Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas kultūru un Kultūrkapitāla fondu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.09.1998., Nr. 261/264 (1322/1325) https://www.vestnesis.lv/ta/id/49681

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ziemeļu un Baltijas valstu jaunajām iespējām

Vēl šajā numurā

10.09.1998., Nr. 261/264 (1322/1325)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VĒSTULES

Par Latvijas kultūru un Kultūrkapitāla fondu

LR Ministru kabinetam

LR Ministru prezidentam

Guntaram Krastam

1998. gads Latvijā kultūras jomā iezīmējas ar diviem būtiskiem notikumiem: Kultūrkaptiāla fonda (KKF) izveidošanu pavasarī un šīs tikko izveidotās kultūrveidošanas struktūras ārdīšanu rudenī. KKF izsaka protestu pret G.Krasta valdības lēmumu samazināt plānoto (ar likumu noteikto) KKF 1999. gada finansējumu par 1 miljonu latu. Tieši šī valdība panāca, ka likumprojektā par KKF iezīmētā nodokļa daļā tiek iestrādāts cits finansēšanas mehānisms — piešķirt konkrētu summu, katru gadu — 2 miljonus latu. KKF uzskata, ka likums, arī "Likums par Kultūrkapitāla fondu", ir likums visiem un tas ir jāpilda, pirmkārt, valdībai pašai, ja vien tā nevēlas radīt neuzticību šai valstij.

Kultūra atjaunotajā Latvijas Republikā līdz šim bijusi valsts uzmanības perifērijā. KKF dibināšana viesa cerības, ka beidzot kultūras situācija valstī uzlabosies. Taču notiek pretējais. Jāatzīmē, ka KKF netika radīts šauras profesionālas grupas interešu apkalpošanai, tā mērķi un uzdevumi ir ne tikai atbalstīt jaunrades procesu, bet arī saglabāt kultūras mantojumu un veicināt kultūras vērtību pieejamību sabiedrībai šī vārda visplašākajā nozīmē. Finansējuma samazinājums tādējādi ietekmēs visu sabiedrību.

G.Krasta vadītā valdība iekļaušanos Eiropā interpretē visai ierobežoti, materiālu, tūlītēju tveramu ieguvumu vārdā liedzot tik nepieciešamo atbalstu kultūrai. Ja nākotnes Eiropa peldēs uz četriem vaļiem — demokrātijas, cilvēktiesībām, likumības un kultūras —, tad Latvijas sabiedrība, iztrūkstot vienam, neizbēgami virzīsies uz citu — stagnējošo puskultūru — pusi. Kāpēc gan šī valdība domā, ka izpildījusi Eiropas Savienības prasības militārajā, tirdzniecības, monetārajā jomā, tai nebūs jāpilda paredzētās stingrās prasības kultūras jomā?

Mēs aicinām valdību nesamazināt likumā noteikto Kultūrkapitāla fonda 1999. gada finansējumu, tā izrādot cieņu gan šīs valsts likumiem, gan kultūrai un apstiprinot iecerēto virzību uz Eiropu šī jēdziena nesašaurinātā nozīmē.

KKF padome:

KKF padomes priekšsēdētāja

R.Umblija

KKF padomes locekļi

R.Čaupova, E.Vērpe, A.Vilks,

V.Muktupāvels, N.Naumanis, I.Beķere,

J.Dambis, N.Šnē, K.Zalcmanis

1998. gada 8. septembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!