Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Divas tautas, divas valstis - Norvēģija un Latvija - ciešā rokasspiedienā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.09.1998., Nr. 252 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49587

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ASV vēstnieka NATO vizīti Latvijā, Rīgā, Ādažos

Vēl šajā numurā

03.09.1998., Nr. 252

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Divas tautas, divas valstis —  Norvēģija un Latvija — ciešā rokasspiedienā

Vakar,2.septembrī, Latvijā valsts vizītē ieradās

Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja

N7.JPG (30899 BYTES)N6.JPG (27543 BYTES)
Augstos Norvēģijas viesus Vecrīgā pie Doma baznīcas ieradušies sveikt arī Bēnes skolnieki Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

N5.JPG (20017 BYTES)N9.JPG (19786 BYTES)N10.JPG (30656 BYTES)
Norvēģijas karalis parakstās Rīgas Goda viesu grāmatā; Norvēģijas karaļpāris sirmajā Doma baznīcā; Valsts prezidents un Aina Ulmanes kundze kopā ar augstajiem viesiem Brāļu kapos

Pie Saeimas priekšsēdētāja

N4.JPG (27814 BYTES) Vakar, 2. septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis un Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš tikās ar Norvēģijas karali Haraldu V un delegāciju, kas viņu pavada.

Saeimas priekšsēdētājs pauda gandarījumu par to, ka Latviju un Norvēģiju saista īpašas attiecības. Latvija augstu novērtē Norvēģijas konsekvento Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku, kā arī atbalstu Baltijas valstīm cīņā par savu neatkarību. Latvija vienmēr atcerēsies, ka Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Aizvadītie gadi pierāda, ka Latvija vienmēr var paļauties uz Norvēģiju, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.

Informējot viesus par Latvijas sasniegumiem laikā pēc neatkarības atjaunošanas, A.Čepānis akcentēja Latvijas un Norvēģijas sekmīgos kontaktus politikā, ekonomikā un kultūrā. Latvijas un Norvēģijas parlamenta deputātiem ir laba sadarbība un, pārveidojot Latvijas likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām, Latvija dažkārt kā paraugu ir izmantojusi Norvēģijas likumdošanas aktus. Latvija vienmēr ir izjutusi Norvēģijas politiķu un biznesa pārstāvju atbalstu saviem centieniem iekļauties ES un NATO. Īpaši liels ir mūsu gandarījums par norvēģu uzņēmēju uzticēšanos Latvijas ekonomikas attīstībai, teica A.Čepānis.

Norvēģijas karalis Haralds V atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto īsajā laikā pēc neatkarības atjaunošanas gan demokrātijas attīstībā, gan sadzīvē. Tikai dažas stundas uzturoties Latvijā, augstais viesis pamanījis gan restaurētos Rīgas namus, gan viesojies atjaunotajā Operas namā. Salīdzinot ar Igaunijā redzēto, karalis Haralds V akcentēja starp Baltijas valstīm pastāvošās atšķirības, — kas neesot tik viegli formulējamas un izpaužoties ne tikai dažādajā valodā un kultūrā, — un novēlēja katrai Baltijas valstij saglabāt atšķirīgo.

Norvēģijas ārlietu ministrs Knuts Vollebeks sarunas dalībniekiem apliecināja, ka Norvēģija arī turpmāk atbalstīs Latviju virzībā uz ES un NATO, kā arī veicinās valsts valodas apmācību cittautiešiem Latvijā.

Savukārt Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš, atzinīgi novērtējot Norvēģijas korektās kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju, izteica cerību, ka arī Latvija spēs izveidot šādas kaimiņattiecības ar savu lielo Austrumu kaimiņu.

Saeimas preses dienests

Latvijas un Norvēģijas ārlietu ministru preses konferencē

Vakar, 2.septembrī, Norvēģijas karaļpāra oficiālās vizītes pirmajā dienā, notika arī Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes ārlietu ministru Valda Birkava un Knuta Vollebeka saruna un kopīga preses konference. To ievadīja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs . Viņš teica:

—"Šī vizīte Latvijai iezīmē jaunu posmu Latvijas un Norvēģijas attiecībās, kas ir dziļas, pamatīgas un ļoti izvērstas. Un tomēr Norvēģijas karaļa un karalienes vizīte notiek pirmo reizi Latvijas vēsturē. Ja iezīmējam galvenās prioritātes un virzienus, kuros Norvēģija sniedz Latvijai savu palīdzību, tad tās būtu mūsu valsts austrumu robežas nostiprināšana, līdzdalība lauksaimniecībā, proti, lauku attīstības programmas nodrošināšanā, un sadarbība dažādos daudzpusējos projektos - iekšlietās, tieslietās, enerģētikā. Mēs esam atraduši arī vairākus veidus, kā sadarboties Ārlietu ministrijām, tai skaitā arī Latvijas Ārlietu ministrijas mācību centra darbībā. Protams, mūs interesē Norvēģijas investīcijas Latvijā, kam šeit ir radīts labvēlīgs klimats un kas aizvien pastiprinās — Latvija ir Norvēģijas lielākā tirdzniecības partnere Baltijas valstīs. Un vēl es gribētu uzsvērt vienu sfēru — latviešu valodas apgūšanu. Norvēģija jau piedalās šajās programmās, bet mēs esam vienojušies arī par daudz lielāku Norvēģijas atbalstu latviešu valodas apguvei Latvijā. Tas var izpausties visdažādākajos veidos.

Bet Norvēģijas Karalistes ārlietu ministrs Knuts Vollebeks sacīja:

—Atļaujiet man uzsvērt -—es jūtos pagodināts būt pirmais Norvēģijas ministrs, kas apmeklē Latviju Norvēģijas karaļa un karalienes vizītes laikā. Mums ar Latvijas ārlietu ministru jau ir bijušas daudzas iespējas tikties gan Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru "5+3"formulas sanāksmēs, gan arī dažādu Eiropas starptautisko organizāciju darba ietvaros. Taču karaļa valsts vizīte mūsu sarunai ar Latvijas ārlietu ministru piešķir īpašu nozīmīgumu un jaunu impulsu abu valstu sadarbībai. Latvijas ārlietu ministrs jau labi raksturoja mūsu divpusējās sadarbības galvenos virzienus. Mēs apspriedām ne vien divpusējo sadarbību, bet arī vairākus starptautiskos un reģionālos jautājumus, starp tiem arī krievu minoritātes integrāciju Latvijā. Šajā sakarā es izteicu gan savas valdības, gan arī Norvēģijas kā nākamās EDSO prezidējošās valsts viedokli, ka mēs gribam un esam gatavi Latvijai palīdzēt šī procesa sekmēšanā. Mēs jau sniedzam Latvijai palīdzību valsts valodas mācību programmām, taču esam gatavi palīdzību būtiski palielināt, lai atvieglotu Latvijai šo integrācijas procesu. Es arī izteicu Norvēģijas atbalstu Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Mēs pārrunājām arī situāciju Krievijā, jo abi esam nobažījušies par situāciju šajā valstī. Pārrunājām sadarbību Baltijas jūras reģiona ietvaros, jo Norvēģija nākamgad prezidēs arī Baltijas jūras valstu padomē. Tāpēc Norvēģijai ir īpaša interese par šo reģionu.

Norvēģijas puse šogad ieguldījusi 20 miljonus Norvēģijas kronu dažādos valdības atbalstītos sadarbības projektos ar Latviju.

Mēs esam palielinājuši savas ekonomiskās sadarbības īpatsvaru ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, tai skaitā Baltijas valstīm no 20 uz 30 procentiem, kopumā šis palielinājums ietver 60 miljonus norvēģu kronu.

"Latvijas Vēstnesis": —

Jautājums abiem ārlietu ministriem. Norvēģija ir vienīgā NATO valsts, kam ilgus gadus ir kopēja robeža ar Krieviju. Vai Latvijai var noderēt Norvēģijas pieredze šajā aspektā, un kā, jūsuprāt, Krievijas pašreizējā finansu un politiskā krīze var iespaidot mūsu valstu situāciju?

V.Birkavs: —

Vispirms par mūsu austrumu robežu. Mēs šo jautājumu skatām vispirms cīņas pret organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju kontekstā. Norvēģijas pieredze un atbalsts mums, neapšaubāmi, ir nozīmīgs, arī robežas infrastruktūras iekārtošanā un robežkontroles punktu apgādē ar modernu tehniku, kā arī jūras robežas kontroles veikšanā. Tie ir galvenie virzieni austrumu robežas aspektā, kur mums Norvēģijas pieredze ir ļoti nozīmīga. Kas attiecas uz jautājuma otro pusi, tad Krievijas krīze, neapšaubāmi, ietekmē ne tikai tuvākās valstis. Kā redzams, Krievijas krīze zināmā mērā ietekmē visu pasauli. Līdz ar to mūsu uzdevums ir nevis noteikt, cik lielā mērā šī krīze mūs var ietekmēt, bet gan noteikt, cik lielā mērā un kā mēs no šīs ietekmes varam izvairīties.

K. Vollebeks: —

Ministrs Birkavs jau pateica lielāko daļu no tā, ko es gribēju sacīt. Sadarbība starp jūsu valstīm robežjautājumā būs Norvēģijas prioritāte 1999. gadā. Tieši robežas apsardzes un kontroles jomā. Attiecībā uz pašreizējo situāciju Krievijā mēs esam patiešām noraizējušies, jo Norvēģija ir Krievijas tuvākā kaimiņvalsts un mums ir vajadzīga stabila Krievija. Stabila kā ekonomiski, tā politiski. Jo bez ekonomiskās stabilitātes nav iespējama politiskā stabilitāte — būtībā tie ir nedalāmi jēdzieni. Un tieši šīs politiskās stabilitātes radīšanai Krievijā mēs ar Krieviju aktīvi sadarbojamies ekonomikā. Esam izvērsuši Krievijā dažādus izglītības un veselības aizsardzības projektus — kā papildinājumu daudziem ekonomiskajiem projektiem infrastruktūras veidošanai šajā valstī. Mēs to darām cerībā uz pozitīvu politisko attīstību Krievijā.

Kā drīzumā paredzētais referendums ietekmēs minoritāšu attiecības Latvijā?

V.Birkavs: —

Pozitīvi, jo referendums pateiks "jā" Pilsonības likuma labojumiem.

Bet ja nu atbilde būs "nē"?

V.Birkavs: —

Tāda rezultāta nebūs. Jo vairums partiju ir par Pilsonības likuma labojumiem, un partijas priekšvēlēšanu kampaņas laikā daudz dara, lai izskaidrotu mūsu tautai, ko nozīmē referendumā pateikt "jā" un ko nozīmē pateikt "nē".

Bet ja nu tautai būs atšķirīgs viedoklis?

V.Birkavs:

— Protams, tautai ir tiesības izteikt savu viedokli. Savukārt politiķi ir uzņēmušies atbildību par šo valsti. Un mūsu valstij ir jāīsteno EDSO rekomendācijas, ir nepieciešama sabiedrības integrācija.

Mēs esam procesā un soli pa solim virzāmies uz priekšu. Latvija ir demokrātiska valsts, un tauta var izteikt savu viedokli. Un nav lielas nozīmes, vai mēs šo ceļu noejam kādu mēnesi agrāk vai vēlāk. Galvenais ir galarezultāts— integrēta sabiedrība. Un mēs šo mērķi sasniegsim.

Kā referendums varētu iespaidot Latvijas attiecības ar Krieviju?

V.Birkavs: —

Krievijai pašlaik ir pašai savas ļoti smagas problēmas. Mēs paši tiksim galā ar savām problēmām un, kas zina, palīdzēsim arī Krievijai atrisināt tās problēmas. Bet mēs to nedarīsim tādēļ, ka to prasa Krievija vai Eiropas Savienība. Mums pašiem, mūsu valstij, ir vajadzīgs šīs problēmas atrisinājums. Mums vajadzīga stabila valsts.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds V, Viņas Majestāte karaliene Sonja —"Latvijas Vēstnesim"

Uz Norvēģijas karaliskās jahtas

Turpinājums

no 1.lpp.

"Latvijas Vēstnesis": —

Jūsu Majestāte, Norvēģija pēdējos gadu desmitos pārsteigusi pasauli ar saviem straujajiem attīstības tempiem. Jūs esat guvuši spožus panākumus ekonomikā, un tas ļāvis attīstīt arī citas dzīves jomas. No malas raugoties, varētu pat likties, ka Norvēģijā vispār nav nekādu problēmu. Tomēr tā nemēdz būt. Kādas ir jūsu valsts aktuālākās problēmas?

Karalis Haralds V: —

O, paprasiet mūsu ārlietu ministram, un viņš jums varēs ilgi jo ilgi stāstīt par mūsu problēmām (Jautrība) . Nē, jūs varat ticēt, arī mums, protams, ir problēmas, un to ir daudz. Ņemiet jebkuru dzīves jomu — politiku, ekonomiku, ekoloģiju — visur ir problēmas, un visas prasa risinājumu.

Jautājums: —

Norvēģijai, tāpat kā Latvijai, ir kopīga robeža ar Krieviju. Vai Krievijas pašreizējās finansiālās problēmas var iespaidot arī Norvēģiju?

Karalis Haralds V: —

Es domāju, tas notiks. Jo šīs problēmas jau tagad ietekmē visu pasauli. Pasaules biržās krītas akciju cenas, un tas notiek tieši sakarā ar Krievijas finansu krīzi. Visa pasaule šajās dienās satraukti vēro notikumus Krievijā. Krievijas situācija atstāj lielu iespaidu uz ekonomisko situāciju visā pasaulē. Un ir patiesi neiespējami pateikt, kas notiks tālāk.

"Latvijas Vēstnesis": —

Jūsu Majestāte, ko jūs domājat par mūsdienu jauno paaudzi? Vai arī jūs piekrītat teorijai par mūžīgo paaudžu konfliktu? Vai jums pašiem ir labs psiholoģiskais kontakts ar savu dēlu un meitu?

Karalis Haralds V: —

Mums ir ļoti laba saprašanās ar saviem bērniem. Ļoti laba. Protams, kā ikvienā ģimenē, arī mums gadās savas vispārējas problēmas, taču tas ir tikai normāli. Nē, mums patiešām ir ļoti laba saprašanās. Taču es neapgalvošu, ka Norvēģijā mums nebūtu nekādu problēmu ar jaunatni. Diemžēl jauniešu vidū visai izplatīta ir narkotiku lietošana. Tā ir smaga un sāpīga problēma, kas diemžēl joprojām pieaug. Problēma ir arī kriminalitāte jauniešu vidū. Jā, mums patiešām ir problēmas — jūs aizskārāt ļoti būtisku jautājumu.

Jautājums: —

Kādi bija jūsu iespaidi Igaunijā?

Karalis Haralds V: —

Ļoti labi iespaidi.

Karaliene Sonja: —

Man īpaši patika Pērnavā, jo tur bija iespēja satikties ar cilvēkiem.

Karalis Haralds V: —

Man īpaši gaišu iespaidu atstāja daudzie pirmklasnieki, kas pirmo reizi devās uz skolu.

"Latvijas Vēstnesis"

(aicināts uzdot noslēguma jautājumu) : — Jūsu Majestāte, jums vēl kā pavisam mazam zēnam nācās piedzīvot Otrā pasaules kara šausmas — kopā ar vecākiem bēgt no dzimtenes. Vai jūs ko atceraties no šiem notikumiem, un vai tie ietekmēja jūsu turpmāko dzīvi?

Karalis Haralds V: —

Protams, ietekmēja. Un, protams, es atceros šo laiku. Tiesa, es neatceros, kā ar vecākiem slepus caur Zviedriju un Somiju atstājām Norvēģiju, lai paglābtos no vācu okupantiem, — man taču tolaik bija tikai trīs gadi. Taču es labi atceros, kā mēs pēc nacistiskās Vācijas sakāves un Norvēģijas okupācijas beigām atgriezāmies dzimtenē. Tad jau man bija astoņi gadi, un es ļoti labi atceros mūsu tautas līksmību. Un es, protams, atceros piecus svešatnes gadus.

Žurnālistiem atvēlētais laiks beidzies. Karalis un karaliene laipni pateicas žurnālistiem par jautājumiem un atstāj zāli. Protokols prasa arī karaļiem ievērot stingro valsts vizītes programmu. Karalis Haralis V un karaliene Sonja dodas iepazīties ar Latvijas Okupācijas muzeju.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!