• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Ziemeļu un Baltijas valstu jaunajām iespējām (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.09.1998., Nr. 261/264 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49655

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Bērni mūsu ģimenēs: cik un kāpēc?

Vēl šajā numurā

10.09.1998., Nr. 261/264

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VIEDOKĻI

Par Ziemeļu un Baltijas

valstu jaunajām iespējām

Berita Brērbija Larsena

( Berit Brerby Larsen ) Ziemeļu padomes prezidente, Norvēģijas parlamenta locekle

Turpinājums no 1.lpp.

Dialoga ceļā mēs esam noteikuši vajadzības un prioritātes, kā arī plašu ciešu kontaktu tīklu ar šo valstu lēmējinstitūcijām. Mūsuprāt, tas ir obligāts priekšnoteikums, ja nepieciešams sasniegt taustāmus rezultātus. Ziemeļvalstu pasākumi tikuši koncentrēti noteiktās jomās — sociālās nodrošinātības attīstībā šī termina plašākajā nozīmē un pilsoņu tiesībās.

Ziemeļu padome koncentrējusies uz bērnu stāvokļa uzlabošanu pašreizējā pārmaiņu periodā. Padomes Kaimiņzemju komiteja palīdzējusi nostādīt sabiedrības uzmanības centrā nepieņemamos apstākļus, kādos jādzīvo daudziem bērniem mūsu kaimiņzemēs. Darba grupa, kuru vadīja Margareta Izraelsone ( Margareta Israelsson ), Zviedrijas parlamenta deputāte, sastādījusi ziņojumu, kas dod vielu pārdomām (skat. www.baltchild.org!). Ziņojums, kas pievēršas bērnu un ģimeņu dzīves apstākļiem Baltijas valstīs pārejas posmā, izraisījis debates Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Nākotnē Ziemeļu reģionam būs nozīmīgāka loma nekā tikai saiknei starp jaunajām un vecajām ES dalībniecēm. Pirmsiestāšanās sarunu procesa laikā un vēlāk, saskaņā ar plānu jau būdamas pilntiesīgas ES dalībnieces, Polija un Baltijas valstis būs acīmredzamas Ziemeļvalstu sadarbības partneres. Mums lielā mērā ir kopīga vēsture attiecībā uz Baltiju, mums ir kopīga ieinteresētība nostiprināt un attīstīt mūsu reģionu. Turklāt, Ziemeļvalstis jau ir uzkrājušas pieredzi, strādājot plecu pie pleca ar ES valstīm, kā arī šīs organizācijas sastāvā, pieredzi, kurā tagad būs iespējams lietderīgi dalīties ar saviem kaimiņiem.

Novērotāji ir vienisprātis, ka attiecībām ar Krieviju ir un arī turpmāk būs izšķirīga loma stabilas un demokrātiskas Eiropas attīstībā. Ja gribam gūt panākumus drošības jautājumu risināšanā, nopietnu vides problēmu risināšanā, kā arī nepārtrauktas sociālekonomiskās attīstības nodrošināšanā visā Eiropā, ir būtiski, ka ES sadarbība ar Krieviju tiek uzturēta un aktivizēta. Un šajā kontekstā Ziemeļvalstis var spēlēt nozīmīgu lomu — kā savienotājposms un tiltu būvētājs, kā kaimiņi un sadarbības partneri.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kādiem būs jāsastopas Ziemeļu padomei, ir — nodrošināt, lai mūsu kaimiņu apgabali tiktu iesaistīti Eiropā notiekošajos pārmaiņu procesos. Mēs ceram, ka sadarbība ar kaimiņu apgabaliem aizvien paplašināsies.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!