Par mums un mūsu valsts pārvaldi

Valsts civildienesta pārvalde sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru "Sociāli koleratīvo datu sistēmas" 1999.gada rudenī veica pētījumu, lai noskaidrotu Latvijas sabiedrības zināšanas un viedokli par ierēdniecību un valsts pārvaldi aptaujā "Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi un valsts civildienestu".

No Valsts civildienesta pārvaldes izdevuma "Jaunā Pārvalde", Nr.6., 1999

Informētība

Gandrīz trešā daļa (30,9%) Latvijas iedzīvotāju zina, ka ierēdņi ir ministriju un valsts civiliestāžu darbinieki. Nedaudz vairāk (32%) aptaujāto uzskata, ka ierēdņi ir visi valsts pārvaldes darbinieki, savukārt 13,3% domā, ka - visi pašvaldību, valsts iestāžu darbinieki, 5,8% uzskata, ka - pašvaldību, valsts iestāžu un uzņēmumu darbinieki.

Ceturtā daļa (25,8%) Latvijas iedzīvotāju zina, cik aptuveni liels Latvijā ir ierēdņu skaits. Savukārt gandrīz trešdaļa (29,2%) Latvijas iedzīvotāju nav varējusi atbildēt uz šo jautājumu. Bet 23,4% uzskata, ka ierēdņu skaits ir no 10 līdz 15 tūkstošiem, 15% domā, ka to ir vairāk nekā 15 tūkstoši, bet 6,5% uzskata, ka ierēdņu ir mazāk nekā 5 tūkstoši.

Trešdaļa (30,7%) Latvijas iedzīvotāju zina, cik aptuveni cilvēku ir nodarbināti valsts pārvaldē.

Gandrīz tikpat liels skaits aptaujāto (32,8%) nevarēja pateikt, kāds ir Latvijas valsts pārvaldē strādājošo skaits. 17,4% uzskata, ka to skaits ir no 40 līdz 80 tūkstošiem, 7% domā, ka - vairāk nekā 80 tūkstoši, bet 12,1% uzskata, ka mazāk nekā 10 tūkstoši.

Trešdaļa (30,2%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vidējā ierēdņu darba alga ir no Ls 151 līdz 250; viena trešdaļa (28,7%) - no Ls 251 līdz 350. Tikai 3,6% uzskata, ka vidējā ierēdņu mēnešalga ir līdz Ls 150. Savukārt 14,3% aptaujāto nav atbildējuši uz šo jautājumu.

Vairāk nekā puse (55%) iedzīvotāju uzskata, ka informācija, kas saistīta ar valsts iestāžu darbu, nav pietiekami pieejama.

Piektā daļa vai 19,7% aptaujāto ir apmierināti ar esošo situāciju attiecībā uz informācijas pieejamību. Jo augstāks ir aptaujāto izglītības līmenis, jo biežāk ir atzīmēts, ka pieejamā informācija ir nepietiekama: 61,3% - ar augstāko izglītību, 53,2% - ar vidējo un 47,5% - ar pamata izglītību nav apmierināti ar informācijas pieejamību.

Pamatā informācija tiek iegūta no laikrakstiem (51,6%), no radiem, draugiem vai paziņām (45,5%), no televīzijas (39,3%), no radio (23,8%), no iestāžu informatīvajiem izdevumiem (19,9%), attiecīgajā iestādē (2,7%).

Tas liecina, ka iedzīvotājiem ir diezgan neskaidrs priekšstats gan par to, kas ir ierēdņi un valsts pārvaldes darbinieki, gan par to skaitu un amatalgu. Iedzīvotāji arī savu informētības līmeni par valsts pārvaldes jautājumiem vērtē kā nepietiekamu.

Apmeklējums

Visretāk Latvijas iedzīvotāji ir apmeklējuši tieši valsts pārvaldes iestādes, t.i., ministrijas un to pakļautībā esošās iestādes, visbiežāk - pašvaldību iestādes.

Ministrijās nekad personīgi nav griezies vairums (79%) aptaujāto, ministriju pakļautību esošajās iestādēs - 40,7%, pašvaldību domēs un iestādēs - 31,7%.

Ministrijas ir apmeklējis tikai katrs septītais (15,6%) iedzīvotājs, to pakļautībā esošās iestādes - vairāk nekā puse (55,1%) iedzīvotāju, savukārt pašvaldības - vairāk nekā divas trešdaļas (65,2%).

Gandrīz puse (46,3%) iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā vispār nav kontaktējušies ar valsts pārvaldes iestādēm. Savukārt valsts pārvaldes darbinieku vidū tikai 12,1% nav kontaktējušies ar minētajām iestādēm.

Vērtējums

Gandrīz puse (44,5%) iedzīvotāju valsts iestāžu darbu vērtē negatīvi, trešā daļa (36,9%) - pozitīvi, savukārt 18,6% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Visnegatīvāk valsts iestāžu darbu vērtē vidēja vecuma cilvēki, vispozitīvāk - jauni cilvēki: 51,1% vecumā no 34 līdz 44 gadiem to vērtē negatīvi, 46,2% vecumā no 25 līdz 34 gadiem - pozitīvi.

Pēc Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem, valsts sektorā strādājošie savā vērtējumā ir negatīvāk noskaņoti nekā privātā sektorā strādājošie vai nestrādājošie aptaujātie: 52,2% valsts sektora darbinieku un 40,6% privātās sfēras darbinieku negatīvi vērtē valsts iestāžu darbu.

Pozitīvāk nekā caurmērā valsts iestāžu darbību vērtējuši Kurzemes un Zemgales iedzīvotāji. Salīdzinoši visnegatīvāko vērtējumu ir snieguši Vidzemē dzīvojošie (50,7%).

Ceturtā daļa (24,6%) Latvijas iedzīvotāju saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm ir guvusi pozitīvu pieredzi, savukārt piektā daļa (20,6%) - nav guvusi pozitīvu pieredzi.

Negatīvu pierdzi saskarsmē ar valsts iestādēm ir guvusi trešā daļa (32,4%) iedzīvotāju un tikai 16,1% nav guvis negatīvu pieredzi.

Pozitīvās pieredzes piemērus biežāk ir minējuši Latvijas iedzīvotāji nekā valsts pārvaldē strādājošie:

vairāk nekā puse (52,4%) iedzīvotāju un tikai nepilna trešdaļa (28,1%) valsts pārvaldes darbinieku ir minējusi pilnīgas un izsmeļošas informācijas saņemšanu;

puse (50,7%) iedzīvotāju un viena trešdaļa (39,3%) valsts pārvaldes darbinieku ir minējusi laipnu un ieinteresētu darbinieku attieksmi;

trešā daļa (31%) iedzīvotāju un tikai nepilna piektā daļa (18,5%) valsts pārvaldes darbinieku ir minējusi ātru un efektīvu interesējošā jautājuma risināšanu;

gandrīz trešā daļa (28,1%) iedzīvotāju un tikai piektā daļa (21,6%) valsts pārvaldes darbinieku ir minējusi, ka apmeklējuma laikā nav bijušas garas rindas;

ceturtā daļa (25,9%) Latvijas iedzīvotāju un trešā daļa (30,9%) valsts pārvaldes darbinieku ir minējusi, ka bijušas pieejamas skaidras norādes par pieņemšanas stundām;

iedzīvotāji un valsts pārvaldes darbinieki tikpat kā vienādi novērtējuši telpu iekārtojumu valsts iestādēs: attiecīgi 17,7% un 15,4% ir minējuši patīkamu, estētisku telpu iekārtojumu.

Lai gan valsts sektorā strādājošie kritiskāk vērtē valsts iestāžu darbu, konkrētus negatīvās pieredzes veidus Latvijas iedzīvotāji ir minējuši biežāk nekā valsts darbinieki:

vairāk nekā puse (58,1%) Latvijas iedzīvotāju un tikai trešā daļa (30,9%) valsts pārvaldes darbinieku ir saskārušies ar birokratizāciju;

puse (49%) iedzīvotāju un nepilna piektā daļa (18,5%) valsts pārvaldes darbinieku nav saņēmuši pilnīgu un izsmeļošu informāciju;

43,9% iedzīvotāju un tikai 16,6% valsts pārvaldes darbinieku ir saskārušies ar nelaipnu un neieinteresētu darbinieku attieksmi;

41,2% iedzīvotāju un 19,1% valsts pārvaldes darbinieku ir saskārušies ar interesējošā jautājuma novilcināšanu;

28,5% iedzīvotāju un gandrīz tikpat 24,2% valsts pārvaldes darbinieku ir saskārušies ar garām rindām;

12% iedzīvotāju un tikai 1,7% valsts pārvaldes darbinieku ir saskārušies ar korupcijas gadījumiem.

Nevēlamais

Visretāk vai nekad iedzīvotāji nav saskārušies ar tādām nevēlamām parādībām kā:

- ar nepamatotas materiālās atlīdzības pieprasīšanu valsts iestādēs (ar šo parādību nekad nav saskārušies vai reti - 68,3% iedzīvotāju),

- ar dokumentos ielaistām kļūdām darbinieku vainas dēļ (67,2%),

- ar nelaipnu atbildēšanu pa telefonu (62,7%).

Visbiežāk iedzīvotāji ir saskārušies ar tādām nevēlamām parādībām kā:

- sūtīšana no viena darbinieka pie otra (ar šo parādību gandrīz vienmēr ir saskārušies 50,2% iedzīvotāju),

- ar neprecīzas informācijas sniegšanu (38% iedzīvotāju),

- ar laika novilcināšanu (37,9%).

Lielākais vairums (83,5%) iedzīvotāju, saskaroties ar kādu no iepriekšminētajām parādībām, nav sūdzējušies par tām, to ir darījuši tikai 13%. Visbiežāk šajos gadījumos iedzīvotāji ir vērsušies pie konkrētās iestādes vadītāja - 74,5%.

27,6% aptaujāto ir sūdzējušies retāk nekā reizi trijos gados, 27% - reizi gadā, 22,7% - vairākas reizes gadā, 14,2% - reizi trijos gados.

Pētījumi par Latvijas iedzīvotāju un valsts pārvaldē un civildienestā strādājošo attieksmi pret valsts pārvaldi ir pieejami Valsts civildienesta pārvaldē.

Līga Zubkāne, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka padomniece