• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Oficiālie Saeimas vēlēšanu rezultāti būs drīz, pēc pāris dienām (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.1998., Nr. 299/304 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50244

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.311

Par A.Počas komandējumu

Vēl šajā numurā

21.10.1998., Nr. 299/304

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Centrālajā vēlēšanu komisijā

Oficiālie Saeimas vēlēšanu rezultāti būs drīz, pēc pāris dienām

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim", vakar, 20. oktobrī

Turpinājums

no 1.lpp.

— Pirms kāda laika avīzēs jau tika publicēti aptuveni, gluži ne oficiāli, Saeimā iekļuvušo saraksti. Vai, jūsuprāt, šīs aplēses būtiski atšķirsies no aprēķinātā oficiālā saraksta?

— Jā, es to pārlūkoju. Bet es vēlreiz gribu uzsvērt, ka galīgo sarakstu ir visai grūti noteikt. Visi pieci Saeimas vēlēšanu apgabali ir savstarpēji cieši saistīti, jo no jebkura apgabala "augšgals" var "aiziet projām" sakarā ar cita apgabala rezultātiem. Kurpretī citā apgabalā tas nekur "neaiziet". Turklāt lielākoties apgabalu sarakstos nav vieni un tie paši vienas partijas kandidāti un tie izvietoti dažādā secībā. Tādēļ galīgo rezultātu ir ļoti grūti prognozēt.

— Jau ir pagājušas pāris nedēļas kopš kārtējām Saeimas vēlēšanām. Kaut arī tas ir pavisam neilgs laiks, varbūt tomēr jau ir radušies galvenie pozitīvie un negatīvie secinājumi?

— Dažos vārdos grūti atbildēt uz šo jautājumu. Manuprāt, pieredze, kas gūta vēlēšanu sagatavošanas procesā, pašā vēlēšanu dienā un materiālu apkopošanā un rezultātu aprēķināšanā, ir tik liela, ka tā visa analīze būtu vairāku zinātnisku disertāciju vērta. Bet, ja runājam par problēmām, tās sagrupējamas trīs daļās. Un, pēc manām domām, tās nav nepārvaramas — tās ir diezgan nelielas.

Pateicoties iepriekšējo gadu pieredzei, vairums problēmu tika novērstas. Šoreiz praktiski nebija nekādu tiesāšanos — atšķirībā no pagājušajām vēlēšanām. Divi kandidāti tika izsvītroti — un tas ir viss. Nav bijis arī gandrīz nekādu pretenziju attiecībā uz vēlēšanu gaitu. Līdzšinējās dažas pretenzijas nepavisam nav balstītas uz faktiem, bet gan uz nervu stāvokli. Te es domāju atsevišķu neveiksmīgo sarakstu pārstāvju viedokļus.

Manuprāt, mums izdevās panākt to, ko jau pavasarī bijām solījuši masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem, — ka vēlēšanu kampaņa būs visnotaļ caurspīdīga. To atzina arī EDSO novērotāju misija pēc vēlēšanām, rakstiski apliecinot, ka "misija bija pārsteigta par augsto atklātumu, kas veicināja sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam". Ja pat viņi to pamanīja, tas nozīmē, ka esmu savu solījumu turējis. Un tas rada gandarījumu par šajā laikā paveikto.

Tātad par tām problēmām, kas iedalāmas trīs grupās.

Pirmā ir saistīta ar likumdošanu, ieskaitot grozījumus Satversmē. Acīmredzot jāpadomā par to, lai vienā dienā nenotiktu divi lielie pasākumi — Saeimas vēlēšanas un tautas nobalsošana. Laikam lētāk būtu tos rīkot divās dienās — ne tikai finansiālā ziņā, bet arī cilvēku nervu saudzēšanas labad. Droši vien vajadzētu paredzēt likumā arī to, ka vēlēšanu iecirkņa komisijā var būt arī vairāk vai mazāk par septiņiem locekļiem. Tagad ir strikti noteikts visām viens skaits — septiņi. Likumdošanā noteikti vajadzētu rast optimālāko risinājumu attiecībā uz vēlēšanām ārvalstīs.

Otrs problēmu loks ir organizatoriskais, kur pati dzīve daudz ko jau ir pateikusi priekšā.

Trešā problēmu grupa, protams, saistīta ar finansējumu. Lielākoties sūdzību pamatā ir tas, ka vēlēšanu iecirkņiem ir bijusi ļoti maza jauda.

7.novembrī mums būs seminārs, kurā piedalīsies rajonu vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji. Tad arī mēģināsim esošās problēmas apzināt un sagrupēt, sagatavot priekšlikumus to novēršanai. Turpināsim arī iesākto darbu vēlētāju izglītošanā.

— Acīmredzot tagad jau būs jāsāk gatavoties nākamajām vēlēšanām — pašvaldību —, kas notiks pēc divarpus gadiem, 2001.gada pavasarī.

— Jā, patiešām, ja vien Centrālajai vēlēšanu komisijai nebūs kādi ārkārtas pasūtījumi.

— Bet vai salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām visumā nederīgo zīmju skaits bija lielāks vai mazāks? Šoreiz nerunāsim par atbildēm uz tautas nobalsošanā uzdoto jautājumu, ko diemžēl daudzi tā arī nesaprata.

— Es piekrītu, ka jautājums tautas nobalsošanā bija neveikls un neloģisks, lai gan, manuprāt, tas nebija nesaprotams. Iznāca gan tā, ka, lai panāktu pozitīvu rīcību, bija jādod negatīva atbilde. Tāpēc šajā ziņā arī būtu vajadzīgs grozījums Satversmē. Ja mēs būtu palabojuši jautājumu, tas saskanētu ar loģiku, bet neatbilstu Satversmei. Šoreiz mēs darījām visu, kas bija mūsu spēkos, — sastādījām jautājumu atbilstoši Satversmei un, cik vien tas bija iespējams, veicām izskaidrošanas darbu. Tika sagatavota pat īpaša multiplikācijas filmiņa, kur vizuāli bija parādīts, kā jādara, lai precīzi paustu savu viedokli attiecībā uz grozījumiem Pilsonības likumā.

Šoreiz Saeimas vēlēšanās nederīgo balsošanas zīmju skaits bija apmēram 6,5 tūkstoši. No vēlēšanu iecirkņos izsniegto zīmju kopskaita tie ir 0,69 procenti. Tas ir daudz mazāk nekā sestās Saeimas vēlēšanās, kad nederīgo zīmju skaits veidoja apmēram 3 procentus. Manā iztverē tā ir uzvara, kas liecina, ka pirmsvēlēšanu kampaņa ir bijusi visai sekmīga.

— Acīmredzot par to ir jāpateicas gan Centrālajai vēlēšanu komisijai, gan vietējām vēlēšanu komisijām.

— Un arī visiem citiem, kas piedalījās vēlēšanu sagatavošanas darbā. Domāju, ka ļoti daudz paveica plašsaziņas līdzekļi gan sniedzot skaidrojumus, gan vispār pievēršot pilsoņu pastiprinātu uzmanību vēlēšanām. Visās lielajās avīzēs regulāri tika ievietota informācija. Katrā ziņā man ir liels gandarījums par šo sadarbību ar presi, tostarp īpaši ar "Latvijas Vēstnesi", kas aizvien kalpoja kā primārā informācija. Bieži vien pie manis nāca citu laikrakstu žurnālisti tieši ar "Latvijas Vēstnesi" rokās, lai noskaidrotu to vai citu jautājumu. Un acīmredzot, tā jau tam arī jābūt, ka "Latvijas Vētnesis" sniedz visprecīzāko un visizsmeļošāko informāciju, būdams labs palīgs arī Centrālajai vēlēšanu komisijai.

— Nupat Bauskas 1.vidusskolas politisko diskusiju kluba valde ir nākusi klajā ar atklātu jautājumu CVK priekšsēdētājam. Kā jūs to komentētu? Lūk, tā teksts.

Atklāts jautājums Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Cimdara kungam

Nav mūsu spēkos izprast, kā 28 procenti, vēlētāju varēja kļūdīties vēlēšanu procesā, kā rezultātā katra ceturtā vēlēšanu zīme bija nederīga. Mēs par to uzzinājām, lasot 6.oktobra "Lauku Avīzi". Tajā rakstīts, ka 7. Saeimas vēlēšanās pavisam vēlēja 1 313 739 cilvēki, no tām derīgas bija 946 590 zīmes.

Vienā no Bauskas pilsētas vēlēšanu iecirkņiem balsošanā piedalījās 1755 cilvēki. Šajā iecirknī nederīgas vēlēšanu zīmes bija 12: četrās aploksnēs bija vairāki biļeteni, četras aploksnes izrādījās tukšas, un 4 vēlētāji vispār aploksnes nebija iemetuši urnā. Tātad šajā iecirknī kļūdījušies tikai 0,6 procenti vēlētāju. Visā Bauskas rajonā, kur balsošanā piedalījās 22 632 vēlētāji, ir 466 nederīgas vēlēšanu zīmes jeb 2 procenti.

Vai mums būtu iemesls domāt, ka Bauskā ir paši gudrākie, pat vienīgie prātīgie cilvēki Latvijā — viņi taču tik maz kļūdījās?

Esiet tik laipns, Cimdara kungs, paskaidrojiet mums, kuri Latvijas pagasti kļūdījušies visvairāk un kādas ir raksturīgākās vēlētāju kļūdas.

Vai nav pamats uztraukumam?

Bauskas 1.vidusskolas

Politisko diskusiju kluba valde —

1998.gada 19.oktobrī Oskars Visockis, Eduards Strautiņš, Ingus Puriņš

— Kā redzu, te kaut kas attiecībā uz skaitļiem ir galīgi sajaukts. Nav tikai skaidrs, kas sajaucis datus — laikraksts vai jautājuma parakstītāji. Derīgo zīmju skaits varētu būt pareizs, taču pavisam aplams ir vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaits. Minētais skaitlis — 1 313 739 — ir balsstiesīgo pilsoņu kopums. Vēlētāju skaits tomēr bija krietni mazāks.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!