• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lauki un jūra: savam un citu galdam (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.09.1998., Nr. 261/264 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49650

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Vienības braucienu

Vēl šajā numurā

10.09.1998., Nr. 261/264

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Lauki un jūra: savam un citu galdam

Vakar Ķīpsalas izstāžu hallē

tika atklāta

otrā "Riga Food '98" skate

Turpinājums no 1.lpp.

Pārtikas centra direktors Olafs Stengrēvics jaunajā izdevumā "Izstāžu Centra Ziņas" raksta: " Esmu daudz kur bijis un visur ēdis maizi, bet tik garšīgas kā pie mums nav nekur. Pie šīs pārliecības es palikšu arī tad, ja zelta medaļa aizceļos pār jūru. Un vēl — mums atkal ir zaļais siers! "Raunas piensaimnieks" laikam nepiedalīsies izstādē, bet es ļoti priecājos, ka viņi ir atjaunojuši zaļā siera ražošanu. "

Par lielu prieku mums visiem, visaugstākos apbalvojumus ļoti sīvā konkurencē visvairāk saņēma Latvijas ražojumi. Īpaša reklāma vairs nav nepieciešama Normunda Skauģa vadītajai zemnieku saimniecības "Lāči" maizes ceptuvei. Rudzu maizes cepšanas māku viņš ir izkopis līdz pilnībai. Šajā izstādē gūts visaugstākais novērtējums — GRAND PRIX medaļa un diploms. Gardu saldskābmaizi no vietējiem miltiem cep Lielezera zemnieku saimniecībā, kas šajā konkursā izpelnījās atzinību. No siera ražotājiem pārliecību par produkta labo kvalitāti saņēma "Rīgas piensaimnieks", kura kausētais siers "Dzintars" savā grupā 60 dalībnieku konkurencē ieguva bronzas medaļu. Uzņēmuma direktors Arvīds Ušķis bija gandarīts par sasniegto, jo starptautiskā komisija bija šī produkta kvalitāti atzinusi par labāku nekā rietumvalstīs ražotajiem. Uzņēmums iecerējis piedāvāt savu preci arī Igaunijā un Lietuvā.

Protams, liela nozīme ir produkcijas iepakojumam. Šajā jomā vēl daudz veicamā lielai daļai Latvijas ražotāju. Jo bieži vien ir grūti iedomāties, ka aiz nepievilcīga iepakojuma slēpjas kvalitatīva prece, tas atbaida potenciālos pircējus. Vēl viena atziņa, ko īpaši uzsvēra Viesturs Tīle, — Latvijā pārlieku maz domā par preču iesaiņošanu nelielos iepakojumos. Domājams, ka izstādē piedāvātie iepakojumi un dažādu firmu piedāvātais pakalpojumu klāsts palīdzēs šīs problēmas risināšanā.

Lieli un ne tik lieli pārtikas ražotāji piedāvā savu preci. Piemēram, Bauskas rajona SIA "Kronis", ko vada Aivars Svarenieks, ražo 50 veidu dārzeņu konservus, sulas. Bijušās paju sabiedrības "Code" konservu cehu tā 11 darbinieki privatizējuši pirms trim gadiem. Tolaik gan šeit gatavoti tikai gurķi un ābolu vīns. Pieprasījums pēc produkcijas ir liels. Visvairāk to gaidot skolās, bērnudārzos, ēdnīcās un citos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Nesen uzņēmumā uzstādīta jauna līnija, kurā iespējams burciņas aizvalcēt ar vairākkārt lietojamiem vāciņiem.

Izstādē savu produkciju piedāvā maizes, piena un gaļas pārstrādātāji. Iespējams degustēt un salīdzināt, kur tad top visgardākās desas, siers, kur ražo vislabākos dzērienus. Katram jaunam produktam jāmeklē savs patērētājs, tas ir viens no svarīgākajiem tirgus noteikumiem. Akciju sabiedrības "Ave Lat Grupa" dalībnieki ar ģenerāldirektoru Ēriku Masteiko priekšgalā izstādes apmeklētājiem demonstrēja, ko iespējams pagatavot no dažādiem produktiem. Piemēram, kā garšo pankūkas ar kūpinātu lasi vai kā gatavojama "Rīta rika" utt.

Preses konferencē "Ave Lat Grupas" mārketinga direktors Ainars Lodziņš iepazīstināja ar uzņēmuma tirgus stratēģiju. Uzsverot to, ka tāds jēdziens kā "mantotie tirgi" nepastāv, konkurence diktē savus noteikumus. Lai iekarotu citu zemju tirgu, jāprot adaptēties, piemēram, mainot gan produkta garšu, gan arī iepakojumu, kā to veiksmīgi dara "Laima" un "Kaija". Tirgus situāciju A. Lodziņš raksturoja kā pārejas posmam raksturīgu. Ļoti krasi izjūtama ir rietumvalstu konkurence, jo tās nāk ar gatavu produktu, turklāt ar lielām un dārgām atbalsta programmām. Nav nemaz tik viegli konkurēt arī Polijā, Čehijā, Ungārijā un citās bijušajās austrumbloka valstīs, jo muitas nodokļu dēļ mākslīgi tiek paaugstināta produkcijas cena. Šajā jomā vēl daudz veicamā starpvalstu līgumu slēgšanā.

Sarežģītā situācija vienā no perspektīvākajiem tirgiem — Krievijā — radījusi grūtības daudziem Latvijas uzņēmumiem. Rīgas piena kombināta direktors Marģers Rava minēja, ka stāvoklis veidojas ļoti nopietns. Līdz ar Krievijas tirgus slēgšanu rodas liela piena produktu pārprodukcija. Latvijā ienāk piena produkti no Igaunijas un Lietuvas. Sevišķi slikti piena ražošanu ietekmē Lietuvas subsidētā produkcija. Tāpēc būtu nepieciešams valdības līmenī lemt par vietējā tirgus aizsardzību. Sava uzņēmuma attīstību M.Rava saskata jaunu produkcijas veidu ražošanā. Patlaban tā ir "Lāses" grupas produkcija — piens un krējums. Arī puse no valstī ražotā saldējuma top Rīgas piena kombinātā. Produkcijas daudzveidība, pieprasījums iekšējā tirgū ļauj uzņēmumam sabalansēt savu budžetu. Uzņēmums ir ieguvis tiesības produkciju eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm, taču augstās kvotas šo iespēju ierobežo.

Diemžēl daudzi Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi, nonākuši lielās grūtībās, ir jau pārtraukuši zivju konservu ražošanu. Akciju sabiedrības "Kaija" valdes priekšsēdētāja Taiga Treimane pastāstīja, ka tirdzniecība Krievijā gandrīz pārtraukta, darbojas tikai viena vairumtirgotava Sanktpēterburgā, kur iespējams iegādāties "Kaijas" produkciju, maksājot valūtā. Patlaban uzņēmums lielu akcentu liek uz kulinārijas izstrādājumiem, ko cenšas piedāvāt ne tikai vietējā tirgū, bet arī visā Baltijas reģionā. Uzsākta arī Austrumeiropas tirgus izpēte.

Akciju sabiedrības "Balticovo" ģenerāldirektors Valdis Grimze minēja, ka uzņēmumā tiek saražots 730 000 olu dienā, tās visas ir paredzētas vietējam tirgum. Baltijas tirgus izveide diemžēl sagādā nopietnus zaudējumus, jo ievestā produkcija ir ievērojami lētāka. Izstrādājot tirgus aizsardzības pasākumus un nosakot kvotas, īpaši apdraudēti būs mazie uzņēmumi, kas nespēs konkurēt ar lielajiem. Tirgus aizsardzības pasākumi ir svarīgi, un par to jādomā valsts mērogā.

Runājot par "Ave Lat Grupas" stratēģiju, kā viens no galvenajiem virzieniem tika minēta sertificēšanas programmu izstrāde. Katrs no uzņēmumiem — "Rīgas vīni", "Latvijas balzams", "Laima", "Hanzas maiznīca", Rīgas piena kombināts izstrādā savu projektu, veido savu tirdzniecības marku.

Jāpiebilst, ka izstādes dalībniekiem un apmeklētājiem visas trīs dienas iespējams piedalīties dažādos semināros, kas veltīti pārtikas produktu kvalitātes kontrolei, Eiropas Savienības likumdošanas principu ievērošanai un ieviešanai, pārtikas standartu harmonizācijai ar ES standartiem u.c.

Viena no populārākajām Latvijas izstādēm — "Rīga Food ’98" — gaida apmeklētājus. Cerams, ka šeit noslēgtie līgumi sekmēs Latvijas pārtikas preču eksportu.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

2. starptautiskais pārtikas konkurss

izstādē "Riga Food ’98"

Lai veicinātu kvalitatīvas un nekaitīgas produkcijas ražošanu un piedāvājumu pircējam, izstādes "Riga Food ’98" ietvaros notika Labklājības ministrijas Latvijas Pārtikas centra sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT1 organizētais Pārtikas konkurss.

Konkursa gaitā tika izvērtēti labākie siera un maizes produkti.

1998. gada 2. starptautiskā pārtikas konkursa žūrijas komisija nolēma piešķirt:

 

Maizes konkursā

G r a n d P r i x — z/s "Lāči" — rupjmaize

Rudzu klona maizes grupā

Z e l t a m e d a ļ u — "Biržu klona maize", Madonas PB maizes kombināts

S u d r a b a m e d a ļ u — "Rudzu klona maize", Bauskas RPB maizes

kombināts; "Rudzu klona maize",

Ogres RPBS maizes kombināts

B r o n z a s m e d a ļ u — "Lāčplēša" rupjmaize, i/u "Ogres klaips";

"Jaunā" klona maize, Ratino maizes kombināts;

"Limbažu klona maize", Ratino maizes kombināts

Rudzu saldskābās maizes grupā

Z e l t a m e d a ļ u — "Kuldīgas saldskābmaize", Kuldīgas PB maizes ceptuve

S u d r a b a m e d a ļ u — "Rudzu saldskābmaize", z/s "Lāči"

B r o n z a s m e d a ļ u — "Saldskābmaize", SIA "Lielezers"

Baltmaizes izstrādājumu grupā

Z e l t a m e d a ļ u — Baltmaize a/l, "Roga – Agro"

S u d r a b a m e d a ļ u — "Pilsētas baltmaize", a/s "Kviteks" Iļģuciema maiznīca

B r o n z a s m e d a ļ u — baltmaize a/l, "Vidzemes maiznīca"

 

Siera konkursā

G r a n d P r i x — "Zaļais siers", "Rankas piensaimnieks", Latvija

Holandes sieru grupā

Z e l t a m e d a ļ u — Igauņu "Holandes siers", "Mālpils piensaimnieks", Latvija

S u d r a b a m e d a ļ u — "Palanga", ABE "Šilutes Rambynas", Lietuva

B r o n z a s m e d a ļ u — "Holandes siers", a/s "Cesvaines piens", Latvija

Krievijas sieru grupā

Z e l t a m e d a ļ u — "Ugļičas", "Rankas piensaimnieks", Latvija

S u d r a b a m e d a ļ u — "Krievijas siers", Trikātas PKB "Beverīna", Latvija

B r o n z a s m e d a ļ u — "Krievijas siers", "Rankas piens", Latvija

Kausēto, mīksto, skābpiena un kūpināto sieru grupā

Z e l t a m e d a ļ u — "Ķimeņu siers", "Vidzemes piens", Latvija

S u d r a b a m e d a ļ u — "Kūpinātais siers", "Panevēžas siers", Lietuva

B r o n z a s m e d a ļ u — kausētais siers "Dzintars", "Rīgas piensaimnieks", Latvija

Izstādē kopā ar daudzu citu uzņēmumu produkciju bija iespēja iepazīties arī ar SIA "Lido" gaļas ceha ražojumiem; "Ave Lat" grupas ģenerāldirektors Ēriks Masteiko gatavo pankūkas ar lasi no savu uzņēmumu izejmateriāliem Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Šeit tāpat bija pārstāvēti a/s "Kaija" zivju izstrādājumi un Bauskas rajona SIA "Kronis" daudzveidīgā produkcija — dažādi dārzeņu konservi

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!