• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1999. gada budžets. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.10.1998., Nr. 283 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49923

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ASV vēstniekam - Tieslietu ministrijas Atzinības raksts

Vēl šajā numurā

01.10.1998., Nr. 283

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1999. gada budžets

ceļā uz Saeimu

Atbilstoši likumam "Par budžetu un finansu vadību" valdības akceptētais nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimas izskatīšanai tiks iesniegts līdz šī gada 1.oktobrim, tādējādi izpildot vienu no pēdējiem šīs valdības deklarācijas finansu sadaļā izvirzītajiem uzdevumiem, — vakar, 30. septembrī, žurnālistu klātbūtnē parakstot budžeta projekta pavaddokumentus, atzina finansu ministrs Roberts Zīle.

Turklāt nākamā gada budžeta projekts atbilst valdības deklarācijā noteiktajam arī pēc formas — valsts pamatbudžeta plānotie izdevumi 1999. gadā ir sabalansēti ar paredzamo ieņēmumu apjomu. Kaut arī, kā uzsvēra R. Zīle, budžeta projekta saskaņošanas process valdībā salīdzinājumā ar pagājušo gadu Saeimas tuvo vēlēšanu dēļ bijis daudz problemātiskāks, līdz ar šo projektu, viņaprāt, ir izdarīts viss, lai likumu "Par valsts un pašvaldību budžetu 1999. gadam" jaunajā parlamentā būtu iespējams pieņemt vēl līdz šī finansu gada sākumam.

Bet, kā uzsvēra R. Zīle, jau iepriekš pilnībā ir izpildīti arī visi citi 1997. gada augustā pieņemtās deklarācijas "Par Ministru kabineta iecerēto darbību" finansu sadaļā minētie valdības uzdevumi, turklāt daudzās pozīcijās sasniegtais pat pārspēj plānoto.

Tā, piemēram, valdības deklarācijas otrais punkts noteica, ka pamatbudžeta fiskālais deficīts 1997. gadā nepārsniegs 0,9 procentus no iekšzemes kopprodukta apjoma. Bet rezultātā tika panākts pamatbudžeta pārpalikums 1,3 procentu apmērā no 1997. gada iekšzemes kopprodukta apjoma.

1997. gadā plānotās deviņu procentu inflācijas vietā šis rādītājs bija tikai septiņi procenti, arī šogad inflācijas rādītājs būs zemāks par iepriekš prognozēto — septiņu procentu vietā aptuveni pieci procenti.

Finansu ministrija veicinājusi arī sarunu procesu par Latvijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā, kas, kā plānots, varētu notikt jau tuvāko divu nedēļu laikā.

1998. gadā Latvija kļuvusi par līdzdalībnieci arī Sociālās attīstības fondā, kura līdzekļi uz izdevīgiem noteikumiem tiek aizdoti dažādu sociālu projektu veikšanai fonda dalībvalstīs.

Latvija uzņemta arī vienā no Pasaules bankas vienībām — Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūrā, gada laikā Rīgā parakstīti divi Pasaules bankas aizdevumu līgumi.

Turklāt, pēc R. Zīles domām, tieši pēdējos divos gados valdība panākusi tādu finansu sistēmas stabilizāciju, kas ļauj bez īpaši smagiem zaudējumiem pārciest ekonomiskās krīzes situāciju kaimiņvalstīs.

Kā mazāk veiksmīgi atrisinātu jautājumu finansu ministrs minēja Latvijas valdības deviņdesmito gadu sākumā garantēto ārvalstu kredītu atgūšanas problēmu. Kaut arī par aizdevuma līguma pagarināšanas nosacījumu valdība ir noteikusi nodrošinājumu ar ķīlu un tādēļ šādu termiņa pagarinājuma lūgumu skaits strauji sarucis, bet pieaudzis atmaksāto līdzekļu apjoms, tomēr ir skaidrs, ka liela daļa valdības garantēto līdzekļu no kredītņēmējiem vairs netiks atgūti.

Šī gada budžeta izpildes gaitā, kā arī plānojot 1999. gada budžeta projektu, vēlreiz sevi pierādījušas arī problēmas ar ministriju spēju efektīvi izmantot tām saskaņā ar budžeta likumu piešķirtos un Valsts kasē rezervētos finansu resursus.

Tā kā septembra sākumā Latvijā uzturējās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misija nolūkā otro reizi izvērtēt Latvijas un šīs starptautiskās finansu institūcijas 1997. gadā parakstītās vienošanās izpildi, kā rezultātā tika izstrādāts papildu memorands, kuru jau apstiprinājusi SVF vadība un vakar, 30. septembrī, parakstīja arī Latvijas Bankas prezidents Einars Repše un Latvijas finansu ministrs Roberts Zīle, savu viedokli par līdzšinējās Latvijas valdības darbību finansu jomā izteica arī SVF pastāvīgais pārstāvis Latvijā Dimitris Demekis.

Kā atzina SVF pārstāvis, vēl pirms aptuveni diviem gadiem Latvijas tautsaimniecība bija tikko sākusi atdzimt, iekšzemes kopprodukta pieaugums gadā veidoja 2 — 3 procentus, inflācija 1996. gada beigās bija 13 procentu līmenī, valstī bija zems investīciju līmenis un liels kopbudžeta deficīts. Turpretī pagājušajā gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 6 — 7 procentu līmenī, aptuveni tāds pats šis rādītājs būs arī šogad, šā gada augustā inflācija, salīdzinot ar to pašu iepriekšējā gada periodu, bija tikai 4 procenti. Valsts kopbudžets ir tuvu sabalansētībai. Visi šie rādītāji, kā uzsvēra D. Demekis, ļauj uzskatīt, ka Latvijas ekonomika savā attīstībā tuvojas Rietumeiropas valstu līmenim.

Sasniegts progress arī strukturālās reformās — būtiski uzlabota valsts kases darbība, vērojami lieli panākumi pensiju reformā.

Noslēgušās sarunas par Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā, un līdzdalība šajā institūcijā ļaus Latvijai vēl vairāk liberalizēt savu iekšējo tirgu.

Tomēr, kā atzina D. Demekis, ir vērojamas arī vairākas, viņaprāt, negatīvas tendences. Tā, piemēram, kavēšanās, kas pēdējos mēnešos vērojama "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecības" privatizācijas procesā, pēc SVF pārstāvja domām, gan potenciālo investoru vidū, gan starptautiskajās finansu institūcijās varētu tikt uztverta negatīvi.

Neraugoties uz to, D. Demekis atzina, ka Starptautiskā valūtas fonda vērtējumā Latvija ir viens no pozitīvākajiem reformu ekonomikas paraugiem Viduseiropā un Austrumeiropā.

Turklāt, kā uzsvēra D. Demekis, ja arī nākamā Latvijas valdība turpinās līdz šim realizēto konservatīvo finansu politiku un par to spēs pārliecināt ārvalstu investorus, kā arī radīs pārliecību par Latviju kā investīcijām drošu vidi, kredītiestādes un uzņēmēji spēs ātri pārorientēties uz jauniem tirgiem, kaimiņvalstu ekonomiskās krīzes efekts Latvijas ekonomikā būs īslaicīgs un vadāms.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!