikums nr. 64 — likumprojekta 26. panta 8. daļā rindkopā svītrot vārdus "5. un". Tas netika atbalstīts. Bet piedāvātais grozījums — 9. rindkopu svītrot — tika atbalstīts.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt kodeksa 50. panta 6. daļas 4. punktu jums redzamā redakcijā. Tas tika atbalstīts. Priekšlikums nr. 67 — aizstāt kodeksa 50. panta 6. daļas 6. punkta vārdu "iestādes" ar vārdu "cietumi". Tas tika atbalstīts. Un viss tika noorganizēts un izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā grozījumā nr. 68 un jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 64., 65., 66., 67. un 68. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir priekšlikums nr. 69. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt 50.6. pantu 1. daļu jums redzamajā redakcijā. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 70. priekšlikums — iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 50.6. panta 3. daļā izslēgt vārdus "tieslietu ministrs". Tas tika daļēji atbalstīts un izteikts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā nr. 71., kas iesaka izteikt kodeksa 50.6. panta 3. daļas pēdējo teikumu jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem nr. 69., 70., 71. un 72. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir priekšlikums 73. — Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 50.7. panta 6. daļā vārdus "parastās skolas" ar vārdiem "vispārējās izglītības iestādēs", kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 73. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

74. priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 50.9. panta 2. daļā jums redzamos vārdus. Tas tika atbalstīts. Arī iekšlietu ministrs Krastiņa kungs 75. priekšlikumā ierosina 50.9. panta 2. daļu izteikt jums redzamā redakcijā, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 73., 74., 75. priekšlikumiem?

K.J.Druva.

Tālāk 76. priekšlikumā iekšlietu ministrs piedāvā 50.11. panta 3. daļā vārdus "soda..." un tā tālāk grozījumus. Tie netika atbalstīti, un tad ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir 77. priekšlikums, izteikt kodeksa 50.11. panta 3. daļu jaunā redakcijā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 76. un 77. priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 78. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt kodeksa 50.12. panta trešajā daļā vārdus "kā referentu", tas ir atbalstīts. Arī iekšlietu ministra Krastiņa piedāvātais grozījums tajā pašā pantā 4. daļā — grozīt vārdus, kas netika atbalstīts, un visbeidzot Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt kodeksa 50.12. panta 8. daļā vārdus "noformē ar sēdes protokola izrakstu". Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 78., 79. un 80. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk — 81. priekšlikums. Iekšlietu ministrs ierosina 50.13. panta 1. daļā un 2. daļā izslēgt vārdus "brīvības atņemšanas iestādes". Tas tika atbalstīts... te vienkārši nav atzīmēts ailītē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 82. un 83. priekšlikums. Iekšlietu ministrs ierosina 51. panta 1. daļas 1. teikumu papildināt ar vārdiem, ko jūs redzat. Tas ir atbalstīts. Un Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums ir izslēgt likumprojekta 31. panta 1. daļā vārdu "parasti", kas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 82. un 83. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

84. priekšlikumā iekšlietu ministrs ierosina 51. panta 3. daļā izslēgt vārdus "tieslietu ministrs", kas ir daļēji atbalstīts. Un 85. priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 51. panta 3. daļā vārdus "tieslietu ministra instrukcija...." un tālāk kā tekstā, kas tika pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 84. un 85. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 86. priekšlikums. Iekšlietu ministrs piedāvā 512. panta 1. daļā vārdus "notiesātajām personām" aizstāt ar vārdu "notiesātajiem", kas ir atbalstīts. Tad ir iekšlietu ministra piedāvātais grozījums — 52. panta 5. daļā un 6. daļā grozīt vārdus "nepilngadīgiem notiesāt" un aizstāt ar vārdu "nepilngadīgiem", kas ir noraidīts. 88. priekšlikumā izslēgt vārdus "disciplināri", kas ir noraidīts, un 89. priekšlikumā, kas nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 86., 87., 88. un 89. priekšlikumiem.

K.J.Druva.

Tālāk ir redzams iekšlietu ministra piedāvātais grozījums — 90. priekšlikums — saglabāt 53. pantu, izslēdzot no panta virsraksta vārdu "persona", kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.J.Druva.

Tālāk 91. priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā papildināt likumprojektu ar 33.prim pantu, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 91. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā likumprojekta 34. pantā aizstāt 55. panta 1. daļā vārdus "50%" ar vārdiem "25%". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 92. priekšlikumu. Druvas kungs, varbūt ka tad arī pārtrauksim izskatīšanu. Pēc pārtraukuma skatīsim 93. priekšlikumu.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam deputātam Jānim Mauliņam. Mauliņa kungs, vai jūs gribat kaut ko paziņot? Mauliņa kungs...

J.Mauliņš

(TKL). Es atvainojos, te pārāk jautri iet, lai saklausītu visu. Lūdzu Demogrāfiskās apakškomisijas pārstāvjus salasīties uz pēdējo sēdi Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Tieši pulksten trijos. Tas ir pēcpusdienā... tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukums beidzies. Reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu rezultātu! Ļoti labi rezultāti. Turpināsim! 93.priekšlikums.

K.J.Druva.

Augsti godātie deputāti! 93.priekšlikums ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums — 56.panta nosaukumā izslēgt vārdu "persona". Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

94.priekšlikums, iekšlietu ministrs Krastiņa kungs ierosina papildināt likumprojektu ar 35.prim pantu, tas tika daļēji atbalstīts, bet viss tika pieņemts 95.priekšlikuma redakcijā, kas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcija, un pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 94.un 95.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

96.priekšlikums, Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt likumprojekta 36.panta nosaukumā pirmajā daļā vārdus, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Resocializācijās. Piekrītam. Pieņemts.

K.J.Druva.

97.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt likumprojekta 36.panta otrajā daļā vārdus "nosakot viņa resocializācijas pakāpi".

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt, lai no šī vārda tiktu vaļā. Pieņemts.

K.J.Druva.

98.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums— izslēgt kodeksa 58.pantā jums redzamos vārdus, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva.

99.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 59.panta nosaukuma pirmajā daļā izslēgt vārdu "persona", tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 99.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Iekšlietu ministrs piedāvā 59.panta otrajā daļā vārdus "persona, kam atņemta brīvība" aizstāt ar vārdu "notiesājams", tas tika noraidīts, un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums —aizstāt kodeksa 59.panta otrajā daļā vārdus "un noteiktajai soda izciešanai" ,un tālāk kā tekstā, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 100. un 101.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

102.priekšlikums. Iekšlietu ministrs ierosina desmitās nodaļas nosaukumu izteikt jums redzamā redakcijā, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

103.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 62.pantā saglabāt virkni piedāvājumu, kas ir redzami 104., 105., 106., 107., tie ir visi atbalstīti, bet 108.priekšlikums no Krastiņa kunga nav atbalstīts. Un tālāk, kas ir pieņemts 109.priekšlikumā, Aizsardzības un iekšlietu komisija, izteikt likumprojekta 40.pantu jums redzamā redakcijā, kas pilnībā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem no 103. līdz 109. ieskaitot. Pieņemts.

K.J.Druva.

110.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs ierosina 64.panta nosaukumā izslēgt vārdu "persona", kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 110.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Iekšlietu ministrs ierosina papildināt likumprojekta 41.pantu ar jaunu daļu, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 65.panta pirmajā daļā izslēgt vārdu "persona", kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo 112.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

113.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs ierosina papildināt likumprojekta 42.pantu ar jaunu daļu jums redzamā redakcijā, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 113.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

114.priekšlikumā Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt likumprojekta 43.pantu jums redzamā redakcijā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 43.panta redakcijai, kādu akceptējusi atbildīgā komisija.

K.J.Druva.

115.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 68.panta pirmās daļas 2.un 3.punktā izdarīt grozījumus, kas ir atbalstīti, bet pirmās daļas 5.punktā priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 115.un 116.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva

. 117.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 70.panta piektajā daļā vārdus, ko jūs redzat, tas ir atbalstīts, bet arī izslēgt kodeksa 70.panta sestās daļas 4.punktu — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot kodeksa 70.panta sestās daļas 4.punktu un atbalsta komisijas atzinumu par 117.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

119.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 71.panta pirmo daļu papildināt ar jaunu teikumu, tas nav atbalstīts. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt likumprojekta 47.panta otrajā daļā vārdus "vai rājienu", kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 119. un 120. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

121.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 72.pantā izslēgt vārdus "tieslietu ministrs", tas ir daļēji pieņemts. Savukārt noraidīts panta nosaukumā un tekstā vārdu "disciplinārsods" aizstāt ar vārdu "sodus", bet Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais —aizstāt kodeksa 72.pantā vārdus "Tieslietu ministrijas instrukcija", un tālāk kā tekstā, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 72.pantu šādā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

124.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt kodeksa 75.pantu jums redzamā redakcijā, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

125.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt kodeksa 76.panta pirmajā daļā vārdu "materiālos", tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Iekšlietu ministrs 126.priekšlikumā ierosina 13.nodaļas nosaukumā izslēgt vārdu "persona", tas ir noraidīts. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums— aizstāt likumprojekta 50.pantā vārdus "medicīniskā palīdzība", un tālāk kā tekstā, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 126. un 127. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

128.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 77.panta nosaukumā izslēgt vārdu "persona", tas nav atbalstīts. Savukārt 77.panta pirmajā daļā tekstu aiz vārda "sievietēm", un tālāk kā tekstā, maiņas ir atbalstītas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 128. un 129. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

130.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 77.panta sestajā daļā izslēgt vārdus "tieslietu ministrs", tas ir pieņemts daļēji. Un tālāk Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt kodeksa 77.panta sestajā daļā vārdus "tieslietu ministrs" un tālāk kā tekstā, tas ir pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 130. un 131. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

132.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt kodeksa 78.panta pirmajā daļā vārdus "vai daļas", tas ir atbalstīts, un 133.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 78.panta ceturtajā daļā vārdus "ir atļauts pielietot" aizstāt ar vārdu "pielieto", tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu par 132. un 133. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

134.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt likumprojekta 53.panta ievaddaļu jums redzamā redakcijā, tas ir atbalstīts. Krastiņa kungs piedāvā 79.panta otrajā daļā atšifrēt "HIV" un "AIDS" saīsinājumu, tas ir daļēji pieņemts, un Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt kodeksa 79.panta otrajā daļā, jūs redzat redakciju, tas ir pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 134., 135. un 136. priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

137.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojekta 58.pantu ar jaunu pirmo daļu jums redzamā redakcijā, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt likumprojekta 58.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā. Pieņemts.

K.J.Druva.

138.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 58.panta trešajā daļā vārdus "kurš uzrauga iestādi", tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt.

K.J.Druva.

139.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 111.panta 5.punktā vārdus, kurus jūs redzat redakcijā, tas ir atbalstīts. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 111.panta 5.punktā izslēgt vārdu "kronas", tas daļēji ir pieņemts. Un 111.pantu papildināt ar 6.punktu jums redzamā redakcijā, tas nav pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 139, 140.un 141.priekšlikumu, līdz ar to likumprojekta 111.panta tekstam.

K.J.Druva.

142.priekšlikums— iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 112.panta ceturto daļu izteikt jums redzamā redakcijā, tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 142.priekšlikumu.

K.J.Druva.

Iekšlietu ministrs piedāvā 112.panta sestajā daļā vārdu "nepilngadīgos", un tālāk kā tekstā, jaunu redakciju. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 143.priekšlikumu.

K.J.Druva.

144.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt kodeksa 115.panta pirmajā daļā vārdus, tas nav atbalstīts. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 115.panta otrajā daļā aizstāt vārdus, tas arī nav atbalstīts, arī vārdu "disciplinārsods", arī tas nav atbalstīts, un 147.priekšlikumā vārdus "darba mācības soda", arī nav atbalstīts. Un visbeidzot tieslietu ministrsa Rasnača kunga piedāvātā redakcija, kas ir izteikta 148.priekšlikumā, ir atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti piekrīt 115.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

149.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 116.panta pirmajā daļā vārdu "psihisku" aizstāt ar vārdu "garīgu", tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 149.priekšlikumu.

K.J.Druva.

Saeimas Juridiskais birojs 150.priekšlikumā ierosina izslēgt likumprojekta 65.pantā vārdus ""postpenitenciārā palīdzība", tas ir atbalstīts. Un iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 117.panta otrajā daļā izslēgt tekstu, kas jau minēts 112.panta ceturtā daļā, un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

152.priekšlikumā Labklājības ministrijas valsts sekretārs ierosina izslēgt 108.pantā vārdus "un izmaksā", un tālāk kā tekstā, tas ir pieņemts Tieslietu ministrijas redakcijā. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt kodeksa 118.pantā zināmus vārdus, tas arī ir atbalstīts Tieslietu ministrijas redakcijā. Un visbeidzot 154.priekšlikumā tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā likumprojekta 65.panta, 118.panta jaunās redakcijas tekstu izteikt jums redzamā redakcijā, kas ir pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 152., 153.un 154.priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

155.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt kodeksa 119.panta pirmo daļu, tas nav atbalstīts. Labklājības ministrijas valsts sekretārs ierosina 119.pantā izslēgt jums redzamos vārdus, tas ir atbalstīts, un viss ir noformēts Aizsardzības un iekšlietu komisijas izteiktā redakcijā, 119.panta pirmā daļa otrā daļa, kā jūs jau redzat, tas ir pilnīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 119.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk iekšlietu ministrs 158.priekšlikumā ierosina, ka uzskata, ka būtiski nosacījumi, kas nav attiecināmi uz personām, jūs redzat tālāk. Šis priekšlikums vispār nav balsojams. Tālāk tieslietu ministrs Rasnača kungs 120.pantā ierosina jaunas redakcijas pirmās daļas tekstu izteikt, kā jūs redzat. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 158. un 159.priekšlikumiem.

K.J.Druva.

Tālāk 160.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 121.panta pirmās daļas 5.punktu izteikt jaunā redakcijā. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 160.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva.

Tālāk 161.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt 125.pantā vārdus "Latvijas Krimināllikumu", un tālāk kā tekstā. Tas ir atbalstīts. Un tālāk iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 125.pantu izteikt jaunā redakcijā. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 161. un 162.priekšlikumu.

K.J.Druva.

Tālāk iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 127.panta otro daļu papildināt ar vārdiem, kas ir noraidīts. Tad ir virsprokurora Ancāna kunga priekšlikums, viņš piedāvā 127.panta trešajā daļā vārdus "virssardzei jābūt virssardzē". Tas ir noraidīts. Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — aizstāt kodeksa 127.panta trešo daļu ar jums redzamo tekstu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu par 163., 164. un 165.priekšlikumu. Līdz ar to akceptē likumprojekta 127.panta tekstu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 166.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā izmaiņas 128.pantā. Pirmā izmaiņa ir noraidīta, otrā izmaiņa ir atbalstīta. Trešā izmaiņa, kas ir redzama 168.priekšlikumā, ir daļēji pieņemta. Viss noformēts 169.priekšlikuma redakcijā, kas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcija, un ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 128.panta tekstam. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 170.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 129.panta 3.punktā vārdu "konsulāro" ar vārdiem "diplomātiskā vai konsulārā dienestā". Tas ir atbalstīts. Tālāk ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums — 129.panta trešās daļas nosaukumu izteikt jaunā redakcijā. Tas nav atbalstīts. Tālāk Juridiskais birojs ierosina izslēgt kodeksa 119.panta astoto daļu. Tas ir pieņemts. Tālāk iekšlietu ministrs piedāvā izslēgt 119.panta astoto daļu. Tas arī ir atbalstīts. Līdz ar to izskatīts 129.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem četriem priekšlikumiem, līdz ar to akceptē likumprojekta 129.panta tekstu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk 174.priekšlikums — iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 131.panta pirmajā daļā vārdus "soda izpildes" aizstāt ar vārdu "policijas". Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk iekšlietu ministrs Krastiņa kungs 132.panta nosaukuma pirmajā daļā ierosina vārdu "disciplinārsods" aizstāt ar vārdu "sods" attiecīgā locījumā. Tas nav pieņemts. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt kodeksa 132.panta pirmo daļu jums redzamā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 131. un 132.panta redakcijām. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 177.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 133.panta pirmajā daļā jums redzamos vārdus. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē arī 133.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk Saeimas Juridiskais birojs ierosina 178.priekšlikumā izteikt kodeksa 134.panta otrās daļas 4. un 5.punktu jums redzamā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 134.panta redakciju.

K.J.Druva.

179.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs piedāvā 137.panta nosaukumā vārdus "ar brīvības ierobežošanu" aizstāt ar vārdiem "piespiedu darbā". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 137.panta redakciju.

K.J.Druva.

Tālāk 180.priekšlikumā iekšlietu ministrs Krastiņa kungs ierosina 143.panta nosaukumu izteikt jums redzamā redakcijā. Tas nav atbalstīts. Viņa otrais priekšlikums — 143.panta pirmajā daļā vārdu "krimināllikumā" aizstāt ar vārdiem "kriminālprocesa likumā", arī nav atbalstīts. Tad Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt kodeksa 143.panta otro daļu. Tas ir atbalstīts. Un visbeidzot Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt kodeksa 143.panta pirmajā daļā vārdus "Saskaņā ar Latvijas krimināllikuma", tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 143.panta redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk 184.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt kodeksa 27.nodaļas nosaukumu ar jaunu. Tas ir atbalstīts. Krastiņa kungs ir ierosinājis 146.pantā vārdu "pārvalda" aizstāt ar vārdiem "pārvalda vai". Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 146.panta redakciju, kādu ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk 186.priekšlikumā iekšlietu ministrs ierosina 147.panta nosaukumā vārdus "citas valsts pilsoņi" aizstāt ar vārdiem "personas, kas ir citas valsts pilsoņi". Tas nav atbalstīts. Saeimas Juridiskais birojs 187.priekšlikumā ierosina izteikt kodeksa 147.panta nosaukumu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 147.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk 188.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina — likumprojekta nav paredzēts tāds soda veids kā tiesību ierobežosana, tā izpildes kārtība un tālāk kā tekstā. Tas ir pieņemts. Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt kodeksu ar jaunu nodaļu, kas reglamentē papildu sodu tiesību ierobežošanu un izpildi. Tas arī ir pieņemts. Visbeidzot tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums redzamā redakcijā. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 148.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk 191.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā precizēt nodaļu "Nāvessoda izpilde" ar jaunu redakciju. Tas ir atbalstīts. 192.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt kodeksa 148.panta ttrešo daļu ar jaunu tekstu. Tas arī ir atbalstīts. Un otro daļu — izslēgt 148.panta ceturtajā daļā vārdus "vai akts par notiesātā atteikšanos iesniegt lūgumu par apžēlošanu". Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 150.panta redakcijai un līdz ar to akceptē komisijas atzinumu par 191., 192. un 193.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk 194.priekšlikumā Saeimas Juridiskā komisija piedāvā pārejas noteikumos būtu jāatspoguļo 5.panta otrās daļas 1.punktu, un tālāk jūs redzat to redakciju. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — saskaņot kodeksa 120.pantu un pārejas noteikumu 1.3.punktu, tas ir atbalstīts. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izslēgt pārejas noteikumu 1.3.punktā vārdu "postpenitenciārās", tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk 197.priekšlikumā Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 3.punktu. Punkts svītrots.

K.J.Druva.

Tālāk 198.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt pārejas noteikumu 4.punktā vārdu "paredzētās", un tālāk kā tekstā. Tas ir atbalstīts. 199.priekšlikumā Labklājības ministrijas valsts sekretāre ierosina izslēgt pārejas noteikumu 5.punktu normu. Arī tas ir atbalstīts. Saeimas Juridiskā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 5.1.punktu. Tas ir noraidīts.

Savukārt tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā tā, kā likums par sociālo palīdzību, nav vajadzīgi grozījumi, tālāk kā tekstā, jūs redzat, šis piedāvātais grozījums ir atbalstīts. Rasnača kungs ierosina arī papildināt pārejas noteikumus ar 5.5.punktu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts. Tātad atbalstīts no 199. līdz 202.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 4.punkta 1., 2., 3. un 4.apakšpunkta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 5.5.punktu jaunā redakcijā — tas ir 203.priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 4.punkta 5. un 6.apakšpunktu redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Un pēdējais priekšlikums ir 204.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt pārejas noteikumu 6.punktu jums redzamā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt priekšlikumam, ka šis likums stājas spējā vienlaikus ar Krimināllikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Ar to visi priekšlikumi ir izsmelti. Es aicinātu deputātus balsot un atbalstīt šos grozījumus!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Balsojam likuma "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies kvorumam sakarā ar to, ka nākamais jautājums ir par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies tikai 59 deputāti. Tādēļ darba kārtības 38.jautājumu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" izskatīt mēs neesam tiesīgi.

Izskatīsim 39. punktu — likumprojekts "Alkohola aprites likums" . Likuma otrreizēja caurlūkošana. Komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Godātais Āboliņa kungs! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4457. Kā priekšsēdētāja kungs jau norādīja, Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai nodotais "Alkohola aprites likums", kuru mēs iesākām vēl 5.Saeimā un, cerams, vairāk neturpināsim 7.Saeimā. Tātad es domāju, ka mums tas šodien ir jāpabeidz.

1.priekšlikums ir no finansu ministra Roberta Zīles un Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas par 9.pantu. Izslēgums. Komisija ir atbalstījusi abu šo prominento personu iesniegumu un attiecīgi mainījusi punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1. un 2.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums ir par 1.panta 5.punktu. To iesniedz Valsts ministre Aija Poča. Komisija atbalsta daļēji un izsaka atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums nāk tāpat no Zīles kunga un Počas kundzes par izslēgumu 1.panta 9.punktā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

15.punkts ir redakcionāli precizēts, kungi!

Sēdes vadītājs.

Paldies!

K.Leiškalns.

Pārejam pie 4.priekšlikuma. Atkal finansu ministra Zīles un valsts ministres Počas kundzes priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta. Ietver 5.priekšlikumā, kuru mēs izskatīsim kā atbildīgās komisijas priekšlikumu. Un kopumā atbalsta kā 5.priekšlikumu par 3.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4. un 5. priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums jau par 4.pantu. Iesniegusi valsts ministre Poča. Komisija bez ierunām atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti bez ierunām atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

7.priekšlikums, kurš, manuprāt, ņemot vērā kārtību, kāda ir iedibināta Saeimā, nav izskatāms, jo šis priekšlikums, kuru iesniedzis Roberts Zīle, nav norādīts tajos motivētajos iebildumos, kurus Saeimai ir iesniedzis Valsts prezidents. Arī komisija nav atbalstījusi, bet tikai redakcionāli precizējusi 6.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu. Paldies! Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns.

8.priekšlikums. Finansu ministrs Zīles kungs atkal par šo pašu padomi. Es uzskatu, ka šobrīd mēs nevaram to izskatīt, jo Valsts prezidents šim pantam nav pievērsis savu viedo uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 8.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Tas pats ir par 9.priekšlikumu jeb finansu ministra izslēgumu par visu 8.pantu. Komisija neatbalsta. Ņemot vērā precedentus, kādi ir iedibināti Saeimā, nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Komisija neatbalsta arī 10.priekšlikumu, kuru iesniegusi valsts ministre Aija Poča. Motivācija ir līdzīga. Tāpat arī par šo pašu 9.pantu komisija neatbalsta finansu ministra Zīles priekšlikumu par statusa maiņu. "Pārraudzība" vietā "pakļautība", un arī šajos pantos nav bijuši iebildumi no Valsts prezidenta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 9.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Līdz ar to mēs neesam atbalstījuši arī komisijas neatbalstīto finansu ministra Zīles priekšlikumu 9.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē šo viedokli. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 13.priekšlikuma par 10.pantu. Iesniedzējs — finansu ministrs Zīle. Komisija neatbalsta iepriekšminēto motīvu dēļ.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

K.Leiškalns.

14.priekšlikums. Man jāpasaka, ka 12.panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta. 14.priekšlikums nav skatāms mūsu iepriekšējo balsojumu rezultātā. Tomēr Valsts prezidents šim pantam nav pievērsis savu uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 14.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Strādājot pie likuma 14.panta pirmās daļas, komisija pati ir redakcionāli precizējusi. Tātad ir atšķirīga redakcija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns.

15.priekšlikums ir finansu ministra un valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums, kuru komisija atbalsta, un jūs redzat savās tabulās labajā pusē galējo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

16.priekšlikums par 17.panta 6.punktu, kur ir norādīta skaidra pretruna ar mūsu likumu. Komisija to ir atbalstījusi. Arī Valsts prezidents uz šo bija vērsis uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 17.panta 6.punktu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Pie 19. panta 17.priekšlikums. Finansu ministra un valsts ministres — attiecīgi Zīles un Počas priekšlikums, norādot uz pretrunu ar Muitas likuma 56. un 95. pantu. Izslēdzošs priekšlikums — izslēgt 19.pantu. Komisija ir atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 19.pantu. Pants tiek svītrots.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Nupat mēs esam jau pie 28.panta. Finansu ministra priekšlikums nr. 18. Arī neatbilst, tā teikt, Valsts prezidenta motivētajiem iebildumiem. Līdz ar to komisija nav skatījusi un nav atbalstījusi attiecīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 27.panta pirmās un otrās daļas redakcijai tādā variantā, kā to akceptējusi atbildīgā komisija.

K.Leiškalns

. Līdz ar to mēs esam izskatījuši arī 19.priekšlikumu. Komisija tāpat neatbalsta 20.priekšlikumu par 29.pantu, kas ir ļoti līdzīgs iepriekšējam un, mēs nekavēsim laiku. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 28.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

30.pantā, sakārtojot likumu, komisija ir redakcionāli precizējusi. 21.priekšlikums. Šeit nebija priekšlikums, bet tikai redakcionāls precizējums. 21. priekšlikums ir finansu ministra Zīles un valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums ar papildinājumu 31.pantā. Komisija to nav atbalstījusi, un Valsts prezidents šim pantam savā motivētajā vēstulē Saeimai nav pieskāries.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 30.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Turpretī 22.priekšlikumā finansu ministrs un valsts ieņēmumu valsts ministre — attiecīgi Roberts Zīle un Aija Poča— ir paredzējuši izslēgumu, kuru komisija ir atbalstījusi, ņemot vērā, ka Valsts prezidents bija rūpīgi iedziļinājies panta redakcijā, to neatbalstot, un šis pants bija viens no iemesliem, kāpēc Valsts prezidents atsūtīja šo visnotaļ nozīmīgo likumu parlamentam atpakaļ.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 40.panta redakciju. Pieņemts.

K.Leiškalns.

23.priekšlikums, finansu minmistra Zīles un valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums par izslēgumu 43.panta pirmajā daļā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

24.priekšlikums jau par 45.panta 4.punktu. Atkal finansu ministrs Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 44.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

45.panta redakcijai. Un mēs pārejam pie 25.priekšlikuma, kurā, ņemot vērā pretrunas ar Muitas likuma attiecīgi 56. un 95.pantu, finansu ministrs Roberts Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre aicina izslēgt visu nodaļu. Komisija šo izslēgumu ir atbalstījusi un attiecīgi mainījusi tālāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta desmito nodaļu un mainīt turpmāko nodaļu pantu numerāciju. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Rūpīgi studējot Valsts prezidenta vēstuli, atbildīgā komisija ir papildinājusi 55.pantu ar savu redakciju, kuru nepārprotami ir atbalstījusi, un likums ir ieguvis jaunu, daudz nopietnāku skanējumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 48.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

56.pantā komisija pati izdarījusi redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts. Paldies!

K.Leiškalns.

Finansu ministrs, norādot uz pretrunām kopā ar valsts ieņēmumu valsts ministri Poču, norādot uz pretrunām ar Muitas likumu, ierosina izslēgt 57. pantu. Šeit nu komisijai nebija ko iebilst.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 59. panta... 57.pantu.

K.Leiškalns.

57.pantu. Bet laime mums, mēs pārejam pie 28.priekšlikuma par 59.panta otro daļu. Valsts prezidents ir norādījis uz...Patiesībā finansu ministrs Zīle un Poča ir norādījuši uz pretrunām ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Komisija to nav atbalstījusi, papildinot pārejas noteikumus ar 2.punktu. Mēs to redzēsim pie 38.priekšlikuma 55.lappusē. Aicinu deputātus atbalstīt komisijas viedokli, jo tālāk viss ir sakārtots.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai piekrītam, ka tiek saglabāta 52.panta otrā daļa, kuru akceptējusi komisija? Piekrītam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Finansu ministrs Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre Poča 29.priekšlikumā ierosina papildināt 69.pantu ar attiecīgiem vārdiem. Komisija šo ierosinājumu ir ņēmusi vērā. Atbalstījusi un šo abu amatpersonu priekšlikumu nedaudz redakcionāli pieslīpējusi. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 61.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

70. un 71. pantā nav nekas, bet pie 72.panta 30.priekšlikumā finansu ministrs Zīle un valsts ieņēmumu valsts ministre Poča liek priekšā izslēgumu. Komisija šo izslēgumu daļēji atbalsta, izsakot 72. pantu kā 64.pantu atbildīgās komisijas redakcijā. Līdz ar to šo mēs jau esam akceptējuši.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Valsts ieņēmumu valsts ministre lūdz izslēgt 83.pantu. Šis jautājums ir skatīts jau 10.priekšlikumā. Komisija šo ierosmi no valsts ministres nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt saglabāt 83.pantu.

K.Leiškalns.

Līdzīga situācija ir ar 32.priekš-likumu, kuru iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča — par izslēgumu 84.pantā. Šīs problēmas mēs esam risinājuši jau 10.priekšlikumā. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, tas vairs nav arī atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

33.priekšlikums, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre, nekādā veidā nesakrīt ar Valsts prezidenta motivēto vēstuli. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu nav ne skatījusi, ne atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 77.panta tekstam. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns.

34.priekšlikums. Deputātu kungi, mēs esam pie 89.panta. Pie tā 1.punkta. Komisija daļēji to ir atbalstījusi, izsakot savā redakcijā, kura ir redzama jūsu tabulas labajā ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka komisija redakcionāli ir precizējusi 93.pantu, kā arī 94.pantu.

Sēdes vadītājs.

Arī to mēs akceptējam. Atvainojiet, Čerāna kungs vēlējās runāt par 93.pantu. Lūdzu!

K.Leiškalns.

Te ir tikai redakcionāls precizējums.

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Tieši par to es arī gribu runāt. Šeit atbildīgais ziņotājs saka, ka šeit ir redakcionāls precizējums, bet es kaut kā nespēju to saskatīt. Es gribu paskaidrot, kāds ir šis redakcionālais precizējums vai kādas ir teksta izmaiņas. Ja šeit ir domāts kaut kāds redakcionāls precizējums, tad vajag izskaidrot, kāds tas ir, jo pretējā gadījumā ir aizdomas, ka te varētu parādīties kāda tehniska kļūda. Gribētos, lai tā tiktu novērsta.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns.

Jā, redakcionāls precizējums bija, ņemot vērā to, ka viens likuma pants mūsu iepriekšējā redakcijā atļāva manifestācijās nodarboties ar vieglo un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecību, tā padarot šīs manifestācijas grūti kontrolējamas. Un otrs šāda veida pants aizliedza to darīt. Mēs esam atstājuši aizliegumu abos gadījumos. Līdz ar to manifestācijās, Čerāna kungs, alkoholu vairs nevarēs pārdot, tā teikt, un tauta suminās savus vadoņus pie skaidra prāta. Aicinu atbalstīt komisijas redakcionālo precizējumu. Bet tā kā šeit nav priekšlikumu, tad, Čerāna kungs, es... Viss ir skaidrs. Paldies! Varam iet tālāk. Iebildumi ir noņemti.

Sēdes vadītājs.

Paldies! 35.priekšlikums.

K.Leiškalns.

35.priekšlikums ir līdzīgs, kā jau bija vairāki finansu ministra Zīles kunga priekšlikumi, kuri nebija ietverti Valsts prezidenta motivētajā vēstulē, līdz ar to komisija šo nav skatījusi, un šobrīd, ņemot vērā mūsu iepriekšējo atbalstu komisijas viedoklim, šis vairs nebūtu balsojams. Es domāju, ka deputātiem nav iebildumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 94.pantu (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Līdzīgi ir ar 36.priekšlikumu. Šeit man gan jāmin redakcionāls precizējums 103.pantā. Šobrīd izslēgums, kuru ierosina finansu ministrs 106.panta 6.punktā, nav guvis komisijas atbalstu, jo šos jautājumus mēs esam skatījuši, un šeit vairs nav diskusijai par to vietas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 36.priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

37.priekšlikums no valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes — izslēgt 105.pantu. Tas ir viens no jautājumiem, kurus mēs atrisinājām 10.priekšlikumā. Līdz ar to vairs nav ne skatāms, ne balsojams, kā arī nav ietverts Valsts prezidenta motivētajās vēstulēs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam par 37.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Te nu ir 38.priekšlikums, kuru es pieminēju, runājot par 28.priekšlikumu. Pārejas noteikumi, kas novērš pretrunas ar attiecīgiem likumiem par nodokļiem un nodevām. Līdz ar to tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu jūs atbalstīt! Tāpat aicinu atbalstīt arī likumu ceturtajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 2.punkta redakcijai. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma caurlūkošanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts. Aizrādījums man. "Aizrādīt referentam Leiškalnam, ka viņš vairākas reizes uzrunā deputātu kungus, tādējādi ignorēdams kundzes deputātes un dāmas deputātes. Ar cieņu— Anna Seile."

K.Leiškalns.

Augsti godātā Seiles kundze! Es tik tiešām atvainojos visām dāmām. Es tikai vienreiz uzrunāju kungus. Es precīzi to atceros. Vienreiz kungus, bet es domāju, ka sievietes ar alkoholu ir tik maz saistītas, ka viņām pat nevajadzētu uz šā likuma pusi skatīties.

Sēdes vadītājs.

Ir runa par uzrunu, nevis likumu, Leiškalna kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums nr. 40.— likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS) Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4556, un izskatām grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā trešajā lasījumā.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums pie 26.panta, kur mēs precizējām vienu izņēmumu, kas šodien pastāv mūsu kodeksā. Tas ir, ko uzliek ārzemju kuģu kapteiņiem, kur šī summa ir lielāka par 250 latiem. Tātad mēs šeit fiksējam šo izņēmumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam ar numuru 1 šajā likumprojektā. Pieņemts.

I.Bišers.

Otrais priekšlikums ir arī atbildīgās komisijas, kurš ierosina šajā pantā noteikt maksimālo summu, bet nenoteikt minimālo summu, par cik te var būt arī diezgan sīki pārkāpumi, kur nebūtu nepieciešams katrā ziņā uzlikt 75 latus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam un līdz ar to 155. panta 1. daļas sankcijai šādā redakcijā. Pieņemts.

I.Bišers.

Trešais priekšlikums ir Kultūras ministrijas valsts sekretāra priekšlikums, kurš ierosina papildināt kodeksu ar jaunu pantu, kas noteiktu atbildību par blakus tiesību objektu nelikumīgu izplatīšanu. Komisija ir atbalstījusi un ierosina ietvert šo pantu likuma tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 155.8. panta "Blakustiesību objektu nelikumīga izplatīšana" redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 4. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur ierosina nedaudz grozīt 166.10. panta sankciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 166. 10. panta sankcijai šādā redakcijā? Pieņemts.

I.Bišers.

5. priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā komisija ierosina nedaudz grozīt tekstu, aizvietojot vārdus "likumā noteiktās informācijas" ar "par normatīvos aktos noteiktās informācijas", jo mēs pieļaujam gadījumus, ka šīs obligātās prasības varētu tikt ietvertas arī valdības noteikumos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 166.12. panta redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers.

6. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ierosina 166.14. panta pirmo daļu izteikt jaunā, nedaudz vienkāršotā un precizētā redakcijā, kas atbilst tiem likumiem, ko mēs esam pieņēmuši likumos par tehnisko uzraudzību.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt panta 166.14. 1. daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers.

7. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur ierosina izteikt 166.15. panta nosaukumu un 1. daļu jaunā redakcijā, kas ir saistīts ar grozījumiem attiecīgajos likumos, kas tagad runā par atbilstības novērtēšanu ne vairāk sertifikācijai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt panta 166. 15. nosaukumam un 1. daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 8. priekšlikums ir jau 10. lappusē. Un tur atbildīgā komisija ierosina izteikt 204.5. pantu jaunā redakcijā. Tas ir pants par izložu un azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 204.5. panta nosaukumam un tā redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk būs rinda pantu, kur ir precizēta kompetence, kas ir saistīta ar to, ka ir izdarīts grozījums dažādu pārvaldes institūciju tiesībās kontrolēt dažus pārkāpumus un uzlikt sodus par tiem. Un precīzāk: tiek norobežota visu šo institūciju kompetence. Un līdz ar to rindā pantu mums ir jāizdara attiecīgi grozījumi. Pirmais tāds ir 210. pantā, kur ir 9. un 10. priekšlikums, kur mēs grozām atsauces uz pantiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 9. un 10. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Bišers.

11. un 12. pants ir pie 213. panta, kur ir runa par tiesu kompetenci, uzliekot administratīvos sodus, un arī mēs tur precizējam nedaudz šo kompetenci.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 11. un 12. priekšlikumiem. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 13.— atbildīgās komisijas priekšlikums, kur tiek precizēta Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu kompetence, norādot, par kādiem pantiem tā var uzlikt sodus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam ar numuru 13. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 14. — arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kur viņi precizē vispirms jau jaunizveidoto iestādes nosaukumu, kas tagad ir izveidota Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas vietā, tas ir, Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetenci, un tātad ir precizējusi arī tos pantus, par kuriem šī jaunizveidotā organizācija var uzlikt sodus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam un 215.4. panta nosaukumam un tā redakcijai? Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ierosina 215. 5. pantā precizēt Akcizēto preču pārvaldes kompetenci.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt aizstāt 215.5. panta 1. daļā skaitli un vārdu, un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 226. 1. pantā ir.... ā... nē, atvainojos... tas jau ir nobalsots mums otrajā lasījumā... 16. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 228. pantu. Komisija ierosina noteikt un precizēt to institūciju kompetenci, kas realizē valsts sanitāro uzraudzību.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt 228. panta 1. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 17. priekšlikums, kurš ir pie 257. panta, kur mēs atvietojam jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kompetenci un arī jaunizveidotā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora kompetenci.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi piekrīt papildināt 257. panta 1. daļu pēc vārda... un tālāk kā tekstā. Līdz ar to akceptē komisijas atzinumu par 17. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk nākošais ir 18. un 19. priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija, kura precizē 287. pantā dažādu pārvaldes iestāžu tiesības piemērot lietas pārskatīšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. un 19. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Bišers.

Nākošais ir 20., 21. un 22. priekšlikums — pie 304. panta. Tie ir trīs atbildīgās komisijas priekšlikumi — precizēt, kādas valsts iestādes izpilda lēmumus par konfiskāciju, kas tiek pieņemta administratīvā kārtā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20., 21. un 22. priekšlikumu. Pieņemti.

I.Bišers.

Līdz ar to visi priekšlikumi pie šī likumprojekta ir izskatīti, un es komisijas vārdā lūdzu apstiprināt to trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 2, atturas — nav. Likums pieņemts. Nākamais jautājums — likumprojekts "Kultūras institūciju likums" , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Pauls Putniņš. Lūdzu!

P.Putniņš

(LZS). Augsti godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Dokuments nr. 4561 — "Kultūras institūciju likums". Trešais lasījums. No 1. līdz 4.pantam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Turpinām.

P.Putniņš.

1. priekšlikums nāk no atbildīgās komisijas — izteikt 2. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā. Un tur teksts ir redzams. Tātad lemj atbalstīt, un 5. pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam — izteikt likumprojekta 2. nodaļu jums iesniegtajā redakcijā? Piekrīt. Paldies! Pieņemts. Un deputāti akceptē arī redakcionālus precizējumus 5. pantā.

P.Putniņš.

No 6. līdz 15. pantam priekšlikumu nav. Tikai 11. pantā ir redakcionāli labojumi, un 13. pantā arī ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 11. un 13. pantā izdarītos redakcionālos labojumus. Paldies!

P.Putniņš.

2. priekšlikums, atbildīgā komisija — izslēgt līdzšinējo 16. pantu un izteikt to līdzšinējā 31. panta teksta redakcijā. Tātad priekšlikums ir atbalstīts, bet numerācija šeit nemainās, to mēs redzēsim vēlāk, kāpēc.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad deputāti piekrīt svītrot līdzšinējo 16. pantu un izteikt to līdzšinējā 31. panta teksta redakcijā. Pieņemts.

P.Putniņš.

No 17. līdz 21. pantam priekšlikumu nav. Ir tikai redakcionāli labojumi 22. pantā.

Sēdes vadītājs.

Jā. Deputāti tos akceptē. Paldies!

P.Putniņš.

3. priekšlikums. Atbildīgā komisija — izteikt 23. panta 2. daļas 2. punktu šādā redakcijā, un redakciju mēs redzam. Komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam — izteikt 23. panta 2. daļas 2. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš.

No 24. līdz 30. pantam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk.

P.Putniņš.

4. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 7. nodaļu, attiecīgi mainīt turpmāko nodaļu un pantu numerāciju. Komisija tātad atbalsta, protams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — svītrot 7. nodaļu. Nodaļa tiek svītrota.

P.Putniņš.

5. priekšlikums, atbildīgā komisija, iekļaut 31. pantu 2. nodaļā kā 16. pantu. Komisija atbalsta. Tātad...

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Mēs jau par to esam vienojušies. Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš.

6. priekšlikums. Atbildīgā komisija lemj izslēgt 32. pantu. Tātad atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 32. pantu. Pants tiek svītrots.

P.Putniņš.

7. priekšlikums. Atbildīgā komisija lemj izslēgt 33. pantu. Un tas ir atbalstīts, protams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 33. pantu. Pants svītrots.

P.Putniņš.

Tālāk. 34. pants pārtop par 31. pantu, bet priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

P.Putniņš.

Un 35.pants pārtop par 32. pantu. Priekšlikumu nav, un tas ir arī viss.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

P.Putniņš.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Tātad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" . Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4593. Priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"", trešais lasījums. Pirmais ir Labklājības ministrijas priekšlikums par 1. panta 9. punkta izslēgšanu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt svītrot 1. panta 9. punktu. Pieņemts.

A.Prēdele.

Savukārt otrais priekšlikums arī ir Labklājības ministrijas priekšlikums par 6. panta 7. punkta izslēgšanu, ko komisija ir noraidījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Par šo jautājumu runās deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs

(Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamo Saeimas Prezidij, cienījamie kolēģi! Es runāšu kā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Tātad Labklājības ministrija iebilst pret šādu priekšlikumu, ka tiek ieviests jauns pabalsta veids. Tātad pabalsts, kas domāts tiem, kas nevar piedzīt uzturlīdzekļus saviem atstātajiem bērniem. Tātad nevar piedzīt alimentus. Doma ir ļoti skaista un ļoti laba, bet šajā tieši konkrētajā priekšlikumā šī atbildība no tiesu sistēmas tiek novērsta uz Sociālās palīdzības likumu. Tātad to jāizpilda Sociālās palīdzības likumam, to jāizpilda arī budžetam, tad valstij jāņem no budžeta, jāņem no nodokļu maksātājiem, un ministrija ir aprēķinājusi, izmantojot Tieslietu ministrijas datus, ka tas nākošgad var maksāt 1,4 miljonus latu. Jā, ja šī nauda tiešām kalpo par labu bērniem, tur būtu jāpiekrīt, bet attiecībā uz šiem bērniem ir arī citi pabalstu veidi, kuru varētu izpildīt pašvaldības un valsts un izveidot speciālo pabalstu, kas domāts tiem, kas nevar samaksāt par saviem bērniem, tas nebūtu sevišķi ētiski. Tas nozīmētu arī, ka pieaugtu šo pieprasītāju skaits, jo daudzas atstātās sievas pašlaik nepieprasa pabalstu, tas nozīmē, ka jāizveido speciālas institūcijas, kas uzskaitītu šos pabalstus, kas tos novadītu līdz šiem bērniem. Tātad ministrija principā iebilst ne jau par to, ka bērniem ir vajadzīga šī nauda, bet iebilst par to, ka tiek formulēts jauns pabalsts, un tāpēc aicinu tomēr izslēgt šo pantu. Tāds pats, teiksim, šis pants sakrīt arī tagad ar 6.priekšlikumu, 16.panta pirmo daļu, tāpēc ierosinu balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinātu jūs, arī tos, kuri pašlaik nodarbojas ar citām lietām, paņemt šo likumprojektu un ieskatīties tajā. Mani pārsteidz... Vispirms, Prēdeles kundze, mani pārsteidz, ka jūs vienkārši piekritāt tam, ko jūs bijāt solījusi vēlēšanu kampaņas laikā un arī manā klātbūtnē Talsos, ka pensionāri vieninieki saņems kaut ko klāt pie pensijas tāpēc, ka viņi ir vieni un viņiem ir visgrūtāk. Mēs šeit zālē vienkārši šo pantu izslēdzām ārā bez debatēm, bez iebildumiem, bez kādas cīņas, bez jebkā cita. Labi, ja pensionārs vientuļnieks tagad ir atstāts atkal tā, kā tas ir, un visi solījumi jums ir aizmirsušies, tad es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību šim 2.punktam, kuru prasa izslēgt. Tas nav jauns pabalsts, un tas nav nekāds dāvinājums. Tas ir jautājums par to, ka valstij ir jālabo tas, ka tā nespēj aizsargāt māti un nodrošināt to, lai vīrietis, kas ir radījis bērnu un juridiski atzīts par tēvu, piedalītos materiāli viņa audzināšanā. Tas nav jautājums, lai kādam kaut ko uzdāvinātu vai kādam kaut ko piešķirtu, tā vispirms ir valsts atbildība par to, kas tiek darīts un ko valsts nevar izdarīt. Un šajā gadījumā, ja to tik vienkārši grib noraidīt, tad šeit vajadzēja būt klāt statistikai par to, cik šodien tā saukto tēvu atrodas meklēšanā, lai no viņiem piedzītu alimentus, cik šīs lietvedības atrodas tiesā, un, izsvītrojot šo pantu ārā un pasakot, ka ir jau citi pabalstu veidi, te nav runa par pabalstu, te ir runa par to, ka valsts uzņemas to tēvu pienākumus, kurus valsts nevar savas nespējas vai negribēšanas dēļ piespiest pildīt to, kas viņiem ir jādara.

Un tāpēc nevajag jaukt šīs lietas kopā, un es gribētu aicināt iedziļināties deputātus līdz galam, jo es neticu, ka ir tikai 1,4 miljoni, kā jūs, Jurdža kungs, teicāt, tās ir vienkārši tās sievietes, kas ir uzrādījušas, kurām šīs naudas trūkst. Bet otra lieta — svītrojot šo pantu, mēs atgriežamies pie vecā, labā jēdziena — māte varone, māte vientuļniece izvilks visu. Ja mēs kaut ko gribam darīt bērnu labā, ja mēs gribam kaut kādā veidā risināt, tad vismaz šajā gadījumā, kur tiek fiksēts tas, ka valsts nevar pildīt savas funkcijas, valsts materiāli piedalās šo bērnu uzturēšanā. Un nevajag to pataisīt par sociālo pabalstu vai kaut ko tamlīdzīgu, nevajag jaukt šīs lietas kopā. Un es aicinu deputātus atbalstīt komisijas priekšlikumu, tas ir, noraidīt Labklājības ministrijas priekšlikumu par šī panta svītrošanu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Nu šeit mēs atkal šodien dzirdam no Labklājības ministrijas puses tādus dīvainus vārdus, un rodas tādas pārrunas, vai tiešām tā ir Labklājības ministrija mums valstī un par ko šī ministrija mūsu valstī cīnās. Es domāju, ka tas ir tieši jautājums, par kuru mēs varētu nopietni visi padomāt, kas tā mums par ministriju ir šobrīd un kas tie par cilvēkiem ir šajā ministrijā. Bet, runājot par šo konkrēto problēmu, es domāju, ka šis risinājums ir ļoti vienkāršs. Valstij nevajag neko dāvināt, bet valstij ir jāuzņemas atbildība par alimentu piedzīšanu, un, ja kaut kādā gadījumā valsts šos alimentus nevar piedzīt, tad tādā gadījumā valstij tas ir arī jāsamaksā, bet nevar atstāt šo situāciju tādu, kāda tā ir, ka, lūk, ir pat jau šie spēkā stājušies tiesas spriedumi par alimentu piedzīšanu, bet naudu vienalga šīs māmiņas dabūt nevar. Šeit ir tiešām vienreiz jāiedzīvina elementāra kārtība, un, ja šeit nav piedāvāts nekāds labāks risinājums, tad tādā gadījumā būtu jāatbalsta šīs Sociālo un darba lietu komisijas viedoklis, un mēs nedrīkstētu piekrist Labklājības ministrijas priekšlikumam par šīs attiecīgās normas izslēgšanu, jo tas tiešām varētu būs nopietns Labklājības ministrijas pienākums — piedāvāt sabalansēt šīs problēmas risinājumu, bet, ja Labklājības ministrija nav varējusi piedāvāt kaut ko tādu, kas šo pašu ministriju apmierinātu, tad tādā gadījumā ir jāsamierinās ar to situāciju, kāda tā ir, un mēs nevaram šeit kā deputāti pilnībā aiziet no šīs problēmas risināšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Šis ir Demogrāfiskās apakškomisijas viens no aizstāvētiem viedokļiem, ka galu galā mēs, apzinoties to drausmīgo stāvokli latviešu jaunās paaudzes tapšanā, ka jaunā paaudze veidojas tikai pusi tik liela kā iepriekšējā. Mēs gribējām panākt to, ka reiz sociāli nodrošināta sabiedrība tiek veidota, tad visvairāk ir jānodrošina tieši bērni, ģimene. Un te nu jāsaka, ka mēs pieņēmām likumu, kas apdrošina civiltiesisko atbildību autovadītājiem, ja viņi apskādē citu automašīnu, tad šīs apskādētās automašīnas īpašnieks saņem tūlīt samaksu no apdrošinātājiem. Apdrošināšana ir obligāta, tātad līdzīga sociālai iemaksai. Un attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība pārņem pilnvaras un tiesības piedzīt no vainīgā šo summu. Un šeit ir modeliska līdzība ar šo likumu, kur netiek jau, kā jau te teica iepriekšējie runātāji, netiek jau sociāli kaut kas no valsts budžeta prasīts pavisam, bet līdz tam brīdim, kad valsts ar sava pārstāvja palīdzību piedzīs no vainīgā, tā var teikt, alimentu nemaksātāja, piedzīs šo summu, tātad pat līdzīga regresa prasība kā apdrošināšana autovadītājiem par obligāto apdrošināšanu, par civiltiesisko atbildību. Tad jājautā, vai tad tiešām mēs uzskatām, un, Jurdža kungs, jūs uzskatāt, ka bleķi, mašīna ir svarīgāka nekā Latvijas nākotne — bērni, kuru apdrošināšana tiešām būtu jānostāda pirmajā vietā, un jāsaka tā, ka "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvja šāda veida runāšana uzdzen nelabumu, gribas teikt, jo tā jau ir tieši vēršanās pret savas tautas nākotni. Lūdzu padomājiet, Jurdža kungs, ko jūs runājat. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aida Prēdele.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es neatbildēšu Kreituses kundzei, jo viņa brīnišķīgi labi zina to, ka tajā brīdī, kad deputāts runā komisijas vārdā, viņam pat nav īpašu tiesību izteikt kādu savu viedokli, bet šajā brīdī es runāju kā deputāte Prēdele un tāpēc teikšu to, par ko es esmu pārliecināta.

Mums ir jāņem vērā komisijas viedoklis šobrīd un jānoraida šis priekšlikums, jo, kā atceraties, otrajā lasījumā šis tieši bija mans priekšlikums, ko mēs iebalsojām otrajā lasījumā, proti, nodrošināt sociālo palīdzību tiem bērniem, kuru uzturēšanai valsts nav spējusi piedzīt attiecīgo summu no tēviem, kas nemaksā alimentus. Manuprāt, nekādu kritiku neiztur tāds apgalvojums, ka, lūk, valsts nevar to izdarīt. Jebkurā gadījumā bērns nedrīkst būt cietējs, lai ko mēs un kā mēs arī kā deputāti un kā valstiski atbildīgas personas lemtu. Bērns nedrīkst ciest. Tāpēc es aicinu noraidīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs — otro reizi.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi jums piekrītu, ka tiešām bērnus jāatbalsta, ka jāapdrošina, ka daudz jāstrādā deputātiem, bet diemžēl Demogrāfiskā komisija ir izstrādājusi vienu likumu, nevis divus likumus, kā varētu apdrošināt šos bērnus. Jāstrādā baznīcai, lai nebūtu šķiršanās, lai tēvi neatstāj šos bērnus, tur jau tā problēma. Bet tas, ka jūs likumā ieliekat vienu teikumu un piespiežat vienkārši maksāt, tas taču neko neatrisina, jūs taču neesat noteikuši kārtību, jūs taču zināt, kādas rindas ir tiesās, jūs taču zināt, cik jāmaksā ir tiesu praksē par to darbu. Kreituses kundze pareizi teica, tas ir minimums — 1,4 miljoni, jūs pierēķiniet tos izdevumus, kas par tiesas procesiem nāks. Kreituses kundze gan kļūdījās, jo es jau teicu — 16.panta pirmā daļa 8.punkts saka, ka tas būs pabalsts sakarā ar tiesas piespiedu uzturlīdzekļu nesaņemšanu. Tā kā es ierosinātu — šī ir laba doma, ka to būtu jāatbalsta, bet tas nav viegli šajā likumā, tad es ierosinu tomēr atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un strādāt tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Jā, tā nav šī likuma norma, kurā jānosaka summas, jo, Jurdža kungs, ir noteikts, cik ir no bezdarbnieku pabalsta, cik ir no minimālās algas jāmaksā viena bērna uzturēšanai, divu bērnu uzturēšanai, tas viss ir izstrādāts, un tāpēc šeit nekas nav jāizdomā un nekas nav no jauna jāveido, un šāds ieraksts tikai nozīmē to, ka valsts darīs savu darbu, kas viņai ir jādara, un nevajag šeit tagad saistīt kopā ar citām lietām. Nav nekas jāizstrādā, nav nekas jauns jāizstrādā, bērnam ir jāsaņem tā minimālā summa, kas viņam pienākās, un tas ir viss. Un tas nav sociālais pabalsts, Jurdža kungs. Tas ir pilnīgi kaut kas cits atkal. Un tāpēc šeit nevajag jaukt lietas no šīs tribīnes. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par otro — Labklājības ministrijas priekšlikumu — izslēgt 6.panta 7.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 43, atturas — 9. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele.

3.ir Labklājības ministrijas priekšlikums par 6.panta otrās daļas izslēgšanu. To komisija ir atbalstījusi, jo patiesībā šeit ietvertās domas jau vairākkārt izskan gan šī likuma burtā, gan garā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Prēdele.

Arī 4.priekšlikums tāpat nāk no Labklājības ministrijas, un tā ir precizēta likuma redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele.

5.priekšlikums arī patiesībā papildina un harmonizē likumu, papildinot 12.panta otro daļu ne tikai ar vārdiem "ārstniecības iestādes", bet arī pieminot mācību iestādes, kuru audzēkņiem ir tiesības saņemt sociālo palīdzību.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Prēdele.

6.priekšlikums nāk no Labklājības ministrijas, un komisija to ir noraidījusi, un tas saistās ar jau nobalsoto jautājumu par pabalstu sakarā ar tiesas piespriesto uzturlīdzekļu nesaņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Prēdele.

7.priekšlikums ir komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Prēdele.

8.priekšlikums ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurā runa ir par personām ar īpašām vajadzībām, un runa ir tātad par vecuma nodrošinājumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Manā priekšlikumā ir tikai noteikta vecuma cenza maiņa bērniem ar īpašām vajadzībām, invalīdiem, viņiem sociālās nodrošināšanas pabalstu piešķir uz visu invaliditātes laiku. Protams, es varu piekrist tam, ka Labklājības ministrija iebildīs, ka šādiem paaugstinātiem pabalstiem nav attiecīgā finansējuma valsts budžetā vai ko tamlīdzīgu, bet es domāju, ka valstij, kur var mierīgi nozagt 10 miljonus un par to neatbildēt nekad un nekur, kur var taisīt savus privātos dzīvokļus par 60 un vēl vairāk tūkstošiem latu, šie līdzekļi kaut kur un kaut kad atrodas. Es domāju, ka, runājot par bērniem ar īpašām vajadzībām, bērniem, kas ir invalīdi, mums šie līdzekļi jebkurā gadījumā ir jāatrod. Tāpēc es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu, lai cik lielu finansiālu slogu šai sabiedrībai mans priekšlikums neuzliktu es nedomāju, ka tas ir pārāk liels finansiāls slogs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi, prezidij! Es atbalstu Leiškalna kunga priekšlikumu arī tāpēc, ka tie cilvēki, kas ir bijuši saistībā ar invalīdu ārstēšanu, ar invalīdu no bērnības un ar tādu invalīdu ārstēšanu, kuru invaliditāte nekad nebeigsies — un līdz mūža galam šīs ģimenes ir kopā ar šiem bērniem, kas ir invalīdi, tāpēc divu gadu starpība būtu niecīga, ja mēs tiešām nobalsotu par šo Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Mēs būtu godīgi un mēs izdarītu to, kas humānai sabiedrībai būtu jādara jau sen. Es domāju, ka tie bērni, kas ir invalīdi gan no dzimšanas, gan arī tie bērni, kas iegūst, piemēram, invaliditāti, kā es nupat pārliecinājos, arī tā var iegūt invaliditāti — pēc mūsu pašu mediķu potes izdarīšanas pret meningītu cilvēks kļūst par pirmās grupas invalīdu. Un, ja šiem bērniem būtu tiešām atbalsts un šīm ģimenēm būtu lielāks atbalsts, tad mēs varētu atbalstīt arī Leiškalna kunga priekšlikumu, lai vismaz šīs ģimenes būtu kaut cik labākā materiālā situācijā, lai gan tas pabalsts nav liels. Tas arī ir niecīgs. Es lūdzu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums nemaksā tik daudz naudas, kā te minēja Kārlis Leiškalns vai gribēja minēt. Te ir nozīme tikai gadiem un pabalsta nosaukumam. Tātad viņš piedāvā 8.priekšlikumā. Jau iepriekšējā likumā ir noteikts, ka pēc 16 gadiem viņiem tiek piešķirts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Tātad kā ir Leiškalna priekšlikumā? Šis periods tiek par diviem gadiem pavilcināts uz priekšu, tātad sociālā nodrošinājuma pabalsts sākas no 18 gadiem. Ja mēs skatāmies tālāk 10.priekšlikumu, tad Kārlis Leiškalns ierosina līdz 18.gadiem maksāt ģimenes valsts pabalstu un piemaksas. Tātad summas tur ir apmēram vienādas, ja mēs skatāmies visus likumus. Bet tad mēs radām lielu nesaprašanu visā izvietotā sociālās aizsardzības sistēmā. Jo vadoties pēc konvencijām, kur noteic, ka termins "bērns" nozīmē atkarībā no tā, vai nu bērns, kurš nav sasniedzis vecumu, kādā beidz obligātās izglītības skolu, vai kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu. Mūsu likumā tas ir noteikts 16 gadi, lai būtu pārejas periods. Sociālā drošības kodeksa 1964.gada 1.panta "K" apakšpunktā termins "bērns" nozīmē skolas vecuma bērns, vai bērns, jaunāks par 15 gadiem, kā var tikt noteikts attiecīgā likumdošanā.

Nākošais — mūsu pašu likumi. Latvijas Republikas Augstākās padomes likums "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" nosaka, ka bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditāti nosaka ārstējošais ārsts, pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas invaliditāti nosaka noteiktajā kārtībā speciāla ārstu komisija.

Un arī likums "Par sociālo apdrošināšanu" ir balsīts uz to, ka tomēr vecuma robeža ir 15 gadi. Likums par sociālo drošību arī nosaka šo 15 gadu vecumu, saka, ka persona, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu, var iesniegt pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem un tos saņemt. Tātad būtībā tas cilvēks neko nevinnē, bet rodas nesakārtotība normatīvajā bāzē.

Rodas nesakārtotība medicīnas darbinieku darbā, komisiju darbā. Un tāpēc, teiksim, es arī ierosinu noraidīt šo priekšlikumu un neatbalstīt, jo mēs tam neesam sagatavojušies.

Sēdes vadītājs.

Aida Prēdele.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Kolēģi, kaut arī komisija ir šo priekšlikumu noraidījusi, es personiski uzskatu, ka šis priekšlikums būtu pieņemams. Jo patiesībā mēs esam ļoti lieli parādnieki šiem bērniem, kuri ir nākuši pasaulē vai arī kļuvuši slimi savas negarās dzīves laikā. Un pirmais, ko es gribētu mums visiem likt pie sirds, nu neteiksim tādus vārdus — bērns—invalīds. Patiesībā civilizētās valstīs un visur, kur domā par šīm lietām, nesaka par bērnu, ka viņš ir invalīds. Saka — "bērns ar īpašām vajadzībām" vai "bērns ar sevišķām vajadzībām" vai kā savādāk. Starp citu, arī mūsu Bērnu tiesību aizsardzības likumā mēs esam ierakstījuši šī te padomju laika terminu "bērns—invalīds" vietā "bērns ar sevišķām vajadzībām", ko arī Kārlis Leiškalns savā priekšlikumā ir ņēmis vērā. Neatkarīgi no visa es tomēr aicinātu balsot par šī priekšlikuma atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Elpojam dziļi! Jautājums ir nopietns. Mums nav kur steigties. Vēl ir priekšā rītdiena, parītdiena. Bet nu atkal pie lietas. Var jau būt, Jurdža kungs, ka jums ir taisnība. Un es esmu ievērojis, tikko es strīdos ar Labklājības ministriju, tā man ir tikai mīnuss attiecīgos biļetenos.

Šeit es domāju, ka likumā, protams, mēs varam ņemt Civillikumu, kur vecāku vara beidzas ar 16 gadiem un tamlīdzīgi. Šajā likumā ir izcelta viena konkrēta nepieaugušu cilvēku grupa, kas ir bērni ar īpašām vajadzībām. Līdz ar to es domāju, ka šis ir izņēmums, kas ir ņemams vērā, nekādu jucekli likumdošanā neievieš. Bet, neuzdodoties par pirmā ranga speciālistu, es deputātus aicinu balsot tā, kā viņi pareizi saprot vienu vai otru normu, un vēl jo vairāk kā Jurdža kungs apgalvo, ka manis iesniegtais priekšlikums nedos nekādas priekšrocības bērniem, kuriem ir 18, nevis 16 gadu un kuriem ir tiesības uz valsts sociālo nodrošinājumu. Tad, deputātu kungi, izšķirieties, kā jūs zināt. Es tik tiešām negribu ne ar vienu strīdēties, es gribu vienai noteiktai dzīvē visvairāk cietušo cilvēku grupai, vai viņš ir bērns vai pieaudzis, tas nav svarīgi, atrast kaut cik pieņemamu risinājumu, patiesībā ne kaut kādai pārticībai, bet viņu nelaimes iespaida finansiālai varbūt mazināšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es gribētu jums atgādināt pašu pieņemto Bērnu tiesību likumu, kurā noteikts, ka Latvijā visi ir bērni līdz 18 gadu vecumam, ja neskaita īpašus gadījumus. Tāpēc tā ir starptautiskā konvencija, un šeit sākt diskusiju, kad beidzas bērns, tad uzšķiriet likumu un izlasiet — 18 gadu vecumā. Un nevajag šeit 16 gadus jaukt iekšā, jo tikai tad, ja viņš ir apprecējies un pats radījis bērnus, tad viņš 16 gadu vecumā vairs nav bērns.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Prēdeles kundze. Prēdeles kundze nevēlas neko teikt komisijas vārdā. Balsosim par deputāta Kārļa Leiškalna 8.priekšlikumu — izteikt 18.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 5, atturas — 12. Pieņemts.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Tālāk seko 9.priekšlikums, kurā ir runa par bērna kopšanas pabalstu. Kā jūs atceraties, tad otrajā šī likumprojekta lasījumā mēs iebalsojām, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir visām personām neatkarīgi no jebkādām atrunām par viņu dienesta attiecībām vai pilnu vai nepilnu darba dienu. Labklājības ministrija ierosina šo bērna kopšanas pabalstu saņēmēju loku sašaurināt. Šādu pabalstu nesaņems tās personas, kuras tātad strādā vai strādā nepilnu darba laiku. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 9.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele.

10. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums attiecībā par ģimenes valsts pabalstu. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs vēlas runāt, bet līdz sēdes pārtraukumam mums ir vienu minūti, lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es domāju, ka šis priekšlikums jau šobrīd ir balsojams, izejot no tā, ka parlaments, paldies jums, atbalstīja manu 8.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai jūs noņemat to? Paldies! Vairāk debatēs nav pieteikušies. Komisijas vārdā? Nevēlaties. Tad Leiškalna kungs... Pēc būtības tas nav balsojams. Paldies!

A.Prēdele

(TB/ LNNK). 11. — pēdējais priekšlikums ir "Pabalsts pensionāram vieniniekam". Patiesībā, par cik mēs pieņēmām pirmo priekšlikumu, tad mēs esam it kā jau izslēguši to, taču, neapšaubāmi, es kā deputāte un kā šī priekšlikuma autore otrajā lasījumā tomēr uzskatu, ka būtu jābalso, un mans aicinājums būtu tomēr atstāt šos pensionārus — vieniniekus, jo, kā jau to esmu no šīs tribīnes vairākkārt runājusi, tie cilvēki, kas ir vieni šajā pasaulē, bez bērniem, bez radiem un palīdzības, patiesībā viņiem ir ļoti grūti samaksāt gan dzīvokļa maksu, gan arī vispār, neapšaubāmi, daudz grūtām izdzīvot nekā tiem, kas dzīvo kaut vai divatā. Tā ka es aicinu tomēr atstāt šo "pensionāru — vieninieku" jēdzienu mūsu likumā.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai lietai. Priekšlikums ir balsojams, jo tas, ka mēs neesam noteikuši, kas tas "vieninieks" tāds ir, nenozīmē, ka šis priekšlikums nav izskatāms pēc būtības. Tas ir balsojams, un es deputātus, it īpaši tos, kas saviem vēlētājiem solījuši, ka viņi atbalstīs, lai jums nepārmestu, ka jūs esat bijuši viltvārži, es jūs lūdzu atbalstīt, nē, es jūs lūdzu balsot pret Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst, Prēdeles kundze, vai balsosim? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11. — Labklājības ministrijas priekšlikumu — svītrot 32.panta pirmās daļas 2.punktu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 52, atturas — 8. Nav pieņemts. Tātad saglabājas norma.

A.Prēdele.

Es jums pateicos un aicinu balsot par šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet! Atvainojiet, kolēģi! Vēl ir deputātu grupas iesniegums, kuri lūdz šo likumprojektu, vadoties pēc Kārtības ruļļa 136. panta, atdot atpakaļ komisijai tā pilnveidošanai. (Zālē troksnis. Kāds kaut ko sauc no vietas.)

Jurdža kungs, jums neviens nav vārdu devis. Vai ir vajadzība debatēt vai balsosim par priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par deputātu priekšlikumu — atdot likumprojektu komisijām? Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 51, atturas — 11. Mums jābalso par likuma pieņemšanu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 7. Likums ir pieņemts.

Pirms sēdes pārtraukuma vārds diviem paziņojumiem Gundaram Valdmanim.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Draugi, kolēģi! Man ir divi ziņojumi. Viens no Kanādas spīkeriem ir Rīgā, un Kanādas — latviešu parlamentārā draudzības grupa ir laikam visi uzlūgti, bet, ja kāds nav, pulksten 19 ir uzņemšana Torņa ielā 23, Arhitektu namā. Labprāt jūs tur satiktu.

Otrs lūgums — mēs gribam pārskatīt, kādu pabalstu mēs pieprasām ārpus parlamenta pārstāvniekiem 7.Saeimas laikā. Es jūs lūdzu — tos, kurus šis jautājums interesē, uz Sarkano zāli. Pārrunāsim, kas būtu pieklājīgs un pieņemams šajā situācijā. Vai mums nebūtu jāparaksta un jālūdz proporcionālo pārstāvniecību 7.Saeimā. Es jūs lūdzu uz Sarkano zāli!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Paziņoju pārtraukumu līdz rītdienai pulksten 9.00. Es ierosinu kolēģiem atstāt visus dokumentus uz galdiem, un rīt no rīta turpināsim strādāt. Šodien paldies par sekmīgu darbu! Reģistrācija ar kartītēm būs rīt no rīta pulksten 9.