Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 10. septembra Hipotekāro ķīlu zīmju likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.09.1998., Nr. 280/281 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49868

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības nolīgums par sadarbību standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas jomā

Vēl šajā numurā

29.09.1998., Nr. 280/281

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 10.09.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Hipotekāro ķīlu zīmju likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) hipotekārā ķīlu zīme (turpmāk — ķīlu zīme) — bankas emitēts publiskās apgrozības vērtspapīrs, kas segts ar hipotēkām un citu šajā likumā paredzēto segumu;
2) hipotekārais aizdevums (kredīts) — aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem;
3) ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība — aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
 

2.pants. Vērtspapīru apzīmēšanai apzīmējumus "hipotēka" un "ķīlu zīme", kā arī to atvasinājumus — kopā vai atsevišķi — drīkst izmantot tikai tad, ja šādi apzīmēti vērtspapīri tiek emitēti un ir apgrozībā saskaņā ar šo likumu.

 

3.pants. Šā likuma normas attiecas tikai uz tādiem hipotekāriem aizdevumiem, kuri šajā likumā noteiktajā kārtībā var būt par segumu apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm.

II nodaļa

Ķīlu zīmju emisija un apgrozība

 

4.pants. Ķīlu zīmju emisija un apgrozība notiek saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem", šo likumu un likumā "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" noteiktajos gadījumos izdotajiem Vērtspapīru tirgus komisijas normatīvajiem aktiem.

 

5.pants. (1) Bankai ir tiesības emitēt ķīlu zīmes, ja tā atbilst visiem šai daļā minētajiem nosacījumiem:

1) tās pašu kapitāls nav mazāks par pieciem miljoniem latu;
2) tai ir atļauts sniegt visus Kredītiestāžu likuma 1. panta 4.punktā minētos finansu pakalpojumus bez jebkādiem Latvijas Bankas noteiktiem ierobežojumiem;
3) tā ir iesniegusi Vērtspapīru tirgus komisijai bankas padomes apstiprinātus hipotekāro darījumu noteikumus un noteikusi tādas iekšējās kārtības procedūras, kas nodrošina ķīlu zīmju seguma reģistra kārtošanu un tajā iekļauto hipotekāro prasījumu un aizstājējseguma šķirtu pārvaldīšanu no bankas pārējiem aktīviem.

(2) Pēc Vērtspapīru tirgus komisijas pieprasījuma Latvijas Banka sniedz atzinumu par šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajām procedūrām, kā arī atzinumu par to, vai attiecīgā banka atbilst šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

 

6.pants. Ķīlu zīmju apgrozībā ievēro šādus pamatnoteikumus:

1) emisijas prospektā nosaka, vai ķīlu zīmes var dzēst pirms apgrozības termiņa beigām. Ja tās var dzēst, norāda dzēšanas kārtību;
2) ja emisijas prospektā ir noteikts termiņš, līdz kuram ķīlu zīmes netiks dzēstas, Civillikuma 1767.panta noteikumi nav piemērojami;
3) ja ķīlu zīmes dzēš pirms apgrozības termiņa beigām, procentu izmaksu var pārtraukt tikai pēc tā procentu izmaksas datuma, kurš seko ķīlu zīmju dzēšanas datumam;
4) ja pirms termiņa dzēš ķīlu zīmju sērijas daļu, nodrošināma visām apgrozībā esošajām attiecīgās sērijas ķīlu zīmēm vienāda dzēšanas varbūtība;
5) ķīlu zīmju procentu izmaksas veicamas ne retāk kā vienu reizi gadā.
 

7.pants. Ja ķīlu zīmju emisijas prospektā ir paredzēti ķīlu zīmju nominālvērtības un procentu maksājumu pārrēķini atbilstoši makroekonomisko rādītāju, ārvalstu valūtu kursu, Latvijas Bankas refinansēšanas likmes vai citām izmaiņām, šo pārrēķinu pamatā var būt tikai Centrālās statistikas pārvaldes vai Latvijas Bankas publicētie dati.

 

8.pants. Ja aizdevums ir izsniegts ķīlu zīmēs, bankai nav tiesību nepieņemt aizdevuma atmaksāšanai tās pašas sērijas ķīlu zīmes to nominālvērtībā.

III nodaļa

Ķīlu zīmju segums

 

9.pants. (1) Apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm pēc to kopējās nominālvērtības vienmēr jābūt segtām vismaz ar tāda paša apjoma hipotēkām. Hipotēkas vietā segumam pilnīgi vai daļēji var izmantot Latvijas valsts galvojumu.

(2) Ķīlu zīmju kopējiem procentu izdevumiem vienmēr jābūt segtiem ar vismaz tāda paša apjoma kopējiem procentu ienākumiem no hipotekārajiem aizdevumiem.

(3) Ķīlu zīmju segumā hipotēkas, Latvijas valsts galvojumu un procentu ienākumus no hipotekārajiem aizdevumiem var aizvietot ar aizstājējsegumu, nepārsniedzot 20 procentus no apgrozībā esošo ķīlu zīmju nominālvērtību kopsummas kopā ar procentu izdevumiem.

(4) Emitents aizstājējsegumu var veidot ar:

1) Latvijas valsts likvīdiem vērtspapīriem vai vērtspapīriem, par kuriem dots Latvijas valsts galvojums — 95 procentu vērtībā no to tirgus cenas, bet nepārsniedzot šo vērtspapīru nominālvērtību;
2) naudas līdzekļiem kasē un korespondējošā kontā Latvijas Bankā.

(5) Apgrozībā esošo ķīlu zīmju dzēšanas un procentu maksājumiem (atbilstoši emisijas noteikumiem) vienmēr jābūt segtiem ar vismaz tādas pašas vērtības hipotekāro aizdevumu dzēšanas un procentu maksājumiem (atbilstoši aizdevuma līgumiem) un aizstājējsegumu.

 

10.pants. (1) Ja, piedzenot hipotekāro aizdevumu, kurš kalpo par segumu ķīlu zīmēm, banka pārņem savā īpašumā nekustamo īpašumu, šādu īpašumu drīkst izmantot par ķīlu zīmju segumu ne vairāk kā ar pusi no iepriekšējā seguma vērtības un ne ilgāk par diviem gadiem.

(2) Hipotēku, ko emitents ieguvis uz līguma pamata no citas bankas, var izmantot ķīlu zīmju segumam vienīgi tad, ja emitents uzņēmies atbildību par nekustamā īpašuma novērtēšanu vai līgumā ir noteikts, kura no bankām uzņemas atbildību par novērtēšanu.

(3) Hipotēka nevar kalpot par ķīlu zīmju segumu, ja banka, izsniedzot hipotekāro aizdevumu, nav ievērojusi Kredītiestāžu likuma 52.panta prasības.

 

11.pants. (1) Banka kārto ķīlu zīmju seguma reģistru, kas apliecina ķīlu zīmju segumu jebkurā to apgrozības brīdī.

(2) Ķīlu zīmju seguma reģistra veidu, ierakstu saturu un to pamatojumu nosaka Vērtspapīru tirgus komisija.

 

12.pants. (1) Hipotēka ir segumnespējīga, ja banka triju mēnešu laikā nav veikusi pasākumus ķīlas tiesības izmantošanai šā likuma 17.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja ar tiesas spriedumu aizņēmējs ieķīlātājs atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Hipotēku, kas kļuvusi segumnespējīga saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem, var izslēgt no ķīlu zīmju seguma reģistra tikai pēc bankas prasījuma realizācijas.

 

13.pants. (1) Ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautās hipotēkas un aizstājējsegumu ir atļauts izmantot tikai to saistību izpildes nodrošinājumam, kuras rodas uz ķīlu zīmju emisijas pamata.

(2) Ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautās hipotēkas un aizstājējsegumu banka pārvalda šķirti no pārējiem aktīviem.

(3) Ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautās vērtības bankas bankrota gadījumā netiek iekļautas tajā kredītiestādes mantā (naudas līdzekļos), no kuras tiek segti maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumi un apmierināti kreditoru prasījumi.

IV nodaļa

Hipotekārais aizdevums

 

14.pants. Hipotekārais aizdevums nedrīkst pārsniegt 60 procentus no tā nodrošināšanai ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības.

 

15.pants. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas licenci (profesionālās kvalifikācijas sertifikātu) nekustamā īpašuma novērtēšanai.

 

16.pants. Par hipotekārā aizdevuma nodrošinājumu atļauts izmantot tikai tādu nekustamo īpašumu, kas nav apgrūtināts ar zemesgrāmatā ierakstītiem parādiem, kā arī tad, ja agrākā prasījuma kreditors ir piešķīris bankas prasījumam pirmtiesības.

 

17.pants. (1) Hipotekārā aizdevuma līgumā iekļaujami vismaz šādi aizņēmēja (ieķīlātāja) pienākumi:

1) atmaksāt izsniegto aizdevumu kopā ar procentiem regulāri vienādās summās visā līguma darbības laikā (saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem aizdevuma pamatsummas atmaksāšanu var noteikt citādu pirmajos 12 mēnešos un pēdējā maksājumā);
2) nodrošināt ieķīlātā īpašuma nepārtrauktu un pietiekamu apdrošinājumu visā ķīlas līguma darbības laikā vai atlīdzināt bankas izdevumus par īpašuma apdrošināšanu;
3) neņemt no ieķīlātā īpašuma nomniekiem (īrniekiem) nomas vai īres maksu ilgāk par vienu gadu uz priekšu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punkta prasībai var neatbilst aizdevumi, kuru kopējā summa sasniedz 20 procentus no visu ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļauto aizdevumu summas.

(3) Līgumā nosakāms, kādai aizņēmēja (ieķīlātāja) rīcībai, kas samazina vai var samazināt ieķīlātā īpašuma vērtību, ir nepieciešama bankas iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(4) Banka var vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un griezties tiesā par ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanu, pirms beidzies aizdevuma līguma termiņš, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) aizņēmējs nokavējis kādu no aizdevuma atmaksāšanas termiņiem vai nepilda citus šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus;
2) aizņēmēja (ieķīlātāja) darbības vai bezdarbības rezultātā ir būtiski samazinājusies ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība un prasījuma apmērs pārsniedz 60 procentus no ieķīlātā īpašuma vērtības.
 

18.pants. Aizdevumu var pārjaunot ne vairāk par divām reizēm un tikai tad, ja, izpildot šā likuma 17.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumus, tiek samaksāti vismaz 33 procenti no aizdevuma summas aizdevuma sākotnējā termiņā un katrā pārjaunojuma termiņā.

 

19.pants. Apdrošināšanas līgums vai polise ar apdrošināšanas atlīdzības cedējumu uz bankas vārda atrodas glabāšanā bankā visā ķīlas līguma darbības laikā.

 

20.pants. Ja nekustamā īpašuma tirgus vērtība samazinās no aizņēmēja neatkarīgu apstākļu dēļ, bankai ir tiesības pieprasīt pirms termiņa atmaksāt to aizdevuma daļu, kurai nav šā likuma 14.pantā noteiktā nodrošinājuma.

V nodaļa

Uzraudzība

 

21.pants. (1) Banka, kas emitē ķīlu zīmes, sniedz Vērtspapīru tirgus komisijai tās noteiktajā termiņā un veidā ziņas, kas raksturo ķīlu zīmju segumu.

(2) Vērtspapīru tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu ziņas un iepazīties ar dokumentiem, kuros ir šādas ziņas, kā arī, veicot ieķīlātā īpašuma novērtējuma ekspertīzi, pārbaudīt ķīlu zīmju seguma reģistrā ietverto hipotēku drošību.

 

22.pants. Ja banka neatbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem nosacījumiem vai savā darbībā neievēro 5.panta pirmās daļas 3.punktā minētās iekšējās kārtības procedūras, Latvijas Bankas pienākums ir informēt par to Vērtspapīru tirgus komisiju, norādot konkrētus pārkāpumus.

 

23.pants. (1) Vērtspapīru tirgus komisija ir tiesīga apturēt ķīlu zīmju emisiju, ja:

1) tā ir saņēmusi no Latvijas Bankas šā likuma 22.pantā minēto informāciju;
2) pēc komisijas novērtējuma ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautais nodrošinājums neatbilst šā likuma prasībā m;
3) netiek pildīti hipotekāro darījumu noteikumi.

(2) Ja Vērtspapīru tirgus komisija pieņem lēmumu par ķīlu zīmju emisijas apturēšanu, tā norāda šāda lēmuma pieņemšanas iemeslu un nosaka laiku konstatēto trūkumu novēršanai.

(3) Ķīlu zīmju emisijas apturējums neskar ķīlu zīmju emisijas prospektā noteikto bankas saistību izpildi un nerada tiesības pieprasīt hipotekāro ķīlu zīmju dzēšanu pirms termiņa.

Pārejas noteikums

 

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.127 "Noteikumi par hipotekārajām ķīlu zīmēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 10.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 10.septembrī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 29.septembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!