Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Šodien ir 20.janvāris, 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Tā ir diena, kura ir ierakstīta mūsu Latvijas vēsturē ar neizdzēšamiem burtiem. Tā tautas vienotība, tā drošsirdība un pašaizliedzība, kas tika parādīta tajās neaizmirstamajās janvāra dienās, nevar izgaist no tautas atmiņas. Šodien nolieksim galvas to cilvēku priekšā, kuri no barikādēm nepārnāca. Es aicinu jūs ar piemiņas brīdi pieminēt Roberta Mūrnieka, Vladimira Gomonoviča, Sergeja Konoņenko, Andra Slapiņa, Edija Riekstiņa un Gvido Zvaigznes piemiņu. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Pirms sākam izskatīt 20.janvāra sēdes darba kārtību, ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pirmajā sadaļā "Prezidija ziņojumi" iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nosūtīšanu komisijām. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Seši frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 117.panta ceturto daļu lūdz Saeimas Prezidiju ziņot par deputātu lēmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā"". Viens deputāts var runāt par šo priekšlikumu, viens — pret. Runāt vēlas Juris Dobelis. Deputātiem nav izdalīts dokuments. Par vēlas runāt deputāte Kristiāna Lībane,"Latvijas ceļa" frakcija.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Dokuments jums tūlīt tiks izdalīts, un nav nekādu problēmu izkārtot mūsu darba kārtību tā, lai tas tiktu izskatīts tikai pēc tam, kad tas būs jums uz galda un jau būs kādu laiku tur bijis, un kad jums jau būs bijušas visas iespējas ar to iepazīties Es uzreiz gribu pateikt pilnīgi godīgi: teksts ir ārkārtīgi tuvs jau tiem diviem lēmuma projektiem, kas jau šobrīd ir iekļauti darba kārtībā. Taču ir lielāks akcents uz cilvēktiesību pārkāpumiem un mazāks akcents uz dažādiem divdomīgi tulkojamiem salīdzinājumiem ar citiem pasaules vēsturē zināmiem konfliktiem, piemēram, arābu un Izraēlas konflikts. Es jums saku to pilnīgi godīgi, lai jūs saprastu, par ko ir runa. Tas ir "Latvijas ceļa" deputātu sagatavots projekts. Mēs nevēlamies šobrīd pilnīgi neko citu kā vien to, lai mums dotu iespēju to izskatīt kā vienu no alternatīvajiem lēmuma projektiem tajā alternatīvajā virknē, kuru mēs skatīsim pie lēmuma projekta izskatīšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis runās pret.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Vai mēs nesākam izskatīties ne tikai smieklīgi, bet pārāk smieklīgi? Paskatieties, cik ilgs laiks ir pagājis, kopš mēs vispār ļoti izmisīgi cenšamies pieņemt kaut ko, atpaliekot no mūsu kaimiņu valstīm Baltijā, tālu atpaliekot. Neesam spējīgi pateikt vispār, ko mēs domājam. Tagad, kad ar tādām mokām beidzot esam tikuši līdz kaut kādiem dokumentiem, mēs, vēl nesaņēmuši dokumentu, jau lemsim par jauna dokumenta iekļaušanu. Man liekas, ka mēs visi labi zinām, ko paredz Kārtības rullis. Un sakiet, lūdzu, kā mēs varam spriest par dokumentu, ko mēs vēl joprojām neesam redzējuši. Es uzskatu, ka ir pilnīgi iespējams kaut kādu labāku, varbūt ļoti labu dokumentu izskatīt nākamajā vai aiznākamajā plenārsēdē, bet šodien mūsu priekšā jau tā ir divi dokumenti, viens no tiem ir alternatīvais, kuri mums jau ir jāizskata. Tāpēc es iebilstu, un to man atļauj Kārtības rullis, vispār pret šī dokumenta izskatīšanu šodien.

Sēdes vadītājs. Kārtības rullis atļauj vienam deputātam runāt par, otram — pret priekšlikumu par Saeimas Prezidija ziņojumu par deputātu lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikumu. Par — 58, pret — 18, atturas — 3. Priekšlikums tiek atbalstīts.

Izskatām Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man absolūti nav nekādu iebildumu, ka atbildīgā būs Aizsardzības un iekšlietu komisija, taču es ļoti lūdzu nodot šo projektu arī kā vienai no komisijām — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš. Iebildumu par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju nav, bet ir priekšlikumi. Lūdzu!

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Godātais priekšsēdētāj! Lūdzu nodot arī kā neatbildīgai komisijai — Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Likumā par ostām" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Imants Burvis. Jūs runāsit pret? Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es lūgtu jūs neatbalstīt nodošanu komisijai viena vienkārša apsvēruma pēc. Visās ostās ir viena institūcija, kura absolūti nav spējīga palīdzēt ostas darba organizēšanā, tā saucas — ostas valde. Šeit ierosinātais likumprojekts groza šīs valdes izveidošanas kārtību, jo grib vai negrib, pašvaldībai būs jāpieņem ministra norīkotā persona, un, ja agrāk vismaz pašvaldība bija tiesīga strīdēties, nepieņemt nekompetentu cilvēku ostas valdes sastāvā, tad tagad šīs pašvaldības tiesības tiek likvidētas. Jūs atceraties neseno skandālu avīzēs tieši par ostas valdes veidošanu. Es jums atgādināšu varbūt to, ka ostas valdes ar ministrijas pārstāvjiem savā veidā, savā laikā tika veidotas tikai tādēļ, ka, pārņemot Latvijas ostas savās rokās, mums trūka profesionāļu un Jūras lietu ministrijas cilvēki, kuri izstrādāja šo Likumu par ostām, baidījās no tā, ka neprofesionāli cilvēki ostās var savārīt lielas ziepes. Šobrīd ir pagājuši desmit gadi, ostās strādā profesionāli cilvēki, un, ja taisa labojumu ostu likumā, tad ir jālikvidē šīs valdes. Jo principā, ja ministrija nav spējīga nodrošināt tādu politiku, lai kravas no Rīgas ostas neaizietu uz Klaipēdu un no Ventspils ostas uz Tallinu, tad ministrijas pārstāvjiem pašā ostas valdē nav ko darīt, izņemot kā saņemt lielu algu par to, ka traucē ostai strādāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Likumā par ostām" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 17, atturas — nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija ziņojums par desmit deputātu ierosināto lēmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā"" . Vai ir iebildumi par šī ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā pirms darba kārtības 7.punkta? Vārds deputātam Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es vēl vienu reizi atkārtoju — mēs dokumentu neesam redzējuši. Es uzskatu, ka tā ir mūsu kolēģu unikāla necieņa pret šī jautājuma izskatīšanu vispār. Kā var vispār kaut ko tādu atļauties — nesagatavot dokumentu, neparādīt to un uzstāt, ka tas ir obligāti jāiekļauj šīsdienas sēdes darba kārtībā. Man ir tiesības iebilst pret šī dokumenta iekļaušanu nezin kad, par to var atsevišķi balsot. Vispār šāda rīcība parāda, ļoti tipiski parāda daudzu mūsu attieksmi gan pret notikumiem Čečenijā, gan vispār pret tāda veida rīcību. Katrā ziņā man ir tiesības iebilst, un es iebilstu. Par lietas virzīšanu tālāk pēc nedēļas vai pēc mēneša, lūdzu, runājiet.

Sēdes vadītājs. Par to, kā lieta tālāk virzāma, lūdzu — deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Par to, kā lieta tālāk virzāma. Cienījamie kolēģi! Neviens šeit nešaubās par to, ka deputātam Dobelim ir tiesības iebilst, tāpat kā neviens nešaubās par viņa tiesībām apšaubīt manu vai citu "Latvijas ceļa" deputāta cieņu pret viņu. Cienījamais Dobeļa kungs, mēs jūs patiešām cienām, šeit nav runa par to, šeit ir runa par to, ka tiešām ir izveidojusies sarežģīta situācija, un savas runas par to, kā lieta tālāk virzāma, ietvaros es gribētu izklāstīt savu priekšlikumu, kā Saeima varētu darīt un turpmāk rīkoties.

Darīt varētu tā. Tieši šobrīd jums tiek izdalīts šis otrs, alternatīvais jeb trešais iespējamais lēmuma projekta teksts. Ir sagatavots priekšlikums par vienas stundas pārtraukumu pirms visu šo triju tekstu izskatīšanas, un šīs vienas stundas pārtraukuma laikā, kurai piekrita arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, visi varētu iepazīties un mierīgi izvērtēt. Visi trīs teksti ir ļoti, ļoti tuvi, šeit ir runa tikai par kaut kādām būtiskām niansēm. Un tad pēc stundas sanākt un vienlaikus, vienā kontekstā, kā darba kārtības 7.punktu, kā alternatīvus izskatīt visus trīs šos lēmuma projektus, un nekā slikta tajā mūsu priekšā liktajā projektā nav. Un es lūdzu šo manu lūgumu ievērot, deputātam Dobelim savu iebildumu atsaukt un Saeimai izskatīt šo jautājumu, noteikti izskatīt šodien, nobalsot par kādu no trim lēmuma projektiem, dot iespēju Saeimai balsot, izdarīt savu izvēli nevis starp diviem, bet starp trim lēmuma projektiem. Un ne par ko citu šobrīd neiet runa.

Sēdes vadītājs. Diemžēl, ņemot vērā to, ka viens deputāts ir iebildis, mēs varam tālāk lemt tikai par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — deputāta Jāņa Lejas iesniegums ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 20.janvārī . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Lejam šā gada 20.janvārī. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Antona Seiksta saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1452. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par ceļa satiksmes negadījumu, kuru ir izraisījis deputāts Antons Seiksts. Protokolā jūs varat redzēt, ka šis ceļa negadījums ir uzbraukums stāvošam transporta līdzeklim. Deputāts ir atzinis par pareiziem protokolā fiksētos faktus, iebildumus nav cēlis, un tad, kad jautājums tika izskatīts Mandātu un iesniegumu komisijā, aicināja komisiju šo lēmuma projektu par sodīšanu atbalstīt un virzīt uz Saeimas sēdi. Komisija ir sagatavojusi jums piedāvāto Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Antona Seiksta saukšanai pie administratīvās atbildības, atbalstīja to vienbalsīgi un aicina to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputāta Antona Seiksta saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Ir saņemts desmit deputātu iesniegums: pirms darba kārtības 7.punkta izskatīšanas izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu.

Un ir saņemts, kolēģi, arī Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas lūgums — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā trīs lēmuma projektus par ministru Saeimas deputātu mandātu nolikšanu uz ministru pienākumu pildīšanas laiku. Tātad lēmuma projekts "Par Palmiras Lāces 7. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus", lēmums projekts "Par Jāņa Siliņa 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" un lēmuma projekts "Par Jāņa Gaiļa 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Mans priekšlikums būtu šos trīs projektus izskatīt pirms pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts "Par Palmiras Lāces 7. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr. 1496. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja deputāta Roberta Zīles iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais deputātu kandidāts no attiecīgā saraksta no Rīgas vēlēšanu apgabala ir Dainis Stalts. Dainis Stalts ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku, līdz ar to nākamā kandidāte attiecīgajā sarakstā ir Palmira Lāce, kura ir piekritusi pildīt Saeimas deputātes pienākumus uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu iepazīties ar piedāvāto Saeimas lēmuma projektu un apstiprināt Palmiras Lāces deputāta pilnvaras!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu "Apstiprināt Palmiras Lāces 7. Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē.

Nākamais — lēmuma projeks "Par Jāņa Gaiļa 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1497. Tāpat ir saņemts arī deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra amata pienākumus. Nākamais kandidāts attiecīgajā Kurzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Jānis Gailis, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu apstiprināt Jāņa Gaiļa deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. Par — 75, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Apsveicam Jāni Gaili un lūdzam ieņemt vietu deputātu zālē.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Jāņa Siliņa 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1498. Pirms sākam izskatīt piedāvāto Saeimas lēmuma projektu, man ir jāatvainojas par to, ka ieviesusies tehniska kļūme tekstā un vārda "Vidzeme" vietā ir vārds "Kurzeme". Lūdzu to ņemt vērā balsojot. Pārējos dokumentos kļūdu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies!

V.Muižniece. Tātad Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir iepazinusies ar Vladimira Makarova iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra amata pienākumus. Attiecīgajā Vidzemes vēlēšanu apgabalā nākamais deputātu kandidātu sarakstā ir Aigars Eniņš. Diemžēl Aigars Eniņš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidātu sarakstā ir Valdis Kaprālis. Arī Valdis Kaprālis ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr attiecīgā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Nākamā kandidāte attiecīgajā sarakstā Elfa Slostniece arī ir atteikusies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts sarakstā ir Jānis Siliņš, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu apstiprināt Jāņa Siliņa deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jāņa Siliņa 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam Jāni Siliņu un lūdzam ieņemt vietu plenārsēžu zālē.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu šajā brīdī pārtraukt plenārsēdi uz vienu stundu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 10.30. Un lūdzu vārds paziņojumam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Pēc pusstundas, t.i., pulksten 10, Dzīvokļu jautājumu apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Sinka (TB/LNNK). Lūdzu Eiropas padomes delegāciju uz vienu brīdi Dzeltenajā zālē. Pāris minūtes.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas.

Pirms sākam izskatīt nākamo jautājumu, Prezidijā ir daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20. janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts dienas kārtības beigās.

Desmit deputāti ir iesnieguši vairākus lēmuma projektus: "Par deputāta Jāņa Gaiļa ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā", lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Gaiļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā", lēmuma projekts "Par deputātes Palmiras Lāces ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā", lēmuma projekts "Par deputātes Palmiras Lāces ievēlēšanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā", lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Siliņa ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā" un "Par deputāta Jāņa Siliņa ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Vai ir iebildumi, ja šie lēmuma projekti tiek iekļauti darba kārtībā darba kārtības beigās? Iebildumu nav.

Izskatām lēmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā"" . Un alternatīvo lēmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā"", ko sagatavojusi Ārlietu komisija. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamos priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šobrīd ir tāda sajūta, ka mēs gatavojamies atņemt darbu Viesturam Dūlem, realizējot lozungu —gribējām, kā labāk, iznāca — kā vienmēr. Jūs atceraties, ka pagājušā gada beigās, beidzoties rudens sesijai, Saeima nolēma nodot šo paziņojumu par Čečeniju Ārlietu komisijai izskatīšanai. Es biju viens no tā iesniedzējiem, bet gandrīz divu mēnešu laikā šā paziņojuma teksts ir novecojis tāpēc, ka notikumi Čečenijā attīstās, eskalācija, karadarbība turpinās. Daži fakti, kas minēti šajā paziņojumā, vairs nav aktuāli, un apelēšana pie godaprāta un situācijas izpratnes četru mēnešu garumā, ko dara pasaule, arī vairs nav aktuāli. Tāpēc Saeimas Ārlietu komisija, izskatīdama šo tekstu, nolēma to noraidīt un piedāvāt savu alternatīvo projektu, paziņojumu. Par šo alternatīvo paziņojumu Saeimas komisijas sēdē no astoņiem deputātiem, kuri piedalījās tā apspriešanā, labošanā un ar saviem priekšlikumiem, septiņi bija par un viens no frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" atturējās.

Atļaujiet man argumentēt šā paziņojuma būtību. Mēs, tāpat kā Krievijas Federācija, esam Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes locekle. Šie principi, kurus mēs esam parakstījuši, tur iekļaudamies, attiecināmi uz visiem tās locekļiem, tajā skaitā arī uz Krieviju. Tāpēc mums kā demokrātiskai valstij nav pieņemami, ka mūsu kaimiņš, ar kuru mēs vēlamies sadarboties, ar kuru vēlamies attīstīt savas attiecības un vēlamies, lai tā būtu demokrātiska zeme, šādā veidā kā Čečenijā pārkāpj elementāras cilvēktiesības un vispārējās starptautisko tiesību normas.

Es zinu šos iebildumus, kas nākuši. Tikai vakar no rīta saņēmām ārlietu ministra vēstuli, kurā viņš cenšas ietekmēt komisiju, izņemot no šā paziņojuma salīdzināšanu — Izraēla un Arābu valstis, Afganistāna un Austrumtimora, un iesaka šajos salīdzinājumos iekļaut vēl aktuālāku salīdzinājumu — Serbija un Kosova. Cienījamie kolēģi! Jebkurš salīdzinājums, kā zināms, klibo. Manuprāt, Kosovas ar Serbijas salīdzināšana neder, jo zemtekstā kāds var saprast un pārprast, ka mēs esam par spēka pielietošanu pret vainīgo.

Otrs būtiskais. Par šo es pieļauju personiski, kā cilvēks es pieļauju, ka par šo salīdzinājumu var diskutēt. Tikai Ārlietu komisijā diskusiju nebija diemžēl tad, kad mēs pieņēmām. Taču otrajam iebildumam, ko Ārlietu ministrija izsaka, mēs, Ārlietu komisija, nevaram pievienoties. Tas ir apgalvojums — respektējot cilvēktiesības un ikvienas tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Bet saņemtajā Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, kurš adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par to, kā Krievija pilda vai nepilda Eiropas konvencijas cilvēktiesību jautājumos un ko frakcijai piesūtījis Krievijas vēstnieks Udaļcovs, ir pateikts, ka pēc tam, kad Krievija būs beigusi šīs liela mēroga antiteroristiskās operācijas, tā plāno sagatavot vēlēšanas normālā un demokrātiskā atmosfērā, un pēc tam notiks sarunas ar jaunievēlēto Čečenijas vadību par republikas statusu Krievijas Federācijas sastāvā. Tiesa, tas ir ierobežojošs. Sakiet, lūdzu, vai šeit neizpaužas Krievijas gatavība zināmā mērā ievērot tautu pašnoteikšanās tiesības? Ko mēs gribam pateikt ar šo paziņojumu? Mēs gribam, lai pēc iespējas ātrāk pienāk tāds brīdis — nekavējoties pārtraukt karadarbību un sēsties pie sarunu galda, lai varētu noregulēt šo situāciju.

Pašnoteikšanās tiesības ir piesauktas jūsu, cienījamie kolēģi, kas esat Baltijas asamblejas dalībnieki, arī pēdējās Baltijas asamblejas sesijas rezolūcijā: "Pievienojoties starptautiskās sabiedrības paustajām bažām sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Kaukāzā un necieņu pret tautu tiesībām uz pašnoteikšanos." Latvijas, Lietuvas un Igaunijas deputāti, jūs tajā skaitā, piekrituši šā termina lietošanai. Pašnoteikšanās tiesības nav sinonīms vārdiem "izstāšanās no", pašnoteikšanās tiesības paredz tautas vēlmi lemt savu likteni demokrātiskā ceļā. Var izlemt čečeni tā, ka viņi gribēs palikt Krievijas Federācijas sastāvā, viņi var lemt par zināmu autonomiju Krievijas Federācijas sastāvā, vairāk vai mazāk ierobežotu, tā vairs nav mūsu darīšana, kā viņi to lems, svarīgi ir tikai, lai viņi lemj demokrātiskā ceļā un ne zem ieroču stobriem! To mēs šajā paziņojumā atgādinām un par to iestājamies. Visa paziņojuma kvintesence ir pēdējā teikumā — pievienodamies starptautisko organizāciju un valstu aicinājumiem, mēs arī aicinām Krievijas Federāciju nekavējoties pārtraukt karadarbību un sēsties pie sarunu galda, izmantojot starptautisko organizāciju starpniecību, palīdzību vai viņu kā vidutāju lomu. Saprotiet, kā jūs gribat. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Indulis Bērziņš — ārlietu ministrs.

I.Bērziņš (ārlietu ministrs). Cienījamie kolēģi deputāti! Es tiešām domāju, ka mēs — valdība — un jūs darām vienu un to pašu darbu, jo ārpolitiskā koncepcija, ko apstiprinājusi valdība, pilnībā atbilst svarīgākajos jautājumos ne tikai trīs partiju, kas atbalsta šo koalīciju un atrodas valdībā, programmai, bet īstenībā arī pārējo šeit klātesošo programmām, jo ideja par iestāšanos Eiropas Savienībā nebūt nav monopolideja, kas pieder tikai "Latvijas ceļam" vai kādai citai partijai, tā ir visu šeit klātesošo partiju ideja. Tieši tāpēc, man liekas, ir pilnīgi loģiski, ka valdība, veidojot savu ārpolitiku, orientējas uz to, ko domā, dara un kā ārpolitiku veido Eiropas Savienības valstis kopā, uz kopējo Eiropas Savienības ārpolitiku.

Tieši tāpat, ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu lielo lomu šinī reģionā, jo es uzskatu, ka bez Amerikas Savienoto Valstu iesaistes mēs nevaram šeit neko ilglaicīgi nodrošināt. Es domāju mieru un stabilitāti.

Ņemot vērā visus šos faktorus un mūsu sabiedroto nostāju, nav brīnums, ka Ārlietu ministrija un es, parakstot šo vēstuli Ārlietu komisijai, vēlējos tikai vienu. Es vēlējos, lai mūsu pozīcija kopumā pamatoti saskanētu ar mūsu draugu — sabiedroto pozīciju, to, kas nāca mums palīgā grūtā brīdī, kad, piemēram, bija jāizved Krievijas armija. Tikai to un neko citu! Es negribēju izdarīt spiedienu uz Ārlietu komisiju. Nekad neesmu to darījis un arī nedarīšu. Varu jums apsolīt. Vismaz kamēr es būšu ārlietu ministrs.

Es gribu pateikt atkal tikai vienu, ka ārlietu ministrs, paužot savu viedokli, nebūt neizdara spiedienu, bet iesaka labāko variantu. Mērķi man bija divi.

Pirmkārt, lai Saeima nepaliek smieklīga. Sauksim lietas īstajos vārdos, jo tajā daļā, kur ir šie salīdzinājumi, kur tiek salīdzinātas, piemēram, dažādas zemes un valstis un zināmā mērā viņu vēsturiskā pieredze, es tomēr gribētu, lai jūs iedziļinātos šajos salīdzinājumos un to būtībā, kas tad ir, ja, teiksim, varu iedomāties, kāda būtu Krievijas reakcija. Tās pat nebūtu dusmas, ja mēs pieņemtu šāda veida salīdzinājumus. Tas būtu kaut kas cits. Viņiem būtu pilnīgs pamats pasmieties par mūsu nezināšanu.

Otrkārt, kas attiecas uz šo pašnoteikšanos, tad neapšaubāmi principā, atzīstot jebkuras tautas tiesības uz pašnoteikšanos, jebkuras. Mēs, protams, šeit varam nākt ar paziņojumiem, ka mēs iestājamies par basku tiesībām, par visu pēc kārtas, sākot ar Eiropu un pasauli, un tā tālāk. Bet realitāte ir, ka visas valstis — mūsu sabiedrotās un arī Latvijas valsts valdība — uz šo brīdi nav mainījušas savu pozīciju un iestājas tikpat stingri pret tām metodēm, ar kādām Krievija cenšas apkarot terorismu. Tikpat stingri iestājas par Krievijas nedalāmības principu. Viennozīmīgi. Un tieši šī iemesla dēļ bija 2.priekšlikums, ko es iesniedzu Ārlietu komisijā kā ārlietu ministrs. Jūsu uzdevums un jūsu iespējas šobrīd ir lemt — pieņemt vienu vai otru dokumentu, izdarīt vai neizdarīt labojumus. Tas pilnībā ir jūsu rokās. Bet es tomēr aicinātu šeit nu nemēģināt iespītēties, mēs tiešām darām kopīgu darbu, visi darām kopīgu darbu. Un es gribu pašās beigās pateikt tikai vienu — jā, Latvijas valsts mēģina saskaņot savu ārpolitiku un saskaņo savu ārpolitiku ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku. Bet, ņemot vērā to, ka Krievija ir mūsu kaimiņvalsts un ka varbūt mēs sāpīgāk, asāk un ātrāk uztveram un redzam notikumu attīstību Krievijā, Latvijas Ārlietu ministrija vēl pirms Eiropas Savienības, es gribu pasvītrot tiem, kas kaut ko pārmet, pirms, 30.septembrī nāca ar paziņojumu par humāno krīzi, kas tobrīd veidojās uz robežas. Jūs ar šo paziņojumu esat iepazinušies, un, ja neesat, jūs ar to varat iepazīties. Tā kā šajā gadījumā Latvijas valsts savu pozīciju ir paudusi gan tad, gan pēc tam, kad viņa ir pievienojusies Eiropas Savienības kopējai pozīcijai, Šķēles kungs ir paudis ļoti stingrā formā mūsu nostāju Eiropas drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē Stambulā. Tiekoties ar Ivanova kungu, mēs esam runājuši par šo te sāpīgo jautājumu. Tā ka Ārlietu ministrija tiešām ir darījusi savu darbu.

Es ar to negribu nekādā veidā iespaidot Saeimas tiesības pieņemt, nepieņemt tādu vai savādāku dokumentu. Jums ir šīs tiesības. Es varu jums tikai lūgt iedziļināties pēc būtības priekšlikumos, ko šobrīd ir iesniedzis "Latvijas ceļš". Iedziļināties pēc būtības, jo mēs tiešām visi kopā darām vienu un to pašu darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Vakar Ārlietu komisijas sēdē atklājās patiesība, ka šis dokuments, kuru šodien jums piedāvā, par šo dokumentu komisija nemaz nebalsoja. Debatēs it kā par to runāja, apsprieda šī dokumenta būtību, balsojuma par šo dokumentu nebija. Mans jautājums speciālistiem, juristiem pēc būtības — vai mēs vispār šo dokumentu varam apspriest, ja Ārlietu komisija par to nav balsojusi? Tas ir pirmais jautājums.

Otrs jautājums ir tāds, ka, runājot par Čečenijas problēmu, parunāsim par dubultstandartiem. Kolēģi šeit runāja par to, ka čečenu tautai ir tiesības uz pašnoteikšanos, demokrātiskā ceļā ir jānosaka savs liktenis. Piedodiet, demokrātija un Čečenija ir ļoti atšķirīgi jēdzieni. Un es gribētu jautāt Čečenijas draugiem šeit — kāpēc jūs nenācāt ar aicinājumiem nosodīt šariata tiesu tad, kad tā tika pasludināta 1999.gada februārī? Šariata tiesa nozīmē, ka cilvēkam nogriež vai nu pirkstu, vai roku, vai kādu cita ķermeņa daļu, vai vispār noakmeņo, ja ienāk prātā. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav demokrātiskas tiesas procedūras, cilvēks demokrātiski nevar sevi aizstāvēt un tā tālāk. Kāpēc jūs nenācāt ar aicinājumiem iestāties pret cilvēku laupīšanu, kas ir viens no ienesīgākiem biznesiem Čečenijā? Kāpēc jūs nebijāt sašutuši tad, kad nogrieza ārzemju cilvēkiem galvas, izmeta ceļmalā, un tikai tāpēc, ka neviens negribēja viņus izpirkt, jo nebija naudas viņus izpirkt. Arī šodien Čečenija ir pilna ar cilvēkiem, kuri ir sagūstīti un kurus neatbrīvo tikai tāpēc, ka gaida par viņiem izpirkumu.

Par to jūs šeit nerunājat. Jūs runājat par demokrātiju, kur demokrātija ir šausmīgi tālu. Jūs runājat par situāciju, kur mums ir ļoti maz informācijas. Mums tiešām ir šausmīgi maz informācijas. Es šodien klausos Eiropas Padomes delegācijas vadītāja interviju BBC, kur viņš saka, ka, pabijis tur, viņš ir mainījis savu viedokli. Viņš ir pavisam citā ieskatā par to, kas tur notiek. Tālāk jūs runājat dokumentos par mierīgu konfliktu noregulējumu. 1996.gadā tas notika, ja jūs zināt. Tika parakstīts Hasavjurtas nolīgums ar EDSO starpniecību. Viss notika. Kas notika līdz 1999.gadam Čečenijā? Notika tas, par ko es jums stāstīju. Laupīja cilvēkus, ieviesa šariata tiesu, izlaupīja valsti, un sāka islamisti, sāka paši nopietnu konfliktu ar Krieviju. Atcerēsimies, kas notika Dagestānā. Ne jau krievi tur sāka to, ko iesāka čečeni. Un nerunāsim garāk par visām šīm problēmām, bet šī problēma ir tik nopietna, tā ir starptautiski tik nopietna. Tur nav tikai Krievija un Čečenija. Tur ir galvenais Kaspijas jūra un nafta, kas tanī jūrā ir. Un mēs tagad gribam izteikt it kā vispirms jau ļoti novēlotu reakciju uz visu to, kas tur notiek. Sasteigt, vienprātības šeit nav. Katrā no piedāvātiem dokumentiem ir kļūdas. Var jau pieņemt tikai formas pēc, un es tā pieņemu jūsu šo te atmosfēru. Nu cik tad ilgi vilks? Kaut kas ir jādara. Nu, ja jūs gribat kaut ko izdarīt, var jau sev iešaut kājā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man jau ir ļoti labi saprotams, ka mūsu vidū ir tādi, kam ļoti patiktu, ka mēs vispār nebūtu spējīgi šeit neko pieņemt. Es saprotu, ka tiem, kas uzskata, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir vieta Brīvdabas muzejā, bet pašiem viņiem drīzāk būtu vieta Okupācijas muzejā. Protams, tādi var šeit sapņot par to, ka viņi var izgāzt jebko, kas ir saistīts ar Latvijas valsts nostiprināšanu. Tā jau ir mūsu Saeimas liela nelaime, ka mēs ļoti bieži gari un plaši spriežam, atpaliekot savā rīcībā no kaimiņvalstīm Baltijā — no Lietuvas un Igaunijas. Tas arī parādījās vienas vizītes laikā, kad lietuvieši parādīja skaidri un gaiši savu nostāju tad, kad viņiem sāka pārmest to, ko viņi kādreiz ir it kā darījuši. Mēs klanīdamies atvērām durvis, demonstrējām kinofilmu labākajā Latvijas kinoteātri, un, protams, kārtējo reizi radījām iespaidu, ka ar mums var darīt, kas tur kādam ienāk prātā. Diemžēl. Bet šinī brīdī ir jāpieņem viena pamatdoma.

Un pamatdoma ir skaidra. Saeimas attieksmei ir jābūt. Jā, viņa ir novēlojusies mūsu pašu vainas dēļ. Bet tas nenozīmē, ka vairs neko nevajadzētu darīt. Un es ļoti ceru, ka šodien mēs pieņemsim dokumentu, kurš vismaz daļēji parādīs mūsu attieksmi pret notikumiem Čečenijā. Te var runāt par nogrieztām ausīm un kaut ko citu nogrieztu, laikam kāds baidās, ka viņam kaut ko nogriezīs, es tā jūtu. Bet kāds tam ir sakars ar to, ko dara krievu karaspēks Čečenijā? Kāds tam ir sakars ar vēršanos pret nepilngadīgiem bērniem? Kāds tam ir sakars ar slimnīcu un tirgus laukumu bombardēšanu? Vajag taču tomēr saprast vismaz cilvēkam, kas kādreiz ir strādājis, vismaz ir licies, ka strādājis ārlietu sistēmā, par ko viņš runā. Jā, skaidrs ir tas, ka šeit par šo pieņemamo dokumentu mēs varētu spriest, kādam tam ir jābūt. Tam es varu piekrist. Tieši tāpēc es no rīta iebildu pret to, ka mēs automātiski iekļaujam dienas kārtībā dokumentu, kuru mēs neesam redzējuši. Ja mēs to būtu izdarījuši, tad mums tikpat automātiski par šo jautājumu būtu jābalso. Vai nu par vienu, vai par otru. Izvēles nav. Es varu piekrist tam, ka mēs tagad varam spriest par šī alternatīvā dokumenta varbūt precizēšanu. Jā par to mēs varam šeit spriest. Runāt par to, ka neko šodien nevajag pieņemt, par to var runāt tikai cilvēks, kurš izvairās minēt Latvijas kā valsts vārdu.

Taču es aicinātu kolēģus tomēr vienu saprast. Es tagad runāšu par vārdiem, kas skar ikvienas tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Pavisam nesen Latvija atguva savu neatkarību un varbūt zināmu apstākļu sakritības rezultātā, pateicoties zināmām aktivitātēm, bet nemaz tik ilgs laiks nav pagājis. Un šķiet, ka mēs esam jau gandrīz visi to aizmirsuši. Es gribētu tomēr atgādināt, ka šogad paiet tieši 10 gadi kopš 4.maija deklarācijas pieņemšanas. Un acīmredzot mēs centīsimies svinīgi šo datumu atzīmēt un varbūt pat spriedīsim par 4.maija, kā svinamās dienas iekļaušanu mūsu kalendārā. Es pieņemu, ka varētu par to runāt, un tādos brīžos ir jāatceras, ka, ja mēs, bailīgi skatoties uz visām pusēm, nedarīsim neko, lai nostiprinātu savu neatkarību, tad mēs varam atkal to pazaudēt. Un tas ir galvenais. Un galvenais ir mūsu valsts neatkarība. Un tāpēc ir jābūt skaidrām nostājām tādos jautājumos, kuri varētu skart nākotnē arī mūsu valsti.

Tātad mēs esam saņēmuši jau dažus priekšlikumus. Protams, šie priekšlikumi vēl ir jāpieņem, ka mēs par tiem vispār runāsim, jo patlaban mēs runājam tikai par vienu dokumentu, kurš mums ir, tā kā ārlietu ministra skaidrojums, ka "Latvijas ceļš" ir kādus priekšlikumus iesniedzis, nav precīzs, jo priekšlikumi varēja būt tikai par konkrētā dokumenta labojumiem, šādu priekšlikumu nebija, piedošanu, parādījās citi dokumenti.

Parādījās cits dokuments, par kuru mēs vēl spriedīsim, ko ar to tālāk darīt. Lūk, bet es domāju, ka saruna par to turpināsies tad, kad mēs nonāksim pie tā, jā, pilnīgi pareizi, paldies jums, Bērziņa kungs, bet, ja mēs pieņemtu šo alternatīvo dokumentu, tad šie priekšlikumi vairs uz to neattiektos. Bērziņa kungs, jūs esat nedaudz sajaucis tomēr to lietu, tas nekas. Es domāju, ka diemžēl jāatvainojas, ka mēs esam varbūt nedaudz ievilkuši šī dokumenta pieņemšanu, un būtu pareizāk bijis, ja mēs būtu vienojušies savlaicīgi par tekstu, savlaicīgi, kaut vakar mēs būtu satikušies, kaut vēlu vakarā un vienojušies konkrēti, par kādu tekstu mēs šodien no rīta balsojam. Tas nenotika. Līdz ar to mēs bijām spiesti protestēt, mēs bijām spiesti aicināt uz sarunām, un cerams, ka šo sarunu rezultātā kopējā darbība, kuru veiks tieši Ārlietu komisija, dos kaut kādus sekmīgākus rezultātus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

R.Labanovskis (LSDSP). Jurkāna kungs! Tad, kad Ārlietu komisija 12.janvārī apsprieda šā paziņojuma tekstu, jūs jau bijāt atstājis komisijas telpas, tā ka jūs nevarat teikt par balsošanu vai nebalsošanu. Šajā apspriedē, es saku, vienam deputātam iebilstot, pārējie piekrita šim tekstam. Kā jūs varat apgalvot, ka tas noticis bez balsošanas, bez deputātu piekrišanas?

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

E.Inkēns (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī esmu Ārlietu komisijas loceklis, un man jāsaka, ka mums Ārlietu komisijā nemaz tik daudz strīdu nebija par dokumentu, kas jums šodien tika piedāvāts, pēc būtības mēs visi atbalstām. Un tas, par ko mēs runājam, nav tik daudz par būtību, cik par redakciju. Tā mūsu problēma, manuprāt, ir tā, ka mums nevajadzētu mēģināt risināt jautājumus, kas ir ļoti tālu ārpus mūsu kompetences, tās kompetences, kuru mūsu vēlētāji ir devuši. Un kā pilnīgi droša lieta ir tas, ka mūsu vēlētāji nav devuši mums kompetenci mēģināt atrisināt problēmas starp divām kultūrām, jo jautājums šeit ir kritērijos, un kritēriji musulmaņu kultūrai un kristiešu kultūrai vienkārši ir dažādi. Un, ja mēs mēģinām uzspiest savus kristiešu kultūras kritērijus musulmaņiem, nu tad vienkārši nekas nesanāk, jo viņi to nepieņem, jo to nav viņu kultūrā. Mēs runājam šodien par kultūras saskari, tāpēc visi mūsu tādi mēģinājumi kaut ko viņiem pateikt, kas viņiem jādara, ir salīdzinoši smieklīgi.

Tas, kāpēc man šis šodienas teksts ne pārāk patīk, ir ļoti vienkāršs jautājums, kas saistās tajā pašā kultūru saskarē. Arābu un Izraēlas konflikts nav viendabīgs no Izraēlas valsts radīšanas vai no laika, kad tur bija britu mandāts, līdz šodienai, tur ir mainījušās lomas. Vienu brīdi vieni vienus šāva, pēc tam otru brīdi otrus šāva, tad vieni spridzināja, pēc tam otri, spēku samērs ir mainījies, ja mēs pieminam šo konfliktu, mēs īstenībā nezinām, kurus tad mēs domājam. Un tas nozīmē, ka mēs metam izaicinājumu un apvainojumu abām pusēm. Un tas ir mans ļoti praktiskais viedoklis. Iedot man svešu dokumentu, es ļoti atvainojos, es nekā slikta negribu teikt par Rišardu Labanovski. Viņš ir uzrakstījis dokumentu, vienu no labākajiem dokumentiem, ko es esmu redzējis Saeimā šajā jautājumā. Tā ir sīka neprecizitāte tāpēc, kā pats Rišards teica, ka katrs salīdzinājums klibo. Tieši tas pats notiek ar Afganistānu. Ja jūs paskataties Afganistānas konflikta būtībā, tad viena lieta, ka tur bija krievu karaspēks, un kas ir tagad? Tagad ir pilnīgi cits konflikts, kur ir konflikts starp reliģiju, talibaniem un nacionālām minoritātēm, tad šajā dokumentā, iesaistot Afganistānu, kurā pusē mēs esam? Ko mēs viņiem norādām, jo vienkārši asociācija ir tikai ar laiku, kad tur bija padomju invāzija, bet ir arī šodiena. Tāpēc es vienkārši domāju, ka tiešām katrs, es pat nekā neteikšu par Austrumtimoru es ļoti maz zinu par to, bet katrs šāds salīdzinājums dod iespēju katram šī dokumenta pretiniekam mums norādīt uz kļūdām, tāpēc nesalīdzināsim, tas ir tas, kāpēc es gribu dabūt šo rindkopu ārā.

Tas, kas mums nav dokumentā, bet ko es esmu arī teicis, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ir 1996.gada viņu savstarpējā — čečenu un Krievijas Federācijas — līguma gars, es zinu, ka Krievijas Federācija ir aizmirsusi, es nevaru nepiekrist Jurkāna kungam, arī Čečenija diemžēl bija aizmirsusi šī līguma garu, bet tas ir tas, par ko mēs runājam, jo pēc būtības šis līgums starp abām pusēm norādīja pašnoteikšanās tiesības. Pašnoteikšanās tiesības nenozīmē atdalīšanos, tas nozīmē ļoti dažādas izpausmes. Vieni grib kultūras autonomiju, vieni grib ekonomisko autonomiju, vieni grib vietējo parlamentu, vieni grib vietējo parlamentu plus savējo naudu, mēs visus šos piemērus pasaulē atradīsim, un tā katra ir tikai pašnoteikšanās tiesību izpausme. Nav vienota priekšstata par to, kas ir pašnoteikšanās tiesības, tāpēc, ka tā tauta, kas pašnosakās, viņa nosaka, kādu pakāpi viņa grib šeit.

Un visbeidzot. Manuprāt, mēs īsti neparko strīdamies, es nekad dzīvē neesmu redzējis, ka Juris Dobelis būtu tik tuvu savās pozīcijās ar Jāni Jurkānu, un es arī ar Jāni Jurkānu no Tautas frontes laikiem, kad mēs bijām sabiedrotie, draugi un varbūt pat vairāk, neesam bijuši tik tuvu kā šajā jautājumā. Mēs visi zinām, ka mēs visi nosodām Krievijas darbību tur, jautājums tikai, kādos vārdos mēs ietērpjam, lai tas būtu juridiski pareizi. Es teikšu vēl vairāk, kas varbūt vienas partijas frakcijai liksies pārsteidzoši, es domāju ka tik tuvu nav bijusi mana, Jurkāna, Dobeļa un Šķēles pozīcija. Es pievienojos tam, ko teica Andris Šķēle par genocīdu, bet tikai problēma, ka šim vārdam ir juridiskā izpratne. Mēs nevaram to juridiskā izpratnē nosaukt par genocīdu, bet mēs varam tiešām teikt, ka nežēlība, kura tiek izrādīta šajā valstī, ir nepieņemama, un tā tiešām ir ļoti līdzīga genocīdam, bet ne juridiskā izpratnē, bet tādā, nu, sadzīviskā, teiksim tā. Tā kā mūsu pozīcijas ir ļoti tuvas, un neskaldīsim matus, nemeklēsim iekšējos ienaidniekus, nemēģināsim uz šī rēķina taisīt, ka kāds ir slikts un kāds ir labs, nostāja Latvijas parlamentam pēc būtības ir vienāda, vienota: mēs nosodām darbības, kas notiek Čečenijā, un to dara gan Dobeļa kungs, gan, es šeit domāju pilnīgi droši, Jurkāna kungs, jo komisijā es vienkārši to dzirdēju savā ziņā. Tāpēc ir tikai redakcionālas dabas darbs, izlabosim redakciju, izņemsim strīdīgās vietas, un tas nav nekas. Mēs kā Saeima to varam atļauties, un kāpēc to nedarīt? Kāpēc atņemt sev tiesības un teikt, ka kāds teksts ir labāks par kādu citu, nē, apspriedīsim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

J.Sinka (TB/LNNK). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Vispirms es tiešām gribētu vērst jūsu uzmanību uz grozījumiem, kurus ir iesniegusi mana frakcija. Ja jūs būtu tik laipni un uzmanīgi izlasītu, ko mēs iesakām pirmajai rindkopai un ceturtajai.

Tātad man zināmā mērā šo grozījumu gaismā nav nekādu argumentu ar kolēgu Inkēnu. Absolūti nē. Bet tiešām ir jāpieņem beigās galu galā, un par to Jurkāna kungs ironizēja, lai gan viņš pats visu laiku un viņa frakcija ir bijusi pret šādu un līdzīgu paziņojumu pieņemšanu, viņš ironizē, ka mēs tik ilgi neesam pieņēmuši. Labi, par to vien varētu runāt, kamēr, kā angļi saka, govis nāk mājās. Bet par to nerunāšu.

Nedaudzas precizitātes attiecībā uz Eiropas Padomes misijas vizīti Čečenijā, un Jurkāna kungam tiešām kādreiz patīk šo to citēt ārā no konteksta. Un ja mēs skatāmies uz BBC ziņojumiem kopumā, kurus es visus esmu centies noskatīties, Roberta Pārsona ziņojumi no Čečenijas un no citām teritorijām, viņam vajadzēja arī atcerēties, ka lords Rasels Džonsons uzrunāja čečenus gan ļoti tādā naidīgā krievu vidē, tātad tajā daļā, ko ir Krievija okupējusi vai kurā atrodas Krievijas karaspēks un kur viņi nosaka visu ko, ka tur, uzrunājot čečenus, viņš dabūja dzirdēt ļoti daudz sūdzību, satriektus cilvēku paziņojumus un teicienus no čečeniem par Krievijas karaspēka, Krievijas administrācijas nežēlību un izdarībām pret iedzīvotājiem Čečenijā. Tad jau jāņem visus aspektus, ja mēs gribam būt taisnīgi. Bet, protams, tipiski Jurkāna kungam, viņš citē kaut ko un it kā neredz vai aizmirst citas lietas. Un, ja mēs runājam par šariata likumu, tad vai Jurkāna kungs ieteiks uzbrukumu Saudu Arābijai vai uzbrukumu Irānai, ar kuru Krievijai ir tik labas attiecības, kur visur valda šariata likums, vai Lībijai, vai mēs iesim graut visas šīs zemes, viņu pilsētas un civiliedzīvotājus tikai tādēļ, ka šajās zemēs ir šariata likums? Nu tur nav nekādas jēgas, ko mūs cienītais Jurkāna kungs saka. Un viņam ir iejūtība pret visu ko. Es esmu no viņa dzirdējis, ka viņš ir miera cilvēks. Viņs ir par mieru. Kas tas ir par mieru Čečenijā? Ak tur tad nu ir pieļaujama karadarbība un militāra bumbošana! Pat diezgan kritiskais Anglijas pārstāvis Terijs Deiviss, kurš mūs izvērtē, nesen pirms divām nedēļām debatēs par Čečeniju Eiropas Padomes politiskajā komisijā aizrādīja vienam Krievijas delegācijas pārstāvim, ka Anglijas valdība ir tagad spiesta sēsties pie sarunu galda ar tiem cilvēkiem, kurus pavisam nesenā pagātnē tā dēvēja par teroristiem. Uz to Krievijas delegātiem atbildes nebija.Tātad viss, ko mēs gribam, ir karadarbības pārtraukšana, miera sarunu sākšanās pie sarunu galda.

Un kas attiecas uz tautu pašnoteikšanās tiesībām, tad katrs jurists, kas pārzina starptautiskos likumus, atzīsies, piemēram, kā Egils Levits to ir apstiprinājis, ka tautu pašnoteikšanās tiesības ietilpst cilvēktiesībās. Tās minēt nav taču nekāds noziegums. Sevišķi jau ievērojot to, ka čečenu tauta nekad, nekad nav piekritusi krievu koloniālismam. Vairāk nekā 200 gadu šī tautiņa cīnās, un vai tiešām būtu tā, ka tagad izdotos Krievijai tas, kas neizdevās Staļinam 1944. gadā, kad tiešām vairāk nekā trīs ceturtdaļas čečenu aizved uz Kazahstānu, no kuriem trešdaļa gāja bojā, ieskaitot veselu vilcienu ar maziem bērniem, kas nosala. Tātad runāt par desmitgadīgo, vienpadsmitgadīgo, divpadsmitgadīgo, trīspadsmitgadīgo, četrpadsmitgadīgo, piecpadsmitgadīgo, sešpadsmitgadīgo zēnu izolēšanu, varbūt viņu ieslodzīšanu koncentrācijas nometnēs — ja tas nav jaunas dvēseles, ja ne ķermeņa iespaidošana vai pat iznīcināšana, kas tad tas ir? Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Esmu viens no skaitliski ļoti mazās Čečenijas atbalsta grupas dalībniekiem. Un jūs jau saprotat, kāpēc šī grupa ir skaitliski neliela. Par to liecina šodien šeit plenārsēžu zālē notiekošais. Čečenijas atbalsta grupa, piedaloties arī man, sastādīja šo tekstu pirms vairākiem mēnešiem, un tad jau, kā jūs atceraties, sākās šī karstā kartupeļa viļāšana pa rokām. Un tā turpinās, cienījamie kolēģi, diemžēl turpinās vēl šodien. Un visu laiku ir runa par to, ka patīk vai nepatīk attiecīgais teksts. Ja mēs būtu gribējuši šo tekstu izlabot, papildināt un izveidot tādu, kādam tam vajadzētu būt, ja mēs būtu gribējuši, mēs to varējām izdarīt sen, sen. Bet tur jau tā nelaime, ka mēs vai daļa deputātu nav gribējuši to izdarīt. Tur jau ir tā bēda, cienījamie kolēģi! Un to, kas mums bija kā parlamentāriešiem jāpasaka, esam nokavējuši, esam ļoti, ļoti nokavējuši. Pasaule ir pateikusi savu nostāju šajā sakarībā. Jā, arī pasaule dažādu apsvērumu dēļ: vai nu informācijas trūkuma dēļ, vai vēl cerot, ka Krievija tomēr ievēros demokrātijas principus, sapratīs un pārtrauks šo karu pret čečenu tautu, kavējās, bet beidzot pateica savu nē. Mēs neesam pateikuši vēl šobaltdien. Lūk, kur ir, cienījamie kolēģi, tā bēda. Premjers pateica, ka tas, kas notiek Čečenijā, ir genocīds pret šo tautu, un premjeram ir taisnība. Nez kāpēc mēs baidāmies atbalstīt savu premjeru, ka tas ir genocīds. Jā, tas ir genocīds. Skaidri un gaiši. Vēl vairāk, es pateiktu. Tas ir vēl vairāk par genocīdu. Tā ir nelielās šīs tautas jau vairākkārtējā mēģināšana iznīcināt kā tautu. Tā tas bija pirms daudziem desmitiem gadu, tas bija pirms dažiem gadiem nesenajā karā pret Čečeniju, un tas ir tagad. Tā ir tautas iznīcināšana!

Es atvainojos! Ja desmitgadīgu puisēnu paziņo par bandītu, nosauc un paziņo, ka tas ir iznīcināms, tad te ir absolūti kaut kas nenormāli! Redziet, Krievija saka: bet šis puisēns, desmitgadīgais, ar granātu rokās skrien pretim krievu tankam un iznīcina to! Bet, cilvēki mīļie! Apbrīnojams ir šis čečenu puisēns, ja viņš, redzēdams, ka tiek iznīcināta viņa māte, tēvs, brālis, māsa, vecmāmiņa, ņem granātu rokās un iet pretim tankam. Tas ir kaut kas apbrīnojams. Un pasludināt, ka visi šie desmitgadīgie un tā tālāk, līdz 60 gadiem, ir iznīcināmi! Tas ir ārprāts un nekas vairāk! Tāpēc mums ir, cienījamie kolēģi, pēc iespējas stingrāk jāpasaka: nē — šādai rīcībai! Izdarīsim to šodien pēc iespējas ātrāk un striktāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu pateikt dažus vārdus par šo paziņojumu, kuru apsprieda komisijā un pret kuru bija iebildumi arī ārlietu ministram, un paskaidrot, ka dažreiz bailēm ir lielas acis.

Par Izraēlu un Palestīnu šeit tika minēts tikai tāpēc, ka šis ir ļoti labs piemērs, ka sarunas ar starpnieku palīdzību var notikt lēnām, soli pa solim, varbūt ar dažādiem terora aktiem, bet tās notiek, un tas ir veiksmīgs piemērs. Tas ir veiksmīgs piemērs tam, ka labāk ir ilgstošas un bieži vien neveiksmīgas sarunas nekā karš. Šeit nekādā veidā manā izpratnē šo piemēru nevar saprast savādāk.

Austrumtimora ir otrs lielisks piemērs tam, ka Indonēzijas valdība izsludināja referendumu. Šā referenduma rezultātā, piedaloties starptautiskajām organizācijām, galvenokārt ANO, tika piešķirta neatkarība Austrumtimorai, un arī šis piemērs ir ļoti veiksmīgs. Tikai tāpēc tas tika pieminēts šajā Ārlietu komisijas paziņojumā kā kārtējais veiksmīgais piemērs, kā sarunu ceļā, piedaloties starptautiskajām organizācijām, kaut ko var panākt. Un tikai tāpēc šie abi piemēri šeit tika minēti, lai saprastu, ka arī Čečenijas gadījumā nav cita ceļa, kā tas, kas jau ir bijis līgumā starp Krieviju un Čečeniju, ka ir noteikts kaut kāds pārejas periods, notiek sarunas, un agri vai vēlu Čečenija šo savu statusu noteiks vai nu referenduma ceļā, vai piedaloties starptautiskajām organizācijām, kaut kādā veidā pārrunu ceļā agri vai vēlu šis jautājums tiks atrisināts.

Kāpēc šeit ir minēta Afganistāna? Afganistāna nav nejauši pieminēta. Afganistāna ir minēta kā valsts, kur redzams, kas notiek, ja sarunu ceļā meklētais dialogs tiek aizvietots ar militāru darbību. Krievija cieta iznīcinošu sakāvi pēc 1986. gada, kad afgāņu cīnītājiem parādījās moderni ieroči. Rezultātā Krievija cieta apkaunojošu sakāvi, viņa bija spiesta izvest savu karaspēku, un tas traģiskākais, ka šajās cīņās aizgāja bojā 15 000 cilvēku.

Tā ka man gribētos tieši teikt, ka bailēm ir lielas acis. Es šeit nevaru piekrist mūsu ārlietu ministra vērtējumam, ka šie paziņojumi ir smieklīgi. Varbūt tie nav piemēroti šinī gadījumā, bet tie ir, es domāju, ļoti precīzi, un tie norāda tikai to, ka sarunu ceļā, arī grūtu sarunu ceļā, var atrisināt visas problēmas, ja ir politiskā vēlme.

Tagad par pašu paziņojumu. Šeit mēs uzsveram, es domāju piecas lietas. Pirmkārt mēs nosodām terorismu. Es nevaru piekrist Jurkāna kungam. Šeit ir skaidri pateikts, ka mēs nosodām terorismu visās tā izpausmēs.

Otrs. Vai Čečenijā ir likumīga valdība? Jā, ja nebūtu likumīga valdība Čečenijā un likumīgi vēlēts prezidents, tad 1997.gadā Krievijas prezidents Jeļcins netiktos ar Čečenijas prezidentu Mashadovu un 1998.gadā Vladikaukāzā nenotiktu sarunas starp Čečenijas valdību un Krievijas valdības priekšsēdētāju Primakovu. Tātad, ja Krievijas prezidents un Krievijas valdības priekšsēdētājs ir piedalījušies oficiālās sarunās, ir parakstījuši oficiālus dokumentus, tad acīmredzot ir oficiāla valdība, ar kuru šīs sarunas var turpināt un ar kuru var turpināt sarunas arī starptautiskās organizācijas. Tas ir ļoti svarīgi, lai Latvijas delegācija atcerētos šos punktus tad, kad janvāra beigās tūlīt sāksies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesija, kurā izskatīs šīs Parlamentārās asamblejas delegācijas rezultātus Čečenijā, un Latvija ar savām balsstiesībām arī piedalīsies attiecīgo dokumentu izstrādāšanā.

Tāpēc es gribu teikt, ka mani pārsteidz šie paziņojumi, ka kaut kas ir novēlots. Es domāju, ka šis process būs ilgstošs. Es domāju, ka ne tikai Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, bet arī EDSO izskatīs nākotnē šo jautājumu, arī NATO Parlamentārā asambleja izskatīs, un tieši īstais brīdis ir pašreiz pieņemt un izsvērt pareizu dokumentu.

Es negribētu piekrist Jurkāna kungam, ka viņam nav informācijas. Vai tas nebijāt jūs, Jurkāna kungs, kas parakstīja sadarbības līgumu ar Javlinski un Krievijas domes frakciju "Jabloko", ja es nemaldos, savā laikā? Tad jums vajadzētu zināt, ka Krievijas domē ir vesela rinda deputātu, kuri ir ļoti labi informēti un kuri televīzijā sniedz paziņojumus par to briesmīgo situāciju, kas pašreiz ir Čečenijā. Javlinskis kā viens no Krievijas domes deputātiem kategoriski iestājas pret militāra spēka pielietošanu un iestājas par sarunām. Tātad, Jurkāna kungs, vai nu jums ir jāanulē šis sadarbības līgums, ja jums ir cits viedoklis, vai arī jāatzīst, ka jūs klaji mānāt šeit Saeimas deputātus, jo jūs pilnībā visu šo informāciju varat dabūt arī no tādiem domes deputātiem kā, teiksim, Kovaļovs, kurš savā laikā bija Krievijas prezidenta padomnieks tieši cilvēktiesību jautājumos.

Nākamais. Vai tāpēc mēs varam sagraut, ja šajā valstī ir bijuši terorisma gadījumi vai ir ieviests, pilnīgi neatbilstoši Eiropas Padomei, kam es pilnīgi piekrītu, šariata likums un ir izpildīti daži nāvessodi? Vai tāpēc mēs varam nolīdzināt ar smagajiem bumbvedējiem veselas pilsētas un iznīcināt galvaspilsētu, kuras rezultātā ir gājuši bojā, pēc Krievijas domes un pēc Krievijas parlamentāriešu atzinumiem, vairāki tūkstoši mierīgo iedzīvotāju? Vai Latvijai vajadzētu klusēt šajā gadījumā par to, ja Latvija, kā jau es teicu, ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas dalībvalsts? Un Krievija 1996.gadā, iestājoties Eiropas Padomē, uzņēmās saistības ievērot cilvēktiesības — nenogalināt savas valsts pilsoņus, un tajā skaitā, sodīt tos, kas bija vainīgi par 1994.gada beigās un 1995.gadā izdarītajiem noziegumiem Čečenijā. Tās ir Krievijas saistības. Krievija tika uzņemta, piedaloties arī Latvijas delegācijai. Acīmredzot Latvijas delegācija zināmā mērā ir līdzatbildīga par šiem notikumiem un šīm saistībām, kuras netiek ievērotas.

Līdz ar to es domāju, ka mums šeit nevajadzētu pārāk analizēt vai plēst matus, vai atvainoties, ka mēs esam kaut ko nokavējuši, vai teikt, ka mēs esam pielaiduši milzīgu kļūdu, bet nobalsot pirmajā lasījumā par šo dokumentu, iestrādāt attiecīgos labojumus un šodien pieņemt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs šo paziņojumu valstām pa muti kā karstu kartupeli, nevaram ne norīt, ne izspļaut. Izspļaut mēs nevaram tāpēc, ka tad mēs izskatīsimies citu valstu starpā ļoti nožēlojami, ka mums nepietiek drosmes, un norīt mēs nevaram tāpēc, ka baidāmies, kā reaģēs Krievija.

Bija dažādi viedokļi izskanējuši. Es nesen skatījos kolēģes Lībanes uzstāšanos pa televīziju. Viņa teica, ka viņiem nebūs nekādas praktiskas darbības un principā tā ir tukša lieta. Tam varbūt varētu mazliet arī piekrist, jo principā, protams, mēs jau nepiesakām karu Krievijai, nekādu ultimātus mēs viņiem nesniedzam. Vienkārši mēs izpaužam savu attieksmi pret šo lietu. Un mums kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, EDSO un Eiropas Padomes dalībvalstij tas ir jādara, jo mēs esam pievienojušies visām konvencijām, kas runā par cilvēktiesībām. Ja mēs to nedarām, tad mēs esam vienkārši pasīvi locekļi tur, kas ir kā balsošanas mehānisms viena vai otra jautājuma pieņemšanā. Mēs neizsakām savu viedokli. Man šķiet, ka tas mums ir jāizsaka.

Man vislielāko izbrīnu izraisa to deputātu uzstāšanās, kas saka, ka šis paziņojums ir sasteigts, novēlots, un principā arī nekāda tiešām jēga tam neesot. Bet kas tad kavēja mums to pieņemt divarpus mēnešus atpakaļ, kad mēs līdzīgu paziņojumu izstrādājām? Tie paši, kas to ignorēja. Tā bija Tautas saskaņas partija vai kā viņu tur to frakciju sauc, "Latvijas ceļš", un tāpat šaubījās arī Tautas partija. Tā ka tā principā ir mūsu vaina.

Tagad, ja mēs runājam par genocīdu, par ko Inkēna kungs teica, ka tā ir sabiedriska, sadzīviska un juridiska kategorija, Inkēna kungs, tad es atļaušos pateikt, ka genocīda formulējums ir ļoti strikts, tieši tas — juridiskais, un es jums kā piemēru varu minēt savu vēstuli van der Stūla kungam divus mēnešus atpakaļ, kad es viņam norādīju faktus par genocīdu pret čečeniem ne jau Čečenijā, bet tieši Maskavā, kur tieši pēc etniskā principa top ierobežotas cilvēka brīvības. Un principā van der Stūls tam piekrita un teica, ka nosūtīs Maskavas valdībai attiecīgu vēstuli par šiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Bet, ja mēs runājam par mūsu šī paziņojuma efektivitāti vai nē, tad es gribētu atgādināt cienījamiem kolēģiem, ka Krievijas karaspēka pavēlniecības rīkojumu internēt jeb filtrēt visus bērnus līdz 10 gadu vecumam viņi bija spiesti atcelt tikai tādēļ, ka sabiedriskā doma pret to ļoti protestēja. Un šeit es gribētu, Jurkāna kungs, jums atkal atgādināt, ka, Staļina laikā atrazdamies Sibīrijā, mēs, bērni, lasījām vārpas kolhoza novāktajos laukos, tad kriminālā atbildība iestājās 10 gadu vecumā, un Staļins tādiem bērniem piesprieda 50 gadu cietumsodu. Tad principā pašreizējā Krievijas valdība vai karaspēku pavēlniecība nostājusies uz tā paša ceļa. Un to jau tikai var vērtēt kā genocīdu. Jūs uzdevāt retorisku jautājumu — kāpēc tad neiestājāmies Čečenijas atbalsta grupa ar paziņojumiem, kad angļiem bija nogrieztas galvas un bija veikti terora akti Krievijas pilsētās? Vispirms, kā pašas Krievijas amatpersonas ir izteikušās, ka šos terora aktus organizēja Krievijas specdienesti. Katrā ziņā, ka tāds tas notikumu scenārijs ir, tam arvien vairāk pievienojas Krievijas oficiālās personas. Es domāju, ka mums ir vispār kaut kāda paradoksāla situācija Latvijā, ka valsts televīzijā uzstājās bijušās padomju Latvijas ārlietu ministri jeb mazspējīgi, es teiktu impotenti, Latvijas Republikas pirmie ārlietu ministri, kas uzstājās šeit kaut kādu dziļu ekspertu lomā, kuri ir atstādināti no sava amata tieši tādēļ, ka viņi savus pienākumus nevarēja veikt. Es domāju, cienījamie kolēģi, mums jeb man jau principā šodien ir vienalga, kādu mēs to paziņojumu pieņemam, bet mums tas paziņojums ir jāpieņem šodien un ar tiem labojumiem, ko mēs tagad esam iesnieguši, es domāju, Ārlietu komisijai vajadzētu izskatīt un šodien kaut kādu paziņojumu tomēr pieņemt, lai mēs vismaz nezaudētu savu ceļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! "Latvijas ceļā" domas ir šādas: lēmums ir jāpieņem šodien. Mēs pastāvam uz savu alternatīvo projektu, mums neizdevās to iekļaut darba kārtībā procedūras apsvērumu dēļ. Taču lēmuma pieņemšanu mēs viennozīmīgi saistām ar mūsu priekšlikumiem, kas ir jums izdalītajā dokumentā 1475e. Tur ir divi priekšlikumi par pirmo rindkopu un par ceturto rindkopu.

Divos vārdos būtība ir pavisam vienkārša. Pirmā rindkopā — mums nav pamata apšaubīt dotajā brīdī Krievijas demokrātiju, jo kā demokrātiska valsts tā pastāv arī šodien, un karo pasaulē ne tikai totalitāras valstis. Tas ir viens.

Ceturtajā rindkopā mēs esam izņēmuši ārā visas lietas, kas ir saistītas ar salīdzināšanām. Mēs te ilgi un dikti dzirdējām, ko te salīdzina. Faktiski tad mēs varam arī Vjetnamu rakstīt klāt un visu ko, kas uz citām valstīm attiecas.

Pēdējais. Es varu piekrist Inkēnam par pašnoteikšanās tiesībām, jo problēma ir viena — pašnoteikšanas tiesības Čečenijā nekādīgi nevar saistīt ar tās atsevišķu spēku darbību Dagestānā. Tā ka mūsu priekšlikums ir tāds — jāpieņem šodien divi mūsu labojumi. Pretējā gadījumā pirmajā lasījumā mēs pieņemam šo, un, lūk, šie te divi grozījumi, tad "Latvijas ceļš" to atbalstīs. Pretējā gadījumā nē.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK! Man rodas iespaids, ka jūs negribat šodien pieņemt šo te paziņojumu. Lūdzu beidzam debates, balsojam par pirmo lasījumu, dodam komisijai iespēju sagatavot otro lasījumu un pabeidzam darbu šodien. Man liels lūgums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Vispirms es gribētu pateikt to, ka mums noteikti šodien ir jāpieņem lēmums, jo mēs esam atlikuši pietiekami ilgu laiku, lai neteiktu — pārāk ilgu laiku, šo lēmumu pieņemšanu. Un tas jau, vai būtu mērenāk vai stingrāk šis lēmums jāpieņem, tas ir atkarīgs no deputātiem, no mums, un tās redakcionālās lietas mēs varam sakārtot arī Ārlietu komisijas sēdē ārkārtas starpbrīža laikā. Es vienīgi gribētu uzsvērt, kāpēc tas ir nepieciešams.

Pirmām kārtām tāpēc, ka Saeimai ir jāpauž sava attieksme. Pašreiz gan Baltijas asambleja, gan Igaunija un Lietuva sen ir paudusi savu attieksmi, un mums zināmā mērā būtu jājūtas neērti, ka Latvija aizvien nav vēl izteikusi savu attieksmi. Cits jautājums — cik stingra vai cik mērena tā būtu, bet mēs pilnīgi rīkojamies tā, it kā mums vairs nebūtu vajadzīga šī Baltijas vienotība, un nez kāpēc mūsu deputāti Baltijas asamblejā rīkojas pēc viena scenārija, un mēs šeit it kā kavējam to lietu.

Otrs, ko es gribētu pateikt, ir tas, kāpēc mēs jau pašā pirmajā reizē nepiekritām mūsu kolēģiem, ka varētu tajā pirmajā redakcijā, kāda šeit Saeimā parādījās, tikt pieņemts? Tāpēc ka tobrīd praktiski mums bija tāds ļoti simpatizējošs vienai konfliktā iesaistīto pusei, tātad tieši čečenu neatkarības cīnītājiem piedāvāts paziņojums, un praktiski tika apiets jautājums par to, kas saistās ar notikumiem Dagestānā, ar šo terorisma jautājumu, kuru atzīst arī Eiropas Savienības valstis, Amerikas Savienotās Valstis un citas, kas saistās ar šo problēmu, kas ir nepatīkama Čečenijā. Pašreizējā variantā abos šajos priekšlikumos, kā tajā, ko ir iesniegusi Ārlietu komisija, kā arī "Latvijas ceļš", šī lieta par to, ka ir terorisms, un tas arīdzan nāk ne tikai no vienas puses, bet praktiski no abām, tas ir atzīts.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir tā būtiskā atšķirība starp šiem diviem tekstiem, jo, ja Ārlietu komisijas teksts apliecina to, ka ir jāskatās tieši uz tautu pašnoteikšanās tiesībām, kas praktiski nozīmē no nacionālā autonomā apgabala līdz pat neatkarīgai valstij, tad "Latvijas ceļa" piedāvātajā tekstā ir mazliet cita nots, tās ir etnisko minoritāšu tiesības, kas praktiski nozīmē to, ka mēs varam runāt par dažādiem autonomijas veidiem vienotas valsts sastāvā. Tātad, ja mēs piekrītam "Latvijas ceļa" viedoklim, tad tādā gadījumā mēs strīpojam šo vienu variantu, ka tauta varētu lemt arī pašnoteikties radikālākajā vienas neatkarīgas valsts tātad veidā. Tas ir jautājums, kas deputātiem ir jāizlemj, es domāju, ka nevajadzētu lemt čečenu tautas vietā un arī Krievijas tautas vietā, kādu pašnoteikšanās formu vajadzētu izvēlēties, tāpēc vajadzētu atstāt maksimāli plašu šo jautājumu loku, kas ietverts terminā "tautas pašnoteikšanās tiesības". Un vēl es gribētu uzsvērt to, ka praktiski ir iespējams tikai, manuprāt, politisks risinājums, un Čečenijas konflikts ir viens nemiera un konfliktu perēklis mūsu zemeslodē, un diez vai mums ir izdevīgi risināt šo jautājumu kara veidā, jo atkal nonāk tādā ļoti nepatīkamā konfliktsituācijā divas civilizācijas — islama un kristiešu pasaule. Un es domāju, ka šeit vajadzīgs ir tik tiešām starptautisks noregulējums un zināmā mērā arī politisks risinājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Rišards Labanovskis vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divu deputātu — Jura Vidiņa un Rišarda Labanovska iesniegumu, kurā viņi paziņo, ka atsauc savus parakstus zem lēmuma projekta ar dokumenta nr.1254b. Līdz ar to šis lēmuma projekts nav izskatāms. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā lēmuma projekta "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 15, atturas — 3. Pirmajā lasījumā lēmuma projekts ir pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Kristiānai Lībanei par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Zālē atskan balsis uzreiz. Uzreiz laikam nevarēsim izskatīt, jo ir iesniegti šobrīd jau pieci priekšlikumi. Es ieteiktu 30 minūtes priekšlikumu iesniegšanas termiņu, skaitot no šī brīža, un tieši pēc divām stundām noteikt otrā lasījuma laiku.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi vai ir citi priekšlikumi, jūs ierosināt balsot par Lībanes kundzes priekšlikumu? Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Jurim Vidiņam.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Es iesaku pēc pusotrām stundām izskatīt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Vidiņa kungs, bet ir jau arī vairāku deputātu parakstīts iesniegums par divām stundām.

J.G.Vidiņš. Labi, es atsaucu.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam pusstundu un izskatīšanu pēc divām stundām no šī brīža. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 15, atturas — 2. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Pārtraukums līdz pulksten 13.38.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Izmeklēšanas komisijas deputātus es aicinu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm Nacionālās drošības komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Aijai Počai.

A.Poča (LC). Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju lūdzu sapulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz īsu sēdi, kas mums bija paredzēta pulksten 10.30.

Sēdes vadītājs. Guntaram Krastam.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas dalībnieki! Pulcējamies mūsu parastajās telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es gribētu lūgt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus pulcēties darba telpās, lai turpinātu darbu pie Meža likuma, jo Čečenijas jautājuma izskatīšana visu mūsu meža likuma izskatīšanas gaitu var apturēt, tā ka aicinu Tautsaimniecības komisijas deputātus pulcēties augšā 4.stāvā, un turpināsim darbu pie Meža likuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jums par lielu pārsteigumu reģistrācija nenotiks. Pārtraukums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies, bet pagaidām vēl visiem deputātiem nav pieejams otrajam lasījumam sagatavotais lēmuma projekts, tāpēc varbūt mazliet uzgaidīsim, jo tas prasīs varbūt divas trīs minūtes, ja nav iebildumu. Paldies!

Godātie kolēģi! Izskatām lēmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamie deputāti! Piedāvājam jūsu uzmanībai dokumentu nr.1475. 1.priekšlikums attiecībā uz dokumenta pirmo rindkopu ir "Latvijas ceļa" priekšlikums. Komisija ierosina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu attiecībā uz pirmo rindkopu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 15, atturas — 35. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Labanovskis. 2. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, komisija ierosina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 3, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Labanovskis. Pirmā rindkopa paliek Saeimas komisijas piedāvātā paziņojuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Labanovskis. Otrā rindkopa bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš vēlas runāt? Nē. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Labanovskis. Trešā rindkopa bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Labanovskis. Ceturtajā rindkopā 3.priekšlikums — frakcija "Latvijas ceļš". Komisija piedāvā neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 12, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Labanovskis. 4. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, nevis visu rindkopu, bet vienu teikumu aizvietot un šādā redakcijā. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 4, atturas — 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Labanovskis. 5. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Labanovskis. 6. ir Ārlietu komisijas priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums jaunā redakcijā. Atšķirīgs. Lūgums atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Labanovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 13, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

R.Labanovskis. U–h! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Bez u–h!

Nākamā izskatāmā lieta — likumprojekts "Koncesiju likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ir trešais lasījums. Līdz ar to tiks balsots galīgais teksts. Un dokuments ir 1468.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, sākam izskatīt.

I.Godmanis. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

I.Godmanis. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir precizēts 1. panta 1. punkts. Respektīvi, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija arī sliecās neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis. 4. ir deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums, un komisija izšķīrās neatbalstīt šo priekšlikumu. Un neliels skaidrojums, ja man atļauts, Kalniņa kungs. Problēma bija tajā apstāklī, ka ir ļoti grūti paredzēt, cik tad jāraksta šeit iekšā objekti, un tāpēc faktiski tā ir Kabineta kompetence, un, ja tas dara nepareizi, tad mums ir tiesības Kabinetu noņemt nost.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates par šo priekšlikumu. Arnis Kalniņš, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi šī norma, koncesija uz 30 gadiem un šis likums ir ļoti vajadzīgs, taču, mūsuprāt, būtu lietderīgi, ja valstij nozīmīgu objektu nodošanu koncesijā un arī nosacījumu noteikšanā, teiksim, ienākumu nesošs, ienesības ziņā vai tā tālāk budžetos dažādos, tomēr šo prioritāti atstātu Saeimai. Protams, ir pārmetums, ka izpildvara it kā to labāk zinās, ka likumdevējam nav vajadzības iejaukties, ka sarežģījums te ir ar iekavās norādīto uzskaitījumu daļēji, bet mūsu Latvijas vēsturē ir arī negatīvā pieredze, piemēram, "Lattelekom" variantā, kura arī ir sava veida koncesija uz patērētāju apkalpošanu. Un šis piemērs spilgti parāda, ka diezgan neprecīzi ir bijuši šie nosacījumi, kā mēs esam šo līgumu slēguši sakaru jomā. Līdzautori šim līgumam par "Lattelekom" šodien vēl ieņem atbildīgus amatus, un es negribētu, ja tāds svarīgs valsts sektora objekts kā meži, kuriem ir liels īpatsvars iekšzemes kopproduktā, eksportā, kuriem energoapgādē ir izšķiroša nozīme gan patērētājiem, iedzīvotājiem, gan arī ražotājiem, ka šādus jautājumus, globālus diezgan priekš Latvijas, izšķirtu tikai Ministru kabinets. Es domāju, ka sākumam nekāda vaina nebūtu, ja šeit kaut ko atstātu arī tiesībās Saeimai. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis, "Latvijas ceļa" frakcija.

I.Godmanis (LC). Es šoreiz vēršos pie jums kā deputāts. Man ir pretējas domas nekā Kalniņa kungam. Es paskaidrošu, kāpēc. Saeimas galvenā funkcija ir tik tiešām likumdošana, un otra funkcija ir kontrolēt izpildvaru, Kabineta darbību. Ja ir šāda situācija kā privatizācijā, piemēram, vai arī koncesiju nodošanā un ja šī situācija politiski ir tiešām tik ārkārtīgi smaga, tad atsevišķos gadījumos Saeimai ir tiesības pieņemt lēmumu. Iekļaut šeit likumā šo normu nevar tā vienkāršā iemesla dēļ, ka paskatieties kaut vai iekavās. Jūs redzat mežus. Nu cik daudz mežu? Visi meži? Nu ja, piemēram, 10 hektāri? Tad arī ir Saeimas lēmums? Daugavas hidroelektrostacijas. Ir citas hidroelektrostacijas arī varbūt uz citām upēm, piemēram, mazākām. Mēs runājam, piemēram, par šīm lietām, tieši tāpēc nevaram mēs visu šeit iekļaut. Ja ir atsevišķa problēma, tā ir jārisina ar atsevišķu likumu vai lēmumu. Un kas attiecas par "Lattelekom", es nevaru arī ļoti viņu aizstāvēt, bet, no otras puses, vienmēr atcerēsimies, kas būtu bijis, ja mēs "Lattelekom" nebūtu privatizējuši. Kur ir teikts, ka būtu bijis labāk? Es, piemēram, nevienu pierādījumu dzirdējis vēl neesmu. Ir pietiekami daudz citu pierādījumu, ka mēs neesam laicīgi izdarījuši privatizāciju un esam saņēmuši daudz sliktākus rezultātus. Bet tas ir par citu tēmu. Tā ka mans priekšlikums kā deputātam saskan ar komisijas priekšlikumu, un acīmredzot tad ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šajā jautājumā par to, vai vajadzētu atsevišķus lēmumus pieņemt tieši Saeimai, vai arī to vajag darīt Ministru kabinetam par nozīmīgākajiem valsts resursiem, es gribētu pievērst uzmanību šādiem punktiem.

Pirmkārt, koncesijas līgums ir visai sarežģīts un koncesijas noteikumi ir visai sarežgītas lietas, ko vajag ļoti detalizēti un profesionāli sagatavot un acīmredzot pēc būtības un pēc kompetences, protams, koncesijas noteikumus, kas būtībā ir kopā ar šo lēmumu par koncesiju, ir jāgatavo Ministru kabinetam.

Otrkārt, deputātiem, ja viņiem šķiet, ka tas ir ļoti svarīgs un nozīmīgs jautājums, pastāv diezgan lielas kontroles iespējas. Pirmām kārtām, Ministru kabineta process ir atklāts. Par visu to, ko gatavojas pieņemt Ministru kabinets, ir zināms jau ilgi iepriekš, it sevišķi tādos jautājumos kā koncesijas. Gan politiskās partijas, gan deputāti var paust savu viedokli, kā arī Saeimai, protams, ir tiesības iejaukties šajā koncesiju piešķiršanas procesā, tajā skaitā arī pēc tam, kad ir izsludināta šī koncesija. Tālāk ir diezgan ilgs laiks, kamēr var pieteikties, visā šajā laikā var paust savus uzskatus par kaut kādiem jautājumiem, un tādēļ jautājums par to, ka nevarēs iejaukties, tāda jautājuma nav. Tomēr pēc būtības ar valsts mantu un valsts resursiem deleģē rīkoties valdībai. Saeimas jautājums ir par uzticēšanos vai neuzticēšanos valdībai, nevis atsevišķu jautājumu pieņemšana valdības vietā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

I.Godmanis (LC) . Nē, cienījamo priekšsēdētāj, man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 4. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 49, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis. Cienījamie deputāti! 5. priekšlikums ir no cienījamā deputāta Bojāra kunga. Un tas pēc būtības ir tāds pats kā Kalniņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 46, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts.

I.Godmanis. 6. priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. Tad ir 7.priekšlikums, kurš man jāskata kontekstā ar 8. priekšlikumu. Komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

8. priekšlikums — komisija pieņēma lēmumu izslēgt, lūk, šo pantu, kas saistās ar Eiropas Savienības oficiālo žurnālu, taču pēc diskusijas komisijā un konsultējoties ar Eiropas lietu komisiju, es lūdzu priekšsēdētāju, ja būtu iespējams, uzstāties debatēs, kā komisijas priekšsēdētājam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns, "Latvijas ceļa" frakcija.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Godmaņa kungs! Es runāšu par abiem priekšlikumiem reizē, jo šeit ir pilnībā jāmaina komisijas attieksme, pareizāk sakot, deputātu attieksmei ir jābūt pretējai komisijas attieksmei. Ir zināma arī mana vaina. Vēl septembrī komisija saņēma Kušnera kunga no Eiropas Integrācijas biroja norādi, kurā ir teikts, ka publicēšana oficiālajā Eiropas kopienas žurnālā ir Eiropas direktīvas prasība. Jāteic, ka šī vēstule nebija pievienota pie likuma izskatīšanas trešajā lasījumā, lai gan otrajā lasījumā šis variants tika atbalstīts. Uzstājoties Finansu ministrijas pārstāvim, viņš teica, ka šis varētu būt pārāk dārgs prieks priekš Latvijas. Šobrīd ir izmaksas pilnībā noskaidrotas, un pakļaušanās Eiropas direktīvai Latvijas Republikai var būt nevajadzīga, jo runa ir tikai par 5 miljonu eiro un lielākajiem konsesiju līgumiem. Otrkārt, šajā žurnālā, šajā Eiropas kopienas oficiālajā žurnālā nauda tiek ņemta tikai par tehnisko dalību. Tas varētu būt 100 — 200 — 300 dolāru par sludinājumu, kas Latvijas Republikai vienmēr ir pieejams. Tāpēc aicinu atbalstīt Juridiskā biroja 7.priekšlikumu, kurā žurnāla izdevējs ir nosaukts precīzi, un neatbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kas prasa izslēgt 7.panta otrajā daļā vārdus. Tātad pretēji tam, kā ir rakstīts. Komisijas locekļi mūsu kopējā sarunā tam jau ir piekrituši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamie deputāti! Man ir priekšlikums atbalstīt Leiškalna kunga kā deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 2, atturas — nav. 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 55, atturas — 13. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis. Cienījamie deputāti! Nākamais ir 9. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 10. Arī Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 12. — arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Godmanis. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Godmanis. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 16.— Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. Cienījamie deputāti! No priekšsēdētāja vairāk priekšlikumu nav. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Koncesiju likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

I.Godmanis. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.1469 un nr. 1469a. Trešajam lasījumam ir iesniegti trīs priekšlikumi.

Pirmie divi priekšlikumi attiecas uz likuma 9. pantu un atrodas 4.lappusē. 1. ir deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt un šo pantu izteica savā redakcijā 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 42, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

A.Slakteris. Lūdzu atbalstīt. 2. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 3.priekšlikums ir jāskata pieminētajā dokumentā nr. 1469a, jo pirmajā variantā bija tehniska kļūda. Mums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcija 11.1. pantam. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. Bez tam maznozīmīgs redakcionāls precizējums 11.4.pantā, kas ir 6.lapaspusē iepriekšējā dokumentā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Slakteris. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par cukuru"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 13, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"", pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 1454. Likumprojekts ir nepieciešams, lai sakārtotu likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" iekļauto objektu nosaukumus un nekustamo īpašumu adreses. Likumprojekts nekādi neietekmēs tautsaimniecības attīstību un valsts budžetu. Turklāt nav nepieciešams izdarīt grozījumus citos normatīvajos aktos, tāpēc es aicinu deputātus šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"", pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Ābiķis. Tā kā likumprojekts nav sarežģīts, lūdzu priekšlikumus iesniegt piecu dienu laikā. Tas ir, termiņš varētu būt pirmdiena, 24.janvāris.

Sēdes vadītājs. Pirmdiena, 24.janvāris. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godājamais Prezidij! Cienītie deputāti! Dokumenta nr. 1365. Apspriežamo likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojektā ietvertā tiesību norma paredz grozījumu likumā "Par valsts noslēpumu" 9.panta trešās daļas 3.apakšpunkta redakcijā. Likuma "Par valsts noslēpumu" 9. pants reglamentē valsts noslēpumu pieejamību. Šā panta trešajā daļā savukārt uzskaitīti gadījumi, kad pieeja valsts noslēpumiem tiek liegta. Likuma 9.panta trešās daļas 3.apakšpunkts nosaka, ka pieeja valsts noslēpumiem tiek liegta personai, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi sodīta par tīšu noziegumu, izņemot gadījumus, ja tā ir reabilitēta.

Saskaņā ar apspriežamā likumprojektā ietverto tiesību normu likuma "Par valsts noslēpumu" 3.panta trešās daļas 3.apakšpunkta redakcija precizēta, vadoties no Krimināllikumā lietotās terminoloģijas, kur jēdziens "noziegums" aizstāts ar terminu "noziedzīgs nodarījums", kā arī Krimināllikumā ietvertā 95.panta, kas paredz kriminālatbildību par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības. Komisija savā 12.janvāra sēdē nolēma atbalstīt, un lūdzam arī deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums. 4.februāris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 4.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Dokumenta numurs 1358. Arī šo apspriežamo likumprojektu Saeimā ir iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojektā ietvertā tiesību norma paredz grozījumu likuma "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" 38.panta 5.punktā, kurā vārdi "vērtspapīru tirgus komisija" tiek aizstāti ar vārdiem "finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija". Arī šajā likumprojektā ietvertais grozījums pēc savas būtības ir redakcionāls, jo tas izstrādāts, lai izpildītu citu Ministru kabineta izstrādātu likumprojekta "Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums" prasības.

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja 12.janvāra sēdē un atbalstīja šos grozījumus. Lūdzu arī parlamentu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Kudums. 4.februāris.

Sēdes vadītājs. 4.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Dokuments nr.1391. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Krimināllikumā. Par tiem jau tika ziņots šeit arī iepriekšējā sēdē, un mēs lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā, lai mēs varētu virzīties uz priekšu šinī jautājumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums. 4.februāris.

Sēdes vadītājs. 4.februāris. Paldies!

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu priekšlikumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums"". Vai ir iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu grupas priekšlikumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums" otrajam lasījumam". Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 34, atturas — 8. Priekšlikums ir atbalstīts. Lēmumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Skatām dokumentu nr.1470. Tātad šis likumprojekts, ja mēs to pieņemsim, noteiks sankciju īstenošanas mehānismu un nodrošinās šo mehānismu Latvijas Republikā arī tajos gadījumos, kad to neregulēs Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktās sankcijas. Jo pašreiz spēkā ir likums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā.

Varu vēl piemetināt to, ka šis likumprojekts atbilst Eiropas līguma prasībām un paredz, ka Latvijai, kas sadarbojas ar Eiropas Savienību kopīgās ārlietu un drošības politikas jomās, šis likums būtu, šīs normas būtu saistošas. Ārlietu komisija kā atbildīgā komisija atbalstīja šī likuma izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeima, nododot šo likumprojektu komisijām, Aizsardzības un iekšlietu komisiju par šo likumprojektu nenoteica ne kā atbildīgo, nedz arī kā komisiju, kurai par to būtu jādod savs atzinums Ārlietu komisijai kā atbildīgai komisijai. Taču Aizsardzības un iekšlietu komisija šo likumprojektu detalizēti, klātesot lietpratējiem, tajā skaitā no Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Iekšlietu ministrijas, izskatīja savā 12.janvāra sēdē, jo Ministru kabinets šo likumprojektu izstrādājis un Saeimā iesniedzis likuma paketē ar otru likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā", kur ir paredzēts grozīt 84.pantu. Atzīmējot abu likumprojektu nozīmību un vadoties no nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā, kas paredz jau līdz šā gada februārim izveidot sankciju režīmu, kas nodrošinātu Eiropas Savienības noteikto sankciju īstenošanu, komisijas deputāti tomēr pauda vienotu nostāju par to, ka apspriežamajam likumprojektam "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā" ir būtiskas nepilnības, kuru dēļ tas nebūtu atbalstāms pirmajā lasījumā. Komisija pauda viedokli, ka Ārlietu komisijai būtu jāizstrādā alternatīvs likumprojekts par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā, kurš būtu daudz izvērstāks un kurā obligāti būtu jāietver sadaļa par likumā ietvertajiem terminiem. Komisija uzskata, ka šādā alternatīvā likumprojektā obligāti jāietver skaidrojums, kādā izpratnē konkrētajā likumprojektā lietots jēdziens — starptautiskā organizācija. Mums šeit izraisījās arī komisijā ļoti asas debates tieši par šo te jēdzienu — starptautiskās organizācijas. Pagaidām Krimināllikuma 84.pants paredz kriminālatbildību par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sankciju neievērošanu. Ja mēs tagad interpretējam likumu un pieņemam šodien to pirmajā lasījumā tādā redakcijā, kā šeit ir piedāvāts, es gribētu jūs informēt, ka pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ir reģistrētas vairāk nekā 300 starptautiskas organizācijas. Un komisijas locekļos radīja neizpratni kaut vai viens tāds fakts, ka, pieņemsim, Neatkarīgo Valstu Savienība arī ir starptautiska organizācija, kura ir oficiāli reģistrēta Apvienoto Nāciju Organizācijā. Un mums radās jautājums: ja NVS pieņem lēmumu — piemērot sankcijas attiecībā pret Igauniju, Lietuvu vai jebkuru citu mums draudzīgu valsti, rodas problēmas, vai mēs īstenosim šīs sankcijas vai ne.

Nākamais, kas mums radīja neizpratni, ka faktiski ar šo te likumu mēs pieļaujam, ka pie kriminālatbildības var tikt saukti cilvēki vai organizācijas, kuri ir pārkāpuši Ministru kabineta noteikumus. Līdz šim es tik tiešām nezinu, ka par Ministru kabineta noteikumu pārkāpšanu varētu kāds tikt saukts pie kriminālatbildības. Un tik tiešām neviens no speciālistiem, kuri bija uzaicināti uz mūsu komisijas sēdi, iedziļinoties šā likuma būtībā, nerada iespēju to atbalstīt, un diemžēl mums nesanāca kopīga sēde, kā mēs bijām plānojuši, ar Ārlietu komisiju, lai visus šos jautājumus izdiskutētu. Visu iepriekš minēto jautājumu risinājums ir tieši saistīts ar otru likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Komisija un pieaicinātie eksperti savā atzinumā bija vienprātīgi, ka likumprojekts "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā" nav atbalstāms pieņemšanai pirmajā lasījumā. Un komisija savā sēdē arī pieņēma lēmumu paust šādu viedokli Saeimas sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pieņemot šo likumu, mēs ievērojam arī mūsu saistību ar Eiropas līgumu, un, uzklausot arī debatēs Ādamsona kunga, varētu teikt, iebildi, es aicinātu tomēr pieņemt likumu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu, jo likums ir ļoti īss un ļoti konkrēts. Šobrīd spēkā ir likums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā, un, protams, šis likums attiecas uz tām starptautiskajām organizācijām, kur Latvijas valsts, Latvijas Republika ir dalībvalsts. Es atgādinu, ka Latvijas valsts nav NVS dalībvalsts. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP) . Cienījamie kolēģi! Daļēji jau varētu piekrist Elferta kungam, bet atrodiet man vietu, kur šeit būtu formulēts jēdziens, ka tikai to starptautisko organizāciju sankcijas mēs varētu atbalstīt, kur Latvija ir dalībvalsts. Ja būtu kaut vai šāds jēdziens ietverts likumprojektā, arī šeit tad varētu tālāk virzīt un tālāk piestrādāt pie jauna likuma teksta. Pagaidām tas likumprojekts, kurš ir iesniegts, atvainojiet, tur var palikt pāri no iesniegtā likumprojekta labi ja tikai pāris teikumu, kuri tik tiešām būtu juridiski korekti un atbalstāmi. Un es nesaprotu, kāpēc mums steidzīgi būtu jāpieņem sasteigts likumprojekts tā vietā, lai normāli ierakstītu. Ja mēs gribam papildināt likumu ar to, ka mēs arī ņemsim vērā EDSO pieņemtās sankcijas, NATO pieņemtās sankcijas, Eiropas Savienības pieņemtās sankcijas, nav nekādu problēmu, bet tam ir strikti jābūt atrunātam tāpēc, ka atkarībā no tā, kādā veidā tiks pieņemts šis likumprojekts, ir atkarīgs, vai mēs pieņemsim normālas izmaiņas Krimināllikuma 84.pantā, vai tas būs jau likumprojekts, kurš būs miris no pieņemšanas brīža. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, un mēs varētu noteikt ilgāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kas varētu dot iespēju sagatavot šo likumprojektu uz otro lasījumu atbilstošā kvalitātē, ja priekšlikumi ienāks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 3, atturas — 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 10.februāris.

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumā par gaisa satiksmi" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai izpildītu likumu par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem, jo šajā līgumā par gaisa satiksmi mūsu šī līguma partnervalstī Uzbekistānā ir mainījusies atbildīgā institūcija, un, lai šis likums varētu darboties ir nepieciešams izdarīt izmaiņas šajā likumā. Ārlietu komisija ierosināja šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Atbildīgā komisija aicina arī pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumā par gaisa satiksmi" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Ja nerodas iebildumi, es aicinātu arī šo likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā lasījumā šodien un tūlīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumā par gaisa satiksmi" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par nosacījumiem Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam, izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis likumprojekts vajadzīgs, lai veicinātu tranzīta brīvības principu ievērošanu un lai veicinātu tranzīta attīstību starp mūsu šīm likumā paredzētajām valstīm. Ir cerēts, šo līgumu noslēdzot, veicināt kravu piesaisti Latvijas ostām un arī sakārtot maksājumu principu, vienādot šos maksājumu principus abās valstīs, tātad padarot uzņēmējiem šo transporta telpu vieglāk izmantojamu. Analogi līgumi ir jau noslēgti ar Kazahstānu, Moldovu un Uzbekisnātu. Ārlietu komisija aicina šo likumprojektu atzīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts. Ja iebildumu nav, aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumus deputāti neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par nosacījumiem Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam, izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Moldovas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi, lai veicinātu kravu pārvadājumu no Moldovas caur Latvijas ostām, tātad Latvijas ostu noslodzi palielināt, un šeit ir paredzēti tranzītkravu veicinoši pasākumi, tie netiek aplikti ar nodokli, citiem maksājumiem, bet dod maksājumus budžetā caur konkrētu pakalpojumu apmaksu. Ārlietu komisija aicina šo likumprojektu atzīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Cerot, ka neviens neiebilst, aicinu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Moldovas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad šī nolīguma galvenais mērķis ir veicināt jūras transporta attīstību starp abām valstīm un paaugstināt arī kuģošanas drošību. Šeit ir daudz pozitīvu efektu, kas veidojas, šādam te līgumam pastāvot, un varu informēt, ka analogi līgumi ir noslēgti jau šobrīd Latvijai ar 8 valstīm. Ārlietu komisija aicina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja neviens neceļ iebildumus, aicinu to šodien pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumi netiek celti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli "", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Minēto likumprojektu — "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" Budžeta un finansu (nodokļu) komisija sagatavoja, ņemot vērā aktualizējušos diskusiju par stipendiju un radošo un pētnieciskajam darbam izmaksāto pabalstu vai arī stipendiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Lai jums būtu precīzi skaidrs, par ko ir runa, informēšu jūs, ka līdz pēdējo grozījumu izdarīšanai likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stipendijas jēdziens bija sniegts Ministru kabineta noteikumos, skaidrojumos, kas ir stipendija. Likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" piemērošanas izpratnē un izdarot pēdējos grozījumus šajā likumā valdības piedāvātajā redakcijā, stipendijas skaidrojuma jēdziens bija sašaurināts, tādu mēs arī to akceptējām Saeimā, kā rezultātā ar nodokli neaplika vairs tikai stipendijas, kuras tika izmaksātas, lai veicinātu mācības vispārējās vai speciālās izglītības iestādēs speciālu programmu apgūšanai, vai arī Eiropas dažādu fondu izmaksātās stipendijas, mācību programmu apgūšanai Eiropas Savienības programmu ietvaros.

Ārpus šī saraksta palika tāds ļoti svarīgs donors vai faktiski stipendiju piešķīrējs kā Sorosa fonds un arī vēl radošās stipendijas, kuras tika izmantotas radošajam vai pētnieciskajam darbam. Protams, ņemot vērā situāciju, ka tas attiektos tiešām jau uz samērā nelielām summām, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja par nepieciešamu veikt šos grozījumus, tātad ierosināt varbūt sakārtot šīs normas, dot plašāku stipendiju skaidrojumu likumā. Vienlaicīgi šobrīd paliek ārpus šīs diskusijas jautājums par tā sauktajām mūža stipendijām. Jo kas pēc savas būtības, pēc savas ekonomiskās būtības ir mūža stipendija?

Ņemot vērā, ka gan Kultūrkapitāla fonds, gan arī Zinātņu akadēmija izmaksā šo naudu izciliem kultūras vai zinātnes darbiniekiem no 65 gadu vecuma, tā pēc būtības ir piemaksa pie pensijas. Ņemot vērā, ka pensijas pēc mūsu vispārējās shēmas tiek apliktas, ja tās pārsniedz zināmu līmeni, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, šinī gadījumā, protams, jautājums ir diskutējams. Protams, mēs apzināmies, ka šīs summas ir nelielas. Šīs stipendijas pamatā, es atvainojos, tās pensijas, kuras pamatā saņem šie zinātnieki vai kultūras darbinieki, ir ļoti niecīgas un mēs varam arī traktēt šo mūža stipendiju vai mūža grantu kā vienkārši pabalstu izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem. Ja šis jautājums tiek traktēts kā pabalsts, tad jau šobrīd esošā likumdošana paredz, ka pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Es jums vispār ieskicēju vispārējo problēmu. Es šobrīd komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu noteikt kā steidzamu. Šis jautājums ir jāatrisina ļoti ātri. Un lūdzu arī atbalstīt pirmajā lasījumā. Visas nianses mēs izdiskutēsim līdz otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs informēt, ka arī mūsu komisija rūpīgi izskatīja šo jautājumu un iesniedza Saeimai, tiesa, nevis kā steidzamu, bet vispārējā kārtībā izskatīt konceptuāli līdzīgu likumprojektu. Vienīgi komisijai šīs domas attiecībā uz mūža stipendijām bija diezgan striktas, ka arī tā saucamās mūža stipendijas nevajadzētu aplikt ar nodokli, bet ņemot vērā to, ka šobrīd mēs esam izšķīrušies par jautājuma izskatīšanas steidzamību, mūsu komsija acīmredzot starp pirmo un otro lasījumu iesniegs konkrētus priekšlikumus, balstoties jau uz mūsu iepriekš izdiskutēto, sagatavoto likumprojektu. Tā kā mēs iesniegsim jums noteiktus priekšlikums, un arī savas savas vadītās komisijas vārdā aicinu šodien atbalstīt šo likumprojektu, jo problēma ir ļoti nopietna. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča (LC) . Es vienīgi varu teikt, ka mēs tiešām ņemsim vērā visus priekšlikumus, kurus būs sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet man būtu lūgums varbūt konsultēties tiešām ar šo komisiju, sagatavojot priekšlikumus, lai mums šis priekšlikumu apjoms nebūtu ļoti liels, lai mēs vienkārši varētu ļoti īsā laikā izskatīt un ļoti operatīvi arī šo likumu pieņemt otrajā lasījumā. Bet šobrīd es lūdzu atbalstīt tātad pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojeks pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 24. janvārim, tas ir, līdz pirmdienai pulksten trijiem. Un otro lasījumu es lūdzu noteikt 27. janvārī, t.i., nākošo ceturtdien.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Gaiļa ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā" . Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas izteikties par šo jautājumu? Vēlaties debatēt? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Gaiļa ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā". Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Gaiļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Palmiras Lāces ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā". Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Palmiras Lāces ievēlēšanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Siliņa ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā" . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Siliņa ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums" otrajam lasījumam līdz šā gada 1.februārim"" . Atklājam debates. Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (LC). Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Es tikai paskaidrošu, ka tad, kad bija balsojums par iekļaušanu darba kārtībā, tad balsis dalījās gandrīz uz pusēm. Lieta ir tāda, ka šim likumprojektam nebija pārāk garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu. Kā jau tas bieži mēdz notikt, deputāti paspēja, bet sabiedriskās organizācijas nepaspēja apspriest, un tagad Juristu biedrībā ir izraisījusies diezgan plaša diskusija, kuras rezultātā gribētu iesniegt priekšlikumus arī uz otro lasījumu. Tāpēc ir lūgums par dažām dienām tikai pagarināt. Tam piekrīt gan Birkava kungs, gan Muciņa kungs. Es nezinu, kā citi. Protams, jūs varat izvēlēties arī nepagarināt par šīm dienām cerībā, ka varbūt tad ātrāk izskatīs likumprojektu, bet tās cerības arī īsti nav attaisnojamas, jo jaunnedēļ Juridiskā komisija tāpat to neskatīs, jo nākamnedēļ mums ir Dabas aizsardzības likums. Līdz ar to visa atšķirība ir tā, ka, ja nobalso par, tad tas paliks, kā jau tas stāv. Bet, lai atvērtu, vēl ir iespēja iesniegt priekšlikumus, ja nē, tad tas paliks aizvērts. Tā ka man lūgums nobalsot par to, lai dažas dieniņas vēl būtu iespēja iesniegt priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Varētu piekrist šim lūgumam un šim aicinājumam, ja nebūtu viens "bet", un tas "bet" ir tāds, ka starp šā iesnieguma parakstītājiem ir atbildīgās komisijas locekļi, kuri komisijas sēdē diemžēl neko tādu neteica. Varbūt tā ir kaut kāda sagadīšanās vai kas cits, grūti pateikt. Katrā ziņā šis projekts nav atzīts par steidzamu, tas iet normālā, parastā kārtībā, un parastā kārtībā tiek iesniegti priekšlikumi. Saeimas Kārtības rullis nosaka to personu loku, kuras iesniedz šos priekšlikumus. Šo personu vidū ir arī deputāti. Ja atbildīgajā komisijā šie deputāti, kuri lobē vai virza kādas konkrētas sabiedriskas organizācijas intereses, vai deputātu grupa, kas to dara, vēlas to formulēt kā komisijas priekšlikumu, nav nekāda problēma to izdarīt. Tā ka termiņa pagarināšana, manuprāt, ir pilnīgi nevietā, un vienkārši manā skatījumā tā ir laika novilcināšana. Tā ka visas iespējas ir iesniegt šos priekšlikumus arī uz trešo lasījumu. Ja formulējam otrā lasījuma priekšlikumus, tad mēs tos varam formulēt kā atbildīgās komisijas priekšlikumus. Vai tā būtu Tiesnešu biedrība vai Juristu biedrība, vai kāda cita sabiedriskā organizācija tos būtu izteikusi. Jo tie tāpat kā pastāvīgie priekšlikumu iesniegšanas subjekti Kārtības rullī nefigurē. Tātad tas būs tāpat mums deputātiem jādara. Mans priekšlikums ir atturēties no termiņa pagarināšanas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums" otrajam lasījumam līdz šā gada 1.februārim"". Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 35, atturas — 16. Lēmums ir noraidīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputātu jautājumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Marekam Segliņa kungam par nepilsoņu pasēm" . Jautājumu nododam iekšlietu ministram.

Kā arī jautājumu Latvijas Republikas tieslietu ministram Valdim Birkava kungam : "Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem: kādas izmaiņas gaidāmas 2000.gadā Valsts naturalizācijas pārvaldes finansējumā? Vai tiek plānotas pārvaldes struktūras un darbinieku skaita izmaiņas?" Šo jautājumu nododam Latvijas Republikas tieslietu ministram.

Visi darba kārtībā paredzētie jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man ir divi paziņojumi. Viens attiecas uz visiem. Ir savākti 42 paraksti zem lūguma Prezidijam izsludināt ārkārtas sēdi šā gada 9.februārī. Es nododu to priekšsēdētāja kungam.

Otrais paziņojums attiecas uz dažiem no mums, kas saistīti ar Apvienoto parlamentāro komiteju darbam ar Eiropas parlamentu, tātad delegāciju, kura brauks un Briseli. Un tie cilvēki visi zina, kuri brauc, bet es nosaukšu vēlreiz. Tātad: Andris Bērziņš, Inese Birzniece, Viola Lāzo, Anta Rugāte, Andrejs Požarnovs un Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu tūlīt pēc šīs sēdes beigām tepat, Dzeltenajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijas locekļiem lūdzu doties uzreiz pēc sēdes augšā ceturtajā stāvā pie darba ar likumprojektu "Meža likums". Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus ļoti lūdzu tūlīt uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP) . Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es ļoti lūdzu jūs neaiziet, bet palikt tepat, zālē. Mums ir jāaprunājas par vienu lietu: par otrdienas dienas kārtību sakarā ar Ienākumu nodokļu likumu. Ļoti lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus palikt tepat zālē un neaiziet. Mēs ātri vienosimies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Šodien sveicam 63 gadu jubilejā Pēteri Tabūnu; 57 gadu jubilejā Oskaru Grīgu; 44 gadu jubilejā Jāni Gaigalu. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Jānis Leja, Helēna Soldatjonoka, Ivars Godmanis, Edvīns Inkēns, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis, Oskars Grīgs, Jānis Siliņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.