"

Piektdien, 4.septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Latvijas valsts 80.gadskārtas svinību rīkotājiem — šajā reizē ar koncertprogrammas veidotājiem. Valsts prezidentu par koncertu vietu un saturu informēja kultūras ministre Ramona Umblija, ministrijas departamenta direktore Vija Virtmane, Nacionālās Operas direktors Anderjs Žagars, Mūzikas akadēmijas rektors Juris Karlsons (attēlā no kreisās), komponists Arturs Maskats. Sarunā piedalījās Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers un prezidenta padomniece kultūras un mākslas jautājumos Dzidra Strautiņa. Paredzams, ka šoruden galvenais svētku koncerts notiks Operas namā. Koncerta pirmajā daļā iecerēts atskaņot Jāņa Ivanova Ceturto simfoniju "Atlantīda", bet otrajā daļā izlases programmu sniegs kori — XXII Dziesmu svētku laureāti.

"Latvijas Vēstneša" intervija ar padomnieci Dzidru Strautiņu — sekos.

"LV" informācija

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

— pieņemot ASV vēstnieku

Leriju Neperu

Valsts prezidents piektdien, 4.septembrī, tikās ar ASV vēstnieku Latvijā Leriju Neperu, kurš nodeva G.Ulmanim ASV prezidenta Bila Klintona vēstuli. Latvijas Valsts prezidentam adresētajā vēstulē rakstīts, ka kopš Baltijas valstu un ASV partnerattiecību hartas parakstīšanas ir sasniegts ievērojams progress tās izpildē, darba grupām militārās un ekonomiskās sadarbības jautājumos šā gada pavasarī gūstot pozitīvus rezultātus.

Vēstulē norādīts, ka valsts sekretāre Madelaine Olbraita, 8.jūnijā tiekoties ar premjerministru Guntaru Krastu un 22.jūlijā sniedzot interviju Latvijas Televīzijai, pasvītrojusi Savienoto Valstu stingro atbalstu labojumiem pilsonības likumā, ko Saeima pieņēma 22.jūnijā. Tiek uzsvērts, ka šie labojumi pilnībā atbilst EDSO rekomendācijām un 22.jūnija likums nedotu ne EDSO, ne Savienotajām Valstīm iemeslu ieteikt tālākas izmaiņas Latvijas pilsonības likumā. Vēstulē norādīts, ka ASV neatbalstīs tālākus mēģinājumus izvirzīt jaunas rekomendācijas un netiks atbalstīti tādi ierosinājumi pilsonības likuma grozījumiem, kas neatbilst EDSO rekomendācijām.

Vēstulē pausta pārliecība, ka pilsonības likuma grozījumu stāšanās spēkā ir ļoti svarīga Latvijas centieniem paātrināt integrāciju pasaules un eiroatlantiskajās institūcijās.

Vēstulē B.Klintons uzsver Latvijas Valsts prezidenta personīgo lielo ieguldījumu, veicinot sabiedrības integrāciju, un atzīst, ka G.Ulmaņa centieniem ir bijusi liela nozīme, lai Saeima apstiprinātu izmaiņas pilsonības likumā. ASV prezidents atzīst, ka jaunais likums ir izšķirošs elements centienos izveidot Latvijā demokrātisku, daudznacionālu sabiedrību un tas dotu stimulu attiecību attīstībai starp Latviju un ASV.

Piektdien, 4. septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar partijas "Latvijas ceļš" pārstāvjiem, lai pārrunātu viņu nostāju pilsonības jautājumā un partijas nostādnes priekšvēlēšanu laikā. Sarunā tika atzīts, ka gan Valsts prezidents, gan "Latvijas ceļš" ir pret grozījumu atcelšanu pilsonības likumā. Valsts prezidents uzsvēra, ka līdz referendumam plašāk nekā līdz šim jāskaidro likuma grozījumu būtība. G.Ulmanis arī pauda viedokli, ka pilsonības likuma grozījumu nenoraidīšana kalpotu valsts interesēm un veicinātu valsts stabilitāti un attīstību.

"Latvijas ceļa" pārstāvji informēja par savu negatīvo nostāju pret priekšlikumiem veikt izmaiņas Saeimā 1998. gada 22. jūnijā izdarītajos grozījumos pilsonības likumā. Valsts prezidents atzīmēja, ka lemt par jauniem grozījumiem pilsonības likumā līdz referendumam pieļauj juridiskās normas, taču tas neatbilstu politiskās morāles kritērijiem, jo tautas nobalsošanai nodoti jau pieņemtie grozījumi. G.Ulmanis runāja arī par nepieciešamību jau tagad aktīvāk iesaistīties Latvijas astoņdesmitgades svētku organizēšanā. "Latvijas ceļš" ir trešā partija, ar kuru Valsts prezidents ticies pēdējā laikā, lai pārrunātu pilsonības jautājumus, priekšvēlēšanu aktualitātes, gatavošanos Latvijas 80. gadu jubilejai un citus jautājumus.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I

Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 4. septembrī, pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni bijušajam Vācijas ārlietu ministram Hansam Dītriham Genšeram. Pasniedzot ordeni, Valsts prezidents sacīja, ka H.D.Genšers saņem apbalvojumu par ievērojamo ieguldījumu Eiropas demokrātijas procesu attīstībā.

G.Ulmanis uzsvēra, ka laikā, kad sabruka PSRS, apvienojās Vācija un valstisko neatkarību atguva Latvija, H.D.Genšera nopelns bija nepārprotams un skaidrs, arī tagad labi zināma bijušā ārlietu ministra labvēlīgā nostāja ES paplašināšanas un Baltijas valstu vienotības jautājumos.

Tikšanās laikā Valsts prezidents un bijušais Vācijas ārlietu ministrs pārrunāja valstu divpusējās attiecības. G.Ulmanis atzīmēja, ka sadarbība starp Latviju un Vāciju ir ļoti stabila, par to liecina fakts, ka Vācija ieņem pirmo vietu Latvijas ekonomiskajā sadarbībā ar ārvalstīm. H.D.Genšers piebilda, ka abu reģionu gadsimtiem ilgie sakari ir stiprs pamats un labs priekšnoteikums sadarbības padziļināšanai. G.Ulmanis sacīja, ka praktiskā sadarbība starp Vāciju un Latviju ir viens no spēcīgākajiem rādītājiem Vācijas atbalstam Latvijai un Baltijai kopumā.

Valsts prezidenta preses dienests

a.