Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Saeimas 3. septembra plenārsēdi.

Pagājušajā sēdē mēs iesākām skatīt likumprojektu "Enerģētikas likums" trešajā, galīgajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ernests Jurkāns. Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Labrīt, godātie kolēģi! Mēs turpinām izskatīt Enerģētikas likumu. Un iepriekšējā sēdē mēs apstājāmies pie 12. priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Atgādiniet, Jurkāna kungs, pie kura?

E.Jurkāns.

Pie 12.

Sēdes vadītājs.

12. priekšlikums, tas ir izskatāmā dokumenta 8. lappusē.... piedodiet, 7. Lūdzu!

E.Jurkāns.

Jā... Tātad deputāts Leiškalns piedāvā aizstāt 2. panta 2. punktā vārdu "drošības" ar vārdu "drošuma". Tātad komisija atbalsta šo priekšlikumu un daļēji precizē, un izsaka komisijas redakcijā un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tātad, kā mēs vienojāmies, 8. lappusītē ir redakcionāli precizējumi, un es lūgtu tos atbalstīt un akceptēt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Esam vienojušies.

E.Jurkāns.

Paldies! Tātad 13. priekšlikums ir 9. lappusē — Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Oša: izteikt 4. panta 1. daļu jums piedāvātajā redakcijā, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par komisijas atzinumu? Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tātad 14. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un es gribētu, lai deputāti skata arī 15. — Juridiskā biroja priekšlikumu, jo komisija daļēji atbalsta Leiškalna kunga priekšlikumu, kurš ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā, un lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 14. un 15. priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 4. panta pēc jaunās numerācijas 2. daļas tekstu. Paldies!

E.Jurkāns.

Tātad 10. lappusīte. 5. pants. Tas ir redakcionāli precizēts, un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

E.Jurkāns.

16. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums — izslēgt 5. panta otro daļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu, un 5. panta otrā daļa tiek saglabāta.

E.Jurkāns.

17. ir deputāta Leiškalna priekšlikums — izteikt 5. panta 2. daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalsta un precizē, un lūdzu atbalstīt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tāpat ir pie 6. panta redakcionāli precizējumi, un komisija lūdz akceptēt. Tāpat arī pie 7. panta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tad 18. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Ādamsons un lūdz izteikt 7. panta 7. punktu jums piedāvātajā redakcijā, un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tāpat par 7. panta 8. daļu, par 8. pantu un par 9. pantu ir redakcionāli precizējumi. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

E.Jurkāns.

19. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns pie 10. panta, un komisija lūdz atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tāpat ir redakcionāli precizējumi pie šī panta 2. daļas un 3. daļas, un komisija lūdz akceptēt.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

E.Jurkāns.

20. priekšlikums ir iesniegts no Juridiskā biroja, un komisija lūdz atbalstīt redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Jurkāns.

21. ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Viņš lūdz izteikt 11. panta 1. daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta, nedaudz precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

E.Jurkāns.

22. ir Leiškalna kunga priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Viktors Dinēvičs vēlas runāt.... Dinēviča kungs, vajag pieteikties debatēs tad, kad tas tiek apspriests. Jūs pieteicāties tagad. Tātad deputāts Dinēvičs no vārda atsakās.

E.Jurkāns.

Tātad pie 11. panta 3. daļas komisija redakcionāli precizē šo daļu un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt.

E.Jurkāns.

23. ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Viņš lūdz papildināt 11. pantu ar 4. daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to diemžēl nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Dinēvičs runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

V.Dinēvičs

(DPS). Augsti godātais Prezidij, dāmas un kungi! Tā kā republiku ir pārņēmusi neapdomātā, zinātniski nepamatotā privatizācijas nieze, un, akli paklausot ārzemju konsultantu spiedienam, esam ķērušies pat pie dabīgo monopolu privatizācijas, ievērojot ārzemju un atsevišķu grupējumu savtīgās intereses, nevis Latvijas tautsaimniecības attīstības intereses, tad uzskatu par nepieciešamu kaut vai daļēji novērst dabīgā monopola privatizācijas ļaunumu ar ierosināto priekšlikumu papildināt 11. pantu ar 4. daļu jums redzamajā redakcijā.

Šī priekšlikuma pamatojumam ir vairāki argumenti. Vispirms jau tehnoloģiski tamlīdzīgas energokompānijas nevar strādāt, sadalītas atsevišķos uzņēmumos katrs par sevi atsevišķi, jo visiem šiem atsevišķajiem uzņēmumiem —elektrostacijām, augstspriegumu tīkliem, sadalošajiem tīkliem — ir jāstrādā vienotā režīmā, lai nodrošinātu vislielāko ekonomiju. Pagaidām pasaulē tā notiek visur.

Līdzīga situācija ir arī gāzes saimniecībā. Nevar gāzes transporta vadi strādāt vienā režīmā, bet Inčukalna gāzes pazemes krātuve — citā. Arī šeit ir jānodrošina vienota, saskaņota darbība, ko vada dispečerdienests. Jebkurā iepriekšminētajā gadījumā nevar būt runa par sadalīto uzņēmumu visekonomiskāko darbību. Viens ražos, otrs pārvadīs, trešais sadalīs, ceturtais patērēs...

Tikai naivuļiem var iestāstīt, ka šinī gadījumā it kā notiekot tas pats, kas parastajā tirgus ekonomikas procesā, kur prece vai pakalpojums apritē dodas ar pārtraukumiem, laika intervāliem, nezaudējot savu lietošanas vērtību. Enerģētikā šie procesi ir nepārtraukti, un jebkuri mākslīgi radītie pārrāvumi, pārtraukumi objektīvi radīs neekonomiskumu un elektrības vai gāzes cenu pieaugumu kā vienmēr — uz patērētāju rēķina, it sevišķi uz masveidīgā patērētāja rēķina, tas ir, uz vissliktāk situēto cilvēku rēķina. Cenas taču visiem būs vienādas. Tātad viens ražos, otrs pārvadīs, trešais sadalīs, un galējā variantā ekonomiskajā ziņā — vienam būs peļņa, otram — zaudējums.

Lielās elektrokompāniju sadalīšanas un privatizācijas procesu apoloģēti, idejas aizstāvji, pamato ar konkurences palielināšanu... Piedodiet, par kādu konkurenci var būt runa? Latvijā taču nerodās klāt ne jaunas stacijas, ne jauni enerģijas avoti, ne jauni tīkli. Tā vienkārši ir demagoģija, lai noslēptu galveno. Valsts dabīgā monopola vietā tiek radīts privātais monopols, un tā kā vairāki spēcīgi ekonomiskie spēki iekārojuši šo paredzamo monopolu peļņu, tad ar dažādu lobistu palīdzību Saeimā un valdībā šī sadalīšana par nožēlu ir ņēmusi virsroku. Domāju, ka tālākajās debatēs šie īleni no maisa dursies laukā.

Un tomēr galvenais arguments slēpjās objektīvajos pasaules globalizācijas un valstu integrācijas procesos. Kā zināms, šie objektīvie procesi prasa līdzsvarotību patēriņā, ražošanā, un ne jau tikai atsevišķas valsts mērogā, bet jau visas pasaules mērogā. Bet tādas pagaidām visvarenas valstis kā Amerikas Savienotās Valstis praktiski jau pārvērtušās par patērētāju sabiedrības valsti, kur pašu ražošana sen jau nenodrošina pašu patēriņu. To visu viņas varēja izdarīt tikai tāpēc, ka klusiņām palaidušas vaļā savu papīra naudas iespiešanu, izmantojot daudzu valstu un tautu lētticību dolāra stiprumam. Papildus vēl ar zinātnieku palīdzību fetišizējot finansu, vērtspapīru tirgu, atrautu no ražošanas, kas ir galvenais līdzsvara nosacījums. Atrautu no preču un darba tirgiem. Un šodien mēs esam liecinieki tieši fetišizētā it kā finansu tirgus pasaules krīzes sākumam. Blēņas! Parādās uzskatāmas iezīmes jau globālajai ekonomiskajai krīzei, un vēl nākotnē tā būs saistīta ar dolāra krahu, ar tās valūtas krahu, uz kuras daudzas valstis balsta savas nacionālas valūtas, arī Latvija. Šīs pazīmes mēs manījām Austrumāzijas valstīs, kur ar dolāru bāzētā un uzspūstā ekonomika sāka dot sūci, tagad redzam Krievijas naudas krīzi, un trūkst tomēr vienmēr vājākajā vietā. Visas pazīmes rāda, ka nākotnē ne jau dolārs būs nacionālo valūtu segums un ne jau arī vairs zelts. Nākošajā gadsimtā galvenās vērtības būs informācija un enerģijas resursi. Tie būs īstais segums valūtām.

Un mēs ko darām? Mēs izlaižam no savām rokām valsts tā jau skopos Latvijas enerģijas resursus, kas nākotnē būs galvenā pasaules bagātība. Tāpēc arī ir radies šis papildinājums 11. pantam, lai izvairītos no kraha nākotnē un ļautu šīm energokompānijām strādāt kā vienotam veselam. Par to arī aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es negribu noliegt, ka deputātam Dinēvičam šeit arī ir bijusi kāda doma šo priekšlikumu iesniedzot, diemžēl man nākas konstatēt vismaz vienu pretrunu šajā priekšlikumā un vienu neprecizitāti arī šajā izteiktajā runā. Un šī pretruna ir tāda, ka Dinēviča kungs mūs šeit baida... mūs šeit pamatoti brīdināja no situācijas, ka mums varētu valsts monopola vietā enerģētikas un gāzes sektorā izveidoties privātais monopols. Bet, Dinēviča kungs, jūsu priekšlikums tieši uz to ir vērsts, lai šeit izveidotos šis vienotais elektroenerģijas uzņēmums, šis "Latvenergo", kurš būtu vienots arī pēc privatizācijas. Tas nebūs nekas cits kā privātais enerģijas monopols, un tieši uz to ir vērsts šis jūsu priekšlikums.

Un Tautas kustība "Latvijai" uzskata, ka mēs vispār nevaram runāt par šī "Latvenergo" privatizāciju kā par vienota uzņēmuma privatizāciju. Un ka ir atsevišķas "Latvenergo" daļas, tajā skaitā Daugavas HES kaskāde un šie augstsprieguma elektropārvades tīkli, par kuriem ir likumā jāieraksta, ka tie vispār nevar tikt nekādā situācijā privatizēti. Bet mēs tajā pašā laikā varbūt varam tomēr runāt par jaunām termoelektrocentrālēm, kuras varbūt pat uz esošo termoelektrocentrāļu bāzes varētu būvēt jauni privātie investori. To mēs arī nevaram nekādā gadījumā noliegt. Tā kā mums šeit ir jābūt ar šo privatizāciju ārkārtīgi uzmanīgiem un noteikti visi privatizācijas noteikumi, ja mēs kādu daļu arī no "Latvenergo" privatizējam, ir jāapstiprina Saeimā un tajā gadījumā, ja mēs kā valsts atsakāmies no kontrolpaketes šajās te "Latvenergo" daļās, tad, mūsuprāt, šādi lēmumi būtu jānodod pat tautas nobalsošanai, kas norādītu uz to, ka mēs šajā brīdī tos nevaram pieņemt, jo cilvēki to neakceptē. Bet viena lieta, ko mēs nedrīkstam darīt nekad, mēs nekad nedrīkstam privatizēt Daugavas HES kaskādi un mēs nekad nedrīkstam privatizēt arī šos te augstsprieguma pārvades tīklus, kuriem ir jāpaliek valsts īpašumā.

Un otrā neprecizitāte, kas varbūt ir radusies zināmas kļūdas dēļ, ir tā, ka Latvijas valsts nesaista savu ekonomiku ar Amerikas Savienoto Valstu dolāru, un uz to norāda arī šī dolāru kursa izmaiņas attiecībā pret latu pēdējā laikā, bet Latvijas valsts saista savu ekonomiku ar starptautisko norēķinu vienību, kas ir izveidojusies kā kombinācija no dažādām valūtām, tajā skaitā Amerikas dolārs un Vācijas marka, un arī sterliņa... arī Japānas jēna un arī vēl citas valūtas. Tātad šeit ir Starptautiskā valūtas fonda apstiprināts šis valūtas grozs, un ar to Latvijas ekonomika arī šeit tiek saistīta. Un, ja mēs varbūt varam arī sagaidīt, teikšim, šo dolāra ekspansiju, kas notiek pasaules tirgū, tā arī var novest pie plašas finansu un ekonomikas krīzes, šeit es negribu šo jūsu domu apstrīdēt, bet jebkurā gadījumā Latvija nav tā valsts, kura būtu pirmā ieskrējusi iekšā, teiksim, šajos dolāra valgos, ja tie tādi būtu.

Bet, ja mēs runājam kopumā par šo priekšlikumu, tad es domāju, ka tas šeit nebūtu atbalstāms šādā veidā, kādā tas ir šeit sniegts priekšā, bet būtu atbalstāms drīzāk 41. priekšlikums, kas skaidri pasaka to, kādas šīs "Latvenergo" daļas nav privatizējamas. Un ja mēs šeit vēl mēģinām analizēt tās sekas, teiksim, kuras šim 23. priekšlikumam varētu rasties, tad šeit tiešām varētu domāt par to, ka kaut kādi zināmi ekonomiski grupējumi gribētu sagrābt savās rokās arī monopolu uz elektroenerģijas un gāzes piegādi Latvijā. Nu tas nu ir tas, ko mums tiešām nevajadzētu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Šis jautājums ir vairāk nekā būtisks Latvijas nākotnei. Vakar Tautsaimniecības komisija bija izbraukuma sēdē "Latvenergo", praktiski TEC—1 un Andrejsalas TEC—1 filiālē, un šo to mēs noskaidrojām, kas var diezgan būtiski ietekmēt šo procesu. Pirmkārt, jau tas, ka neviens mums nav uzspiedis privatizēt pa daļām, tā ir mūsu pašu iniciatīva, un, ja to darām, tad kas notiks, pavērtēsim.

TEC ražo elektroenerģiju, izejas cena ir 1,8 santīmi, Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas ražo par 0,6 santīmiem, iepērkam importa elektroenerģiju par 1,6 santīmiem, tā ka te jau ir starpība. Iedzīvotāji maksā 3,9 santīmus, vidēji pārdod "Latvenergo" par 3,07, nu, par 3 santīmiem, tātad peļņa šeit ir pietiekama un pagājušā gadā "Latvenergo" peļņa bija 18,6 miljoni. "Latvenergo" var ar saviem līdzekļiem un paņemtiem kredītiem rekonstruēt desmit gadu laikā sistēmu tā, ka tā ir darboties spējīga un konkurētspējīga. Pie tam 65% var nosegt no pašu peļņas, pāri par 800 miljoniem vajag šim pasākumam. Ja privatizējam pa daļām, tādā gadījumā mēs it kā izpildām vienu nosacījumu, ka palielinām konkurenci šo uzņēmumu starpā. Pie tam, kā es jau minēju skaitļus, ļoti nesekmīgu. Tagad kas notiek. Pavasarī, palu laikā, mēs neiepērkam importa elektroenerģiju, apturam TEC, kas ir daudz dārgāka enerģija, un ar palu enerģiju vēl eksportējam elektroenerģiju, līdz ar to nosedz iedzīvotājam, nu, kad neceļas elektroenerģijas tarifi. Ja tas būs privatizēts, katrs uzņēmums atsevišķi, tarifi noteikti celsies, katrs gribēs strādāt un ražot enerģiju un to pārdot.

Bet ir otrs nosacījums. Ka jāsaglabā ir "Latvenergo" konkurentspēja, tas ir, kapitāla koncentrācija. Enerģētika ir tāda nozare, kur kapitālkoncentrācijai ir ļoti augstai jābūt, lai varētu konkurēt. Pašreiz mēs importējam no Krievijas, Lietuvas un Igaunijas, ja mēs samazināsim kapitākoncentrāciju un "Latvenergo" konkurētspēju, kas notiks sadalot, noteikti tas notiks, tādā gadījumā mēs nonāksim importa elektrības jūgā un Latvija maksās raudādama augstākus tarifus. Mums ir uzstādīta vienīgā prasība no Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda, ka Latvijas energotirgum jābūt atvērtam, un tas arī tā ir. Jau šobrīd VEF savu produkciju pārdod Krievijai, pretī saņemot elektroenerģiju, tas ir trešās puses iesaistīšana elektroresursu tirgū. Ja šis brīvais tirgus elektroresursu tirdzniecībā, pārdošanā un pirkšanā notiek, tādā gadījumā nav pieļaujama nekāda "Latvenergo" sadalīšana, tas mazinās konkurētspēju, un samazināsies mūsu valsts iedzīvotāju naudas maciņš, citādi to nevar paredzēt. Es lūdzu atbalstīt Dinēviča kunga priekšlikumu, jo tas ir ļoti būtisks, un Čerāna kunga 41.priekšlikumu arī atbalstīt, jo tas nosaka, ka valsts rīcībā paliek, tas viens otru neizslēdz. Ja mēs tagad atļausim sadalīt "Latvenergo", tādā gadījumā konkurētspēja samazināsies un valsts ietekme šajā jautājumā nebūs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Jūs uzrunā Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". (No zāles: "Pirmais saraksts.") Paldies! Tiešām tā, 1.saraksts. Nesen bija 1.septembris, un es apciemoju skolēnus Dobelē, sākumskolā vēlāk Dobeles vidusskolā un skatījos uz tiem, no kuriem mēs gribam nozagt viņu mantojumu.

Mūsu tautai ir svēts tas, ko mēs esam mantojuši no mūsu senčiem, mūsu mazai tautai bagāta valoda, bagāta vēsture, pilna ar varoņiem, bet arī ar kangariem. Un šodien mūs grib apzagt no mūsu varoņiem, grib atšķaidīt mūsu valsts valodu, bet visvairāk grib izzagt to materiālo bagātību, ko Dievs un mūsu tauta ir mums devusi. Mēs gribam nākošām paaudzēm atņemt Daugavu, tā piederēs kādai komunistu partijas ierēdniecībai, mēs gribam atņemt latviešu tautai to, ko mans tēvs projektēja, bet tauta būvēja un maksāja, "Latvenergo" sistēmu. Un mēs to gribam atņemt par nekaunīgu, niecīgu summu. Šitanī vienā darījumā vien ikkatram Latvijas iedzīvotājam ir 20 tūkstoš latu vērta daļa, "Latvenergo" ir vērts 50 miljardu latu, bet to mūsu valdība grib izzagt no tautas, maksājot jeb pieprasot sev 10 latu 20 tūkstošu latu vietā. Ikkatrs ielas puika, neskolots vai skolots, ja tu viņam paņemtu 20 latus un dotu tikai 10 latus pretim, viņš tev prasītu: "Vai tu esi dulls?" un nepiekristu. Bet mēs esam pielikuši tūkstoti klāt, atņemam no viņiem 20 tūkstošus un dodam viņam atpakaļ tikai 10 latus caur valsts iestādēm un gribam, lai tauta tam piekrīt.

Sirmgalvji, vecāki, jaunatne, pamatskolas audzēkņi un vēl nākošās paaudzes, sacelsimies pret šito ārprāta laupījumu. Mūs grib atstāt bez mūsu mantojuma. Šie kungi, kas šeit sēž (No zāles deputāts Leiškalns: "Mēs stāvam!"), un viņi to izdarīs, šī Sadarbības padome, Leiškalna kungs to darīs, šī zādzība, kas notiek pret mūsu tautas mantojumu un notiek lielāko daļu šīs Saeimas laikā, ir tautai nepieņemama. Un tautai jāsaprot, ka viņa nevar vienkārši cerēt, ka kaut kāds Dievs nāks viņu glābt vai Staļina drēbēs vai citās, jo šī nekaunīgā Sadarbības padome, kas ir nolēmusi mums atņemt mūsu mantojumus, darbojas, un viņa darbojas caur šo Saeimu. Es nezinu, kā mēs varam skatīties spogulī no rīta, kā mēs varam satikt jauno paaudzi un viņiem teikt, ka mēs esam viņu pārstāvji, ka mēs atļaujam to tik krasi izlaupīt un izzagt no visa, kas mums ir svēts. Vai tas ir mūsu varoņa tēlu — leģionāri, vai tas ir mūsu valoda, jo mēs tagad visi runāsim ar laiku krieviski, bet mēs tēlojam, "Tēvzemei un Brīvībai" paņēmusi tautai vissvētākos vārdus un tēlo, ka viņa kaut ko aizsargā. Un viņi nav vainīgi ne par to, ko dara premjerministrs, vai par to, ko dara Finansu ministrija, ne par to, ko dara Ekonomikas ministrija, no Zemnieku savienības šeit sēž ar lielu smaidu, viņi nav vainīgi par to...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, lūdzu, runājiet par lietu.

G.Valdmanis.

Es runāju par lietu. Es runāju par jums.

Sēdes vadītājs.

Izslēdziet mikrofonu. Es liedzu jums vārdu, Valdmaņa kungs. Valdmaņa kungs, es jūs gribu brīdināt, ja jūs nerunāsiet par lietu un atklāti nodarbosieties no Saeimas tribīnes ar savu aģitāciju, es ierosināšu jautājumu par jūsu izraidīšanu no sēdes. Nākamais debatēs runās Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Runājot par šo konkrēto Dinēviča kunga priekšlikumu. Es uzskatu, ka šis priekšlikums bija ļoti labs vismaz pusgadu atpakaļ, tad, kad valdību veidojošā koalīcija kategoriski iestājās par "Latvenergo" privatizāciju. Un tad tik tiešām, es uzskatu, šis bija vienīgais modelis, kādā veidā nepieļaut tarifu padārdzināšanos, par ko jau runāja gan Bāna kungs, gan arī Dinēviča kungs. Paldies Dievam, šodien situācija ir mainījusies, un pamazām sabiedrībā sāk uzvarēt viedoklis, ka "Latvenergo" vispār nav jāprivatizē. Un es tik tiešām to visu arī atbalstu, ka "Latvenergo" nekādā gadījumā nedrīkst būt privatizēts. Un kāpēc? No visām Eiropas valstīm ir tikai divas valstis, kuras iepērk elektroenerģiju no citām valstīm, tā ir Somija un Latvija. Visās pārējās valstīs elektroenerģijas pārprodukcija sastāda vidēji no 30 līdz 70%, un pieņemsim, ja kāda ārzemju kompānija — Zviedrijas, Vācijas, Norvēģijas — privatizēs "Latvenergo", iegūs kontrolpaketi, rezultātā mēs būsim spiesti pirkt elektroenerģiju no tām valstīm, tāpēc ka es nekad neticēšu, ka citas valsts biznesmenis rūpēsies par mūsu valsts iedzīvotājiem, bet nerūpēsies par savas valsts nodokļu maksātājiem.

Šeit jau arī runāja par tiem tarifiem, kuri neapšaubāmi pieaugs. Neapšaubāmi ir nepieciešams elektroenerģijas brīvais tirgus, bet tāpēc jau nav jāprivatizē "Latvenergo", kurš grib nodarboties ar elektroenerģijas ražošanu, mūsu likums neaizliedz to arī darīt. Šeit nav nekādu problēmu. Pagājušā nedēļā mūsu deputātu grupa piedalījās starptautiskā seminārā Narvā, kur arī ļoti asi tika diskutēts par jautājumu saistībā ar elektroresursu un elektroenerģijas ražotņu privatizāciju. Lietuvieši ir aizgājuši tālāk visiem priekšā un ir pieņēmuši likumu, ka 100% akciju energorersursu ražošanā jāpieder valstij. Igaunija ir atcēlusi privatizācijas noteikumus un sāk to pārskatīt. Un es uzskatu, ka mēs nedrīkstam pieļaut "Latvenergo" privatizāciju tāpēc — kam piederēs energoresursi, tie arī noteiks ekonomisko situāciju valstī, tie diktēs noteikumus visiem uzņēmumiem. Un "Latvenergo" ir jāpaliek valsts pārraudzībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Es runāšu par lietu, un mana tēma ir "Valsts stratēģisko īpašumu privatizācija un valsts iedzīvotāji". Sākšu ar to, ka vakar es četru stundu laikā no Bulduriem nevarēju sazvanīt Rīgu, jo cipars 1, kas iziet uz Rīgu no Jūrmalas, nepārtraukti bija aizņemts. Ko nozīmē, ja mēs — valsts — dalāmies vai atdodam svešu firmu, ne to firmu rīcībā mūsu monopolus, kuras būtu ieinteresētas mūsu valsts ekonomiskajā attīstībā, bet atdodam firmām, kurām galvenokārt ir peļņa? Viņiem, šīm firmām, nav svarīgi, vai mūsu valsts ekonomika uzplaukst, viņiem galvenais ir paņemt peļņu un paņemt šo peļņu tūlīt. Tāpēc es domāju, ka, aizstāvot valsts intereses, tas ir, mūsu iedzīvotāju, pilsoņu, tautas intereses, mums tomēr jāpadomā, kā mēs varētu paturēt kontroli pār šiem monopoliem. Īpaši pār "Latvenergo". Tāpēc es piekrītu Dinēviča kunga priekšlikumam, ka vajadzētu tomēr "Latvnergo" nesadalīt pa kopām un katrā gadījumā nevis to privatizēt, bet vismaz pagaidām, līdz valsts ekonomikas stabilizācijai, paturēt mūsu pašu īpašumā.

Vai tad šis rudens nepierāda to, ka "Latvenergo" strādā ar uzviju, jo tas pats lietus, kas pūdē Latvijas zemnieku graudus, un šie graudi sāk dīgt un nav vairs lietojami, tajā pašā laikā šis pats lietus ūdens griež šīs turbīnas ar lielāku jaudu un šo enerģiju var pārdot uz ārzemēm un ar šo naudu segt šos zaudējumus, ko cieš mūsu zemnieki.

Kā mēs jau runājām par "Lattelekom", tad šeit arī mainās kompānijas. Viena kompānija paņēma maksimālo peļņu un pazuda. Viņa pārdeva savas akcijas daļas citai firmai. Un šī cita firma pierādīja to, ka arī viņa nav spējīga strādāt, jo nupat mēs bijām liecinieki, ka vienas zagļu grupas dēļ, kas nozaga 300 metru kabeli no sakaru līnijām, mēs nevarējām diennakti sazvanīt Lietuvu, mēs nevarējām sazvanīt Vidzemi, Kurzemi un Zemgali. Vai tas nepierāda to, ka kaila uzticība šādām ārzemju kompānijām mūs jau kuro reizi noved pie tāda — nu smaga pārdomu brīža? Ja neteiktu, pie lieliem ekonomiskajiem zaudējumiem.

Gribu uzsvērt arī to, ka, lai izvestu valsti no krīzes, ASV 1933.gadā Ruzvelts pastiprināja valsts kontroli pār šiem privatajiem monopoliem un pār brīvo tirgu, tādā veidā ASV toreiz izkļuva no šīs smagās ekonomiskās krīzes un sāka attīstīties. Vai tiešām mums nepietiek ar šādiem piemēriem kā "Lattelekom"? Vai tiešām mums nepietika ar bankas "Baltija" un pārējo banku krahu? Kāpēc mūsu Latvijas Banka ar Repšes kungu priekšgalā nenodrošināja uzraudzību pār bankām? Jā, šodien visās bankās strādā kontrolieri un skata, cik tad naudas ir atlicis vairs šajās bankās. Vai tad to nevarēja izdarīt iepriekš, jo gan masu mediji, gan ekonomisti brīdināja par to, ka Krievijā draud krīze. Vai tad tiešām mēs nevarējām saglabāt atkal tos desmitiem miljonus latu, varbūt pat vairāk, kādus 100 miljonus latu, kas ieguldīti Krievijā vērtspapīros un kredītos, kuri tagad atkal pazudīs mums Latvijai, pazudīs mūsu iedzīvotājiem un pazudīs iespējai šos līdzekļus izmantot kā kredītus kaut vai "Latvenergo" modernizācijai. Vai tiešām mēs nevaram beidzot saprast un mācīties no kļūdām, mācīties no citu valstu pieredzes?

Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt Dinēviča kunga priekšlikumu tajā daļā, ka "Latvenergo" nav sadalāms, un mūsu ierosinājumu, ka "Latvenergo" arī nav pagaidām privatizējams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Andris Rubins — Latvijas Atdzimšanas partija.

Pirmkārt, es gribu teikt, ka es varētu atbalstīt Dinēviča priekšlikumu, kaut gan mēs uzskatām — Latvijas Atdzimšanas partija uzskata, ka "Latvenergo" nevajag privatizēt, jo "Latvenergo" arī pagājušogad strādāja ar peļņu. Valstij nesa 19 miljonus 18 — 19 miljonu peļņu. To vēl vajag pārrēķināt. Un tad, ja gadījumā notiek kādas daļas privatizācija, noteikti "Latvenergo" jābūt pilnīgā valsts kontrolē. Ir jābūt vairāk nekā 51% valsts pārziņā.

Arī, ja runā par kādu privatizāciju, noteikti pirms tam jānolemj, kas notiek ar tarifiem. Iedzīvotāji visi ir uztraukušies, ka, privatizējot kopā vai pa daļām, paaugstināsies tarifi. Ir jāpieņem lēmums, ka, teiksim, kādus desmit gadus uz priekšu tarifi nepaaugstināsies, jo mēs zinām, ja notiks privatizācija pa daļām, par ko, cik man zināms, cik mums visiem ir zināms, par ko "Tēvzemei un Brīvībai" cīnās — par steidzamu privatizāciju, jo viņi grib piebāzt savas kabatas pilnas ar naudu un pēc tam izmantot to vai nu savā reklāmā vēlēšanu kampaņā, vai arī daļu no šīs naudas grib nodzert.

Tā kā es vēlreiz saku, ka es varētu atbalstīt šo priekšlikumu, bet kopumā mēs esam pret "Latvenergo" un pārējo stratēģisko uzņēmumu — "Latvijas kuģniecība", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas pasts", "Latvijas gāze" — privatizāciju, lai tie visi paliek valsts pārziņā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Pirmkārt, es runāju pret "Latvenergo" privatizāciju, es runāju pret tautas izlaupīšanu. Tad, kad man neatļāva turpināt, es lūdzu, lai man dod vārdu ārpus kārtas, kā lieta virzāma tālāk. Kārtības rullis paredz, ka tas man ir jādod, bet mūsu Prezidijs izprot, ka viņiem tas nav jādara. Lai gan juriskonsults saka, ka ir jādod, bet viņi jau zinot savas tiesības un viņiem nav ar viņu jārunā.

"Latvenergo" nedrīkst privatizēt ne šodien, ne arī nākotnē. Krasta kungs mums 3 miljonu lietas komisijā paskaidroja, ka "Latvenergo" pārdod Daugavas enerģiju par 200 miljoniem latu gadā mazāk, nekā tā ir vērta, jo viņi to pārdod caur ofšora firmām. Tā runa par 19 miljonu peļņu gadā nav pareiza. Ja "Latvenergo" enerģiju pareizi pārdotu un pirktu, būtu, manuprāt, pāri par 400 miljoniem gadā. 200 miljonu no tā vien, ko Krasta kungs atzina. Bet lieta mums ir šeit, ka mēs apzogam tautu, apmelojam situāciju. Un to dara it kā zem demokrātijas spārniem. Deputātu pie tribīnes, kas aizstāv tautas mantu, viņu noraida, viņam neatļauj runāt tad, kad viņš grib runāt, kā lieta virzāma tālāk. Viņam neatļauj sūtīt vēstules vairs, neatļauj nedēļas nogalē strādāt savā birojā. Tauta, saprotiet, kas ar jums notiek! Jūs tiekat apzagta no tā, kas jums pieder. Neatļaujiet tam notikt!

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns — otro reizi.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Es gribu pievērst Ādamsona kunga uzmanību jau esošā iebalsotā 11.panta trešajai daļai. Kas tur ir rakstīts? "Elektroapgādes uzņēmumi var uzsākt horizontālu vai vertikālu integrāciju, kā arī atdalīšanos atsevišķos energoapgādes uzņēmumos pēc tam, kad saņemta..." un tā tālāk. Tātad, ja mēs neiebalsojam Dinēviča kunga priekšlikumu tagad, tad tas ir spēkā un "Latvenergo" "kaput"! Iet pa daļām. Tādēļ es lūdzu noteikti balsot par Dinēviča kunga priekšlikumu un nobalsot pozitīvi. Tādā gadījumā mēs "Latvenergo" varam saglābt. Tarifus — vakar mums pateica, ka nav vajadzības vairāk celt. Es jums nosaucu "Latvenergo" realizācijas cenu — 3 santīmi, mēs, iedzīvotāji, maksājam 3,9 santīmus. Zonu elektriskie tīkli izdod enerģiju par maksu — 1,9 santīmi. 18 miljonu peļņa nodrošina investīcijas šīs sistēmas sakārtošanai. Lūdzu balsot par Dinēviča kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Man paliek mazliet skumji, klausoties tās debates, kas šeit šodien notiek par šo 23.priekšlikumu. Viena lieta būtu, ja šeit tiešām būtu rakstīts, ka "Latvenergo" un "Latvijas gāze" nav privatizējami vispār. Šodien es par to būtu gatavs nobalsot, ka līdz tālākai privatizācijai jāpieņem atkal tālāki likuma grozījumi. Bet šodien mēs esam par tādu situāciju, ka "Latvenergo" un "Latvijas gāze" vispār nav tālāk privatizējami. Par to mēs tiešām varētu vienoties, bet šeit ir ierakstīta pavisam cita lieta. Šeit patiesībā notiek divu privatizācijas koncepciju cīņa, no kurām viena aizstāv šī "Latvenergo" vienotu privatizāciju un aizstāv šo "Latvenergo" privatizāciju šādā vienotā veidā. Tieši uz to ir vērsts Dinēviča kunga priekšlikums.

Otra koncepcija aizstāv atsevišķu "Latvenergo" daļu privatizāciju. Arī nav skaidrs, cik tālu šī daļu privatizācija varētu iet. Ja šī daļu privatizācija tiešām neskartu šīs hidroelektrostacijas, šo Daugavas kaskādi, un tā neskartu šos augstsprieguma pārvades tīklus, tad tas būtu jautājums, par kuru vismaz varētu arī tālākajā nākotnē vispār diskutēt. Bet arī šī otra puse negrib uzņemties šīs garantijas par to, ka, lūk, šī privatizācija neskars šīs stratēģiski svarīgās "Latvenergo" daļas. Faktiski ir nopietni argumenti, kāpēc būtu labāk viena vai otra koncepcija šeit vispār netiek izvirzīta, šeit notiek tikai pamuldēšana, šeit atnāk daži populisti un pasaka, izklāsta savas partijas programmu un pasaka, ka "Latvenergo" vispār nevajag privatizēt. Taisnība, kāpēc jūs neesat tādus priekšlikumus iesnieguši? Frakcija "Latvijai" savu pozīciju ir pateikusi 41.priekšlikumā. Bet kas attiecas uz šo, es nevaru atbalstīt šo vienotās privatizācijas modeli, un tāpēc es atturēšos no šā Dinēviča kunga priekšlikuma atbalstīšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es teikšu ļoti īsi. Es būtu par deputāta Dinēviča priekšlikumu, ja nebūtu minēts "gan pirms, gan pēc privatizācijas". Es ļoti baidos, es esmu redzējis, mēs visi esam redzējuši, ka vairums mūsu rentablo valsts uzņēmumu pāriet ārzemnieku rokās un vairs nedod tādu peļņu. Tā kā es paužu savas domas, es ar tādu tekstu nevaru atbalstīt Dinēviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Viktors Dinēvičs — otro reizi.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamās dāmas un kungi! Jāsaka tā, ka arī mēs esam pret privatizāciju. To jūs visi zināt. Un par dabīgā monopola privatizāciju — vispār mēs esam pret to vienmēr iestājušies. Šinī gadījumā mans priekšlikums ir, bez šaubām, kā ielāps uz to koncepciju, kas ir ielikta šajā likumā un kuru vairs nevar izmainīt. Tādēļ arī šo priekšlikumu vēl kaut cik var mainīt tanī ziņā, lai saglabātu to visu kā vienotu veselu.

Otrkārt, es vēl gribēju atzīmēt, ka Čerāna kungs runāja par valūtas grozu. Bet ļoti maz tiek mums popularizēts un runāts par to, ar kādu valūtu ir nosegta lata stabilitāte mūsu valstī. Lata stabilitāte, jūs zināšanai, valstī ir nosegta ar dolāriem, nevis ar valūtas groza attiecīgo proporciju, kas valūtas grozā ir ielikta. Un dolārs ir tas, kas kompensē mūsu valūtu. Tāpēc jāņem vērā ir tas, ka 21.gadsimts būs enerģētikas un informātikas gadsimts un tā būs galvenā vērtība, un nebūs seguma naudai vairs dolāri un zelts, bet gan enerģija un informācija. Un tikai tāpēc mums ir šobrīd jādomā par to, lai mēs atstātu savās rokās šo enerģiju, vienīgo bagātību, kas pie mums Latvijā vēl ir. Paldies par uzmanību, un tomēr es lūdzu balsot par šo kā par šķidru ielāpu uz to nešķīsto privatizāciju, kas tiek veikta pašlaik.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs.

E.Jurkāns

(DPS). Godātie deputāti! Jūs esat izteikuši dažādus viedokļus. Komisija ir pieņēmusi savu lēmumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Dinēviča 23.priekšlikumu — papildināt 11.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 22, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies liels! 14.lapaspuse. Komisija piedāvā redakcionāli precizēt 12.panta pirmo un otro daļu, līdz ar to visu 12.pantu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Mēs vienojāmies, ka par redakcionāliem precizējumiem mēs nedebatēsim, tikai par konkrētiem priekšlikumiem likuma pantos.

E.Jurkāns.

26. ir Leiškalna kunga priekšlikums. Viņš piedāvā izslēgt 13.pantu, attiecīgi mainot tālāku numerāciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Līdz ar to 25. — Oša kunga priekšlikums — nav atbalstāms, un komisija lūdz arī neakceptēt to Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 25.priekšlikumu.

E.Jurkāns.

26.priekšlikums ir 15.lapaspusē — deputāts Leiškalns piedāvā izslēgt... Jā, jā, liels paldies. Mēs jau pieņēmām, ka paliek terminoloģija pie sadaļām. Līdz ar to neatbalstām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! 26.priekšlikumu neskatām.

E.Jurkāns.

Deputāta Ādamsona priekšlikums ir nr.27 — izteikt 14.panta pirmo daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

E.Jurkāns.

Tālāk ir par šo 13.pantu, komisija redakcionāli precizējusi otro un trešo daļu un lūdz atbalstīt.

28. — deputāta Leiškalna priekšlikums — izteikt 14.panta piekto daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija atbalsta un daļēji precizē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

29. — deputāta Leiškalna priekšlikums — izteikt 15.panta pirmās daļas pirmo rindkopu jums piedāvātā redakcijā. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tas pats attiecas uz pirmo un otro daļu. Tas ir 16.lapaspusē augšā. 30.priekšlikums ir deputāta Ādamsona priekšlikums. Viņš lūdz izteikt 15.panta otro daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija atbalsta un precizē šo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

Šī panta trešā un ceturtā daļa tādā pašā veidā tiek redakcionāli precizēta.

17.lapaspuse. 31.priekšlikums — iesniedzis deputāts Leiškalns un deputāts Ādamsons. Lūdz izslēgt 16.panta pirmo daļu, līdz ar to mainot visu numerāciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

E.Jurkāns.

Otrā daļa. Redakcionāli precizēt. Komisija lūdz atbalstīt. 32.priekšlikums — iesniedz frakcija "Latvijai". Lūdz aizstāt 16.panta piektajā daļā, nav tādas, ir trīs daļas, vārdus "enerģētikas uzņēmums saskaņot ar to regulatoriem" ar vārdiem "MK noteikumi". Komisija neatbalsta, bet komisija pati redakcionāli precizējusi šo trešo daļu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 32.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

33. ir deputāta Leiškalna, deputāta Ādamsona priekšlikums par 16.pantu. Izslēgt 17.pantu, tā redakciju... Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

34. ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Oša priekšlikums un Juridiskā biroja — izteikt trešās nodaļas virsrakstu jums piedāvātā redakcijā. Komisija to atbalsta, un ir labajā ailītē formula.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta trešās nodaļas nosaukumam "Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi sakarā ar energoapgādes uzņēmumu objektu atrašanos tajā". Pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! 18.lapaspusē 35. — deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikums. Viņi lūdz papildināt 18.pantu jums piedāvātā redakcijā. Komisija atbalsta un precizē šo pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

19.lapaspuse. 36. — deputāta Leiškalna, Ādamsona priekšlikums. Viņi lūdz izteikt 19.panta pirmo daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Deputāts Leiškalns prasa balsojumu par savu 36.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 36. — deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikumu — izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 8, atturas — 34. Nav pieņemts.

E.Jurkāns.

Līdzīgs priekšlikums ir, ko iesniedza valsts sekretāra vietnieks Oša kungs. Komisija arī neatbalsta. Bet 38. ir Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu 19.panta pirmo daļu. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 37. un 38.priekšlikumiem, un līdz ar to vai jūs piekrītat, kolēģi, likumprojekta 18.panta pirmās daļas redakcijai? Paldies, piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

39.ir valsts sekretāra vietnieka Ekonomikas ministrijā Oša kunga priekšlikums. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē šo 18.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 18.panta otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tāpat tiek redakcionāli precizēta šī panta trešā daļa. 40. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 18.panta ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

E.Jurkāns.

21.lapaspuse. Frakcijas "Latvijai" 41.priekšlikums. Viņi lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu 19.pantu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šobrīd mēs esam šajā likumprojektā nonākuši, iespējams, līdz pašam svarīgākajam priekšlikumam, un tas ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ka stratēģiski svarīgi energoapgādes objekti Latvijā — Daugavas hidroelektrostaciju augstsprieguma pārvades tīkli un pazemes gāzes krātuvju daļa — saglabājami valsts īpašumā. Un tos nevar izmantot kā ķīlu kredītu saņemšanai, izņemot gadījumus, kad kredīts tiek ņemts par šo objektu atjaunošanu vai modernizācijai. Mēs varam daudz runāt un diskutēt par šo "Latvenergo" privatizāciju vai neprivatizāciju. Un, kā jau es minēju, mēs būtu gatavi atbalstīt arī tādu priekšlikumu, ka "Latvenergo" šajā brīdī vispār nav privatizējams. Bet šis ir tas pats minimums, kas likumā ir jānosaka, ka, lūk, šīs arī "Latvenergo" un arī "Latvijas gāzes" daļas, ka tās nevar tikt privatizētas un ka šīs daļas ir jāsaglabā valsts īpašumā. Tāpēc ka Daugavas hidroelektrostacijas tas tiešām ir mūsu valsts nacionālā bagātība, un tās arī ir stratēģiski svarīgas gan mums no enerģētikas viedokļa, gan arī stratēģiski svarīgas no drošības viedokļa. Un tāpat arī, lai mums nevarētu kāda privātā kompānija uzkundzēties mūsu valsts elektroenerģijas tirgum, tad mums ir ļoti svarīgi arī šos augstsprieguma pārvades tīklus saglabāt valsts īpašumā. Un arī šo pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa kā dabas bagātība, tā ir saglabājama valsts īpašumā. Iespējams, kolēģi šeit nāks un motivēs to, ka šī pazemes gāzes krātuve ir pazemes daļa, ka tā jau ir valsts īpašumā saglabājama saskaņā ar citiem likumiem. Lai tas tā būtu, tad mums ir ļoti svarīgi šeit to nofiksēt arī Enerģētikas likumā, un lai tas šeit parādītos pilnīgi skaidri, konkrēti un nepārprotami, ka, lūk, šie trīs objekti — Daugavas hidroelektrostacijas, augstsprieguma pārvades tīkli un pazemes gāzes krātuve un pazemes daļas, ka tie saglabājami valsts īpašumā.

Es varu pateikt arī pilnīgi skaidri visiem tiem, kas šeit domā, ka kaut kādā brīdī virzīt atkal uz Saeimu lēmuma projektus par to, ka tagad "Latvenergo" privatizācijā būtu jāturpina darbošanās un jāturpina pieņemt kaut kādus lēmumus. Ja nav šāda ieraksta, ka mēs neprivatizēsim Daugavas hidroelektrostacijas, un ja nav ieraksta likumā, ka mēs neprivatizēsim augstsprieguma pārvades tīklus, tad es varu pateikt, ka frakcija "Latvijai" nepiekritīs nekādai diskusijai vispār par privatizāciju un nekādai lēmuma pieņemšanai šajā sakarā. Ja mēs vispār par kaut ko gribam pat runāt tikai, tad tādā gadījumā mums ir jāsāk no šīm pamatpozīcijām, ka mums ir neprivatizējamie objekti, un šie neprivatizējamie objekti mums ir šādā veidā likumā jānosaka. Es gribu atgādināt, ka frakcija "Latvijai" jau aicināja valdību veidot šo neprivatizējamo objektu sarakstu, un tas bija jau 1996.gadā, bet diemžēl tad šis priekšlikums netika atbalstīts, bet tagad šeit mēs aicinām ierakstīt šo pašu minimumu, jo mēs nevaram dzīvot arī ar to apziņu, ka veiksmīgi var darboties tikai privāts uzņēmums un ka valsts uzņēmums nevar darboties. Tā faktiski ir filozofija, kas apliecina mūsu valsts mazspēju un arī mūsu kā sabiedrības mazspēju pārvaldīt sabiedrības kopējā īpašumā esošus uzņēmumus. No šādas filozofijas mēs nevaram vadīties, bet diemžēl šī filozofija ir tā, kura šeit ir tikusi un arī tiek joprojām cilvēkiem mērķtiecīgi iepotēta, ka visas vainas mūsu valstī it kā ceļoties no tā, ka mums šeit ir valsts uzņēmumi, un mēs nevaram šādai filozofijai piekrist. Un arī tie liberāļi, kas nāk un saka, ka mūsu valstī ir svēts privātais īpašums, mums ir jāpasaka arī viena cita lieta. Ka mūsu valstī ir svēts jebkura veida īpašums, un tas, ja kāda liberāla partija mums nāk un saka tikai to, ka svēts ir privātīpašums, tad ir jāpasaka, ka viņi pasaka tikai pusi no patiesības. Bet otru pusi, kas attiecas uz valsts un sabiedrības kopējo īpašumu, acīmredzot viņi domā, ka šeit varēs turpināt zagt. Neatļausim to! Un nedosim varu tām partijām, kuras šeit grib aizstāvēt tikai privāto īpašumu. Mums ir jāaizstāv arī viss kopējais īpašums. Un tie blēži, kas ir izlaupījuši valsts īpašumu, tiem arī vieta ir cietumā. Paldies! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! (No zāles: "Tūlīt vai vēlāk!")

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es negribētu atkārtoties tāpēc, ka Čerāna kungs diezgan precīzi raksturoja šo te situāciju. Šī priekšlikuma jēga, ko ir iesniegusi frakcija "Latvijai", faktiski ir sekojoša. Vai mēs turpināsim mežonīgo liberālismu, kurš pie mums valda, vai tomēr padomāsim mazliet gan par savu, gan par savu bērnu nākotni. Un es aicinu atbalstīt šo te frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Mēs varam sekot bijušā premjerministra Andra Šķēles teiktajam, ko viņš ir paudis "Lauku Avīzē", ka nākot pie varas, Andris Šķēle apņemas sagraut "Latvenergo" un to pilnībā privatizēt. Mēs nevaram parakstīties zem tādiem noteikumiem, un es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu tāpēc, ka jā, tas ir par maz, bet tā pagaidām ir vienīgā iespēja aizsargāt mūsu valsts un tautas intereses. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Ja jūs nezināt, tad Tautas kopas "Brīvībai" saraksts ir nr.1. Prezidij! Runa ir par to, vai drīkst vai nedrīkst privatizēt Daugavas kaskādi un gāzes pazemes krātuves. Es gribētu runāt tieši par Daugavas kaskādi. Birkāna kungs, kad viņš bija 3 miljonu izmeklēšanas komisijas priekšā, apgalvoja, ka "Cooper & Lybrand" iesniegtais novērtējums 98 miljoni latu par iekārtām "Latvenergo" bija vismaz 500 reižu par mazu, un "Cooper & Lybrand" skaidroja, ka viņi deva tādus ciparus, ko Privatizācijas aģentūra prasīja, un ka viņiem ir jākalpo savam maksātājam. Tagad iekārtas vien Daugavas kaskādē būtu vērtas lielu, lielu naudas summu. Bet es piedalījos Kanādā, kad gribēja uzlikt dambi Džeimsa upei, un ar to appludināt kapa vietas, svētvietas indiāņu ciltīm. Par šito grēku pret viņu tautu, par to, ka appludināja viņu Lāčplēšu kapus, ka appludināja viņu staburagus, ka appludināja viņu cilts kapsētas, katrs indiānis dabūja 200 tūkstošu dolāru. Simt tūkstoš latus.

Daugavas kaskāde ir mums svēta, mēs esam par to maksājuši dārgi, ne tikai ar darbu un ar tehniku, kas tur ir ielikta, bet ar to, ko prātā vai neprātā lēma Kārļa Ulmaņa laikā mans tēvs un vēlāk komunistu partija, kad mēs pludinājām. Mēs zinām, cik Zaļie sacēla latviešu tautu pret to, ka it kā pludinās Pļaviņas tālāk, mēs zinām, cik tauta grib sacelties pret to, ka pludinās un paaugstinās Usmas ezera ūdeņa līmeni, zem tā ūdens ir daudz kas dārgs. Mūsu tauta ir samaksājusi šo zaudējumu, mēs to izjūtam katru reizi, kad mēs domājam par Staburagu, katru reizi, kad mēs braucam garām Ķegumam un domājam, kur Lāčplēsis ir un kur viņam vajadzētu būt. Un varbūt it īpaši, kad mēs domājam, kur mūsu tautas gars ir un kur viņam vajadzētu būt. Jo šitā palēnām tiek noslīcināta mūsu tautas griba būt un pastāvēt. Daugavas kaskāde mums ir svēta. To pārdot un it īpaši pārdot tiem, kas taisās pirkt, jo tie nav mūsu tautas draugi, tie ir Sadarbības padomes draugi, kas grib mūsu tautu vēl dziļāk ielikt verdzībā, tas būtu pilnīgi grēks, liels grēks. Neskoloti, pilnīgi svešas kultūras svešinieki, indiāņi Kanādas ziemeļos dabūja 200 tūkstošu dolāru katrs zīdainis un sirmgalvis par to, ko darīja, kad vienu viņu upi pludināja. Mūsu upe ir jau pludināta. Bet vai mēs esam dabūjuši to vērtību? Patiesībā naudā to nespēj samaksāt. Bet nekādā gadījumā ne tāda nauda, kas mums tiek piedāvāta, un ne tādi saimnieki, kurus mums būs jāpieņem.

Es nezinu, kā... es skatos jūsos, maniem kolēģos, kuros es kādreiz it katram gribēju ticēt, un es neizprotu, kā mēs varētu šajā gadījumā balsot pret frakcijas "Latvijai" ierosinājumu, ka mēs sargājam Daugavas kaskādi no svešām rokām. Viņa mūsu tautai ir dārga un dārgi izmaksā, lai viņa paliek mūsu tautai. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Mēs te atkal stāvam izlēmuma priekšā — vai noslēgt līdzīgu līgumu, kāds tika noslēgts starp "Lattelekom" un "Tilts Communication", kura rezultātus šajos četros gados mēs ļoti labi izjūtam uz savas ādas un zinām, ko mēs esam zaudējuši, nenoslēgdami normālu līgumu ar "Hanza Tel". Mēs zinām, ka mēs esam zaudējuši pusotra miljarda latu, nepareizi novērtēdami gan mūsu sakaru līmeņus, gan nepareizi noslēgdami līgumu, kas ļauj Latviju principā izlaupīt, un nevar arī šo līgumu lauzt, jo tas ir sacerēts tā, ka lielā soda maksa nerentējās līguma laušanā. Var gaidīt, ka, noslēdzot līgumus par "Latvenergo" privatizāciju un pārdošanu ārzemēm, būs līdzīga situācija. Te var redzēt, ka ir cilvēki ar degošām acīm, jau gaida... lobisti, kas gaida jau, kad šis līgums tiks noslēgts, ka jau lielās summas tiks saņemtas un bāztas savās kabatās. Un novērtēts ir "Latvenergo" daudzkārt zemāk nekā tā īstā vērtība, un novērtēts tik zemu tikai tāpēc, ka šīs firmas, kas iegādāsies "Lattelekom", būs ļoti pateicīgas tiem cilvēkiem, ierēdņiem, kas noslēgs šo līgumu.

Un atkal mēs būsim pie sasistas bļodas, un atkal, kad būs pagājuši 4 gadi, tāpat kā "Tilts Communication" līgumā, četri gadi, tad mēs redzēsim, ka mēs neko modernizētu neesam ieguvuši, gluži otrādi, ir pieauguši divkārt elektroenerģijas tarifi, tā kā pieauguši ir šobrīd "Telekom" tarifi, un mēs esam kļuvuši atkarīgi no ārzemju firmām, no ārzemju kapitāla, un vairs nebūsim neatkarīga valsts. Tāpat, gluži tāpat ir ar gāzes krātuvēm. Mēs zinām, ka Latvijai ir ļoti labi dabas apstākļi, lai varētu izveidot gāzes krātuves arī Kurzemē daudz lielākas par Inčukalna gāzes krātuvēm, tā ir stratēģiska vieta visai Austrumeiropai, varbūt arī Rietumeiropai daļēji, ko mēs varētu paturēt savās rokās, lai mēs zināmā mērā noteiktu klimatu šajā reģionā. Bet, ja to mēs atdosim privatizētājiem, kaut kādai firmai, tad viņi diktēs mums noteikumus, kā mums tālāk rīkoties. Un tad mēs, bāleliņi, stāvēsim atkal pie sasistas siles vai pie izcūkotas siles, ko būs izdarījuši pašreizējie mantkārīgie līgumslēdzēji un lobisti, kas atbalsta Latvijas izpārdošanu par lētu cenu. Mēs zinām, ka šāda izpārdošana jau ir notikusi, saņemot simtkārt mazāku Jūdasa nodevības naudu. Vai tiešām mēs joprojām turpināsim šo politiku? Vai tiešām atdosim pēdējos valsts īpašumus, mūsu tautas īpašumus, kas ir tiešām sastrādāti grūtā un, jāsaka, netaisnīgā darbā, kad mūs pārvaldīja komunisti no Padomju savienības?

Es lūdzu apdomāt un balsot par mūsu priekšlikumu, par Tautas kustības "Latvijai" priekšlikumu — 41. priekšlikumu, kas norāda pareizu ceļu, lai šīs aplamības tiktu izbeigtas.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! "Latvenergo" privatizācija jau ir uzsākta, un daži objekti jau ir privatizēti. Arī tas ir jāzina. Jāzina ir arī tas, ka mēs esam pakļauti iepriekšējo valdību dažādiem nolīgumiem, gan ar Starptautisko valūtas fondu, gan ar Pasaules banku, gan ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Šie līgumi būtu precīzi jāzina, jādomā, kā mēs varētu daļēji kaut vai no tiem tikt vaļā. Jo tur jau ir paredzēts, ka tomēr "Latvenergo" ir privatizējams, un, kā redzat, šie lobisti jeb tie, kas ir ieinteresēti šajā privatizācijā, tie spiež arvien jaunus un jaunus šādus noteikumus, priekšlikumus un grozījumus, un likumus, kuros šī privatizācija ir paredzēta jau neatgriezeniski, viņiem tikai vajag mūsu atbalstu, viņiem tikai vajag mūsu balsi.

Es aicinu nepadoties šim spiedienam, ne Austrumu, ne Rietumu spiedienam, jo, bez šaubām, šie ieinteresētie privatizētāji maksā, viņi maksā arī tagad par šiem uzbāzīgajiem stendiem, plakātiem, glancētajiem portretiem, maksā par reklāmām avīzēs, televīzijā. Maksā māksliniekiem, un šodien viņi dara visu, lai atkal kārtējo reizi apmuļķotu mūsu vēlētāju. "Latvenergo" privatizācija jau ir uzsākta. Bet šodien turbīnas griež Daugavas ūdens, griež kā pavasara palos, Daugavas straume, mūsu Daugaviņa, ražo latus, dolārus, zeltu. Ir daudz kārotāju pēc šī zelta. Bet tas ir mūsu zelts, tā ir mūsu Dieva dāvana, tā ir mūsu daba, kā sauc pasaulē — ekonomiski izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis.

Mēs zinām, ka mēs jau esam pazaudējuši un mēs paši esam pieļāvuši gan pārņemt privātajiem kontroli... privātkompānijām par sakariem, "Lattelekom", atceraties, par to es jau runāju, par naftas tirgu, par narkotiku tirgu tajā skaitā, alkoholu. Arī farmācijas tirgus jau neatrodas vairs mūsu firmu rokās.

Iepriekš mēs runājām par Dinēviča priekšlikumu. Un tas bija priekšlikums, kurā mēs varējām panākt to, ka "Latvenergo" nav sadalāms. Šoreiz, runājot par 41. — frakcijas "Latvijai" — priekšlikumu, mēs varam nobalsot par to, ka "Latvenergo" nav privatizējams. Un es uzskatu, ka būtu pareizais jau iepriekšējā mūsu pieņemtā lēmuma turpinājums, kamēr nav atklāta 3 miljonu latu pazušana, mahinācijas, kuras kļūst mazliet skaidrākas arvien, mēs šādā veidā šodien, balsojot par 41. priekšlikumu varētu, pretoties "Latvenergo" tālākajai privatizācijas gaitai. Jo "Lattelekom" piemērs mums tiešām parāda to, ka ne vienmēr ārzemnieki šeit nāk ar labestību, ka viņi gribētu mums darīt labu. Privātuzņēmējs enerģijas tarifus cels un cels, tāpat kā to ceļ "Lattelekom", kas mūs visus spīdzina ar nepieņemamiem sakariem un pat aizvakar ar pilnīgu sakaru trūkumu.

Šis balsojums parādīs, kas, kam un kādam "teļam" kalpo. Mūsu pieredze rāda, ka iepriekšējās valdības vadītājs Šķēles kungs, īpaši uzspiezdams civiltiesisko autotransporta apdrošināšanu, ne jau rūpējās par valsts vai tautas interesēm, viņš rūpējās par savu peļņu, un šī peļņa ir ievērojama, vairākos desmitos miljonu latu. Un maksā mazais īpašnieks, kam pieder mazā mašīnīte — zaporožecs vai žigulītis. Maksā par sadauzītiem SAAB, "Volvo" un "Mercedes", maksā šiem īpašniekiem, tiem, kas var nopirkt šādas mašīnas, ja viņi cieš avārijā, maksājam tie, kam pieder šīs mazās mašīnītes, lauksaimniecības mašīnas, traktori, piekabes, motocikli. Jo tādi jau ir vairāk.

Es aicinu šodien, kad šīs turbīnas griežas, lai dotu mums bagātību, lai mēs varētu vismaz kompensēt zaudējumus zemniekiem, aicināt paturēt valsts kontroli pār "Latvenergo", neprivatizējot to, un tādēļ balsot par šo 41. — frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, ka šie stratēģiskie objekti ir saglabājami valsts īpašumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Arī es aicinātu balsot par 41. priekšlikumu, jo, ierodoties uz tikšanos ar vēlētājiem, parastais jautājums ir — kā būs ar Daugavas kaskādi? Jo vēlētāju tēvi un vectēvi to ir cēluši, un viņi lūdz neatļaut privatizēt, un, ja mēs paskatāmies, kāds stāvoklis ir, — Eiropā tikai divas valstis — Latvija un Somija — importē elektroenerģiju, un elektroenerģija vajadzīga visās nozarēs — lauksaimniecībā, rūpniecībā un arī visur citur. Un es domāju, ka tiešām šeit vajadzētu parādīt savas domas, bet nevis aizstāvēt Starptautiskā valūtas fonda vai Pasaules bankas it kā spiedienu. Un mēs šajā laikā, kad Rīgā viesojas Norvēģijas karalis un karaliene, redzam, ko var sasniegt brīva tauta, brīva valsts ar savu spēku un arī, dabiski, ar savām dabas bagātībām. Norvēģija taču nav Eiropas Savienības locekle, es neaģitēju pret Eiropas Savienību, bet es tomēr domāju, ka deputātiem, mums tautas sūtņiem, vajadzētu aizstāvēt mūsu valsts un mūsu tautas intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viktors Dinēvičs.

V.Dinēvičs

(DPS). Godātās dāmas un kungi! Es domāju, ka šajā gadījumā nav vietas nekādām partijiskām ambīcijām vai kaut kādām personīgām, kad iet runa par Latvijas galvenā monopola saglabāšanu Latvijas tautas un valsts rokās. Tādēļ arī es aicinu, tā kā neizgāja mans priekšlikums cauri, aicinu atbalstīt šo 41.priekšlikumu, jo tas arī kaur daļēji saglabā šo dabīgo monopolu valsts rokās kā svarīgu tautsaimniecības attīstības objektu Latvijā. Nevajag mums tomēr aizmirst, ka tieši monopolizētie lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi, es domāju "Avelat" grupu ar Šķēles kungu priekšgalā, jau savā laikā bija labi pārdomājuši, kādā veidā panākt to, lai monopolizētu arī enerģētiskos resursus vienās rokās, un tātad pārstrāde, enerģija vienās rokās un dzīvojam zaļi, un par tautu neinteresējamies. Tādēļ šajā gadījumā šis 41.priekšlikums ir viens no tādiem atkal ielāpiem, bez šaubām, kuru vajadzētu atbalstīt, un to es aicinu arī darīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, tautas kopa "Brīvība". Kolēģi Saeimā! Kad mana tēva laikā projektēja, būvēja un uzsāka Ķegumu, tad bija zivju ceļš, tie dambji un laši varēja turpināt dzīvot Daugavā. Otrā pusē no krasta bija ūdens lūžņi, lai plosti un laivas varētu turpināt braukāt pa Daugavu. Tad uznāca nejūtīgie, nežēlīgie komunistu laiki, būvēja papildus HES, un Daugavā vairs laši nepeld, un Daugavā vairs ar kuģiem un plostiem braukāt nevar. Gadu simtiem un tūkstošiem vecas latviešu tradīcijas tika iznīcinātas. Bija mana iecere, kad es pirmo reizi atbraucu uz Latviju, it kā Latvijas brīvā laikā, un braukāju pa hesiem, ka būvēs klāt zivju ceļus, ūdenslūžņus un atjaunos Daugavas tradīcijas, es sapņoju par dziļo, stāvo ceļu no Iekškrievijas caur Daugavas ūdeņiem, bet nē, redz, pār mums turpināja valdīt tā paša komunistu vara. Un šodien tos zivju ceļus pie Ķeguma ārda ārā, ir jau izārdīti pilnīgi ūdenslūžņi, un, redziet, ja mēs pārdosim nežēlīgām rokām vai tādam, kas tikai domās par peļņu, Daugava nekad vairs nekalpos mūsu tautas tradīcijām, paturēsim Daugavu tautā, atjaunosim mūsu Daugavu, kāda tā kādreiz bija, atbrīvosim viņu no komunistu varturiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss.

A.G.Kreituss

(DP, KDS, LZP). Šeit rakstīts šajā punktā — ir saglabājams valsts īpašumā, es runājot negribētu šeit minēt tādus milzīgus miljonus, ko šeit sauca populisti, runājot ne vienu reizi vien, tie miljoni nav nopamatoti ar aprēķiniem, un es domāju, ka tādā veidā nevajadzētu mēģināt cilvēku prātus šeit musināt jeb vismaz uzjundīt, bet es gribu runāt par konkrētām lietām. Pieminēsim kaut vai "Lattelekom" ar visu to, ka "Lattelekom" ir 51% valstij, mēs redzam, kas ar "Lattelekom" notika. Mēs, protams, varam runāt par to, ka šis līgums tika nepareizi sastādīts, ka igauņi to bija daudz labāk sastādījuši, bet mēs redzam to rezultātu, kādu milzīgu peļņu ieguva ienākušie angļi, un tad, kad viņi redzēja, ka tā lieta kļūst slidena, un kad viņi redzēja, ka viņi nav izpildījuši nevienu punktu no tā, kas tika solīts, arī ieskaitot lauku telefona centrāļu modernizāciju, protams, viņus vismazāk interesēja tas, ka viņu ienākšanas rezultātā sabruka rūpnīca VEF, ka iztaisīja dažādā veidā, tendera veidā, situāciju, ka darbus, kādus pasūtījumus dabūja tikai ārzemju firmas, ka iepirkt telefona centrāles un citas lietas varēja tikai caur ārzemēm, kaut gan VEF ražoja starptautiski Eiropā sertificētu produkciju jau tanī brīdī, un nekādu kritiku neizturēja šeit Saeimā no tribīnes visādi izteikumi par to, ka tur VEF kaut ko ražo tā vai savādāk. To, ko vajadzēja "Lattelekom" gadījumā priekš laukiem, VEF, Komutācijas tehnikas rūpnīca ražoja sertificēti Eiropas līmenī. Tas ir kā piemērs, kas parāda to, ka aizraušanās ar kaut kādu triecienveida privatizāciju, ārzemju padomnieku iespaidā tālu nedod to rezultātu, uz kuru mēs ceram.

Pašreiz arī, es domāju, mums ir būtiski atbalstīt šo 41.priekšlikumu, būtiski un tieši tāpēc būtiski, ka vēl priekšā ir garie strīdi un garās sarunas šeit, Saeimā, no tribīnes, kas un kāpēc ir jāsaglabā valsts īpašumā. Un, ja mēs tagad runājam, ka "Latvenergo" sastāv būtībā no trijām daļām, no TEC, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, TEC—1 nolaists, grūtā stāvoklī, otrā daļa — augstsprieguma tīkli un trešā daļa — Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, tad šobrīd, ja mēs runājam par to, ka varētu ienāk privātinvestētāji TEC privatizācijā, labi, mēs varam šo jautājumu atsevišķi spriest, es domāju, to jautājumu mēs drīz no Saeimas tribīnes runāsim, jo tas jautājums tiek apspriests jau Ministru kabinetā, kā piesaistīt investīcijas šiem sliktā stāvoklī esošajiem Teciem, bet atkal šo investīciju piesaistei būtu jābūt tādai, lai šis TEC nevar pēc tam, lai šis cilvēks, lai šī firma nekļūst par privātīpašnieku vispār šim Tecam, lai tā nevar pēc tam pacelt tarifus tā, kā viņiem iegribas. Mēs varam minēt konkrētus piemērus, kā Latvijā dažādās vietās ir privatizētas rūpnīcas ar vienu mērķi— dabūt šīs pilsētiņas termostaciju savās rokās, tāds piemērs ir Ogrē, tāds piemērs ir Jelgavā, RAF, kur vienīgā interese bija nevis privatizēt uzņēmumu strādnieku interesēs, bet dabūt rokās katlumāju un steidzami rīt no rīta pacelt tarifus. Es domāju, ka šobrīd šo pilsētu iedzīvotāji labi zina, vietējās pašvaldības zina un redz šos negatīvos rezultātus.

Vēl jāpiemin tāds moments. Kāpēc šeit no tribīnes tie, kas iestājas par tādu ātru privatizāciju, it īpaši vienu laiku atpakaļ, pašreiz tuvojās vēlēšanas, tagad jau arī mainās domās un šeit arī daudzas lielas partijas, kas visu laiku bija pie varas, saka, ka to privatizāciju tā nu gluži nevajadzētu, kaut gan ko patiesībā domā, to mēs zinām. Kāpēc viņi nestāsta šeit no tribīnes, ka "Neste" nav privātkompānija un tai "Nestē" Latvijā ir ne viena vien benzīnstacija? Kāpēc viņi nestāsta, ka Somijā "Neste" ir valsts kompānija, ka tur ir tikai ļoti maz procentu privāti, un tie ir 15%. Kāpēc šeit nekāpj lielie privatizācijas apoloģēti, kas grib kaut ko steidzami pārdot Zviedrijai iekš "Latvenergo", un nesaka, ka "Statoil" ir valsts kompānija Zviedrijā. Kāpēc izveidojās tāda situācija, ka šeit var... Norvēģijā, es atvainojos. "Statoil" ir Norvēģijā valsts kompānija. Es domāju šeit, starp deputātiem, var pateikt daudz precīzāk par valsts daļām un par valsts ietekmi Norvēģijas naftas un gāzes laukos, tas būtu īpaši interesants temats Latvijai šeit no tribīnes.

Un tādā gadījumā mēs redzam, ka tālu nav tas, ar ko operē šeit, iznākot priekšā, daži deputāti un sakot, ka mums ir kaut kas triecienveidā jāprivatizē, es domāju, tas būtu tikai mazs solītis uz priekšu — atbalstīt šo 41.priekšlikumu. Un es aicinu nobalsot par, un mēs šo balsojumu publicēsim gan savā partijas avīzē, gan visur citur, lai parādītu, kas ir par šo izlaupīšanu, privatizējot triecientempā, un kas ir par to, lai lēni apspriestu lietas un virzītu ar tautas ziņu uz priekšu.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis 41.priekšlikums būs sirdsapziņas balsojums. Kāpēc sirdsapziņas balsojums? Tāpēc, ka visus neatkarības gadus ap "Latvenergo" ir virmojušas dažādas kaislības. "Latvenergo" izmantojuši kā nelielu banku, no kuras var paņemt naudu un neatgriezt atpakaļ, un tajā pašā laikā visus šos gadus ir runa par to, ka Latvijas "Latvenergo" sistēma ir tautsaimniecības pamatbalsts, centrālais balsts, kas šodien tiek plānots ar "Latvenergo". "Latvenergo" nu jau vairākus gadus, sākot jau no 5.Saeimas, tiek izstrādāti dažādi varianti, kā varētu uzlabot "Latvenergo" sistēmas darbību par labu tautas interesēm. Man izdevās Šķēles valdības laikā ar gandarījumu konstatēt to, ka Latvijā vēl ir spēki, kas negrib, lai "Latvenergo" iedzītu iekšā parādu jūgā, ņemot dažādus kredītus.

Un tajā pašā laikā tomēr parādījās spēki, kas izsita cauri valdības sēdei Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piešķirto kredītu kaskādēm. Ko tas ir devis Latvijas valstij? Tas ir devis parādu jūgu un faktiski bezcerīgu situāciju. Ja mēs šodien neatbalstīsim šo priekšlikumu, mēs zaudēsim "Latvenergo" un faktiski atdosim par sviestmaizi. Šodien nevar uzcelt nevienu hidroelektrostaciju par to summu, par kādu faktiski ir novērtēta visa "Latvenergo" sistēma. Man dara izbrīnu tas, ka šodienas valdības vadītājs Guntars Krasts aktīvi iestājās par privatizācijas procesa paātrinājumu, un iestājās mēnesi pirms vēlēšanām, neatstājot šīs iespējas nākošajai Saeimai. Man rada izbrīnu tas, ka šo gadu laikā dažādu partiju pārstāvji, kas lobē šo jautājumu par privatizāciju, aizmirsuši vienu, nevar skaidrām acīm iet pie tautas un runāt skaidru valodu, ja ir tikai viens projekts, kas ir izstrādāts. Un cik ilgi Latvijas valdība melos iedzīvotājiem, ka ir sagatavoti vairāki desmiti projektu šo gadu laikā, neviens no Latvijas Republikas agrāk valdībā esošajiem ministriem nav redzējis šos privatizācijas projektus, tas nozīmē — tie neeksistē. Tas nozīmē, ka eksistē tikai viens projekts, kas ir tapis pirms 6.Saeimas, jau 5.Saeimas laikā, tas projekts, ko savā laikā sagatavoja Ozoliņa kungs, kurš mēģina iestāstīt šobrīd visiem, ka tas ir pats labākais un izdevīgākais Latvijas tautai. Lai katrs cilvēks, kas atrodas šajā zālē, atceras, ka viņš pēc šīm vēlēšanām varbūt vienkāršs iedzīvotājs, vienkāršs vēlētājs un maksās no savas necilās darba algas tās milzīgās summas par enerģētiku, kas būs daudz lielākas, un tās nospiedīs mūsu tautsaimniecību, nospiedīs katru mūsu republikas iedzīvotāju.

Es domāju, nav nevienam noslēpums, ka hidroelektrostacijas ir ļoti interesants kumoss, kuru gribēja nokost par tik zemu cenu, bet kam atdos tīklus, kam atdos elektrotīklus — atkal pašvaldībām, kā atdeva bērnudārzus, skolas — apmuļķojot, un tas ir šodien it kā izdevīgs variants, mēs piesaistīsim līdzekļus, bet neviens šodien nerunā par projekta tālāko attīstību valstī un ko no šīs privatizācijas vinnēs katrs Latvijas iedzīvotājs. Varbūt notiks tas pats, kas pirmajā Latvijas Republikas valdībā, ka visa tauta būvēja Latvijas hidroelektrosistēmu, šobrīd to, ko būvēja mūsu vectēvi un tēvi, taisās atņemt viņu bērniem un mazbērniem. Šeit Saeimas zālē sēž, es uzskatu, goda pilni deputāti, un šīs būs jautājums, kas skar Latvijas iedzīvotāju nākotni. Nevarēs doties pie vēlētājiem, mēģinot stāstīt, ka rūpes par viņu ikdienu, sadzīvi un nākotni ir godpilns deputāta darbs, ja netiks atbalstīts šis priekšlikums par privatizācijas apturēšanu. Apturēšanu tāpēc, ka valdība klusē un neinformē iedzīvotājus tāpat kā Saeimas deputātus par to, kādas sekas būs tādai privatizācijai. Es domāju, ka šodien šis ir sirdsapziņas balsojums "Tēvzemei un Brīvībai" deputātiem. Es domāju, ka šodien šis balsojums ir jūsu nākotnes jautājums, jo jūsu darbi atšķirsies no vārdiem, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt iesniegto priekšlikumu un apturēt "Latvenergo" privatizāciju!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma trīs paziņojumi. Ilgai Kreitusei — par komisijas sēdi.

I.Kreituse

(DPS, KDS, LZP). Augsti godātie Pilsonības likuma izpildes deputāti! Atgādinu, ka tūlīt mums notiek komisijas sēde.

Sēdes vadītājs.

Dzintaram Ābiķim — par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums 10.30 ir komisijas sēde un atgādinu arī, ka pulksten 13 mums ir tikšanās ar Taivānas zinātniekiem.

Sēdes vadītājs.

Un Jurim Sinkam par Eiropas Padomes delegācijas tikšanos.

J.Sinka

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācijas sēde, īsa, es domāju, notiks Dzeltenajā zālē pulksten 15.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Saeimas sekretāru Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

I.Bērziņš

(Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Antons Seiksts, Edvīns Inkēns, Jānis Ābele, Leonards Tenis, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Odisejs Kostanda, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 34 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu deputātus atgriezties zālē! Lūdzu godātos kolēģus visus atgriezties zālē, lai varam turpināt debates! Mēģināsim vēlreiz reģistrēties! Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu visus reģistrēties! Katrs ar savu roku darbības radiusā. Lūdzu rezultātu! Pārtraukums līdz pulksten 11.10.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ir 11.10. Lūdzu reģistrēsimies vēlreiz kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nepieciešamais kvorums ir. Varam turpināt debates. Runās deputāts Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šodien tik tiešām šis balsojums par priekšlikumu, kuru ir iesniegusi frakcija "Latvijai", ir sirdsapziņas balsojums. Šeit tika daudz diskutēts par to, vai vajag vai nevajag privatizēt. Ka privātkompānija daudz labāk pārvaldīs šo uzņēmumu. Bet paskatīsimies reāli uz šo problēmu. Jebkurš privātuzņēmējs, kurš privatizēs TEC vai Daugavas kaskādi, lai attīstītu šo uzņēmumu, būs spiests ņemt kredītu. Situācija būs absolūti tāda pati — vai nu valsts ņem kredītu, vai privātuzņēmējs ņem kredītu. Jebkurā gadījumā šo kredītu vajadzēs atmaksāt tiem, kuri patērē elektroenerģiju. Tikai ar vienu starpību, ka privātuzņēmējs maksimāli centīsies nopelnīt.

Šeit deputāts Kreituss pieminēja Norvēģiju, un tieši šodien, kad mūsu valstī viesojas Norvēģijas karalis, ir interesants tieši šis Norvēģijas piemērs. Pēc Otrā pasaules kara Norvēģija bija viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Šodien Norvēģija ir viena no bagātākajām valstīm Eiropā, ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Šeit ir interesants piemērs.

Neilgi pēc Otrā pasaules kara kontinentālajā šelfā pie Norvēģijas krastiem tika atklāta naftas atradne. Toreiz Norvēģijas valdībā izcēlās asas debates, un bija priekšlikums šīs naftas atradnes pārdot par 1 miljonu ASV dolāru. Paldies Dievam, veselais saprāts Norvēģijas parlamentā uzvarēja, un viņi pieņēma lēmumu, ka nevar pārdot šīs naftas atradnes par 1 miljonu dolāru un ka jāpatur šīs naftas atradnes valsts īpašumā. Kāda reālā situācija ir šodien? Pateicoties šīm naftas atradnēm, Norvēģijas parlaments un...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas...

J.Ādamsons.

Es nobeigšu. Norvēģijas parlaments katru gadu var atlikt nākotnei 25 miljardus ASV dolāru. Neiesim pa šo privatizācijas ceļa absolūto totalizāciju un tieši tāpēc atbalstīsim šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Mēs 11 deputāti Saeimas Kārtības ruļļa kārtībā iesniedzām dokumentu, kas lūdz izgaismot tos deputātus, kuri ir balsojuši pret privatizāciju, kā arī tos, kuri ir balsojuši par privatizāciju. Kuri nav balsojuši, kuri ir atturējušies. Tas ir viens un tas pats. Atturējies ir pret.

Vēl es gribu lūgt tos, kuri dzirdēja Čevera kunga uzrunu, viņš runāja par kādu Ozoliņu, droši vien domādams, ka tas ir Juris Ozoliņš, kurš iestājas par "Latvenergo". Es iestājos pret privatizāciju un par valstij stratēģisko objektu saglabāšanu valsts pārvaldē, pārziņā, kontrolē, lai kontrolētu mūsu tālāko valsts attīstību, lai mums kaut kas vērtīgs arī piederētu pašiem. Gribu uzsvērt, ka ar manu uzvārdu notiek arī spekulācijas. Kā redzat, šinī gadījumā Čevera kungs vienkārši neiedomājās, bet Šķēles kungs ir pārņēmis Rīgas domnieku Leopoldu Ozoliņu, un droši vien, ka viņš arī ir sarakstā, lai maldinātu vēlētājus. Tāpēc lūdzu ņemt vērā, ka šeit runā 6.Saeimas deputāts Ozoliņš, kas pārstāv Tautas kopu "Brīvībai" ar sarakstu nr.1 un ir kandidāts uz 7.Saeimas vēlēšanām.

Es uzskatu, ka šis balsojums, tāpat kā to uzskatīja Ādamsona kungs un Čevera kungs, ir sirdsapziņas balsojums, un es gribu papildināt, ka tas nav tikai sirdsapziņas balsojums. Tas ir pašcieņas, sirdsapziņas un goda balsojums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK frakcija). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es nācu tribīnē, šo patētisko vārdu "sirdsapziņas balsojums" aicināts. Un es līdz galam negribētu piekrist tam, ka šī norma, kas šeit ir, faktiski īsti pieder šim likumam. Tā varbūt ir kāda cita politiska dokumenta sastāvdaļa. Bet lai nu kā, manuprāt, frakcija "Latvijai" ir pietiekami precīzi norādījusi uz kompleksitāti, kura valda mūsu valstī sakarā ar privatizāciju, sevišķi ar šādu stratēģisku objektu kā "Latvenergo" vai "Latvijas gāze" privatizāciju. Es no savas puses tikai varu teikt to, ka, manuprāt, arī Krasts kā valdības vadītājs jau ir skaidri un gaiši pateicis, ka Daugavas hidroelektrostacijas un augstsprieguma pārvadu tīkls paliek valsts rīcībā. Līdz ar to faktiski tādu konfliktu situāciju starp valdību un deputātiem, kuriem ir sirdsapziņa, šeit īsti nevar saskatīt. Varbūt neskaidrības ir tajā kontekstā, kas ir saistīts ar pazemes gāzes krātuvi, un es gribētu teikt, ka es tiešām arī atbalstu šo priekšlikumu, jo, manuprāt, pazemes gāzes krātuve tiešām ir kopēja tautas bagātība, kura arī varētu palikt. Jā, tā ir latviešu tautas bagātība, kura arī varētu palikt valsts rīcībā.

Un, runājot par to, ka šeit partijas "Saimnieks" priekšsēdētājs izteica pārmetumus diezgan asā formā "Tēvzemei un Brīvībai" un arī aicināja par sirdsapziņu padomāt, tad es arī gribētu tomēr atgādināt par to faktu, ko šeit jau minēja deputāts Kreituss, un konkrēti tātad par Ogres katlumāju. Jo, manuprāt, neviens cits kā partijas "Saimnieks" biedrs un viens no vadošajiem biedriem — Ēriks Kaža — šo katlumāju ir privatizējis, ziemas sezonas laikā pats ir dubultojis siltuma tarifu iedzīvotājiem un nostādīja iedzīvotājus un pilsētas pašvaldību problēmu priekšā, un te es uzreiz varētu teikt, tiešām, kur tad ir šī sirdsapziņa, kur ir, tā teikt, acīmredzot arī partijas vēlēšanās kārtot šādu jautājumu, palīdzēt Ogres iedzīvotājiem, lai viņiem ziemā būtu alternatīvi risinājumi, lai viņiem nebūtu jāmaksā augsti siltumenerģijas tarifi un nebūtu tās problēmas, kuras šobrīd Ogrē ir. Un ogrēnieši to ļoti labi zina, un to zin arī tie cilvēki, kuri par Ogri ir interesējušies. Tā ka es gribētu teikt, sirdsapziņa, tā tiešām ir laba lieta. Un lai sirdsapziņa saskan ar darbiem un vārdi saskan ar darbiem. (No zāles: "To tūlīt dzirdēsi!")

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es esmu nedaudz pārsteigts kā šīs valsts pilsonis un arī nodokļu maksātājs, ka nepārtraukti manā vietā kāds nāk un grib iestāstīt, ka man jābūt īpašniekam dažādiem objektiem. Es, piemēram, negribētu būt īpašnieks ne hidroelektrostacijām, ne termoelektrostacijām, ne Ķemeru viesnīcai, jo kā valsts pilsonis, ja šis īpašums būtu valstij, es arī būtu šī īpašuma īpašnieks. Es jau, Ozoliņa kungs, jums vēlreiz atkārtoju, es negribu būt īpašnieks veselai rindai valsts uzņēmumu, kuri netiek apsaimniekoti efektīvi, bet es kā valsts pilsonis gribētu saņemt nodokļus no šiem objektiem. Tātad mūs interesē uzņēmumu efektivitāte un nodokļi.

Es ar lielu interesi klausījos un mani izbrīnīja, ka, piemēram, "Saimnieka" partijas līderis pēkšņi nonācis pie atklājuma, ka īpašuma forma ir galvenā, nevis efektivitāte. Mēs taču visu laiku runājam par to, ka nav svarīga īpašuma forma, bet ir svarīga, teiksim, konkurence, ir svarīga efektivitāte, ir svarīga nodokļu maksāšana. Pēkšņi mēs konstatējam, ka īpašuma formu nosaka saimnieciskos panākumus. Mani ārkārtīgi izbrīna Valdmaņa kungs, kurš te Tautas frontes laikos uzstājās kā "General Electric" pārstāvis no Kanādas un gribēja būvēt šeit un pārtaisīt visas hidroelektrostacijas pēc "General Electric" sistēmas, un pēkšņi viņš ir atcerējies, ka Ķegums ir tautas īpašums, un tagad aģitē par to, ka to nevar privatizēt. Tas ir ārkārtīgi interesanti. Varbūt jūs, Valdmaņa kungs, esat aizmirsis, kā jūs uzdevāties savā laikā par "General Electric" pārstāvi. Tāpēc es gribēju teikt tā, ka šis nav sirdsapziņas, bet sociālistu makšķerēšanas mēģinājums jeb balsojums priekšvēlēšanu duļķainajos ūdeņos. Skaidri un gaiši.

Kreitusa kungam es gribētu atgādināt, kurš te apelēja pie "Statoil", ka ir tāda kompānija "Hidro", par ko nez kāpēc visi ir aizmirsuši Norvēģijā, kas nebūt nav simt procentīga valsts kompānija un kuras peļņa un efektivitāte ir ne sliktāka, ja ne labāka. Tāpat kā labākās kompānijas, teiksim šajā nozarē, kā "Shell" un vesela rinda citas. Tāpēc nav svarīga īpašuma forma, bet ir svarīga konkurence kā tāda. Protams, neviens nedomā pašreiz privatizēt hidroelektrostacijas, un te jau pilnīgi pareizi ir pateikts, ir jāatrisina jautājums, ko darīt ar vecajām termoelektrocentrālēm, kuras sabrūk, un ir pietiekami spēcīgas valsts kontroles formas, tajā skaitā monopoluzraudzības padomes un attiecīgās tarifu regulēšanas padomes, ar ko arī jāstrādā ir Saeimai, bet nav jānāk šeit un jāmuļķo vēlētāji, un jāstāsta, ka pēkšņi viena īpašuma forma būs nesalīdzināmi efektīvāka nekā pārējās. Jo kādi būs tarifi un kāda būs konkurence, to tieši regulē Saeimas deputāti, ne jau šeit privātīpašnieki. Tāpēc nemānīsim cilvēkus. Pateiksim godīgi, ar ko atšķiras, teiksim, "Statoil" vai "Neste" no "Latvenergo".

Mēs aizmirsām pateikt, ka visas finansu afēras, kas notiek Latvijā, notiek pārsvarā valsts uzņēmumos. Un tas arī nav nekas jauns, jo es domāju, ka Kreitusa kungs, saimnieciski izglītots cilvēks, ļoti labi zina, ka 26 postkomunistiskajās valstīs valsts uzņēmumi pastāv trīs iemeslu dēļ.

Vispirms šo uzņēmumu direktoru interesēs, kuri šos uzņēmumus ieķīlā un aizdod naudu, otrkārt, viņu radu un draugu interesēs, kuri rada SIA ap šiem valsts uzņēmumiem, un atcerēsimies bēdīgi slaveno Rīgas vagonu rūpnīcu, ap kuru ir radītas desmitiem privātfirmiņas, un šī Vagonu rūpnīca maksā šīs privātfirmiņām, un šīs rebes ir vajadzīgas partiju līderiem, lai izspiestu priekšvēlēšanu ziedojumus no šiem valsts uzņēmumiem. Jo tad šajās partijās varēs apspriest, ko tad ielikt šajā valsts uzņēmumā par direktoru un ko neielikt. Un, ja mēs gribam šīs rebes novērst, tad nevajadzētu šeit runāt šādas muļķības un pateikt skaidri un gaiši, ko atsevišķu partiju līderi pirms vēlēšanām grib panākt.

Pēdējais par šo priekšlikumu. Es domāju, protams, pati ideja nav šeit slikta. Es arī nedomāju, ka kāds steigsies pašreiz privatizēt šīs hidroelektrostacijas. Bet šis priekšlikums ir absolūti uzrakstīts nepareizi. Ko nozīmē valsts īpašuma forma? Vai tādā gadījumā būs, ja mēs nobalsosim, būs aizliegtas akciju sabiedrības? Varbūt ka tā būs slēgta valsts akciju sabiedrība. Ja tā būs atklāta sabiedrība, vai tā nevarēs pārdot savus vērtspapīrus vai akcijas? Un ko nozīmē, varbūt ka var 10% būt, teiksim, šeit ielaist tehnoloģijas uzlabošanai kaut kādus privātīpašniekus. Nekur nav teikts, ka valstij būtu jāzaudē šī kontrolpakete. Es gribētu atgādināt arī te kvēlajiem patriotiem, ka "Lattelekom" ir valsts kontrolēts uzņēmums, kurā 51% pieder valstij, un šī valsts daļa nemaz nav vēl sākta privatizēt. Un es arī gribētu atgādināt Kreitusa kungam, kurš šeit runā par vispārējo sabrukumu, atcerēties, ka "Lattelekom" ir ieviesis Latvijā modernāko datu pārraides tīklu Eiropā, tā saucamu "New bridge", kas dod iespēju šeit pieslēgt datorus gan laukos, gan tajā pašā, teiksim, Cēsu rajonā, Piebalgā, kur es esmu laukos bijis, jūs variet pieslēgt šo datoru un strādāt kaut vai pa visu pasauli.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

A.Kiršteins.

Paldies, godājamie deputāti! Es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu kā absolūti neizstrādātu un pretēju jebkādam ekonomiskām formām un atturēties no pirmsvēlēšanu blefošanas.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Man ir kauns par "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, ka viņa grib "Latvenergo", kura vērtība ir 96 miljoni, kuru viņi ir novērtējuši par 96 miljoniem, bet faktiskā vērtība ir 1 miljards 200 miljoni, grib privatizēt. Ja notiks tā "Latvenergo" privatizācija, tad pašreiz mēs maksājam par elektrību 3,9 santīmus, par elektrību pēc mūsu ekspertu un daudzu ekspertu viedokļa būs jāmaksā 15 santīmi par kilovatu. Tas nozīmē, ka pilnīgi tauta paliks tumsā, kur tagad jau daudzas ģimenes, kuriem ir daudz bērnu, dzīvo bez elektrības. Viņiem ir atslēgta elektrība.

Par demogrāfisko situāciju nedomā neviens. Un arī tikko kā šķēlists Kiršteins, kas atbalsta "Latvenergo" privatizāciju, es gribu atgādināt tikai, ka Šķēle jau kopā ar "Tēvzemei un Brīvībai" faktiski iznīcināja visu zemniecību mums, lauksaimniecību. Tur cilvēki tagad nezina, ko darīt. Un tagad grib izdarīt vēl pārējiem, lai pārvērstu Latviju par vienu tranzīta zemi, kur bērni nevar iet skolā. 15 000 bērnu šodien neiet skolā. Pasakiet, kur tad tā nauda no privatizācijas aiziet? Dzimstība mums ir divas reizes mazāka par mirstību. Zemākā vieta mums ir zemākā valsts pasaulē ar vismazāko dzimstību un visaugstāko mirstību gandrīz. Tas taču ir vājprāts! Visu laiku kaut ko privatizē. Un kur to naudu... tēvzemieši grib vēl pēdējā mēneša laikā sabāzt sev pilnas kabatas ar to naudu. Un es gribu dzirdēt, kur jums ir kaut kāds valsts stratēģijas projekts? Jūs taču esat varas partija — "Tēvzemei un Brīvībai". Krasts ir Ministru prezidents. Tad pasakiet, ko jūs darīsiet. Es ierosināju izsludināt ārkārtas sēdi kopā ar valdību par demogrāfiju. Prezidijā ir divi tēvzemieši. Protams, ka to noraidīja Prezidijs. Tagad es vācu parakstus, lai 16.datumā būtu. Daži godīgie tēvzemieši, protams, to saprot, es domāju, Pētersons, un parakstīja to, bet lielākā daļa jau to nesaprot. Viņi to negrib. Viņi grib visu privatizēt un saraust sev naudu, jo zina, ka nākošajā reizē varbūt neievēlē, un tagad iesaistīties tajos privatizācijas objektos.

Eiropas attīstītās valstīs stratēģiskie uzņēmumi līdz 52% ir valsts kontrolē. Neviens neko negrib privatizēt. Bet te grib pa daļām kaut ko privatizēt. Mēs jau uzrakstījām vienreiz. Krasts mums nav atbildējis. Latvijas Atdzimšanas partija uzrakstīja, ka mēs esam pret "Latvenergo" privatizāciju, un lai nosaka neatkarīgie eksperti faktisko "Latvenergo" cenu, un tad tikai runāsim. Varbūt tur kādi 10% privatizēti no visa kopuma, bet "Latvenergo" taču strādā ar peļņu. Kāpēc mums tas ir vajadzīgs? Milzu peļņu. Jā, "Latvenergo" pagājušajā gadā bija 19 miljoni peļņa, bet jūs te iedomājaties... Lūdzu, parādiet savu stratēģisko valsts attīstības programmu. Kur tā ir? Kur ir tās darba vietas? Kāpēc jūs nekontrolējat muitas? Muitas visas netiek kontrolētas, ieved pārtiku, un zemniekiem tāpēc nav kur savu produkciju likt. Aizliedziet ievest vispār uz kādu laiku produktus valstī! Lai attīstās mūsu lauki. Attīstiet darba vietas! Parādiet, lūdzu, ka jūs privatizēsiet kaut ko un ka tas aiziet sociāliem mērķiem. To jūs nedarāt. Jūs tikai domājat par sevi. Tā ka es gribu teikt, ka man ir kauns vēl vienu reizi par "Tēvzemi", ka jūs tikai domājat par savām interesēm. Jūs apmuļķojat Latvijas tautu. Tautai iedevuši kaut kādu saukli — apvienība "Tēvzemei un Brīvībai", LNNK, bet paši tikai raušat naudu un dzerat šeit. Padomājiet vismaz kādreiz, kad skaidrā esat, ko jūs piedāvājat. Un pasakiet, kurš ir novērtējis to "Latvenergo" par 96 miljoniem. Visi saka, pat "Latvenergo" speciālisti saka, ka tā vērtība ir 1 miljards, 200 miljoni. Es domāju, ka tautai tomēr tas ir arī jāsaprot, ka "Tēvzeme" negodīgi rīkojas.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs debates, es atceros vecu, labu anekdoti. Tas notiek novembrī, veca kundze jautā kalponei, kas ārā par troksni. Notiek revolūcija. Un ko tur prasa? Prasa, lai nav bagāto. Kundze saka: mēs savā laikā izgājām ziemas laukumā, lai nebūtu nabago. Un šodiena man atgādina šo diskusiju. Un šī tieksme, mūsu Latvijas valsts tieksme visu privatizēt, visu iebāzt kaut kur un pēc tam brīnīties, ka cilvēki dzīvo nabadzībā. Es nezinu, vai jūs esat vakaros kādreiz aizbraukuši uz lauku reģioniem, kur šodien sēž lielākā daļa Latvijas tautas un parastie lauku iedzīvotāji pie svecītēm. Es esmu cilvēkiem jautājis, kādēļ jūs sēžat pie svecītēm, vai jums ir atslēgta elektroenerģija? Vecās tantiņas un cilvēki saka: nē, nav atslēgta, bet man ir bail no tiem rēķiniem, jo mana pensija atļauj nomaksāt tikai dzīvokli.

Un tā ir mūsu realitāte šodien, tas ir mūsu valdošā vairākuma sasniegums, tas ir arī, cienījamais Ābiķa kungs, jūsu bosa Šķēles sasniegums, kurš ir iztīrījis visas kabatas tautai un priecājas. Jā, es varētu pilnīgi atbalstīt.... jā, it kā, no vienas puses, vajadzētu privatizēt. Bet ir cita lieta. Man nav nekādas pārliecības, ka pēc tam piecreiz nepieaugs enerģijas tarifi. Man nav tādas pārliecības. Un manī rada izbrīnu tas, ka mēs visu laiku sakām: valsts ir nespējīga. Es varu pateikt divas lietas, Lagzdiņa kungs, nenormāla valsts ierēdniecības neaizsargātība, tas ir pirmais faktors, un otrais faktors ir tas, ka mēs baidāmies ņemt nost no amatiem tizleņus un zagļus. Tā ir realitāte. Jo pilnīgi normāla valsts vara funkcionētu un pārvaldītu savus īpašumus, bet beidzot ir jāmaksā cilvēkiem pēc smadzenēm, nevis pēc konvertiem, un spiest cilvēkiem zagt, novest rūpnīcas vai uzņēmumus līdz bankrotam, lai tādā veidā patiešām kaut ko nopelnītu sev un savai ģimenei, lai justos stabili.

Cik daudz bija trokšņa par to, ka pēkšņi patiešām "Latvijas kuģniecībā", kurā arī bija bankrots, kur bija zaudējumi, parādās uzņēmīgs vadītājs, kas spēj un atrisina labi vai slikti, bet "Latvijas kuģniecība" sāk dabūt peļņu, un viņiem izmaksā normālu naudu, normālu, pasaules attiecībās naudu, kāds paceļas skandāls.

Es arī esmu runājis ar ārzemniekiem. Un, ja es pasaku, ka miljardu īpašumu pārvalda par 600 dolāriem, tad man iestājas pēc tam no ārzemnieku puses pauze un pasaka: vai nu viņš ir idiots, vai viņš ir zaglis. Un tā ir momentā ārzemnieku attieksme. Maksāsim, maksāsim varbūt arī "Latvenergo" vadībai, lai Birkāna kungam un visiem nav jātaisa afēras, bet arī tad viņi zinās, ja viņu noķers pie rokas, tad patiešām viņš nesīs nopietnu atbildību. Un es domāju, ka lielākā daļa risinās, lai uzņēmums nestu peļņu.

Un tanī skaitā pretēji... cienījamais apogeju privatizator, Kiršteina kungs, Ābiķa kungs un pārējie Tautas partijas kungi, Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas ir valsts īpašums, ir beigusi pagājušo gadu vismaz ar peļņu, līdz ar to jūsu apoloģētiskie uzskati, ka viss ir jāprivatizē, pierāda pretējo. Ja ir normāla vadība, var gūt peļņu un peļņu tautai un valstij. Protams, mēs varam ņirgāties, bet aizbrauciet uz laukiem, Ābiķa kungs, un paņirgājieties tur, kur jūsu skolnieki staigā basām kājām... Un, protams, jūs varat paņemt Šķēles balzamu un sardelīti un kopā ar pārējiem aizbraukt un pavizināties ar velosipēdiem, un pastāstīt, cik bārdainais vīrs ir labs. Tikai ir jautājums — ko jūs pastāstīsiet zemniekiem, skolniekiem un ko jūs pastāstīsiet jaunajām ģimenēm?

Un šinī brīdī es aicinu — pirms vēlēšanām šo objektu kategoriski nedrīkst privatizēt, nāks jauna politiskā situācija, nāks citas partijas, un tad mēs domāsim. Tā ir tautas bagātība. Un cita lieta ir vienkārši... zaglim ir jāsēž, bet ar valsti ir tāpat kā jau es teicu, Lagzdiņa kungs, kurš šodien, man liekas, ka te neatrodas, pieņemt vienu spārnu un teikt, ka jā, aizliegumi ir vajadzīgi, aizliegumi ir vajadzīgi, bet dodiet arī aizsardzību, jo citādi patiešām būs vai nu vieni zagļi, vai vieni pensionāri, un tā ir nākošā parlamenta perspektīva. Diemžēl tas būs ļoti skumji Latvijai. Paldies par uzmanību! Un kā Valdmaņa kungs saka.... Tautas saskaņas partija, numur seši, Lujāns.

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers — otro reizi.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! 6. Saeimas laikā mums šeit sēžu zālē nav bijis pārāk daudz jautājumu, par kuriem katram no mums vajadzētu kādreiz izšķirties un pateikt — es esmu bijis, es esmu balsojis es esmu lēmis. Šis būs tas jautājums, kur katram vajadzēs izšķirties, kā pusē mēs esam.

Vienu mēnesi pirms vēlēšanām daudzi mēģina šo jautājumu atkal stādīt dienas kārtībā kā primāru, kā Latvijas tautas izdzīvošanas jautājumu, aizmirstot, ka aiz šī jautājuma par privatizāciju par tautu netiek domāts nemaz. Šodien — kā mēs nobalsosim... Šodien jautājums ir par to, kurš spēs skatīties saviem bērniem acīs. Es aicinu patiešām visiem vienoties, nediskutēt par to jautājumu, kā attīstīsies Latvijas energosistēma, bet nepieļaut šodien privatizāciju viena iemesla dēļ. Pirmām kārtām — tauta nav informēta, kas viņus sagaida, būs jāmaksā 15 santīmi, 20 vai 25, varbūt 35 un vēl mēģiniet atbildēt zālē klātesošie — kurš no jums zina šo "Latvenergo" privatizācijas projektu, kurš no jums to zina? Un uzdodiet jautājumu — kā varēja gadīties neatkarīgās Latvijas laikā, ka šis objekts ir novērtēts par tik niecīgu cenu? Kā varēja gadīties, ka par šo objektu nu jau divas vai pat trīs valdības stāv kā klints par to, ka to vajag privatizēt. Un kā varēja gadīties, ka šo gadu laikā nav izstrādāts neviens projekts. Neviens alternatīvs projekts. Kiršteina kungs, tas ir jautājums jums. Jūs labi zināt, kā mēs izskatīsimies pasaulē, ja mēs runājam par tik liela uzņēmuma privatizāciju kā "Latvenergo", ja ir tikai viens privatizācijas variants. Vai jums neliekas, kungi, aizdomīgi, ka ir tikai viens variants. Trīs gadu laikā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un apturēt privatizāciju!

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba.

R.Dilba

(LZS). Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti balsos pret Daugavas hidroelektrostacijas un pazemes gāzes krātuves pazemes daļas privatizāciju. Un kāpēc? Es argumentēšu, kāpēc tas tā ir. Kā jūs saprotat, pašreiz privatizācijas sagatavotavais projekts par "Latvenergo" nav pilnībā izstrādāts, pie tam nav sagatavots alternatīvais variants, lai varētu energosistēmas privatizāciju pilnībā organizēt kopīgā privatizācijā, un trešais — Latvijas Zemnieku savienība iestājas par to, ka privatizācijas gadījumā... tad ir jāsaglabā vismaz 51% valsts kapitāldaļu. Un pie šiem nosacījumiem tātad hidroelektrostacija un pazemes gāzes krātuves varētu būt tas garants jeb tā valsts daļa, kura varētu būt šajā kopējā energosistēmā.

Vakardien Tautsaimniecības komisijai bija izbraukuma sēde, kurā mēs apskatījām gan Andrejsalas TEC, gan TEC—1 objektus, izvērtējām to situāciju, kāda tur ir. No tā rodas tikai viens secinājums, protams, ka ir ļoti daudz kas šajos objektos jādara. Ka tiešām tur daudz ir arī bezsaimnieciskuma. Bet arī daudz kas ir no likumdevēju puses vēl jāizdara, kaut vai Andrejsalas TEC vajadzībām nav sakārtoti zemes īpašumi. Būtībā šim uzņēmumam ir jāatgriež zeme, un līdz ar to šis uzņēmums varētu arī kā valsts uzņēmums, ņemot kredītus, veikt investīcijas un rekonstruēt to. Un rekonstruējot varētu iegūt gan siltumenerģiju, gan arī elektroenerģiju, mēs varētu palielināt enerģijas ražošanu mūsu vajadzībām un droši vien nonāktu pie tā, ka mums tā nebūtu jāiepērk.

Un arī daudz kas darāms ir TEC—1. Un šeit gan "Latvenergo" sistēmā, gan TEC šajos uzņēmumos ir iespējams, ne tikai iespējams, bet tas tā jādara, valstij jāuzņemas zināma daļa saistību, paņemot kredītus ar valsts garantijām, tas ir jādara uzņēmumam, protams, bet garantējot valstij veikt rekonstrukciju. Bet pats būtiskākais, ka "Latvenergo" sistēmas objektus privatizējot kopīgā sistēmā, saglabājot valsts kapitāldaļu, būtiskāko daļu, kas garantētu tuvākajā laikā gan prognozējamus tarifus, gan prognozējamu situāciju šajos uzņēmumos darbiniekiem, kā arī darba vietas, gan varētu virzīt valsts politiku energosistēmas jomā.

Tātad, ņemot vērā visus šos aspektus, ņemot vērā visu šo neskaidrību, kas mums privatizācijas procesā parādās, mēs nedrīkstam pašreiz pieļaut šo straujo privatizācijas procesu, tam jānotiek ir pakāpeniski, lai reāli dzīvē mēs redzam, kas notiek, kādas kļūdas tiek pieļautas un tā tālāk. Tajā pašā laikā es pilnīgi piekrītu šeit daudziem runātājiem, ka šajos valsts uzņēmumos šī valsts uzņēmumu vadības sistēma ir jāsakārto un, ja ir vajadzīgs, tad ļoti daudzi ir jānomaina, jo tiešām bezsaimnieciskuma ir ļoti daudz. Un to pierāda arī kaut vai šī "Latvenergo" afēra, kuras rezultātā valsts ir zaudējusi 3 miljonu latu apjomā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ieskatīsimies dokumentā jautājumā par to, kāds tad ir šo debašu pašreizējais priekšmets? Nolasīšu. Kāds ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums? Un tas skan: stratēģiski svarīgi energoapgādes objekti Latvijā — Daugavas hidroelektrostacijas, augstsprieguma pārvades tīkli un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa — ir saglabājami valsts īpašumā; tos nevar izmantot kā ķīlu kredītu saņemšanai, izņemot gadījumus, kad kredīts tiek ņemts pašu šo objektu atjaunošanai un modernizēšanai.

Cienījamie kolēģi! Es šeit neredzu šajā priekšlikumā nedz TEC, nedz Ogres vai kādas citas katlumājas, es šeit redzu vienīgi domu par valsts stratēģijas objekta saglabāšanu, nesaputekļošanu. Un tas ir galvenais. Un šeit nav svarīgi, vai šo priekšlikumu ir iesniegusi tāda vai cita frakcija, tas galīgi nav svarīgi.

Es pieņemu, ka mēs visi esam par to, lai mūsu valsts šis stratēģiskais objekts paliktu kā tāds un būtu iespējams valstij ar to rēķināties. Es te nesaprotu, kāpēc deputāti viens otram pārmet, kāpēc mēģina pārmest tai vai citai frakcijai... nu kaut vai piemēra pēc. Es neesmu dzirdējis, ka šodien no šīs tribīnes kāds no tēvzemiešiem būtu iestājies par šīs domas noliegumu, kas šajā priekšlikumā ir minēts. Nesaprotu vajadzību pārmest.

Šeit runā par efektivitāti, ka tā būšot pēc privatizācijas nez cik augstāka. Ja runājam par efektivitāti, var runāt tikai skaitļu valodā. Es šeit neesmu dzirdējis nevienu skaitli, tikai pieņēmumus, tikai vēlmes par to, ka pēc privatizācijas mannā kritīs no debesīm. Pasaules prakse pierāda, ka diemžēl tā nav.

Un te nav runa par priekšvēlēšanu priekšlikumiem. Es tikai atgādināšu vienu, ka līdzīgu priekšlikumu mēs iesniedzām apmēram pusotru gadu atpakaļ, kad par vēlēšanām vispār nekādas runas nebija. Tā ka Kiršteina kunga izteikumi par kaut kādu priekšvēlēšanu ažiotāžu un tā tālāk ir galīgi pliekani.

Pašreiz šie lielie stratēģiskie objekti, kas ir apmēram 7 vai 9, kā nu kuro reizi bija, pēc savas vērtības sastāda 50% no visiem tiem, kas ir privatizācijai iespējami. 50% ir noprivatizēti pēc vērtības, nevis pēc skaita, tie ir 90. Un 50% vēl ir palikuši, un tie ir šie lielie, varenie uzņēmumi, kas daudzām un dažādām ekonomiskām strāvām un grupējumiem ir tik ārkārtīgi patīkami. Un kamēr šīs "haizivis" cīnās Latvijas valstī, un tas nozīmē pirmām kārtām, ka tās parlamentam ir jāatrod spēks, lai apturētu šo "haizivju" cīņu. Un mūsu 6.Saeimas vēl divu mēnešu atlikumā ir iespējas uzticēt šo tālāko uzdevumu risināt 7.Saeimai ar visu atbildību nākamos četrus gadus un tautas priekšā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss — otro reizi.

A.G.Kreituss

(DP, KDS, LZP). Cienījamie deputāti! Es esmu ļoti pārsteigts par vienu no slavenākajiem Tautas partijas deputātu kandidātu listes cilvēkiem, par Kiršteina kunga uzrunu šeit, ko viņš tikko teica. Viņš mēģināja runāt visas tautas vārdā, ka viņš negribot būt īpašnieks valsts uzņēmumiem, es domāju, to ir jāprasa tautai, viņš grib nodokļus. Izskatījās tā, ka vilks mēģina šeit runāt, noslēpies jēra ādā. Mēs labi zinām, kas notiek patiesībā. Tiklīdz kaut kas šeit ir noprivatizēts, vismaz šajā jaunajā Latvijas laikā, pašreizējā privatizācijas laikā, tā uzreiz ofšora zonās ir desmitiem firmu, un lielākā daļa nodokļu plūst valsts kasei garām, tā ka tā ir atbilde uz Kiršteina kunga teikto par šo jautājumu. Par makšķerēšanu, par sociālistu makšķerēšanu priekšvēlēšanu kampaņas laikā, par līdzīgiem izteikumiem, es gribētu šeit visiem deputātiem pateikt, es tikko biju Liepājā, un Liepājā bija uzaicinātas septiņas lielākās partijas, viņu pārstāvji runāja ar arodbiedrību cilvēkiem. Un bija konkrēts jautājums — jūsu attieksme pret "Latvenergo" privatizāciju. Šajā sapulcē piedalījās divi cilvēki no Tautas partijas, tie ir deputāti Vītols un Pīlēns. Deputāta Vītola atbilde bija pilnīgi viennozīmīga un skaidra — mēs esam pret "Latvenergo" privatizāciju. Tāpēc man ir lūgums pašreiz Kiršteina kungam tikt skaidrībā savas partijas ietvaros, par ko tā ir, vai viņi vienā vietā sola visu, ko viņiem auditorija prasa, un pēc tam mēģina šeit runāt pilnīgi citas lietas, vai kaut ko citu.

Nākamais — par "Lattelekom" un par "New Bridge" pieslēgšanās iespējām, par modernāko Eiropā. Es domāju, ka šeit ir lieki runāt par to, kā tantiņas Latvijas laukos var pieslēgties pie šīm "New Bridge" iespējām, jo patiesībā "Lattelekom" nav modernizējis daudz ko no tā, ko tas solīja Latvijas laukos modernizēt, tā ka šādas iespējas pilnīgi atkrīt. Mēs, piemēram, zvanām uz Ķemeriem un zvanām pusstundu, un es vēl gribētu citēt no "Jaunās Avīzes" šādu rindkopu: "Pārejas perioda jukas vēl tagad daudziem ir izdevīgas, par to liecina stīvēšanās par lielajiem valsts uzņēmumiem un to pārdošanas cenu, gan dažādiem gigantiem, valsts finansētu projektu idejas un tamlīdzīgi." Tā kā man ir lūgums Kiršteina kungam tikt skaidrībā, ko sola Tautas partija. Vai tā sola vairāk, nekā sola "sociķi" šeit no tribīnes, tā kā pilnīgu sociālismu vai viņi sola kaut ko citu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribētu sacīt— nu tik iet vaļā! Un cits par citu grib kļūt baltāki, baltāki par eņģeļiem, un nu tā visi mīl tautu līdz neprātam. Bet es nācu tribīnē tādēļ, ka no tribīnes runāja plātīzeris Rubina kungs. Nu vajadzētu jums, Rubina kungs, vienreiz par visām reizēm savaldīt savas emocijas un apstāties bezjēdzīgajās halucinācijās attiecībā pret "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Jums jau teica Kristovska kungs uzstājoties, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir pateikusi savu pozīciju, un premjers Krasta kungs arī pateicis "Latvenergo" privatizācijas sakarībā, ka nebūtu privatizējamas ne hidroelektrostacijas, ne elektropārvades līnijas.

Nebūtu, bet nevajag tad murgot pavisam kaut ko citu un apvainot, un celt savu kabatas partijas popularitāti, apmelnojot citus. Ja jūs, Rubina kungs, esat gadījumā slims, tad ārstējieties, jums nav grūti kā dakterim sameklēt šo pieeju pie ārstiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns

(DPS). Godātie deputāti! Der gan atgādināt visiem, ka pirms vasaras brīvdienām mēs skatījām grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju". Un šis jautājums īsti iederētos tieši šajā likumā, un, starp citu, "Saimnieka" frakcija iesniedza tādus priekšlikumus, arī frakcija "Latvijai" bija iesniegumi tādu priekšlikumu līdzīgā variantā. Bet tad Saeimas absolūtais vairākums noraidīja šo priekšlikumu, tajā skaitā arī Zemnieku savienība, kura, es šodien varu saprast no Dilbas vārdiem, ir mainījusi viedokli. Paldies Dilbas kungam un Zemnieku savienības frakcijai!

Un vēl viena lieta. Kristovska kungs, man nekad nav paticis, ka jūs nezināt lietas, runājat un pie tam vēl piesaucat sirdsapziņu. Jūs esat bijis Ogres uzņēmumā? Jūs neesat bijis tur. Jūs ko gribat, lai šis uzņēmums paliek tā kā RAF, kurā ir trīs tūkstoši strādājošo? Šodien Ogres uzņēmumā strādā 3650 cilvēku, padomju laikā bija 3100 strādnieku. Tas ir vienīgais uzņēmums, kurš strādā efektīvi, vēl varētu piesaukt "Metalurgu" un arī citus no lieliem uzņēmumiem. Jā, šim uzņēmumam, tas ir pašvaldības uzņēmums, bija parādi pusotra miljona latu par bijušo valsts uzņēmumu par apkuri, un viņi sakārtoja šos jautājumus. Tur strādā trīsarpus tūkstoši cilvēku, jūs piesaucat sirdsapziņu un vēl minat uzņēmēju uzvārdus. Nevajag tā darīt, un vajag atvainoties šiem kolēģiem, arī strādājošiem tur. Es domāju, ka jautājums par "Latvenergo" pat varbūt nav šī likuma jautājums, jo tālāk mēs skatāmies un cenšamies iedziļināties šajā uzņēmumā, jo mēs pilnīgi saprotam, ka nav skaidrības kādā veidā iet šo ceļu. Un mums šķiet, ka tas būtu referenduma jautājums par attieksmi, par šī uzņēmuma tālāko likteni, vai tas privatizējas pa vertikāli vai pa horizontāli, vai vispār netiek privatizēts. Daudzi speciālisti uzskata, ka, ja tiek sakārtotas saimnieciskās lietas pie labas vadības šajā uzņēmumā, tad tas varētu gūt apmēram 35 līdz 53 miljonu latu peļņu gadā un spētu sevi investēt un atjaunot ražošanu. Un nebūtu bijis runu par šo Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītu ar milzīgo slogu. Mums ir par to jāpadomā, un tādi referendumi pasaulē ir bijuši. Jā, mēs pārejam uz tirgus ekonomiku, mainās īpašuma forma, bet "Latvenergo" ir, protams, visas tautas īpašums, bet tas līdz ar to skar katru cilvēku, katru uzņēmumu. No robežas līdz Latvijas galvaspilsētai. Es domāju, ka tas būtu svarīgākais jautājums. Protams, ka "Saimnieka" frakcija balsos par šo priekšlikumu, bet tas vēl neizšķirs visu, lai tauta arī nobalso, un tad nebūs svarīgi, atnāks cita valdība, viņai būs tautas mandāts tā vai citādi izlemt šo likteni. Un esmu pārliecināts, ka tauta nobalsos pret privatizāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK ). Cienījamie deputāti! Es no priekšvēlēšanu aģitācijas aicinu visus atgriezties pie priekšlikuma nr.41, ko iesniegusi frakcija "Latvijai". Es jau komisijā, apspriežot šo priekšlikumu, aizrādīju uz šī priekšlikuma divām būtiskām, atšķirīgām daļām. Un arī šodien es ierosinu Saeimā sadalīt šo priekšlikumu divās daļās, protams, ja tam piekrīt frakcija "Latvijai", un izņemt no šī priekšlikuma ar Saeimas balsojumu ārā vārdus "un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa". Kāpēc? Lieta ir tā, ka pazemes gāzes krātuve, kura atrodas Inčukalna pamatiežu pacēlumā, aizņem teritoriju, uz kuras ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības ļoti daudziem zemes īpašniekiem. Vienam no viņiem pieder tieši tas zemes gabals, uz kura atrodas visas šīs izbūves — gāzes iesūknēšanas un izsūknēšanas izbūves. Viņš cīnās jau ilgu laiku par nomas maksas noteikšanu par savu zemes gabalu, un šie jautājumi joprojām ir strīdīgi. Ja mēs neizsvītrojam no šī priekšlikuma šos vārdus "un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa", tādā gadījumā arī visa šī teritorija tiek saglabāta valsts īpašumā, un tas ir pretrunā ar Civillikumu un zemes reformas likumiem, kuri nosaka, ka visa zeme līdz zemes centram pieder tam īpašniekam, uz kura zemes gabala viņam ir atjaunotas šīs īpašumtiesības.

Nu, lūk, un tāpēc mums ir jāizšķiras tagad, ja Saeimas priekšsēdētājs un frakcija "Latvijai" piekrīt, par diviem balsojumiem, sadalot šo priekšlikumu divās daļās, es nupat konsultējos arī ar Juridiskā biroja pārstāvjiem, tad tas varētu būt iespējams, tad es ierosinu visiem atbalstīt stratēģiski svarīgo apgādes objektu — Daugavas hidroelektrostacijas, augstsprieguma pārvades tīklu saglabāšanu valsts īpašumā šajā specifiskajā Enerģētikas likumā, bet izslēgt šos vārdus "un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa", lai mēs nenonāktu pretrunās ar bijušiem zemes īpašniekiem un tiem, kuriem jau ir atjaunotas īpašumtiesības, jo ko tad mēs darīsim, vai tad mēs viņiem apturēsim zemesgrāmatas, likvidēsim viņus, tādu kārtību neparedz mūsu likumdošana. Es aicinu izšķirties par šo jautājumu!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie deputāti! Tā kā man uzdeva divus jautājumus, tad es atbildēšu. Tātad pirmā atbilde Kreitusa kungam, ja viņš klausījās. Es neaicinu šeit privatizēt pašreiz, es aicinu neatbalstīt neizstrādātu priekšlikumu, tas ir viens.

Otrs. Tautas partijas pozīcija ir vispirms cīnīties pret monopoliem, un to, kādā veidā privatizēt, un kad privatizēt var izlemt tikai pēc tam, kad ir jautājums, ko darīt ar sabrukušajiem Teciem, kuros ir jāiegulda kopā šajā sistēmā 800 miljonu latu, tas prasīs pie 19 miljonu latu peļņas 42 gadus. Tātad ir jāizstrādā, kā dabūt lētus kredītlīdzekļus, kā tos piesaistīt, un tad runāt par pārējo, tā ka neskriesim uz priekšu. Es aicinu pašreiz neatbalstīt absolūti neizstrādātu priekšlikumu, jo ir jautājums, ko mēs darīsim ar sertifikātiem, ko mēs darīsim ar "Latvijas gāzi", ko mēs darīsim ar "Kuģniecību" un tā tālāk. Tad pieņemam lēmumu vispār šos sertifikātus, lai tie paliek cilvēkiem uz rokas un lai mēs ar tiem netiekam galā.

Otrs. Es gribu atbildēt arī Čevera kungam. Mani ārkārtīgi izbrīnīja, ka viņš ir dzirdējis tikai vienu variantu, vienmēr ir bijuši divi varianti, ir sadalītais modelis un nesadalītais privatizācijas modelis, un ir vesela rinda starpmodeļu. Un šogad pat, ja valdība pieņemtu, šī valdība, vienu no šiem modeļiem, tad minimums būtu vajadzīgi divi gadi, lai sakārtotu zemes īpašumtiesības, lai sakārtotu visu pārējo, tā ka ne šinī, ne nākošajā gadā vispār nevar būt nekāda runa par kaut kādu privatizāciju.

Bet es gribu pateikt beigās pašu galveno. Es jau teicu to, ka nevajag šeit stāstīt muļķības cilvēkiem. Uzņēmuma vadība jau nenosaka tarifus. Tarifus nosaka Tarifu regulēšanas padome. To vajag godīgi pateikt un pilnīgi neatkarīgi no tā, kāda ir īpašuma forma, šī Tarifu regulēšanas padome lems, cik liels ir pieļaujamais tarifs. Tāpat kā tas ir "Lattelekom" gadījumā, kur tiek noraidīti uzņēmumu pieprasītie un tiek apstiprināti padomes apstiprinātie tarifi. Tātad tas ir pavisam cits. Tas tad arī godīgi ir jāpasaka. Bet es gribu, lai tikai "gudrinieki" atnāk un pasaka, kur dabūt 800 miljonus latu un kādā veidā, un, ja kāds var ļoti veikli tos dabūt, tad vēl vajag atbildēt, ko darīt ar tiem sertifikātiem, kas ir cilvēkiem. Un, ja ir runa par privatizāciju, tad nevajag domāt uzreiz par to, ka obligāti kādam ir jāpārdod ārzemniekam, bet ko darīt ar tautas līdzekļiem, ko darīt ar iedzīvotājiem un viņu sertifikātiem un kādā veidā mēs šo jautājumu atrisināsim.

Sēdes vadītājs.

Dainis Turlais.

D.Turlais

(DPS). Cienījamie kolēģi! Protams, ka valsts ekonomiskajā dzīvē šis jautājums ir vitāli svarīgs. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šajā zālē nav neviena cilvēka, nav neviena deputāta, kas nesaprastu, kam ir izdevīga šī mežonīgā privatizācija, it sevišķi valsts monopoluzņēmumu privatizācija. Kurš iegūst un kurš iegūs labumu no tāda veida privatizācijas, kā novērtēt objektu maksimāli zemāk un iebāzt kabatā iespējami vairāk. Tā ir liekulība, ar ko daži šeit grib pasvītrot, ka tas ir pareizi un ka tā tas ir jadara. To var izskaidrot tikai ar to, ka ar šādām runām viņi cer kaut ko iedabūt savā lielajā kabatā.

Savā laikā Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ministri savu attieksmi valdībā jau izteica, balsojot par kredītu ņemšanu Daugavas kaskādei un kad visi ministri padevās rupjam spiedienam, tad mēs — pieci ministri — nobalsojām pret šo lēmumu. Mēs neesam mainījuši savu lēmumu un savu nostāju arī šodien. Es, kā Ēnu kabineta vadītājs, atsaucoties uz mūsu iepriekšējiem lēmumiem, šeit paziņoju, ka Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija un partija, ja netiks atbalstīts šis priekšlikums, kuru mēs tagad apspriežam, sāks rīkoties jau šodien un aicinās uz tautas nobalsošanu. Mēs uzskatām, ka atsevišķu ierēdņu labklājības dēļ mēs nevaram upurēt tautas intereses. Tā nav aģitācija, tā ir taisnība!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Es vēlreiz teikšu, ka man ir kauns par tēvzemiešiem, kas grib par smiekla naudu pārdot "Latvenergo". Viens no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK tipiskākajiem pārstāvjiem — tukšpļāpis Tabūns, kurš ir, es viņam vispār negribu atbildēt, jo mēs, ārsti, zinām, kas viņam ir palicis...

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, es jūs jau brīdināju par tādu izteicienu lietošanu.

A.Rubins.

Es atvainojos! Kas viņam ir palicis pāri galvā pēc aktīvajām boksera gaitām un kalpošanas komunistiskajam režīmam, muļķojot gan tad cilvēkus, bļaujot no tribīnes, gan tagad. Tagad jūs muļķojat cilvēkus, Tabūn! Jūs muļķojat visu "Tēvzemi". Jūs muļķojat "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK! Jūs muļķojat cilvēkus! Jūs gribat tikai steidzami visu privatizēt un ieraust sev naudu.

Tepat arī šķēlists Kiršteins teica, ka viņš ir pret monopoliem, bet kā tad saucas Šķēles kompānija "Avelat"? Vai tad viņa neiznīcināja visus zemniekus? Vai tad tas nav monopola uzņēmums? Es nezinu. Bet vēlreiz es teikšu, ka mums ir jāatliek "Latvenergo" privatizācija, un nevar privatizēt "Latvenergo".

Mēs nevaram izpārdot Latviju par sviestmaizi. Ko jūs gribat? Es nesaprotu, ko jūs, tēvzemieši, gribat? Jūs gribat atstāt te pliku zemi? (Starpsauciens: "Kas mums nepiederēs!") Jā, nekas mums te nepiederēs. Un lai ienāk iekšā cilvēki no citurienes, un "par īpašiem nopelniem" tikai visiem dodat pilsonību. Jūs taču to dodat. Jūs taču to pieņēmāt. Tabūn! Jā, jūs! Paldies! Es domāju, ka mēs visi nobalsosim pret "Latvenergo" privatizāciju un neļausim "Tēvzemei" piebāzt kabatas ar naudu!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es, protams, nevaru tā, kā Rubina kungs pateica, pateikt, kurš ir iebāzis naudu kabatā un cik plāno iebāzt, kas ir tukšpļāpa vai vēl kaut kas. Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist Kiršteina kungam, ka Kiršteina kungs paziņo to, ka cienījamajam "Latvenergo" ir vajadzīgi 800 miljoni un ka patiešām Latvijas iedzīvotāju sertifikāti būs tā lielā vērtība, par ko varēs veikt "Latvenergo" modernizāciju. Nu tad tas ir klasisks blefs! Piedodiet, sertifikāts nekādā veidā nav ekvivalents ne reālam dolāram, ne reālam latam, izņemot to, ka Kiršteina kungs ar šo priekšlikumu grib piedāvāt, lai liela daļa Latvijas iedzīvotāju par pāris sertifikātiem, no tā apjoma, kas viņiem ir minimāli, kļūst par mazas daļas turētāju, un pēc tam ieradīsies kāds onkulis ar bārdu un teiks: "Es esmu lielās daļas turētājs! Tik un tā "Latvenergo" ir jāieķīlā!" Jūs būsiet līdzatbildīgi ar mani, un tas ir vistīrākais krāpšanās process.

Tāpat arī modelis, ka sadala "Latvenergo" daļās. Es iedomājos to modeli kaut vai, ka vienai firmai, nosauksim — "Petrolat" grupas firmai, pieder visi "Latvenergo" vadi, un vienu dienu viņa pasaka: "Ziniet, vīri, tagad visi vadi ir novalkāti, ir jāmaksā par tiem milzu nauda! Ja jūs nemaksāsiet, tad tā enerģija pa turieni neplūdīs vai mēs tos aizvedīsim un nodosim krāsainajos metāllūžņos." Un tā ir pilnīga realitāte, kas mūsu valstī var notikt. Tādēļ es šajā gadījumā aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Es pat aicinu, iespējams, beigās jādomā, vai šo likumu vispār tādā formā var pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Viktors Dinēvičs. Otro reizi.

V.Dinēvičs

(DPS). Godātās dāmas un kungi! Atsevišķi runātāji šeit no tribīnes jauc elementāras tautsaimniecības lietas, un tādēļ es arī atļāvos vēlreiz atnākt runāt. Pirmkārt, jau runā, ka it kā īpašuma forma, nosakot saimniecisko efektivitāti. It kā šeit no tribīnes kāds to būtu teicis. Te neviens to nav teicis. Visi runāja tikai par privatizācijas vai nu nepieciešamību, vai pieciešamību.

Jau sen ir zināms, ka katra īpašuma forma var būt gan efektīva, gan neefektīva. Viss atkarīgs no konkrēta objekta, no konkrētas saimnieciskās vides, un galvenais, kādi cilvēki šo īpašuma formu vada. Nevajag aizmirst, ka šodien privātīpašnieks, tāpat kā valsts, algo savus vadītājus, un visos gadījumos tie ir algoti cilvēki, kas vada vienu vai otru īpašumu. Atbilstoši teiktajam, runājot par "Latvenergo", "Latvijas gāze" privatizētājiem, atļaujas runāt par veselīgas konkurences radīšanu šajā gadījumā. Kāda var būt konkurence starp vesela organisma sastāvdaļām? Tas izklausās tā, it kā vesela cilvēka organisma galva varētu konkurēt ar kāju vai roka ar vēderu. Tā ir tīrākā mānīšanās, nevis konkurence, kā viens otrs mēģina iestāstīt par "Latvenergo" privatizāciju.

Un vēl. Šodien vairs nevar runāt par privatizāciju vispār, jo vispārējie principi nav piemērojami valsts dabīgajiem monopoliem, kas prasa citu pieeju un dziļu analīzi, tādēļ aicinu visus pacensties saprast, ka privatizācija nav panaceja, un tautas dabīgo monopolu sadalīšana nerada konkurenci, bet rada pretējo — lielu monopolu sadalīšanu mazos monopolos, lai padalītos peļņā, nevis domātu par ražošanas efektivitāti, it kā ar konkurences palīdzību. Tādēļ tiešām, neskatoties uz to, ka šis priekšlikums tikai daļēji ievēro Latvijas intereses, tomēr lūdzu atbalstīt, jo par nožēlošanu šis ir trešais lasījums.

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns.

E.Bāns

(DPS). Godātie kolēģi! Es runāšu tikai skaitļu valodā, un man ļoti žēl, ka ne visi to saprot, tāpēc vienīgais arguments ir kaut kāda sociālisma pieminēšana. Nu tiešām žēl! Acīmredzot šie cilvēki savulaik ir bijuši aktīvāko sociālisma cēlāju rindās.

Bet tagad par lietas būtību. TEC nav sagruvuši un nav uz sagruvuma robežas. TEC Andrejsalā, šī filiāle taisās atjaunot elektroenerģijas ražošanu, tāpēc tur ir vajadzīgi arī līdzekļi. Bet TEC ražo siltumu par 9,5 latiem Andrejsalā. Tie ir TEC—1 un TEC—2 — par 10,5 latiem. Par cik mums pārdod? Par 18 latiem. Tātad ekspluatācija izmaksā tikpat, cik ražošana. Tas nav normāli! Es elektroenerģiju pērku par 3,9 santīmiem kilovatstundā, zonālo elektrisko tīklu izejas maksā ir 1,9 santīmi. Tātad es jau maksāju dubulti peļņā — "Latvenergo" peļņā. "Latvenergo" peļņa ir 18 miljoni, un vajadzīgs ir desmit gados atjaunošanai, modernizācijai, uzturēšanai 873 miljoni. 65 lati aiziet no peļņas, 35 lati jānosedz ar kredītiem. Jau tagad "Latvenergo" naudas plūsma ir apmēram 1,5 reizes lielāka nekā saņemtie kredīti un maksa par šiem kredītiem un atjaunošanas maksa. Līdz ar to "Latvenergo" var pilnīgi dzīvot.

Ja atstāj šīs elektrostacijas valsts pārziņā vai valsts īpašumā, sauksim kā nu gribam, tad valsts pilnīgi var uzturēt, jo no 18 miljoniem pašreiz visu peļņu — gandrīz 93% — dod tieši hidroelektrostacijas. Pie tam Daugavas kaskādes stacijas, es jau nosaucu, 0,6, Rīgas HES — 0,7 santīmus maksā. Līdz ar to nekādas bīstamības nav. Ja nenobalsojam šo priekšlikumu, tad vispār zūd jēga šo likumu pieņemt un nav nekādas vajadzības tad to tālāk arī skatīt.

Es atbalstu Seiles kundzes priekšlikumu, ka tas būtu sadalāms, jo ir jautājums par pazemes gāzes krātuvēm, par pazemes īpašumiem, un mēs varam tikai ļaunu izdarīt, bet, ja sadalot mēs nobalsojam par pirmo, tad arī par šo likumu kopumā es personīgi balsošu. Tas jau nav sirdsapziņas jautājums. Tas ir pensionāru izdzīvošanas jautājums. Cerēt, kad nebūs elektrības, būs demogrāfisks sprādziens Latvijā, diez vai ir pareizi.

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa — otro reizi.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Principā viss te ir skaidrs. Tagad par balsojumu. Ir priekšlikums šo 41.priekšlikumu sadalīt divās daļās. Es kā iesniedzēju pārstāvis esmu pret šādu priekšlikumu aiz šādiem apsvērumiem. Pirmkārt. Pazemes gāzes krātuves vistiešākajā veidā attiecas uz valsts enerģētiku un uz valsts stratēģiju. Tātad šis jautājums pilnībā attiecas arī uz šā apskatāmā likuma priekšlikumiem. Atsauce uz to, ka varam nonākt pretrunā ar Civillikumu, liecina tikai par to, ka Civillikuma atsevišķi punkti morāli ir novecojuši. Kaut vai tādēļ, ka toreiz, kad Civillikums tika izstrādāts un pieņemts, vēl Latvijā par tādu jautājumu kā pazemes gāzes krātuves vispār neviens nerunāja un nezināja, ka nākotnē runās par to. Tas liecina, ka 7.Saeimai būs nopietni jāpiestrādā pie šā ļoti nopietnā likuma modernizēšanas. Atsauce uz to, ka kādam īpašums, kas skar valsts stratēģiju, ir līdz zemes centram, to var attiecīgi noregulēt, mums ir likums, kas šīs attiecības regulē.

Kas attiecas uz sertifikātu izmantošanu un to piesaukšanu šajā lietā, es tikai gribu atgādināt, ka vairums sertifikātu vairs nav privāto personu rokās. Tie ir lielfirmu rokās, to haizivju rokās, par kurām es jau runāju. Un atsauce uz sertifikātiem te ir galīgi nevietā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs.

E.Jurkāns

(DPS). Es lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ir Seiles kundzes priekšlikums — svītrot no 41.panta priekšlikuma teksta daļu "un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļas", tas ir principā viņas priekšlikums. Vai balsot ierosinājumu pa daļām — tas mums ir jāizlemj balsojot. Godātie kolēģi! Vai mēs balsosim vai nebalsosim šo priekšlikumu pa daļām, izlemsim kolektīvi arī ar balsošanu. Ja deputāti piekritīs balsot pa daļām, tad mēs balsosim pa daļām. Un, ja nepiekritīs, tad balsosim priekšlikumu kopumā. Bet deputāts ir izteicis priekšlikumu — balsot šo pa daļām — svītrojot vienu teikuma daļu. Vispirms, tātad, godātie kolēģi, izšķiramies par to, vai mēs balsojam šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu pa daļām? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 46, atturas — 10. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam 41.priekšlikumu. Tad, kad būsim to nobalsojuši, tad izskatīsim vēl 11 deputātu priekšlikumu, kas attiecas uz šo. Bet tagad, godātie kolēģi, balsojam 41.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai",— papildināt likumprojektu ar jaunu pantu pēc 19.panta šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 4. Tātad šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Godātais Jurkāna kungs! 11 Saeimas deputāti lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu pēc balsojuma par 41.priekšlikumu nolasīt katra deputāta balsojumu saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli. Autori atsauc, es saprotu. Paldies! Skatām nākamo — 42.priekšlikumu.

E.Jurkāns.

Paldies, godātie deputāti! Ar privatizāciju esam tikuši galā. Es domāju, ka tagad ies raitāk. Tātad 42.priekšlikums — iesniedzis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs un lūdz izteikt 20.pantu jums piedāvātā redakcijā. Es gribu, lai jūs skatāties arī 43.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns un deputāts Ādamsons, jo Oša priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā, un līdz ar to ir atbalstīts arī Leiškalna kunga un Ādamsona kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 42. un 43.priekšlikumu? Vēlas runāt deputāts Ģirts Kristovskis par šo priekšlikumu. Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.V.Kristovskis

(TB). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es nāku priekšā runāt varbūt ne tik daudz par šī priekšlikuma saturu, kuru iesniedz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs, bet nāku vienkārši runāt par to, vai mēs varam balsot priekšlikumus, kurus iesniedz personas, kuras saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli nevar iesniegt priekšlikumus.

Jo ir rakstīts, ka tikai ministrs vai ministra pilnvarota persona to var darīt. Es šo jautājumu noskaidroju pie Gunāra Kusiņa kunga, un kāpēc es to izdaru tagad? Man pašās likumprojekta beigās būs balsojums, kur ir divi priekšlikumi. Viens ir mans priekšlikums, un tas ir noraidīts, un otrs ir Oša kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts. Līdz ar to tas ir būtiski — tieši šobrīd to noskaidrot, lai šis jautājums netiek cilāts likumprojekta beigās. Jo, kā es noskaidroju Ekonomikas ministrijā, priekšlikumus var iesniegt valsts sekretārs, parlamentārais sekretārs, ministrs vai ministra pilnvarota persona.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidij! Kristovska kungs! Es esmu pilnīgs pretinieks tiem Kārtības ruļļa labojumiem, kas izdarīti 6.Saeimas laikā, ierēdņu tiesībām uz likumdošanas iniciatīvu. Bet tik tiešām ir ierakstīts — vai ministra pilnvarota persona, un komisijas sēdē, izskatot šo jautājumu, es uzdevu precīzu jautājumu — vai ministrs ir pilnvarojis attiecīgo valsts sekretāra palīgu, šajā gadījumā Oša kungu, iesniegt šādus priekšlikumus? Un tā nu ir iznācis, ka ministrs ir pilnvarojis. Līdz ar to šie priekšlikumi ir iekļauti likumīgi. Likumīgi, Kristovska kungs, tur neko nevar darīt. Cita lieta — vai mēs nevarētu kopā labot Kārtības rulli, jo nedrīkst būt tā, ka neitrālai ierēdniecībai ir tiesības uz politiskiem priekšlikumiem likumdošanā. Paldies par uzmanību! Bet pilnvarojums ir.

Sēdes vadītājs.

It kā debates bija, bet faktiski nebija, jo par lietas būtību neviens nerunāja. Tādēļ debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs!

E.Jurkāns

(DPS). Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka tiek akceptēts atbildīgās komisijas atzinums par 42. un 43.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies! Akceptēts komisijas atzinums.

E.Jurkāns.

Tālāk 22.lapaspuse. 44.priekšlikums — iesniedz deputāts Ernests Jurkāns. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un formulē kā 20.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to 20.panta pēc jaunās numerācijas redakcija ir akceptēta.

E.Jurkāns.

45.priekšlikumu ir tāpat iesniedzis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs un lūdz izteikt 21.panta pirmo un otro daļu jums piedāvātā redakcijā. Tagad pantu numerācija mums jau sakrīt. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 21.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai? Komisija tos ir akceptējusi. Piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

Tālāk 23.lapaspuse. 46. ir Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

To mēs jau izskatījām, Jurkāna kungs. Tas ir akceptēts. Skatām 47.priekšlikumu.

E.Jurkāns.

Komisija arī atbalsta 47.priekšlikumu. Iesniedz deputāts Ādamsons, un tas ir iestrādāts 20.pantā, par kuru mēs jau nobalsojām.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies!

E.Jurkāns.

24.lapaspuse. 48. — Leiškalna priekšlikums — papildināt 22.panta pirmo daļu pēc vārda "visus" ar vārdu "tiešos". Komisija atbalsta un ietver 50.priekšlikumā. Būtībā mums jāskata arī 49. un 50.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai piekrītam komisijas atzinumam par 48., 49. un 50.priekšlikumu, līdz ar to akceptējam likumprojekta 22.panta pirmās daļas redakciju. Piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

Tālāk 25.lapaspuse. 51.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē 23.panta pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

Par redakcionāliem precizējumiem ceturtajā daļā un 24.pantā mēs jau esam vienojušies iepriekš, pēc procedūras, un pārejam pie 52.priekšlikuma. 26.lapaspuse. Iesniedz deputāts Ādamsons — izteikt 25.panta pirmo daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija atbalsta. 53.priekšlikumu iesniedz deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta un nedaudz precizē, un ir labajā ailītē 25.panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta pirmās, otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

27.lapaspuse. Ir redakcionāli precizējumi 26.pantā.

Sēdes vadītājs.

Paldies, tālāk lūdzu!

E.Jurkāns.

54. — deputāta Ādamsona priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 55.priekšlikumā līdz ar deputāta Leiškalna priekšlikumu, un komisija formulē nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 26.panta (pēc jaunās numerācijas) 1. un 2.punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

56. ir deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt arī 26.panta 4.punkta redakcijai. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tāpat arī komisija atbalsta 57.priekšlikumu, ko iesniedz deputāts Leiškalns un deputāts Ādamsons, un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo komisijas atzinumu. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Par 26.panta 5.punktu. 28.lapaspuse, 58.priekšlikums. Deputāts Leiškalns lūdz izslēgt 26.panta 8.punktā pēc vārda "sistēmas" vārdus "aptverošu un tās". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Redakcionāli tiek precizēts 27.pants. Tālāk 29.lapaspuse, 59.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta un nedaudz redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 28.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

Tagad 60.priekšlikums — iesniedz deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta likumprojekta 30.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punkta redakcijas. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

62.priekšlikums — iesniedz deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē 31.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta sestās nodaļas 31.panta redakcijai. Visām 31.panta daļām — pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai.

E.Jurkāns.

Es tagad lūgšu deputātus 63., 64. un 65.priekšlikumu skatīt vienoti, jo komisija visus daļēji atbalsta un iestrādā...

Sēdes vadītājs.

Jurkāna kungs, mēs jau vienojāmies, ka deputāti atbalsta visu 31.panta redakciju, ieskaitot 66.priekšlikumu.

E.Jurkāns.

Tātad 33.pantā komisija redakcionāli precizē pirmo daļu. Tāpat ir ar otro daļu un 7.sadaļas 34.pantu, 35.pantu.

Tagad pārejam 34.lapaspusē pie 67.priekšlikuma, ko iesniedz deputāts Leiškalns. Viņš lūdz izteikt 36.panta pirmo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Arī deputāti neiebilst komisijas atzinumam par 67. un 68.priekšlikumu. Līdz ar to akceptēt likumprojekta 36.panta redakciju.

E.Jurkāns.

Tālāk 35.lapaspuse, 69.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalstīja 36.panta redakciju, godātais Jurkāna kungs! Lūdzu skatām nākamo pantu — 37. Tas ir 36.lapaspusē, bet darīsim to pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma paziņojums Kaksīša kungam par komisijas sēdi. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Cienītie Juridiskās komisijas deputāti! Daru zināmu, ka pulksten 13 šodien komisijas sēde nenotiks.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu uzmanību!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Antons Seiksts, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Gunta Gannusa, Edgars Bāns, Gundars Valdmanis, Odisejs Kostanda, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums godīgi nopelnīts līdz pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. (No zāles deputāts Leiškalns: "Kas te notiek?") Godātie kolēģi, lūdzu atgriezties sēžu zālē... 46... 47... Es lūdzu vēl vismaz divus deputātus atgriezties zālē! Godātie kolēģi, visi, kas atrodas šajā ēkā un arī citās, kas mūs dzird. Lūdzu atgriezties sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi!

Godātie kolēģi, tātad turpinām izskatīt likumprojektu "Enerģētikas likums". Mēs... komisijas vārdā, Jurkāna kungs runās tātad... tātad mēs apstājāmies pie 69. priekšlikuma. Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Tā, 69. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns un deputāts Ādamsons, nav atbalstīts tāpēc, ka mēs neatbalstījām sākumā pēc procedūras. Tad es lūgtu 70., 71., 72. priekšlikumu skatīt kopīgi. Godāto deputātu priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iestrādāti 72. — komisijas — priekšlikumā, un komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu attiecībā uz 37.pantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 70., 71. un 72. atbildīgās komisijas priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 37. panta visu četru daļu redakciju? Akceptē. Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

37. lappuse. 73. — deputāta Kristovska priekšlikums, viņš iesaka izteikt 38. panta 1. daļu šādā redakcijā, un komisija neatbalsta šo priekšlikumu, tāpat kā neatbalsta līdzīgu priekšlikumu, ko iesniedz deputāts Ādamsons.

Sēdes vadītājs.

Par savu priekšlikumu vēlas runāt deputāts Ģirts Kristovskis. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu aicināt manu priekšlikumu atbalstīt sekojošu apsvērumu dēļ. Turpmākajā priekšlikumu grupā es esmu ietvēris vienu principu. Tātad, vai tas attiektos uz vēja ģeneratoriem, vai saules energoiekārtām, vai koģenerācijas stacijām, ir viens princips — tātad kādi parametri nosaka to tarifu vai termiņu laikā, kādi... attiecībā uz šīm enerģiju ģenerējošām iekārtām tiek piemēroti. Komisijas piedāvātajā redakcijā mēs redzam, ka ir vēja ģeneratori un saules energoiekārtas līdz 2 megavatiem. Kāpēc tieši līdz 2 megavatiem, to īsti neviens nevar pateikt. Kāpēc līdz 2005. gada 1. janvārim, vai tad pēc 2005. gada 1. janvāra mums nevajadzēs vēja ģeneratorus vai saules energoiekārtas atbalstīt, ja kāds ar to vēlēsies nodarboties? Un kāpēc 8 gadus? Jo vēja ģeneratori var būt ar dažādu jaudu, tie var būt arī ar dažādu efektivitāti, tie var būt šeit uz vietas ražoti, un tie var būt ražoti Rietumos, ārzemēs, citās valstīs... Līdz ar to parādās vesela virkne ekonomisku faktoru, kuri nosaka konkrētā projekta rentabilitāti, ja tā varētu teikt. Un beigu beigās arī divkāršais elektroenerģijas realizācijas tarifs, arī šis divkāršais tarifs, kāpēc tad tas ir dots? Tas ir dots tāpēc, lai stimulētu energoražotāju ienākt šajā tirgū ar šiem konkrētajiem elektroenerģijas vai siltumenerģijas ģenerācijas veidiem.

Bet es piedāvāju tātad konkrētu lietu, ka divkāršu enerģijas vidējo tarifu var piedāvāt tikai līdz brīdim, kad atgūti konkrētās ģenerējošās stacijas darbībai investētie līdzekļi. Jo cita pamatojuma paaugstinātam tarifam nav un nevar būt. Un, no otras puses, ja mēs gribam veicināt uzņēmējdarbību šajos virzienos, tad neapšaubāmi valsts kaut kādā veidā piesaista, un tā piesaista ar šo paaugstināto tarifu. Bet, no otras puses, valsts nevar tikai bezatbildīgi dot tarifu visiem veidiem, kā jau es minēju, 8 gadus. Tātad ir jādiferencē. Un jāseko šim procesam līdzi. Tas ir jākontrolē. Un tas jau, lūk, ir mūsu Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta uzdevums, un nevar tik vienkārši likumā ielikt noteikumus, kuri ir it kā stingri noteikti, bet tajā pat laikā ir neatbilstoši katrai konkrētajai situācijai. Un plus vēl ir noteikts, ka tad tiek pārtraukts šis paaugstinātais tarifs, ja gūta Ministru kabineta noteiktā pieļaujamā peļņa. Katrs projekts kaut kādā laikā tātad, kad sasniedzis nulles punktu, investīcijas ir atgūtas, sasniedz nepieciešamo peļņu, un, kā mēs zinām, biznesā normāla peļņa ir 10%, es esmu dzirdējis, ka Ministru kabinets šādu procentu ir noteicis, tad līdz ar to viss ir skaidrs. Un tad mēs redzam, ka tiešām tirgū parādās konkurence un konkurētspējīgs elements. Valsts ir palīdzējusi uzņēmējam uzsākt šo darbību ar paaugstinātu tarifu, viņš ir atguvis investīciju, ko viņš ir piesaistījis, un tad, kad viņš to ir atguvis, tad jau viņš var par normālu elektroenerģijas iepirkšanas vidējo tarifu piedalīties tirgū vai piedalīties ar mazāku cenu. Tātad tas ir bijis mērķis privatizācijai, tas ir bijis mērķis jaunām ģenerējošām jaudām, kurām ir jāienāk tirgū. Un līdz ar to es gribētu teikt, ka mans priekšlikums no ekonomiskā viedokļa ir nesalīdzināmi labāks par to, ko ir atbalstījusi komisija.

Un runājot par Ādamsona kunga priekšlikumu... Ādamsona kunga priekšlikums ir viens megavats. Tātad arī tur pēc būtības viņa priekšlikums, kā jau es minēju, ir par to, cik jaudīgām stacijām tiek dotas šādas tiesības realizēt savu elektroenerģiju par paaugstinātiem tarifiem. Tā ka es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu, jo, manuprāt, tas ir valsts un sabiedrības interesēs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, kur ir ņemti vērā visi tie parametri, kurus šobrīd nosauca Ģirts Kristovskis, visus kā viens. Atgūti šīs hidroelektrostacijas investētie līdzekļi un gūta Ministru kabineta noteiktā pieļaujamā peļņa — nu es nezinu, kādā veidā Ministru kabinets un pēc kādiem kritērijiem noteiks pieļaujamo peļņu, kas ir iegūstama vienā uzņēmējdarbības veidā. Vēl jo vairāk, ka šī uzņēmējdarbības veidā iegūtā peļņa tiek dotēta no līdzekļiem, kurus maksā visi tarifu maksātāji visā valstī, jo šeit par attiecīgās investīcijas izvietošanu mēs maksājam dotāciju, kas tiek iegūta no enerģētikas vai enerģijas patērētājiem visā valstī.

Es domāju, Kristovska kungs, ka nav nekādu pretrunu starp jūsu iesniegto priekšlikumu, un šeit pat varēja rakstīt — daļēji atbalstīts komisijas verdiktā jeb slēdzienā, un tālāk, ņemot vērā arī manu labojumu, kas ir par šo pašu pantu... 76. priekšlikumu par 38. panta 1. daļu, mēs varam pilnīgi droši atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kura ir jūsu tabulas 40. lappusē kā priekšlikums numur 77. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis — otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Atbildīgās komisijas acīmredzot pārstāvis Leiškalns izteicās, ka Ministru kabinetam ir problēmas noteikt šo pieļaujamo peļņu. Tas ir Eiropā ļoti pazīstams un saprotams lielums, tas nav nekas abstrakts, to visu var noteikt, to visu var izvērtēt, jo galu galā arī citos pantos Ministru kabinetam tiek izteikts priekšlikums dot tiesības izvērtēt tarifus. Ja izvērtēs tarifu, tad arī noteiks visus pārējos parametrus, kuri konkrētajam projektam ir. Un pie tam jāatzīst, ka konkrētais projekts, kur parādās nepieciešamība uzstādīt tādu vai citu no minētajām ģenerējošajām iekārtām, tātad ir saistīts ar tirgus iespējām, ar konkursu kārtību un ar visu pārējo, un izvēlas efektīvāko, nevis tikai pēc cietiem principiem, kuri šeit ir ielikti komisijas variantā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Kristovska kungs! Es domāju, ka šī likuma panta vispārēja jēga ir ļaut cilvēkiem investēt alternatīvajos enerģētikas veidos, atgūt šīs investīcijas pat tad, ja pārējā visa sabiedrība kopā dotē šo ieguldīto investīciju, piemaksājot dubulttarifu visā valstī noteiktajam, iepretī visā valstī noteiktajam. Ja mēs runājam vēl par peļņas gūšanu, es domāju, tad jau attiecīgais uzņēmums, kas ir pilnībā atmaksājis savas investīcijas, var startēt normālā režīmā, normālā konkurences režīmā un gūt peļņu, jau pateicoties šīs enerģijas iegūšanas, teiksim, kaut kādam... nu stāties tirgū normālā konkurencē. Es domāju, ka par peļņu šeit nav jārunā un nav jārunā arī par to, ka Ministru kabinets var noteikt tarifus. Ministru kabinets Latvijas Republikā nevar noteikt tarifus šobrīd un nevarēs noteikt tarifus, ja gadījumā stāsies spēkā jaunais tā sauktais superregulatoru likums. Nevarēs noteikt, to izdara neatkarīga valsts institūcija, izvērtējot visus par un pret un uzņemoties konkrētu atbildību par konkrētu tarifu.

Tā kā atbildīgās komisijas priekšlikums vai atbildīgās komisijas izteiktā panta redakcija, manuprāt, ir optimāla, laba, saturīga un izslēdz visādas spekulācijas, pie kam jūs zināt, ka peļņa var mainīties vai kabineti var manīties biežāk, un jebkurš jaunatnācis Kabinets var noteikt jaunus noteikumus tai peļņai. Nu nav jēgas likt šādus nepastāvīgus lielumus likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs.

E.Jurkāns

(DPS). Godātie deputāti! Man tā liekas, ka Leiškalna kungs ļoti pareizi izteica komisijas viedokli, un es lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsojam 73. — deputāta Kristovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu! Priekšlikums ir — izteikt 38.panta pirmo daļu šādā redakcijā, komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 9, atturas — 30. Nav pieņemts.

E.Jurkāns.

Tātad 74.priekšlikums ir līdzīgs Ādamsona priekšlikumam. Komisija arī to nav atbalstījusi attiecībā par 38.panta pirmo daļu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tātad 39.lappuse. Es lūgšu deputātus ieskatīties 75., 76.un 77.priekšlikumā, komisija ir atbalstījusi daļēji frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, deputāta Leiškalna priekšlikumu un iestrādājusi atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par 75., 76. un 77.priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns.

78.ir deputāta Kristovska priekšlikums — izteikt 38.panta otro daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk lūdzu!

E.Jurkāns.

Līdzīgs ir 79.priekšlikums, ko ir iesniedzis valsts sekretāra vietnieks Ošs no Ekonomikas ministrijas. Komisija atbalsta daļēji un lūdz atbalstīt 80.priekšlikumu, kas ir komisijas priekšlikums attiecībā par 38.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par 79. un 80.priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns.

43.lappuse. 81. ir deputāta Kristovska priekšlikums, viņš lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu 39.pantu un iesaka jums piedāvāto redakciju. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst atbildīgās komisijas viedoklim.

E.Jurkāns.

Tāpat komisija neatbalsta deputāta Kristovska — 82. — priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ģirts Valdis Kristovskis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tātad runa ir par 82.priekšlikumu. It kā vienkāršs priekšlikums — ekspluatācija uzsākošām koģenerācijas stacijām, jo es jums uzdošu jautājumu.

Šeit Leiškalna kungs stāstīja, ka viss ir ļoti vienkārši un labi, bet mūsu valstī dubultais tarifs koģenerācijas stacijām ir no 1985.gada, cik tad mums stacijas ir pie šādiem efektīviem parametriem, pie šādas pretimnākšanas, pie šāda tarifa uzbūvētas valstī? Kurš tagad atbildēs, kāpēc tikai kādas divas vai trīs ir uzbūvētas, un tās pašas saskarās ar milzīgām problēmām, un šīs koģenerācijas stacijas ir pat bankrota priekšā. Ja mēs konkrēti runājam, piemēram, par Gulbenes staciju. Tātad mēs redzam to, ka ierēdniecības līmenī nav skaidrības par konkrēto situāciju. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka mūsu valstī ir vismaz trīs koģenerācijas stacijas Liepājā, Jelgavā, kurās maksā dubulto tarifu, neskatoties uz to, ka tās savu darbību ir uzsākušas jau, pirms bija pieņemta konkrētā norma. Tātad ierēdņi ir izlēmuši konkrēti kaut kam maksāt, un tieši tur, kur bija vajadzīgs šis dubultais tarifs, tur, kur ir jāiegūst līdzekļi, ka tiek tagad no jauna radītā vērtība investēta, šādām stacijām netiek šis dubultais tarifs piešķirts, visvienalga, kāds tarifs. Un tātad ir ļoti svarīga nianse, ka ekspluatāciju uzsākošām, ir runa par to, ka mēs gribam attīstīt jaunas ģenerējošās jaudas šajā valstī. Ja mēs vienkārši maksājam tiem, kuriem pēc kaut kādiem parametriem ir pazīmes, ka tā ir koģenerācija vai tie ir vēja ģeneratori, vai kaut kas, tas ir ļoti nožēlojami, ka mēs tik vieglprātīgi pieejam, jo galu galā vesela virkne iekārtas jau ir amortizējušās un savus investētos līdzekļus atguvušas.

Un tāpēc ir ļoti svarīga šāda piebilde, un tieši tāpēc šādu piebildi nevar ignorēt nevienā no šīs grupas priekšlikumiem, kuri bija man. Es vienkārši nenācu vairāk runāt par iepriekšējiem priekšlikumiem tāpēc, ka Leiškalna kungs šeit demagoģiski vienkārši jūsu priekšā nāca un runāja. Leiškalna kungs, es esmu Satversmes tiesu vinnējis un pārstāvējis šo pašu Latvijas Saeimu Satversmes pirmajā tiesā tieši par šiem jautājumiem, jūs tur klāt neesat bijis, tā ka jums ir grūti pateikt par šīm niansēm. Es šīs nianses tiešām esmu pētījis un zinu. Es neraudu... Leiškalna kungs, jums varbūt ir asarām jābūt acīs par to, ka jūs šajā gadījumā uzstājāties ar demagoģiskiem paziņojumiem un aicinājāt deputātus balsot par nepārdomātiem priekšlikumiem. Mani priekšlikumi ir pārdomāti un dziļi izanalizēti, un es tos varu aizstāvēt, ir cits jautājums, ka jūs vienkārši neesat gribējis tajos iedziļināties un saprast. Es tieši esmu runājis par valsts efektivitāti, lai nebūtu spekulāciju. Ar kādām tiesībām, teiksim, tie 8 gadi ir dubultais tarifs neatkarīgi no tā, vai šajā elektrostacijā vai koģenerācijas stacijā ir 4 megavati vai viens megavats? Kāpēc abām šīs jaudas stacijām ir 8 gadi, jūs to varat pateikt? Jūs to nevarat pateikt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs.

K.Leiškalns

(LC). Es neko nevaru pateikt, Kristovska kungs, un atšķirībā no jums es varu nodarboties tikai ar demagoģiju. Jūs esat vienīgais elektrostaciju aizstāvis, jūs esat vienīgais Satversmes tiesas uzvarētājs. Protams, jums tur bija vajadzīgi 34 deputātu paraksti, tajā skaitā arī manējais, tad jums viss bija citādāk. Tagad visi 99 vai 98, kas ir šeit šajā zālē, un viens, kas ir cietumā, ir demagogi un muļķi, jūs esat vienīgais gudrais un patiesais valsts interešu aizstāvis, tā iznāk pēc jūsu vārdiem. Es personīgi jūs neaizskaru, es aizstāvu savas komisijas viedokli, es aizstāvu savu priekšlikumu, kur es tieši tāpat kā jūs esmu tiesīgs iesniegt un esmu iesniedzis šajā likumā. Izbeigsim tās partiju salīdzināšanas, jo salīdzināsimies, kamēr jūs atkal būsiet "Latvijas ceļā", ko tad darīs? Tad būs vienāda pozīcija. Tāpat attiecībā uz jūsu vārdiem "izvietotām vai ekspluatāciju uzsākošām", no ekspluatāciju vēl neuzsākušām diemžēl elektroenerģiju nevar iepirkt, bet, ja jūs tā ļoti gribat, jo šie vārdi neko nemaina un neko neizsaka, es aicinu visus deputātus atbalstīt deputāta Kristovska priekšlikumu un vārdu "izvietotām" vietā likt "ekspluatāciju uzsākošām", es būšu ļoti koleģiāls, Kristovska kungs, es "demagoģiski" aicinu atbalstīt tieši jūsu priekšlikumu. Paldies! (Starpsauciens: "Bravo! Koši runā, var redzēt, ka studē augstskolā!")

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisija vārdā — Jurkāna kungs.

E.Jurkāns

(DPS). Es lūdzu balsot, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsojam 82. — deputāta Kristovska — priekšlikumu papildināt 39.pantu aiz vārdiem un tālāk kā tekstā, komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 9, atturas — 5. Priekšlikums ir pieņemts.

E.Jurkāns.

Līdz ar to mēs nediskutēsim par 82.priekšlikumu, tā kā ir atbalstīts 81.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

82. mēs, godātie kolēģi un Jurkāna kungs, balsojām. Tagad mums ir jāskata 83.priekšlikums.

E.Jurkāns

. Tur ir deputāta Leiškalna, deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija atbalsta daļēji un izskata precizētā redakcijā kā 39.pantu.

Sēdes vadītājs.

Kristovska kungs runās par šo priekšlikumu.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, nāku priekšā, jo mani vārdi ir bijuši pārāk skarbi pret Leiškalna kungu, es viņam dziļi atvainojos jūsu priekšā par to. Bet es nāku tieši pie deputāta Leiškalna un Ādamsona kunga vienkārši priekšlikumu precizēt. Precizēt, ka viņu priekšlikumā būtu jāieliek iekšā tas priekšlikums nr.82, kas tika atbalstīts, tad viņi abi saiet kopā, tad viss ir normāli. (No zāles deputāts Ādamsons: "Bet tas jau pēc loģikas!")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs.

E.Jurkāns

(DPS) . Lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 83.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 5. Pieņemts.

E.Jurkāns.

84. ir deputāta Leiškalna, deputāta Ādamsona priekšlikums — izslēgt 40.pantu, jo šī prasība ir ietverta 39.panta trešajā priekšlikumā, par kuru mēs nobalsojām, un komisija lūdz atbalstīt šo deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt un atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns

. 85. ir deputāta Kristovska priekšlikums, un komisija neatbalsta, jo mēs jau esam tikko nobalsojuši 39.pantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tas pats attiecas uz 86. — deputāta Emša — priekšlikumu. Komisija neatbalsta, jo mēs esam nobalsojuši 39.pantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu tālāk!

E.Jurkāns.

87. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, un komisija atbalsta daļēji, jo tas jau ir iestrādāts mūsu nobalsotā 38.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti akceptē to.

E.Jurkāns

. 88. ir deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikums — izslēgt 41.pantu, jo prasība ietverta 39. pantā, tas ir līdzīgi, ko mēs nobalsojām. Atbalsta, un līdz ar to mainās pantu numerācija.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 88.un 89.priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas atzinums.

E.Jurkāns.

46.lappuse. Attiecībā uz 40.pantu komisija redakcionāli precizē. Mēs esam pieņēmuši pēc procedūras, ka atbalstām. Tas pats attiecas 47.lappusē uz 42.pantu un 43.pantu. Un 48.lappusē uz 44.pantu, devītā nodaļa. Un pārejam pie 90.priekšlikuma, ko iesniedz deputāti Leiškalns un Ādamsons, iekļaut 46.panta trešo daļu 1.pantā, jo tas ir termina skaidrojums, mēs neatbalstījām jau pēc procedūras.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šo priekšlikumu ar nr.90.

E.Jurkāns

. Tāpat komisija redakcionāli precizē 49.lappusē 46., 47.pantu, 49.pantu 50.lappusē, un mēs pārejam pie 91.priekšlikumu, ko iesniedz deputāts Leiškalns, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 91.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

92.ir deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikums, komisija atbalsta, bet redakcionāli precizē ceturto daļu 49.pantā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt 49.panta, pēc jaunās numerācijas, 4.punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns

. Līdzīgi komisija atbalsta deputāta Ernesta Jurkāna priekšlikumu attiecībā uz šī paša panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs.

5.punkts. Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

94.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ernests Jurkāns — aizstāt 51.panta 6.punktā vārdu "perspektīva" ar vārdu "koncepcijai". Komisija atbalsta, redakcionāli precizē kā 51.panta 6.punktu.

Sēdes vadītājs.

Pēc jaunās numerācijas tas ir 49.panta 6.punkts. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns

. Redakcionāli komisija precizē 50.pantu vai tagad iznāk... Jā, pareizi, 50.pantu un devītā nodaļā 51.pantu, un pārejam pie 95.priekšlikuma 52.lappusē, ko iesniedz deputāts Leiškalns. Viņš lūdz izteikt 55.panta pirmo daļu jums piedāvātā redakcijā, komisija diemžēl neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kārlis Leiškalns runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es runāšu gan par 95.un reizē arī par 97. — savu priekšlikumu, kas ir viens no otra izrietošs un kas komisijas vai Ministru kabineta iesniegto redakciju papildina ar vienu kvantitatīvu prasību, tas ir, energoefektivitātes prasību. Tātad tās ir prasības, kas tiek uzstādītas patērētājiem visā normālā civilizētā pasaulē. Efektivitāte. Valsts energoresursu taupīšana, kopējo energoresursu taupīšana, lai gan šāda taupīšana bieži vien ir neizdevīga. Enerģijas piegādātājam tas ir ļoti svarīgs faktors, un es domāju, ka šī prasība 55.panta pirmajā daļā mums ir jāieliek, pie tam 55.panta trešajā daļā jānosaka, ka energoefektivitātes prasības nosaka Ministru kabinets.

Tieši no enerģijas resursu izlietošanas efektivitātes vai no šī taupīguma režīma, kas ir ieviešams un nosakāms visā valstī, ir stipri atkarīga ārējās tirdzniecības bilance Latvijai. Tātad valūtas bilance Latvijai. Es gribētu, lai šī prasība parādītos, lai Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma deleģēto uzdevumu šādas efektivitātes prasību nosaka. Mēs nevaram lietot enerģiju bezrūpīgi un bezmērķīgi. Tā ka es nedomāju, ka par to daudz ir jādebatē vai daudz jāstrīdas. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu nr.95 un no tā izrietošo priekšlikumu nr. 97. Par 55.panta pirmo un trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs!

E.Jurkāns

(DPS) . Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo te bija garas debates, un komisija ir izteikusi šo 53.pantu vienkāršā formulējumā. Līdz ar to, ja Leiškalna kungs piedāvā balsot, tad mums ir jābalso par 95.priekšlikumu, jo ir 96.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums, kas vienkāršo šo pantu. No divām daļām izvēlas vienu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 95. priekšlikumu — deputāta Leiškalna priekšlikumu — izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, 44 deputāti tikai ir piedalījušies balsošanā. Tas ir pārāk maz. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu visus piedalīties balsošanā par 95.priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 1, atturas — 44. Nav pieņemts.

Vai kolēģi piekrīt tādā gadījumā 96.priekšlikumam — atbildīgās komisijas priekšlikumam un atzinumam par to? Līdz ar to no 53. likumprojekta panta redakcijai? (Jurkāns kaut ko saka.) Jurkāna kungs, mēs dialogu neveidosim. Tātad deputāti 53. panta tekstu atbalsta. Paldies!

E.Jurkāns.

Līdz ar to, kolēģi, nav balsojams deputāta Leiškalna kunga priekšlikums, par cik runa ir par trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk ejam! 98.priekšlikums.

E.Jurkāns.

Tātad redakcionāli precizējam pārējos pantus. Pārejam pie 98.priekšlikuma, kuru iesnieguši deputāti Leiškalns un Ādamsons. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vienpadsmitās nodaļas nosaukums "Enerģētiskā krīze". Deputāti piekrīt nodaļas nosaukumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Es lūdzu pārlapot uz 56.lappusi. Pārejam pie 99.priekšlikuma, kuru iesniedzis deputāts Ādamsons. Viņš lūdz izteikt 65.panta otro daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Priekšlikums ir pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! Pārejam pie 100.priekšlikuma, kuru iesnieguši deputāts Leiškalns un deputāts Ādamsons. Komisija to atbalsta, bet nedaudz precizē.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt likumprojekta 67.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās daļas 1. un 2. punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tādā pašā veidā komisija atbalsta arī deputāta Ādamsona priekšlikumu par 69.panta otro daļu, bet nedaudz precizē redakcionāli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 67.panta otrās daļas redakcijai. Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

102.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ādamsons. Izteikt 69.panta trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija daļēji to atbalsta un nedaudz precizē šo trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! Tātad 60.lappuse. 103.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija to atbalsta un redakcionāli precizē kā...

Sēdes vadītājs.

...74. panta otro daļu. Deputāti piekrīt 74.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! 104. priekšlikums — deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikums. Neatbalsta šo priekšlikumu komisija, bet pati precizē šo pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 104.priekšlikumu. Līdz ar to akceptē 76.panta redakciju. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! 105. priekšlikums ir deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikums — izteikt 79.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to neatbalsta un pēc jaunās numerācijas precizē 77.panta pirmo daļu. Lūdzam to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 77.panta pirmās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

106.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 79.panta otro daļu. Komisija to atbalsta, un attiecīgi mainās trešās daļas numerācija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 79.panta otro daļu (pēc vecās numerācijas) un piekrīt komisijas atzinumam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Liels paldies! 108.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Kristovskis. Komisija to neatbalsta. Es lūdzu papildināt 79.pantu ar jaunu ceturto daļu. Tas ir šis 79.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kristovskis vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs un ļoti būtisks, jo šis pants runā par atļaujas vai licences izsniegšanu jaunu elektrostaciju būvei. Tas, kas ir šā panta priekšlikumā noteikts, viss ir atbalstāms un kārtībā, bet ir viena konkrēta liela problēma. Šobrīd tiešām elektroģenerējošu iekārtu uzstādīšanai licence valstī tiek izsniegta, bet netiek pateikts skaidri un gaiši, kāds tad būs šis tarifs. Mēs pieņēmām veselu virkni pantu, kuros ir pateikts, ka tiks noteikts. Kur ir šodien uzņēmējam vai investoram problēma? Viņam piedāvā it kā tirgu, bet tajā pašā laikā viņš šeit būtu gatavs it kā investēt šo naudu vai uzņēmējs būtu gatavs uzņemties šo slogu un šo staciju radīt, šo koģenerācijas staciju vai kādu citu ģenerējošu iekārtu, bet viņš nezina, kāds tad būs tarifs. To mēs lieliski redzējām, piemēram, Gulbenes stacijas gadījumā. To varēja izlasīt par "Edonas" stacijām, kas ir Ādažos un Lielvārdē. Pavasarī bija raksts "Dienas biznesā". Nesen bija raksts "Dienas Biznesā", kur "Edonas" un firma "Windows" arī bija izteikusies par šo problēmu. Uzņēmējs nezina, kāds būs šis tarifs. Un, ja šis uzņēmējs dodas uz banku, tad ikvienu bankas kredīta devēju, ikvienu banku interesē jautājums: cik gados? Lūk, šeit ir tas, par ko es gribēju runāt. Cik gados tiks atgūta šī investīcija? Nevienu neapmierina tas, ka pasaka: "Jā, nu ziniet, tad jau mēs strādāsim, tad jau mēs redzēsim."

Jeb tā, kā pasaka ierēdņi: "Uzceliet šo staciju, un tad mēs pētīsim, cik mēs jums dosim. Par cik mēs iepirksim šo elektroenerģijas pārpalikumu." Tas nav pieņemami. Tas nav pieņemami no uzņēmējiem. Tas vispār nav biznesā pieņemams, ja jāuzsāk ir projekti bez skaidriem noteikumiem. Līdz ar to šādai prasībai noteikti ir jābūt. Ja mūsu ekonomiku vai enerģētiku regulējošās institūcijas, ministri izdod licenci, tad viņiem skaidri un gaiši ir jāzina, kādu iespaidu šī jaunā ģenerējošā jauda atstās uz vispārējo energosistēmu un kādā veidā nauda nāks atpakaļ. Tad izpaliek visas, tā teikt, provokācijas par to, ka mums ir kaut kādi populistiski noteikti parametri, nezin kāpēc mums ir dubultais vai nezin kāpēc ir pusotrs tarifs, kāds tas ir, ko mēs šeit it kā esam pieņēmuši. Tiešām ir jautājums: kāpēc? Jo pēc būtības šis tarifa lielums regulē investīcijas atgūšanas ātrumu. Protams, ja visa šī lieta tiek pareizi kontrolēta un regulēta. Bet to visu ir iespējams izdarīt pirms tam, lai būtu skaidri noteikumi, lai būtu skaidrs tirgus, lai nebūtu problēmu un rakstīšanās pa avīzēm, lai nebūtu Satversmes tiesas un tamlīdzīgas lietas, ko mēs jau esam piedzīvojuši. Tiešām ir jautājums. Ja ir tik izdevīgi noteikumi — dubultais tarifs koģenerācijai, kāpēc līdz šai pašai dienai nav šīs stacijas? Tieši tāpēc, ka viņiem nav skaidri noteikumi. Ivestori prasa: "Lūdzu, kādi būs tarifi?" Uz to atbildi neviens no uzņēmējiem nevar sniegt.

Mums Latvijā ir vēja ģeneratoru ražojoša firma, kas saucas "LataRuta". Es esmu divas reizes ar viņiem ticies. Viņi mani ir aicinājuši un veduši uz savu institūtu, kur viņi pēta. Viņi kādreiz nodarbojās ar kosmisko, teiksim, pasūtījumu izpildi Padomju Savienības laikos, viņi ir pārorientējušies, izveidojuši Latvijas—Vācijas kopuzņēmumu un piegādā vēja ģeneratorus Rietumu pasaulei, tos pērk visos kontinentos, bet Latvijā šo vēja ģeneratoru nav. Un atkal ir jautājums: kāpēc nav? Tāpēc, ka nav šie skaidrie noteikumi. Tāpēc, ka Ministru kabinets joprojām ir neskaidrā situācijā, tāpēc, ka arī Ekonomikas ministrija... Bet galvenokārt Enerģētikas departamenta vadošie darbinieki strādā šajā nozarē neaktīvi. Līdz ar to mums ir ļoti grūti runāt par to, kas ir ierakstīts Enerģētikas hartā, ko mēs vēl otrajā lasījumā apskatīsim. Tur ir rakstīts, ka jānoņem visas barjeras šādu, teiksim, koģenerācijas tipa energojaudu attīstībai, bet šobrīd mēs varam teikt, ka mums tieši šīs barjeras tiek uzliktas un saglabātas. Tāpēc aicinu atbalstīt savu priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs, lai mēs tiešām tiktu no šiem birokrātiskajiem žņaugiem vaļā, lai no tiem varētu atbrīvoties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs!

E.Jurkāns

(DPS). Godātais Kristovska kungs! Jūs, runājot šoreiz par savu priekšlikumu, nonākat pretrunā ar tikko nobalsoto priekšlikumu, kurš nosaka, ka, teiksim, mazajām hidroelektrostacijām līdz 2 megavatiem ir divkāršs tarifs uz noteiktu termiņu pēc tā tarifa, kā noteiks regulators. Tāpat arī līdz 7 megavatiem, 1,5 kārtīgi no tarifa, kādu noteiks regulators. Jūs paši to iesniedzāt, tagad jūs sakāt, ka no sākuma ir jānosaka cits tarifs. Tāpēc arī komisija neatbalstīja šo jūsu priekšlikumu. Es lūdzu neatbalstīt, tāpat kā to komisija ir nolēmusi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim! Debates ir beigušās. Debates ir beigušās, Kristovska kungs! Tātad balsosim par deputāta Kristovska priekšlikumu, nr. 108. Tekstu jūs redzat. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 9, atturas — 29. Nav pieņemts.

E.Jurkāns.

109.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 80.pantu, tagad 78. (pēc jaunās numerācijas). Komisija to atbalsta un redakcionāli precizē šā 78.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai varam izskatīt 78.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakciju, kuru, kā redzat, komisija principā ir atbalstījusi, tikai redakcionāli precizējusi. Deputāti piekrīt. 78.panta redakcija ir apstiprināta.

E.Jurkāns.

Paldies! 112. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums — izslēgt 82.panta pirmās daļas 1.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot 82.panta pirmās daļas 1.punktu. Pieņemts.

E.Jurkāns

. 65.lappuse. 113. ir deputāta Ādamsona priekšlikums — papildināt 82.panta pirmās daļas 5.punktu ar tekstu šādā redakcijā. Tā jums ir priekšā. Komisija to atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 113. priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Pārejam pie 114.priekšlikuma. 66.lappuse. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Aizstāt 3.panta ceturtajā daļā vārdus "galveno..." un tālāk kā tekstā. Komisija to atbalsta un iestrādā atbildīgās komisijas 115.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai varam skatīt priekšlikumus, kuri skar 81.pantu (pēc jaunās numerācijas) un šī panta ceturtās daļas sastāvu un saturu, kuru ir principā komisija akceptējusi. Tādēļ 114., 115., 116., 117. un 118.priekšlikums. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

119. ir deputāta Leiškalna priekšlikums — papildināt 84.panta pirmās daļas 5.punktu aiz vārda "enerģijas" ar vārdiem "piegādātāji un". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

Komisija daļēji ir atbalstījusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas 120. priekšlikumu — izteikt 84.panta pirmās daļas 6.punktu jums piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 120.priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Komisija ir atbalstījusi deputāta Leiškalna 121.priekšlikumu attiecībā uz 84.panta pirmās daļas 7.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns

. Pēc jaunās numerācijas šis ir 82.panta 7.punkts. 122.priekšlikums — iesniedz deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tāpat komisija atbalsta 123. — deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Arī 124., tikai redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns

. Tāpat komisija atbalsta 125., 126. — deputāta Leiškalna priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šos priekšlikumus. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Komisija nav atbalstījusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputātu priekšlikumu attiecībā uz 85.pantu, kuru viņi lūdz papildināt ar jaunu piekto daļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 127.priekšlikumu. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

E.Jurkāns

. Komisija ir daļēji atbalstījusi deputāta Ādamsona priekšlikumu un izteikusi atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 83.panta piektās daļas redakcijai. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

Pārejam pie 129.priekšlikuma. Komisija to ir atbalstījusi. Iesniedza deputāts Leiškalns.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns

. Tāpat komisija ir atbalstījusi 130.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Leiškalns attiecībā uz 89.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt, pieņemts.

E.Jurkāns

. 132. ir deputāta Kristovska priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Bet 131. mēs neesam skatījuši vēl.

E.Jurkāns.

Es ļoti atvainojos. 131.priekšlikums 75. lapaspusē. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Oša priekšlikums. Komisija atbalsta un izsaka kā pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tam piekrīt? Jūs, Kristovska kungs, vēlaties izteikties par 132. vai par 131. priekšlikumu? Lūdzu, deputāts Ģirts Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā jau jūs atceraties, es nācu jūsu priekšā un vaicāju, vai 131.priekšlikums vai arī citi priekšlikumi, ko ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs, ir balsojami? Ja mēs paņemam Kārtības rulli, kurš reglamentē mūsu darbu, skaidri un gaiši ir rakstīts, ka iesniegt priekšlikumu var ministra pilnvarota amatpersona rakstveidā. Šāda priekšlikuma komisijā nav bijis, un līdz ar to faktiski es gribu izteikt protestu par to, ka mēs esam izskatījuši veselu virkni priekšlikumus nelikumīgi.

Bet ja nu reiz Saeimas deputāti pārkāpj paši savu Kārtības rulli, tad es gribētu teikt pēc būtības. Kāpēc priekšlikums nr.132, ko es esmu licis priekšā, kāpēc tas ir svarīgs? Līdz ar šī likumprojekta pieņemšanu vai stāšanos spēkā spēku zaudē likumprojekts par uzņēmējdarbību enerģētikā. Un šajā laikā vesela virkne tiesisku attiecību radās gan uzņēmējiem, gan valstij. Diemžēl tā kā mēs redzam, ka mums nav tiesiska valsts un daudzkārt esam saskārušies, un diemžēl arī tāpēc, ka komisijas vadība acīmredzot līdz galam nav iepazinusies ar konkrēto problēmu un neatbalstīja manu priekšlikumu, jāatzīst ir tas, ka ierēdņi nerealizē jau spēkā esošā likuma normas ne par dubulto tarifu, ne arī par citiem. Tiek pārkāpts, un šī uzņēmējdarbība tiek vienkārši bremzēta brutālā veidā. Un līdz ar to šajā likumā ir svarīgi skaidri un gaiši pateikt, ka tās tiesiskās attiecības, kuras bija spēkā par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā, ir spēkā. Un šī likuma spēkā zaudēšana nevar būt par pamatu iegūto civiltiesisko attiecību pārtraukšanai. Tas ir ļoti svarīgi, ja mēs esam tiesiska valsts. Un galu galā šī norma faktiski ir ierakstīta arī Civillikumā. Bet, saskaroties ar ierēdņu kompetenci jurisdikcijā un vispār likumos, jāatzīst, ka Civillikums vienkārši atklāti tiek pārkāpts un ignorēts. Un tieši tāpēc šī norma šeit ir jānostiprina. Paldies par uzmanību!

Līdz ar to es uzskatu, ka mans priekšlikums vismaz kontekstā ar Oša priekšlikumu, kuru komisija ir izskatījusi, ja tiek salikts blakus, tad tas — mans priekšlikums, es uzturu spēkā par nepieciešamību to balsot un atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atvainojos, ka, runājot par attiecīgiem priekšlikumiem, bija jārunā par procesuālo kārtību, ko nosaka Saeimas Kārtības rullis. Ja Kristovska kungs domāja Kārtības ruļļa 95.panta otro daļu, tad neapšaubāmi, ka visi priekšlikumi komisijā ir iesniegti rakstveidā. Visi kā viens. Mēs neizskatām nerakstītus priekšlikumus. Ja Kristovska kungs runāja par Kārtības ruļļa 95.panta trešo daļu, tad jāteic, ka iesniegt priekšlikumus ministrs pilnvaro valsts amatpersonu rakstveidā, nevis komisija, bet ministrs pilnvaro atbildīgo amatpersonu. Kristovska kungs, jūs varat iet Ekonomikas ministrijā pārliecināties, vai šāds pilnvarojums jums ir bijis arhīvā vai nav šāda pilnvarojuma arhīvā. Es domāju, ka ierēdniecība nevar realizēt, ņemot vērā valstī esošo kārtību, pie kam es gribu uzsvērt, ka Latvija ir tiesiska valsts. Protams, notiek dažādi šīs tiesiskās valsts statusa pārkāpumi, bieži vien, balstoties uz morālām kategorijām, mēs aizmirstam, ka likums stāv pāri visam. Recidīvi ir, bet Latvija, manuprāt, ir tiesiska valsts šobrīd. Viena no tiesiskākajām valstīm. Vēl jo vairāk, ka par to atbild tieslietu ministrs Rasnača kungs.

Tātad ministrs pilnvaro, valsts amatpersona ir iesniegusi ar ministra pilnvarojumu. Tas ir vairāk nekā skaidrs. Ja komisija attiecīgo redakciju ir atbalstījusi, līdz ar to mēs šo varam uzskatīt jau par komisijas redakciju. Strīdīgāks šis gadījums būtu situācijā, ja amatpersona, kas nav likuma iesniegšanas subjekts, būtu iesniegusi priekšlikumu un komisija to būtu noraidījusi. Tad mēs varētu apstrīdēt, bet komisijas atbalstīts piekšlikums ir tikpat labi uzskatāms par pašas komisijas priekšlikumu, uz ko komisijai ir tiesības pat pēc priekšlikuma iesniegšanas termiņa beigām. Es domāju, ka komisijas sagatavotā redakcija mums jāņem vērā, ka Kristovska kunga pārejas noteikumi tāpat ir atbalstīti. Un ir atbalstīts priekšlikums, ko iesniedza Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ošs — ministra pilnvarots, cik es saprotu. Un licence, kas izsniegta pirms šī likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences noteiktajām darbības termiņa beigām. Mēs šeit neko nepārkāpjam. Licences, kas ir izsniegtas pirms šī likuma stāšanās spēkā, turpina darboties līdz šīs licences darbības termiņa beigām, pēc tam tās ir atjaunojamas likumā un Kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Es šeit neredzu pretrunu. Bet var jau būt, ka jums kaut kur procesuāli ir taisnība attiecībā uz... Es tiešām neesmu skatījies šo likumu Civillikuma kontekstā. Tik tiešām, te man jāatzīstas, ka par šo tēmu negribu runāt. Es aicinu atbalstīt, pirmkārt, jau 132.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Kristovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs.

E.Jurkāns

(DPS). Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 131.priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi un izteikusi kā 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 7, atturas — 13. Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns.

Un beidzamais ir 132. — deputāta Kristovska — priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi pārejas noteikumu 2.punktā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Liels paldies! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies par darbu! Mēs esam pieņēmuši vienu no fundamentālākajiem likumiem šajā Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Kušneres kundze vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

J.Kušnere

(TKL). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs esam frakcijā saņēmuši ziņu no Invalīdu biedrības par Saeimas sēžu pārraides kārtības mainīšanu. Tātad cilvēki uztraucas par to, ka viņi vairāk nedzird Saeimas plenārsēdes, jo ir mainīti diapazoni un neraida vairs tur, kur raidīja, un tas diemžēl ir izdarīts tikai pirms nedēļas. Un tad, kad cilvēki ir vēlējušies noskaidrot, kāpēc tas tā ir, tad viņiem atbildēts: "Pērciet citus radioaparātus!" Manuprāt, ka tas nu galīgi nav zolīdi. Ja tas būtu izdarīts pirms gada un paziņojums būtu pirms gada vai vismaz pusgada nācis, lai cilvēki varētu tam sagatavoties, tad tas būtu tā... Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir pārkāpta Kārtības ruļļa 77.panta otrā daļa. Gan varbūt ne formāli, bet pēc būtības noteikti, kur ir noteikts: atklātās sēdes pārraida valsts radio. Tam ir cilvēki jāsagatavo, un tādēļ nedrīkst tādas lietas darīt, paziņojot tikai nedēļu iepriekš. Mēs visi labi zinām, ka Saeimas plenārsēdes vēlas klausīties tie cilvēki, kuriem ir dažādas problēmas ar pārvietošanos, un viņi nevar citādi iegūt šo informāciju. Tādēļ tas ir jādara pavisam savādāk un nevis tā, kā mēs to izdarām, vēl pie tam pirms 7.Saeimas vēlēšanām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pirms pārejam pie Prezidija ziņojumu izskatīšanas, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šī gada 3.septembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā šādus grozījumus: 47.lietu — par steidzamu atzītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu"" un 48.lietu — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" iekļaut darba kārtībā pirms otrās sadaļas — Prezidija ziņojumi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Tālāk saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šī gada 3.septembra plenārsēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā 18.punktu tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem lēmuma projektus. Deputātu grupas iesniegto lēmuma projektu "Par valsts intervenci labības tirgū". Komisija kā lēmuma projektu neatbalsta. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 118. pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo lēmumprojektu "Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos" komisija atbalsta. Pielikumā šis lēmuma projekts.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: "Es esmu pret! Vajag balsot!") Tātad deputātiem iebildumi ir. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī lēmuma projekta "Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos" iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 7. Projekts darba kārtībā iekļauts.

Nākošais ir Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas priekšlikums — iekļaut šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā kā 17. darba kārtības punktu — likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai. Informēju jūs, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 82. panta 4. daļu deputātiem jānodrošina iespēja saņemt iesniegtos likumprojektus vismaz 7 dienas pirms Prezidija ziņojuma. Ja nepieciešams, Prezidijs šo termiņu var saīsināt. Likumprojekts nav saņemts, 7 dienas nav ievērotas, un Prezidijs termiņu nav saīsinājis, līdz ar to šo projektu darba kārtībā neiekļaujam.

Nākošais: saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izmainīt sēdes darba kārtību un izskatīt 51. darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" pēc darba kārtības 25. punkta —likumprojekts "Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"". Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu, lūdzam izdarīt izmaiņas 3. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā — likumprojektu "Tūrisma likums" (darba kārtības 49. punkts) izskatīt pirms darba kārtības 24. punkta. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu, lūdz izmainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 38., 39. un 40. punktu pirms 23. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākošais ir piecu deputātu iesniegums: lūdzu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā — likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" (darba kārtības 60. punktu) izskatīt pēc darba kārtības 23. punkta. Deputāti piekrīt.

Turpinām izskatīt darba kārtību ar mūsu pieņemtajiem grozījumiem. Pirms tam par to, kā lieta tālāk virzāma, vārds pie frakcijām nepiederošam deputātam Gundaram Valdmanim.

G.Valdmani

s (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Saraksts numur 1. Prezidij, Sadarbības padome un Sadarbības padomes pakļautie! Redziet, mēs šodien pārkāpām, kā mēs regulāri pārkāpjam, bet arvien vairāk pārkāpjam mūsu Satversmi. Janīna Kušnere paziņoja, ka šodien patvaļīgi Prezidijs ir mainījis iespēju invalīdiem klausīties mūsu plenārsēdi. Mēs dzirdējām agrāk, ka Čepāņa kungs nolēma, ka Valdmanim vārdu nevajag dot, kad viņš runāja par lietu, un arī pēc tam, kad viņš lūdza, kā lietu virzīt tālāk... Mēs redzam, ka Prezidijs nolemj, ka nedrīkst vairs neatkarīgie deputāti lietot Saeimas pastu... Mēs redzam kaut kādas sīkas ņirgāšanās, bet pilnīgi nepamatotas demokrātijai.

Un jautājums šeit ir: ko mēs varam darīt, lai ievestu kaut kādu kārtību? Mēs varētu nolemt debatēt par Prezidija kompetenci un atbilstību amatam, bet mēs varētu arī nolemt, ka viņi nedarītu šitā patvaļīgi — nolemt, ka tauta nedrīkst zināt, kas šeit notiek, kad vienkārši mainīs raidstacijas tādā veidā, ka cilvēkiem jāpērk jauni aparāti. Es domāju, ka mēs šitos pārkāpumus mūsu demokrātijai nedrīkstam vienkārši viegli palaist garām. Mums ir diktatūra, mums ir Sadarbības padomes diktatūra, bet ka mēs pat nevaram vairs tēlot, ka mums ir demokrātija, ka mēs vienkārši darām, ka mūsu it kā kungi grib pat tautas kalpiem atņem tās tiesības, kas viņiem ir garantētas mūsu Satversmē un mūsu Kārtības rullī...

Es nāku ar ierosinājumu, ka šodienas sēdi visā pilnībā būtu jāpārraida vēl vienu reizi tā, lai tautu to varētu dzirdēt. Es nāku ar ierosinājumu, tā kā man it kā būtu jāmaksā par papildu pasta izmaksām, ka šoreiz Prezidijs uzņemās maksāt par tā raidījuma laiku personīgi, un es lūgtu Satversmes tiesai apskatīt, kādas citas soda sankcijas būtu uzliekamas šitādam Prezidijam, kas nespēj garantēt mums mūsu Satversmē nodotās tiesības. Es domāju, ka tāda prettautiska, pretdemokrātiska rīcība ir sodāma, es domāju, ka tā ir smagi sodāma, un es gribētu, lai Satversmes tiesa nolemtu to jautājumu. Mēs nedrīkstam atļaut, ka to tēlu, to teātri, kas mums ir no demokrātijas, ka tiek tik krasi sagrauts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Valdmaņa kungs, pieņemam jūsu informāciju zināšanai. Konsultēsimies ar Satversmes tiesu.

Bet tagad turpināsim darbu. Izskatām 47. darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4531a. Juridiskā komisija izskatījusi uz otro lasījumu, kurš arī ir pēdējais lasījums, likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"", un ir šādi priekšlikumi. Pie 16. panta 1. daļas ir Juridiskā biroja priekšlikums 16.panta 1. daļu izteikt jaunā redakcijā, kurā uzsvērts, kādā veidā tātad var balsot tie balsotāji, kuri paši nevar personīgi parakstīties, un kā tiek izdarīta atzīme tātad attiecīgajos balsošanas sarakstos. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstījusi un aicina arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par Juridiskās komisijas viedokli iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats.

Un priekšlikums ir par 3. daļu. Atbildīgās komisijas priekšlikums par 16. panta 3. daļu, kas nodrošina arī karavīriem iespēju balsot dienesta laikā, lai viņiem šāda iespēja tiktu dota. Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Trešais priekšlikums attiecas jau uz 17. pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par zīmju apzīmogošanas kārtību un tajā skaitā arī par to, kā vēlētājs pēc savas izvēles atzīmē vajadzīgo balsojumu par vai pret, jo iepriekšējā kārtība, kur vēlētājam bija jāsvītro, tas mazliet varētu dezorientēt vēlētējus un balsotājus saprast, par ko viņi balso. Tāpat arī par zīmes iemešanas kārtību balsošanas kastē, un atbildīgās komisijas priekšlikums: sakarā ar to, ka ir svītrota 17. panta 1. daļa, ka pie balsošanas iecirkņa durvīm vairs nepārbauda, kuri ir balsojuši šajā tautas nobalsošanā, kuri ne, tad to dara iecirkņa komisija. Līdz ar to šie abi priekšlikumi ir apvienoti, un ir dota jauna redakcija attiecībā uz 17. panta 1., 2. un 3. daļu, un papildus tam tātad priekšlikums numur 5 — atbildīgās komisijas priekšlikums — par balsotājiem, kas ierodas iecirknī līdz 8 vakarā, bet nepaspēj nobalsot. Šī kārtība ir piedāvāta analoģiski tam, kāda ir uz Saeimas vēlēšanu likumu. Būtībā Juridiskā komisija aicina atbalstīt 17. pantu pilnīgi jaunā redakcijā, kurā visas četras daļas ir precizētas. Un ceturtā daļa ir pilnīgi jauna.

Sēdes vadītājs.

Par 17. panta jauno redakciju deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums attiecas uz 18. pantu. Priekšlikums numur 6. Juridiskais birojs iesaka dažus precizējumus, kas izriet no likuma jēgas, tajā skaitā no nepieciešamības nodrošināt aizklātu balsošanu gadījumos, kad komisija ierodas pie balsotāja mājās. Juridiskā komisija aicina visus šos 18. panta balsojumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Par 19. pantu ir 7. priekšlikums — atbildīgā komisija nosaka, kādā veidā sākas balsu skaitīšana, tajā skaitā arī tur, kur ir bijusi balsošana pa pastu, tas ir trešās dienas vakarā pēc pulksten 8. Komisija aicina atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats.

8. priekšlikums — par 20. pantu — ir nelieli redakcionāli precizējumi, kas neizmaina panta būtību. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk. Juridiskais birojs aicina papildināt likuma projektu ar 20. prim pantu. Tas nosaka, kādā kārtībā tiek atzītas zīmes par nederīgām. Tas ir analoģiski Saeimas vēlēšanu likumam, un Juridiskā komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 20. prim panta redakciju. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats.

Un 10. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Balsošanā pa pastu tātad var izmantot ārvalstīs ne tikai Latvijas pilsoņu pases, bet arī tātad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu ar balsotāja personas kodu, ko Juridiskā komisija arī aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Tādējādi visi priekšlikumi uz otro lasījumu ir izskatīti, un Juridiskā komisija aicina pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 4, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats, frakcija "Tēvzemei un Brīvīvai"/LNNK.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4533 — "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums atbilstoši Kārtības ruļļa noteiktajai secībai nav iesniegts, un Juridiskā komisija aicina balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 1. Likums pieņemts.

Tālāk — par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidijs ierosina likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ziemeļvalstu vides finansu korporācijas (NEFCO) līgumu par NEFCO juridisko statusu Latvijā" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav?

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Likums "Par zemkopības, mežsaimniecības un zivsaimniecības pašpārvaldi"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta nodošanu attiecīgajām komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 5, atturas — 20. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Ābeles, Bērziņa, Seiksta, Inkēna iesniegto likumprojektu "Grozījums Civillikumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Madrides protokolu" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vērtspapīru tirgus komisiju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Leiškalna, Apiņa, Kristovska, Keiša, Seiksta iesniegto likumprojektu "Likums "Par Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 10.oktobra lēmumu "Par Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu" atzīšanu par spēku zaudējušu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Leiškalna, Apiņa, Kristovska, Seiksta, Ābiķa iesniegto l ikumprojektu "Likums "Par Augstākās padomes 1992.gada 22.decembra lēmumu "Par Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentu" atzīšanu par spēku zaudējušu""" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Es atsaucu savu parakstu, jo tik tiešām man jāatzīstas, ka es esmu bijis paviršs un attiecīgais Augstākās padomes lēmums ir atcelts jau ar vajadzīgo likumu, tā ka atsaucam šo likumu, un tas nav nododams tālāk komisijām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Likumprojekts komisijām līdz ar to nav nododams.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Turlā, Bokas, Nagobada un Dinēviča iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 5, atturas — 19. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kuprijanovas, Celmiņa, Nagobada, Kaksīša un Stikuta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu... Vents Balodis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, runās pret.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Zinot, cik ir ilgi prasījis laiku mums pieņemt budžeta grozījumus 1998.gadam iepriekšējās reizēs, es uzskatu, ka šīs 6.Saeimas darbības laikā vairs nav lietderīgi veidot un Saeimā mēģināt pieņemt vēl vienus 1998.gada budžeta grozījumus, jo vienkārši tam fiziski arī nepietiks laika, valdībai ir pietiekami daudz līdzekļu — vairāk nekā 4 miljoni latu — neparedzētiem gadījumiem, šī problēma ir jārisina citādā ceļā, Ministru kabinetam vienojoties un šo summu sedzot no neparedzētiem gadījumiem. Es uzskatu, ka šis projekts nav jāatbalsta, mums nevajadzētu atgriezties šajā priekšvēlēšanu situācijā pie šiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija, runās par.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es absolūti principāli piekrītu tam, ko pateica Baloža kungs, ka nevajadzētu pirms vēlēšanām vērt budžetu, nevajadzētu grozīt, bet es gribētu nolasīt Krasta kunga vēstuli, kas ir adresēta Satversmes tiesai, jo Ministru kabinets, ja jūs nezināt, ir iesūdzējis Saeimu Satversmes tiesā sakarā ar mūsu balsojumu jūnijā par maternitātes un slimības pabalstiem ar vienīgo motivāciju, ka nav attiecīgi izdarīti grozījumi valsts budžetā. Šeit ir Krasta kunga vēstule, kur viņš lūdz Satversmes tiesu, kamēr nebūs Saeimā iesniegti un izdarīti grozījumi budžetā sakarā ar šo pieņemto likumprojektu, apturēt likumprojekta darbību.

Loģiski, pēc šādas Krasta kunga vēstules Saeimai deputātu grupa iesniedza, tā kā tas likumprojekts nāca no manas komisijas, mēs iesniedzām grozījumus valsts budžetam par šo attiecīgo summu, jo, ja jūs atceraties, pašās jūnijā beigās mēs pieņēmām to vienu grozījumu maternitātes slimības pabalstos, kur ir teikts, ka, ja māmiņa grūtniece nav sociāli apdrošināta, un tās ir trīs kategorijas pamatā, nu tās var būt vecāko klašu skolnieces, dienas nodaļas studentes un mājsaimnieces, bet, ja viņas dzīvo ģimenē, kur ir sociāli apdrošināta persona, respektīvi, tā ģimene piedalās, kāds piedalās maksājumos kopkatlā, ka šai māmiņai pirms un pēc dekrēta naudiņa minimālās algas apmērā tomēr tiek izmaksāta.

Tāds bija šis grozījums. Un mēs varētu pacelt stenogrammu, ka praktiski zāle vienbalsīgi to arī atbalstīja un nebija zālē, pēc stenogrammas, ko jau Satversmes tiesa ir pieprasījusi, nebija neviena iebilduma arī no valdības puses par šo grozījumu. Pēc tam šobrīd ierosināts process pret Saeimu no valdības puses Satversmes tiesā, un ir šī Krasta kunga vēstule. Pilnīgi loģiski, es arī piekrītu, ka septembrī varbūt budžetu tagad nevajadzētu aiztikt, bet nav citas izejas. Mums formāli tagad būtu jāizdara šis grozījums, jo citādi Saeimai nav ko atbildēt valdībai, kad notiks Satversmes tiesas process, kolēģi. Es jums izskaidroju situāciju. Un tas, ko saka Baloža kungs, protams, ja nodotu visām komisijām, ja tagad mēs sniegsim atkal visi priekšlikumus, tas patiešām ir neiespējami, bet var mainīt Prezidija lēmumu — nodot tikai Budžeta komisijai, skatīt tikai šo vienu konkrēto priekšlikumu par šo vienīgo konkrēto grozījumu, un vienas dienas laikā, ja zālē neviens neiebilst, saprotot šo grozījumu vajadzību, arī pieņemt to, un tas mums kādreiz ir noticis, tāda procedūra, tas nav nekas neredzēts Saeimā, tādēļ es, protams, aicinu jūs atbalstīt šo iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par grozījumu likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 11, atturas — 12. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Šo likumprojektu, kuru sagatavoja Augstākā tiesa un prokuratūra, Aizsardzības un iekšlietu komisija jau ir izskatījusi savā komisijas sēdē, un līdz ar to ir konceptuāli atbalstīts. Līdz ar to komisija lūdza šo likumprojektu iekļaut šodienas sēdē tūlīt. Atzīt par steidzamu un izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vispirms, Druvas kungs, ir jāpieņem lēmums Saeimai par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Tātad iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais. Par atvaļinājuma piešķiršanu Jānim Jurkānam . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Jurkānam. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 2, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts.

Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi. Aristids Lambergs lūdz vārdu par Saimnieciskās komisijas sēdi.

A.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Lūdzu Saimnieciskās komisijas locekļus uz komisijas sēdi blakus telpās tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Valdis Nagobads.

V.Nagobads

(DPS). Kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde tagad 15.00 104.telpā, frakciju mājā.

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Es aicinu tūlīt pēc pārtraukuma pulksten 15.05 uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns

(DPS). Lūdzu Tautsaimniecības komisijas deputātus uz īsu sēdi tepat, blakus telpās.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi no komisijas, es aicinu jūs uz Kamīnzāli uz tikšanos ar Taivānas zinātniekiem.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 15.30. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 33 deputāti. Pārtraukums 5 minūtes. Lūdzu frakciju vadītājus aicināt zālē klātneesošos deputātus!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrējamies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 50 deputātu. Turpinām darbu!

Tā kā "Prezidija ziņojumi" ir izskatīti, visiem deputātiem ir izdalīts Juridiskās komisijas iesniegums "Lūdzam iekļaut Saeimas 3.septembra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai". Komisija lūdz minēto lēmuma projektu iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc otrās sadaļas. Tātad praktiski tas būtu izskatāms tūlīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Lūdzu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.septembrim.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu "Par termiņu pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem noteikumiem nr. 297". Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim atkārtoti par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts.

Kā nākamo izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos" , ko ierosinājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā — deputāts Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Tik tiešām es ātri pateikšu galvenos motīvus par to, kāpēc šāds lēmuma projekts radās. Iesniedza to, kā jūs atceraties, Latvijas Zemnieku savienība, tad komisija izskatīja divus priekšlikumus — DPS un Zemnieku savienības, un vienojāmies, ka izstrādāsim komisijas kopēju alternatīvu lēmuma projektu, kurā ir minēti galvenie šie jautājumi. Jautājums šodien vairs nav par labības tirgus intervenci, bet par ārkārtas situāciju laukos. Liekas, tas nav nevienam jāpierāda, piedalās zemkopības ministrs, viņš to var apstiprināt, ka aprēķināti jau ir 43 miljoni zaudējumu. Līdz ar to, teiksim, situācija nav no patīkamākajām.

Varbūt rodas jautājums. Mēs ievērojām to, ka par kviešiem jāmaksā 74 lati tonnā, par rudziem — 69 lati tonnā. Varbūt mēs esam pārspīlējuši? Nē, tā nav, jo lietuvieši maksā par augstākā labuma kviešu tonnu turpat 79 latus, par rudziem, tiesa, mazāk — 63 latus, ņemot vērā to, ka viņiem vajag pārtikai 80 000 tonnu. Šogad jau ir savestas klētīs 84 000 tonnas plus 23 000 tonnas rezervē, tad mēs varam būt droši, ja mums rudzi nebūs, mēs no viņiem saņemsim labus rudzu graudus. Viņiem novākts ir daudz vairāk. Tomēr klimatiskie apstākļi tur ir drusku labāki. Tāpēc es domāju, ka tas nav pārspīlēts.

Varbūt varam teikt, ka mums pietiks labības, tad es pateikšu pēdējos skaitļus uz 30.augustu, ka kvieši pārtikai iepirkti 19 000 tonnu, glabāšanā pārtikai nodotas 32 000 tonnas. 52,1 tūkstoši tonnu kopā ar resursiem. Tā ir viena trešdaļa no vajadzīgā. Rudzi ir nopirkti 4,2 tūkstoši tonnu, glabāšanā ir 4,4 tūkstoši tonnu, kopā 8,6 tūkstoši tonnu, 21,5% nodrošinājums tikai. Gan nopirkti, gan pārtikai, tātad situācija ir ārkārtēja. Vai mēs dabūsim maizi tagad savākt, jo praktiski savākt ir grūti labu, kvalitatīvu pārtiku. Bet arī glabāšanā nodotie graudi var bojāties, jo glabāt nav kur, dažādos veidos glabā, un arī te var iznākt ļoti nepatīkama situācija. Lūdzam šo lēmuma projektu atbalstīt, un labi būtu, ja mēs varētu to pieņemt šodien arī otrajā lasījumā, ja to Saeima nolems. Saeima var lemt par to.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Kārlis Leiškalns — frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Sēdes vadītāja kungs! Augsti godātie deputāti! "Latvijas ceļš" visā visumā atbalsta šo lēmuma projektu, un ļoti pareizi, jo sabiedrībai šādā situācijā ir jāiet palīgā lauksaimniecības ražotājiem. Šai palīdzībai ir jānāk no tautas priekšstāvības orgāna — no Saeimas puses, šādai palīdzībai ir jāizriet no Ministru kabineta darbības attiecīgajā jautājumā.

Es tomēr gribu aicināt šo lēmuma projektu izskatīt divos lasījumos, otrā lasījuma iesniegšanas termiņu nosakot līdz sestdienai, lai Prezidijs to var iekļaut nākošās ceturtdienas sēdes darba kārtībā. Es gribu iebilst tikai pret 1.pantu attiecīgajā lēmuma projektā. Šobrīd Saeima nav tiesīga un nevar noteikt iepirkumu vai intervences cenu summu, jo valdības rīcībā ir budžets. Budžeta līdzekļi un budžets Latvijas Republikā ir noteikts ar likumu. Latvijas Republikas budžets ir likums, kuru pieņem divos lasījumos. Līdz ar to, lai vienmērīgi palīdzētu visiem šajā ne vieglajā rudenī, valdībai ir jārēķinās ar vairākiem lielumiem.

Pirmais ir tās rīcībā esošie līdzekļi graudu intervencei. Otrs ir tas piedāvāto graudu apjoms, ko valdībai vai valstij nāksies iepirkt no graudu ražotājiem. Tā kā es gribu, lai šajā lēmuma projektā mēs atbalstām visus pantus, konkrētus datumus. Bet es iebilstu pret to, ka mēs nosakām konkrētas cenas, jo valdība nevar pārkāpt likumu, var rasties situācija, kurā tā, vieniem iepērkot par 74 latiem, kā šeit ir teikts, tonnā kviešus, otriem nevarēs iepirkt vispār, jo valdības rīcībā ir tieši tik daudz naudas, cik mēs savos balsojumos pagājušajā rudenī par budžetu un šogad, izdarot labojumus likumā par budžetu, esam tai atvēlējuši. Tā ka nevaram prasīt no valdības darīt to, kas nav tās iespēju robežās.

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

R.Dilba

(LZS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir ļoti, ļoti svarīgs tieši lauku cilvēkiem, zemniekiem, visiem tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Un šeit es varētu Leiškalna kungam iebilst, jo šajā lēmuma projektā ir norādīts, ka ieteikt valdībai izskatīt — 74 latus par tonnu kviešu un 69 latus par tonnu rudzu. Nekas netraucē valdībai arī maksāt 78 un 85 latus par tonnu. Tas ir ieteikums. Visādā ziņā uz palielinājuma pusi Latvijas zemnieku saimniecību jebkurā laikā atbalstīs. Un to jau pierāda tas, ka mums šogad nav jāuztraucas par to, ka graudu būs par daudz. Jo sākotnējā prognoze tiešām bija tāda, ka varētu būt par daudz, un būtu problēmas tālāk pārdot. Pašreiz situācija ir tāda, lai mēs varētu savākt visu, kas ir izaudzis, ar šiem lielajiem zudumiem, tātad tikai iespēja mums pašiem sevi nodrošināt. Un šīm vajadzībām tā ir viena puse.

Bet otra puse ir svarīgākā, tā, ka mēs varam palikt nākošajā gadā bez graudiem, jo būtībā mūsu lielākais īpatsvars ir ziemas kvieši un ziemas rudzi, kas ir pārtikas graudi. Un pašreiz visas prognozes rāda, ka ļoti maz ir sagatavots augsnes, ļoti maz, kas ir gatavi iesēt šogad ziemājus. Un tur ir vairāki faktori. Tātad pirmais ir tas faktors, kas saistīts ar cenu, jo ļoti zemās cenas atbaida cilvēkus. Protams, nākošais ir šie klimatiskie apstākļi, kas ir ļoti smagi. Un trešais — šie izdevumi, kas šogad radušies, jeb šie zaudējumi, kas viņiem radīti. Ja tie netiks kompensēti, tad tas nozīmē, ka ļoti daudzi zemnieki neiesēs ziemājus. Un tas nozīmē, ka nākošgad mums nebūs vairs pārtikas graudu, pietrūks. To būs ļoti maz, un tādā gadījumā mēs faktiski finansiāli jau atbalstīsim citus zemniekus. Un tāpēc labāk un izdevīgāk ir šogad atrast līdzekļus, šogad atbalstīt zemniekus, lai nākošajā gadā mums būtu raža. Un šeit būtu iespējas ar šiem finansiālajiem līdzekļiem stimulēt, lai iesēj tomēr šogad ziemājus.

Un otra puse. Šie klimatiskie apstākļi radījuši problēmas arī citām kultūrām. Vēl nav zināms, kas var notikt. Būtībā situācija nav tik labvēlīga vēl joprojām, un mēs nezinām, kādi laika apstākļi būs turpmāk. Tā kā vēl vairāk var sarežģīt šo situāciju. Es saprotu to, ka šie milzīgie zaudējumi, kas ir šogad, salīdzinot ar ieņēmumiem, kas bija pagājušajā gadā lauksaimniekiem, mūsu budžets nav spējīgs panest. Tātad mēs nevarēsim visu kompensēt. Bet mēs varētu kaut vai daļu kompensēt lauksaimniekiem, lai viņiem tas būtu kā morāls atbalsts, ka tomēr lauksaimniecība mūsu valstī ir vajadzīga. Un tas, es domāju, būtu pats svarīgākais un pats vajadzīgākais mērķis, kas būtu sasniegts, pieņemot šo lēmumu, tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tomēr valdībai atrodot līdzekļus, lai šo lēmumu varētu realizēt. Un šeit varētu būt vairāki varianti, kur atrast finansējumu. Viens no avotiem varētu būt šī gada budžeta pārpilde. Kā jūs zināt, prognoze, arī no finansu ministra, konkrēti Zīles kunga, ir tāda, ka budžeta otrā pusgada ieņēmumi ir lielāki nekā izdevumi. Un tātad šī starpība varētu būt tā, par kuru varētu runāt, kādā apjomā un cik daudz mēs varētu atļaut lauksaimniekiem, zemniekiem atbalsta politiku, apjomu nosakot, protams, tas jānosaka ir valdībai. Tātad es aicinātu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu, jo šis atbalsts ir ļoti, ļoti vajadzīgs lauksaimniekiem.

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna, Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Es uzreiz arī gribu teikt, ka es atbalstu komisijas sagatavoto lēmuma projektu. Un, ja šeit ir runa par to, vai Ministru kabinets var samaksāt šos 74 latus par vienu tonnu kviešu un 69 latus par vienu tonnu rudzu, tad es domāju, šeit mums strīdēties nevajadzētu. Ja jau Ministru kabinets, pieņemot lēmumu, tajā brīdī acīmredzot domāja, ka šo iepirkuma graudu būs varbūt divas vai trīs reizes vairāk. Šobrīd mēs redzam, ka šī raža ar katru dienu arvien vairāk sarūk un būtībā samazinās. Tātad naudas līdzekļi, kas paredzēti bija šim graudu iepirkumam, būs. Bet laikam ne tas ir galvenais.

Es šeit ļoti gribu atbalstīt Dilbas kungu, ko viņš teica. Ja mēs esam tālredzīgi politiķi, tad mums acīmredzot vajadzētu padomāt par mūsu zemniecību nākotnē un par mūsu, teiksim, ražu, kāda būs nākošajā gadā. Es jums pastāstīšu varbūt, no vienas puses, saimniecību vēsturi. Mēs katru gadu rudenī pārdodam no 800 līdz 1000 tonnu sēklas. Un tas bija šos visus gadus, kad bija laba vasara un kad zemnieks praktiski sēklu varēja sagatavot pats savā klētī vai vienkārši, nokuļot no kombaina, uzreiz viņš varēja bērt iekšā sējmašīnā un braukt uz lauka, un sēt atkal pa jaunu. Šogad šādu apstākļu šiem zemniekiem nav. Tajā pašā laikā šobrīd, uz 2.septembri, mēs esam pārdevuši tikai 18 tonnas sēklas. Tas nozīmē, ka zemnieki nesteidzas, nevar un nav viņiem, ar ko apstrādāt zemi un iesēt šos ziemājus. Ja mēs neiesēsim ziemājus, tad neviens nevar pateikt, kādi laika apstākļi var būt pavasarī. Un pavasari bieži vien mums ir novēloti. Un tad iznāks tā, ka nākošajā gadā mūsu lauki stāvēs aizauguši ar nezālēm, bet mēs 70 vai 80% graudu iepirksim no ārzemēm.

Tāpēc šobrīd, man liekas, Ministru kabinetam kopā ar Zemkopības ministriju vairāk vajadzētu padomāt ne to, cik daudz samaksās varbūt par tonnu graudu, bet kā stimulēt zemniekus par apsētajiem ziemāju hektāriem. Es negribu šeit runāt varbūt par to situāciju. Domāju, ka tie, kas brauc, skatās un vēro, tie visi redz pašreizējo situāciju mūsu laukos. Bet fakts, ka zemnieki šobrīd praktiski nav spējīgi neko darīt gan naudas trūkuma ziņā, gan arī klimatisko apstākļu dēļ. Ja laiks uzlabosies, droši vien, ja viņiem šis stimuls radīsies, tad viņi vēl šo zemi apstrādās.

Mēs sadarbojāmies ar Somijas lauksaimniekiem, sevišķi ar cukurbiešu centra vadību, un viņiem šis jautājums — vienkārši prieks bija klausīties, kā atstrādāts, kā zemniekiem tiek atmaksāti zaudējumi. Un tur viss ir reglamentēts. Valdība sedz viņiem vismaz 50% zaudējumu, kas radušies nelabvēlīgo laika apstākļu rezultātā. Protams, tur arī ir teikts, ir daudz papīra lietu, un tā ir atkal cita lieta. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, bet es domāju, ka šeit Zemkopības ministrijai ar Ministru kabinetu vēl ļoti nopietni jāpārdomā ne tikai par šodienu, bet arī par nākošo gadu vai arī runājot par vairākiem gadiem uz priekšu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Laikam grūti mūs, vairumu, pieradināt pie domas, ka zemkopība ir jāatbalsta. Un ne tāpēc, ka šoruden ir grūti laika apstākļi, bet tāpēc, ka tas ir jādara jebkuros apstākļos. Un šeit runa var būt ne par sociālo palīdzību, neba apdrošināšanas palīdzību, kas ir pavisam kaut kas cits. Runa ir par garantētu graudu iepirkumu. Un šo garantēto graudu iepirkumu pienācīgās cenās, kas nosedz izdevumus graudu ražošanai un rada arī nelielu peļņu, ar ko varētu atdot tos aizņēmumus milzīgajiem, lielajiem traktoriem, kurus subsidē nezin kāpēc. Šis ačgārnais subsidējums lai vienreiz beigtos jūsu apziņā vispirms, bet tiešām tiktu subsidēta produkcija, kā to dara visās zemēs, kā darīja pirms kara Latvijā. Un tāpēc es saku vēlreiz, ka šis lēmuma projekts ir atbalstāms, un ieteikums, kas ir tiešām minimālai cenai tikai paredzēts, nebūt nav kaut kāda pavēle Ministru kabinetam, kuram gan vajadzētu laikam dot pēc īstenības pavēles, ja tas nav izdarīgs un nav nokārtojis šo jautājumu.

Un vēl es gribu teikt, ka subsīdijām mums ir piešķirti šogad pēc likuma vairāk nekā 16 miljoni. Nu tad izlietojiet saprātīgi, šinī gadījumā — graudu iepirkšanai. Un lai nav runas par to, ka nav līdzekļu. Atkal nav saskaņots ar kaut kādu Finansu ministriju. Ja nav saskaņots ar Finansu ministriju, tad jāsaka tā — ko tad tā Finansu ministrija darījusi, ja neievēro likumu?

Un vēlreiz atkārtoju — ne laika apstākļu dēļ. Tam jākļūst par principu, ka mēs subsidējam lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Tikai tā zemnieks neizputēs. Šobrīd tikai fanātiķi strādā uz zemes, kuri redz, ka peļņas nebūs praktiski nekādas. Valsts neatbalsta, lai normāli varētu dabūt kaut vai atpakaļ tos kapitālieguldījumus un apgrozāmo līdzekļu ieguldījumus, ko ir ieguldījuši cilvēki, pērkot gan mēslojumu, gan mašīnas, gan graudu sēklu un tā tālāk. Lai vienreiz beigtos šis absurds pret zemniecību. Ja mēs gribam noturēt Latviju, ja mēs gribam noturēt Latvijas pamatus — zemkopību.

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Kolēģi! Mēs jau šogad vairākas reizes atgriežamies pie zemniecības, pie lauksaimniecības jautājumu apspriešamas. Tas līdz šim nav bijis. Bet tas ir rezultāts tam, ka mūsu lauksaimniecība praktiski ir iznīcināta. Un tagad, šodien, mēs jau ugunsdzēsēju metodi pielietojam. Nu tad dzēsīsim, kaut kā, kaut ko darīsim. Bet mēs vienmēr aizmirstam, un mūsu valdība negrib to saprast, ka tas viss ir nonācis tik tālu mūsu politikas rezultātā, politikas, kura uzspļauj zemniekam, un es labi jūtu, ka šodien valdībai zemnieks rūp vismazāk. Nu padomājiet, Bāna kungs teica, tur 17–21% graudu. It kā daudz nepietiek. Bet valdība? Viņa nopirks tos graudus. Nopirks no ārzemniekiem par dempinga cenām. Ievedīs. Ne jau valdība, bet nopirks pārstrādātāji. Nopirks dzirnavnieki par dempinga cenām, ievedīs, un par saviem zemniekiem nevienam nav nekādas daļas. Un tas, ko mēs šodien te runājam un atbalstām vai neatbalstām lēmuma projektu, tas arī ir tikai tāds lēmuma projekts, kurš neko principā nedod. Mēs labi zinām, ka šodien apstrādāt zemi, vienu hektāru apstrādāt zemi maksā 200 latu. To visi zina. Un labi zinām, ka zemniekam, kurš ielicis hektārā 200 latu, lai sadabūtu atpakaļ, pārdodot graudus, 200 latus, viņam ir jāpārdod vismaz 30 centneri jeb 3 tonnas graudu. Labu, kvalitatīvu graudu. Nu, tanīs reģionos, kur šodien zemes auglība ir 60–70 balles, tas vēl ir iespējams, es saprotu, ka tur vēl daudzmaz kaut kas atmaksājas, bet kā tanīs reģionos kā Latgalē un Vidzemē, kur 30 balles? Kur dabiskā auglība ir 12 centneru? Un pie visām pūlēm, ar visām gudrībām nemaz nevar dabūt vairāk nekā 30 centneru bunkura ražu?

Kā tas zemnieks var izdzīvot? Un te šodien izskanēja runa, ka nu vairs neviens negrib sēt, zemnieki nepērk sēklu, nedomā strādāt tālāk zemi vai nav iespējams it kā. Es nedomāju, ka nav iespējams. Ir vēl zemnieki, kam zemes mīlestība ir tāda, ka ir iespējams, viņi grib strādāt, bet viņiem vienkārši nelon strādāt, jo viņš labi zina, ka par 60–70 latiem tonnā nav vērts pūlēties, ka cenas neaugs un nākošgad atkal būs tie paši 60–70 lati tonnā.

Priekš kam viņam vajag ciest zaudējumus? Viņš vienkārši ir uzspļāvis un nedara vairs to. Pat nedomā graudus sēt. Nu galu galā mēs pārvēršamies par vienu republiku, kur visi lauki ir vienkārši džungļi. To visi redz, visi zina, bet neviens par to nebēdā.

Tas ir mūsu politikas, mūsu valdības visu gadu darbības rezultāts, un es domāju, ka, vai nu mēs šodien parlamentā vai tad, kas sanāks nākošais parlaments, nu tak vienu reizi ir jādomā cilvēkiem, nevis tā, kā dzēst ugunsgrēku, bet ir jādomā par ilggadēju politiku lauksaimniecībā, bez tās mēs nekur netiksim. Tas ir skaidrs katram. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Viss drīz būs nokults un viss būs pārdots, jo tiešām tie, kam ir ko pārdot, tie atradīs pircēju un pārdos. Ja lēmuma projekts tik tiešām ir ieteikuma formā, ieteikums patiesībā valdībai neuzliek kādu lietu darīt obligāti un kā pienākumu, bet ieteikums varētu mulsināt zemniekus, kas gaidīs, kad nu būs tie 74 lati. Vienkārši aiz šī iemesla... Bet es domāju, ka zemnieki ir pārāk gudri, es nevaru piekrist Staša kungam, kas saka, ka lauksaimniecība netiek atbalstīta, tā šobrīd ir vienīgā ekonomikas nozare, kurā ir valsts subsīdiju programmas, kur valsts patērē 3% no gada budžeta. Kā jau jūs teicāt, tiešajās subsīdijās 16 miljonu, kopā ar netiešajām pāri par 40 miljonu. Zemnieki ir, manuprāt, šobrīd visvairāk lobētā ekonomikas nozare Latvijā. Tas ir par maz, un tam gan es varu piekrist, bet lietas attīstās. Visvairāk ir iznīcinājuši lauksaimniecību tieši iznīcinātāji, nevis, teiksim, parlaments. Un es atsaucu savu iepriekš teikto un aicinu šodien beigt debates un nobalsot par šo lēmuma projektu, lai valdība var sākt rīkoties, un tiešām varbūt uzklausīt mūsu ieteikumu un kaut nedaudz palielināt intervences cenas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — pirmo reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij, Sadarbības padome, kolēģi Saeimā un tauta laukos! Daži no mums cīnās, lai Latvijas lauki un Latvijas tauta pastāvētu. Lai mūsu bērni un nākošā paaudze mantotu to, kas tur ir, bet ir sazvērestība, kas jau desmit gadus ir nolēmusi mūsu laukus iznīcināt.

Es šodien klausījos, kā par jums, mīļie lauksaimnieki, ņirgājās. Televīzijas ekrānā parādījās Roberts Dilba. Viņš stāsta, ka lietu dēļ lauksaimnieki pazaudēs tuvu pie 50 miljoniem latu. Mēs zinām, ka laukiem nav vairs ko zaudēt. Viņš prasa, lai valdība dod morālu palīdzību 5 miljonu latu apmērā, un šis ierēdnis, kas ir taisījis savu karjeru kopā ar Ģēģeri un citiem, kurš ir līdzvainīgs lielu daļu no tiem ļaunumiem, kas ir mūsu laukos noticis, saka, lai dod jums morālu palīdzību. Vienu desmito daļu, no jūsu nelaimes mēs segsim. Bet tagad saprotat, kur trūkst tā politiskā griba. Mūsu premjers var atklāti 3 miljonu izmeklēšanas komisijas sēdē atzīt, ka mēs pārdodam "Latvenergo" enerģiju no Daugavas vien par 200 miljoniem katru gadu mazāk, nekā tā ir vērta. Tā peļņa iet ofšoros. Es esmu Saeimā atgādinājis vairākas reizes, neviens to nav noliedzis, bet citi ir apstiprinājuši, ka Rīgas ostas vien, Lamberga kungs 25 miljonus gadā nemaksā īres nodokļus valstij.

Un mēs runājam, ka mums trūks naudas, lai glābtu mūsu laukus. Lauksaimnieki, neklausieties šitādā veidā šajā zaimošanā! Mēs tiekam vienkārši ņirgāti un iznīcināti. Četrreiz vairāk nekā jūsu nelaime pazūd katru gadu tāpēc, ka Daugavas enerģija tiek pārdota caur ofšoru firmām. Pusi jūsu nelaimes varētu segt no tā, ko mēs iekasētu no Rīgas ostas vien nodokli par zemi... Bet mēs to negribam darīt, mēs jums dosim morālu... morālu palīdzību. Segsim 10% no jūsu zaudējumiem un itin nekā fundamentāli nedarīsim, lai jūs būtu tikpat ražīgi un tikpat bagāti, kā jūs esat bijuši gadu simtiem. Tad, kad Alberts Kauls bija mans partijas biedrs un kad mēs bijām lojāli draugi, viņš tautai skaidroja, ka viss tiek darīts... mīļie kungi, lai jūs iznīcinātu. Ja viņi vien jums liktu lodi pierē, tad varētu mirt ar godu, bet viņi par jums ņirgājas. Atlīdzinās vienu desmito daļu no jūsu zaudējumiem, kamēr par to vienu darījumu vien, to vienu kontraktu, kas pārdod Daugavas enerģiju ofšoram, mēs varētu ieņemt četrreiz vairāk gadā. Un, cienījami kolēģi, šeit nāk un lūdzās... lai jūs dabūtu miljonu vairāk, lai miljonu vairāk vai mazāk un lepojās. Viņi nelepojās, viņi ņirgājas.

Mīļā tauta, mīļie tautieši, kad jūs sapratīsiet, ka jums ir jāsauc jūsu sievas un bērnus palīgā, jūsu radus, ka mums jāsaceļās pirms 3. oktobra un jāizmet šitos ņirgātājus, un viņiem ir jāpastāsta, ko mēs par viņiem domājam. Mēs esam vēl bagāta tauta un spējīga tauta, un mums vēl šodien šis tas pieder, bet viņi grib to no mums atņemt un, kamēr to dara, par mums ņirgāties.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Piecas minūtes pagājušas.

G.Valdmanis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Zaļās partijas frakcija.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Pirmais, ko es gribētu teikt, ka šis lēmuma projekts laikam parāda to, ka mēs patiešām reizēm paši nezinām īsti, ko mēs darām. Man nav skaidra viena lieta. Kāpēc zemniekiem un arī Tautsaimniecības komisijai šī naudas summa nebija ierakstāma tad, kad mēs pieņēmām pirmo lēmumu par graudu iepirkšanu, kāpēc tagad ir atkal it kā uzlabojums nācis klāt? Loģiski, ka tas ir jāatbalsta, bet vai to nevajadzēja izdarīt tad, kad pieņēma pirmo reizi dokumentu?

Otra lieta. Man ir jautājums un lūgums Rāviņa kungam, kurš pašlaik ir aizrāvies diskusijā ar Druvas kungu... Nāciet, lūdzu, priekšā un mums pasakiet skaidri un gaiši — ja mēs atbalstīsim šo lēmuma projektu, un es domāju, ka mēs atbalstīsim, vai Ministru kabinets Saeimu neiesūdzēs tiesā tāpat kā par maternitātes pabalstiem, jo punkts numur 3 prasa izstrādāt kārtību, kādā veidā kompensēt Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem... un tā tālāk... zaudējumus. Un šeit nav rakstīts avots, no kurienes ņemt naudu un cik liela ir tā summa. Vai rīt Ministru kabinets un Rāviņa kungs mūs neiesūdzēs Satversmes tiesā? Un vai mēs atkal šeit zālē neskatīsim budžeta grozījumu labojumus un galu galu mūs nenoliks šantāžas priekšā— valdība pret Saeimu? Tāpēc man gribētos arī, lai Bāna kungs mums paskaidro, vai nebūs šādas situācijas, vai nauda ir atrasta?

Un otrs, ko es jums gribētu teikt. Kungi, ka šis lēmuma projekts — 3. un 4. punkts — ir principā norakstīts no tiem dokumentiem, ar kuriem jūs varat iepazīties Latvijas Vēstures muzeja sociālpolitisko dokumentu nodaļā Latvijas Centrālkomitejas dokumentos, jo tur rakstīja: izstrādāt, nostiprināt, atrast un pārdomāt. Jo nevajag izstrādāt kārtību. Datiem par zaudējumiem vajadzēja sen būt apkopotiem, un līdz 20. septembrim vajadzēja izmaksāt naudu, nevis izstrādāt kārtību, jo pašlaik izskatās tā — līdz 20. septembrim izstrādās kārtību, bet, kad izmaksās naudu, tas lai paliek miglā tīts. Pēc vēlēšanām, ja kādam vēl pēc tam gribēsies kaut ko darīt.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Augsti godātie zemnieki, zemnieku līdzjutēji, tie, kas pārvalda un ļoti labi pazīst laukus un lauku cilvēku dzīvi! Es gribētu sacīt, ka šis lēmuma projekts acīmredzot bija domāts pagājušo vai aizpagājušogad vai varbūt domāts nākotnē uz nākošo gadu. Un dīvaini ir lasīt tādu deputātu uzvārdus kā Dilbas kungs, Gredzens, Druva, Rubulis, Apalups un tā tālāk... Bet manī izraisa nedaudz izbrīnu Dilbas kungs. Jūs taču bijāt tūlīt no 1996. gada ministrs, ko tad jūs šai lietā darījāt, Dilbas kungs? Jūs, man liekas, nepakustinājāt ne pirkstiņu... Vajadzēja strādāt tad, ko tad jūs tagad tā uzstājaties? Žēl, Dilbas kungs, ka jūs blefojat vienkārši.

Ziniet, es biju pirmdien "Jelgavas dzirnavniekā" un redzēju, kā "Jelgavas dzirnavnieks" norēķinās par graudiem, par rudzu graudiem ar zemniekiem, un redzēju, kādas kvalitātes graudi nāk šogad šajos sliktajos laika apstākļos, kādi graudi nāk iekšā "Jelgavas dzirnavniekā", tas ir, rudzu graudi. Es runāju ar vienu no lielākajiem graudu audzētājiem Zemgales novadā, kam ir apmēram 500 tonnas rudzu graudu un kuru kvalitāte diemžēl neatbilst arī šai cenai, ko jūs šeit prasāt ieteikuma variantā.

Es piekrītu Kreituses kundzei, ka tik tiešām tas ir sociālisma laika produkts — šis lēmuma projekts. Vajag taču nolaisties uz zemes, un, ja šis lēmuma projekts ir domāts tā, ka šeit parakstītāji un Tautsaimniecības komisijā domā par nākošo gadu, tad varētu mēs arī. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK varētu arī balsot par šo lēmuma projektu, ja tas būtu domāts nākošajam gadam. Tad tā varētu būt. Bet, ņemot vērā šī gada laika apstākļus, es domāju, ka tas vienkārši nav loģiski. Un vajag aizbraukt uz dzirnavniekiem un paskatīties reālo situāciju. Ka daudzi zemnieki ieved graudus jau dīgstošā procesā ... nu un tad vēl prasīt cenu kādu par normāliem maizes graudiem... nu tas, man liekas, ir mazlietiņ pārspīlēti, un tas nekādi nav pieņemams. Es uzskatu, ka šis lēmuma projekts vienkārši ir tik tiešām...arī kā lauku cilvēks, kā zemnieks es uzskatu, ka tas ir vienkārši priekšvēlēšanu triks, un nevajag šei, ziniet, runāt, jo no runām nebūs samaksāts zemniekiem par graudiem.

Un, ja es dzirdēju šeit Mauliņa kungu ārkārtīgi izsakāmies par cenām, par samaksām, par izcenojumiem, tad ziniet, uz šodienu pat, piemēram, nu kaut vai veterinārais pakalpojums lopkopim viņa gotiņai, kad tiek spricēts kaļķis, nesenā pagātnē bija 1 lats, uz šodienu ir 2.50. Un, ja mēs salīdzinām degvielas cenas un citas cenas, kuras zemniekam ir jāpērk, kas viņam nepieciešams viņa saimniecībā vai citur, tās ir nesamērojami diferencētas.

Nu bet ko tad mēs darīsim šajos kritiskajos apstākļos, ja jau mums nav šī lauksaimniecības kopējā stratēģija un politika tāda, kāda bija Kārlim Ulmanim, nu tad tās nav. Bet ne jau nu to šeit ar šādu... Dilbas kungs, jūs kā bijušais ministrs, nu nevajag tā, nu vienkārši tas ir neērti, ka nopietni cilvēki... Šis lēmuma projekts varēja būt trīs gadus atpakaļ jeb varbūt domāts nākošajam gadam, tad es piekristu un balsotu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Uz ko te aicina atsevišķi deputāti? Lai nu iet, kā iet, un kā būs, tā būs. Brīvā liberālā tirgus ekonomikā kāpēc kādam pūlēties un kāpēc kādam kaut ko darīt. Tā tas ir diemžēl, kā te izskan šodien. Bet, ja jau Sadarbības padome, Zemnieku savienība šo jautājumu stādīja un Ministru kabinetam nebija laika reaģēt uz to līdz šim un gaidīt, kaut ko nogaidīt, tad acīmredzot Saeima nedrīkst nogaidīt, mēs nevaram nogaidīt. Bez šaubām, ka ieteikuma forma nav īstā, bet mēs vēl ticam Ministru kabinetam, kad viņš šo ieteikuma formu realizēs un izlems šo jautājumu, pretējā gadījumā mums atliek desmit deputātiem parakstīt par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Kreituses kundzei var atbildēt ļoti vienkārši. Vai nu nebūs tie graudi, es te nosaucu skaitļus, cik to ir, kvieši ir resursa trešā daļa, tā kā tie 1,7 miljoni, kas ir Latvijas tirdzniecības aģentūrā un budžetā izdalītie līdzekļi 2,1 miljons, labi, lai mēs tos iztērējam, nu tie ir iedalīti, tie ir. Tā kā vajadzīgs vēl papildus, tāpēc mēs iesakam Ministru kabinetam, lai tad viņš arī meklē šo naudu. Kāpēc 74 lati? 74 lati radās ļoti vienkārši. Pagājušā gadā 60% saimniecībās, kur sējuma platības ir 20—25 hektāri, pašizmaksa bija 71,64 lati, 74 lati šogad nenosegs pašizmaksu, jo Cēsu zemniekiem es prasīju, cik tad šogad maksā viena tonna labības — 92 lati man nosauca, tas jau ir... mēs dabūsim tikai daļu atpakaļ, tā ka ir jādomā.

Es varu atbildēt arī Grīga kungam. Mums ir ierakstīts ārkārtas sēdes lēmumā, ka katru gadu līdz 1.augustam ir jānosaka intervences cena uz nākošo gadu, tas jau ir, bet mēs jau nelasām tos lēmumus. Tikai runājam par to, ka, lūk, tas neko nedos, nu, var jau arī tā pieiet jautājumam, bet es aicinu tomēr, lai konkrētos priekšlikumus, ja tādi būs deputātiem, iesniedz līdz sestdienai, pirmdien tos apkoposim, otrdien izskatīs komisija, tikai tad mums būs zemniekiem jānosaka šīs izmaksas datums, jārekomendē 15.datums, desmit dienas vēlāk. Var arī iet tādu ceļu, bet tāpēc jau mēs šeit esam, lai mēs izlemtu, kā tad darīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Otro reizi.

R.Dilba

(LZS). Cienījamais kandidātsaraksta nulle viens, Valdmaņa kungs! Ja atmiņa ir tik īsa, varbūt pat arī tās nav, es brīnos, ka vienam otram ir īsa, kad es sāku strādāt par zemkopības... Pirmkārt, es neesmu nekad ierēdnis bijis, ja kādas atšķirības vai saprašana kādam ir par šo jautājumu, tad, Valdmaņa kungs, vajadzētu iepazīties.

Otrkārt. Tad, kad sāku strādāt par zemkopības ministru, tas ir, 1996.gadā, tad subsīdijās par 1995.gadu bija parādā zemniekiem 4,6 miljoni latu. Šajā 1996.gadā panācu to, ka tika izmaksāts viss parāds un 1996.gada subsīdijas visas, kas bija plānotas, visas tika izmaksātas. Un 1997.gadā trīs valdības sēdēs aizstāvēju un panācu, ka 1998.gadā ir budžeta pieaugums, un tagad ir 17,4 miljoni. Ja Grīga kungs vēl to nesaprot, tad vēlreiz var iepazīties ar materiāliem, bet, ja mēs runājam konkrēti par šo jautājumu, Latgales politiku, kas ir pašreiz, vai šo lēmuma projektu, tad, Grīga kungs un cienījamā Kreituses kundze, jums arī bija laiks pieteikt savus priekšlikumus, jo pagājušā sēdē bija nosaukts laiks, kad iesniegt priekšlikumus, bet diemžēl no jums neviena nebija, bet tagad jūs varat sākt kritizēt trīs gadus atpakaļ, četrus gadus atpakaļ laiku. Nu tad varbūt varētu kritizēt 5.Saeimas laiku, kad jūs esat strādājuši un kādas jūs ziepes tur esat savārījuši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība".

Dilbas kungs, man atmiņa ir laba. Atbraucu uz Latviju 1992.gadā, man Ģēģera komanda lūdza, lai es uzņemos Hipotēku banku, un pirmais uzdevums bija tūlīt pataisīt visus īpašniekus par ubagiem. Bija jāatjauno 1940.gada parādus Krievijai par labu. Iedomājieties,1940.gada hipotekāros parādus atjaunot Krievijai par labu! Ņemt Kārļa Ulmaņa laika latu uz zeltu, no zeltu uz repšu un 10% mēnesī, un, ja es to darītu, man apsolīja, ka es kļūtu bagāts. Nebiju ar mieru, bet, skat, tā paša bande, es viņu saucu par bande, Ģēģera bande šodien vēl valda Hipotēku bankā Arņa Kalniņa pakļautībā. Socdemokrāti jūs glābs? Jūs glābs tikai jūsu mugurkauli. Es atminu, kad Dilbas kungs bija ministrs un kad bija runa par Baltijas brīvo tirgu, kā viņš paziņoja — jā, Eiropā ir trīsreiz augstākas cenas, bet piecās lapās tomēr paskaidroja, ka mūsu latviešu zemniekiem ir jādzīvo no vienas trešās daļas no tā, ko saņem zemnieks Eiropas Savienībā. Mums ir uzlikts mūsu tautai, mūsu laukiem nāvessods, un mums ir jāizlemj, vai mēs gribam pakļauties vai nē. Šeit Saeimā sēž tādi, kas lepojās par to, ka mēs spējam atvieglinājumu uz pusgadu dabūt akcīzes nodoklī vai miljonu latus tur vai šur, pilnīgi nepietiekami. Mums ir jāatkratās no Primakova Sadarbības padomes un ir jāsāk dzīvot kā brīviem latviešiem.

Sēdes vadītājs.

Nākamai vārds Annai Seilei, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Visi atbalsta sagatavoto lēmuma projektu, un acīmredzot balsojums būs stipri vienprātīgs, tāpēc es ierosinu saīsināt šīs debates un ātrāk runāt un ātrāk balsot, lai šis lēmums varētu būt spēkā. Bet es gribu komentēt šī lēmuma 4.punktu. Šeit ir ieteikts grozīt Ministru kabinetam noteikumus par tirgus intervenci labības tirgū, nosakot, ka nedrīkst būt iepērkamo graudu apjomu ierobežojums. Līdz šim spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos jau bija samazināts šis minimālais iepērkamo graudu partijas apjoms uz 30 tonnām, iepriekšējos noteikumos bija noteiktas 40 tonnas, un es gribu atzīmēt, ka šis noteikums noteikti ir jālabo, nedrīkst noteikt šādu apakšējo robežu, no kuras sākot, iepērk graudus, lai arī tie ražotāji, kam ir tikai daži hektāri lielie graudu sējumi, varētu savus graudus valstij realizēt, un tāpēc es novēlu zemkopības ministram mazliet stingrāku mugurkaulu, jo tieši viņš ir tas, kas gatavo šos noteikumus un gatavos arī noteikumu labojumus, jo, ja to labojumu neizdarīs, tad būs pretruna starp Ministru kabineta solījumiem iepirkt visus graudus, un tāpēc šī robeža ir jādzēš. Tātad jāiepērk visi graudi, neskatoties, vai tās ir 28 vai 30 tonnas. Paldies par uzmanību, aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka mums ir jāatbalsta šis lēmuma projekts un jāpasaka mūsu Saeimas politiskais viedoklis, ka, īstenojot tirgus intervences pasākumus un iepērkot labību valsts uzkrājumiem no Latvijas labības audzētājiem, no 5.septembra jāiesaka Ministru kabinetam noteikt cenu par pārtikas kviešu graudiem 74 lati par tonnu un pārtikas rudzu graudiem 69 lati par tonnu. Tas būtu mūsu Saeimas politiskais viedoklis, kuru pēc tam Ministru kabinets, mēs tā ļoti cerētu, ka viņš ņemtu vērā, bet viņam būtu iespēja arī šajā brīdī to vērā neņemt un vēl skaidrāk parādīt cilvēkiem, kāda ir tā politika, ko šobrīd realizē Ministru kabinets, un kas būtu tas, kāda ir tā politika, ko aizstāv šī Ministru kabineta ministri un arī šīs valdošās partijas. Un tāpēc jau, ka šis lēmums būtu ļoti tāds nepatīkams šīm valdošajām partijām, tāpēc šeit nāk arī tēvzemieši, izvirza dažādus argumentus par to, ka šeit nevajadzētu pieņemt, un tie argumenti tiek minēti visdažādākie, bet es domāju, ka ir diezgan skaidrs, ka tie kritiku šeit neiztur.

Jā, protams, pilnīgi skaidrs, ka šādam lēmumam bija jābūt jau daudz senāk, un ir svarīgs konkrēts pieprasījums, ko šī graudu tirgus sakārtošanai frakcija "Latvijai" virzīja jau šī gada martā, bet diemžēl atbilde uz mūsu pieprasījumu, kurš arī tika Saeimā nobalsots pēc būtības, nesekoja, un nekāda reāla rīcība tālāk nebija, tāpēc mēs tagad esam nonākuši tādā ugunsdzēsības režīmā. Bet varu pateikt vēl vienu, ka nez vai būtu arī darbība šādā režīmā tad, ja nebūtu šīs tuvās vēlēšanas, tad šīm valdošām partijām acīmredzot būtu pavisam vienalga, kas notiek ar zemniekiem. Es domāju, ka šajā brīdī mums ir jāpasaka tomēr Saeimas politiskā attieksme, un tāpēc es aicinu atbalstīt.

Bet vēl nedaudz par subsīdijām un arī par ko šeit runāja Zemnieku savienības pārstāvis, un, protams, ir ļoti labi, ka šeit var nāk un no tribīnes pateikt, ka valdības sēdē šī subsīdiju izmaksāšana tika aizstāvēta pagājušā gadā, diemžēl šie rezultāti nebija, jo pagājušā gādā, tas ir, 1997.gadā, valdība tā arī neizpildīja Lauksaimniecības likuma prasības par to, lai tiktu nodrošināta laukiem šīs 3% subsīdijas no valsts budžeta. Šī likuma prasība pagājušā gadā tā arī netika izpildīta, un par to ir atbildīgs gan bijušais premjers Šķēle, neskatoties uz to, ka viņa partijas pārstāvis Bērziņa kungs no televīzijas ekrāna var pēc tam dzīt tālāk klaju demagoģiju, atbildīga arī ir tieši Zemkopības ministrija, kas ir atbildīga par visu šo lauku nozari.

Tā ir atbildīga, un ir jāsaka tā, ka šajā gadā ir arī viens ļoti būtisks lauksaimniecības likuma punkts, kurš netiek izpildīts un par ko šeit valdošās partijas negrib runāt, tajā skaitā arī Zemnieku savienība, negrib konsekventi par to runāt, un tā ir zemnieku saimniecību izmantoto resursu un saražotās produkcijas cenu un tarifu paritāte, tā ir paritāte, nosacīta starp dīzeļdegvielas litru un piena litru. Tas nav normāli, ka par vienu dīzeļdegvielas litru ir jādod trīs piena litri. Pie mums ir likuma prasība, kas prasa valdībai šo paritāti nodrošināt. Diemžēl arī par šo prasību valdībā esošā Zemnieku savienība nerunā. Šodien mēs varam apzināties šo kopējo politisko situāciju, mēs varam redzēt, kas ko šodien mūsu valstī aizstāv, bet mēs varam arī pieņemt šo lēmumu pilnīgi konkrēti, kur mēs pateiksim šo mūsu Saeimas konkrēto politisko viedokli. Un tajā gadījumā, ja Ministru kabinets nesekos šim mūsu Saeimas politiskajam viedoklim, mēs varēsim rosināt jautājumu arī par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Es gan nezinu, vai arī visi šie atbalstītāji šodien, kas tik kvēli atbalsta šo lēmuma projektu, kurš ir nepieciešams, būs gatavi iet uz nākamo loģisko soli un izteikt šo neuzticību, bet varbūt, ka līdz tam nenonāk, un valdība tiešām šīs cenas par graudu iepirkumu arī nodrošina. Es aicinu šo lēmuma projektu atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Otro reizi.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Es pievērsīšu uzmanību tikai šī lēmuma projekta diviem punktiem — 2.un 3.punktam. 2.punkts skan atbilstoši — izstrādāt kārtību, veikt neatliekamus pasākumus iekšējā tirgus aizsardzībā. Kā atceramies, Dilbas kungs, jūsu laikā tieši bija noslēgts līgums 1996.gadā par trīs Baltijas valstu kopējo tirdzniecības līgumu, un pēc tam sekoja atsevišķi par pārtikas preču brīvās tirdzniecības līgumu. Jūs bijāt ar rokām, kājām par, dabiski, es to skaidri atceros. Jau tajā laikā mums bija skaidri zināms, ka Lietuvā ir subsidēta lauksaimniecība, spēcīga. Vai jūs iebildāt? Jūs zināt, ka caur Igauniju nāca iekšā produkcija. Tāpat arī tagad, Rāviņa kungs, cik tūkstošiem tonnu gaļas neienāk iekšā, teiksim, bezkontroles, nezināmas izcelsmes gaļa. Es saprotu, ka zemkopības ministram nav jāiet uz robežas un jāķer kontrabandisti un tamlīdzīgi, bet es uzskatu, ja jūs esat zemkopības ministra amatā, nu, kaut vai mēnesi vai divus, vai pusgadu, vai gadu jūs strādājat, patiešām, atdodiet sevi visu, jo lauksaimniecība ir tā sfēra, kur sevi jāziedo no matu galiem līdz kāju papēžiem. Jā, Dilbas kungs, tas tā ir diemžēl.

Attiecībā par trešo jautājumu, mēs līdz šā gada 27.septembrim izstrādājam kārtību, kā kompensēt mūsu nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, fiziskajām un juridiskajām personām, zaudējumus, kas radušies sakarā ar īpaši nelabvēlīgajiem laika apstākļiem. Interesanti gan, vai jūs varat pateikt, no kurienes to naudu ņemt? Es piekrītu. Jā, vajadzētu. Tā ir tā apdrošināšanas sistēma, bet vismaz tad vajadzētu pateikt konkrēti, no kurienes naudu ņemt. Šeit varbūt no tehniskajiem darbiniekiem paņemsim nost, no viņu algām? No citu algām? Nu paņemsim varbūt. Varbūt tas miljons beidzot atradīsies. Nu pasakiet, no kurienes? Lēmums teorētiski ir ļoti labs. Viss tas skan labi priekš vēlēšanām, bet segumu jūs nevarat pateikt. Segumu. Nu tad nevajag blefot reizi pa visām reizēm!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kungi! Jūs pašlaik te viens pret otru... Dilbas kungs, it sevišķi jūs atgādināt manu puiku, kad es viņam saku: "Tev ir netīras kājas!" Viņš man pretī: "Bet māsa nav nomazgājusi rokas!" Tā apmēram jūs šeit zālē uzvedaties pašlaik. Piedodiet, ka es jums tā aizrādu, bet jūs klausās ne tikai mēs, bet arī citi cilvēki.

Kolēģi! Es nesaņēmu atbildi uz savu jautājumu: cik naudas tam tiks atvēlēts, jo es domāju, ka es neesmu vienīgā, arī zemnieki gaida. Nosauciet naudas summu, kuru jūs pieprasāt, Bāna kungs, un kuru jūs, Rāviņa kungs, esat gatavs atdot zemniekiem par šā lēmuma projekta realizāciju. Bāna kunga nosauktie 2,1 miljons nav paredzēti ne 3., ne 4.pantam, ko mēs izdalījām budžeta grozījumos. Es gribu dzirdēt naudas summu. Jāatbalsta ir, bet ar konkrētu segumu, kas ir apakšā, jo pagaidām jūs te viens otru apsaukājat, kad kurš ko ir darījis vai nav darījis. Man neinteresē, kad jūs ko esat darījuši pagātnē. Es gribu redzēt un dzirdēt, kāda naudas summa ir apakšā, ko zemnieks var atnākt un 30.septembrī prasīt. Cik lielu naudu jūs gatavojaties sadalīt? Kas būs, kad mēs pieņemsim šo lēmuma projektu? Vai mēs turpināsim te viens otru apsaukāt, kuram ir netīrs deguns un kurš nav kājas nopucējis, un kurš nav zobus naktī iztīrījis un angļu valodu iemācījies?

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Otro reizi.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Precizējums, 1,7 miljoni Labības tirdzniecības aģentūras rīcībā pašreiz ir. Nu cik viņi tur iepirkuši, tik ir. 2,1 miljons ir izdalīti ar budžetu labības tirgus intervencei. Tātad kopā 3,8 miljoni. Nu, dod Dievs, ka vairāk vajadzētu naudas! Ministru kabinetam mēs iesakām šo jautājumu risināt. Ministru kabinets lai meklē iespēju, kur to atrast, bet pagaidām naudas pietiek tā daudzuma iepirkšanai, kas zemniekiem vispār tagad varētu būt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Edgars Bāns. Debates ir slēgtas.

E.Bāns.

Par cik izvērsās tik karstas debates, liekas, ka loģiski būtu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā ierosināja Leiškalna kungs, un nākamajā Saeimas sēdē šo lēmumu pieņemt. Ja deputāti domā, ka, pieņemot pirmajā lasījumā, mēs varam pieņemt tūlīt arī otrajā lasījumā, nemainot, tad mēs varam balsot arī šodien. Ja paši tā nolemjam.

Sēdes vadītājs.

Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms balsojams šis patstāvīgais priekšlikums pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta "Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 10, atturas — 9. Pirmajā lasījumā patstāvīgais priekšlikums ir pieņemts.

Bija vairāki priekšlikumi, viens no priekšlikumiem bija pieņemt uzreiz otrajā lasījumā, bet bija arī priekšlikums iesniegt priekšlikumus līdz 5.septembrim un noteikt, ka otrajā lasījumā šis lēmums tiek atsaukts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Edgars Bāns. Vēlreiz lūdzu!

E.Bāns.

Tā kā pārpratuma dēļ mēs netikām līdz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmuma balsošanai, bet iesniedza deputātu pieņemto lēmumu, kur cenas nav minētas, tad lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 5. datumam un izskatīt nākošajā Saeimas sēdē. Tad mēs varēsim iesniegt visus priekšlikumus un palabot, kā tas ir nepieciešams. Tagad mēs nobalsojām ačgārni.

Sēdes vadītājs.

Tātad, kolēģi, iebildumu nav pret to, ka priekšlikumi tiek iesniegti līdz 5.septembrim un otrajā un galīgajā lasījumā lēmums tiek pieņemts nākošajā Saeimas sēdē 10.septembrī. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jurkāna, Bišera, Stikuta, Bokas, Sausnīša, Nagobada, Kuprijanovas, Celmiņa, Bāna un Gannusas pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju . Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Vakar notika Pieprasījumu komisijas sēde. Komisija šo pieprasījumu noraidīja, jo iesniedzēji, vienkārši sakot, bija kļūdījušies. Bija vadījušies drīzāk pēc baumām, nevis pēc pārbaudītas informācijas. Ministru kabinets nekādus jaunus lēmumus attiecībā uz "Latvenergo" privatizāciju nav pieņēmis, pilnībā respektējot Saeimas attiecīgo lēmumu. Saņēmuši attiecīgus Ministru kabineta pārstāvju paskaidrojumus, šādai nostājai piekrita arī iesniedzēju pārstāvis. Lūk, tāda ir situācija sakarā ar šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu atvainojiet! Gundars Valdmanis — pie frakcijām nepiederošs deputāts. (No zāles: "Valdmani, izstāsti anekdoti!")

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kolēģi Saeimā! Tauta! Prezidij! Jūs uzrunā Gundars Valdmanis. Par "Latvenergo" privatizāciju klīst baumas. Lietas notiek. Prezidenti tiek it kā vēlēti un neievēlēti. Tā atrunāšanās, ka vienā kabinetā vai grupējumā var pateikt, ka mēs neko nedarām, kamēr viņi ir atļāvuši citiem rīkoties. Es gribētu izprast. Es būtu gribējis dzirdēt, ka Saeimas lēmums par privatizāciju netiks kustināts, ka tas netiks virzīts uz priekšu, tiek respektēts visā valstī, ne tikai mūsu Ministru kabinetā. Pat Sadarbības padome to ir sapratusi. Nagļa kungs to saprot, jo pagaidām viņš rīkojas, kā viņš grib.

Es gribu, lai Pieprasījumu komisija, kas tik lepni stāda tās priekšsēdētājus tautas priekšā un skaidro, ka viņi, tēvzemieši, ir atbildīgi par to, kad pasaule aptaujāja par mūsu okupāciju, ka viņi patiesībā šo lietu marinēja. Es gribētu no šā godavīra dzirdēt, ka patiešām "Latvenergo" privatizācija nekustēsies uz priekšu. Mēs esam noraidījuši visādas blēņas. Šī komisija ir viena no visviltīgākajām mūsu Saeimā, jo es zinu, kas tur sēž un kā viņi rīkojas. Vai mums ir jūsu godavārds, ka privatizācija. "Latvenergo" privatizācija, netiks kustināta uz priekšu? Jeb tā ir tikai jūsu atruna, ka Ministru kabineta kāds klerks ir teicis, ka viņš nezina, ka tāda lieta notiek. Varbūt ka tāda lieta viņa klātbūtnē nav notikusi, ka par tādu lietu nekādi lēmumi nav pieņemti vai nekāda direktīva nav izdota. Vai es varētu jūs lūgt atpakaļ tribīnē un apgalvot, ka Saeimas lēmuma projekts par "Latvenergo" privatizāciju netiks kustināts uz priekšu, ka tiek respektēts visā valstī? Vai es varētu to saņemt? Vai tikai kaut kādu atrunu. Jo, redzi, šeit jau neviens tautu nav apzadzis. Tikai tā notiek, ka tauta kļūst nabaga un citi kļūst bagāti. Tā ir tikai nejaušība. Nevienu nevar parādīt, kad un kurš un kā. Es ticu, ka "Latvenergo" privatizācija tiek veicināta. Ka tiek gatavota un ka mēs šeit tiekam maldināti. Lūdzu, izdariet secinājumus un sūdziet mani tiesā!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Protams, es nenāktu vēlreiz tribīnē un neteiktu ne vārda, ja mūs ārpus Saeimas neklausītos arī citi, daudz plašāks klausītāju loks. Jo debatēt un paskaidrot kaut ko Valdmaņa kungam ir bezjēdzīgi, jo viņš, kā parasti, nekad neapjēdz, par ko ir runa, bet kāpj tribīnē un tukši, es atvainojos, pļāpā.

Arī šoreiz. Pieprasītāji, šā pieprasījuma ierosinātāji piekrita komisijā, Valdmaņa kungs, ka viss ir kārtībā, ka Ministru kabinets nav pārkāpis Saeimas lēmumu, ka tas tiek ievērots. Vienkārši viņiem pietrūka nedaudz informācijas. Bet jūs tagad kāpjat tribīnē un maldināt cilvēkus, maldināt tautu un arī mēģināt maldināt deputātus, nekā nesajēgdams no šā pieprasījuma satura un no tā, kas lemts komisijā, jo jūs tur nebijāt.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Tauta! Redziet, Sadarbības padomes spožie vīri jau sen nolēmuši, ka mēs visi esam muļķi. "Tēvzemei un Brīvībai" mums stāsta: "Turieties, tautieši, kamēr mēs jūs vēl smagāk apstrādāsim!"

Man liekas, un es to uztveru kā godu, ka Tabūna kungs nolemj, ka es nekā nesajēdzu. Es sajēdzu, ka tauta tiek apzagta. Es sajēdzu, ka tauta tiek maldināta. Bet Tabūna kungs grib jums iestāstīt, ka es sajēdzu nepareizi. Tad lūdzu, es jūs visus tautā lūdzu paskatīties, kur tas labums ir bijis, ko mums ir atveduši mūsu nacionālie spēki. Vai Tautas fronte, vai "Latvijas ceļš", vai Zemnieku savienība, vai "Tēvzemei un Brīvībai", vai visi reformisti un šķēlisti un nezin kas vēl. Kur ir tie labumi. Kurš kuru maldina? Kam kur trūkst jēgas vai spēja sajēgt, kas šeit notiek?

Es ļoti labi, Tabūna kungs, zinu, kas šeit notiek. Kurš kuru maldina un kā tā maldināšana notiek. Es esmu bijis jūsu komisijas sēdēs. Kauns man bija par jums. Un man vēl tagad ir kauns par jums.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu — atzīt deputātu pieprasījumu par noraidāmu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 9, atturas — 12. Pieprasījumu komisijas atzinums ir pieņemts.

Nākamais Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Kalnbērza, Grinovska, Mauliņa, Ozoliņa, Apiņa, Valdmaņa, Ādamsona, Liepas, Dozorceva, Gannusas, Grinberga pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam un izglītības ... Tādā gadījumā ir jāatkārto balsošana. Jā. Man šeit aizrādīja, ka nepareiza balsojuma motivācija bija par iepriekšējo Pieprasījumu komisijas atzinumu. Ir tātad jābalso par pieprasījumu, nevis par atzinumu.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Balsojam par pieprasījumu Guntaram Krastam par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 24, atturas — 19. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu grupas pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam par to, kāpēc likumīgi ievēlētais Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors Jānis Vētra nav apstiprināts likumā noteiktajā kārtībā Ministru kabinetā . Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Arī šo pieprasījumu komisija noraidīja, jo, kā paskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji par Latvijas Medicīnas akadēmijas rektora apstiprināšanu, nav apstiprinājusi Izglītības ministrija rektoru faktiski tehnisku iemeslu dēļ, kas atkarīgi no paša rektora Vētras kunga. Jo nav iesniegti atbilstoši dokumenti. Atbilstoši likumam. Un tikai šis iemesls ir par iemeslu tam, ka rektors Vētra nav apstiprināts. Ja viņš iesniegs atbilstošus dokumentus atbilstoši šodien esošajam likumam, ministrijas pārstāvji teica, ka rektors tiks apstiprināts. Es tikai piebildīšu vēl, ka, starp citu, Pieprasījumu komisijā ir pieprasījums, kuru izskatīsim nākamajā trešdienā arī par Medicīnas akadēmiju, bet tas jau drusciņ citā plāksnē.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Iesniedzot šo priekšlikumu, mans mērķis nav kādam kaut ko pārmest vai kādu pelt. Mūsu, gan Saeimas deputātu, gan ministru, gan politiķu, noziedzīgās bezdarbības dēļ mēs esam nonākuši tik tālu, ka mums tagad Latvijā ir divas medicīnas fakultātes. Viena — pie Latvijas Universitātes, un medicīnas augstskola — Medicīnas akadēmija — kļuvusi par Rīgas Stradiņa universitāti. Ir radītas papildu kaislības, ir radīta papildu lobēšana, ir radīta papildu argumentācija par un pret. Es gribu teikt tikai to, ka pašlaik nav atpakaļceļa, un es meklēju iespējas pārtraukt karadarbību, kas ir šobrīd izvērsusies starp šīm abām godājamām augstskolām un starp abām godājamām medicīnas fakultātēm. Mūsu uzdevums ir nepieļaut tālāku stāvokļa eksaltāciju. Nepieļaut, ka vienas universitātes vadītājs ar saviem lobistiem, saviem draugiem un paziņām, ar populistiskiem politiķiem iejaucas otras augstskolas lietās. Mūsu uzdevums ir visējādā ziņā atbalstīt rektora Jāņa Vētras apstiprināšanu rektora amatā. Ir zināma dezinformācija, kura bija dzirdama gan pagājušajā Saeimas sēdē, gan šodien, mazliet dezinformēts ir augsti godātais Tabūna kungs.

Es vēlos pieskarties šiem jautājumiem. Tiek jauktas divas lietas — Medicīnas akadēmijas satversmes apstiprināšana vai jaunās Rīgas Stradiņa universitātes satversmes apstiprināšanu Saeimā un rektora apstiprināšanu Ministru kabinetā. Atsevišķu partiju amatpersonas kultivē viedokli, ka ir jābūt apstiprinātai sākumā satversmei, ka tik ilgi nevar tikt apstiprināta Stradiņa universitātes rektors.

Medicīnas akadēmijai satversme ir apstiprināta 1993.gadā, un ir runa tikai par Medicīnas akadēmijas satversmes grozījumiem. Nevar augstskola ar 400 akadēmiskajiem spēkiem, kopējo darbinieku skaitu kopā ar slimnīcām — pāri par 6000, kā arī 2500 studējošos cilvēkus kaut uz īsu brīdi turēt juridiski divdomīgā situācijā, proti, ir ievēlēts rektors ar 94% no tiem cilvēkiem, kas senātā balsoja par rektoru, un tajā pašā laikā šis rektors nav apstiprināts. Tas notiek praktiski bez jebkādas argumentācijas.

Medicīnas akadēmija ir iesniegusi visus pieprasītos dokumentus gan Augstākās izglītības un zinātnes departamentam, gan Labklājības ministrijai, kuras tiešā pārraudzībā atrodas šī augstskola. Es vēlos norādīt, ka 23.aprīlī uz pieciem gadiem 94% balsojošo nolēma par rektoru iecelt profesoru Jāni Vētru. Šie dokumenti tika iesniegti gan Vladimiram Makarovam, gan Augstākās izglītības un zinātnes departamentam Izglītības ministrijā, un abas šīs ministrijas nespēj savā starpā vienoties, kura tad īsti būs tā, kas virzīs dokumentus tālāk uz Ministru kabinetu. Un regulāri atrodas kāds birokrātisks iemesls, kādēļ netiek izskatīts šis jautājums. Es vēlos jūs informēt, ka atbilstīgi Augstskolu likumam rektoru ievēlē augstskolas satversmes sapulce, un tad pēc izglītības ministra iesnieguma, bet pēc Labklājības ministrijas piekrišanas šo rektoru apstiprina Ministru kabinets.

Attiecībā uz Stradiņa universitātes satversmi. 1998.gada 5.februārī Medicīnas akadēmijas satversmes sapulce izdarīja grozījumus šīs augstskolas satversmē, proti, pieņēma jaunu nosaukumu — Rīgas Stradiņa universitāte. Šāda lēmuma likumība balstās uz sekojošo. Likuma 10.punkts nosaka, ka augstskolas satversme ietver, pirmkārt, augstskolas nosaukumu. Savukārt Augstskolu likuma 4.pants nosaka, ka augstskolas autonomija izpaužas tiesībās pieņemt savu satversmi.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Apiņa kungs.

P.Apinis.

Es ļoti lūdzu otro reizi — divas minūtes.

Sēdes vadītājs.

Jūs varbūt pēc Valdmaņa kunga varētu otro reizi. Gundars Valdmanis — pirmo reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome! Sadarbības padomes pārstāvji! Tauta! Redziet, cik tālu mums tā demokrātija ir aizgājusi. Ja mēs piestādam jautājumu tieši ministram, viņi nolemj, ka viņi vienkārši nenāks un neatbildēs. Ja mēs piestādām to pašu jautājumu caur Pieprasījumu komisiju, tad Pieprasījumu komisija nolemj, ka viņi turēsies kā mūris — sargās Sadarbības padomi, vai tas ir lielā privatizācijas jautājumā, vai tas ir tīrā, formālā, administratīvā lietā, stāsta mums savu patiesību, kura ir pretēja citu patiesībai. Nekāda skaidrība tur nenāk. Bet šoreiz vainīgais "jēriņš" ir "Tēvzemei un Brīvībai" karognesējs Tabūna kungs, un mēs pie tā īsti vainīgā netiekam. Forši, ka mums ir tādi labi partijas kalpi, neteikšu, kāda partija man prātā bija, kas spēj sargāt savus vadoņus. Bet mums ir citi varoņi, citi standarti. Mēs paliksim uzticīgi saviem īkšķu rādītājiem, saviem finansētājiem, vienalga, kam viņi ir uzticīgi. Mēs tiekam ievēlēti no Saeimas it kā demokrātiskā procesā, bet mēs nebūsim uzticīgi demokrātiskiem procesiem, mēs vienkārši palīdzēsim nosegt to, kas šeit notiek. Un interesanti, cik dziļi tā slimība latviešu tautā ir, lai gan 50 gadus iedzimusi.

Kad atnāca "Latvenergo" bijušais prezidents pie mums uz komisijas sēdi, viņš saka: "Es nezinu, kāpēc mani soda. Es darīju visu, ko man prasīja, un klusēju. Es darīju tieši, ko man prasīja." Viņš saka: "Es zinu, ka "Latvenergo" ir vērts 500 reizes vairāk nekā "Cooper & Lybrand" to novērtēja, bet es klusēju. Es nekā nenodevu. Es biju labs pakalpiņš." Un es skatos šeit uz cilvēkiem, kuriem vajadzētu būt godīgiem cilvēkiem, viņiem taču ir bērni un radi. Uz viņu tauta skatās, ka mēs esam tautas pārstāvji. Un mēs atrodam savu godu — būt labi pakalpiņi. Mēs nevienam neteiksim, cik daudz tiek izzagts no mūsu tautas. Mēs nevienam neteiksim, kā. Mēs neaizstāvēsim demokrātisko procesu. Labi, šodien grēkāzis ir Valdmanis, viņam nedos vārdu tad, kad viņš prasa, kā lietu virzīt tālāk. Viņu raidīs no tribīnes, viņam neatļaus lietot vairs Saeimas pastu. Varbūt tagad Lamberga kungs būs nolēmis, ka mani cilvēki nedrīkst lietot arī kseroksa mašīnu vai tualetes papīru, jeb būs jānes pašiem savs. Smieklīgi, nepatīkami, un tie paši cilvēki, kas, teiksim, lemj, kā izdot naudu šeit un nopirkt drukmašīnu, kas ir morāli novecojusi, to vairs fabrika netaisa, par cenu, kas ir augstāka, nekā veikalos tā jebkad kādreiz bija jeb kur jaunākās mašīnas būtu. Bet tie paši kungi sasauc sapulces par to, ka viens mans sabiedrotais, ne man pakļautais cilvēks, pasūtīja 50 kopijas no piecām lapām. Sasauca veselu Saeimas sēdi. Bet tā pati komisija maksā, un tauta, paklausieties, cilvēkam 2 latu algu, ja viņš spēj, un maksā to pilnu laiku, ja viņš stundā un ceturksnī spēj nokrāsot vienu kvadrātmetru. Padomājiet, cik ilgi jums iet nokrāsot vienu kvadrātmetru un kā tautas manta tiek izšķērdēta. Bet par to neviens negrib runāt. Mēs runājam par to, sūtām to Prezidijam. Pārkāpumu ir daudz. Ļoti daudz. Vajag dzīvokļiem, draudzenēm un visu kaut ko. Bet par to netiek neviens sodīts. Mums ir tādas komisijas kā "Saimnieka" komisija, kā Pieprasījumu komisija, kas ir tikai kauns mūsu tautai.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš", otro reizi.

P.Apinis

(LC). Godātajiem radioklausītājiem atvainojos par to, ka mūsu Saeimā ir tādi cilvēki, kas jauc vienkāršas lietas un runā par to, par ko nebūtu jārunā. Atkārtoju — mēs runājam šobrīd par Latvijas Medicīnas akadēmiju un Stradiņa universitāti.

Par šīs universitātes rektora apstiprināšanu, un es aicinu šodien noraidīt šo pieprasījumu. Tajā pašā laikā aicinu jūs visus pievērst uzmanību tam, ka mums beidzot jānormalizē situācija Latvijas medicīnā, jānovērš šī pretimstāvēšana starp divām Latvijas lielākajām augstskolām, jāatbalsta ir abu šo augstskolu attīstība un visādā ziņā ir jāveicina viņu darbība. Un, lai tas varētu normāli notikt, mums tomēr ir jāuzņemas zināma daļa atbildības par to, ka zināma daļa ierēdņu Labklājības ministrijā un Izglītības ministrijā nav veikuši savu dienišķo pienākumu un nav sakārtojuši šos dokumentus, un nav apstiprinājuši rektoru Jāni Vētru savā amatā, līdz ar to radījuši ļoti daudz nesapratnes gan studentiem, gan pasniedzējiem, gan slimnīcu darbiniekiem, kas visi strādā rektora Jāņa Vētras pakļautībā. Es ļoti lūdzu jūs turpmāk neiekrist dažādās populistiskās argumentācijās, īpaši priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kā tas ir pēdējā laikā redzams tieši kā izlēcieni pret Latvijas Medicīnas akadēmiju vai Stradiņa universitāti.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lietas izskatīšanu turpināsim nākošajā plenārsēdē. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Guntars Grīnblats, Antons Seiksts, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Keišs, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Leonards Teniss, Ludmila Kuprijanova, Alfreds Čepānis, Andris Saulītis, Andris Rubins, Uldis Veldre, Odisejs Kostanda, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

3. septembra Saeimas plenārsēde ir slēgta.