Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanses Baltijā. Analīze un prognozes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.10.1998., Nr. 305/307 (1366/1368) https://www.vestnesis.lv/ta/id/50276

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas jūras reģiona arodbiedrību apspriedi Par Baltijas valstu arodbiedrību padomes sčdi Par situāciju nodarbinātības jomā Baltijas valstīs un par priekšlikumiem tās uzlabošanai Par Nacionālās trīspusčjās sadarbības padomes sčdi

Vēl šajā numurā

22.10.1998., Nr. 305/307 (1366/1368)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finanses Baltijā. Analīze un prognozes

Turpinājums

no 1.lpp.

Vakar, 21. oktobrī, Rīgā sākās starptautiskā banku konference

Pasākumam, kuru tā rīkotāji — Latvijas Republikas Finansu ministrija, Latvijas Komercbanku asociācija, Lietuvas banku asociācija, Igaunijas banku asociācija, Rīgas Fondu birža un Latvijas biznesa skola — sākotnēji bija iecerējuši veltīt vispārējai diskusijai par Baltijas valstu banku un finansu sistēmas attīstību uz 2000. gada sliekšņa, pēc Krievijas finansu tirgus sabrukuma augustā tika mainīta tematika, par galveno diskusiju objektu izvēloties situāciju Krievijā, tās negatīvo ietekmi uz kaimiņvalstu finansiālo stabilitāti un iespējas to novērst.

Arī finansu ministrs Roberts Zīle, līdzīgi Guntaram Krastam, uzrunājot konferences dalībniekus, pievērsās finansu globalizācijas procesiem pasaulē. Viņaprāt, finansu satricinājumi dažādos pasaules reģionos pašlaik uzskatāmi par nopietnāko finansu krīzi šajā gadsimtā, ko tomēr pagaidām vēl nevar uzskatīt par globālu krīzi, bet gan par grūtībām, kuras radījusi finansu sistēmas piemērošanās globalizācijas apstākļiem.

Šo procesu rezultātā pasaules ekonomikas pieaugums sasniegs gandrīz tikai pusi no gada sākumā plānotā. Krīzes visvairāk skartajos reģionos — Āzijā un Krievijā — ekonomikas potenciāls pieauguma vietā samazinājies vairāk nekā uz pusi.

Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, atšķirībā no citiem reģioniem, šīs krīzes iespaidu līdz šim veiksmīgi pārvarējušas — kaut arī ekonomiskās izaugsmes tempi jau ir samazinājušies, tomēr kapitāla plūsma saglabājusi gada sākuma apjomu. Šīs Latvijas līdzšinējās stabilitātes pamatā, pēc R. Zīles domām, ir bijuši labie makroekonomiskie rādītāji un konservatīva fiskālā un monetārā politika. Tomēr, kā uzsvēra ministrs, vēl nav iespējams apgalvot, vai šie faktori spēs nodrošināt valsts finansu sistēmas stabilitāti arī gadījumā, ja Krievijas tirgus sabrukumam līdzīgi satricinājumi atkārtosies.

Sākoties konferences darbam, tās dalībnieku domas izskanēja vairāku apaļo galdu diskusiju ietvaros. Viena no šādām sarunām bija tieši veltīta Krievijas finansu krīzei un tās ietekmei uz citām pārejas ekonomikas valstīm. Referēja Pasaules bankas Polijas un Baltijas valstu reģiona direktors Bazils Kovalskis, Ungārijas Finansu ministrijas ģenerāldirektors Gustavs Bagers, Lietuvas Bankas viceprezidents Jons Ņaura un Igaunijas Bankas viceprezidente Helo Meigasa.

Kā, analizējot Krievijas krīzes ietekmi reģionā, secināja diskusijas vadītājs Vācijas Bankas Viduseiropas un Austrumeiropas grupas vadītājs Pēters Tilss, kredītaģentūras "Standart &Poor’s" īpaši šim jautājumam veltītajā ziņojumā apgalvots, ka vissmagāk krīze līdz ar Krievijas bankām skārusi kredītiestāžu sektoru valstīs, kas kādreiz bijušas Padomju Savienības sastāvā, tātad arī Baltijas valstis.

Tomēr, kā uzsvēra Pēters Tilss, šis kritiskais vērtējums ir jādiferencē. Tuvu krīzei atrodas Baltkrievijas un Ukrainas banku sektors — tātad valstis, kas joprojām ir ekonomiski un politiski cieši saistītas ar Krieviju. Tomēr, kā secina eksperti, kritiskā situācija šajās abās valstīs ir vairāk pašu ekonomiskās un fiskālās politikas, nevis Krievijas krīzes izraisīta.

Situācija būtiski atšķiras Baltijas valstīs, jo tās jau kādu laiku pārorientējušas savus ekonomiskos sakarus ar Krieviju uz citām valstīm. Tādēļ, kaut arī šeit, Krievijas kaimiņvalstīs, nav iespējams pilnībā izvairīties no Krievijas finansiālā sabrukuma ietekmes, negatīvais efekts tomēr ir pēc iespējas mazināts.

Vismazāk krīzes ietekme, pēc Pētera Tilsa domām, tiks izjusta Igaunijā — tikai 0,1 procents no visiem šīs valsts banku sektora aktīviem krīzes sākuma brīdī bijuši izvietoti Krievijā.

Lielāku savu aktīvu daļu — 1,8 procentus jeb 80 miljonus dolāru — Krievijas finansu tirgū bija ieguldījušas Lietuvas bankas. Kā uzskata Lietuvas centrālā banka, nav izslēgts, ka dažām no šīs valsts kredītiestādēm sakarā ar krīzi Krievijā tādēļ var rasties likviditātes problēmas, tomēr tas nevar ietekmēt visa sektora stabilitāti.

Vislielāko savu līdzekļu daļu Krievijas tirgū bija ieguldījušas Latvijas bankas — 8,3 procentus no aktīvu kopapjoma, naudas izteiksmē — 170 miljonus latu jeb 283 miljonus dolāru. Latvijai problēmas jau tagad rada arī 20 procentu lielais Krievijas īpatsvars eksporta bilancē. Tomēr, kā uzskata Latvijas Banka un savā ziņojumā uzsvēra arī Pēters Tilss, dažu banku problēmas un bankrots neizraisīs domino efektu visā Latvijas banku sektorā. Savukārt, kā pēc diskusijas atzīmēja finansu ministrs Roberts Zīle, eksporta problēmas var tikt atrisinātas, ar valdības atbalstu Latvijas ražotājiem veiksmīgi realizējot agresīvāku jaunu tirgu iekarošanas politiku.

Finansistu forums "Bankas un finanses Baltijā" savu darbu turpina arī šodien. Paredzēts turpināt diskusijas par Krievijas krīzes iemesliem un ietekmi uz kaimiņvalstīm, kā arī atsevišķām banku darbības jomām veltītas diskusijas — par akciju un kredītu tirgiem, informācijas tehnoloģiju drošību, finansu konsolidācijas procesiem un citiem jautājumiem.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

BB1.JPG (21975 BYTES)BB2.JPG (24649 BYTES)

Uzrunājot konferences dalībniekus — Ministru prezidents Guntars Krasts (augšējā attēlā) un finansu ministrs Roberts Zīle (apakšējā attēlā) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!