Ministru prezidents Guntars Krasts:

Par stabilu mieru un drošību valstij

Runa Baltijas institūta (ASV) rīkotā semināra "Latvija un NATO" atklāšanā 1998.gada 28.augustā Rīgas Latviešu biedrības namā

Man ir gods atklāt šo semināru, kas veltīts būtiski svarīgam jautājumam par Latvijas attiecību veidošanu ar NATO. Apzinoties, ka no pilniem vai nepilniem 98 gadiem, kas aizritējuši šajā gadsimtā, Latvija ilgāk nekā pusi laika atradusies tādu vai citu okupantu jūgā, ir skaidrs, ka drošības nostiprināšana mūsu valstij kopumā un ikvienam tās pilsonim ir vitāli svarīgs eksistences un labklājības nosacījums.

Latvijas nostāja kolektīvās drošības jautājumos pamatvilcienos ir formulēta dokumentā "Latvijas plāns integrācijai NATO", kas Ministru kabinetā apstiprināts šā gada 16.jūnijā. Par šo plānu ir informēta arī NATO augstākā vadība. Tas ir svarīgs dokuments, kas nosaka mērķus un veicamos uzdevumus mūsu valsts drošības stiprināšanai. Ceru, ka šī semināra gaitā minētajā plānā paredzētie pasākumi gūs tālāku attīstību, detalizētus izvērsumus, precizējumus un atsevišķos jautājumos varbūt arī koriģējumus.

Latvija nav vienīgā postsociālisma valsts, kas vēlas iekļauties spēcīgā aizsardzības organizācijā. Polija, Čehija un Ungārija šajā virzienā ir tikušas jau dažus soļus tālāk par mums. Mēs tās apsveicam un priecājamies par to panākumiem. Latvija ceļā uz NATO kā uz galveno savas drošības garantu virzās kopsolī ar savām kaimiņvalstīm — Igauniju un Lietuvu, kurām XX gadsimtā ir bijis līdzīgs liktenis kā Latvijai.

Ir dabīgi, ka, cenšoties tuvināties NATO organizācijai, mūsu valsts dara labāko, kas ir tās spēkos, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, veido militārus un arī citāda rakstura kontaktus gan ar NATO organizāciju kopumā, gan arī ar atsevišķām šajā organizācijā ietilpstošām valstīm. Visrosīgākie kontakti šajā ziņā bijuši ar ASV un ar Ziemeļvalstīm, no kurām esam saņēmuši lielu atbalstu un palīdzību mūsu armijas atjaunošanā. Ir dabīgi, ka jebkurai kolektīvas drošības sistēmai Latvija var būt vajadzīga un vēlama partnere vienīgi tādā gadījumā, ja tā spēj būt ne tikai palīdzības saņēmēja, bet arī palīdzības sniedzēja. Šādā aspektā kā nozīmīgus veikumus, kas palielina mūsu bruņoto spēku kaujas spējas un prestižu, kas tuvina mūsu valsti NATO organizācijai, es gribētu minēt 1) piedalīšanos kopīgās mācībās un manevros; 2) Baltijas bataljona izveidošanu; 3) miera uzturēšanas vienību sagatavošanu un nosūtīšanu uz politisko krīžu rajoniem, it īpaši uz Bosniju.

Esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados mūsu valstij kopumā un tās bruņotajiem spēkiem it īpaši jāveic vairāk svarīgi uzdevumi, lai nodrošinātu mūsu aizsardzības spēju būtisku uzlabošanu. Šajā nolūkā jāpaaugstina tiklab zemessardzes, kā arī regulāro vienību profesionalitāte, visos aizsardzības sistēmas līmeņos jāpanāk laba angļu valodas prasme, jāizveido mūsdienu prasībām atbilstoša sakaru sistēma. Rūpīgi plānojot, būtiski jāpalielina Latvijas iespējām un vajadzībām atbilstoša bruņojuma iegāde. Īpaši vajadzīgi ir prettanku un vieglie pretgaisa aizsardzības līdzekļi. Jāpanāk visu iegādāto ieroču apgūšana un to optimālas izmantošanas iespēju noskaidrošana mācībās un manevros.

Jāturpina patriotiska, profesionāli kvalificēta un augsti kulturāla virsnieku korpusa veidošana. Īpašu uzmanību veltot jaunāko virsnieku profesionālās izaugsmes un karjeras iespēju nodrošināšanai, savienojot augstu prasīgumu ar atbilstošu dzīves apstākļu nodrošinājumu tā, lai virsnieka profesijas prestižs būtu viens no visaugstākajiem citu profesiju vidū. Visi šie pasākumi prasīs līdzekļus situācijā, kad valstij budžets tiek veidots ar lielu saspringtību, taču citas iespējas mums nav. Sens sakāmvārds māca, ka tautai, kura negrib barot savu armiju, nākas barot svešu armiju.

Vissvarīgākais mūsu valsts neatkarības garants būs visas Latvijas sabiedrības, ikviena pilsoņa gatavība apņēmīgi stāties pretī jebkādam valsts neatkarības apdraudējumam, kā arī spēja vērsties pret draudiem, kas vērsti pret mūsu sabiedrotajiem, tāpat kā pret tiešu apdraudējumu mums. Tikai tādā gadījumā mēs būsim vērā ņemams spēks, uz ko var paļauties mūsu sabiedrotie un ko nākas respektēt ikvienam iespējamam ienaidniekam.

Novēlu daudz panākumu semināra darbā un ceru, ka tā rezultātā ne tikai semināra dalībniekiem, bet arī visplašākajām sabiedrības aprindām kļūs skaidrāks, cik svarīgi ir stiprināt Latvijas bruņotos spēkus un attiecības ar NATO organizāciju, lai panāktu stabilu mieru un drošību mūsu valstij.

Latvija un NATO

Ceļā uz Ziemeļatlantijas aliansi

Līdz 5.septembrim Latvijā uzturēsies četri Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku atvaļinātie virsnieki, Baltijas institūta biedri, kas sarunās, semināros un diskusijās vēlas pievērst tautas un arī valdošo aprindu uzmanību Latvijas nepieciešamībai un spējām iestāties NATO. Pēc šo latviešu, atvaļināto ASV bruņoto spēku virsnieku, pārliecības, līdzdalība NATO Latvijai ir ļoti svarīgs un akūts jautājums, par kuru būtu pozitīvi jāiestājas katram nacionāli noskaņotam latvietim, un šajā jautājumā nedrīkstētu būt lielas atšķirības daudzu partiju nostādnēs.

28. augustā notikušā semināra "Latvija un NATO" iniciators un rīkotājs bija ASV Baltijas institūts, kas dibināts 1991.gadā. Tā dibinātāju — atvaļināto latviešu, igauņu un lietuviešu izcelsmes ASV bruņoto spēku virsnieku, sabiedrisko darbinieku, akadēmiķu un pensionēto ASV aizsardzības resora darbinieku — mērķis bija radīt organizāciju, kas varētu palīdzēt Baltijas valstīm pēc neatkarības atgūšanas izveidot savus bruņotos spēkus. Institūta mērķis bija arī sniegt ASV sabiedrībai plašu informāciju par Baltijas valstīm un sevišķi par tām nepieciešamo palīdzību aizsardzības jautājumu risināšanā.

Baltijas institūta priekšsēdētājs pašreiz ir atvaļinātais ASV jūras kara flotes komandkapteinis Andrejs Mežalis, un institūta prezidents ir ASV jūras kara flotes jūras kapteinis Ilmārs Krasts. Bez viņiem seminārā un debatēs piedalās atvaļinātie ASV bruņoto spēku pulkvežleitnanti Ilmārs Dambergs un Artis Plato. Šie četri virsnieki savā aktīvā dienesta laikā ir ieņēmuši svarīgus komandposteņus ASV bruņotajos spēkos, kā arī piedalījušies aktīvajā karadarbībā dažādos reģionālajos konfliktos.

Pirms vairāk nekā četriem gadiem Baltijas institūta speciālisti izstrādāja reorganizācijas plānu, kura mērķis bija palīdzēt visām trim Baltijas valstīm pārveidot to bruņotos spēkus atbilstoši Rietumu un NATO prasībām. Pirmie šo reorganizācijas plānu ar pilnīgu Lietuvas valdības atbalstu sāka īstenot lietuvieši. Pirms diviem gadiem uz Lietuvu strādāt devās četri lietuviešu izcelsmes atvaļinātie pulkveži, un šobrīd visi atzīst, ka Lietuva, veicot savu bruņoto spēku reorganizāciju atbilstoši NATO prasībām, ir stipri apsteigusi Latviju un arī Igauniju. Šajā sakarā ASV avīzēs un arī starp politiķiem sāk parādīties izteikumi par to, ka Latvija pēc zināma laika varētu kļūt par kavēkli Lietuvai un Igaunijai centienos iestāties NATO. Tā kā Latvijai ir (vismaz 1998.gadā bija) viszemākais aizsardzības budžets Eiropā (0,76%), kurš ir arī mazāks nekā Lietuvai un Igaunijai, tad nav šaubu, ka šīs bažas ir pamatotas.

Lai mēģinātu Latvijā uzsākt debates par šo aktuālo jautājumu un gūtu pēc iespējas lielāku politisko partiju atbalstu šai problēmai, tiek rīkoti šie semināri un debates, kas noritēs arī Jelgavā, Cēsīs, Kuldīgā, Rēzeknē un Liepājā.

Šo diskusiju mērķi, kas sevī ietver Latvijas drošības, stabilitātes un ekonomiskās attīstības garantu, apliecināja arī Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis savā runā seminārā "Latvija un NATO". Viņš atzina, ka Latvijas drošībai citas alternatīvas nav. Mūsu valstij neder nedz Islandes piemērs (šai valstij nav armijas), nedz neitralitātes iespēja, jo, integrējoties mūsdienu Eiropā, vēl jo vairāk Eiropas Savienībā, nav iespējams stāvēt malā un būt neitrālam dažādo jautājumu risināšanā.

ASV bruņoto spēku pārstāvji savās runās sniedza ieskatu Rietumu uzskatos par drošību un šo militāro aliansi, par tās vēsturiskiem pamatiem un mērķiem. Andrejs Mežmalis uzsvēra, ka Latvijas iestāšanās NATO ir cieši saistīta ar palīdzību mūsu valstij arī ekonomiskajā jomā, pateicoties ārvalstu investīcijām, kas noteikti gaidāmas pēc mūsu integrācijas NATO.

Laura Dūša,

"LV" informācijas redaktore

NATO valstis:

ASV , Beļģija , Dānija, Francija

Grieķija, Islande, Itālija, Kanāda

Lielbritānija, Luksemburga

Nīderlande, Norvēģija, Portugāle

Spānija, Turcija, Vācija

NATO kandidātvalstis:

Čehija, Polija, Ungārija

Vēlas iestāties NATO:

Igaunija, Latvija, Lietuva