Tallina, 1998.gada 2.–3.oktobrī

Saskaņā ar Otrās Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konferences (Viļņa, 1997.gada 22. — 23.septembris) dalībnieku vienošanos trešā šo akadēmiju konference ar nosaukumu "Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju zinātniskā sadarbība" notika Tallinā 1998.gada 2. — 3.oktobrī.

Konferencē piedalījās šādu zinātņu akadēmiju delegācijas:

*Dānijas Karaliskā Zinātņu akadēmija;

*Igaunijas Zinātņu akadēmija;

*Somijas Zinātņu akadēmiju delegācija;

*Latvijas Zinātņu akadēmija;

*Lietuvas Zinātņu akadēmija;

*Norvēģijas Zinātņu akadēmija;

*Zviedrijas Karaliskā Literatūras, vēstures un senlietu akadēmija;

*Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija.

Islandes Zinātņu akadēmija uzticēja to pārstāvēt konferencē Dānijas Karaliskajai Zinātņu akadēmijai.

Delegāciju pārstāvjus pieņēma Igaunijas Republikas Valsts prezidents Lennarts Meri.

Konferences dalībniekus uzrunāja Igaunijas izglītības ministrs profesors Meits Klāsens un Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess.

Konferences darbā piedalījās Dānijas vēstnieks Svends Roels Nilsens, Somijas vēstniecības padomnieks Nīriki Kurkivuori, Norvēģijas vēstnieks Kai Olafs Lie un Zviedrijas Ārlietu ministrijas vēstnieks Viduseiropas un Austrumeiropas jautājumos profesors Andreass Adāls.

Konferencē analizēja un apsprieda šādus jautājumus:

1) zinātnes reforma Baltijas valstīs: īstenošana, tās ietekme uz zinātni un jaunās tendences;

2) Baltijas kopīgās pētījumu programmas (Baltijas jūras zinātniskās izpētes programma, Baltijas enerģētisko pētījumu programma un Baltijas pētniecības programma humanitārajās un sociālajās zinātnēs "Baltonika"): rezultāti, pašreizējie darba mērķi, finansēšana un nākotnes perspektīvas;

3) priekšlikumi par jaunām kopīgām programmām ("Baltijas iedzīvotāju bioloģiskās un etniskās vēstures izpēte, apkopojot dažādu zinātnes nozaru atziņas" un "Latvijas, Lietuvas un Igaunijas integrācijas Eiropas Savienībā sociāli ekonomiskie aspekti"); nākotnes projektiem un sadarbību, īpaši sociālajās zinātnēs un vides izpētē;

4) Baltijas un Ziemeļvalstu zinātnisko sabiedrību integrācija, risinājumi zinātnisko kontaktu un sadarbības pastiprināšanai.

Trešās Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konferences dalībnieki uzsvēra, ka sadarbība starp reģiona zinātniekiem daudzās jomās attīstās sekmīgi. Šo attīstību ievērojami veicina šo valstu zinātņu akadēmiju atbalstītās kopīgo pētījumu programmas, zinātnieku divpusējās apmaiņas un citas aktivitātes. Šajā sakarā konferences dalībnieki izsaka pateicību Zviedrijas Karaliskajai Literatūras, vēstures un senlietu akadēmijai par finansiālo atbalstu Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanā, apmaksājot ceļa izdevumus divpusējo līgumu ietvaros nominētajiem Baltijas zinātniekiem, kuri apmeklēs Zviedriju ar mērķi veikt pētniecisko darbu, laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam. Konferences dalībnieki ar pateicību atzīmē Norvēģijas sniegto atbalstu Lietuvas universitātēm, par kuru atbildīga Norvēģijas Zinātņu akadēmija.

Tika atzīmēts, ka sagatavošanas stadijā ir vairāki Somijas un Baltijas valstu kopīgi pētījumu projekti.

Notika akadēmiju vadītāju domu apmaiņa par Baltijas un Ziemeļvalstu pētījumiem vides un ilgtspējīgas attīstības jomās. Tika izteikts gandarījums par daudzajām divpusējām un daudzpusējām aktivitātēm šajās jomās un apņemšanās sekot to turpmākai attīstībai, īpašu nozīmi piešķirot fundamentālajiem pētījumiem.

Pašreizējā laika posmā trīs vissvarīgākie Baltijas valstu uzdevumi ir zinātnes reformas turpināšana, stabila finansēšanas mehānisma nodrošināšana un integrācija starptautiskajā zinātnē. Šajā procesā svarīga loma ir Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībai.

Konferences dalībnieki vienojās:

— atzīmēt kopīgo pētījumu programmu svarīgo lomu reģionālajā zinātniskajā sadarbībā un izteikt bažas par nepietiekamo finansējumu; skaidrāk definēt programmu koordinatoru funkcijas attiecībā uz programmu izpildi, finansējuma meklēšanu un nodrošināšanu;

— iesaistīt Ziemeļvalstu zinātniekus un šo valstu zinātņu akadēmijas informācijas izplatīšanā par Baltijas kopīgo pētījumu programmām;

— uzlabot turpmāko sadarbību ar starptautiskajām organizācijām; rosināt Baltijas zinātņu akadēmijas griezties UNESCO un Ziemeļvalstu padomē pēc atbalsta, organizējot reģionālas zinātniskas sanāksmes, un lūgt atbalstu citām starptautiskām programmām (ES, EZF, NATO) kopīgo projektu finansēšanai;

— atzīmēt Baltijas zinātņu akadēmiju prezidentu priekšlikumu izveidot darba grupu ALLEA organizācijā ar mērķi pētīt zinātnes attīstības stratēģijas Eiropā;

— izteikt atzinību vēstniekam A.Adālam par vērtīgo ierosmi un finansējuma meklējumiem Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai sociālajās zinātnēs;

— atzīmēt, ka reģionāla zinātniska konference (kuras tēmu organizatori precizēs vēlāk) ar plašu Baltijas un citu reģiona valstu zinātnieku piedalīšanos notiks 1999. gadā Rīgā Latvijas Zinātņu akadēmijas virsvadībā;

— uzsvērt Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konferenču turpināšanas nozīmīgumu; pieņemt Somijas Zinātņu akadēmiju delegācijas ielūgumu un rīkot nākamo Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konferenci 2000. gadā Helsinkos.

Dānijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas vārdā

profesors Birgers Munks Olsens , prezidents

Igaunijas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Jiri Engelbrehts , prezidents

Somijas Zinātņu akadēmiju delegācijas vārdā profesors Olli Lehto , prezidents

Islandes Zinātņu akadēmijas vārdā

profesors Birgers Munks Olsens ,

Dānijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas prezidents

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Jānis Stradiņš , prezidents

Lietuvas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Benedikts Juodka , prezidents

Norvēģijas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Lars Valle , prezidents

Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senlietu akadēmijas vārdā

profesors Inge Jonsons , prezidents

Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas vārdā

profesors Bertils Aronsons , viceprezidents

Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidentu sanāksmes protokols

Tallina, 1998.gada 2.–3.oktobrī

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātņu akadēmiju prezidenti, atzīmējot sekmīgo zinātnes reformas gaitu Baltijas valstīs, kā arī sadarbību starp dalībvalstu zinātņu akadēmijām, universitātēm un citām zinātniskajām institūcijām, izsaka apņemšanos kopīgi veicināt triju valstu stabilu zinātnes attīstību un zinātnieku savstarpējo sadarbību.

Sanāksmes dalībnieki, uzsverot šādas informācijas lietderību, lūdz Igaunijas Zinātņu akadēmiju publicēt referātu un diskusiju materiālus par zinātnes reformu Baltijas valstīs.

Apsprieduši dažādus Baltijas zinātņu akadēmiju sadarbības aspektus, prezidenti akcentē sekojošo:

I

Atzīmējams ir progress šādās Baltijas zinātņu akadēmiju kopīgo pētījumu programmās:

*Baltijas jūras zinātniskās izpētes programma (koordinators: profesors Gunārs Andrušaitis, Latvija);

*Baltijas enerģētisko pētījumu programma (koordinators: profesors Jurģis Vilems, Lietuva);

*Baltijas pētniecības programma humanitārajās un sociālajās zinātnēs (Baltonika; koordinators: profesors Jans Ross, Igaunija).

Tomēr nepietiekamais finansējums vai vispār finansējuma trūkums izraisa nopietnas bažas par to, vai būs iespējams turpināt pētījumus. Finansējuma trūkums ir kļuvis par nopietnu šķērsli īpaši Baltonikas programmas īstenošanā.

Šī šķēršļa pārvarēšanai sanāksmes dalībnieki iesaka programmu koordinatoriem un projektu vadītājiem aktīvi meklēt un pieprasīt grantus pētījumiem, griežoties gan savas valsts, gan starptautiskās finansēšanas iestādēs.

Prezidenti uzskata par nepieciešamu lūgt Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju palīdzību Baltonikas programmas īstenošanā attiecībā uz tās mērķiem, saturu, finansu resursiem un Ziemeļvalstu līdzdalību.

II

Sanāksmes dalībnieki pēc visu priekšlikumu izvērtēšanas nolemj:

*apstiprināt jaunu kopīgu pētījumu programmu "Baltijas iedzīvotāju bioloģiskā un etniskā vēsture starpdisciplinārā skatījumā" un par programmas koordinatoru turpmākajiem diviem gadiem nozīmēt profesoru Ričardu Vilemu (Igaunija);

*atbalstīt profesora Aleksandra Vasiļauska (Lietuva) iniciatīvu uzsākt projektu "Baltijas valstu integrācijas Eiropas Savienībā sociālie un ekonomiskie aspekti" un lūgt viņu turpināt darbu, lai šādu programmu varētu iesniegt apstiprināšanai nākamajā gadā trim Baltijas valstu zinātņu akadēmijām.

III

Prezidenti piekrīt iedibināt kopīgu Baltijas zinātņu akadēmiju medaļu par labākajiem rezultātiem apstiprināto kopīgo Baltijas pētniecības programmu izpildē. Sanāksmes dalībnieki pilnvaro izveidoto akadēmiju viceprezidentu komiteju līdz 1998.gada 15.decembrim izstrādāt medaļas nolikumu.

IV

Prezidenti atzīmē, ka zinātniskie kontakti starp Baltijas reģiona zinātniekiem pieaug gan skaitliski, gan rezultatīvi, un tādēļ nolemj palielināt par 50% divpusējās zinātnieku apmaiņu kvotas un uzdot akadēmiju starptautisko sakaru daļām līdz gada beigām sagatavot attiecīgos dokumentus.

V

Sanāksmes dalībnieki atbalsta zinātnisko kontaktu paplašināšanos ar Baltijas studiju asociāciju (AABS) un lūdz Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu sagatavot kopā ar AABS pārstāvjiem attiecīgu memorandu.

VI

Sanāksmes dalībnieki atbalsta Latvijas Zinātņu akadēmijas iniciatīvu izveidot datu bāzi par augsti kvalificētiem zinātniekiem, kurus Baltijas zinātņu akadēmijas rekomendē kā starptautiski atzītus ekspertus.

VII

Sanāksmes dalībnieki ierosina sarīkot nākamo Baltijas zinātņu akadēmiju sanāksmi kopā ar zinātnisku konferenci 1999.gadā Rīgā, organizatoriem izvēloties konferences tēmu.

Igaunijas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Jiri Engelbrehts , prezidents

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Jānis Stradiņš , prezidents

Lietuvas Zinātņu akadēmijas vārdā profesors Benedikts Juodka , prezidents

Tallina, 1998. gada 3. oktobrī