Ludzas rajona izglītības darbinieku un pašvaldību vadītāju augusta apspriedes aicinājums

un Izglītības un zinātnes

ministrijai

Izglītība ir galvenais priekšnoteikums kultūras un ekonomikas attīstībai, tā ir valsts attīstības garants.

Diemžēl pēdējos gados valsts budžeta daļa izglītības nozarei samazinājusies, bet 1999. gada finansējums paredzēts vēl mazāks.1996. gadā izglītības finansējums bija 7,4% no iekšzemes kopprodukta, 1997. un 1998. gadā — 6,5%, bet 1999. gadā plānots tikai 6,1 procents. Rezultātā izglītība ir uz sabrukuma robežas.

Ludzas rajonā ar pastāvošo finansējumu nākamajā mācību gadā būsim spiesti slēgt divas vidusskolas un septiņas pamatskolas, tiks atbrīvoti no darba skolotāji.

Kapitālieguldījumos tiek izlietoti tikai 39% no valsts un pašvaldību budžeta izdevumiem izglītībai, t.i., 15% no nepieciešamā apjoma visneatliekamāko vajadzību apmierināšanai. Izglītības iestāžu inženiertehniskā stāvokļa sakārtošanai nepieciešami 646 miljoni latu, t.i., 1879 lati uz vienu audzēkni.

Pastāvot pašreizējai pedagogu atalgojuma sistēmai, nav iespējams nodrošināt skolas ar kvalificētiem kadriem. Pirmsvēlēšanu solījumi par pakāpenisku pedagogu algu paaugstinājumu, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, ir nereāli. Pašreizējais algu pielikums nesedz inflācijas pieaugumu. Latvijas Republikas Saeima nav izpildījusi 1995. gada paziņojumu par pedagogu algu pakāpenisku pielīdzināšanu valsts civildienestā strādājošo algām.

Rajonā katastrofāli krītas iedzīvotāju materiālās labklājības līmenis, pieaug bezdarbs. Ja izglītības finansējums nepalielināsies, daļa skolas vecuma bērnu nespēs iegūt pat pamatizglītību, jo arvien vairāk ģimeņu nevar nodrošināt bērnu elementārās vajadzības. Palielinās bērnu skaits ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem.

Iepazīstoties ar jauno budžeta projektu, prasām valdībai reāli iekļaut izglītību prioritāro nozaru skaitā, t.i.,

prasām:

• 1999. gada budžetā palielināt finansējumu izglītībai,

• izveidot izglītības stratēģisko programmu ar finansiālo segumu desmit gadiem,

• veikt izglītības izdevumu pārstrukturēšanu, panākot līdzekļu novirzīšanu pedagogu algām, tālākizglītībai, izglītības iestāžu celtniecībai, mācību līdzekļu iegādei, informācijas tehnoloģiju ieviešanai izglītības iestādēs,

• piešķirt papildu finansējumu latviešu mācībvalodas klašu atvēršanai minoritāšu skolās, nenosakot minimālo skolēnu skaitu klasēs,

• rast līdzekļus mazo lauku skolu saglabāšanai un attīstībai,

• pirmsskolu iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem atalgojumu maksāt no valsts, nevis pašvaldību budžeta.

Aicinājums pieņemts Ludzas rajona izglītības iestāžu darbinieku un pašvaldību vadītāju konferencē 1998. gada 25. augustāa