un Latvijas zinātnieki

Taivānas Nacioālās zinātnes padomes priekšsēdētāja vietnieks Dziņs Fučans, priekšsēdētājs Dzajns Taihuans un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

Aizvadītajā nedēļā Latvijā darba vizītē bija ieradusies Taivānas (Ķīnas Republikas) nacionālās zinātnes padomes vadības delegācija, kuru uzņēma Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Zinātnes padome, lai vienotos par tālāko konkrēto zinātnisko sadarbību. Viesu delegācija tikās arī ar Latvijas Universitātes, Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas vadību un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Sākums šīm Taivānas un Latvijas aktivitātēm meklējams jau 1997.gada pavasarī, kad uz Taivānu devās LZA vadība četru cilvēku sastāvā un Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis. Delegāciju uzņēma Taivānas Nacionālā zinātnes padome, piedāvājot plašas iespējas iepazīties ar vairākām universitātēm, zinātniskajām institūcijām, kā arī industriālās tehnoloģijas pētniecības institūtu.

Vizītes laikā tika parakstīts zinātniskās sadarbības līgums starp Nacionālo zinātnes padomi (Ķīnas Republika) un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Pēdējā zinātnieku tikšanās Latvijā šoruden pilnīgi precizējusi turpmāko sadarbību datoru un informācijas jomā, biotehnoloģijā un farmakoloģijā, mikroelektronikā un optoelektronikā, kā arī socioloģijā. Vairāki speciālisti no Organiskās sintēzes institūta jau ir saņēmuši stipendijas un apmaksātus braucienus uz Taivānas zinātniskajiem centriem. Šogad uz turieni dosies arī Filozofijas un socioloģijas institūta projektu direktors Dr. Tālis Tīsenkopfs.

Daudz ierosmju Latvijas zinātnieki varēja gūt, arī uzzinot, kā tiek organizēts Taivānas Nacionālās zinātnes padomes darbs. Piemēram, no 16 padomes locekļiem liela daļa ir dažādi nozaru ministri, kuri, protams, arī lemj par zinātnei nepieciešamiem līdzekļiem, izlīdzsvarojot tos ar valsts attīstības procesiem. Taivānas zinātnes vadības augstākā struktūra naudu projektiem saņem gan no valsts budžeta, gan no attiecīgajām ministrijām.

Straujā Taivānas attīstība liecina, ka valsts struktūru un zinātnieku sadarbība balstīta uz pareiziem pamatiem. Taivānas konstitūcijā ierakstīts, ka izglītībai un zinātnei jāsaņem ne mazāk kā 15 procenti līdzekļu no nacionālā budžeta. Par to, ka zinātne un izglītība šai valstī ir absolūta prioritāte, liecina kaut vai tāds fakts, ka divi zinātniski tehnoloģiskie parki valstī savai pastāvēšanai un attīstībai ik gadus saņem 13 miljardus ASV dolāru.

Helēna Grīnberga,

LZA preses sekretāre