Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 31. augusta noteikumi Nr. 329 "Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei lieljaudas kautuvēs". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.09.1998., Nr. 252 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49570-veterinarie-noteikumi-dzivnieku-kausanai-un-kautproduktu-ieguvei-lieljaudas-kautuves

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 330

Noteikumi par balto cukuru

Vēl šajā numurā

03.09.1998., Nr. 252

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 329

Pieņemts: 31.08.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 329

Rīgā 1998.gada 31.augustā (prot. Nr. 47, 5.§)

Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei lieljaudas kautuvēs

Izdoti saskaņā ar likuma "Par veterinārmedicīnu" 31.panta 11.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. dzīvnieku piespiedu kaušana - slimu vai varbūtēji slimu dzīvnieku nokaušana, lai nepieļautu to nobeigšanos vai novērstu infekcijas slimības tālāku izplatību;

1.2. dzīvnieku pirmskaušanas apskate - zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu;

1.3. iepakošana - iesaiņotu kautproduktu ievietošana konteinerā, kas izgatavots no materiāla, kurš neietekmē kautproduktu kvalitatīvās īpašības;

1.4. iesaiņošana - kautproduktu ievietošana materiālā, kas neietekmē kautproduktu kvalitatīvās īpašības, pilnīgi aptver kautproduktus, tieši saskaras ar tiem un aizsargā tos no piesārņojuma ;

1.5. paškontroles sistēma - kautuves īpašnieka izstrādāts un kautuvē īstenots pasākumu kopums, kura mērķis ir jebkurā kautproduktu iegūšanas, apstrādes, pārvietošanas un uzglabāšanas posmā pasargāt tos no piesārņojuma un bojāšanās;

1.6. sanitārā kautuve - telpas, kurās ir attiecīgs aprīkojums un kurās kauj slimus un varbūtēji slimus dzīvniekus, kā arī veic no minētajiem dzīvniekiem iegūto kautproduktu apstrādi, veterināro ekspertīzi un glabāšanu;

1.7. sanitārais mezgls - atsevišķas telpas (ārpus darba telpām), kurās ir darbinieku higiēniskajām vajadzībām nepieciešamais sanitārtehnisko ierīču komplekts - duša, izlietne un klozets;

1.8. varbūtēji slims dzīvnieks - dzīvnieks, kurš kautuvē ievests no slimības skarta ganāmpulka vai teritorijas vai kuram pirmskaušanas apskatē konstatētas slimības pazīmes.

2. Šie noteikumi nosaka veterinārās prasības govju, aitu, kazu, cūku, zirgu un fermā audzētu savvaļas pārnadžu (turpmāk - dzīvnieki) kaušanai un kautproduktu ieguvei lieljaudas kautuvēs, lai iegūto produkciju varētu realizēt Latvijas teritorijā un eksportēt saskaņā ar importētājvalsts prasībām.

3. Lieljaudas kautuve (turpmāk - kautuve) ir šo noteikumu prasībām atbilstošs kautproduktu ieguves uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā ir attiecīgs aprīkojums un kura jauda pārsniedz 20 dzīvnieku vienību nedēļā un 1000 dzīvnieku vienību gadā, pamatojoties uz šādu aprēķinu (dzīvnieku vienībās):

3.1. govs, kuras dzīvmasa ir 200 kg vai vairāk, vai zirgs - 1 vienība;

3.2. govs, kuras dzīvmasa ir mazāka par 200 kg, - 0,5 vienības ;

3.3. cūka, kuras dzīvmasa ir 100 kg vai vairāk, - 0,2 vienības;

3.4. cūka, kuras dzīvmasa ir mazāka par 100 kg, - 0,15 vienības;

3.5. aita vai kaza - 0,1 vienība;

3.6. kazlēns, jērs vai sivēns, kura dzīvmasa ir mazāka par 15 kg, - 0,05 vienības.

4. Valsts veterinārais inspektors uzrauga un kontrolē šo noteikumu prasību izpildi un slēdz līgumu ar privāti praktizējošu veterinārārstu par veterinārās ekspertīzes veikšanu.

II. Kautuves teritorija un telpas

5. Kautuves teritorijai jābūt iežogotai, lai novērstu nepiederošu personu un dzīvnieku iekļūšanu teritorijā.

6. Kautuves iebraucamo vārtu braucamajā daļā jābūt profilaktiskās dezinfekcijas laukumam, kurā, ja nepieciešams, veic transportlīdzekļa ritošās daļas dezinfekciju, vai profilaktiskās dezinfekcijas bed rei.

7. Transportlīdzekļa ritošās daļas dezinfekciju veic saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem.

8. Kautuves teritorijā jābūt šādam aprīkojumam:

8.1. caurlaides punktam, kurā kontrolē cilvēku ieiešanu kautuvē un iziešanu no tās;

8.2. transportlīdzekļu brauktuvei ar gludu, ūdensnecaurlaidīgu un slīpu virsmu šķidruma noplūdei uz notekūdeņu aizvadīšanas sistēmu;

8.3. dzīvnieku un kautproduktu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas laukumam ar gludu, ūdensnecaurlaidīgu un slīpu virsmu šķidruma noplūdei uz notekūdeņu aizvadīšanas sistēmu un ierīcei ar tekošu karsto un auksto dzeramo ūdeni transportlīdzekļu mazgāšanai, vai arī transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē citā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kurš atrodas Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā un kurā ir nodrošināti apstākļi minēto prasību izpildei;

8.4. platformai (rampai, trapam, tiltam), kas paredzēta dzīvnieku izkāpšanai no transportlīdzekļa un aprīkota ar sānu aizsardzību - apmalēm vai iežogojumiem -, lai pasargātu dzīvniekus no krišanas. Platformas (rampas, trapa, tilta) virsmas slīpuma leņķis nedrīkst pārsniegt 25° un grīda nedrīkst būt slidena;

8.5. dzīvnieku pārvietošanas ceļiem, kas izveidoti tā, lai nepieļautu dzīvnieku traumēšanu vai savainošanu;

8. 6. pirmskaušanas vietām (telpām, nojumēm, aplokiem) dzīvnieku turēšanai, kurās:

8.6.1. sienām un grīdām jābūt no izturīga materiāla ar gludu, ūdensnecaurlaidīgu virsmu. Aizliegts izmantot kokmateriālus;

8.6.2. jābūt grīdām, kas nav slidenas, lai neradītu dzīvniekiem savainojumus;

8.6.3. jābūt notekūdeņu aizvadīšanas sistēmai;

8.6.4. jābūt dzirdināšanas ierīcēm un, ja dzīvniekus paredzēts turēt līdz nākamajai dienai vai ilgāk, barošanas ierīcēm;

8.6.5. jābūt aplokiem ar stingrām, izturīgām malām un vārtiem. Aplokiem jābūt izolētiem, lai ierobežotu vienā aplokā vai ejā esošo dzīvnieku kontaktus (saskarsmi) ar blakus aplokos vai ejās esošajiem dzīvniekiem;

8.6.6. jābūt pakaišu materiālam, ar kuru jānodrošina visi dzīvnieki, kuri tiek turēti aizgaldos pārnakšņošanai;

8.6.7. jābūt aizgaldiem, kas aizsargāti no tiešiem saules stariem un nelabvēlīgu laikapstākļu iedarbības;

8.6.8. jābūt 220 luksu apgaismojumam, kurš neizmaina dabīgo krāsu uztveri un nodrošina visu dzīvnieku pārredzamību vienlaikus. Ja notikusi avārija vai radies bojājums, jābūt aizstājošam apgaismojumam. Visām spuldzēm jābūt nosegtām ar slēgta tipa aizsargpārsegiem;

8.6.9. jābūt ventilācijai, kura nodrošina gaisa cirkulāciju, ņemot vērā apkārtējās vides temperatūras un mitruma svārstības. Ja ir piespiedu ventilācija, jābūt alternatīvam ventilācijas variantam (ja radies bojājums);

8.7. jābūt norobežotai vietai slimu un varbūtēji slimu dzīvnieku turēšanai;

8.8. jābūt betonētai un norobežotai kūtsmēslu krātuvei ar ne mazāk kā 0,8 metrus augstām malām vai kūtsmēslu glabāšanas konteineriem, kuru saturu no kautuves teritorijas izved saskaņā ar paškontroles sistēmas ietvaros izstrādātu kūtsmēslu izvešanas plānu. Kūtsmēslu krātuvei jābūt aizsargātai no nokrišņiem un konstruētai tā, lai šķidrumu novadītu uz šķidruma savācējbedri;

8.9. jābūt betonētai un noslēgtai šķidruma savācējbedrei;

8.10. jābūt kūtsmēslu krātuvei vai kūtsmēslu glabāšanas konteineriem, kā arī šķidruma savācējbedrei slimu un varbūtēji slimu dzīvnieku kūtsmēslu novietošanai, dezinficēšanai un izvešanai saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem.

9. Kautuvē jābūt šādām telpām un aprīkojumam:

9.1. kaušanas un nokauto dzīvnieku apstrādes telpai. Ja dažādu sugu dzīvniekus kauj vienlaikus, cūku kaušanai un apstrādei paredz atsevišķu tehnoloģisko līniju;

9.2. vietai, kas paredzēta cūku plaucēšanai, atsarošanai un apsvilināšanai un atrodas ne mazāk kā piecu metru attālumā no kaušanas līnijas vai kuru no kaušanas līnijas nodala ne mazāk kā trīs metrus augsta aizsargsiena;

9.3. atsevišķai telpai, kas paredzēta kuņģu un zarnu tīrīšanai, vai slēgta tipa kuņģu un zarnu tīrīšanas iekārtai, ap kuru ir ne mazāk kā trīs metrus augsta aizsargsiena un kura aprīkota ar piespiedu ventilāciju, kas novērš ūdens kondensāta un kaitīgo gāzu uzkrāšanos, un cauruļvadu, kas paredzēts kuņģu un zarnu tīrīšanas notekūdeņu aizvadīšanai uz savākšanas un attīrīšanas iekārtu;

9.4. atsevišķai telpai, kas paredzēta zarnu apstrādei. Zarnu apstrādi atļauts veikt telpā, kas paredzēta kuņģu un zarnu tīrīšanai, ja tiek novērsts to piesārņojuma risks;

9.5. atsevišķai telpai, kas paredzēta blakusproduktu apstrādei (ja kautuves ražošanas tehnoloģija neparedz blakusproduktu apstrādi uz tehnoloģiskās līnijas). Dzīvnieku galvas un kājas apstrādā atsevišķi iekārtotās vietās. Minētās prasības nav jāievēro, ja kautuvē blakusproduktus neapstrādā;

9.6. telpai tehnisko izejvielu uzglabāšanai;

9.7. atsevišķai telpai, kas paredzēta svaigas gaļas un blakusproduktu iesaiņošanai un/vai iepakošanai (ja kautuvē iesaiņo un/vai iepako svaigu gaļu un blakusproduktus);

9.8. sanitārajai kautuvei. Kautuvē pēc veselo dzīvnieku nokaušanas atļauts kaut slimus un varbūtēji slimus dzīvniekus un apstrādāt to liemeņus un blakusproduktus, ja pēc slimo un varbūtēji slimo dzīvnieku kaušanas telpas, aprīkojumu un instrumentus tīra, mazgā un dezinficē;

9.9. atvēsināšanas telpai, kurā ir aukstuma iekārta un termogrāfs telpas siltākajā vietā. Aukstuma iekārtai jānodrošina, lai svaigas gaļas iekšējā temperatūra nepārsniedz 7 °C un blakusproduktu iekšējā temperatūra nepārsniedz 3 °C;

9.10. saldēšanas telpai, kurā ir aukstuma iekārta (ja kautuves ražošanas tehnoloģija paredz svaigas gaļas un blakusproduktu saldēšanu) un termogrāfs telpas siltākajā vietā. Aukstuma iekārtai jānodrošina, lai svaigas gaļas un blakusproduktu iekšējā temperatūra nebūtu augstāka par -12 °C;

9.11. aizslēdzamai telpai, kurā ir veterinārās uzraudzības un kontroles darbam un veterinārārsta darbam nepieciešamais aprīkojums;

9.12. trihinelozes laboratorijai vai atsevišķai telpai trihineloskopijas veikšanai (ja kautuvē kauj zirgus vai cūkas);

9.13. aizslēdzamai telpai mazgāšanas, dezinfekcijas un deratizācijas līdzekļu uzglabāšanai;

9.14. sieviešu un vīriešu ģērbtuvēm, kuru grīdām un sienu virsmām jābūt gludām, ūdensnecaurlaidīgām un izturīgām pret dezinfekcijas līdzekļiem;

9.15. dušām un tualetēm, kas nepieļauj ēkas pārējās daļas piesārņojumu. Ieeja tualetē nedrīkst būt tieši no kautproduktu apstrādes, uzglabāšanas vai izplatīšanas telpām;

9.16. izlietnēm, kas atrodas ģērbtuvju un tualešu tuvumā un atbilst šo noteikumu 18.2. un 18.3.apakšpunktā minētajām prasībām;

9.17. iekārtai, ar kuras palīdzību dzīvnieku pēc apdullināšanas novieto vertikāli, iekarot ķēdēs;

9.18. liemeņu pārvietošanai paredzētiem griestu sliežu ceļiem, kas novietoti tā, lai liemeņi tieši nesaskartos ar grīdu vai sienām.

10. Sanitāro mezglu daudzumam jābūt atkarīgam no to darbinieku skaita, kuri strādā ar dzīvniekiem un kautproduktiem:

Darbinieku skaits Minimālais sanitāro mezglu skaits
1-9 2
10-24 3
25-49 4
50-90 6
uz katriem nākamajiem 20 +1

11. Durvīm, kas savieno telpas un pa kurām tiek pārvietoti kautprodukti, jāveras automātiski vai jābūt aprīkotām ar plastikāta aizkaru.

12. Neviena kautuves tehnoloģiskā līnija nevienā kautproduktu pārvietošanas posmā nedrīkst krustoties.

13. Ražošanas telpās nosaka šādas trīs galvenās darbības zonas:

13.1. nosacīti netīrā zona - dzīvnieku turēšanas un pirmskaušanas vietas;

13.2. tīrā zona - kaušanas un apstrādes vietas;

13.3. nosacīti sterilā zona - vietas, kur kautprodukti tiek apstrādāti ar aukstumu, un svaigas gaļas un blakusproduktu iesaiņošanas, iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas vietas.

14. Kautuves telpās jābūt:

14.1. grīdai - gludai, ūdensnecaurlaidīgai, izturīgai pret pūšanu, ar iebūvētām notekūdeņu savākšanas lūkām un slīpumu šķidruma noplūdei uz tām. Atvēsināšanas un saldēšanas telpās, kā arī kautproduktu pārvietošanas koridoros un laukumos notekūdeņu savākšanas lūku var nebūt, taču grīdas slīpumam jānodrošina šķidruma noplūde uz tuvāko notekūdeņu savākšanas l ūku;

14.2. sienām - ar gludu virsmu, izturīgām pret pūšanu, drošām pret kukaiņu un grauzēju iekļūšanu telpā. Ne mazāk kā divu metru augstumā (atvēsināšanas un saldēšanas telpās - līdz griestiem, kaušanas telpā - triju metru augstumā) sienām jābūt pārklātām ar gaišu, gludu, ūdensnecaurlaidīgu, pret mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem izturīgu materiālu. Sienu un grīdas savienojuma vietām jābūt noapaļotām;

14.3. logiem - ar gludu virsmu, izturīgiem un ūdensnecaurlaidīgiem. Atveramajiem logiem jābūt aizklātiem ar noņemamu sietu, lai novērstu kukaiņu, grauzēju un putnu iekļūšanu telpās;

14.4. durvīm - ar gludu, gaišu, ūdensnecaurlaidīgu virsmu, mehāniski izturīgām un nerūsējošām. Koka durvīm jābūt abpusēji pārklātām ar metālisku un ūdensnecaurlaidīgu pārklājumu;

14.5. griestiem vai jumta iekšējai virsmai - gludai, gaišai, tīrīšanai pieejamai un nodrošinātai pret kukaiņu, grauzēju un putnu iekļūšanu telpā;

14.6. izolācijai no materiāla, kas ir izturīgs pret pūšanu un mikroorganismu (arī sēnīšu) augšanu un neizdala smaku;

14.7. ventilācijai, kas novērš ūdens kondensāta un kaitīgo gāzu uzkrāšanos un nodrošina gaisa plūsmas virzienu no nosacīti sterilās zonas uz nosacīti netīro zonu, lai nepieļautu piesārņojumu. Vēdināšanas lūkām un ventilatoriem jābūt aprīkotiem ar filtriem vai sietiem, lai telpās neiekļūtu putekļi, kukaiņi, grauzēji un putni;

14.8. 220 luksu (kautproduktu veterinārās ekspertīzes vietās - 540 luksu) dabīgajam vai mākslīgajam apgaismojumam, kurš neizmaina krāsu uztveri. Visām spuldzēm jābūt nosegtām ar slēgta tipa aizsargpārsegiem.

15. Instrumentiem un aprīkojumam (konteineriem, konveijera lentēm, zāģiem, gaisa sliežu ceļiem), kas saskaras ar kautproduktiem, jābūt izgatavotam no nerūsējoša un pret dezinfekcijas līdzekļiem izturīga materiāla, kas neietekmē gaļas kvalitatīvās īpašības. Virsmām (izņemot sienas un grīdu), kas saskaras vai kam ir iespējama saskaršanās ar svaigu gaļu vai blakusproduktiem, jābūt gludām (ieskaitot metinājuma un savienojumu vietas). Visa tehnoloģiskā procesa laikā svaiga gaļa , blakusprodukti un konteineri, kuros atrodas svaiga gaļa un blakusprodukti, nedrīkst tieši saskarties ar grīdu vai sienām.

16. Instrumentiem un aprīkojumam, ko izmanto, strādājot ar kautproduktiem, jābūt lietošanas kārtībā. Tie jāmazgā un jādezinficē pirms darba, pēc darba, kā arī tad, ja radies piesārņojums.

17. Kokmateriālu izmantošana iepakošanai pieļaujama tikai darbā ar iesaiņotu svaigu gaļu vai blakusproduktiem.

18. Kautproduktu iegūšanas, iesaiņošanas, iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas telpās ieejas tuvumā jābūt roku un instrumentu mazgāšanas un dezinfekcijas ierīcēm, kurām jāatbilst šādām prasībām:

18.1. ūdens krāniem jābūt darbināmiem bez roku palīdzības;

18.2. izlietnēm jābūt apgādātām ar:

18.2.1. aukstu un karstu vai līdz nepieciešamajai temperatūrai sajaucamu tekošu dzeramo ūdeni;

18.2.2. mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem un higiēniskajiem vienreizējās lietošanas dvieļiem;

18.3. izlietņu tuvumā jābūt atkritumu tvertnēm ar vāku;

18.4. darba instrumentu dezinfekcijas ierīcēs ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 82 °C;

18.5. mazgāšanas un dezinfekcijas ierīču daudzumam jābūt atkarīgam no darbinieku skaita saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu.

19. Mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus lieto tā, lai netiktu izmainītas kautuves telpu, aprīkojuma un instrumentu īpašības un kautprodukti netiktu piesārņoti. Pēc dezinfekcijas minēto vielu paliekas noskalo ar dzeramo ūdeni. Dezinfekcijai izmanto tikai Latvijā reģistrētus dezinfekcijas līdzekļus.

20. Cilvēka uzturā neizmantojamie svaigas gaļas un blakusproduktu atgriezumi nedrīkst atrasties kopā ar cilvēka uzturam paredzētu svaigu gaļu un blakusproduktiem, tie jāsavāc konteineros ar noslēdzamiem vākiem un jāiznīcina vai jāizmanto saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem. Ja svaigas gaļas un b l akusproduktu atgriezumus no kautuves aizvada pa cauruļvadiem, tiem jābūt konstruētiem un ierīkotiem tā, lai novērstu svaigas gaļas piesārņojuma risku.

21. Kautuves telpas tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar kautuves tīrīšanas un dezinfekcijas plānu.

III. Dzīvnieku pieņemšana un turēšana

22. Dzīvnieku pieņemšanas vietā veterinārārsts kontrolē ievesto dzīvnieku veterināros pavaddokumentus un veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati.

23. Prasības, kuras jāievēro, pieņemot dzīvniekus:

23.1. izdzīšanas vai izvešanas laikā dzīvniekus aizliegts tracināt, dzīt, celt aiz galvas, ragiem, ausīm, kājām, astes, vilnas vai citā veidā, kurš dzīvniekiem rada sāpes vai ciešanas. Jānodrošina, lai visu dzīvnieku izvietojums būtu vienā kustības virzienā. Ja nepieciešams, dzīvnieku s no transportlīdzekļa izved pa vienam;

23.2. ja dzīvnieki tiek transportēti konteineros, konteinerus mehāniski iekrauj un izkrauj horizontālā stāvoklī. Konteinerus aizliegts sviest, mest un mehāniski bojāt;

23.3. pārdzīšanai vai pārvešanai paredzētās ierīces lieto vienīgi šim mērķim. Ierīces ar elektrošoka iedarbību, ja nepieciešams, lieto tikai pieaugušām govīm un cūkām pārdzīšanai vai pārvešanai pa kautuves teritoriju, izretinot dzīvniekus un nodrošinot, lai ierīces iedarbība nepārsniegtu divas sekundes;

23.4. dzīvniekus atļauts ievest kaušanas telpā tikai tūlītējai nokaušanai;

23.5. dzīvniekiem, kuri netiek pārdzīti vai pārvesti uz kaušanas telpu, jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim. Ja dzīvnieki nav nokauti 12 stundu laikā pēc to nogādāšanas kautuvē, tos ēdina un turpmāk tie saņem vidēju barības daudzumu atbilstošos intervālos, ņemot vērā sugas, dzimuma un vecuma īpatnības;

23.6. dzīvniekus, kuri pirmskaušanas telpās, nojumēs vai aplokos tiek turēti ilgāk par 12 stundām, izvieto tā, lai tie varētu bez traucējumiem apgulties un ēst;

23.7. nogurušus un uzbudinātus dzīvniekus atšķir un atpūtina ne mazāk kā 24 stundas. Pēc minētā laikposma beigām veterinārārsts sniedz atzinumu par attiecīgo dzīvnieku turpmāko izmantošanu;

23.8. dzīvniekus, kuri var ievainot viens otru, novieto un tur atsevišķi, ņemot vērā to sugas, dzimuma un vecuma īpatnības;

23.9. katru rītu un vakaru pārbauda dzīvnieku veselības stāvokli un pirmskaušanas telpas, nojumes vai aplokus, kuros tie atrodas;

23.10. dzīvniekus, kuriem transportēšanas vai pieņemšanas laikā kautuvē ir radītas sāpes vai ciešanas, kauj nekavējoties. Ja tas nav iespējams, tos atšķir un kauj turpmāko divu stundu laikā. Dzīvniekus, kuri nav spējīgi pārvietoties, kauj to atrašanās vietā vai vietā, kur tas ir iespējams. Šādu dzīvnieku pārvietošanai uz kaušanas vietu izmanto vagonetes vai pārvietojamas platformas.

24. Transportlīdzekli pēc dzīvnieku izvešanas tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar šo noteikumu 8.3.apakšpunktu un dezinfekcijas vielu paliekas noskalo ar dzeramo ūdeni. Dezinfekcijai izmanto tikai Latvijā reģistrētus dezinfekcijas līdzekļus.

IV. Kautproduktu iegūšana, uzglabāšana un pārvietošana

25. Pēc ievešanas kaušanas telpā dzīvniekus nekavējoties apdullina un atasiņo. Cilvēka uzturam paredzētās asinis savāc higiēniski tīrā konteinerā. Apdullināšanas laikā lopu kāvējs kontrolē strāvas stiprumu, spriegumu un ekspozīcijas laiku. Vietu, kur dzīvniekus atasiņo, atdala no dzīvo dzīvnieku redzesloka.

26. Apdullināšanas laikā dzīvniekus norobežo tā, lai pasargātu tos no ievainojumu vai sasitumu rašanās. Aizliegts dzīvniekus piesiet vai sapīt to kājas. Atļauts lietot līdzekļus, ar kuru palīdzību ierobežo galvas kustības zirgiem un govīm, kas atrodas apdullināšanas iežogojumā.

27. Dzīvniekus apdullina galvas apvidū, lietojot mehāniskus vai elektriskus līdzekļus.

28. Lieljaudas kautuvēs atļautas šādas dzīvnieku apdullināšanas metodes:

28.1. apdullināšana ar skrūvpistoli;

28.2. kontūzija;

28.3. apdullināšana ar elektrisko apdullināšanas ierīci;

28.4. oglekļa dioksīda ekspozīcija.

29. Veterinārārstam ir tiesības atļaut izmantot citu apdullināšanas metodi, ja iepriekš lietotā metode nav izraisījusi tūlītēju dzīvnieka samaņas zudumu.

30. Elektrisko apdullināšanas ierīci atļauts lietot tikai apdullināšanai.

31. Apdullināto dzīvnieku atasiņošanu uzsāk iespējami ātri un veidā, kas izraisa ātru un pilnīgu atasiņošanu, pirms dzīvnieks atgūst samaņu.

32. Apdullinātus dzīvniekus atasiņo, iegriežot vienā no koronārajām (sirds) vēnām vai asinsvados, no kuriem vēnas rodas.

33. Pēc asinsvadu pārgriešanas aizliegta jebkāda elektriskās strāvas lietošana atasiņošanas stimulācijai.

34. Apdullināšanu, iekāršanu ķēdēs, pacelšanu un atasiņošanu atbilstošā secībā paveic vienam dzīvniekam, pēc tam uzsāk darbības ar nākamo dzīvnieku.

35. Pēc atasiņošanas dzīvniekam atdala ādu (arī galvas ādu). Ja cūkai ādu neatdala, to nekavējoties atsaro. Cūku, teļu un aitu galvām ādu var nenovilkt, ja to tālākās apstrādes un pārvietošanas laikā netiek pieļauts svaigās gaļas un blakusproduktu piesārņojums.

36. Galvas apstrādājamas atsevišķi.

37. Ne vēlāk kā 45 minūtes pēc apdullināšanas veic eviscerāciju, ievērojot šādus nosacījumus:

37.1. līdz kautproduktu veterinārajai ekspertīzei plaušas, sirds, aknas, nieres, liesa, kuņģis un apzarnis var būt dabīgā saistībā ar liemeni. Ja minētos blakusproduktus atdala, tie jāmarķē;

37.2. galvu, mēli, gremošanas traktu un citus atdalītos kautproduktus marķē. Kautproduktu veterinārās ekspertīzes laikā tiem jāatrodas liemeņa tuvumā;

37.3. ja dzimumloceklī nav novērojamas patoloģiskas pārmaiņas vai ievainojumi, to pēc dzīvnieka nokaušanas nekavējoties var atdalīt un veterinārajai ekspertīzei nepakļaut;

37.4. visu sugu dzīvniekiem nieres atbrīvo no tauku slāņa. Govīm, cūkām un zirgiem jāatdala perirenālā kapsula.

38. Ja nepieciešams, liemeņu un blakusproduktu iegūšanas procesā fizikālā piesārņojuma novēršanai atļauts izmantot sukas vai sūkļus un tekošu dzeramo ūdeni.

39. Kautproduktu veterināro ekspertīzi zirgiem, cūkām, kas vecākas par četrām nedēļām, un govīm, kas vecākas par sešiem mēnešiem, veic, liemeni pa mugurkaulu sadalot divās daļās. Liemeņus zāģē norobežotā vietā, lai uz blakus esošajiem liemeņiem zāģējot nenokļūtu kaulu šķidrums vai citi atkritumi. Ja nepieciešams, veterinārārsts var pieprasīt gareniski sadalīt uz pusēm jebkura dzīvnieka galvu vai liemeni. Ievērojot tehnoloģiskās prasības vai vietējo patērētāju intereses, veterinārārsts var atļaut veterinārajai ekspertīzei pakļaut nesadalītas cūku galvas.

40. Pirms kautproduktu veterinārās ekspertīzes pabeigšanas aizliegts liemeņus un blakusproduktus papildus sadalīt vai pārvietot uz citām telpām. Tie nedrīkst atrasties kopā ar tādiem liemeņiem un blakusproduktiem, kuriem jau veikta veterinārā ekspertīze.

41. Ja vairāku dzīvnieku asinis, svaiga gaļa vai blakusprodukti novietoti vienā konteinerā un vienu no liemeņiem saskaņā ar kautproduktu veterināro ekspertīzi atzīst par cilvēka uzturā neizmantojamu, visas konteinerā esošās asinis, svaigā gaļa vai blakusprodukti atzīstami par cilvēka uzturā neizmantojamiem.

42. Liemeņus pēc kautproduktu veterinārās ekspertīzes un blakusproduktus pēc kautproduktu veterinārās ekspertīzes un apstrādes nekavējoties apzīmogo, atvēsina un, ja kautuves ražošanas tehnoloģija paredz kautproduktu sasaldēšanu, sasaldē, ievērojot šādas prasības:

42.1. atvēsinot liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus vai trijās daļās sadalītus pusliemeņus, 24 stundu laikā jāpanāk temperatūra, kas nav augstāka par 7 °C, bet, atvēsinot blakusproduktus, 16 stundu laikā jāpanāk temperatūra, kas nav augstāka par 3 °C. Atvēsinātus kautproduktus atļauts uzglabāt un realizēt kā svaigu gaļu ne ilgāk par 12 dienām;

42.2. kautproduktus atļauts sasaldēt tikai vienu reizi, nodrošinot, lai to iekšējā temperatūra nebūtu augstāka par -12 °C, un uzglabāt šādā temperatūrā ne ilgāk par 12 mēnešiem.

43. Svaigu gaļu un blakusproduktus, kas saskaņā ar kautproduktu veterināro ekspertīzi ir atzīti par cilvēka uzturā neizmantojamiem, nekavējoties novieto aizslēdzamos konteineros vai aizslēdzamās telpās ar atsevišķu notekūdeņu aizvadīšanas sistēmu.

44. Kautuvē atļauts kaut dzīvniekus un iegūt kautproduktus no dzīvniekiem, kuri atbilst šo noteikumu prasībām un ir atradušies Latvijā ne mazāk kā 21 dienu pirms kaušanas vai kopš dzimšanas, ja dzīvnieks ir jaunāks par 21 dienu.

45. Ja saņemta valsts veterinārā inspektora atļauja, atļauts kaut dzīvniekus un iegūt kautproduktus no dzīvniekiem, kuri atradušies Latvijā mazāk par 21 dienu pirms kaušanas.

46. Kautuvē aizliegts kaut dzīvniekus, kuri ievesti no ganāmpulka vai teritorijas, kur mutes un nagu sērgas, cūku mēra, cūku vezikulārās slimības vai kontagiozās cūku paralīzes (Tešenas slimības) izplatības dēļ ir noteikti ierobežojumi vai aizliegumi.

47. Ja dzīvnieku pirmskaušanas apskatē konstatēts, ka no šo noteikumu 46.punktā minētajiem ganāmpulkiem vai teritorijām ievestie dzīvnieki ir veseli, tos atļauts kaut tikai Valsts veterinārā dienesta norādītā un tā uzraudzībā esošā kautuvē tiešā veterinārārsta uzraudzībā.

48. Aizliegts kaut dzīvniekus, kuriem dzīvnieku pirmskaušanas apskatē konstatēta mutes un nagu sērga, cūku vezikulārā slimība, Āfrikas cūku mēris, klasiskais cūku mēris vai kontagiozā cūku paralīze (Tešenas slimība).

49. Aizliegts kautproduktus izmantot cilvēka uzturā, ja saskaņā ar kautproduktu veterināro ekspertīzi konstatēta kāda no šo noteikumu 48.punktā minētajām slimībām.

50. Ja saskaņā ar kautproduktu veterināro ekspertīzi konstatēta mutes un nagu sērga, cūku vezikulārā slimība, Āfrikas cūku mēris, klasiskais cūku mēris, bruceloze, tuberkuloze vai kontagiozā cūku paralīze (Tešenas slimība), gaļas apriti veterinārārsts nosaka atbilstoši Valsts veterinārā dienesta norādījumiem.

51. Ja ārpus kautuves un kautuvē veikta dzīvnieku piespiedu kaušana, iegūtos kautproduktus atļauts izmantot cilvēka uzturā, ja ievēroti šādi nosacījumi:

51.1. dzīvnieki pirms kaušanas tikuši pakļauti dzīvnieku pirmskaušanas apskatei, ko veicis veterinārārsts;

51.2. dzīvnieki kauti pēc apdullināšanas, ir atasiņoti un tiem uz vietas iespējami ātri ir veikta eviscerācija. Īpašos gadījumos veterinārārsts apdullināšanas vietā drīkst atļaut dzīvnieku nošaut.

52. Ārpus kautuves piespiedu kārtā kautos un atasiņotos dzīvniekus stundas laikā higiēniskos apstākļos transportē uz kautuvi, bet, ja kautos dzīvniekus stundas laikā nogādāt kautuvē nav iespējams, tos transportē konteinerā vai transportlīdzeklī, kura iekšējā temperatūra ir no 0 °C līdz 4 °C.

53. Ja ārpus kautuves piespiedu kārtā kautiem un atasiņotiem dzīvniekiem eviscerācija nav veikta kaušanas laikā, to veic trīs stundu laikā pēc kaušanas, un iekšējos orgānus kopā ar kautķermeni nosūta uz kautuvi.

54. Piespiedu kārtā kauto dzīvnieku liemeņi līdz kautproduktu veterinārās ekspertīzes pabeigšanai nedrīkst nonākt kontaktā ar liemeņiem, svaigu gaļu un blakusproduktiem, kas paredzēti cilvēka uzturam. Ja nepieciešams, veic bakterioloģiskās pārbaudes, lai noteiktu kautproduktu piemērotību lietošanai cilvēka uzturā.

V. Ūdensapgāde un kanalizācija

55. Kautuvē izmantojamam ūdenim jāatbilst dzeramā ūdens standartam, un to ne mazāk kā reizi gadā laboratoriski pārbauda. Tehnisko ūdeni atļauts izmantot tvaika ražošanai, saldēšanas iekārtu dzesēšanai un ugunsdzēšanai, nodrošinot, lai tas nerada svaigas gaļas un blakusproduktu piesārņojumu. Tehniskā un dzeramā ūdens cauruļvadiem un krāniem jābūt krāsotiem atšķirīgās krāsās. Ūdens caurulēm jābūt iebūvētām sienā vai jāatrodas tādā attālumā no tās, lai būtu iespējama sienas un ūdens cauruļu tīrīšana.

56. Kautuvē izmanto tekošu (ar spiedienu, ne mazāku par 1,4 kg/cm2) karsto un auksto dzeramo ūdeni.

57. Kautuvē jābūt šādām kanalizācijas sistēmām:

5 7.1. ārējai un iekšējai notekūdeņu aizvadīšanas sistēmai, kas izbūvēta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

57.2. iekšējai notekūdeņu savākšanas sistēmai, kura:

57.2.1. nodrošina uz telpu grīdas esošā ūdens aizplūdi un savākšanu notekūdeņu savākšanas lūkās, kuras pārklātas ar noņemamu aizsargrežģi;

57.2.2. aizkavē nepatīkamu smaku iekļūšanu telpās;

57.2.3. novērš kukaiņu, grauzēju, putnu un citu kaitēkļu iekļūšanu telpās.

VI. Kautuves darbinieki

58. Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar kautproduktiem, jāievēro šādas prasības:

58.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāveic veselības pārbaudes;

58.2. jāvalkā galvassega, apavi un gaišs darba apģērbs. Ja nepieciešams, darbadienas laikā tas jānomaina;

58.3. sākot darbu un, ja nepieciešams, darba laikā jāmazgā un jādezinficē rokas;

58.4. darba vietā aizliegts ēst, dzert un smēķēt.

59. Ja personāls pārvietojas starp šo noteikumu 13.punktā noteiktajām darba zonām, katru reizi, pārvietojoties no netīrākās zonas uz tīrāko zonu, jānomaina darba apģērbs.

60. Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar kuņģu un zarnu tīrīšanu, aizliegts vienlaikus strādāt ar svaigu gaļu un blakusproduktiem.

61. Nokaut dzīvniekus atļauts tikai tiem darbiniekiem, kuri ieguvuši lopu kāvēja specialitāti.

VII. Kautuves īpašnieka pienākumi, atbildība un tiesības

62. Kautuves īpašnieks nodrošina:

62.1. šo noteikumu prasību izpildi;

62.2. valsts veterinārā inspektora un veterinārārsta darbībai nepieciešamos apstākļus un brīvu pieeju jebkurai kautuves darba telpai un speciālajai telpai jebkurā diennakts laikā;

62.3. slimu vai varbūtēji slimu dzīvnieku kaušanu saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem;

62.4. kautproduktu piesārņojuma riska cēloņu analīzi;

62.5. kautuves kritisko punktu noteikšanu, kā arī pārraudzības un kontroles metožu izstrādāšanu un ieviešanu tehnoloģiskajā procesā;

62.6. kautuves paškontroles sistēmas izstrādāšanu;

62.7. kautuves kritisko punktu pārraudzības un kontroles rezultātu reģistrēšanu un uzglabāšanu ne mazāk kā divus gadus;

62.8. kautuves paškontroles sistēmas uzraudzību un kontroles pasākumu izstrādāšanu un īstenošanu;

62.9. ievesto dzīvnieku un izvesto kautproduktu kontroles rezultātu reģistrēšanu un uzglabāšanu ne mazāk kā divus gadus;

62.10. kautproduktu izplatīšanu saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem;

62.11. teritorijas, telpu un iekārtu dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju;

62.12. darba un pārtikas higiēnas apmācību tiem kautuves darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar kautproduktiem. Apmācības programmā ietveramas higiēnas, veterinārās uzraudzības un kvalitātes pamatprasības.

63. Lai kautuve tiktu iekļauta Valsts veterinārā dienesta uzraudzības objektu sarakstā, kautuves īpašnieks iesniedz Valsts veterinārajā dienestā pieteikumu kautuves iekļaušanai minētajā sarakstā un šādu dokumentu kopijas:

63.1. uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) statūti un reģistrācijas apliecība;

63.2. kautuves telpu nomas līgums;

63.3. dzeramā ūdens lietošanas atļauja;

63.4. dzeramā ūdens paraugu laboratorisko izmeklējumu rezultāti;

63.5. kautuves ūdensapgādes shēma;

63.6. kautuves notek ūdeņu savākšanas un aizvadīšanas sistēmas shēma;

63.7. līgums par notekūdeņu aizvadīšanu (ja kautuvei nav savas attīrīšanas iekārtas);

63.8. līgums ar Valsts veterināro dienestu par veterinārās ekspertīzes veikšanu kautuvē;

63.9. sertificēto lopu kāvēju sa raksts;

63.10. kautuves celtniecības projekts un teritorijas plāns, kurā ietverta šāda informācija:

63.10.1. kautuves telpu izvietojums un tajās veicamās darbības;

63.10.2. tehnoloģisko līniju apraksts, norādot kritiskos punktus un paškontroles sistēmas shēmu tehnoloģiskajā līnijā;

63.10.3. kautuves celtniecībā izmantoto materiālu apraksts;

63.10.4. kautuves karstā un aukstā dzeramā ūdens cauruļvadu un krānu shēma, numerācija un marķējums;

63.11. kukaiņu, grauzēju, putnu un citu kaitēkļu kontroles un apkarošanas plāns;

63.12. kautuves tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas plāns un periodiskums;

63.13. dzīvnieku atkritumproduktu un kūtsmēslu savākšanas un izvešanas (pārstrādes) plāns.

64. Kautuves īpašniekam ir tiesības saņemt kvalificētu un savlaicīgu dzīvnieka pirmskaušanas apskates un kautproduktu veterinārās ekspertīzes atzinumu par kautproduktu derīgumu lietošanai cilvēka uzturā vai to turpmāku utilizāciju vai iznīcināšanu. Minēto atzinumu veterinārārsts izsniedz kautuves īpašniekam dzīvnieka kaušanas d i enā.

65. Atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem iestājas likumos noteiktajā kārtībā un apmērā.

66. Izdevumus, kas saistīti ar kautproduktu izvērtēšanu un cilvēka uzturam nederīgo kautproduktu pārstrādi vai iznīcināšanu, kā arī ar kautuves rekonstrukciju, modernizāciju un jaunu tehnoloģiju un iekārtu ieviešanu, sedz kautuves īpašnieks.

VIII. Noslēguma jautājumi

67. Kautuvēm, kuras neietilpst šo noteikumu 70.punktā minēto kautuvju kategorijā, tiek noteikts pārejas periods līdz 2000.gada 31.decembrim, kurā, pamatojoties uz kautuves īpašnieka vai tā pilnvarotas personas iesniegumu, atļauti šādi veterināro prasību atvieglojumi:

67.1. šo noteikumu 9.9. un 9.10.apakšpunktā minēto termogrāfu vietā atvēsināšanas un saldēšanas telpās drīkst būt termometri;

67.2. atļauts lietot šo noteikumu 15.punktā minētos nažus un citus kautproduktu apstrādei nepieciešamos instrumentus ar koka rokturiem;

67.3. atļauta šo noteikumu 18.1.apakšpunktā minēto ūdens krānu darbināšana ar roku palīdzību;

67.4. šo noteikumu 44.punktā minētās aizturētās svaigās gaļas un blakusproduktu novietošanas telpās var nebūt iekārtota atsevišķa notekūdeņu aizvadīšanas sistēma;

67.5. var nepiemērot šo noteikumu 62.4., 62.5., 62.6., 62.7. un 62.8.apakšpunktā minētās prasības.

68. Kautuves, kuras vēlas uz savu darbību attiecināt šo noteikumu 67.punktā minētā pārejas perioda noteikumus, sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā iesniedz Valsts veterinārajā dienestā iesniegumu par kautuves iekļaušanu sarakstā atvieglojumu saņemšanai, iesniegumā norādot šādu informāciju:

68.1. šo noteikumu 67.punktā minētie atvieglojumi, kurus kautuve vēlas saņemt, norādot atvieglojumu saņemšanas laikposmu;

68.2. kautuvē iegūto kautproduktu ekspertīzes veids un persona, kas atbildīga par ekspertīzes veikšanu.

69. Kautuvēs, kuras darbību veic, piemērojot šo noteikumu 67.punktā minētā pārejas perioda noteikumus, valsts veterinārais inspektors veic pārbaudes, ņemot vērā veterināro prasību ievērošanas līmeni, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

70. Šo noteikumu 67.punktā minētais pārejas periods nav attiecināms uz kautuvēm, kurās iegūst kautproduktus eksportēšanai uz kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ministru prezidents G.Krasts

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!